koris
koris [kuõris] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Liels, tembrāli un skaitliski līdzsvarots dziedātāju ansamblis.
PiemēriVīriešu, sieviešu koris.
- Vīriešu, sieviešu koris.
- Zēnu koris.
- Dziedāt korī.
- Kora mēģinājums.
- Kora diriģents.
- Koru skate.
- Baznīcas koris.
- Operas koris.
Stabili vārdu savienojumiJauktais koris.
- Jauktais koris — koris, kurā ir vīriešu un sieviešu balsu grupas.
1.1.Skaņdarbs vai skaņdarba (piem., operas) fragments šādam ansamblim.
PiemēriKoris no operas "Nabuko".
- Koris no operas "Nabuko".
1.2.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs Vienlaicīgi, reizē (piem., runāt, kliegt, smieties).
PiemēriRunāt korī.
- Runāt korī.
- Līdzjutēji skandināja korī: "Sarauj!"
1.3.pārnestā nozīmē Dzīvnieku grupa, kas vienlaicīgi rada skaņas.
PiemēriPutnu koris.
- Putnu koris.
- Varžu koris.
2.vēsturisks Sengrieķu traģēdijā vai komēdijā – izpildītāju grupa, kas vienlaikus runā vai dzied.
Cilme:No grieķu choros.