Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
diedziņš
diedziņš lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dem. → diegs.
2.formā: daudzskaitlis No tekstilšķiedrām iegūti un pēc tam savērpti pavedieni (aušanai, izšūšanai u. tml.).
PiemēriEglīšu rotājumu zīles ir dekorētas ar satīna lentītēm un tām piestiprinātām zelta diedziņa cilpām.
  • Eglīšu rotājumu zīles ir dekorētas ar satīna lentītēm un tām piestiprinātām zelta diedziņa cilpām.
Stabili vārdu savienojumiKā pa diedziņu; kā pa diegu.