zaļumnieks
zaļumnieks lietvārds; vīriešu dzimte
zaļumniece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
Cilvēks, kas izbraucis brīvā dabā, zaļumos.
PiemēriSenāk bija iecienīti zaļumnieku atpūtas izbraukumi uz Doles muižu ar kuģīti.
- Senāk bija iecienīti zaļumnieku atpūtas izbraukumi uz Doles muižu ar kuģīti.
- Ulmaņlaikos vasarās mani vecvecāki izdevuši istabiņas un uzņēmuši Rīgas zaļumniekus.