koriģēt
koriģēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
koriģējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Labot, precizēt; mainīt.
PiemēriKoriģēt zīmējumu.
Stabili vārdu savienojumiKoriģējošā vingrošana.
1.1.kopā ar: "uguni"; joma: militārās zinātnes Šaušanas laikā konstatēt tēmēšanas kļūdas un (tās) labot.
PiemēriKoriģēt tāluguni.
Cilme:No latīņu corrigere ‘izlabot’.