Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
norēķināt
norēķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Atrēķināt.
PiemēriNorēķināt nodokli no algas.
  • Norēķināt nodokli no algas.
2.Aprēķināt, izrēķināt.
Piemēri..tā rīcība [ar naudu], kādu tēvs deva [dēlam] līdzi, bija smalki norēķināta līdz pēdējam.
  • ..tā rīcība [ar naudu], kādu tēvs deva [dēlam] līdzi, bija smalki norēķināta līdz pēdējam.