uzsmēķēt
uzsmēķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
Neilgu laiku, arī reizēm smēķēt.
PiemēriPārtraukumā doties uzsmēķēt.
- Pārtraukumā doties uzsmēķēt.
- transitīvs Reizēm uzsmēķēt labu cigareti.