nīkulis
nīkulis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
nīkule dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Fiziski vārgs, nespēcīgs, nevarīgs cilvēks.
PiemēriNegribu būt nīkule.
- Negribu būt nīkule.
- Nevienam nepatīk čīkstuļi un nīkuļi.
- Ar darbu apliecināsim, ka neesam nekādi nīkuļi.
1.1.Tas, kas ir vāji attīstīts, vārgs, nespēcīgs (par augiem, dzīvniekiem).
PiemēriRetinot burkānus, nīkuļus izrauj.
- Retinot burkānus, nīkuļus izrauj.
- No mazās nīkules izauga dzīvespriecīga kaķene.