zaļot
zaļot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
1.Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī augu kopumu); būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
PiemēriZāle zaļo.
1.1.Būt zaļam, augiem augot un attīstoties (par tīrumu, dārzu u. tml.).
PiemēriPiekalnē kupli zaļo sakņu dārzs.
1.2.pārnestā nozīmē Būt tādam, kas ir spēcīgs, spilgti izpaužas (piem., par laikposmu).
PiemēriReiz zaļoja jaunība, cerības plauka, Tad asins bij karsta, tad gaišs bija laiks..