mainīt
mainīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Dot (ko savu) un ņemt pretī (ko citu).
PiemēriMainīt mantas.
- Mainīt mantas.
Stabili vārdu savienojumiMainīt gredzenus. Mainīt naudu. Mainīt skūpstus.
- Mainīt gredzenus — apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
- Mainīt naudu — 1. Mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām vai lielākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.2. Mainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- Mainīt skūpstus — skūpstīties.
1.1.Aizstāt (piem., ko nederīgu, netīru, nolietotu) ar ko tādu pašu, derīgu, tīru, jaunu u. tml.
PiemēriMainīt kompreses.
- Mainīt kompreses.
- Mainīt veļu pēc pirts.
- Mainīt motoram eļļu.
Stabili vārdu savienojumiMainīt kā cimdus.
- Mainīt kā cimdus — ļoti bieži mainīt.
1.2.Aizstāt (ko) ar citu, ņemot (kā) vietā citu.
PiemēriMainīt darbu, dzīvesvietu.
- Mainīt darbu, dzīvesvietu.
- Mainīt uzvārdu.
- Mainīt dzīvokli.
- Mainīt tērpus.
- Mainīt sardzi.
2.Veidot, darīt citādu; pārveidot, pārmainīt.
PiemēriMainīt raksturu.
- Mainīt raksturu.
- Mainīt balsi.
- Mainīt uzskatus.
- Mainīt vēstures gaitu.
2.1.Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piem., citu īpašību, pazīmi).
PiemēriMainīt upes gultni.
- Mainīt upes gultni.
- Vējš maina virzienu.
3.Virzīt, pārveidot (ko) no vienas vietas uz citu.
PiemēriMainīt vietām krēslus.
- Mainīt vietām krēslus.