niķis
niķis lietvārds; vīriešu dzimte
1.Slikts ieradums, slikta uzvedība; kaprīze, untums.
PiemēriVīram ir niķis naktī ēst.
- Vīram ir niķis naktī ēst.
- Meitenei niķi uznāk un pāriet.
Stabili vārdu savienojumiNiķu maiss. Niķu polis.
- Niķu maiss sarunvaloda — niķīgs bērns.
- Niķu polis sarunvaloda — niķīgs bērns.
1.1.Nevēlams (dzīvnieka) paradums, izturēšanās veids.
PiemēriSunim ir niķis skriet pakaļ mašīnām.
- Sunim ir niķis skriet pakaļ mašīnām.
2.Darbības traucējumi, īpatnības.
PiemēriDators atsācis vecos niķus.
- Dators atsācis vecos niķus.
- Motoram ir šādi tādi niķi.
Stabili vārdu savienojumiNiķi un stiķi. Niķu pods.
- Niķi un stiķi sarunvaloda — nerātnības, blēņas.
- Niķu pods sarunvaloda — niķīgs bērns.
Cilme:Aizguvums no vācu Nücke ‘untums’.