Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
korķēt
korķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Aizdarīt (ko) ar korķi; atdarīt (ko) aizkorķētu.
PiemēriKorķēt ciet pudeli.
2.sarunvaloda, neliterārs Vemt.