triumfēt
triumfēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Gūt izcilus panākumus, izcilu uzvaru; gūt pozitīvu sabiedrības attieksmi, arī godu, ko rada šāds panākums, uzvara.
PiemēriPārliecinoši triumfēt hokeja čempionātā.
- Pārliecinoši triumfēt hokeja čempionātā.
- Komanda triumfēja Eiropas čempionātā.
1.1.Būt pārākam; paust pārākumu.
PiemēriDaudzsološā vijolniece triumfēja starp pārējām konukurentēm.
- Daudzsološā vijolniece triumfēja starp pārējām konukurentēm.
- pārnestā nozīmē Labais triumfēja pār ļauno.