niķis
niķis lietvārds; vīriešu dzimte
1.Slikts ieradums, slikta uzvedība; kaprīze, untums.
PiemēriVīram ir niķis naktī ēst.
Stabili vārdu savienojumiNiķu maiss. Niķu polis.
1.1.Nevēlams (dzīvnieka) paradums, izturēšanās veids.
PiemēriSunim ir niķis skriet pakaļ mašīnām.
2.Darbības traucējumi, īpatnības.
PiemēriDators atsācis vecos niķus.
Stabili vārdu savienojumiNiķi un stiķi. Niķu pods.
Cilme:Aizguvums no vācu Nücke ‘untums’.