izzarot
izzarot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds
izzarojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.transitīvs; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Izdzīt, izplest uz visām pusēm (zarus).
PiemēriIzzarotas priedes.
2.intransitīvs Izzaroties, sazaroties.
PiemēriSīkas plaisas izzaro uz visām pusēm.