Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
krokot
krokot [kruõkuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
krokojums [kruõkuôjùms] vīriešu dzimte, lietvārds
Panākt, būt par cēloni, ka (kam) veidojas, rodas krokas.
PiemēriKrokot aizkarus.