nīkuļot
nīkuļot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Vāji attīstīties, slikti augt un pamazām iet bojā (par augiem, to daļām, arī augu kopumu).
PiemēriOrhideja uz palodzes nīkuļo.
- Orhideja uz palodzes nīkuļo.
- Vecās ābeles sāk nīkuļot.
- Bērzs nīkuļoja un pēc kāda laika nokalta.
- Ja mežu nekops, tas nīkuļos.
1.1.Būt fiziski vārgam, nespēcīgam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
PiemēriTēvs nīkuļo pansionātā.
- Tēvs nīkuļo pansionātā.
- Sivēni vārgi, nīkuļo.
2.Būt tādam, kas darbojas slikti, nesekmīgi; neattīstīties.
PiemēriNozare sākusi nīkuļot.
- Nozare sākusi nīkuļot.
- Osta turpina nīkuļot.
- Nekustamo īpašumu tirgus joprojām nīkuļo.