kronis
kronis [kruõnis] -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dārgakmeņiem greznota galvas rota – valdnieka varas simbols.
PiemēriKaraļa kronis.
- Karaļa kronis.
- Karalienes kronis.
- Cara kronis.
1.1.novecojis Valsts vara, valdība (parasti monarhistiskā valstī).
1.2.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kas ir saistīts ar valsts varu, valdību.
PiemēriKroņa meži.
- Kroņa meži.
- Kroņa muiža.
Stabili vārdu savienojumiKroņa maize.
- Kroņa maize — valsts uzturs (piem., cietumā).
2.Vainags.
PiemēriNopīt Jāņos ozolzaru kroni.
- Nopīt Jāņos ozolzaru kroni.
Stabili vārdu savienojumiĒrkšķu kronis. Rožu kronis.
- Ērkšķu kronis — ciešanu simbols – Jēzus Kristus ērkšķu vainags.
- Rožu kronis — joma: reliģija lūgšanu krelles (katoļiem); rožukronis.
2.1.Vainags (kokam).
PiemēriVeidot kroni.
- Veidot kroni.
3.Mutē redzamā (zoba) daļa.
PiemēriZoba kronis.
- Zoba kronis.
- Uzlikt zobam porcelāna kroni.
Stabili vārdu savienojumiKronis visam. Kroņa numurs. Radības kronis.
- Kronis visam sarunvaloda — saka par pēkšņu, neparedzētu pozitīvu vai negatīvu rīcību, atgadījumu u. tml.
- Kroņa numurs sarunvaloda — tas (piem., priekšnesums), ar ko gūst panākumus, ar ko izceļas starp citiem.
- Radības kronis idioma — cilvēks.
Cilme:No lejasvācu krone, kam pamatā latīņu corona ‘vainags’, grieķu korōnos ‘līks, lokveida’.