kronis
kronis [kruõnis] -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dārgakmeņiem greznota galvas rota – valdnieka varas simbols.
PiemēriKaraļa kronis.
1.1.novecojis Valsts vara, valdība (parasti monarhistiskā valstī).
1.2.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kas ir saistīts ar valsts varu, valdību.
PiemēriKroņa meži.
Stabili vārdu savienojumiKroņa maize.
2.Vainags.
PiemēriNopīt Jāņos ozolzaru kroni.
Stabili vārdu savienojumiĒrkšķu kronis. Rožu kronis.
2.1.Vainags (kokam).
PiemēriVeidot kroni.
3.Mutē redzamā (zoba) daļa.
PiemēriZoba kronis.
Stabili vārdu savienojumiKronis visam. Kroņa numurs. Radības kronis.
Cilme:No lejasvācu krone, kam pamatā latīņu corona ‘vainags’, grieķu korōnos ‘līks, lokveida’.