niķīgs
niķīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
niķīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
niķīgi apstākļa vārds
niķība lietvārds; sieviešu dzimte
niķīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas izturas kaprīzi, untumaini, ir nepaklausīgs.
PiemēriMeitene ir izlutināta un niķīga.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNiķīgi uzvesties.
1.2.Tāds, kas nepakļaujas cilvēka prasībām, nav paklausīgs (par dzīvniekiem).
PiemēriNiķīgs zirgs.
1.3.pārnestā nozīmē Kaprīzs, mainīgs.
PiemēriŠogad niķīga ziema.
2.Tāds, kas darbojas, funkcionē ar traucējumiem.
PiemēriNiķīgs telefons.