izzāģēt
izzāģēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Zāģējot izgatavot (priekšmetu).
PiemēriIzzāģēt figūriņas.
Stabili vārdu savienojumiIzzāģēt durvis. Izzāģēt logu.
1.1.Zāģējot izveidot (kur robu, caurumu u. tml.).
PiemēriIzzāģēt caurumu.
2.Zāģējot atdalīt (piem., koka zarus).
PiemēriIzzāģēt augļu koka sausos zarus.
2.1.Nozāģēt no kāda kopuma (daudz vai visu).
PiemēriIzzāģēt cirsmu.