puns
puns lietvārds; vīriešu dzimte
1.Sasituma rezultātā radies uztūkums (kādā ķermeņa daļā); patoloģisks neliels izcilnis, izaugums (uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļām).
PiemēriPuns pierē.
- Puns pierē.
- Uzsist punu.
- Sāpīgs, zils puns.
- Sunim purna daļā sataustāms puns.
2.Ieapaļš izcilnis, audu sabiezējums (uz augiem, to daļām).
PiemēriOzola puns.
- Ozola puns.
- Āboli ar puniem.
- Nogriezt kartupelim punus.