Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 217 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam iz.

Atrasts vārdos (1000):

Atrasts etimoloģijās (612):

Atrasts normatīvajos komentāros (168):

Atrasts vārdu savienojumos (400):

Atrasts skaidrojumos (400):

(iz)likt kārtis (iz)zīlēt pēc kārtīm.
risks (Kā nevēlama) izraisīšanās iespēja.
otrreizējā pārstrāde (kā) izgatavošana no jau reiz izmantotām izejvielām.
rādiuss (Kā) izplatības, darbības teritorija, vide.
rādīt zobus (Kādam) naidīgi izturēties pret kādu; aktīvi pretoties.
(ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā; neuztraukties.
(ne)zaudēt dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; (ne)ļauties izmisumam.
(sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
(pa)raustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
noraustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
(aiz)laist bojā (pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
(aiz)laist postā (Pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
sarkanais stūrītis (PSRS laikā) telpa, telpas daļa, kurā bija izvietoti ar padomju ideoloģiju saistīti materiāli.
astrofiziķis [astrofizikas]{s:11} speciālists.
atomfiziķis [atomfizikas]{s:14} speciālists.
biofiziķis [biofizikas]{s:22} speciālists.
fiziķis [fizikas]{s:51} speciālists.
fiziologs [fizioloģijas]{s:52} speciālists.
fizioterapeits [fizioterapijas]{s:53} speciālists.
ftiziatrs [ftiziatrijas]{s:54} speciālists.
galvanizētājs [galvanizācijas]{e:12554} speciālists.
ģeofiziķis [Ģeofizikas]{s:90} speciālists.
kodolfiziķis [Kodolfizikas]{s:114} speciālists.
siltumfiziķis [Siltumfizikas]{s:181} speciālists.
stratēģis [Stratēģijas]{s:195} speciālists; militārs darbinieks, kas izstrādā ar militārām operācijām saistītus jautājumus.
neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
kurkulis Abinieku (varžu, krupju) iznērstā olu kopa (ūdenī).
slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
mierizlīgums Abu pušu vienošanās par prasības necelšanu vai par prasības atsaukšanu un tiesāšanās izbeigšanu.
radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
oftalmoskopija Acs dibena izmeklēšana ar oftalmoskopu.
plakstiņš Acs palīgorgāns tās aizsargāšanai – saistaudu plātnīte, ko no ārpuses klāj āda.
lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
akomodācija Acs spēja izmainīt optisko stiprumu.
glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
ekzēma Ādas iekaisums, kam raksturīgi sīki izsitumi; nieze, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās.
dermatīts Ādas iekaisums, kam raksturīgs apsārtums, pietūkums, izsitumu parādīšanās.
noberzums Ādas iekaisums, ko izraisījis mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
neirodermatīts Ādas slimība, kam raksturīga nieze un izsitumi.
pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piem., dokumentu, grāmatu pārnešanai).
dzelonis Adatveida izvirzījums, veidojums (priekšmetam).
pārstaipu raksts adījuma raksts, kuru adot noceltais valdziņš tiek pārvilkts pāri izadītajiem valdziņiem.
mašīnadījums Adījums, kas darināts, izmantojot adāmmašīnu.
pāradīt Adīt vēlreiz, no jauna.
kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
sildītājs Adīts, no kažokādas vai auduma darināts izstrādājums atsevišķu ķermeņa daļu (piem., roku, ausu) sildīšanai.
izsacīt Administratīvi apbalvot vai sodīt; izteikt.
diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
menedžeris Administrators; darba vadītājs, organizators.
saadīt Adot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot; noadīt.
noadīt Adot izgatavot.
izadīt Adot izlietot (daudz vai visu).
izadīt Adot izveidot (rakstu, ornamentu).
pieadīt Adot izveidot un pievienot klāt.
pieadīt Adot izveidot un pievienot, papildināt.
izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko); noadīt.
mamba Āfrikā izplatīta indīga kobru dzimtas čūska (parasti) zaļā krāsā.
tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
konga Afrikāņu izcelsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
cecemuša Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piem., miega slimības izraisītājus.
tandēms Agregātā uz vienas ass vai vienā līnijā izvietotu mašīnu vai to daļu kopums.
piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds vēl ir mīksts, un saspiests izdala baltu masu.
pasēja Agrotehnisks paņēmiens – lauksaimniecības kultūras sēšana citas kultūras aizņemtā laukā.
aģentūra Aģentu tīkls, ko organizē valsts drošības iestādes.
aizsēdināt Aicināt, arī likt nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (ko).
kultūrainava Ainava, kas izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, caur ko u. tml. laivu).
izirt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
aizairēties Airējoties aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
taukaste Aitu šķirne, kam ir izteikti lielas tauku nogulas ap asti.
apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā.
zem sevis Aiz sevis.
nevīžot Aiz slinkuma, nolaidības nedarīt (ko), arī negribēt (ko darīt).
veca galva aiz vecuma pavājinājusies atmiņa, saprašanas spēja.
sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par ēkām).
sūtnis Aiz vēstnieka nākamais diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs.
aizirties Aizairēties (kur, līdz kādai vietai).
aizkrampēt Aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtas durvis, logu u. tml.)
aizkabināt Aizāķējot, uzkarinot sastiprināt (kopā), aiztaisīt (ciet).
aizmetināt Aizāķēt, aizkabināt; aizpogāt.
aizzelt Aizaugt.
izbaidīt Aizbaidīt.
aizspundēt Aizbāzt (mucu) ar spundi.
apspraust Aizbāžot, pabāžot apakšā, (visapkārt) nostiprināt.
paņemt pēdu aizbēgt, aizmukt.
paņemt vagu aizbēgt, aizmukt.
paraut fraku aizbēgt.
piesist pēdu aizbēgt.
paraut pēdu aizbēgt.
paraut vagu aizbēgt.
aizlaisties lapās aizbēgt.
aizlaisties Aizbēgt.
aizmukt Aizbēgt.
aizmest Aizbērt, aizpildīt.
šīberis Aizbīdnis (krāsns, plīts u. tml. dūmvadam).
atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
patronese Aizbildne, aizstāve.
patronāts Aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
patrons Aizbildnis, aizstāvis.
aizlidot Aizbraukt (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem, cilvēkiem tajos).
nobraukt Aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).
aizkuģot Aizbraukt ar kuģi.
aiziet Aizbraukt, atiet (par transportlīdzekļiem).
aizbrāzt Aizbrāzties.
aizzēģelēt Aizburāt.
aizvākt Aizdabūt projām (kādu).
aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
korķēt Aizdarīt (ko) ar korķi; atdarīt (ko) aizkorķētu.
aizvākot Aizdarīt (šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (par bitēm).
aizbultēt Aizdarīt ar bultu, aizbīdni.
aizkņopēt Aizdarīt ar spiedpogām.
aizvākot Aizdarīt ar vāku.
aizvaskot Aizdarīt ar vaska kārtu.
aizšņorēt Aizdarīt ciet ar auklu, šņori.
blīvēt Aizdarīt, aizpildīt (plaisas, spraugas u. tml.); pildīt ko (plaisās, spraugās u. tml.).
aiztaisīt Aizdarīt, taisīt ciet (ar vāku, aizbāzni u. tml.).
aizvilkties Aizdarīties, sakļauties.
aizlāpīt Aizdarot (piem., caurumu), izlabot.
indukcijas spole aizdedzes sistēmas ierīce, kas pārveido zemsprieguma līdzstrāvu augstsprieguma strāvā.
piepīpēt Aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
aizkūpināt Aizdedzināt (cigareti, pīpi u. tml.).
sadegt Aizdedzināt (piem., vairākas, daudzas sveces); ieslēgt (piem., vairākus, daudzus gaismas ķermeņus).
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (cigareti, papirosu u. tml.).
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
laist uguni klāt aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni.
uzšķilt Aizdedzināt, uzdedzināt.
ielaist uguni aizdedzināt.
pielaist uguni aizdedzināt.
pielikt uguni aizdedzināt.
piešaut uguni aizdedzināt.
pielaist sērkociņu aizdedzināt.
laist klāt uguni aizdedzināt.
likt klāt uguni aizdedzināt.
pašaizdegšanās Aizdegšanās pašam no sevis bez ārējas iedarbības.
ugunsperēklis Aizdegšanās vieta, no kuras izceļas (vai var izcelties) lielāks ugunsgrēks.
termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš; terminēts aizdevums.
izlikt Aizdot (naudu), samaksājot cita vietā.
augļot Aizdot naudu, ņemot par to augstus procentus.
aizlienēt Aizdot.
aiztapināt Aizdot.
palienēt Aizdot.
tapināt Aizdot.
aizdrāzt Aizdrāzties.
aiznesties Aizdrāzties.
sirds astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
kardiālā astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
aizgainīt Aizdzīt, izkliedēt.
aizgaiņāt Aizdzīt, izkliedēt.
atstāt Aizejot pamest; pamest vientulībā, arī bez apgādības.
noklīst Aizejot vai nošķiroties (no citiem), nespēt atrast ceļu atpakaļ; nomaldīties, apmaldīties.
aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku); zaudēt skaļumu (par balsi).
nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, kavēt, traucēt (citu augu) attīstību.
aizēna Aizēnota vieta; paēna.
aizvest Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to; aizgādāt (ko) – par transportlīdzekli.
aiznest Aizgādāt, aizvest (par transportlīdzekļiem).
paspārne Aizgādība, aizbildniecība.
aizgāzelēt Aizgāzelēties.
eksaltācija Aizgrābtība; pārspīlēta jūsma.
eksaltēts Aizgrābts; pārspīlēti jūsmīgs.
nogriezt ūdeni Aizgriezt ūdens krānu.
paraugs Aizgūstams, atdarināms (kāda cita) veiksmīgas darbības, rīcības veids.
ķert Aizgūtnēm ieelpot.
grāmatniecisks Aizgūts no grāmatām, grāmatām raksturīgs.
aizguvums Aizgūts vārds vai vārdu savienojums.
anglisms Aizguvums no angļu valodas.
baltisms Aizguvums no baltu valodām.
gallicisms Aizguvums no franču valodas.
slāvisms Aizguvums no kādas slāvu valodas.
somugrisms Aizguvums no kādas somugru valodas.
rusisms Aizguvums no krievu valodas.
kursisms Aizguvums no kuršu valodas.
lituānisms Aizguvums no lietuviešu valodas.
polonisms Aizguvums no poļu valodas.
ģermānisms Aizguvums no vācu valodas.
superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
aizvākties Aiziet (par karaspēku).
noiet Aiziet (uz kurieni).
izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
nogrimt purvā aiziet bojā (piem., nespējot ko pārvarēt).
izdegt Aiziet bojā ugunsgrēkā.
nobeigties Aiziet bojā, iznīkt (par augiem, to daļām).
izmirt Aiziet bojā, iznīkt (par dzīvniekiem, to kopumu).
izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām).
nobeigties Aiziet bojā; zaudēt dzīvību.
izputēt no zemes virsas aiziet bojā.
izputēt no pasaules aiziet bojā.
nolikties uz auss aiziet gulēt.
atkāpties Aiziet no (parasti vadoša, atbildīga) amata; demisionēt.
nolikties slīpi aiziet pagulēt, atpūsties.
aiziet pelnītā atpūtā aiziet pensijā.
pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
notīt makšķeri aiziet prom, nozust.
notīties Aiziet prom; nozust.
aizdoties Aiziet, aizbraukt (kurp, uz kurieni).
aizbēgt Aiziet, aizbraukt prom.
atiet Aiziet, atkāpties (no kā).
pacelt cepuri aiziet, atstāt, pamest (ko).
aiztīties Aiziet, iziet.
aizkājot Aiziet.
aizkāpt Aiziet.
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
zveņģele Aizjūga piederums.
aizāķēt Aizkabināt; uzkarināt.
aizkarināt Aizkārt (kam priekšā); karinot (ko) aizsegt.
aizture Aizkavējums, pārtraukums (piem., attīstībā).
aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ).
uzkavēt Aizkavēt (kādu).
ievilkt Aizkavēt, nepaveikt laikā (darbu, pasākumu); ievilcināt.
infantilisms Aizkavēta fiziskā un psihiskā attīstība iedzimtu defektu vai iegūtu slimību dēļ.
aizķerties Aizkavēties; palikt (kādā vietā).
piesegt Aizklāt (parasti daļēji, nepilnīgi).
aiztumšot Aizklāt, aizsegt (gaismas avotu); aptumšot.
aizvilkt Aizklāt, aizsegt.
aizmaldīties Aizklīst (no pareizā ceļa); maldoties nonākt, nokļūt (kur).
aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (piem., par domām, iztēli).
aizdauzīties Aizklīst; klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai).
aizblandīties Aizklīst.
aizvazāties Aizklīst.
aiztikt Aizkļūt.
aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
aizgore Aizkrāsne.
aizmālēt Aizkrāsot.
aizbarikādēt Aizkraut (ar dažādiem priekšmetiem), radot šķērsli, apgrūtinot pieeju (piem., ielu cīņās).
aizkrāmēt Aizkraut (ar priekšmetiem).
tīmuss Aizkrūts dziedzeris.
maltāze Aizkuņģa dziedzera ferments, kas šķeļ ogļhidrātus.
pankreatīts Aizkuņģa dziedzera iekaisums.
insulīns Aizkuņģa dziedzera izstrādāts hormons, kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulēšanā organismā.
aizkūpēt Aizkvēpt.
aizlipināt Aizķepināt.
aizķepēt Aizķept.
aizķere Aizķeršanās; kavēšanās.
aizķeksēt Aizķert ar ķeksi vai citu garu priekšmetu.
uzķert Aizķert.
uzkārties Aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
aizmesties Aizķerties (aiz kā).
ieķerties Aizķerties, iesprūst u. tml.
uzķerties Aizķerties; saskaroties pielipt.
aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
aiztīties Aizlavīties, aizbēgt.
aizskriet Aizlidot (par putniem, kukaiņiem).
aiziet Aizlidot; aizpeldēt.
aizlaisties Aizlidot.
diskvalificēt Aizliegt (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, neatzīt sasniegto rezultātu.
arestēt Aizliegt rīkoties, lietot.
tabu Aizliegums (galvenokārt pirmatnējām tautām) izdarīt kādu darbību.
diskvalifikācija Aizliegums (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, sasniegto rezultātu neatzīšana.
prohibīcija Aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus.
noliegums Aizliegums.
aizplombēt Aizliekot priekšā plombu, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
aizkabināt Aizlikt (aiz kā).
aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā.
aizmest Aizlikt, aizkabināt (aiz kā).
aizlocīties Aizlīkumot (piem., par ceļu, upi).
aizvilt Aizmānīt, aizvilināt.
aizmārša Aizmāršīgs cilvēks.
aizlidināt Aizmest, aizsviest.
aizsviest Aizmest, nomest (kā nederīgu, neizmantojamu).
aizlaist Aizmest; aizvirzīt.
nolūzt Aizmigt (no liela noguruma vai alkohola lietošanas).
piemirst Aizmirst (ko izdarīt).
piemirst Aizmirst (ko, parasti uz neilgu laiku); nespēt atcerēties.
izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
iziet no galvas aizmirst (par ko).
iziet no prāta aizmirst (par ko).
izkrist no prāta aizmirst (par ko).
izkrist no galvas aizmirst (par ko).
pamest Aizmirst (piem., steigā, aiz paviršības); pazaudēt.
izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
mest no galvas laukā aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma).
zaudēt Aizmirst, nesaglabāt (ko).
nebūtība Aizmirstība.
izkūpēt no galvas aizmirsties.
aizmirstība Aizmiršanās.
pakaļā Aizmugurē (kādam, kam).
pakaļdurvis Aizmugures durvis (celtnei, telpai).
uzsist pa federi aizmukt; aizbraukt.
aiznākošais Aiznākamais.
aiznest labas dienas aiznest sveicienus.
aizgādāt Aiznest, aizvest (kur, uz kurieni); nogādāt.
iestiepties Aizņemot kādu platību, būt ievirzītam (kur iekšā); iesniegties.
izstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (šaurā, garā joslā).
aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā).
iesniegties Aizņemot platību, telpu, sniegties, ievirzīties (kur iekšā).
aizsniegties Aizņemot telpu, platību, sniegties (līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, arī apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli, ēku u. tml.).
apsēt Aizņemt (kādu zemes platību) ar sējumiem.
aizpildīt Aizņemt (laikposmu ar kādu darbību, norisi).
noslogot Aizņemt (laikposmu) ar intensīvu darbību.
aizpildīt Aizņemt (telpu, platību).
aizstiepties Aizņemt lielu platību, garu joslu.
piepildīt Aizņemt, aizpildīt (laikposmu).
piepildīt Aizņemt, aizpildīt (piem., telpu) – par cilvēkiem.
sataisīt parādus aizņemties (parasti daudz) un nespēt atdot.
aizlienēt Aizņemties.
aiztapināt Aizņemties.
lienēt Aizņemties.
palienēt Aizņemties.
tapināt Aizņemties.
konversija Aizņēmuma noteikumu (piem., dzēšanas termiņa) maiņa.
aizpērn Aizpagājušajā gadā.
vanckars Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies.
aizviņgad Aizpērn.
aizdzīt Aizpildīt (ar sniegu, smiltīm, piem., grambas, pēdas); padarīt neizbraucamu (ceļu).
aizcementēt Aizpildīt ar cementa maisījumu (piem., spraugas, plaisas).
aizplombēt Aizpildīt ar plombu (caurumu zobā); plombējot salabot.
aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
aizdrīvēt Aizpildīt, aizbāzt (plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas u. tml.) aizdarīt.
aizliet Aizpildīt, aizdarīt (ar šķidru, cietējošu masu).
aizlīdzināt Aizpildīt, aizdarīt (piem., bedres), padarot (ko) gludu, līdzenu.
aizaugt Aizpildīties, pārklāties ar ko augošu (parasti nevēlami).
aizstrāvot Aizplūst (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu).
aizvelties Aizplūst (viļņveida kustībā).
noplūst Aizplūst projām (piem., no bojātas caurules, vada, ierīces).
atplūst Aizplūst.
getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt.
sapogāt Aizpogāt (apģērbu).
sapogāt Aizpogāt (pogas).
sapogāties Aizpogāt sev apģērbu; aizpogāt sava apģērba pogas.
aiztaisīt Aizpogāt, aizsprādzēt.
aiztaisīt pogas aizpogāt.
aizdzīt Aizpūst (par vēju); izkliedēt.
aiztrenkt Aizpūst, aizdzīt (par vēju).
aiztriekt Aizpūst, aizdzīt (par vēju).
aizvilkt Aizputināt (par vēju, puteni u. tml.).
aiznest Aizputināt.
aizpūst Aizputināt.
atgādinājums Aizrādījums atcerēties, izdarīt, ievērot (ko).
rājiens Aizrādījums, arī nosodījums (piem., par slikti paveiktu vai nepaveiktu darbu, neatbilstošu uzvedību).
piekasīties Aizrādīt (kādam) par ko sīku, nenozīmīgu.
aizdzīt Aizraidīt; padzīt.
norakstīt Aizrakstīt (vēstuli).
aiznest Aizraujot sev līdzi, aizvirzīt (par straumi, vēju u. tml.).
nonest Aizraut, aiznest sev līdzi; noraut – par lielu vēju, ūdens straumi u. tml.
pavilkt Aizraut, ieinteresēt (kādu).
krist Aizrauties (ar kādu), iemīlēties (kādā).
kaist Aizrauties (ar ko), dedzīgi nodoties (kam).
pavilkties Aizrauties (ar ko), ieinteresēties (par ko).
saslimt Aizrauties (ar ko), pilnīgi nodoties (kam).
iekarst Aizrauties, iejūsmināties.
iesilt Aizrauties, ļauties sajūsmai.
kvēls Aizrautīgs, dedzīgs.
celmlauzis Aizsācējs (lielam, arī ar grūtībām saistītam darbam); pamatlicējs.
sasaitēt Aizsaitēt, arī sasiet (piem., ar saiti, auklu).
rītausma Aizsākums, agrīnais laikposms (kam).
atausma Aizsākums.
iekalt Aizsaldēt (ūdenstilpni), sasaldēt (zemi).
ūdensaizsardzība Aizsardzība (mehānismā, ierīcē) pret nevēlamu ūdens, mitruma iekļūšanu.
Kara ministrija aizsardzības ministrija.
aizsargmehānisms Aizsardzības paņēmieni.
dabas parks aizsargājama, gleznaina teritorija, kas labiekārtota atpūtai.
mīmikrija Aizsargājoša (dzīvnieka, arī auga) formas vai krāsas līdzība ar apkārtējās vides objektiem.
maksts Aizsargapvalks (kā, parasti ieroču) ievietošanai.
maksts Aizsargapvalks (piem., dažiem dzīvniekiem, augiem).
niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (piem., boksā) – straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus.
pašaizsargāšanās Aizsargāšanās, ko (kāds) veic pats ar saviem spēkiem.
viļņu lauzējs aizsargbūve viļņu trieciena mazināšanai.
ķivere Aizsargcepure; bruņucepure.
bruņas Aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
protektors Aizsargkārta, aizsargslānis.
ekrāns Aizsargs (piem., plāksnes veidā) pret nevēlamu iedarbību.
bampers Aizsargstienis automobiļa priekšpusē un aizmugurē; buferis.
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms izstrādā toksīnu ietekmē un kas pasargā organismu no saindēšanas ar tiem.
aizplīvurot Aizsedzot (ar miglu, dūmiem u. tml.), padarīt vāji saskatāmu.
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
izkārtne Aizsegs (kaut kā slēpšanai).
aizplīvurot Aizsegt (seju, arī ķermeni) ar plīvuru.
aizsegties Aizsegt sevi pilnīgi vai daļēji (ar ko).
aizēnot Aizsegt; apēnot.
aizlikt priekšautu (priekšā) aizsiet priekšautu.
nosiet Aizsiet, arī apsiet; nosaitēt.
aizpludināt Aizskalot.
aizlīgot Aizskanēt, aizplūst (par skaņām).
aiztikt Aizskart (ar rokām).
palaist nagus Aizskart (kādu) ar rokām, ķerstīties, grābstīties.
palaist rokas Aizskart (kādu) ar rokām, ķerstīties, grābstīties.
rīvēt kantes godam aizskart kāda godu.
piedurt pirkstu aizskart kādu.
trāpīt vārīgā vietā aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
kacināt Aizskart, kaitināt; ķircināt.
aizaulekšot Aizskriet (par cilvēku).
aizbizot Aizskriet (par cilvēku).
aizļinkāt Aizskriet (par zaķi).

Atrasts piemēros (200):

krāsa .. ar tušu un krāsām izdaiļotas sieviešu acis..
piemērot .. atritinājusi apģērba gabalu, [viņa] izklāja to sev priekšā, it kā augumam piemērodama.
mizot .. mēs nolēmām parādīt, kā latvieši peras. Uz lāvas augstākā pakāpiena apmetušies, griezām vaļā tvaika ventili un mizojām cits citu ar pirts slotām.
kinematogrāfs .. vakaros Valentīna gāja uz kinematogrāfiem, jo tai aizvien vajadzēja redzēt visas filmas.
apstrādāt ..[kucēns] ņēmās saviem vēl mazajiem, mīkstajiem zobiņiem apstrādāt cieto maizes kumosu..
aizrikšot ..abas māsas aizrikšoja uz klēti, ka zeme vien nodimdēja..
virmot ..aiz loga dun mašīnas, visapkārt virmo lielpilsēta..
vieplis ..aiz viepļiem slēpās tuvu un tālu kaimiņu zināmās sejas.
trūdains ..aizbēgām no ļaunā ķēniņa, kurš mūs trūdainā sēņpagrabā bija turējis trīsdesmit un trīs dienas bez maizes un ūdens, pie sēnēm vien, bet mēs izrakāmies kā sliekas.
aizsliet ..aizslien durvīm priekšā slotu, lai nācējs zina, ka saimnieku nav mājās..
izčākstēt ..ar puķēm ir tāpat kā ar cilvēkiem un dzīvniekiem – bez aprūpes un lološanas tie sanīks un izčākstēs.
tuša ..ar tušu un krāsām izdaiļotas sieviešu acis..
pastars ..beigās izaugs pastars saules dzimums Uz skaidrās sniegbaltās svētku zemes..
nomanīt ..blakusistabā un ārā pagalmā aiz loga sāku nomanīt troksni. Kāds klauvēja pie rūts.
prečinieks ..brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
aizripot ..brīžiem aizripoja kāds viegls, grezns limuzīns..
vingrotājs ..cirkā, skatoties gaisa vingrotājus, jūsmoju par viņu partnerības izjūtu.
nogrimt ..diena aiz apvāršņa nogrimst Kā pārtrūcis pavediens.
prombūtne ..Elizabete lūdza, vai es nevarētu viņas prombūtnē apliet istabas puķes..
glisēt ..es pirmo reizi sajutu, ko nozīmē glisēt – dēlis izceļas virs ūdens, tu.. traucies uz priekšu fantastiskā ātrumā.
tukšs ..es, tukšu vēderu diendusā aizgājis, klusi pinkšķu..
lukturis ..gar Vērmaņa dārzu jau aizdegti stūrainie gāzes lukturi.
skrobe ..gleznas man izstādēs 12 gadus neņēma pretī.. Bija jau skrobe..
pastrups ..iepazīšanās iznāca tāda pastrupa un Džemma nepaguva nosaukt pat savu vārdu, kā tas šobrīd pieklātos.
aizmūžs ..ir nepieciešams.., lai mēs ar lietu vai cilvēku būtu saistīti aizmūža saknēm.
privāts ..īsi pirms ugunsgrēka esot redzēti aizdomīgi cilvēki privātā ar benzīna kannām.
mežvīns ..istabas ārsiena noaugusi ar mežvīnu, lapainu stīgu bārkstis aizkārušas logus gandrīz pavisam ciet.
uzkrist ..izdauzīju klases logu. Taisni tu todien biji dežurants. Direktors uzkrita tev, lai sakot, kas ir vainīgs.
pārpirkt ..izjūtam to, ka labākie darbinieki tiek vienkārši pārvilināti un pārpirkti ar daudz, daudz augstākām algām.
ģēģeris ..Jānis uzsita viņam uz pleca un teica, lai tikai draugs gādājot naudu skrotīm, gan viņš Viļumu izmācīšot par īstu ģēģeri.
vilkt ..kādā mākslinieku ballē notikusi izloze.. viņai pirmajai ļāva vilkt lozi.
paspārne ..kāds ģimnāzijas skolotājs pieņēma Urbānu savā paspārnē, deva viņam iespēju turpināt izglītošanos, nobeigt Upsalas universitāti.
slīmests ..kapteinis strādāja ar cirvi un slīmestu, kamēr koks bija izdrāzts apaļš un gluds.
noskaitīt ..Keizijs vilka ārā naudas maku. Noskaitīja divdesmitniekus un ielika tos Čārlija saujā.
aiziet ..laime nāk un atkal aiziet; atsaukt viņu nevar.
siet ..Luze nemaz nevar izdomāt, kurš no viņas piecām zīdainēm būtu .. vispiemērotākais. Ja sietu varavīksnaino, būtu varbūt labāki derējis siet brūno, ja sietu brūno, būtu varbūt atkal labāki bijis dzeltenais! – Nē, sies tad jau labāk balto.
errastība ..man šī noņemšanās ar reizesrēķinu šķita tīrā errastība.
izblamēt ..mana sieva nodarbojas ar kostīmu veidošanu teātrī, un es nevaru staigāt apkārt ģērbies kā tāds ērms. Galu galā sievu izblamēšu!
saulesriets ..mans mežs, kā izmainījies tavs vaigs kopš prieka, ko bērnībā devi. Un tomēr – vēl galotnēs saulesriets kūp un ciņi deg brūkleņu sārtos..
uguns ..Meļķis dzēra. Patīkama uguns izskrēja caur dzīslām..
paslepšus ..mēs [skolēni] skatījāmies paslepšus sienas pulkstenī aizmugurē – cik vēl līdz zvanam?
piekrišana ..Milda pie vīra netikusi ar visu Kaucmindi. Jau skolā viņai pie zēniem nekādas piekrišanas nebijis – ne viņa apģērbties mācējusi, ne iznesties.
nerātnīgs ..mirdzina nerātnīgs mēnestiņš, kā no Šekspīra vasaras nakts sapņa izlēcis..
mežonis ..nāves tuvuma kolektīva izsaukšana viņai atgādināja mežoņu rituālus..
jaukties ..pa logu vēl labāk varēja redzēt, kā mākoņi nemierīgi skrēja un jaucās, brīžiem aizklādami mēnesi...
lausks ..pa naktīm no savas ledus migas izlīda ārā lausks un kā mēnessērdzīgs staigāja pa dārzu, gar mājas pakšķiem, un .. uzsita ar savu sudraba cirvīti.
pulks ..pamežā zied neizskatāmi lielais zaķkāpostu pulks.
pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
padēklis ..pēc pilsoņu kara Hammers no Krievijas izvedis savas bagātības padēkli ar lētām dārglietām, ikonām, kuras lēti iemainījis pret maizi badā mirstošajiem.
prusaki ..pie Birēņietes viņš [dēls] dzīvoja kā prusaks aizkrāsnē..
aizpukšķēt ..pie pārbrauktuves brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
virsaste ..putniem ir virsastes dziedzeris, no kura izplūst taukaina viela, ar ko putni ieziež spalvas..
virsū ..reizēm mugurā dur, vecums nāk virsū.
sers ..saimnieks no pirmā miega bija piecēlies un aizgājis uz riju sera aplūkot, vai būs ar beidzamo krāsni diezgan sauss vai arī vēl jāgaida otra rīta.
aizgrimt ..saule aizgrimusi aiz kalniem, te meta dziļas ēnas.
mistrains ..sieviete gulēja. Pagari mistraini mati, aiztūkušas acis..
treji ..sieviete vēro vīru ar trejās bizēs sapītu bārdu..
galvanizēt ..sirds lēkāja pārsteiguma un gaidu trīsās kā galvanizēta vardes kāja.
izkaldināt ..Sirms kalējs reiz sudraba atslēgu izkaldinās.
uzklupt ..skaudība, karsta un svilinoša, kas uzklupa kā žņaudzējs ik reizes, kad viņš sastapa kādu senu līdzgaitnieku, kam dzīve bija gājusi uz augšu.
plunkšķēt ..smagi, skaļi vārdi – plunkšķ kā akmeņi, atsizdamies pret ūdeni.
stings ..Stingajā gaisā [sniegs] nedzirdami sijājās lejup kā sārti vizoši putekļi..
mitrs ..sūnas izrādījās mitras. Kleita mugurpusē sasēdēta slapja.
aizsist ..šāviena troksnis bija tik spalgs, ka Priedem aizsita ausis.
trakgalvis ..šeit atradīsi idejas trakgalvju un adrenalīna mednieku izklaidēm.
mode ..šī ir īstā reize slimot pēc Laimdotas modes. Jau vakarā rādīties sagurušai, no rīta teikt, ka galva sāp un reibst, un tad uzberzēt termometru.
kontramarka ..tā bija dāvana viņai – kontramarka uz izrādēm.
uzkrist ..tad jau melna nakts uzkritīšot, iekams mēs galā aizkļūšot.
raibsvārcis ..taka .. aizlocījās tālāk, pazuzdama tuvējā meža pudurī, kur mundrā rakstā lietišķi strādāja raibsvārcis dzenis.
pašpaļāvīgs ..tās [acis] parasti raudzījās pasaulē ar maigu izbrīnu un pašpaļāvīgu prieku par to, ka tā visa pieder viņam vienam.
žēlastība ..tēva nāve .. bija žēlastība izmocītajām miesām..
šauracis ..tikai krāsa tam [pūķauglim] ir pārskatāmi balta un izmērs šauracim pūķim piemērots.
visgudrs ..tu esi izgaršojusi dzīves sūrumu un tālab vari visgudri raudzīties sarunu biedram acīs..
izmelot ..tu smaidot klausīsies – Kā no plika mieta var zaļu alksni izmelot.
ņigu ..tur [virtuvē] visu laiku iet ņigu ņegu, rībēdama nokrīt pavārnīca, nošļakst nejauši izlijis ūdens, un vienā durvju pavērienā izlaižas laukā nobijies un sakaitināts pašmāju kaķis..
tvīksmains ..Tvīksmains reibums aizņem elpu ciet..
patvaldnieks ..vēl valdīja lielās Krievijas ķeizars un patvaldnieks Nikolajs Otrais..
aizvelties ..viena kara armija nule aizvēlusies, bet nav parādījusies otrā, neviens nezin, kad tā nāks!
saulesakmens ..vikingi ceļojumos pāri svešām jūrām .. kompasa vietā izmantojuši īpašu kristālu, ko dēvē par saulesakmeni.
modinātājs ..viņa .. bija aizgulējusies, nedzirdējusi modinātāju, kas ilgāku laiku dusmīgi bija tarkšķējis..
introspekcija ..viņa [režisora Ingmara Bergmana] darbos priekšplānā izvirzījās introspekcija: personīgo, nevis sociālo problēmu analīze.
nokārties ..viņas skaistā galva bij nokārusies kā aizšautai dūjai.
prātvēders ..viņi [iedzērušie vīrieši] bija vareni prātvēderi, katrs pieredzējis brīnumu brīnumus, tos tā vien gribējās citiem izstāstīt!
izaurot ..viņi pilnās balsīs izauro kulšanas laika negulēto nakšu grūtumu..
sklanda ..viņš [suns] laida ļekas vaļā un gaidīja aiz aploka sklandām..
skaidiena ..viņš žigli aizskrēja uz skaidienu un atnesa klēpīti [malkas].
izūjināties ..viņš, uz visām pusēm izstaigājies, izūjinājies, stāv mežmalā zem vecas egles.
skopulis ..zaļžubīte – varen nikna un nelabvēlīga, pat savus ciltsbrāļus tā nepielaida pie graudu silītes, izpleta spārnus, pārgrieza acis kā vecs skopulis un neglīti ķērca.
ļuļķis " ..tā izskatīšos pēc īsta vīra.. ar ļuļķi zobos."
nomizot "..kas varēja iedomāties, ka man vecumdienās tādu kaunu taisīsi.. Tevi vienkārši nomizot!"
izmantot "..pat mūsu tā saucamie draugi mūs izmanto.."
godīgs "Apdomā, kas gan tu būsi par mežsargu, ja nemāki godīgi no plintes izšaut!"
aizmirsties "Ar visām grabažām [prom] es saku!" Podnieks aizmirsies, gandrīz kliedz.
slaka "Bagātie ir cita slaka. Tie otram no rokas sakaltušu uts ādu izraus un vēl pirkstus nokodīs. Mums [trūcīgajiem] tas nav asinīs."
izmētāt "Bet kur tagad līvi ir? Pa pasauli izmētāti.."
noklaiņot "Cik ilgi tā noklaiņoji?" "Citreiz pat pa pusgadam, kādreiz – dažus mēnešus, kamēr mani noķēra, aizveda uz Alises ielas patversmi.."
izlaist "Cik maksā?" pirtnieks prasīja. "Par vērdiņu divi," maiznieks atteica un izlaida kliņģerīšus uz galda.
skaists "Cik skaists šis svētdienas rīts.. Cik spodri un svaigi izskatās ābeļu plaukstošie pumpuri!"
vispārība "Es izplatu pļāpas? .. Nekādā ziņā. Es tikai domāju, ka jūs interesē .. vispārības domas."
tīrums "Es ļoti mīlu latviešu vārdu "tīrums" – ne ūdens, ne sniegs manī neizraisa tādu tīrības priekšstatu kā pavasarī dīgstošs vai arī rudenī sakopts tīrums".
virsū "Es tam neģēlim virsū, lai ieliek jaunas rūtis [izsisto vietā].."
izmaksāt "Es tev izmaksāšu!"
atvainot "Ir gan viņiem [skolotājiem] izdoma," mamma saka, atvainodama savu neprašanu tādās lietās [rēķināšanā]..
stostīties "K–kāpēc?" stostos aiz pārsteiguma.
blogot "Kāpēc sāku blogot? Gribēju izpaust savas izjūtas, kas varbūt palīdzētu arī citiem ieskatīties sevī."
simbolizēties "Klusa nakts" ir dziesma, kas daudziem simbolizējas ar Ziemassvētkiem.
spoks "Ko šuj [vecāki] tam bērnam, ko nešuj! Ne cepure, ne lakats. Tīri par spoku iztaisa."
noraizēties "Kur tu esi?" noraizējies jautāju.
maize "Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien..."
nošķendēties "Nekur tai [govij] nav miera," nošķendējās Anita, jo Ziedaļa aizdzinusies uz izcirtuma viņu galu.
nū "Nuuū, aiziet pie darba!"
lākturis "Ņem līdzi vējlukturi, citādi tu tumsā nomaldīsies," vecā krustmāte sniedza Šteinu mammiņai aizdegtu lākturi.
tikpat "Ņem mazāku nastu, tikpat otru reizi jānāk!"
nektārs "Ņem šo kausu, Psihe, dzer iz viņa nektāru un esi nemirstama!"
pfu "Pagaidām viss izdevies labi! Pfu, pfu, pfu!" viņa nospļāvās pār plecu.
atsviest "Paklausies, vakar tā gadījās, nejauši..." Ģedimins mēģināja paskaidrot.. – "Taisnība, tīšām jau tu nekad nepiedzeries," Vizbule atsvieda.
putnubiedēklis "Pēc kā tu izskaties? Gatavais putnubiedēklis!"
rādīt „Redzi, kur viņš nāk!" Jānis izsaucās un rādīja ar roku uz vīrieti tumšā mētelī.
izelst "Ruta..." viņš izelsa kā trakā skrējienā aizkusis.
sprediķis "Sestdien tu pārbrauci vēlu," – teica Mērija.. – "iznāca mazliet pavēlāk." Bet pie sevis es nodomāju – nesāc tu tikai man sprediķus lasīt!
aizrīties "Še, Jurka, aiznes [to mantu] tam badakāsim. Lai viņš ņem un aizrijas."
ir "Šitā, brālīt, jāglezno – žļirkt vienreiz pa visu audeklu, žļirkt otru reizi, un tad, ja ir, – tad ir, ja nav, tad nebūs."
šitā "Šitā, brālīt, jāglezno – žļirkt vienreiz pa visu audeklu, žļirkt otru reizi, un tad, ja ir, – tad ir.."
pasmieties "Tikai neaizejiet gulēt!" māte pasmējās.
noķiķināt „Tu izskaties pēc lāča," viņš noķiķināja.
tū "Tū, tū," atskanēja taures skaņas. "Tu-tū!" garām aizbrauca vilciens.
izteikties "Tu" izteicās pats no sevis.
paspēlēt "Un alus kaste, kuru toreiz paspēlējām bocmanim Donim... Atceries?"
puika "Un šodien tu arī izturējies kā muļķis! .. Puika, vairāk nekas!"
razbainieks "Vai dieviņ, nupat razbainieks mani nobeigs.. glābiet, glābiet!" tā puisēnu iztraucē mātes kliedziens no pļavas lejā.
rādīt „Vai manas acis rāda pareizi? Tas tiešām esi tu?"
ķēms "Viņš neatbrauks." Mijai izkrita vēstule no rokas. Bija dusmas, un modās spītība. "Ķēms! Es viņu gribētu pārmācīt."
sareizināt 1 lats vienam cilvēkam nav daudz, bet, ja sareizina ar katru valsts iedzīvotāju, sanāk ap 2 miljoni.
siena 11. novembra krastmalā pie Rīgas pils sienas tika aizdegts tūkstošiem svecīšu.
pirmizrādīt 11. novembrī Liepājas teātris pirmizrādīs mūziklu "Pūt, vējiņi!"
pusmaska 16. gs. sinjoras, izejot uz ielas, uzlika sejai priekšā melnu pusmasku.
absolūtisms 18. gs. ir absolūtisma gadsimts, kad Eiropas valstis kļūst par absolūtu monarhu centralizētām valstīm.
vācbalti 1822. gadā vācbalti sāka latviešiem izdot "Latviešu Avīzes ", dibināja Latviešu draugu biedrību, izveidoja otru laikrakstu " Tas Latviešu Ļaužu Draugs".
sīkgruntniecība 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā laukos bija izveidojusies spēcīga latviešu sīkgruntniecība.
pārtautoties 19. gs. bija laiks, kad izglītots latvietis centās pārtautoties par vācieti vai krievu.
struktūrteorija 19. gs. sešdesmitajos gados organiskajā ķīmijā radās un nostabilizējās struktūrteorija.
zīmīgs 19. jūnijs man ir zīmīgs datums, pirms sešiem gadiem šai dienā pirmo reizi ieraudzīju savu nākamo sievu.
zemessardze 1918. gada vasarā radās ideja organizēt zemessardzi, lai iedzīvotāji paši varētu piedalīties kriminogēnās situācijas samazināšanā.
reihskomisariāts 1941. gada septembrī tika izveidoti divi reihskomisariāti – Ostlande un Ukraina.
satvarstīt 1944. gada oktobra sākumā vairākus simtus Rīgā satvarstīto vīriešu gribēja izvest uz Vāciju.
streptomicīns 1945. gadā Zelmans Vaksmans atklāja, ka tuberkulozes ārstēšanā var izmantot streptomicīnu.
zīdpapīrs 1965. gadā uz plāna zīdpapīra tika izdota kabatas formāta Bībele.
šķist 20 rubļi man toreiz šķita liela nauda.
antidemokrātisks 20. gados izveidoto antidemokrātisko režīmu spektrs bija plašs.
personība 20. gs. izcilās personības.
datubāze 2017. gadā LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar LU Matemātikas un informātikas institūtu izveidoja "Tautas vietvārdu datubāzi".
vizuļzelts 22 karātu vizuļzelta izmantoti viesnīcas interjerā.
izloze 3000 latu izloze.
izmērs 43. izmēra kurpes.
tautumeita Abām bijušas uzpītas bizes gluži kā tautumeitām.
izdzīt Ābele izdzinusi jaunas atvases.
papliks Ābele izskatās tāda paplika, laikam pavasarī izzāģēts parāk daudz zaru.
šis Ābele vēl maza, zaķis šai mizu apgrauzis.
apgraizīt Ābelei apgraizīja vecos zarus.
izaugt Ābelei izauguši jauni zari.
ūdenszars Ābelei izveidojušies ūdenszari.
paaugties Ābeļu zaros aizmetusies un krietni paaugusies jaunā ābolu raža.
kaķēties Abi izrādes varoņi kaķējas, negribēdami viens otram piekāpties.
apdedzināties Abi jau vienreiz apdedzinājušies.
uzbozties Abi putni uzbozušies izslejas.
pretstats Abiem bērniem ir izteikts raksturu pretstats.
ābols Ābola serde, sēklas, miza.
virsmiziņa Ābola virsmiziņa.
izpūt Ābolam izpuvis vidus.
izvelties Āboli izveļas no groza.
izšķīst Āboli, bumbieri vārot ātri izšķīst.
izsijas Āboliņa izsijas.
izēdas Āboliņa, siena izēdas.
izsvīst Āboliņš izsvīdis medu.
vaskains Ābols ar vaskainu mizu.
rīvēt Ābolu krēms ar rīvētu rupjmaizi.
mizotājs Ābolu mizotājs.
klāt Ābolus klāj bieza miza.
izjukt Ābolus vāra, līdz tie ir mīksti, izjukuši.
piegāde Abonētās preses izdevumu un korespodences piegāde.
pārkarens Abpus aizai slējās augstas, pārkarenas klintis.
absolutizēt Absolutizēt uzskatus, parādības.
izdot Absolventiem izdeva atestātus.
romantisms Abu starpā aizvien jūtama romantisma dzirksts.
acetātzīds Acetātzīdu plaši izmanto audumu un izolācijas materiālu ražošanai.
acetons Acetons ir viens no visizplatītākajiem šķīdinātājiem.
acetons Acetonu izmanto organiskā stikla ražošanā.
aizkvēloties Acīs aizkvēlojās naids.
aizpampt Acis aizpampušas no raudāšanas.
zināties Acis darba izbijās, Rokas darba nebijās, Rokas darba nebijās, Zinājās padarīt.
gruzdēt Acīs gruzd aizvainojums.
ievizēties Acīs ievizas asaras.
izskatīties Acis izskatījās skumjas.
izstarot Acis izstaro prieku.
izstrāvot Acis izstrāvo prieku.
izteikt Acīs izteikts prieks.
nodzirkstīt Acis nodzirkstīja aiz briļļu stikliem.
plesties Acis pletās aizvien lielākas.
neizpratne Acīs redzama neizpratne.
kust Acis vai kūst aiz laipnības.

iz citās vārdnīcās:

Tēzaurs

iz¹

iz²

LLVV

iz

MEV

iz^I

iz^II

iz^III