Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
krokot
krokot [kruõkuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
krokojums [kruõkuõjùms] lietvārds; vīriešu dzimte
Panākt, būt par cēloni, ka (kam) veidojas, rodas krokas.
PiemēriKrokot aizkarus.