Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
puns
puns lietvārds; vīriešu dzimte
1.Sasituma rezultātā radies uztūkums (kādā ķermeņa daļā); patoloģisks neliels izcilnis, izaugums (uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļām).
PiemēriPuns pierē.
  • Puns pierē.
  • Uzsist punu.
  • Sāpīgs, zils puns.
  • Sunim purna daļā sataustāms puns.
2.Ieapaļš izcilnis, audu sabiezējums (uz augiem, to daļām).
PiemēriOzola puns.
  • Ozola puns.
  • Āboli ar puniem.
  • Nogriezt kartupelim punus.