Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
koriģēt
koriģēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
koriģējums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Labot, precizēt; mainīt.
PiemēriKoriģēt zīmējumu.
Stabili vārdu savienojumiKoriģējošā vingrošana.
1.1.joma: militārās zinātnes; kopā ar: "uguni" Šaušanas laikā konstatēt tēmēšanas kļūdas un (tās) labot.
PiemēriKoriģēt tāluguni.
Cilme:No latīņu corrigere ‘izlabot’.