niķīgs
niķīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
niķīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
niķīgi apstākļa vārds
niķība lietvārds; sieviešu dzimte
niķīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas izturas kaprīzi, untumaini, ir nepaklausīgs.
PiemēriMeitene ir izlutināta un niķīga.
- Meitene ir izlutināta un niķīga.
- Bērns kļuva arvien niķīgāks.
- Viņš uzvedas kā niķīgs bērns.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNiķīgi uzvesties.
- Niķīgi uzvesties.
- Niķīgi raudāt.
1.2.Tāds, kas nepakļaujas cilvēka prasībām, nav paklausīgs (par dzīvniekiem).
PiemēriNiķīgs zirgs.
- Niķīgs zirgs.
- Niķīgs suns.
1.3.pārnestā nozīmē Kaprīzs, mainīgs.
PiemēriŠogad niķīga ziema.
- Šogad niķīga ziema.
2.Tāds, kas darbojas, funkcionē ar traucējumiem.
PiemēriNiķīgs telefons.
- Niķīgs telefons.