koris
koris [kuõris] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Liels, tembrāli un skaitliski līdzsvarots dziedātāju ansamblis.
PiemēriVīriešu, sieviešu koris.
Stabili vārdu savienojumiJauktais koris.
1.1.Skaņdarbs vai skaņdarba (piem., operas) fragments šādam ansamblim.
PiemēriKoris no operas "Nabuko".
1.2.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs Vienlaicīgi, reizē (piem., runāt, kliegt, smieties).
PiemēriRunāt korī.
1.3.pārnestā nozīmē Dzīvnieku grupa, kas vienlaicīgi rada skaņas.
PiemēriPutnu koris.
2.vēsturisks Sengrieķu traģēdijā vai komēdijā – izpildītāju grupa, kas vienlaikus runā vai dzied.
Cilme:No grieķu choros.