Paplašinātā meklēšana

Meklējam es.

Atrasts vārdos (604):

Atrasts vārdu savienojumos (3):

Atrasts skaidrojumos (9996):

grūst galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
bāzt galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
dīkā (Atrasties) bezdarbībā; nekā nedarot, netiekot nodarbinātam.
starp debesīm un zemi (atrasties) nenoteiktā, nedrošā stāvoklī, situācijā.
raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
risks (Kā nevēlama) izraisīšanās iespēja.
rādīt zobus (Kādam) naidīgi izturēties pret kādu; aktīvi pretoties.
nomīņāties uz vietas (kādu laiku) neattīstīties, nevirzīties uz priekšu.
(ne)nākties viegli (ne)būt, (ne)veikties viegli.
(ne)nākties grūti (Ne)būt, (ne)veikties viegli.
(ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā; neuztraukties.
(ne)zaudēt dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; (ne)ļauties izmisumam.
(no)krist gar zemi (no)gāzties (par cilvēku); strauji (no)gulties zemē.
(sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
(pa)raustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
noraustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
pasaules radīšana (pēc Bībeles) Zemes, tās dzīvības formu radīšana.
nenodzerties [neno!dzerties]. Nevarēt beigt dzert (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
nenoēsties [neno!ēsties]. Nevarēt beigt ēst (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
nenoklausīties [neno!klausīties]. Nevarēt beigt klausīties.
nenoskatīties [nenoˈskatīties]. Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
spalīši 0,5–1 cm gari nematožu klases tārpi, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
kāpt uz kakla 1.Censties uzkundzēties.
platuma grāds 1/360 daļa no Zemes meridiāna.
garuma grāds 1/360 daļa no Zemes paralēles.
akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
stundas ceturksnis 15 minūtes.
kvatročento 15. gadsimta itāliešu māksla (agrā renesanse).
kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
komunārs 1871. gada Parīzes Komūnas dalībnieks.
mežabrālis 1905. gada revolucionārs, kas, ienākot soda ekspedīcijām, bija spiests slēpties mežos.
krišnaīts 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis.
kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
hiphops 20. gs. 70. gadu otrajā pusē Amerikā radies mūzikas stils, kura raksturīga pazīme ir repošana; šāda stila mūzika.
pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, saldiem āboliem; šīs ābeles auglis.
ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
ābeļzieds Ābeles zieds.
žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
mierizlīgums Abu pušu vienošanās par prasības necelšanu vai par prasības atsaukšanu un tiesāšanās izbeigšanu.
simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
plakstiņš Acs palīgorgāns tās aizsargāšanai – saistaudu plātnīte, ko no ārpuses klāj āda.
miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
keratīts Acs radzenes iekaisums.
lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
ar vienu (vienīgu) rāvienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
ar vienu (vienīgu) vilcienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
vienā vilcienā acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
lūpa Ādas un muskuļu kroka, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu (cilvēkiem un dažiem dzīvniekiem).
kniepadata Adata ar apaļu galviņu (kā saspraušanai, piespraušanai, arī rotāšanai).
patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas.
kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals bez apkakles.
direkcija Administratīva vienība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors, telpa (telpas), kur darbojas šāda administratīva vienība.
pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
advokatūra Advokāta profesija, darbība.
gondola Aerostatam piestiprināta kabīne, kas paredzēta cilvēku un kravas novietošanai.
infikss Afikss, kas iesprausts vārda saknē.
konga Afrikāņu izcelsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
plosīties Agresīvi, nevaldāmi uzvesties.
nesaticīgs Agresīvs, nesabiedrisks (par dzīvniekiem).
nešpetns Agresīvs, nikns; tāds, kura uzvedība traucē (par dzīvniekiem).
piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds vēl ir mīksts, un saspiests izdala baltu masu.
ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
aģentūra Aģentu tīkls, ko organizē valsts drošības iestādes.
bildinājums Aicinājums precēties.
sēdināt Aicināt kādu sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
bildināt Aicināt precēties (parasti kļūt par sievu).
uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
aizsēdināt Aicināt, arī likt nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
ņemt Aicināt, ļaut (kādam) doties kopā ar sevi.
piesēdināt Aicinot, palīdzot u. tml. panākt, ka (kāds) piesēžas (pie kā, kam klāt).
kultūrainava Ainava, kas izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
ieairēties Airējot ievirzīties (kur iekšā).
izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, caur ko u. tml. laivu).
izirt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
airēties Airējot laivu, virzīties; irties.
pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, tuvāk u. tml.); pieairēties.
pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, tuvāk u. tml.).
uzairēties Airējot uzvirzīties (piemēram, augšup pret straumi līdz kurienei).
aizairēties Airējoties aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
noairēties Airējoties nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
irties Airēties.
dullis Airu piestiprinājums – tapa laivas malā vai airī iestiprināta kustīga tapa, ko ieliek ligzdā pie laivas malas.
veca galva aiz vecuma pavājinājusies atmiņa, saprašanas spēja.
sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par ēkām).
sūtnis Aiz vēstnieka nākamais diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs.
aizirties Aizairēties (kur, līdz kādai vietai).
atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
patronāts Aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
aizbrāzt Aizbrāzties.
aizvilkties Aizdarīties, sakļauties.
indukcijas spole aizdedzes sistēmas ierīce, kas pārveido zemsprieguma līdzstrāvu augstsprieguma strāvā.
sadegt Aizdedzināt (piem., vairākas, daudzas sveces); ieslēgt (piem., vairākus, daudzus gaismas ķermeņus).
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
ugunsperēklis Aizdegšanās vieta, no kuras izceļas (vai var izcelties) lielāks ugunsgrēks.
aizdrāzt Aizdrāzties.
aiznesties Aizdrāzties.
atstāt Aizejot pamest; pamest vientulībā, arī bez apgādības.
noklīst Aizejot vai nošķiroties (no citiem), nespēt atrast ceļu atpakaļ; nomaldīties, apmaldīties.
aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku); zaudēt skaļumu (par balsi).
aiznest Aizgādāt, aizvest (par transportlīdzekļiem).
aizgāzelēt Aizgāzelēties.
superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
nogrimt purvā aiziet bojā (piem., nespējot ko pārvarēt).
nolikties slīpi aiziet pagulēt, atpūsties.
pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
atiet Aiziet, atkāpties (no kā).
pacelt cepuri aiziet, atstāt, pamest (ko).
aizķerties Aizkavēties; palikt (kādā vietā).
aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (piem., par domām, iztēli).
aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
uzkārties Aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
aizmesties Aizķerties (aiz kā).
ieķerties Aizķerties, iesprūst u. tml.
uzķerties Aizķerties; saskaroties pielipt.
aiztīties Aizlavīties, aizbēgt.
diskvalificēt Aizliegt (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, neatzīt sasniegto rezultātu.
arestēt Aizliegt rīkoties, lietot.
diskvalifikācija Aizliegums (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, sasniegto rezultātu neatzīšana.
aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā.
aizlidināt Aizmest, aizsviest.
aizsviest Aizmest, nomest (kā nederīgu, neizmantojamu).
aizlaist Aizmest; aizvirzīt.
piemirst Aizmirst (ko, parasti uz neilgu laiku); nespēt atcerēties.
izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
mest no galvas laukā aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma).
zaudēt Aizmirst, nesaglabāt (ko).
izkūpēt no galvas aizmirsties.
pakaļdurvis Aizmugures durvis (celtnei, telpai).
aiznest labas dienas aiznest sveicienus.
aizgādāt Aiznest, aizvest (kur, uz kurieni); nogādāt.
iestiepties Aizņemot kādu platību, būt ievirzītam (kur iekšā); iesniegties.
izstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (šaurā, garā joslā).
aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā).
iesniegties Aizņemot platību, telpu, sniegties, ievirzīties (kur iekšā).
aizsniegties Aizņemot telpu, platību, sniegties (līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
apsēt Aizņemt (kādu zemes platību) ar sējumiem.
sataisīt parādus aizņemties (parasti daudz) un nespēt atdot.
aizlienēt Aizņemties.
aiztapināt Aizņemties.
lienēt Aizņemties.
palienēt Aizņemties.
tapināt Aizņemties.
vanckars Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies.
aizlīdzināt Aizpildīt, aizdarīt (piem., bedres), padarot (ko) gludu, līdzenu.
aizaugt Aizpildīties, pārklāties ar ko augošu (parasti nevēlami).
noplūst Aizplūst projām (piem., no bojātas caurules, vada, ierīces).
atgādinājums Aizrādījums atcerēties, izdarīt, ievērot (ko).
nonest Aizraut, aiznest sev līdzi; noraut – par lielu vēju, ūdens straumi u. tml.
pavilkt Aizraut, ieinteresēt (kādu).
krist Aizrauties (ar kādu), iemīlēties (kādā).
kaist Aizrauties (ar ko), dedzīgi nodoties (kam).
pavilkties Aizrauties (ar ko), ieinteresēties (par ko).
saslimt Aizrauties (ar ko), pilnīgi nodoties (kam).
iekarst Aizrauties, iejūsmināties.
iesilt Aizrauties, ļauties sajūsmai.
mīmikrija Aizsargājoša (dzīvnieka, arī auga) formas vai krāsas līdzība ar apkārtējās vides objektiem.
ekrāns Aizsargs (piem., plāksnes veidā) pret nevēlamu iedarbību.
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
palaist nagus Aizskart (kādu) ar rokām, ķerstīties, grābstīties.
palaist rokas Aizskart (kādu) ar rokām, ķerstīties, grābstīties.
aizsmelgt Aizsmelgties.
eidžisms Aizspriedumi pret vecāka gadagājuma cilvēku vai cilvēku grupu, viņu diskriminēšana vai iebiedēšana attiecībā uz darbu, pensiju, dzīvokli un veselības aprūpi.
islāmfobija Aizspriedumi, arī naids pret islāmu, kas izraisa bailes vai nepatiku pret visiem islāmticīgajiem.
aizsērēt Aizsprostoties, aizķept.
samesties Aizsprostoties, zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi.
aizspundēties Aizsprostoties.
ragata Aizsprosts pludināmo koku virzīšanai pa ūdenstilpi vai aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
slūžas Aizsprosts ūdenstilpes ūdens līmeņa regulēšanai.
dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties (parasti nevēlami).
sardze Aizstāvēt (ko), rūpēties (par ko).
aizstāvība Aizstāvis vai aizstāvji (tiesas procesā).
aizsteigt Aizsteigties.
aizvest Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.).
nolaisties Aizstiepties, virzīties lejup; atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
aizdzīt Aizstumt, aizgrūst; aizvest.
aizsvilt Aizsvilties.
nogriezt ceļu aizšķērsojot, norobežojot ceļu, nedot iespēju braukt, pārvietoties.
aiztrīsēt Aiztrīsēties.
pārtvert Aizturēt (ko kustībā esošu) un neļaut turpināt pārvietošanos.
iesprausloties Aizturēti iesmieties.
iespurgties Aizturēti iesmieties.
paspurgt Aizturēti pasmieties.
spurgt Aizturēti smieties.
spurkšķēt Aizturēti smieties.
pārlaist Aizvadīt (kādu laikposmu); pārciest (nelabvēlīgos apstākļus).
pavadīt Aizvadīt, atrasties (kādu laiku) kur, kādā veidā.
ievērt Aizverot (piem., durvis), iespiest (ko starpā).
iet ciet aizvērties, aizdarīties; par govi – pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās).
aizšķūtēt Aizvest (piespiedu kārtā).
aizdzīt Aizvest, nozagt (transportlīdzekli).
paņemt Aizvest, ņemt (kādu, ko) sev līdzi.
paraut Aizvest, paņemt līdzi (kur, līdz kurienei, parasti automobilī).
paķert Aizvest, paņemt līdzi.
evakuēt Aizvest, pārvietot citur, lai atbrīvotu kādu vietu, teritoriju.
novest Aizvest.
treilēt Aizvilkt vai aizvest nozāģētos kokus (parasti no cirsmas) līdz iekraušanas vietai.
noriets Aizvirzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
nogrimt Aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam.
aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams; paslēpties (aiz kā).
aiziet Aizvirzīties (par kustībā esošiem priekšmetiem).
nodalīties Aizvirzīties nost, savrup (no citiem, no kāda kopuma).
noskriet Aizvirzīties prom, izklīst.
attālināties Aizvirzīties tālāk (no kā); kļūt vājāk dzirdamam vai redzamam (palielinoties attālumam).
aiziet Aizvirzīties, aizslīdēt (par parādībām dabā).
aizlīst Aizvirzīties, aizslīdēt, piem., par debess spīdekļiem.
aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (piem., par cilvēku, vagonu rindu).
aizgrimt Aizvirzoties (aiz kā), iegrimstot (kur), pamazām kļūt nesaskatāmam.
sliepnēt Aizziest ar tepi nelīdzenumus, plaisas u. c. negludumus, nolīdzinot virsmu pirms krāsošanas.
aizķepēt Aizziest, aizpildīt (ar ko mīkstu, lipīgu).
aizķepināt Aizziest, aizpildīt (ar ko mīkstu, lipīgu).
aizķitēt Aizziest, aizpildīt ar ķiti (tepi).
aizsmērēt Aizziest.
korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības (bakalaura, maģistra, doktora) ieguves apliecinājums.
iet Akcentē nosauktās darbības nelietderību, neiespējamību u. tml.
holdings Akciju sabiedrības darbības veids, kad tā, iegūdama citu sabiedrību akciju kontrolpaketes, kontrolē un pārvalda šīs sabiedrības organizatoriski, bet neietekmē to uzņēmējdarbību.
akmeņlauztuve Akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta.
robežakmens Akmens, ar ko iezīmē (piem., zemes īpašuma) robežu.
pamatakmens Akmens, kas svinīgā ceremonijā tiek likts kādas būves pamatā (sākot tās celtniecību).
stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
pamatakmens Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai.
antracīts Akmeņogles ar lielu siltumspēju.
melnais zelts Akmeņogles.
kreozots Akmeņogļu vai koka darvas pārtvaices produkts – eļļains šķidrums ar kodīgu smaku, ko izmanto, piem., koksnes piesūcināšanai pret pūšanu vai medicīnā.
atsaucamais akreditīvs akreditīvs, kuru bankai ir tiesības atsaukt.
ugunsspļāvējs Akrobāts, kurš priekšnesuma laikā šķietami izspļauj no mutes uguni.
mērkaķoties Ākstīties, ķēmoties.
žākstīties Ākstīties.
skatuves kustības aktiera darbības ārējā, ķermeniskā izpausme uz skatuves.
mizanscēna Aktieru izvietojums uz skatuves vai kinofilmas kadrā.
interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to.
līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā); arī līdzjūtība.
pretspars Aktīva pretdarbība, pretestība (kam, pret ko).
civilpersona Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistīta persona.
civiliedzīvotāji Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistītie iedzīvotāji; iedzīvotāji, kas nav iesaistīti karadarbībā.
kalpot Aktīvi darboties (kā labā); veltīt dzīvi; darba mūžu (izvēlētai darbības sfērai, izraudzītam mērķim).
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piem., pretinieku, tā uzbrukumu).
apkarot Aktīvi darboties, cīnīties, lai ierobežotu, likvidētu (ko, piem., kaitīgos dzīvniekus, nezāles).
maisīties Aktīvi iesaistīties (kur).
celties un krist (par ko) aktīvi iestāties par kāda idejām, rīcību.
reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
izcīnīties Aktīvi pretojoties, pārvarēt grūtības, briesmas.
sacelties Aktīvi protestēt (pret ko), paust neapmierinātību (ar ko).
pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri izvirzīties (darbā vai kur citur).
(uz)taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri virzīties (darbā vai kur citur).
remdenība Aktivitātes, ieinteresētības trūkums; vienaldzīgums.
atplūdi Aktivitātes, intensitātes mazināšanās (sabiedriskās parādībās).
mobilizēt Aktivizēt, koncentrēt (psihiskos vai fizioloģiskos procesus).
tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās); uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
sacelšanās Aktīvs, protests (pret ko), neapmierinātība (ar ko).
žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mundrs Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem).
sirēna Akustiska ierīce, ar ko rada jaudīgu skaņas signālu; šīs ierīces radītās skaņas.
masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums, sāpes.
difterija Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas sāpes kaklā, rīkles gļotādas iekaisums un balti plēvei līdzīgi aplikumi uz tās.
vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
kolapss Akūts sirds un asinsrites vājums.
pieāķēt Āķējot piestiprināt, pievienot (ko pie kā, kam klāt); piekabināt.
ķeraine Āķveidīgs, ass izaugums (dažu augu augļiem), lai (augļi) izplatītos, pieķeroties, piem., dzīvnieku apmatojumam.
pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
iekšā saucējs algots darbinieks, kura uzdevums ir, stāvot ārpusē pie veikala, kafejnīcas u. tml., piesaistīt klientus.
raust Alkatīgi censties iegūt lielā daudzumā (mantu, naudu).
uzklupt Alkatīgi, ar lielu kāri ķerties klāt (ēdamajam), iesākt ēst.
uzkrist Alkatīgi, ar lielu kāri ķerties klāt (ēdamajam), iesākt ēst.
metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē.
aperitīvs Alkoholisks dzēriens apetītes rosināšanai.
traverss Alpīnismā – pārgājiens pa kalnu grēdas kori no vienas virsotnes uz citām virsotnēm; kalna nogāzes, klints u. tml. šķērsošana horizontālā virzienā.
dzelksnis Alpīnistu inventāra piederums, ar kuru var ieķerties klints sienā.
leduscirtnis Alpīnistu rīks – kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piem., kāpienu izciršanai klintī, ledū).
tabernākuls Altāra niša hostijas jeb dievmaizes glabāšanai (katoļu baznīcā).
drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts – iesala atliekas (pēc alus notecināšanas).
žigulis Alus šķirne "Žiguļi"; šīs šķirnes alus.
zilaļģes Aļģes, kam šūnu kodols nav norobežots no pārējā šūnas satura, un kas galvenokārt ir zilganā vai zilganzaļā krāsā.
tuberoze Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem [Polyanthes tuberos].
namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, ceļ koka celtnes.
sīkamatnieks Amatnieks, kas izgatavo preces nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
drēbnieks Amatnieks, kas šuj virsdrēbes.
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
komisārs Amatpersona ar politiskām, administratīvām vai citām funkcijām (bijušās PSRS iestādēs).
instruktors Amatpersona PSRS komjaunatnes un komunistiskās partijas komitejās.
asesors Amatpersona tiesās vai citās valsts iestādēs.
padomnieks Amatpersona, kam ir konsultanta funkcijas valsts iestādē.
aizstāvis Amatpersona, kas kriminālprocesā aizstāv apsūdzēto.
notārs Amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piem., valsts iestādi, organizāciju, uzņēmumu).
administrators Amatpersona, kuras pienākumos ietilpst (kā, piem., iestādes) darbības nodrošināšana.
tiesu izpildītājs amatpersona, kuras pienākums ir panākt tiesas sprieduma izpildi, ja nepieciešams, arī piespiedu kārtā.
tiesas sekretārs amatpersona, kuras pienākums ir rakstīt tiesas sēžu protokolus.
virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
arods Amats; profesija; specialitāte.
hierarhija Amatu vai dienesta pakāpju savstarpējās padotības kārtība no augstākā ranga līdz zemākajam; resoru struktūrvienību savstarpējās padotības kārtība.
Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
ALJA Amerikas latviešu jaunatnes apvienība.
amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
kešjurieksts Anakardijas koka auglis, ko izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts.
anesteziologs Anestezioloģijas speciālists.
šautriņas Anglijā 19. gs. beigās radies bultu mešanas veids; šādas spēles bultas.
šerifs Anglijā, Īrijā – grāfistes galvenā amatpersona, kas veic administratīvas vai juridiskas funkcijas.
anglikāņi Anglijas protestantu baznīcas konfesija.
šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
pops Ansamblis, kas izpilda šāda stila mūziku, dziesmas.
šelfa ledājs antarktiskā ledāja daļa, kas iespiežas jūrā.
streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piem., tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
penicilīns Antibiotiska viela, ko izstrādā dažu augu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski.
koturnas Antīkā teātra aktieru sandales ar ļoti biezu zoli, kas pagarināja cilvēka augumu.
idille Antīkās dzejas paveids; lirisks dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, lauku dzīvi.
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēku izturēšanās normas.
apogejs Ap Zemi riņķojoša ķermeņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes.
apenes Apakšbikses; biksītes.
trusenes Apakšbikses.
dibens Apakšējā daļā, apakšā; pie pamatnes.
spārneņi Apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piem., vaboles, tauriņi); šīs apakšklases kukaiņi.
feldfēbelis Apakšvirsnieka dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
tunelis Apakšzemes eja transporta un gājēju kustībai, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
kolektors Apakšzemes galerija dažādu cauruļu, kabeļu u. tml. izvietošanai.
gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava.
kloāka Apakšzemes kanāls kanalizācijas ūdeņu un atkritumu novadīšanai.
bunkurs Apakšzemes patvertne (kara laikā); blindāža.
krājaka Apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai.
zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam).
rats Apaļa (kādas iekārtas, ierīces) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu.
beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
rene Apaļa vai pusapaļa konstrukcija, pa kuru var pārvietoties lejup.
trifele Apaļa, bumbuļveida šokolādes vai ruma masas konfekte, kas parasti pārklāta ar kakao.
piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
berete Apaļa, plakana cepure bez apmales un naga.
ķesele Apaļai stīpai piestiprināts vaļējs tīkliņš (vēžošanai); krītiņš.
tablete Apaļas ripiņas formā sapresēta ārstnieciska zāļu viela.
kupls Apaļīgs, plaši izpleties.
ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvēja labību; apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
seja Apaļš debess ķermenis.
ripa Apaļš diskveidīgs debess spīdeklis.
rozete Apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozes (2) logs.
naba Apaļš padziļinājums vēdera sienas vidū, kas izveidojies vietā, kur bijusi nabassaite.
taburete Apaļš vai četrstūrains krēsls bez atzveltnes; ķeblis.
acs Apaļš veidojums, kas pēc izskata vai formas atgādina redzes orgānu.
audiometrs Aparāts dzirdes asuma noteikšanai.
manometrs Aparāts gāzes, tvaika vai šķidruma spiediena mērīšanai.
kamera Aparāts optiska attēla uzņemšanai, ierakstam nesējā, pārveidei elektriskā signālā u. tml. (piem., fotoaparāts, kinokamera, videokamera).
potenciometrs Aparāts sprieguma lieluma mainīšanai un regulēšanai – rezistors ar maināmu pretestību.
saturators Aparāts šķidrumu piesātināšanai ar gāzi.
optometrs Aparāts, ar ko pārbauda redzes asumu un redzes lauku.
noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām pretēja dzimuma dzimumšūnām.
aptaukoties Apaugt ar (pārmērīgu) taukaudu kārtu; kļūt tuklam, resnam.
apsūnot Apaugt, pārklāties (no virspuses) ar sūnu.
apsaldēties Apaukstēties.
pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus; uzvilkt (citas zeķes, apavus).
zole Apava apakšējā daļa, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā.
papēdis Apava detaļa – zoles apakšas pakaļējā daļā piestiprināts paaugstinājums.
pasitnis Apava detaļa, ko piestiprina (kam) apakšā, lai pasargātu no nodilšanas.
pazole Apava detaļa, ko piestiprina zem zoles.
tupeles Apavi ar koka zoli un ar virsu bez kapes.
radze Apavu apakšējā daļā iestrādāti adatveida izciļņi.
saistzole Apavu detaļa – ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
prēmija Apbalvojums par izciliem sasniegumiem kādā jomā (piem., literatūrā, zinātnē, mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
vadīt Apbedīt, piedalīties apbedīšanā.
mikrorajons Apbūves vienība pilsētā, kas sastāv no dzīvojamo ēku grupām un apkalpošanas iestāžu (piem., veikalu, skolu) ēkām.
meditēt Apcerēt, gremdēties (parasti garīgās) pārdomās.
paņemt Apcietināt, arestēt.
iebāzt cietumā apcietināt, notiesāt.
iebāzt aiz restēm apcietināt, notiesāt.
linkrusts Apdares materiāls – ar īpašu masu pārklāts papīrs vai kartons.
apgruzdēt Apdegt, daļēji pārogļoties (no virspuses).
apskrandis Apdriskājies, skrandains (par apģērbu).
pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
apdzēst sveci apdzēst sveces liesmu.
aplīgot Apdziedāt ar līgo dziesmām.
zvejniekciems Apdzīvota teritorija, kurā iedzīvotāji lielākoties nodarbojas ar zvejniecību, zivju apstrādi.
pārēsties Apēdot pārāk daudz (kāda ēdiena), justies slikti.
dzīvu apēst apēst veselu, nesakošļātu.
notīrīt šķīvi apēst visu šķīvī esošo.
piebeigt Apēst, izdzert (iesākto); ēdot, dzerot iztukšot (ko).
apgabaltiesa Apgabala tiesa; svarīgāko lietu pirmās instances tiesa un sīkāku lietu otrās instances tiesa.
satraps Apgabala, provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī, tās iekarotajās teritorijās).
polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu; polārais apgabals.
polārais apgabals apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās Ziemeļpolu vai Dienvidpolu.
apvidus Apgabals, kam ir kādas noteiktas raksturīgas pazīmes.
baseins Apgabals, no kura upē, ezerā vai jūrā satek apakšzemes vai virszemes ūdeņi.
iekārtot Apgādājot ar mēbelēm, nepieciešamo iekārtu, inventāru u. tml., izveidot (īpašam nolūkam paredzētu telpu, iestādi).
uzturēt Apgādāt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
datorizēt Apgādāt ar datoriem un ieviest datorsistēmas.
nodrošināt Apgādāt pietiekamā daudzumā ar eksistences līdzekļiem.
dot maizi apgādāt, nodrošināt ar eksistences līdzekļiem.
aerēt Apgādāt, piesātināt ar gaisu.
nodrošināties Apgādāties (ar ko) nepieciešamajā daudzumā; sagādāt sev to, kas nepieciešams, noder, aizsargā u. tml.
uztankoties Apgādāties ar, parasti alkoholiskiem, dzērieniem.
plafons Apgaismes armatūras elements, kas pārsedz spuldzi.
papildapgaismojums Apgaismojums, ko izmanto papildus dabiskajam vai mākslīgajam jau esošajam apgaismojumam.
lākturis Apgaismošanas ierīce – metāla stienis ar turētāju skala vai lāpas iestiprināšanai.
zibspuldze Apgaismošanas ierīce fotografēšanā, kas paredzēta ļoti spilgtas gaismas iegūšanai no īpašas, spēji uzliesmojošas, fotoaparātā iebūvētas, kā arī tam atsevišķi pievienojamas spuldzes.
lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes ar kupolu.
pataisīt melnu par baltu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
pataisīt baltu par melnu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
piegult Apgulties (blakus, pie kā, kam klāt).
studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
pārņemt Apgūt, mācoties no citiem.
polsteris Apģērba detaļa (piem., no vates, vatelīna), ko iešuj apģērbā, lai veidotu (tam) vēlamo formu; šāda detaļa, kas paredzēta, lai aizsargātu ķermeni.
veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
veste Apģērba gabals ķermeņa augšdaļai bez apkakles un piedurknēm.
safari stils apģērba stils, kas ir piemērots karstam klimatam (piem., viegla, gaiša auduma uzvalks, kura žaketei ir īsas piedurknes un uzšūtas kabatas ar ielocēm).
ietērps Apģērba un tam atbilstošu piederumu komplekts (piem., darbam, dienestam, nodarbei ar kādu sporta veidu); apģērbs, tērps.
pakaramais Apģērbam, dvielim u. tml. piešūta cilpa (piem., iekšpusē zem apkakles) tā pakāršanai.
apvilkties Apģērbties.
apeja Apiešana; arī eja, ceļš, pa kuru var apiet, apvirzīties (kam) apkārt.
pataujāt Apjautāties (par ko).
apprasīties Apjautāties.
apvaicāties Apjautāties.
uzjozt Apjozt; piestiprināt ar jostu (parasti ieroci).
apsālīt Apkaisīt ar sāli (visapkārt, no virspuses).
apkampties Apkampt vienam otru; apskauties.
daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
atmosfēra Apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u. tml.; psiholoģiskais noskaņojums.
attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. attēlojums (piem., grafisks, fotogrāfisks).
attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. atveids (piem., spogulī, optiskā, elektroniskā sistēmā).
apklāties Apklāt sevi; apsegties.
aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko lipīgu).
summēt Apkopot (informāciju, iespaidus u. tml.).
dotumi Apkopoti, savākti (kādas nozares, tematikas u. tml.) fakti, dati, materiāli.
nokrauties Apkrauties (2).
centrālapkure Apkures sistēma, kurā no viena apkures centra apsilda vairākus objektus (telpas, ēkas).
sildķermenis Apkures sistēmas elements (piem., radiators, dvieļu žāvētājs).
kurtuve Apkures vai tvaika ražošanas iekārtas daļa, kurā sadedzina kurināmo.
maldi Aplams priekšstats, uzskats, atzinums, kas (runātājam, darītājam) šķiet patiess, pareizs.
atkala Apledojums, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, ja pēc sala līst lietus vai pēc atkušņa uznāk sals; laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
atestāts Apliecība, ko izdod par vispārējās vidējās izglītības iestādes beigšanu.
apzvērēt Apliecināt ar zvērestu.
attaisnot Apliecināt, piem., ar darbību, darbu (pozitīvas attieksmes pamatotību).
flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
nopūkoties Aplipt ar pūkām; pārklāties ar pūkojumu.
apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (ar ko lipīgu).
dārziņš Aplis, ko, sadaloties rokās, veido rotaļas vai dejas dalībnieki.
paralakse Aplūkojamā objekta (piem., zvaigznes) šķietamā nobīde, pārvietošanās, ja novērotājs maina novērošanas punktu; šādas nobīdes leņķis.
(visu) kopā ņemot aplūkojot vienā veselumā, kopumā; arī rezumējot.
skart Aplūkot (parasti bez dziļākas analīzes); ieskicēt.
kvadrants Apļa sektors ar 90 grādu centra leņķi – apļa ceturtā daļa; ikviens no četriem apgabaliem, kuros plakni sadala divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
krēslains Apmācies, satumsis (par debesīm).
pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai; apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju.
(iz)mainīt naudu Apmainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
pamainīties Apmainīties (parasti vairākkārt).
sasmaidīties Apmainīties ar smaidiem; smaidot sazināties.
sasmīnēties Apmainīties ar smīniem.
aprunāties Apmainīties domām (par kādu jautājumu).
mīt gredzenus apmainīties gredzeniem (saderinoties, laulājoties).
mainīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
samākties Apmākties, parasti pilnīgi.
klausīties Apmeklējot lekcijas, studēt, mācīties (ko).
apciemot Apmeklēt (ko); ierasties ciemos (kur, pie kā).
sērfot Apmeklēt dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to.
iet mācībā apmeklēt iesvētes mācību.
mācīties Apmeklēt izglītības iestādi, lai kļūtu (par ko).
apsviest Apmest (ar ko).
kārt Apmest (kādam) ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un atstāt bez balsta zem kājām.
apmest salto apmest kūleni vai vairākus kūleņus gaisā lēciena laikā.
nogruntēties Apmesties (kur uz kādu laiku); iekārtoties (kur uz pastāvīgu dzīvi).
piemesties Apmesties (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
ievākties Apmesties (uz dzīvi), iekravāties (kādās telpās).
ieperināties Apmesties uz dzīvi, iekārtoties.
palikt Apmesties, dzīvot (kur, pie kāda).
iemesties Apmesties, iesākt dzīvot; ieviesties.
noenkuroties Apmesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku (kur).
izmest enkuru apmesties, palikt uz dzīvi (kur).
apsēsties Apmesties, uzmesties (par putniem, kukaiņiem).
nomesties Apmesties; palikt (kur) pastāvīgi vai uz kādu laiku.
pilna pansija apmešanās vieta, kurā tiek nodrošinātas visas ēdienreizes.
gulēt uz lauriem apmierināties ar sasniegto, netiekties pēc jauniem panākumiem.
atdusēties uz lauriem apmierināties ar sasniegto, netiekties pēc jauniem panākumiem.
piegriezties Apnikt, apriebties.
apņemties Apņēmīgi nolemt, apsolīties (ko izdarīt); paziņot šādu lēmumu, solījumu.
ietvert Apņemt, ieskaut.
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
noņemties Apņemties; sevī nolemt.
aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
iziet Apprecēties (ar kādu) – parasti par sievieti.
iziet tautās apprecēties (par sievieti).
iziet par sievu apprecēties (par sievieti).
iziet pie vīra apprecēties (par sievieti).
nākt par sievu apprecēties (par sievieti).
apņemt sievu apprecēties (par vīrieti).
apsievoties Apprecēties (par vīrieti).
saprecēties Apprecēties (parasti par pāri).
iet pie kāda apprecēties ar kādu (parasti par sievieti).
aizprecēties Apprecēties un mainīt dzīvesvietu.
iebraukt laulības ostā apprecēties, sākt ģimenes dzīvi.
pārvest sievu apprecēties.
nodibināt Apprecoties izveidot (ģimeni).
ieprecēties Apprecoties nonākt (piem., kādās mājās, ģimenē).
saziedēties Apputeksnējoties sakrustoties.
noraudāties Apraudāties.
lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
aiztrūkt Aprauties, aizlūzt (par balsi).
pārtrūkt Aprauties, apklust (par skaņu, sarunu u. tml.).
aizķerties Aprauties; palikt neizteiktam.
aptrūkt Aprauties.
lāpīties Aprobežoties (ar nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (trūkstošo ar ko citu).
sīkpilsonis Aprobežots cilvēks ar seklām, savtīgām interesēm un šauru redzesloku.
spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (piem., zara, saknes daļa), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
čadra Apsegs, ko musulmaņu sievietes apliek sev apkārt, izejot no mājas.
sasēdēt Apsēsties (kur).
piemesties Apsēsties, novietoties (kur), parasti uz neilgu laiku.
sasaistīt Apsienot, sasienot (ķermeni, tā locekļus ar ko), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
panīkt Apsīkt (par darbību, procesu).
apraudzīt Apskatīties, pavērot (laiku pa laikam); pārbaudīt, uzmanīt (ko).
apķerties Apskauties, apkampties.
saskauties Apskauties.
apdzēst Apslāpēt (liesmas, uguni); nodzēst.
galvot Apsolīt, apgalvot, ka (kas) notiks, īstenosies.
piesolīties Apsolīties (ko izdarīt).
apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
apklusināt Apspiest, apslāpēt; arī apremdināt.
aprakt Apspiest, neļaut attīstīties (piem., jūtām); pazudināt.
novaldīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
nospiestība Apspiestība, nebrīve.
debatēt Apspriest (piem., sapulcē, konferencē kādu jautājumu, priekšlikumu, problēmu u. tml.); strīdēties, apmainīties domām (par ko).
diskutēt Apspriest strīdīgu jautājumu, piedalīties diskusijā.
sīkums Apstāklis, darbība, parādība u. tml., kam nav būtiskas nozīmes.
kā sprostā apstākļos, kas neļauj brīvi darboties, rīkoties.
runas situācija apstākļu kopums, kas ietekmē runas procesu.
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru ietekmēta dzīves, attīstības gaita (piem., cilvēkam, tautai); stāvoklis, kādā apstākļu, dažādu faktoru ietekmē nonāk (piem., cilvēks, tauta).
spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
ieciklēties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
pieturēt Apstāties (par transportlīdzekli).
piestāt Apstāties (parasti uz neilgu laiku).
palikt Apstāties kādā darbībā, stāvoklī.
iestrēgt Apstāties, neturpināties (piem., rodoties šķēršļiem).
nostāt Apstāties, nostāties (3).
apstāt Apstāties; pārstāt (ko darīt).
nostāties Apstāties.
apliecināt Apstiprināt (kā esamību, patiesumu); arī apgalvot.
šķīvot Apstrādāt (augsnes virskārtu), griezt (velēnu) ar šķīvju lobītāju, šķīvju ecēšām.
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar koncentrētu sārmu šķīdumu, lai iegūtu spīdumu un palielinātu izturību.
kult Apstrādāt (graudaugus) ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem, lai atdalītu sēklas no vārpām, pākstīm; šādā veidā iegūt (graudus, sēklas).
lobīt Apstrādāt (piem., tīrumu) uzirdinot, apvēršot augsnes virskārtu.
darināt Apstrādāt (sakņaugus), nogriežot lapas, sīkās saknes.
izbeicēt Apstrādāt ar beici vai kodīgu šķidrumu (parasti no iekšpuses).
balzamēt Apstrādāt, piesātināt (līķi) ar konservējošām vielām, lai pasargātu no trūdēšanas.
pēcapstrāde Apstrāde, kas tiek veikta pēc citas apstrādes pabeigšanas.
pārdedzināt Apstrādes procesā pakļaut pārāk lielai karstuma iedarbībai.
vibroapstrāde Apstrādes process, kurā izmanto vibrācijas.
aizstāvamais Apsūdzētais, ko tiesā aizstāv advokāts.
aizstāvība Apsūdzības atspēkošana kriminālprocesā, minot apsūdzētā attaisnojošus vai vainu mīkstinošus pierādījumus.
aprēķins Apsvērums savtīgās interesēs.
problemātisks Apšaubāms, neskaidrs.
apčamdīt Aptaustīt (parasti, cenšoties ko atrast).
asistents Aptiekas darbinieks, kas pēc receptes pagatavo zāles.
receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles.
satīties Aptīties.
apsmulēt Aptraipīt, nosmērēt (no virspuses, visapkārt).
apšmucēties Aptraipīties, notraipīties (no visām pusēm, visapkārt).
aptumst Aptumšoties (3).
noslāpēt Apturēt, izbeigt (kādu procesu).
pārdesmit Aptuveni divdesmit.
pārdesmits Aptuveni divi vai vairāki desmiti.
saspiest Aptverot, satverot spēcīgi paspiest.
apkampt Aptvert (kādu) rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību); apskaut.
apķert Aptvert, apķerties, apjēgt.
ņemt ļaunā apvainoties (par ko), uztvert (ko) kā pāridarījumu.
uzmest lūpu apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
piepūsties Apvainoties, kļūt dusmīgam.
sacelt spuras apvainoties; saskaisties.
abižoties Apvainoties.
sapūsties Apvainoties.
iegrožot Apvaldīt (piem., vēlmes, emocijas).
disciplinēt Apvaldīt, ierobežot (psihiskos procesus).
saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piem., psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
apslāpēt Apvaldīt; arī apspiest.
pārmest kūleni Apveļoties ar galvu uz leju, nokrist.
vieta Apvidus, teritorijas daļa, kurā kas pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.; ierobežota platība.
aizupe Apvidus, vieta aiz upes.
pārupe Apvidus, vieta upes pretējā krastā.
smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
(ar) kopējiem spēkiem apvienojot spēkus, piedaloties visiem.
saplūst Apvienojoties kļūt par vienu veselumu.
integrēt Apvienot atsevišķus elementus, daļas, lai izveidotu vienotu kopumu; organiski iekļaut, iesaistīt kādā kopumā, veselumā.
grupēt Apvienot grupās, sadalīt grupās (pēc kopējas pazīmes); arī klasificēt.
kooperēt Apvienot, iesaistīt (kādu) kooperācijā.
sapārot Apvienot, sasaistīt pārī (piem., divas detaļas, ierīces).
breksits Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības.
grupēties Apvienoties grupās, dalīties grupās.
sazvērēties Apvienoties kopējai (pret kādu vērstai) darbībai, rīcībai.
salikties kopā apvienoties kopīgai darbībai.
kooperēties Apvienoties, iestāties (kooperatīvā, apvienībā).
mesties uz vienu roku apvienoties, lai, piem., ko kopīgi veiktu.
mesties kopā apvienoties, lai, piem., ko kopīgu veiktu, kopā dzīvotu.
kumulēties Apvienoties, summēties.
vienoties Apvienoties; sasaistīties.
samesties kopā apvienoties.
aplaist Apvirzīt loka veidā visapkārt (skatienu); paraudzīties visapkārt.
apgriezties Apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi; griežoties pa apli, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
aptīties Apvīties (ap ko, kam apkārt).
appīties Apvīties.
apsmērēt Apziest; pārklāt.
sasmērēt Apziest.
gals Apzīmē stāvokli, ka (kas) ir pabeigts vai beidzies.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēkam kas) ir labi, tā, kā vajag, kad (kas) ir nokārtots vai nokārtojies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sakārtojies, sagatavojies.
preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces un pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem; zīmols.
plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
obskurantisms Apzināta rīcība, lai (kas) netiktu izpausts, nekļūtu zināms; vēršanās pret garīgu progresu.
nepaklausība Apzināta rīkojuma, pavēles, noteikumu u. tml. neievērošana, neizpildīšana.
patriotiskā dzeja apzināta tautas gara un dzimtenes slavināšana dzejas valodā.
mocīt Apzināti darīt (kādam) fiziskas sāpes, mokas, ciešanas; spīdzināt.
rakt kapu (kādam) apzināti darīt ļaunu, censties pazudināt.
maukt cilpu sev kaklā apzināti iesaistīties ļoti riskantā, neizdevīgā pasākumā.
narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana, lai, piem., novērstu sāpju sajūtu ķirurģiskas operācijas laikā; vispārējā anestēzija.
izlikties Apzināti izturēties tā, lai radītu par sevi citādu, patiesībai neatbilstošu priekšstatu.
likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko); izlikties.
iestudēt Apzināti izveidot (piem., noteiktus žestus, mīmiku, izturēšanos).
apmānīt acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību.
jaukt galvu Apzināti maldināt, radīt neskaidrību.
mānīt Apzināti maldināt, stāstot nepatiesību; krāpt.
apmelojums Apzināti nepatiess apgalvojums (lai kādu apmelotu, tam kaitētu).
meli Apzināti nepatiess izteikums (kāda maldināšanai).
parazitēt Apzināti nestrādāt un dzīvot no citu cilvēku līdzekļiem.
baltie plankumi Apzināti noklusēti vai objektīvi neizpētīti vēstures fakti.
samelot Apzināti pateikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
fabricēt Apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu).
viltot Apzināti sagrozīt, aizstāt (ko, piem., faktu) ar (ko) nepatiesu.
safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; sacerējums, dokuments u. tml., kas satur šādas nepatiesas ziņas, faktus.
melot Apzināti teikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
zināt Apzināties (ko).
justies Apzināties sevi (par ko).
sajusties Apzināties sevi (par ko).
atjaust Apzināties, aptvert.
izjust Apzināties, izprast (ko) un (to) pārdzīvot.
justies Apzināties, just (savu fizisko vai psihisko stāvokli).
sajusties Apzināties, sajust savu fizisko vai emocionālo stāvokli.
just Apzināties, saprast; nojaust.
somnambulisms Apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms.
tavējais Ar "tu" uzrunātā cilvēka ģimenes, retāk kolektīva loceklis, piederīgais.
uz (kāda) pamata ar (kādu) iemeslu, pamatojumu.
atšaut Ar (parasti medību ieroča) šāvienu atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu dzīvniekam).
uzstāties Ar (piemēram, publicistisku, sabiedrisku) darbību paust protestu (pret ko) vai atbalstu (kam).
krusas grauds ar acs plakstiņa ādu nesaistīts norobežots sabiezējums plakstiņa saistaudu plātnītē.
aizsaukt Ar aicinājumu, rīkojumu likt ierasties.
segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēka, cilvēku kopuma) darbību (piem., bruņotā cīņa, uzbrukumā).
pārvarēt Ar aktīvu rīcību, darbību panākt, ka (piem., kas nevēlams) vairs nepastāv vai nespēj ietekmēt; uzveikt (ko).
apdziedāt Ar apdziedāšanās dziesmām izzobot, izjokot.
iegalvot Ar apgalvojumiem censties pārliecināt (par ko).
sabotēt Ar apzinātu rīcību censties izjaukt (ko).
subjekts Ar apziņu apveltīta būtne (cilvēks), kas izzina īstenību un iedarbojas uz to; tas, kas ir darbības, procesa darītājs, veicējs.
ironija Ar ārēju nopietnību maskēts smalks izsmiekls; izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam.
vaga Ar arklu (arī, piem., ar īpašu vagu veidotāju) izveidots garens padziļinājums augsnes virskārtā.
griezties Ar asmeni, šķautnēm, malām u. tml. spiesties, urbties (kur iekšā).
grūst lodi ar asu kustību sviest lodi.
griezt Ar asu rīku, priekšmetu sadalīt daļās, atdalīt no veselā; arī smalcināt.
gluds Ar atbilstošiem izteiksmes līdzekļiem; raits, viegli plūstošs.
ar pirkstiem nobakstīt ar atklātu nosodījumu vērsties pret kādu.
ar pirkstiem nobadīt ar atklātu nosodījumu vērsties pret kādu.
lēkt Ar atspērienu atraujoties no pamata, pārvarēt augstumu, attālumu vai gaisā veikt kādas kustības.
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, leju, sānis, atpakaļ u. tml.).
numurs Ar attiecīgo ciparu vai ciparu kopu apzīmēta atsevišķa telpa vai telpas (piem., viesnīcā).
mest Ar atvēzienu virzīt (ko), panākt, ka (kas) virzās pa gaisu; sviest.
sviest Ar atvēzienu, strauju (rokas) kustību panākt, ka (kas) virzās pa gaisu; šādi panākt, ka (kas) krīt (kur), trāpa (kur, kādam); mest.
auklas keramika ar auklas iespiedumu rakstiem vai to atdarinājumiem izrotāta keramika (no neolīta laikmeta).
dziedāt Ar balsi veidot muzikālas skaņas; ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju.
iedzīt Ar bardzību, varu panākt, ka izjūt (piem., bailes).
iznašķēt Ar baudu, tīksminoties izēst.
izlauzties Ar bruņotu cīņu izvirzīties (cauri kam, caur ko), izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
noburt Ar buršanu pārvērst (par ko), pakļaut burvestībai (kādu, ko).
pieburt Ar buršanu piesaistīt (kādam ko).
telpa Ar būvkonstrukcijām norobežota (celtnes) daļa.
lodziņš Ar caurredzamu plāksni segta atvere (piem., iekārtas, ierīces korpusā).
sviest Ar centrbēdzes spēku atdalīt (no kā).
atzīme Ar ciparu vai vārdisku formulējumu izteikts vērtējums (parasti mācību iestādē).
četrcilindru Ar četriem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju, automobili ar šādu dzinēju).
polderis Ar dambjiem norobežota sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni.
pelnīt maizi ar darbu gādāt eksistences līdzekļus.
datorcentrs Ar datoru iekārtām un interneta pieslēgumu aprīkota telpa, telpas vai atsevišķa iestāde.
dziesmots Ar daudzām dziesmām, dziesmu bagāts.
dziedināt Ar dažādiem līdzekļiem padarīt veselu, atjaunot veselību.
zīlēt Ar dažādiem maģiskiem paņēmieniem censties uzzināt (ko, piem., nākotni).
pielabināties Ar dažādiem paņēmieniem, iztopot censties panākt (kāda) labvēlīgu attieksmi.
piedejot Ar dejošanu papildināt (kādam) priekšnesumu.
desmitstāvu Ar desmit stāviem.
dūlēt Ar dūmekli (dūli) dūmot bites.
iedziedāt Ar dziedāšanu iesākt, ievadīt.
apdziedāt Ar dziesmām cildināt, slavināt, arī apdzejot.
klausīties Ar dzirdi uztvert vai censties uztvert (piem., teikto, atskaņoto).
faktisks Ar faktiem pamatots; īsts, patiess.
pieveikt Ar fizisku spēku, cīnoties pārspēt, uzveikt.
aizvējot Ar gaisa plūsmu aizvirzīties.
ielidot Ar gaisa plūsmu ievirzīties (kur iekšā).
piepūsties Ar gaisa plūsmu izplesties, izspīlēties.
uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
nolidot Ar gaisa plūsmu virzīties un nonākt (kur).
piepūst Ar gaisa plūsmu, gaisu izplest, izspīlēt (ko).
peldriņķis Ar gaisu pildīts riņķveida priekšmets, kas palīdz peldoties noturēties virs ūdens.
purināt galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
peldošā grīda ar galveno, nesošo pārseguma konstrukciju nesaistīts grīdas segums.
izgārgt Ar gārdzienu izdvest (skaņu); gārdzot pateikt, izrunāt.
pieglaimoties Ar glaimiem censties iegūt (kāda) labvēlību, iztapt (kādam).
krustaceļš Ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas (14 stacijas) katoļu baznīcā, kurās secīgi atveidotas Jēzus Kristus Golgātas moku ceļa epizodes; katoļu dievkalpojums, kas veltīts šā Jēzus Kristus moku ceļa atcerei.
plafons Ar gleznojumiem un ciļņiem rotāti griesti vai to daļa.
piegludināt Ar gludekli gludinot, piestiprināt, piesaistīt.
aizgrandēt Ar grandoņu, lielu troksni aizvirzīties.
atgrūsties Ar grūdienu atvirzīties nost (no kā).
izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
kārpīties Ar grūtībām (grimstot, stiegot kur iekšā) virzīties.
atstiept Ar grūtībām atnest, atdabūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
lauzīties Ar grūtībām censties iemācīties.
sisties uz augšu ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
sisties augšup ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
ielīst Ar grūtībām ievirzīties (kur iekšā).
izkulties Ar grūtībām izkļūt, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
piņķēt Ar grūtībām ņemt ārā (ko iesietu, iepinušos).
izlauzt (sev) ceļu ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
aizkārpīties Ar grūtībām pārvietojoties, grimstot, stiegot aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
cīnīties Ar grūtībām, ilgi darboties (ap ko), darīt (ko).
plosīties Ar grūtībām, ilgi darboties, strādāt, lai panāktu, sasniegtu (ko).
stumties Ar grūtībām, lēnām virzīties, pārvietoties.
velt Ar grūtībām, neskaidri, arī lēnām teikt, runāt (ko).
atkulties Ar grūtībām, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.).
izkļūt Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, tikt ārā (no kurienes); nonākt (kur), izvirzīties (cauri kam, caur ko).
malties Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, virzīties cauri (kam).
ģipša pārsējs ar ģipsi piesūcināts pārsējs, ko izmanto, piem., kaulu lūzumu gadījumos.
hipnotiskais transs ar hipnozes palīdzību izraisīts transa stāvoklis.
iekravāties Ar iedzīvi ierasties (jaunā dzīvesvietā).
iejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku transportlīdzeklim, darbarīkam).
automobilis Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis kravas un pasažieru pārvadāšanai pa bezsliežu ceļiem.
abonements Ar iepriekšēju samaksu noteiktas tiesības saņemt (laikrakstus, žurnālus u. tml.), izmantot (telefonu, vietu teātrī u. tml.); dokuments, kas piešķir šīs tiesības.
nostiprināt īpašuma tiesības ar ierakstu zemesgrāmatā apstiprināt tiesības uz kādu nekustamo īpašumu.
pilnā gaitā ar iespējami lielāko ātrumu, iespējami lielāko jaudu.
pilnā sparā ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
pilnā spēkā ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
ar pilnu sparu ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
ar pilnu gaitu ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
ar pilnu spēku ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
dzīsla Ar iežiem vai minerālvielām aizpildīta plaisa zemes garozā.
stenogramma Ar īpašām zīmēm pierakstīti norādījumi par to, kā izbraucams rallija trases ātrumposms.
izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves; izveidot dekoratīvas šuves.
aizsargāties Ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu).
mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanas veids; dresēt (dzīvnieku).
pieaudzēt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (kas) tiek neatdalāmi pievienots, piesaistīts.
plisēt Ar īpašiem paņēmieniem veidot sīkas, paralēlas ieloces.
pārslēgt Ar īpašu ietaisi pārmainīt (kādas iekārtas, ierīces darbības režīmu).
kanonizēt Ar īpašu lēmumu pieskaitīt pie svētajiem.
dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties darba vietā un veikt savus darba vai citus noteiktus pienākumus, uzdevumus ārpus oficiālā darba laika.
dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties kādā vietā un rūpēties par kārtību (parasti skolā).
celibāts Ar īpašu solījumu saistīta (mūku, garīdznieku u. tml.) atteikšanās no laulības dzīves un seksuālajām attiecībām; šāda dzīvesveida ievērošana.
vaļēju muti ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
pļaut Ar izkapti vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
nicināt Ar izteiktu nepatiku attiekties (pret ko), atzīstot (to) par nepieņemamu, sliktu u. tml.
likt saprast ar izturēšanos, rīcību, runu u. tml. panākt, ka (kāds) var (ko) iedomāties, nojaust.
kārdināt Ar izturēšanos, runu u. tml. censties izraisīt kādā vēlēšanos, kāri (pēc kā, ko darīt); būt par cēloni, ka kādam rodas vēlēšanās, kāre (pēc kā, ko darīt).
adoptēt Ar juridisku aktu pieņemt bērnu, piešķirot viņam laulībā dzimuša bērna tiesības.
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
izlādēties Ar kādu rīcību, darbību atbrīvoties no (psihiska) sasprindzinājuma, uzbudinājuma, liekās enerģijas.
pieslēgties Ar kādu tehnisku sistēmu pievienoties (kam), nodrošinot sakaru, dzirdamības u. tml. iespējas.
mīt Ar kājām spiest, kustināt (ko), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, censties no tās ko izcelt (par dzīvniekiem).
pedālis Ar kāju darbināms (iekārtas, ierīces) elements.
atkaukties Ar kaucienu atsaukties.
izsisties Ar kauju izkļūt (no kurienes), izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izsist Ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu).
piekausēt Ar kausēšanu vai karsēšanu piestiprināt.
kinotehnika Ar kinofilmu ražošanu saistīto māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, kā arī tehnisko iemaņu, paņēmienu kopums.
sakliegties Ar kliedzieniem sazināties (par dzīvniekiem, parasti par putniem).
izklupt Ar klupienu izvirzīties (uz priekšu, sānis).
telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
izvelties Ar kustību, kas atgādina velšanos, neveikli izvirzīties.
saķērkties Ar ķērcieniem sazināties (par putniem).
sāniski Ar ķermeņa sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piem., virzīties, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa sāna.
piešūt Ar ķirurģiskiem paņēmieniem šujot, piestiprināt atpakaļ (atdalīto ķermeņa daļu).
piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
gozēties Ar labpatiku sildīties (piem., saulē, pie uguns).
ar godu Ar labu, bez piespiešanas.
labināt Ar laipnību, labvēlību censties panākt, ka (kas) paklausa, nepretojas.
lakmusa papīrs ar lakmusa šķīdumu piesūcināts īpašs papīrs.
atlēkt Ar lēcienu atvirzīties nost; spēji atrauties, atkāpties u. tml. (no kā).
palēkties Ar lēcienu pavirzīties nedaudz uz augšu.
ledus pūslis ar ledu pildāms apaļš (parasti gumijas) priekšmets, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
izmocīties Ar lielām grūtībām, nopūloties izvirzīties, izkļūt (cauri kam, caur ko).
bez elpas Ar lielu interesi, aizturot elpu.
kārs Ar lielu interesi, uzmanību.
izlolot Ar lielu mīlestību, gādību izveidot.
nest uz rokām (kādu) ar lielu mīlestību, īpašu uzmanību izturēties pret kādu; lutināt kādu.
apkārt Ar līkumu (doties).
aplīkumot Ar līkumu apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādus darbus.
valsts monopols ar likumu valstij noteiktas tiesības.
līmlente Ar līmvielu (parasti no vienas puses) pārklāta lente.
vesels kā zirgs ar ļoti stipru veselību.
glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties, skatīties.
vizuļot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
izmānīties Ar mānīšanos, viltu izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
izmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem (slimo cilvēku, orgānu, organisma daļu) darīt veselu.
virzīt Ar mērķtiecīgu rīcību censties panākt, ka (kāds) ieņem (parasti atbildīgāku amatu).
piekalt Ar metāla detaļām, stiprinājumiem, ķēdēm u. tml. nekustīgi piesaistīt (kādu pie kā, kam klāt).
pārmest Ar metienu, metot pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārsviest.
izlolot Ar mīlestību, maigumu, gādību izaudzināt.
spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes māņu tēls, kas iedveš bailes; arī rēgs.
selva Ar mitriem ekvatoriālajiem mežiem apaugusi teritorija Amazones baseinā.
pienākums Ar morāles vai tiesiskām normām saistīta indivīda nepieciešamība rīkoties, izturēties noteiktā veidā.
fārvaters Ar navigācijas zīmēm aprīkots kuģu ceļš (piem., upes grīvā).
caur degunu ar nazālu pieskaņu (piem., runāt, dziedāt).
iedīdīt Ar neatlaidību, stingrību, arī nesaudzīgu bardzību iemācīt (kādam ko); iedresēt.
atstumt Ar negatīvu attieksmi, izturēšanos u. tml. nesekmēt, ierobežot, liegt (kāda) dalību sabiedrības, kolektīva dzīvē.
izmakšķerēt Ar nelielu piepūli izdabūt (no kurienes).
uzmakšķerēt Ar nelielu piepūli, arī neviļus, negribēti uzdabūt augšā (no kurienes).
uzskaite Ar noteikta veida slimību slimojošu pacientu reģistrs (ārstniecības iestādē).
patronāts Ar noteiktām tiesībām un pienākumiem saistīta aizbildnība pār draudzes baznīcu; šīs aizbildnības realizētājs.
iefiltrēt Ar noteiktu nolūku iesūtīt, iesaistīt (piemēram, pretinieka organizācijā savu cilvēku).
iesūtīt Ar noteiktu uzdevumu likt doties (kur); ar noteiktu uzdevumu iesaistīties (kādā organizācijā).
noliegums Ar noteiktu valodas vienību vai konstrukciju izteikta (kā) neesamība, trūkums.
vecums Ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms; ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā.
kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst no akmeņoglēm, tās bez gaisa piekļuves karsējot.
zelteris Ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, kam pievienoti minerālsāļi.
aizdipēt Ar padobju (soļu) troksni aizvirzīties.
ar atpakaļejošu datumu ar pagājušu, agrāku datumu nekā patiesībā.
parādprasība Ar parādsaistību kārtošanu saistīta prasība tiesā; dokuments, kurā izteikta prasība samaksāt parādu noteiktā termiņā.
atrunāt Ar pārliecināšanu censties panākt, lai atsakās (ko darīt).
noriet Ar pārmetumiem, apvainojumiem vērsties (pret kādu, ko).
piekomandēt Ar pavēli pievienot, pieskaitīt (kādu, ko) noteiktai militārai struktūrvienībai, norīkot noteikta uzdevuma veikšani.
ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
papūlēties Ar piepūli censties ko sasniegt, panākt.
pārvarēt sevi ar piepūli piespiest sevi rīkoties pretēji savām vēlmēm.
knibināt Ar piepūli raisīt, censties attaisīt (ko).
rausties Ar piepūli, grūtībām kāpt, rāpties.
izsist Ar piesitienu (ierīcē) panākt, ka tiek izdots, izveidots.
uzsist Ar piesitienu (piemēram, uz mūzikas instrumenta taustiņa) izraisīt skaņu.
uzsist Ar piesitienu (uz tastatūras) izveidot.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot, tīrīt (ko) nost; tīrot ko nost, vairākkārt vilkt (pa ko).
berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu, piem., tīrot, ieziežot, masējot).
rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu); berzēt.
berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
seksa verdzene ar piespiešanu vai varu pārdota sieviete, kuru izmanto seksuāli pret viņas gribu.
sagrābt Ar plūsmu, spiedienu u. tml. sākt strauji un spēcīgi iedarboties.
apolitisks Ar politiku nesaistīts, vienaldzīgs pret to; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pornobizness Ar pornogrāfiju saistīts bizness.
baudīt Ar prieku, baudu izjust (ko); ar patiku nodoties (kam).
cīnīties pēc elpas ar pūlēm censties atgūt elpu.
ielauzīties Ar pūlēm iemācīties (ko).
izstiept Ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
aizstiept Ar pūlēm nesot, aizdabūt (kur, līdz kādai vietai).
uzcīnīties Ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
iestiept Ar pūlēm, grūtībām ienest (kur iekšā).
izstīvēt Ar pūlēm, grūtībām iznest, izstiept.
izdabūt Ar pūlēm, grūtībām izvilkt, izņemt (no kurienes), izvirzīt (cauri kam, caur ko).
staipīt Ar pūlēm, grūtībām nest, nēsāt (parasti ko smagu).
stiept Ar pūlēm, grūtībām nest, vilkt, vest (ko).
nostiept Ar pūlēm, grūtībām nonest lejā (ko smagu).
izdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka aiziet prom (no kurienes).
izdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka izkļūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
stīvēt Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piem., nest, vilkt, vest).
uzsisties Ar pūlēm, grūtībām sasniegt (piemēram, augstāku dienesta stāvokli).
uzstiept Ar pūlēm, grūtībām uznest augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar pūlēm, grūtībām uznest uz kādas vietas.
uzstibīt Ar pūlēm, grūtībām uznest, arī uzvilkt, uzstumt (ko smagu).
kulties Ar pūlēm, grūtībām virzīties, tikt uz priekšu.
nokulties Ar pūlēm, grūtībām virzoties, nonākt (lejā, zemē).
izsisties Ar pūlēm, lielu centību iegūt paaugstinājumu (darbā, dienestā u. tml.).
pērties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties uz priekšu.
ietusnīt Ar pūlēm, tusnījot ievirzīties, ievietoties (kur iekšā).
ietusnīties Ar pūlēm, tusnījot ievirzīties, ievietoties (kur iekšā).
vaimanāt Ar raudulīgiem, žēlabainiem izsaucieniem paust bēdas, sāpes.
tēls Ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols.
rīt Ar reflektorisku rīkles darbību virzīt (ko) no mutes dobuma kuņģī.
reklamēt Ar reklāmu piesaistīt uzmanību, palielināt pieprasījumu (precei vai pakalpojumam), padarīt (ko) populāru.
ordinēt Ar reliģisku ceremoniju iesvētīt garīdznieka amatā.
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli.
iejaukties Ar rīcību, padomu u. tml. censties pārmainīt (notikuma, norises u. tml.) gaitu, attīstību.
izraidīt Ar rīkojumu, pavēli likt doties prom (no kurienes); likt atstāt (telpu, teritoriju).
manipulēt Ar roku kustībām iedarboties (uz ko), vadīt (ko).
atrūkt Ar rūkšanu atsaukties (piem., par suni).
runāt Ar runas orgāniem veidot artikulētas skaņas, izrunāt vārdus, teikumus (veidojot izteikuma saturu, paužot domu, sazinoties u. tml.).
saspārnoties Ar sajūsmu gatavoties (ko) īstenot.
sāniski Ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piem., virzīties, atrasties).
smilšu kaste ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes), kurā ievietotas smiltis bērnu rotaļām.
sarkanīgs Ar sarkanu nokrāsu, iesarkans, arī gaiši sarkans.
neitralizēt Ar sārmiem iznīcināt skābes īpašības vai ar skābēm – sārmu īpašības, radot sāļus.
solāreļļa Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piem., par dīzeļdegvielu; soļarka.
sārtens Ar sārtu nokrāsu; iesārts.
sasaukties Ar saucienu, saucieniem sazināties (par cilvēkiem).
magnētiskā vētra ar Saules aktivitāti saistīti traucējumi Zemes magnētiskajā laukā.
likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
kaut Ar savu (kārts, kauliņa u. tml.) izspēli, gājienu atņemt pretiniekam (piem., izspēlēto kārti, spēles kauliņu); sist.
spiest Ar savu ietekmi, rīcību censties ko panākt savā labā.
lenkt Ar savu izturēšanos neatlaidīgi censties pievērst sev (pretējā dzimuma) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
atsaldēt Ar savu izturēšanos, rīcību padarīt (kādu) vienaldzīgu, mazināt (viņa) vēlmi tuvoties, sadarboties.
simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piem., slimību, psihisku stāvokli), lai maldinātu, radītu nepareizu priekšstatu (par ko).
vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī).
tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu u. tml. vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) – parasti par lietu, paliem; ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
pārveidot pasauli ar savu rīcību censties darīt labu, izmainīt to, kas ir slikts, nepareizs.
mudināt Ar savu runu, žestiem, izturēšanos u. tml. aicināt, rosināt, lai (kāds) ko dara.
mudināt Ar savu runu, žestiem, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
ieinteresēt Ar savu saturu, īpašībām u. tml. izraisīt (kādā) interesi.
taranēt Ar savu transportlīdzekli ietriekties (citā transportlīdzeklī, kādā priekšmetā), sabojājot (to).
koķetēt Ar savu uzvedību, runas veidu u. tml. censties piesaistīt sev kāda uzmanību, izraisīt interesi, patiku.
siltumvads Ar siltumizolāciju pārklāts siltumapgādes cauruļvads.
siltumtīkls Ar siltumizolāciju pārklātu siltumapgādes cauruļvadu sistēma, pa kuru siltumnesējs (piem., karsts ūdens vai tvaiks) pārnes siltumu no siltuma avota patērētājam.
nobungot Ar sitieniem, piesitieniem atskaņot.
izsist Ar sitieniem, piesitieniem radīt (ritmu, skaņas).
iesist Ar sitienu ievirzīt, iestiprināt (kur iekšā).
uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (piemēram, zilumu, ievainojumu).
tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
samesties ar acīm ar skatieniem sazināties.
apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert; skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
tēlot Ar skatuves mākslas, kinematogrāfijas u. tml. līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi, filmu); atveidot izrādē, iestudējumā, filmā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
skrūvspīles Ar skrūvi regulējama ierīce – spīles, kurās nekustīgi iestiprina apstrādājamo priekšmetu.
slēgt Ar slēdzi iedarbināt vai pārtraukt (ierīces, aparāta, enerģijas plūsmas u. tml.) darbību.
izspiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
spiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
noslīdēt Ar slīdošu kustību novirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
iecirst Ar sparu iesist.
pārlidot Ar spēcīgu, strauju kustību pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pārkrist.
raut Ar spēcīgu, strauju kustību stiept (kādu) aiz kādas ķermeņa daļas, nodarot (tam) sāpes.
rauties Ar spēcīgu, strauju kustību virzīties uz priekšu, augšu u. tml.
lauzties Ar spēku, pārvarot šķēršļus, pretestību, virzīties (cauri kam), censties nokļūt (kur).
grūsties Ar spēku, pārvarot šķēršļus, virzīties.
iegulties Ar spēku, piepūli (parasti izmantojot ķermeņa svaru) vilkt (ko), spiest (uz ko); iegult (3).
iegult Ar spēku, piepūli (parasti izmantojot ķermeņa svaru) vilkt (ko), spiest (uz ko); iegulties (4).
iespiesties Ar spiedienu ievirzīties (kur iekšā).
urbties Ar spiedienu tikt virzītam, virzīties (kur iekšā, arī kam cauri) – par ko smailu.
izspert Ar spiedienu, arī triecienu izgrūst, izsviest.
nospiedums Ar spiedienu, piespiedienu radies, radīts (kā) atveids.
izspļaut Ar spļāvienu izvirzīt ārā no mutes.
oranžērija Ar stiklu segta augu māja (parasti siltummīlošiem) augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā klimata joslā nevar augt.
ietrenkt Ar stingrību, kategoriskiem vārdiem likt ievirzīties (kur iekšā).
ietriekt Ar stingrību, kategoriskiem vārdiem likt ievirzīties (kur iekšā).
patriekt Ar stingru rīcību panākt, ka (kāds) aiziet, dodas prom (no kurienes).
žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
spļaut Ar straujām mēles un lūpu kustībām virzīt (ko, piem., siekalas) ārā no mutes.
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piem., lai (to) pārvietotu, sabojātu.
lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (piem., par zivīm).
izlēkt Ar strauju kustību izvirzīties (ārā) trieciena, spiediena, grūdiena u. tml. rezultātā.
pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.)
pierauties Ar strauju kustību pievirzīties (kur, pie kā), lai atbrīvotu vietu.
lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piem., braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
rauties Ar strauju, spēcīgu kustību censties atbrīvoties (piem., no tā, kas aiztur, satur).
sasisties Ar strauju, spēcīgu kustību, triecienu saskarties.
aizrauties Ar strauju, spēju kustību aizvirzīties.
stūrēt Ar stūres iekārtu vadīt (transportlīdzekļa) kustību noteiktā virzienā.
hipnotizēt Ar suģestiju pakļaut kādu savai ietekmei.
nosvelpt Ar svelpjošu skaņu aizvirzīties.
iesviest Ar sviedienu (vai ļaujot krist) ievirzīt (kur iekšā); sviežot trāpīt (kur); iemest.
izsviest Ar sviedienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.); izmest.
izsviest Ar sviedienu novietot; izmest.
uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2).
pārsviest Ar sviedienu, sviežot pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārmest.
uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas; uzmest (1).
sviestmaize Ar sviestu apziesta maizes šķēle; šāda apziesta šķēle ar uzgriežamiem, piem., desu, sieru.
nosvilpt Ar svilpieniem izpaust savu nepatiku, negatīvo attieksmi un neļaut uzstāties.
izsvilpt Ar svilpieniem, saucieniem panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
nosvilpot Ar svilpoņu aizvirzīties (gar ko, pāri kam u. tml.).
virmot Ar šādām gaisa strāvām izplatīties (piem., par smaržu, siltumu).
dzeltens Ar šādas krāsas ādu (kā rases pazīmi).
aizšalkt Ar šalkoņu aizvirzīties.
uzšalkt Ar šalkoņu strauji uzvirzīties augšā.
joma Ar šauru zemes strēli nošķirts jūras līcis.
pūslis Ar šķidrumu pildīts veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies, piem., apdeguma rezultātā.
aizšņākt Ar šņākoņu aizvirzīties.
eskimo Ar šokolādes glazūru pārklāts saldējums uz kociņa.
aizšvīkstēt Ar švīkstoņu, švīkstot aizvirzīties.
aizšvirkstēt Ar švirkstoņu, švirkstot aizvirzīties.
taustīt pulsu ar taustes palīdzību censties sajust pulsu.
neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgajiem vai vājredzīgiem cilvēkiem; Braila raksts.
braila raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgiem vai vājredzīgiem cilvēkiem.
teletilts Ar televīzijas palīdzību organizēta saikne starp cilvēkiem dažādās pasaules malās.
pietiesāt Ar tiesas lēmumu noteikt (kam kas pienākas).
notiesāt Ar tiesas spriedumu atzīt (kādu) par vainīgu, nosakot attiecīgu sodu.
piespriest Ar tiesas spriedumu noteikt, piemērot (sodu).
reabilitēt Ar tiesas vai administratīvu lēmumu atjaunot (personas) tiesības un reputāciju.
statuss Ar tiesību normām noteikts fiziskas vai juridiskas personas vai cita subjekta tiesiskais stāvoklis, kas saistīts ar noteiktām tiesībām, pienākumiem un privilēģijām.
salikt Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (teksta, attēla) iespiedformu.
pievizināt Ar transportlīdzekli pievest klāt.
aizsisties Ar troksni strauji aizvērties, aizdarīties; aizcirsties.
sprāgt Ar troksni vērties vaļā, arī atdalīties, strauji virzīties nost (par priekšmetiem).
hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma; zemeslodes ūdeņu kopums.
plūdenis Ar ūdeni piesātināta, irdena, smalkgraudaina grunts, kas spēj plūst sava svara iespaidā.
akacis Ar ūdeni pildīta iedobe purvā, kas radies no ezera.
peļķe Ar ūdeni vai dubļiem pildīts sekls padziļinājums (piem., ceļa, zemes virmā); ūdens, dubļi šādā padziļinājumā.
horizonts Ar ūdensnecaurlaidīgiem iežiem norobežots slānis, kas piesātināts ar ūdeni.
pievalcēt Ar valcēšanas ierīci pielocīt vai piespiest klāt.
novārdot Ar vārdošanu censties likvidēt (slimību).
novārdot Ar vārdošanu censties radīt (kam) dziedinošas spējas.
aplaupīt Ar varu atņemt vai ielaužoties (kur), piesavināties (kāda) mantu, īpašumu.
izvarot Ar varu iesaistīt dzimumaktā.
izsviest Ar varu izgrūst (piem., no kādas telpas); rupji likt atstāt (piem., kādu telpu); izmest.
piesmiet Ar varu vai viltu iesaistīt dzimumaktā (parasti nevainīgu meiteni), laupot (tai) godu.
izspiest Ar varu, draudiem u. tml., arī piespiežot (kādu), panākt (ko).
nolaupīt Ar varu, slepeni aizvest (kādu), sagūstīt (ko).
pievelt Ar veltni piespiest, pieblīvēt.
atvēzēties Ar vēzienu pacelt, atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (gatavojoties sitienam, sviedienam u. tml.).
piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kam), lai radītu skaņu.
vienlemeša Ar vienu lemesi.
izkravāties Ar visu iedzīvi doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml.).
uzskalot Ar zemessūcēju uzvirzīt (grunti, smiltis) uz kādas vietas (parasti ūdenstilpes krastā); šādā veidā radīt (piemēram, krautni).
bišu ganības ar ziedaugiem bagāts lauks, kur bites ievāc nektāru, ziedputekšņus.
bulla Ar zīmogu apstiprināts pāvesta raksts, lēmums, rīkojums.
depeša Ar ziņnesi sūtīta, steidzama vēstule vai ziņa; arī telegramma.
kost Ar zobiem tvert, spiest (ko), lai atdalītu daļu (no tā); ar zobiem tvert, spiest (ko), lai (to) atdalītu (no kā).
pārmest krustu ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
pārmest krusta zīmi ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
pārkrustīt Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
krustīt Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
krustīties Ar žestu veidot krusta zīmi (pār sevi).
(pār)mest krustu ar žestu veidot šādu zīmi.
intifada Arābu, galvenokārt palestīniešu, sacelšanās pret Izraēlas okupāciju Rietumkrastā un Gazas sektorā.
izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem); ārdoši iedarbojoties, izveidot (ko).
priekšdurvis Ārdurvis; dubultdurvju priekšējās (pirmās) durvis; arī parādes durvis.
šveicars Ārdurvju sargs (piem., viesnīcās, restorānos).
eksterjers Ārējais (piem., celtnes) izskats.
vainags Ārējais, retinātais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis.
maska Ārējās pazīmes, izskats, aiz kura slēpj savu īsto būtību, dabu.
putas Ārējās sekrēcijas dziedreru sekrēts, kas izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piem., no pārmērīgas piepūles); saputojušās siekalas.
stresors Ārējās vides faktors, kairinātājs, kura iedarbības rezultātā organismā izraisās stress.
iespaids Ārējās vides lietu un parādību iedarbes rezultāts psihē (piem., priekšstats, tēls).
karceris Aresta telpa mācību iestādē (piem., cariskajā Krievijā).
etaps Arestantu grupu pārvietošanās veids; punkts šādu grupu pārnakšņošanai ceļā.
arestants Arestētais.
kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
sandriks Arhitektoniska detaļa virs loga vai durvju ailes dzegas fragmenta vai frontona izskatā.
kesons Arhitektonisks veidojums – padziļinājums griestos, arī arku un velvju iekšējās virsmās.
orderis Arhitektonisks veidojums – vertikālu atbalsta elementu (kolonnu) apvienojums ar horizontālu nesošo konstrukciju.
ainavu arhitektūra arhitektūras nozare, kas nodarbojas ar dabas teritoriju, dārzu un parku estētisku pielāgošanu cilvēku vajadzībām.
mauru stils arhitektūras stils, kam raksturīgas arkādes, jumoli un krāšņi ģeometriski ornamenti.
funkcionālisms Arhitektūras virziens, kura pamatprincips ir celtnes atbilstība tajā veicamajām funkcijām.
neoklasicisms Arhitektūras, mākslas, literatūras un mūzikas virziens (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga antīkās, renesanses un klasicisma mākslas tradīciju un formu izmantošana.
skaitļošana Aritmētisku vai loģisku darbību izpildes process, ko veic cilvēks, dators vai kāda cita iekārta.
satriecošs Ārkārtīgi iespaidīgs.
vērstuve Arkla darbīgā daļa – izliekta tērauda plāksne, kas piestiprināta arkla korpusam zemes aršanai, arī irdināšanai.
lemesis Arkla sastāvdaļa – asa, plakana metāla plāksne, kas atgriež aramās zemes sloksni.
diplomātiskais kurjers ārlietu resora amatpersona, kas pārvadā diplomātisko pastu.
raports Armijā – ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
raportēt Armijā – ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
izart Arot apvērst, izvērst uz āru (zemi, zemes kārtu); uzart.
arums Arot apvērstā zemes kārta; uzarta zeme.
apart Arot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
a Ārs (zemes platības mērvienība).
izārstēt Ārstējot panākt, ka (slimais, tā orgāns) kļūst vesels.
izārstēties Ārstējoties kļūt veselam.
ultraīsviļņu terapija ārstēšana ar augstfrekvences (ultraīsviļņu diapazonam atbilstošu) elektrisko lauku.
diatermija Ārstēšanas metode – organisma audu sildīšana, laižot tiem cauri augstfrekvences strāvu.
vārdot Ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piem., uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
dziedēt Ārstēt; dziedinoši iedarboties.
pašārstēties Ārstēties ar paša izraudzītiem līdzekļiem bez ārsta palīdzības.
nogulēt slimnīcā ārstēties slimnīcā (kādu laikposmu).
gulēt slimnīcā ārstēties slimnīcā.
baldriāns Ārstniecības augs ar specifisku smaržu, kura saknes izmanto nomierinošu līdzekļu pagatavošanai.
dzeltenā genciāna ārstniecības augs, no kura saknes iegūst līdzekli pret gremošanas traucējumiem.
dziednīca Ārstniecības iestāde (kūrortā); sanatorija.
veterinārā klīnika ārstniecības iestāde dzīvniekiem.
traumu punkts ārstniecības iestāde vai tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību traumu gadījumos; traumpunkts.
traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kas sniedz pirmo palīdzību traumu gadījumos; traumu punkts.
dispansers Ārstniecības iestāde, kas specializējusies noteikta veida slimību ārstēšanā un profilaksē.
stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanas laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
sanatorija Ārstniecības iestāde, kurā slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos līdzekļus (piem., klimatu, minerālūdeņus) kopā ar fizioterapiju, diētisko uzturu u. tml.
poliklīnika Ārstniecības iestāde, kuras darbinieki sniedz medicīnisko palīdzību un apkalpo pacientus gan pašā iestādē, gan ierodoties pie viņiem mājās.
menovazīns Ārstniecības līdzeklis – etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi.
gultas režīms ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
dzemdību nams ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
slimnīca Ārstniecības un profilakses iestāde, kurā sniedz specializētu stacionāru medicīnisku palīdzību.
skābekļa kokteilis ārstniecisks dzēriens, kas piesātināts ar skābekli.
algologs Ārsts, kas ārstē sāpes, pārzina sāpju veidošanos, pastāvēšanas mehānismus un sāpju ārstēšanas metodes.
dežūrārsts Ārsts, kas ir norīkots strādāt ārpus oficiālā ārstniecības iestādes darba laika; dežurējošais ārsts.
neonatologs Ārsts, kas specializējies neonatoloģijā.
reimokardiologs Ārsts, kas specializējies reimatisma diagnostikā un terapijā.
rentgenologs Ārsts, kas specializējies rentgenoloģijā.
pneimonologs Ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē; plaušu ārsts.
ordinatūra Ārstu profesionālās specializācijas forma pēc augstskolas beigšanas (PSRS izglītības sistēmā); rezidentūra.
vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt.
palatalizēt Artikulēt (līdzskani), mēles muguras daļu piekļaujot cietajām aukslējām; mīkstināt.
mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (parasti dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
haubiclielgabals Artilērijas ierocis, kurā apvienotas haubices un lielgabala īpašības.
lode Artilērijas šāviņš lodes formā (senajiem lielgabaliem).
ugunsrijējs Artists, kas demonstrē, parasti mutes, nejutīgumu pret uguni.
izraidīšana Ārvalstnieka piespiedu izraidījums no valsts teritorijas.
vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
nostrifikācija Ārzemju izglītības vai zinātniskā kvalifikācijas diploma atzīšana par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
sadursme Asa, parasti emocionāla, domstarpību, nesaskaņu izpausme (starp cilvēkiem).
dvinga Asa, spēcīga un koncentrēta smaka, šādas smakas piesātināts gaiss.
čili Asais (Čīles) pipars.
asknaibles Asas knaibles (piem., stiepļu, naglu pārkniebšanai).
krika Asas sāpes (mugurā krustu apvidū vai locekļos).
neiralģija Asas, lēkmjveida sāpes jušanas vai jaukta nerva apvidū.
izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
brukt Asi pārmest, kritizēt.
išēmija Asins daudzuma samazināšanās audos, ko izraisa asins piegādes traucējumi artēriju spazmu, aizsprostošanās vai sašaurināšanās dēļ.
embols Asins receklis, taukšūnas, gāzes vai gaisa pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus.
hemoglobīns Asins sarkanais pigments, dzelzi saturoša olbaltumviela, kas atrodas eritrocītos un piedalās elpošanas procesos.
trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas vai ir izveidojies sirds dobumos, asinsvados un tos pilnīgi vai daļēji nosprosto.
zilums Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā).
liesa Asinsrades un limfātiskās sistēmas orgāns, kas funkcionē arī kā asins rezervuārs.
limfātiskā sistēma asinsrites sistēmas daļa (kapilāri, limfvadi, limfmezgli), pa kuru plūst limfa.
ganībērce Asinssūcēja ērce, kas mitinās mežos, krūmājos un piesūcas cilvēka vai dzīvnieka ķermenim.
embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar embolu – asins recekli, gāzes vai gaisa pūslīti, taukšūnām.
stigma Asiņojoša brūce, rēta – zīme, kas parādās uz atsevišķu dievbijīgu cilvēku miesas un atgādina Kristus rētas pie krusta (Romas katoļu baznīcas tradīcijā).
franciskāņi Asīzes Franciska 13. gadsimtā dibinātais katoļu mūku ordenis.
askēze Askētisma prasībām atbilstošs dzīvesveids.
acetilsalicilskābe Aspirīns – pretsāpju, pretdrudža un pretiekaisuma zāles; saīsināti -- ASS.
atskabarga Ass nelīdzenums (piem., atlūstošs koksnes šķiedras gals, atlūza pie metāla priekšmeta virsmas).
atskabarga Ass, atpakaļ vērsts izcilnis pie smailes (priekšmetiem, kam jāieķeras); atkarpe.
atkarpe Ass, atpakaļ vērsts izcilnis pie smailes (priekšmetiem).
tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kāds rodas, darbojoties ierīcēm, mehānismiem u. tml.
dzelonis Ass, smails orgāns (bites, lapsenes u. tml.) ķermeņa galā, ar kuru dzeļ.
durklis Ass, zobenveidīgs tuvcīņas ierocis, ko piestiprina šautenes stobra galā.
salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva, pelēkbrūna mugura un piecu pirkstu ekstremitātes.
virsaste Astes virspuse.
astoņkārtīgs Astoņas reizes lielāks.
astoņreiz Astoņas reizes.
perturbācija Astronomijā – debess ķermeņa novirze no teorētiski izrēķinātās trajektorijas.
neitrīno astronomija astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņus pēc to neitrīno starojuma.
astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī kosmisko objektu uzbūvi, fizikālās īpašības un ķīmisko sastāvu, lai noskaidrotu, kā radušies un attīstījušies kosmiskie objekti.
planētu parāde astronomiska parādība – vairāku planētu novietošanās nelielā (ap 30 grādu platā) debess sektorā.
aptumsums Astronomiska parādība, kad uz laiku kļūst tumšs vai tumšāks (debess ķermenim ieejot otra debess ķermeņa ēnā vai tiekot aizsegtam).
kvadrants Astronomisks instruments ar skalu ceturtdaļriņķa loka veidā, ko agrāk lietoja debess spīdekļu augstuma mērīšanai.
teleskops Astronomisks instruments debess objektu novērošanai, fotografēšanai.
kongresmenis ASV Kongresa (parlamenta) loceklis.
NBA ASV profesionālā basketbola organizācija.
uztura piramīda ASV uztura speciālistu izstrādāta shēma ar vairākiem līmeņiem, kas uz augšu samazinās, ko izmanto, lai uzskatāmi parādītu veselīga uztura pamatprincipus.
atirt Atārdīties (piem., par ko sašūtu).
atskanēt Atbalsoties (kur).
nostāties Atbalstīt (kādu viedokli), pievienoties (kam), izpaust savu nostāju (pret ko).
atslieties Atbalstīties (pret ko, pie kā).
atspiesties Atbalstīties (pret ko, uz kā).
pārnest ķermeņa svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
pārnest svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
atstutēties Atbalstīties, atslieties.
atmesties Atbalstīties, atspiesties.
piestutēties Atbalstīties.
uzmesties Atbalstoties (ar elkoņiem, rokām u. tml.), uzliekties virsū (uz kā, kam).
uzgulties Atbalstoties novietoties (piemēram, ar ķermeņa augšdaļu) virsū (uz kā, kam).
pretvizīte Atbildes vizīte.
atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties); ar mājienu paust noraidījumu dzirdētajam.
būt pa zobam atbilst kāda prasībām, iespējām.
būt pa kabatai atbilst materiālajām iespējām.
labi Atbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); atbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
novelt uz (kāda) pleciem atbrīvojoties no kā smaga, grūta, arī nepatīkama, panākt, ka to uzņemas cits.
deputinizācija Atbrīvošanās no Krievijas Federācijas prezidenta (kopš 2012. gada) Vladimira Putina īstenotās politikas un tās ietekmes.
izsviest Atbrīvot (kādu no darba pret viņa gribu); izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas).
atlaist Atbrīvot (muskuļus), izstiept, atspiest (kur) locekļus.
apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai samazināt piespriesto sodu.
atvaļināt Atbrīvot (parasti no dienesta armijā).
palaist sveikā atbrīvot, nenodarot pārestību.
mest Atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga), likvidēt.
sviest Atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga).
tikt vaļā atbrīvoties (no kā, arī no kāda).
ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama, negatīva).
nokratīt Atbrīvoties (no kā).
izrauties Atbrīvoties (no kāda stāvokļa, pienākumiem).
novākt pie malas atbrīvoties (no kāda), to fiziski iznīcinot vai padarot rīcībnespējīgu.
novākt no ceļa atbrīvoties (no kāda), to fiziski iznīcinot vai padarot rīcībnespējīgu.
nomest Atbrīvoties (no liekā svara), samazināt (savu svaru).
nomest Atbrīvoties (no netikuma), atmest (nevēlamu paradumu).
nomest Atbrīvoties (no tā, kas traucē, apgrūtina).
nomest Atbrīvoties (no vecā apspalvojuma, ragiem u. tml.).
atraisīties Atbrīvoties (piem., no kā traucējoša).
atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt nepiespiestam, dabiskam u. tml.
gāzēt Atbrīvoties no gāzēm, kas uzkrājušās zarnās.
šķīstīties Atbrīvoties no grēka, kļūt morāli tīram.
novelt no saviem pleciem atbrīvoties no kā smaga, grūta, arī nepatīkama.
dabūt nost no ceļa atbrīvoties no kāda.
dabūt pie malas atbrīvoties no kāda.
atūdeņoties Atbrīvoties no ūdens.
nokārtoties Atbrīvoties no urīnpūšļa vai zarnu satura.
atraisīties Atbrīvoties, atnākot vaļā sasējumam, sastiprinājumam; atbrīvoties (no tā, kas apņem, apskauj).
likt pie malas Atbrīvoties, atsacīties (no kā).
izraisīties Atbrīvoties, izkļūt (no kā).
izlādēties Atbrīvoties, tikt izlādētam no elektriskās enerģijas (piem., par ierīci).
izkļūt Atbrīvoties, tikt vaļā (no nevēlama stāvokļa).
pazemināt Atcelt (no ieņemamā amata, dienesta pakāpes) un pārcelt (zemākā amatā, dienesta pakāpē).
restaurēt Atcerēties (pilnīgi vai daļēji zudušu parādību, faktu u. tml.).
atminēt Atcerēties, atminēties.
pārstaigāt Atcerēties, atsaukt atmiņā.
iedomāt Atcerēties, atveidot atmiņā; iedomāties (2).
iedomāties Atcerēties, atveidot atmiņā.
glabāt atmiņā atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
glabāt sirdī atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
glabāt apziņā atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
glabāt prātā atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
pieminēt Atcerēties; saglabāt atmiņā.
saglabāt atmiņā atcerēties.
uzsvaidzināt Atceroties, atkārtojot u. tml., atjaunot apziņā.
atgriezt Atdalīt (zemes gabalu no kādas platības).
atraut Atdalīt, domās nesaistīt, aplūkot šķirti (ko savstarpēji saistītu).
nokrist Atdalīties (no kā) un nonākt lejā, zemē.
nogāzties Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
izkrist Atdalīties (no kāda veseluma) un izslīdēt, nokrist.
izkrist Atdalīties (no ķermeņa).
nonākt Atdalīties (nost); nokrist (nost).
atraisīties Atdalīties (piem., no zara).
plukt Atdalīties no ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu).
atšķelties Atdalīties šķelšanas vai šķelšanās rezultātā.
nobirt Atdalīties un nokrist (par augu daļām).
atkrist Atdalīties un nokrist.
atlupt Atdalīties, atlobīties nost.
atlīmēties Atdalīties, atnākt vaļā (par ko pielīmētu, aizlīmētu).
atlipt Atdalīties, atnākt vaļā (piem., par ko pielipinātu, salipušu).
plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
brukt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup.
grūt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup.
nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1).
nobrukt Atdaloties nost, nokrist, nogāzties; brūkot pārvērsties drupās; nogrūt.
mērkaķoties pakaļ atdarināt (kādu), rīkoties tāpat kā kāds cits.
iejusties (kāda) lomā atdarināt kādu, attiecīgi darbojoties, izturoties.
atspēlēties Atdarīt, atriebties.
atvērties Atdarīties; kļūt vaļējam, pieejamam.
veiktspēja Atdeves vai rezultativitātes, arī uzvedības mērījumi sistēmām, kas nereti tiek veikti ne tikai, lai mērītu atdevi, bet arī lai veiktu procesu optimizāciju (datorikā, inženierijā, ekonomikā, administratīvajā pārvaldē u. c.).
atdrāzt Atdrāzties.
atmesties Atdurties, atsisties (pret šķērsli).
atdzesināt Atdzesēt.
karpačo Atdzesēta un ļoti plānās šķēlēs sagriezta, jēla liellopu gaļas fileja.
gatavības apliecība atestāts par vidējo izglītību.
pāratestēt Atestēt vēlreiz, no jauna.
nākt priekšā atgadīties, notikt.
atgainīties Atgaiņāties.
pārrasties Atgriezties (ligzdošanas vietā) – par gājputniem.
pārrasties Atgriezties (pēc ilgākas, tālākas prombūtnes).
reemigrēt Atgriezties dzimtenē no emigrācijas.
pārrasties Atgriezties, ierasties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu).
stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
atlikties Atgulties atpūsties (parasti neilgi).
atmesties Atgulties, atsēsties (parasti uz neilgu laiku).
atkrist Atgulties, lai atpūstos (parasti neilgi).
atlaist muguru atgulties, lai atpūstos.
atlaisties Atgulties, novietoties pusguļus, atbalstoties (pret ko).
atžilbt Atgūt normālu psihisku vai fizisku stāvokli; atjēgties, atgūties.
atkopties Atgūt spēkus, veselību (piem., pietiekami ēdot).
atspirgt Atgūt veselību, spēkus, atlabt.
tikt uz kājām Atgūt veselību.
atskurbt Atgūties no reibuma, skurbuma.
izmesties Atģērbties; izģērbties; būt daļēji apģērbtam.
atķerties Atģisties, attapties.
atstāties Atiet, atkāpties (no kā).
atdzīvoties Atjaunojoties dzīvības procesiem organismā, atgūt dzīvības pazīmes; atgūt jušanas, kustību spēju.
renovācija Atjaunošana; (ēkas, būves) remontēšana, veicot tehniskus vai funkcionālus uzlabojumus.
reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, arī pēc intensitātes mazināšanās – par dabas parādībām).
atdzemdināt Atjaunot (kādu, parasti sabiedriskās dzīves parādību).
reanimēt Atjaunot (organisma) dzīvības procesus; atdzīvināt.
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju, pārtraucot darboties, atrodoties mierā vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
atminēties Atjaunot, atveidot apziņā (atmiņā saglabāto); atcerēties.
atdzīvināt Atjaunot, ieviest no jauna.
dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem.
atdzīvoties Atjaunoties, atveidoties (atmiņā, priekšstatos).
atdzīvoties Atjaunoties, ieviesties no jauna.
attapties Atjēgties, atgūties.
atjokoties Atjokot; ar jokiem atrunāties.
āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
vanna Atkailināta ķermeņa, tā daļu pakļaušana (saules, gaisa) iedarbībai; pelde.
atjaunot Atkal, no jauna nodibināt, ieviest; panākt, ka no jauna stājas spēkā.
rubāto Atkāpe no stingra tempa, piem., lai panāktu izpildījuma ekspresivitāti.
tirināties Atkāroti, strauji kustēties.
atsvaidzināt Atkārtojot, atceroties u. tml. atjaunot apziņā (ko).
revanšs Atkārtota cīņa (sporta spēle), kurā ir iespēja uzvarēt iepriekšējās cīņas (sporta spēles) zaudētājam; uzvaras gūšana pēc zaudējuma.
rekapitalizācija Atkārtota kapitāla piesaistīšana.
dzenāt Atkārtoti dzīt, trenkāt (cenšoties noķert, sagūstīt); atkārtoti dzīt (dzīvnieku).
riņķot Atkārtoti parādīties, uzplaiksnīt.
bakstīt Atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest vai grūst; arī durstīt.
pārvēlēt Atkārtoti vēlējot, izraudzīties (ko citu).
mēģināt Atkārtoti vingrinoties, izpildot, iestudēt, sagatavot demonstrēšanai (ko).
riņķot Atkārtoti virzīties ap vienu un to pašu vietu.
jau kuro reizi atkārtoti, jau vairākas reizes.
tirināties Atkārtoti, strauji kustēties (par ķermeņa daļu).
recidivēt Atkārtoties pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā (par slimību).
izmērīt Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
atrast Atklāt, konstatēt (pētījumu, analīzes u. tml. rezultātā); izvēlēties.
iemest sejā atklāti pateikt (nepatīkamu patiesību, apvainojumu u. tml.).
iemest acīs atklāti pateikt (nepatīkamu patiesību, apvainojumu u. tml.).
ņirgt sejā atklāti, klaji ņirgt, ņirgāties.
kā pie bikts atklāti, neko neslēpjot.
gaišā dienas laikā atklāti, neslēpjoties.
mest acīs (kādam) (ko) atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
mest sejā (kādam) (ko) atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
raudzīties Atklāties, izpausties (par vidi, apstākļiem).
izrādīties Atklāties, noskaidroties.
paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piem., ar kāda nozieguma bīstamību; šāds politiski inscenēts tiesas process noteiktu politisku mērķu sasniegšanai.
klajš Atklāts, neslēpts.
atbļaut Atkliegt; nesavaldīgā balsī atbildēt.
atgriezties Atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī); ierasties atkal (kur).
atkravāties Atkļūt šurp ar iedzīvi (parasti jaunā dzīves vietā).
atlidot Atkļūt, pārvietojoties gaisā; atbraukt (piem., ar lidmašīnu).
atgāzties Atkrist (parasti atmuguriski); atvirzīties atpakaļ.
uzblīst Atkūstot, piesūcoties ar mitrumu, uzbriest, kļūt staignam; piesūkties ar mitrumu, palielināties apjomā (parasti biezumā).
palaist Atlaist (ko savilktu, piesietu u. tml.).
nomest gāzi atlaižot gāzes pedāli, samazināt braukšanas ātrumu.
reņģe Atlantijas siļķes pasuga (Baltijas siļķe) – neliela (līdz 25 cm) zivs ar sudrabainiem sāniem un zilganzaļu muguru, kas dzīvo Baltijas jūrā [Clupea harengus membras].
drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas.
iztaisnoties Atliekties taisnam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
atslieties Atliekties taisnam.
atgāzties Atliekties; atliekties, atbalstot augumu (kur, pret ko).
koncesija Atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar kādu arodu, rūpnieciski izmantot kādu uzņēmumu, ierīci.
palaist Atļaut (kādam, kam) doties, virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
palaist Atļaut (kādam) iet, doties (kur, uz kurieni).
atlaist Atļaut doties prom; atbrīvot, palaist vaļā.
pārcelt Atļaut mācīties, ieskaitīt (citā – augstākā klasē).
pielaist Atļaut piedalīties.
pielaist Atļaut rīkoties, darboties.
atļauties Atļaut sev, dot iespēju sev (darīt ko kārojamu, ne vienmēr iespējamu u. tml.); iegādāties, lietot.
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ievirzās, novietojas (kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
rentēties Atmaksāties.
redzēt Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus; atcerēties redzes atmiņā.
domāt Atmiņā, iztēlē veidot tēlus, ainas; atcerēties, iztēloties.
reminiscence Atmiņas, iespaidi.
celties augšā atmosties no miega un piecelties.
atkrist Atmuguriski krītot, nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; strauji atsēsties, atgulties (piem., nespēkā, nogurumā).
pārnākt Atnākt atpakaļ, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atraisīties Atnākt vaļā (piem., par ko sasietu); atvērties (piem., par ko aizsietu).
atrist Atnākt vaļā, atraisīties (piem., par ko sapītu); atplesties.
sanest Atnest un atdot (ko) lielākā daudzumā.
atstiept Atnest.
apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
nogāzt Atņemt (kam) varu; panākt, ka (kas, kāds) zaudē valdīšanas tiesības.
arestēt Atņemt personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju); apcietināt.
kodola starojums atoma kodola procesu izraisīts starojums; kodolstarojums.
kodolstarojums Atoma kodola procesu izraisīts starojums.
brīvie radikāļi atomi vai atomu grupas (molekulas, joni), kam ir nesapāroti ķīmiski ļoti aktīvi ārējie elektroni.
kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās process, ko izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām.
radioaktivitāte Atomu kodolu sabrukšana, vienlaikus izdaloties enerģijai jonizējošā starojuma veidā.
atplaiksnīt Atplaiksnīties.
izvērst Atplest, izvirzīt (uz āru, sānis, ķermeņa daļas).
driskas Atplēstas, saplēstas (papīra, auduma) daļas, strēmeles, skrandas; saplēsts, skrandains apģērbs.
atiet Atplūst, ievirzīties atpakaļ (parasti gultnē).
atstiept kaulus atpūsties (parasti guļus).
atvilkt elpu atpūsties (pēc fiziskas un garīgas piepūles).
gulēt dienvidu atpūsties miegā pēc pusdienām.
izvēdināt galvu atpūsties pēc garīga darba (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
izvēdināt smadzenes atpūsties pēc garīga darba (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
atpūtināt kaulus atpūsties sēžot vai guļot (pēc fiziskas piepūles).
zvilnēt Atpūsties, atrodoties guļus, pusguļus vai pussēdus stāvoklī.
izklaidēties Atpūsties, gūt pozitīvas emocijas, atbrīvoties no sasprindzinājuma.
izvēdināties Atpūsties, uzturoties svaigā gaisā.
pūsties Atpūsties.
atdusēties Atpūšoties gulēt.
rekreācija Atpūta, darbaspēju atjaunošana; vides un dabas resursu izmantošana atpūtai, darbaspēju atjaunošanai.
šūpuļkrēsls Atpūtas krēsls, kuram ir lokveida pamatne un kurā var šūpoties.
lunaparks Atpūtas un izklaides komplekss ar dažādām atrakcijām.
skriet Ātrā gaitā virzīties (par dzīvniekiem).
noraisīt Atraisīt un noņemt (ko apsietu, piesietu).
birt Atraisīties un krist zemē (par lapām, augļiem, ziediem).
atraitnība Atraitņa (atraitnes) stāvoklis.
kebabnīca Ātrās ēdināšanas iestāde, kuras specializācija ir kebabi.
pieķerties Atrast iemeslu, par ko runāt, kritizēt, aizrādīt u. tml.
izkulties no parādiem atrast iespēju nokārtot parādus.
patverties Atrast patvērumu; paglābties, paslēpties.
izvilkt sakni atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli.
izvēlēt Atrast, izraudzīt no kāda kopuma, daudzuma, (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
izvēlēties Atrast, izraudzīties noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).
notvert Atrast, izraudzīties.
apiet Atrasties (ap ko, kam apkārt) – parasti par ceļu.
karāties Atrasties (gaisā, debesīs) šķietami nekustīgi.
iegrimt Atrasties (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt daļēji aizsegtam.
iegult Atrasties (kā vidū, ielokā).
būt Atrasties (kā) rīcībā, zināšanā, arī eksistēt (kāda) apziņā.
būt Atrasties (kā) rīcībā.
nostāties Atrasties (kādā teksta vietā), tikt lietotam – par valodas vienībām.
vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams; tīši, ar nodomu kavēties.
nosēdēt Atrasties (kādu laiku) apcietinājumā.
apskaut Atrasties (kam) apkārt.
iekļaut Atrasties (kam) cieši apkārt; ierobežot, ietvert.
aplipt Atrasties (kam) cieši klāt (piem., par daudziem kukaiņiem).
ielenkt Atrasties (kam) visapkārt.
notupēt Atrasties (kur kādu laiku).
piesēt Atrasties (kur, kādā vietā) lielā daudzumā.
sēdēt Atrasties (kur), būt (kur).
būt Atrasties (par priekšmetiem, vielām).
ciemoties Atrasties (pie kāda, kur), parasti kādu laiku.
sēdēt Atrasties (uz kā, kur) stāvus vai tupus – par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem.
krist Atrasties (uz kā, pāri kam) – par ēnu.
klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas.
tupēt Atrasties apcietinājumā, cietumā.
sēdēt Atrasties apcietinājumā, ieslodzījuma vietā.
apgrozīties Atrasties apgrozībā (parasti par naudu).
stāvēt Atrasties atvērtā vai aizvērtā stāvoklī.
karāties Atrasties bez atbalsta (virs kā, pāri kam u. tml.).
salikt rokas klēpī atrasties bezdarbībā.
dimbā Atrasties bezizejas situācijā; pagalam.
pazust bez vēsts atrasties bezvēsts prombūtnē.
sadurties Atrasties cieši klāt (kam); saskarties.
piegult Atrasties cieši klāt, blakus.
sēdēt tuptūzī atrasties cietumā.
būt starp diviem dzirnakmeņiem atrasties divējādu pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē.
nogulēt Atrasties guļus stāvoklī (kādu laikposmu).
gulēt Atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
izciest sodu atrasties ieslodzījumā.
dzīvot līdzi Atrasties kā iespaidā, varā.
palikt Atrasties kādā pozā, stāvoklī un to nemainīt.
palikt Atrasties kādā situācijā, apstākļos; nonākt kādā stāvoklī.
dzīvot Atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem); plūst (par šķidrumu).
atkāpties Atrasties lielākā attālumā, attālināties; atvirzīties.
gulēt Atrasties miega stāvoklī; būt aizmigušam.
klusēt Atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā); būt klusam.
saprasties Atrasties miermīlīgās savstarpējās attiecībās (par dzīvniekiem).
snaust Atrasties nedziļā, īslaicīgā miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
stāvēt Atrasties neizmantotam, novārtā, arī nevēlamā stāvoklī.
pieplakt Atrasties nekustīgi cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
pazust Atrasties nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
gulēt ziemas miegā atrasties pilnīgā miera stāvoklī (par dažiem dzīvniekiem).
gulēt ziemas miegu atrasties pilnīgā miera stāvoklī (par dažiem dzīvniekiem).
(būt) krietni gabalā atrasties samērā tālu.
(būt) krietnā gabalā Atrasties samērā tālu.
mīties Atrasties secīgi (citam aiz cita).
nosēdēt Atrasties sēdus, sēžot pavadīt (kādu laiku).
degt Atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā; spēcīgi izpausties (par psihiskām norisēm).
kaist Atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojumu varā; degt.
tupēt Atrasties stāvoklī, kad ķermenis balstās (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par dzīvniekiem).
tupēt Atrasties stāvoklī, kad ķermeņa augšdaļa balstās uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām vai uz ceļgaliem.
sēdēt Atrasties stāvoklī, kad sēžamvieta balstās pret kādu virsmu.
nostāvēt Atrasties stāvus, stāvēt (kādu laiku).
stresot Atrasties stresa situācijā; uztraukties, nervozēt.
peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka (tas) pilnībā pārklāj; atrasties šķidruma virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
stāvēt krustcelēs atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
stāvēt krustceļos atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
saiet Atrasties tieši blakus (parasti par teritorijām).
kulminēt Atrasties uz debess meridiāna (par debess spīdekļiem).
būt galdā atrasties uz galda.
žonglēt uz naža asmens atrasties uz riska robežas.
stāvēt uz galvas atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz galvas.
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz kājām (par cilvēku).
stāvēt uz rokām atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz rokām.
plūst Atrasties virzībā, kustībā (par straumi).
ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām pusēm.
ieskaut Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko).
pludot Atrasties, arī izplatīties (piem., uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
saskarties Atrasties, arī šķietami atrasties tieši līdzās.
stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī.
sēdēt Atrasties, būt (kādā stāvoklī, kādos apstākļos) ilgāku laiku vai pastāvīgi.
klāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā).
klāties Atrasties, būt (kur), aizņemt plašu teritoriju.
klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā); aizsegt.
slīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
izkaisīt Atrasties, būt izvietotam izklaidus.
ietvert Atrasties, būt izvietotam, izveidotam kam apkārt; iekļaut.
izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem, izklīdinātiem dažādās vietās.
saskarties Atrasties, būt kontaktā (ar kādu priekšmetu, vielu u. tml.).
zvilnēt Atrasties, būt nekustīgi novietotam (uz kā, kur) – par priekšmetiem, ēkām u. tml.
nākt Atrasties, būt novietotam (kādā secībā); sekot.
turēties Atrasties, būt novietotam (kādā vietā).
gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem; atrasties (kur) neizmantotam, neskartam.
stāvēt Atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem.
pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši klāt, veidojot kopīgu telpu vai sistēmu.
piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši klāt.
saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi.
aiziet Atrasties, būt novietotam noteiktā virzienā.
krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup.
saiet Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām).
pievirzīties Atrasties, būt novietotam tuvu klāt (piem., par ceļu, upi).
izvirzīties Atrasties, būt novietotam uz priekšu, uz āru.
laisties Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu).
uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par līkumainu taku.
uziet Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.).
sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
iziet Atrasties, būt pavērstam (kādā virzienā).
mājot Atrasties, darboties (kur).
mitināties Atrasties, darboties (kur).
smakt Atrasties, dzīvot nebrīvē, arī grūtos, nomācošos apstākļos.
spietot Atrasties, pārvietoties kustīgā kopumā (kur, pie kā, ap ko) – par kukaiņiem, arī putniem.
tupēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā) sēžot.
aizkavēties Atrasties, uzturēties (kur) ilgāk par parasto laiku.
būt Atrasties, uzturēties (kur), arī ierasties, piedalīties (par cilvēkiem).
būt Atrasties, uzturēties, pastāvēt (kur) – par dzīvniekiem, augiem.
atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns; cilvēks, kas bērnībā ticis atrasts un kam vecāki nav zināmi.
bekons Ātraudzīgas šķirnes īpaši barota cūka, kurai ir cauraugusi gaļa ar plānu speķa kārtu.
attraukt Ātri atkļūt, atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
atraut Ātri atvest (ar transportlīdzekli).
laist ļekas (vaļā) ātri bēgt, ātri doties prom.
laisties ļekas vaļā ātri bēgt, ātri doties prom.
paskriet Ātri braucot, pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
skriet Ātri braukt (par transportlīdzekļiem); tikt ātri pārvietotam (par priekšmetiem); ātri pārvietoties.
traukt Ātri braukt, virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
traukties Ātri braukt, virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
laisties Ātri doties, virzīties (kur, kādā virzienā).
apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt [1].
uzcepties Ātri iekaist, sadusmoties.
sabirt Ātri ierasties, novietoties (kur – par vairākiem, daudziem).
ierikšot Ātri ieskriet (kur iekšā) – par cilvēku.
iediegt Ātri ieskriet, iebēgt (kur iekšā).
iešauties Ātri ieskriet; strauji ievirzīties (kur iekšā).
spert Ātri iet, arī skriet; sperties (3).
ielidot Ātri ievirzīties (kur iekšā).
ietraukties Ātri ievirzīties (kur iekšā).
aprīt Ātri izlasīt; ar lielu interesi uztvert.
birt Ātri iznākt, parādīties (no kurienes) – parasti par daudziem cilvēkiem.
apskriet Ātri izplatīties (par slavu, ziņām, baumām u. tml.).
skriet Ātri izplatīties (par uguni, liesmām).
skriet Ātri izplatīties (piem., par ziņām); ātri kļūt zināmam.
aplidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem).
pārlidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (kur).
lidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām u. tml.).
pārskriet Ātri izplatīties, kļūt zināmam (visā teritorijā, visiem).
izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izsviesties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); izmesties.
iztraukties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
aizskriet Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties.
pārskriet Ātri pāriet, izbeigties.
ieskriet Ātri pārvietojoties, atdurties (pret šķērsli).
ieskriet krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
sadurties krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
iedrāzties Ātri pārvietojoties, neviļus, negribēti sadurties (ar šķērsli) un ietriekties, ievirzīties (kur iekšā).
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
skriet Ātri pārvietoties (par parādībām dabā, piem., par vēju, mākoņiem).
pārdrāzties Ātri pārvirzīties (pār kam, pār ko) – par parādībām dabā, piem., vēju.
pārskriet Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārlidot Ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) – piem., par mestiem priekšmetiem.
uzmest skatienu ātri paskatīties (uz ko).
uzmest skatu ātri paskatīties (uz ko).
uzmest mirkli ātri paskatīties (uz ko).
palaisties Ātri pavirzīties.
samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
testies Ātri skriet, steigties.
uzsviesties Ātri uzlēkt, uzsēsties virsū (uz kā, kam).
uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piemēram, par mestiem priekšmetiem.
uzskriet Ātri uzvirzīties augšā (piemēram, par priekšmetiem).
steigt Ātri veikt (piem., darbu); censties paveikt (ko) pēc iespējas ātri.
lidot Ātri virzīties – piem., par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
triekties Ātri virzīties (piem., iet, braukt) parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
skriet Ātri virzīties uz priekšu, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes (par cilvēku).
steigt Ātri virzīties, braukt.
steigties Ātri virzīties, braukt.
triekties Ātri virzīties, parasti pārvarot šķēršļus (par transportlīdzekļiem).
traukties Ātri virzīties, pārvietoties (par dzīvniekiem).
traukt Ātri virzīties, pārvietoties (piem., par putniem).
pucēt Ātri virzīties, pārvietoties; doties (kur).
svilpot Ātri virzoties gaisā, radīt augstas, stieptas skaņas.
svilpt Ātri virzoties gaisā, radīt augstu, stieptu skaņu.
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) – par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
rīt Ātri, ar lielu interesi (daudz) lasīt.
ķeksītis Ātri, ar vienu rakstāmrīka pieskārienu uzvelkama atzīme – uz leju vilkta slīpa svītriņa ar pretēja slīpuma atzaru uz augšu.
uzmest aci ātri, arī pavirši ieskatīties.
uzmest acis Ātri, arī pavirši ieskatīties.
izsprukt Ātri, bēgšus izkļūt, izbēgt (no kurienes, kur u. tml.); izvairīties (no kā).
uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
pielēkšot Ātri, lieliem soļiem pienākt, pieskriet.
sviesties Ātri, mainīt stāvokli (piem., strauji piecelties, nogulties); ātri mainīt kustības virzienu.
kā velns ar vējlukturi ātri, neskatoties, bez apdomas.
kā vilks caur Rīgu ātri, neskatoties, bez apdomas.
ievidžināties Ātri, smalkā balsī ierunāties.
aizmesties Ātri, steidzīgi aiziet, aizskriet; mainot kustības virzienu, pēkšņi, strauji aizvirzīties (aiz kā).
piesteigties Ātri, steidzīgi pievirzīties; atsteigties (piem., lai sniegtu palīdzību kādam).
steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (virzīties, ko darīt, veikt).
iedrāzties Ātri, steigā ieskriet, iebraukt (kur iekšā); strauji ievirzīties (kur iekšā).
nesties Ātri, steigā iet, skriet; drāzties.
izdrāzties Ātri, steigā izskriet, izbraukt u. tml. (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pietraukties kājās ātri, steigā piecelties.
piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt; piesteigties.
pietraukties Ātri, steigā pievirzīties.
sprukt Ātri, steigšus (piem., nepacietībā, bailēs) virzīties (kur iekšā, ārā, prom u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
apjozt Ātri, strauji apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
iejozt Ātri, strauji ieskriet (kur iekšā).
ieskriet Ātri, strauji ievirzīties (kur iekšā).
izjozt Ātri, strauji izskriet (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
izlidot Ātri, strauji izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
izmesties Ātri, strauji izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
nomesties Ātri, strauji noģērbties.
nomesties Ātri, strauji nomainīt savu ķermeņa stāvokli (piem., notupjoties, nosēžoties).
nolaist Ātri, strauji novirzīties lejā, nost u. tml.; nolaisties.
traukt Ātri, strauji pārvietoties, virzīties.
traukties Ātri, strauji pārvietoties, virzīties.
pāršaut Ātri, strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pāršauties.
pārmesties Ātri, strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pāršauties Ātri, strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piebrāzties Ātri, strauji piesteigties; piedrāzties.
jozt Ātri, strauji skriet, iet; steigties.
traukt Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt); traukties.
traukties Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt).
sviesties Ātri, strauji virzīties (piem., iet, skriet, noteiktā virzienā, kopā ar kādu).
mesties Ātri, strauji virzīties, doties (kurp, uz kurieni) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
ielidot Ātri, vieglā gaitā ieiet, ieskriet (kur iekšā).
parādīt velnu Atriebties, atmaksāt (kādam).
atmaksāt Atriebties.
atritēt Atritināties.
arābu zirgi ātro jājamzirgu šķirnes zirgi.
nopakaļ Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību).
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (darīt ko tā attālināšanās virzienā).
ierobežot Atrodoties (kam) apkārt, nodalīt, norobežot.
vīt Atrodoties (kam) apkārt, segt, klāt (to).
aizklāt Atrodoties (kam) priekšā, aizsegt.
segt Atrodoties (kam) virsū, apklāt, darīt neredzamu.
segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, pasargāt vai daļēji pasargāt to no apkārtējās vides iedarbības.
traucēt Atrodoties (kur) apgrūtināt (ko), radīt neērtības (kam).
stopēt Atrodoties ceļa malā, ar žestu lūgt apstāties garāmbraucošās automašīnas, lai bez maksas pārvietotos ar šādi apstādinātu automašīnu.
izvārgt Atrodoties grūtos apstākļos, izmocīties, kļūt vārgam, nespēcīgam.
nolīkt Atrodoties ilgāku laiku saliektā stāvoklī, kļūt sāpīgam, grūti atliecamam taisni (parasti par muguru, pleciem).
ieslēgties Atrodoties kādā telpā, aizslēgt durvis no iekšpuses.
apēnot Atrodoties kam apkārt, aizsedzot (ko), radīt ēnu.
aizēnot Atrodoties kam priekšā, aizsedzot (ko), radīt ēnu, samazināt gaismas pieplūdi (augiem).
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
pārpildīt Atrodoties kur lielā daudzumā, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vietu, platību) – parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
izlidot Atrodoties kustībā, braucienā u. tml., izvirzīties ārā (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
noiet Atrodoties kustībā, braucot noslīdēt nost vai sānis.
nonākt Atrodoties kustībā, cirkulējot nokļūt (kur), sasniegt (kādu vietu).
nonīkt Atrodoties neērtos, nogurdinošos apstākļos, zaudēt spēkus, možumu.
nonīkt Atrodoties sliktos apstākļos, kļūt vārgam, nespēcīgam un aiziet bojā.
peldēties Atrodoties ūdenī, peldēt, nirt u. tml.
aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, padarīt (ko) nesaskatāmu, neredzamu; aizklāt.
ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (apkārt) ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm.
klātesot Atrodoties, uzturoties, piedaloties (kur, kopā ar kādu).
upurēt Atsacīties (no kā vērtīga, vajadzīga) kā labā, kāda mēŗka dēļ.
atmest ar roku Atsacīties (no kā), neturpināt (ko).
atkāpties Atsacīties (piem., no lēmuma, solījuma); neievērot (pieņemtu normu, kārtību).
vantis Atsaites (virves, troses) mastu, arī citu apaļkoku noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
epidurāls Atsāpināšanas veids, kurā anestezējošo vielu ievada spraugā starp mugurkaula smadzeņu apvalkiem.
rezonanse Atsaucība, interese (sabiedrībā).
atbildēt Atsaukties (piem., uz kāda jūtām).
rezonēt Atsaukties, reaģēt.
konfiscēt Atsavināt (mantu, īpašumu) piespiedu kārtā bez atlīdzības.
ekspropriēt Atsavināt īpašumu (parasti piespiedu veidā, neatkarīgi no īpašnieka gribas).
rekvizēt Atsavināt mantu piespiedu kārtā (piem., kara laikā).
atkailināt Atsegt (no virsū, apkārt esošā).
cirknis Atsevišķa ar starpsienu norobežota augļa vai sēklotnes daļa.
platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu atveres paplašinājums (piem., taurei, piltuvei).
gabals Atsevišķa daļa (no veselā).
fragments Atsevišķa daļa, gabals; (zuduša darba) saglabājusies daļa, gabals; nepabeigts darbs.
operācija Atsevišķa darbība vai noteiktu darbību kopums; tehnoloģiska procesa viena pabeigta daļa.
savrupmāja Atsevišķa ģimenes māja (apdzīvotā vietā).
kamera Atsevišķa izolēta telpa cietumā ieslodzītajiem.
pasaule Atsevišķa Visuma daļa; debess ķermenis vai to kopums.
sastāvs Atsevišķo (piem., administratīvas vienības, valsts orgāna, iestādes) daļu kopums.
kams Atsevišķs (parasti augsnes) gabals, pika.
domēns Atsevišķs apgabals internetā (ar kopīgu adreses elementu), ko veido, piem., kādas valsts iedzīvotāji vai cilvēku grupa.
posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana; samērā neilgs laika sprīdis, kad notiek kāda norise, kāds process.
numurs Atsevišķs priekšnesums (cirka programmā, koncertā u. tml.).
gruntsgabals Atsevišķs zemes gabals.
montāža Atsevišķu elementu, detaļu salikšana, savienošana viena vesela priekšmeta izgatavošanai.
vispārināt Atsevišķu objektu konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem.
integrācija Atsevišķu objektu, daļu apvienošana vai apvienošanās vienotā veselumā, vienotā sistēmā; iekļaušanās kādā savienībā, organizācijā, kopumā u. tml.
kazuistika Atsevišķu, konkrētu gadījumu izskatīšana, atrisināšana saskaņā ar jurisprudences normām.
attauvoties Atsienot, atkabinot tauvas, troses, atvirzīties no piestātnes (par kuģi, kuteri u. tml.).
uztvert Atsist (piemēram, servi), saņemt (piemēram, piespēli).
rikošetēt Atsisties pret ko un sākt kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piem., lodi, šāviņu).
atsitiens Atsites izraisīts sitiens, grūdiens.
nodauzīt Atsitot, piesitot nošķelt, nodalīt nost.
atlēkt Atsitoties (pret ko), strauji atvirzīties atpakaļ.
apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis).
sasisties Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), tikt sabojātam, saplēstam.
jūras līmenis atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes – jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
atgriezties Atskrūvēties (piem., par detaļu ar vītni); griežoties atvērties.
relaksācija Atslābināšanās, nomierināšanās; stresa samazināšana.
relaksēties Atslābināties, atbrīvoties no sasprindzinājuma, stresa; arī atpūsties.
atsperes nosēde atsperes deformācija slodzes ietekmē.
spoguļoties Atspīdēt, atspoguļoties.
uzkačāties Atspiesties (guļus stāvoklī) ar rokām (no zemes vai citas pamatnes).
balstīties Atspiesties.
atspirgt Atspirdzināties, atsvaidzināties.
limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (augļu sulām, koncentrāta vai esencēm, cukura u. tml.), kas (rūpnieciski ražojot) parasti ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
atspīdēt Atspoguļoties (kur); mest atspīdumu (kur).
atspulgot Atspoguļoties (kur); mest atspīdumu.
atsisties Atspoguļoties, atblāzmoties (kur).
atstarot Atspoguļoties, atspīdēt (kur).
nosprādzēt Atsprādzēt un noņemt (ko piesprādzētu).
saules zaķītis atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
nokāpt no kuģa Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
nokāpt krastā Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
nokāpt malā Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
iziet Atstājot uzturēšanās vietu, doties (kur, veikt kādu darbību).
atblāzmot Atstaroties, atspoguļoties (kur).
rotaļāties Atstaroties.
rindstarpa Atstarpe starp iesētu, iestādītu augu rindām.
izmest uz ielas Atstāt (kādu) bez pajumtes.
izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu, izbraukt ārpus savas zemes robežām; emigrēt.
atkāpties Atstāt pozīcijas un atvirzīties aizmugures virzienā (par karaspēku).
bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (piem., no karadarbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
aiziet Atstāt, pamest.
iet Atstāt, pamest.
iziet Atstāt, pamest.
atgrūst Atstumt, atraidīt; izraisīt nevēlēšanos tuvināties, sadarboties.
ardievoties Atsveicināties.
atrast Atsvešināties (no kā pierasta); kļūt tādam, kam zudušas agrākās iemaņas, ierašas; atradināties.
attālināties Atsvešināties; novērsties (no kā).
atlēkt Atšķelties un atkrist nost; atdalīties, atlobīties.
pavadiņa Atšķirīga makšķerauklas nobeiguma daļa, kas piestiprināta pie āķa.
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
kvēlot Atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu krāsu; būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
balot Atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai ļoti gaišo krāsu.
balsnīt Atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai ļoti gaišo krāsu.
izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
iezīmēties Atšķirties, izdalīties (ar ko).
atsaiņot Attaisīt, atraisīt, atbrīvot no iesaiņojuma; izsaiņot.
atnākt Attaisīties; atirt, atraisīties.
izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita; panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
atgrūsties Attālināties savstarpējas iedarbības rezultātā.
atslēgties Attālināties, atbrīvoties (piem., no kā traucējoša); izslēgties.
izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita; vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
intervāls Attālums (starp blakus esošiem objektiem).
izvirze Attālums no līdzsvara stāvokļa līdz svārstībā esošam objektam noteiktā laika momentā.
solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piem., zobrata zobiem, vītnes vijumiem).
sniedzamība Attālums, kurā ir iespējama (kā, parasti ieroča, transportlīdzekļa) darbība.
izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties pagūt (izdarīt ko).
apķerties Attapties, saprast, apjēgt.
atmosties kā no miega attapties; pēkšņi saprast (ko).
atdot galus attauvoties.
askētisms Atteikšanās no miesīgām baudām un dzīves labumiem, lai sasniegtu tikumisku pilnību, tuvību Dievam.
boikots Atteikšanās piedalīties (kur), darīt (ko).
liegties Atteikties (ko darīt).
noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta); paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
atmest Atteikties (no kā lieka, nepareiza, neizpildāma u. tml.).
nolikt Atteikties (no kā pirms tam piešķirta, izmantota).
atraut Atteikties (no kā, piem., cita labā); neizlietot savām vajadzībām.
pārvilkt svītru atteikties (no kā), izbeigt, pārtraukt (ko).
pārvilkt krustu atteikties (no kā), izbeigt, pārtraukt (ko).
atmest domu atteikties no kāda nodoma.
mest plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmē.
sviest plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmē.
ņemt vārdus atpakaļ atteikties no saviem vārdiem.
sabuntoties Atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
dobspiedums Attēla iegūšana uz papīra no iespiedformas padziļinātajām ar krāsu pildītajām vietām.
izšķirtspēja Attēla kvalitātes rādītājs (videotehnikai un printeriem).
zīmēt Attēlot (ko) ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas.
zīmēt Attēlot ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
iezīmēt Attēlot, atveidot, arī ieskicēt (piem., daiļdarbā).
novilkums Attēls (grafikas darbs), kas izgatavots, pārnesot to no iekrāsotas koka, metāla, linoleja u. tml. materiāla plātnes uz papīra vai cita materiāla.
skice Attēls, kurā vispārināti un vienkāršoti ir fiksētas (piem., mākslas darba) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti fiksēts kāds iespaids, iecere.
boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana, lai ietekmētu kādu valsti, iestādi, personu; ar šādu mērķi organizēta tirdzniecības pārtraukšana.
dārzkopība Attiecīgā lauksaimniecības zinātnes nozare.
lopkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
uzbrukt Attiecīgi izturoties (piemēram, metoties virsū) nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
spert soļus attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt (ko), arī izmantot attiecīgus līdzekļus.
patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga (kā, piem., resursu) izmantošana, nerūpējoties par (to) atjaunošanu vai atjaunošanos.
pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga dziļa godbijība, cieņa, mīlestība (pret ko); šīs attieksmes izpausme reliģiska rakstura darbībā.
atbildība Attieksme, kurai raksturīga pienākuma apziņa un spēja apzināties savas rīcības sekas.
relatīvais pronomens attieksmes vietniekvārds.
sajūta Attieksmes, īpašības izpausme; izjūta.
izjūta Attieksmes, īpašības izpausme.
ņemt Attiekties (pret ko), uztvert (ko kādā veidā).
krist Attiekties (uz kādu), skart (kādu) – par aizdomām, izvēli u. tml.
ietiekties Attiekties arī uz citu (nākotnes vai pagātnes) laika posmu.
dialektika Attīstība, kurai raksturīga pretrunu pārvarēšana, cīņa starp veco un jauno, jaunas kvalitātes rašanās.
perspektīva Attīstība, virzība nākotnē (par notikumu, procesu u. tml.); arī izredzes.
reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem); attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
vēsture Attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums.
piedzīvot Attīstības procesā sagaidīt (piem., kādu notikumu).
tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piem., procesam, darbībai, uzskatam, idejai); tieksme (piem., uz kādu darbību, stāvokli).
mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu) tā, ka (viņam) veidojas noteiktas īpašības.
mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
muzikalitāte Attīstīta spēja uztvert un saprast mūziku, nodarboties ar mūziku: muzikāla apdāvinātība.
briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
saplaukt Attīstīties (piem., par parādībām sabiedrībā).
plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) – piemēram, par kaitēkļiem.
izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piem., par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
paplašināties Attīstīties, izvērsties.
izkūņoties Attīstīties, pārvērsties (par ko), parasti negaidīti.
plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piem., par kustībām, valodu).
pāraugt Attīstoties intelektuāli kļūt pārākam (par kādu).
zarot Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
uzzelt Attīstoties kļūt spēcīgākam, vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā).
noiet Attīstoties nonākt (līdz kādam rezultātam).
izdzīt Attīstoties, augot izveidot (piem., asnus, atvases).
ieiet Attīstoties, mainoties pāriet (citā kvalitātē).
uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
atturēties Atturēt sevi (piem., no kaitīga ieraduma, iegribas); izvairīties (ko darīt).
gaidīt Atturēties uz laiku (no kādas darbības, rīcības), neuzsākt (ko darīt).
atsveicināties Atvadīties ar sveicienu.
teikt ardievas atvadīties, sakot atvadu vārdus.
vadīties Atvadīties.
atbīdīt Atvairīt (domas, rūpes).
demobilizēt Atvaļināt (karavīrus) no armijas pēc kara dienesta laika izbeigšanās u. tml.
rezerve Atvaļināto karavīru (rezervistu) kopums, kas vajadzības gadījumā var atkal pildīt militārā dienesta pienākumus.
izpildīt Atveidot (sagatavotu priekšnesumu).
notēlot Atveidot imitējot, atdarinot; izlikties.
spēlēt Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski; ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
atspoguļoties Atveidoties (apziņā).
atainoties Atveidoties (piem., atmiņā).
atspoguļoties Atveidoties (uz virsmas) atspulga veidā.
stāvēt acu priekšā atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
stāvēt acīs atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
atspoguļoties Atveidoties, parādīties (mākslas tēlos); uzskatāmi parādīties (kur).
sprausla Atvere (šķidruma, gāzes) noteikta virziena plūsmas regulēšanai (smidzinātājos, miglotājos, iekšdedzes motoros u. c.).
logs Atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai kopā ar vienu vai vairākām ietvarā iestiprinātām, iestiklotām vērtnēm.
redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru acī iekļūst gaismas stari; zīlīte.
žāva Atvere, kas savieno mutes dobumu ar rīkli.
atdarīties Atvērties, attaisīties.
tikt uz kātiem atveseļoties, atgūt veselību.
savest Atvest (ko ar transportlīdzekli) lielākā daudzumā; atvest (ar transportlīdzekli kā lielāku daudzumu).
atdzīt Atvest (transportlīdzekli) braucot ar to.
ievest Atvest un ieviest (valstī, teritorijā u. tml. augus vai dzīvniekus no citurienes).
ievest Atvest un ievietot (slimnieku slimnīcā).
atgādāt Atvest, atnest, atsūtīt u. tml. šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
atvizināt Atvest.
pārvest Atvest.
mājas arests atvieglots aresta veids, kad arestētais tiek izolēts savā dzīvoklī, mājā.
atkarāties Atvirzīties nost (no kā) un karāties.
atlidot Atvirzīties šurp, tiekot mestam, izšautam, nestam ar vēju u. tml.
atdalīties Atvirzīties, doties prom (no kāda kopuma); aiziet un palikt savrup.
nozaroties Atzaroties, aizstiepties uz sāniem, malām.
nogriezties Atzaroties, nozaroties (no kā) – par ceļu.
labi Atzīme labu sekmju vērtējumam (4 – piecu ballu sistēmā, 7 – desmit ballu sistēmā).
teicams Atzīme ļoti labu sekmju vērtējumam (5 – piecu ballu sistēmā, 9 – desmit ballu sistēmā).
vājš Atzīme sliktu sekmju vērtējumam (2 – piecu ballu sistēmā); atzīme vāju sekmju vērtējumam (3 – desmit ballu sistēmā).
remarka Atzīme, piezīme, komentārs (piem., lappuses malā).
iecentrēt Atzīmēt, izveidot centru (parasti sagataves gala virsmā).
pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
aksioma Atzinums, ko pieņem par patiesu bez pierādījumiem; neapstrīdama patiesība.
prātojums Atziņa, kas radusies pārdomu rezultātā.
aizmest Atzīstot (ko) par nevajadzīgu, nederīgu, vairs nelietot, neizmantot un atbrīvoties (no tā).
būt ar mieru atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
leģitimācija Atzīšana par likumīgu; oficiāla (piem., kādu tiesību) apstiprināšana.
pārspīlēt Atzīt (ko) par lielāku, nozīmīgāku, nekā tas ir patiesībā; atspoguļot, parādīt (ko) neatbilstoši īstenībai – pārāk labi vai pārāk slikti.
aizmēzt (arī izmest, izsviest u. tml.) (vēstures) mēslainē atzīt (ko) par nederīgu, novecojušu, nevajadzīgu un atbrīvoties no tā.
noliegt Atzīt (ko) par neesošu vai nepatiesu un izpaust, darīt zināmu (to).
attaisnot Atzīt (tiesājamo) par nevainīgu (pret viņu) izvirzītajā apsūdzībā.
nostrificēt Atzīt ārzemju izglītības vai zinātniskās kvalifikācijas diplomu par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
pieļaut Atzīt par iespējamu (piem., domu, ideju).
leģitimēt Atzīt par likumīgu, apstiprināt (piem., kādas tiesības).
anulēt Atzīt par nederīgu vai spēkā neesošu; atcelt.
balstīt Atzīt par pareizu (ko) un palīdzēt (tam) īstenoties.
apstiprināt Atzīt par pareizu; pievienoties (kādam izteikumam).
noplātīt rokas atzīt savu bezspēcību, nespēju (ko darīt, ietekmēt).
ņemt uz sevi vainu atzīt sevi par vainīgu; uzņemties atbildību par nodarījumu.
uzņemties vainu (uz sevi) atzīt sevi par vainīgu; uzņemties atbildību par nodarījumu.
novērtēt Atzīt, apzināties (kā) labās īpašības.
piekāpties Atzīt, pieņemt (piem., kāda cita viedokli) un (tam) pakļauties.
atzvilt Atzvelties.
atzveltnis Atzveltnes krēsls; neliels dīvāns ar atzveltni.
šķērssvītrotie muskuļaudi audi, kas ir skeleta muskuļu uzbūves pamatelements.
tūners Audioaparatūras bloks – radiouztvērējs bez zemfrekvences pastiprinātāja un skaļruņiem.
gangrēna Audu atmiršana, ko izraisa audu asinsapgādes vai barošanās traucējumi.
ievainojums Audu bojājums, kas radies ārējās iedarbības rezultātā; brūce.
miza Audu kārta stumbra, zaru un saknes ārējā daļā (kokiem, krūmiem).
skleroze Audu vai orgāna blīvuma palielināšanās, specifisko elementu vietā savairojoties saistaudiem.
sistēma Audu, orgānu un to daļu kopums, kas veido vienotu veselumu un ko saista kopēja funkcija.
transparents Auduma vai kāda cita materiāla izstrādājums ar tekstu vai attēlu, kas iestiprināts ietvarā.
aproce Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts piedurknes nobeigumā.
starpdrēbe Audums, ko novieto, iestrādā starp divām drēbes kārtām.
kopt Audzēt, kultivēt (augus), rūpēties, lai (tie) labi augtu.
spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam p. m. ē.) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
pārveidne Auga daļa, kas radusies, pārveidojoties kādam tā orgānam.
seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir aizsargājoša funkcija.
stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids – sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni).
serde Auga stumbra vai saknes vidusdaļa, kas sastāv no atšķirīgiem audiem.
stumbrs Auga vasas daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
mežastepe Augājs, kur mežs mijas ar pļavu un stepes veģetāciju.
šķiedraugi Augi (lini, kokvilna, kaņepes, džuta), ko audzē tekstilšķiedru ieguvei.
bumbuļaugi Augi, kam uz pazemes dzinumiem attīstās bumbuļi (1).
sausummīļi Augi, kas pielāgojušies dzīvei sausā vidē.
sīpolaugi Augi, kuru pazemes vasa veido sīpolu.
paparžaugi Augi, piem., kosas, staipekņi, papardes, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa.
sēklkopība Augkopības nozare, kurā nodarbojas ar kultūraugu sēklu ieguvi un sēklas kvalitātes uzlabošanu.
jumis Auglības spēka iemiesojums seno latviešu mitoloģijā – stiebru, lapu vai augļu saaugums (piem., divas kopā saaugušas vārpas).
melnzeme Auglīga stepes un mežastepes zonu augsne ar bagātu trūdvielu saturu (piem., Dienvidkrievijas stepēs).
pāksts Auglis – daudzsēklu veronis, kas attīstījies no vienas augļlapas.
kopauglis Auglis, kas veidojies no ziedlapām vai to daļām, kurās ziedi ir ļoti cieši kopā.
mātes miesās augļa stadijā mātes organismā.
ābeļdārzs Augļu dārzs, kurā sastādītas ābeles.
bumbiere Augļu koks ar iegareniem, vienā galā paresninātiem augļiem – bumbieriem.
izaugt Augot (augiem), izveidoties, rasties.
sazelt Augot attīstīties, arī sazaļot.
uzzelt Augot attīstīties, izveidoties.
pieaugt Augot fiziski un garīgi attīstīties, sasniegt pilngadību; izaugt.
ieaugt Augot iesakņoties (par augiem, to daļām).
ieaugt Augot iespiesties (kur iekšā).
ieaugt Augot ieviesties, ievirzīties (kur).
iestiepties Augot ievirzīties (kur iekšā).
iespiesties Augot ievirzīties (zemē).
izstiepties Augot izplesties, izvirzīties (uz visām pusēm) – par augiem, to daļām.
izvirzīties Augot izstiepties kādā virzienā (par augiem, to daļām).
sastiepties Augot izstiepties, sastīgot.
sasakņoties Augot izveidot saknes (par augiem).
sazaroties Augot izveidot zarus, atvases; sazarot (1).
sazarot Augot izveidot zarus, atvases.
izaugt Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
sakopot Augot izveidoties noteiktas formas kopumā (par augu daļām).
izaugt Augot izveidoties, attīstīties – par augiem, to daļām.
izaugt Augot izveidoties, attīstīties.
izaugt Augot izveidoties, kļūt (par ko).
izaugt Augot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izšķilties Augot izvirzīties no smaganām (par zobiem).
sanākt Augot izvirzīties no smaganām.
paaugt Augot kļūt lielākam, spēcīgākam; izaugt, labi padoties.
paaugties Augot kļūt lielākam, spēcīgākam; izaugt, labi padoties.
pārliekties Augot noliekties pāri (kam), pār (ko).
savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to daļām).
saaugt Augot savienoties.
uzkāpt Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
griezties Augot veidoties apļveida, spirālveida formā.
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam (parasti kādā virzienā).
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) – par augiem, to daļām.
stiepties Augot vērsties kādā virzienā (par augiem, to daļām).
spraukties Augot virzīties ārā (no augsnes), kļūstot pamanāmam (par augiem, to daļām).
cauraust Augot, attīstoties (kam) tikt pārņemtam (ar to).
izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis (organisma, tā daļas virspusē).
stiepties Augot, attīstoties kļūt garākam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
briest Augot, attīstoties kļūt lielākam, spēcīgākam.
skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
uzbriest Augot, attīstoties palielināties apjomā (par augiem, to daļām).
sabriest Augot, attīstoties palielināties apjomā; piebriest.
pavairoties Augot, attīstoties palielināties skaitā, daudzumā (par augiem, to daļām).
pieaugt Augot, attīstoties piesaistīties (pie kā, kam klāt).
riest Augot, attīstoties veidot (ko).
nocietēt Augot, nobriestot kļūt cietam (par augiem, to daļām).
briest Augot, nogatavojoties kļūt lielākam, stingrākam, cietākam.
vīties Augot, stiepjoties garumā, griezties spirālē (parasti ap ko) – par augiem, to daļām.
deviņvīruspēks Augs ar dzelteniem ziediem uz gara stublāja; saulessvece.
nezāle Augs, kas ieviesies ar kultūraugiem apstādītā platībā.
higrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei mitrā vietā.
saulmīlis Augs, kas vislabāk aug pilnā saules apgaismojumā.
tukšziedis Augs, kas zied, bet nenes augļus.
mineralizācija Augsnē esošo augu atlieku ķīmiskā un bioķīmiskā pārveidošanās.
skeletaugsne Augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piem., akmeņi, oļi, grants).
racējcircenis Augsnē, paša raktās alās dzīvojošs spārnots kukainis, kuram priekškāju vietā ir racējkājas; zemesvēzis; ķirelis.
glejs Augsnes apakškārtas slānis gaišā krāsā, kas veidojies, augsnei pārpurvojoties.
zemes darbi augsnes apstrādāšana, kopšana.
zemesdarbi Augsnes apstrādāšana, kopšana.
irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar ko augsni padara irdenāku.
erozija Augsnes auglīgās virskārtas noskalošana, aiznešana prom (lietus, sniega ūdeņu, vēja iedarbībā).
kurmja rakums augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
minerālmēsli Augsnes mēslošanai paredzēti ķīmiski savienojumi, kuros ir augiem nepieciešamās neorganiskās vielas.
mulča Augsnes nosegšanas materiāls (piem., skaidas, koku mizas), ko parasti lieto, lai mazinātu mitruma iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
humuss Augsnes organiskā daļa, kas veidojas, sadaloties augu un dzīvnieku atliekām.
sarkanzeme Augsnes tips, kas veidojies mitra subtropu klimata platlapju mežos un tropu savannās.
aramkārta Augsnes virsējā, apstrādājamā kārta.
velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
erodētās augsnes augsnes, no kurām vējš vai nokrišņu ūdeņi nonesuši virsējo, auglīgo kārtu.
zeme Augsnes, smilšu u. tml. daļiņas, to kopums.
irdne Augsnes, zemes irdenā virskārta; arī augsne, zeme.
anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kad ir skaidras debesis un jauks laiks.
profesionālisms Augsta līmeņa prasme, zināšanas un pieredze kādā profesijā vai darbības veikšanā; profesionālā meistarība; profesionalitāte.
prefekts Augsta pārvaldes amatpersona (senajā Romā).
trompete Augsta reģistra metāla pūšaminstruments ar puslodes veida iemuti, tievu cauruli, kas saliekta garenā cilpā, piltuvveida galu.
tiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi; komandtiltiņš; arī stūres māja.
komandtiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi.
tiāra Augsta, ar trim kroņiem rotāta galvassega (pāvestam), kuru pēdējo reizi izmantoja kronēšanai 1964. gadā.
masts Augsta, vertikāla konstrukcija buru piestiprināšanai.
panorāmas rats augsta, vertikāli novietota apaļa konstrukcija ar sēdekļiem, kurai griežoties iespējams aplūkot apvidu no augšas.
virsotne Augstākā (kādas darbības, rīcības, norises, arī parādības) pakāpe, izpausme, arī sasniegums.
maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
admirālis Augstākā dienesta pakāpe karaflotē; virsnieks ar šādu dienesta pakāpi.
feldmaršals Augstākā dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
providence Augstākā griba, kas lemj visas pasaules likteņus, arī kaut kā iepriekšēja nolemtība.
Augstākā tiesa augstākā līmeņa tiesa Latvijas Republikas tiesu trīspakāpju sistēmā (pēc rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesām).
institūts Augstākā mācību iestāde (kādā nozarē); zinātniskās pētniecības iestāde.
universitāte Augstākā mācību un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu.
ģenerālis Augstākā militārā dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda vai ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža u. tml. dienesta pakāpe.
kara akadēmija augstākā militārā mācību iestāde.
senāts Augstākā tiesa (dažās valstīs); augstākā tiesu instance (Latvijā).
koledža Augstākā vai vidējā mācību iestāde daudzās pasaules valstīs, kurā tiek iegūta profesionālā izglītība.
slieksnis Augstākā vai zemākā (kā, piem., stāvokļa, procesa) pieļaujamā intensitāte, pakāpe; robeža (3).
pavēlniecība Augstākā virsniecība, kas komandē armiju, tās atsevišķas daļas, militāras vienības, vada militāro iestāžu darbību u. tml.
krīvu krīvs augstākais garīdznieks, virspriesteris.
aristokrātija Augstākais sabiedrības slānis, ko veido dižciltīgas izcelsmes personas.
devītais vilnis Augstākais vilnis, kas, jūrai viļņojoties, periodiski atkārtojas.
brahmanis Augstākās (priesteru) kastas pārstāvis (Indijā).
gastronomija Augstākās klases pavārmāksla.
ekstra klases augstākās klases, labuma, kvalitātes u. tml.
gjokuro Augstākās kvalitātes Japānas zaļā tēja, ko ražo no ēnā audzētām tējas augu lapām.
Vatmaņa papīrs augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs.
vatmaņpapīrs Augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs.
fakultāte Augstākās mācību iestādes nodaļa, kurā sagatavo noteikta virziena vai virzienu speciālistus.
arhierejs Augstākas pakāpes pareizticīgo baznīcas garīdznieks.
draudzes skola augstākas pakāpes tautskola, kurā uzņēma skolēnus, kas bija mācījušies pagasta skolā.
grīste Augstākās pilotāžas figūra – lidaparāta laišanās lejup spirālveidā; straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
virstiesnesis Augstākās tiesas tiesnesis; galvenais tiesnesis (piem., sacensībās).
departaments Augstākās valsts pārvaldes iestāde dažās valstīs (piem., ASV).
sinode Augstāko garīdznieku padome (katoļu un pareizticīgo baznīcā); garīdznieku un laicīgo personu padome baznīcas lietu kārtošanai (protestantu baznīcā).
mikroprocesors Augstas integrācijas pakāpes shēma, kas izpilda centrālā procesora funkcijas.
instrumentu atslēdznieks augstas kvalifikācijas atslēdznieks, kas izgatavo un remontē precīzas, ražošanai nepieciešamas ierīces.
bostons Augstas kvalitātes vilnas uzvalku audums.
astronomiskais pulkstenis augstas precizitātes pulkstenis, ko izmanto observatorijās.
apdedzināties Augstas temperatūras, liesmu, saules staru iedarbībā gūt traumu.
zinātnieks Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē.
terciārā veselības aprūpe augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildu kvalifikāciju.
mākoņu kalni augsti, sablīvējušies (piem., gubu) mākoņi.
masts Augsts stabs (kāda priekšmeta) piestiprināšanai.
minarets Augsts tornis pie mošejas, no kurienes muedzins aicina uz lūgšanu.
kalnu plato augsts zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
izkāpt Augstu ceļot kājas, atbrīvoties (no kā); novilkt.
nivelēšana Augstuma starpības mērīšana (zemes virsmas punktiem); (vietas, platības) vertikālā uzmērīšana.
elites klase augstvērtīgākā, izcilākā kādas grupas (priekšmetu klases) daļa.
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (plauksta vai plauksta kopā ar apakšdelma lejasdaļu).
lordu palāta Augšnams (Apvienotās Karalistes parlamentā).
termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā.
augšzemnieki Augšzemes latvieši.
latgaliskās izloksnes augšzemnieku dialekta izloksnes (ziemeļaustrumu Vidzemē un Latgalē).
tiekties Augt, izplatīties u. tml. (noteiktā virzienā).
noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) – par augiem, to daļām.
hidroponika Augu audzēšana bez augsnes barības vielu šķīdumā vai augsnes aizstājējos.
augtene Augu augšanas vieta ar tai īpatnējiem ārējās vides apstākļiem.
agavju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst agaves, jukas, sansevjēras jeb līdakastes.
ūdensrožu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst augi ar spēcīgu sakneni un peldošām lapām garā kātā (piem., lēpes, ūdensrozes).
balandu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst balandas, balodenes, bietes, spināti u. c.
melleņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst brūklenes, lielās un sīkās dzērvenes, zilenes.
ciprešu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst cipreses, pacipreses, kadiķi, tūjas.
kallu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi mitru vietu lakstaugi, piem., kalmes, purva cūkauši.
prīmulu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst gaiļbiksītes, bezdelīgactiņas, sermulītes u. c.
graudzāļu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst graudaugi, niedres, cukurniedres, smilgas, timotiņš, vārpata un citi augi.
miršu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst kapmirtes, eikalipti u. c.
vijolīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām; šīs dzimtas augi [Theaceae].
orhideju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst piem., dzegužkurpītes, naktsvijoles, vaniļas.
ēriku dzimta augu dzimta, kurā ietilpst rododendri, virši, vaivariņi, ērikas, sārtenes.
liliju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst tulpes, hiacintes, muskares.
magoņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, bieži ar piensulu (piem., magones, strutenes, ešolcijas).
kāpnīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., flokši, kāpnītes.
nakteņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., naktenes, driģenes, velnāboli, kartupeļi, tomāti, paprika.
naktssveču dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., naktssveces, kazrozes, ugunspuķes.
gundegu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., vizbulītes, purenes, saulpurenes, silpurenes, peonijas.
krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapji, kuru ziediem ir četras vainaglapas un četras kauslapas (piem., kāposti, kāļi, rutki, pērkones); šīs dzimtas augi.
tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgs tauriņveida ziedu vainags un auglis – pāksts [Fabaceae, Papilionaceae].
čemurziežu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder ķimenes, burkāni, selerijas, pētersīļi, anīss, fenhelis u. c.
oleandru dzimta augu dzimta, pie kuras pieder oleandri, kapmirtes, kaučukaugi u. tml.
grīšļu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., grīšļi, meldri, spilves.
pārstādīšana Augu iestādīšana citā vietā.
uzkrājējaudi Augu pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas.
nodalījums Augu sistemātikā – taksonomiska vienība, kurā apvienotas radniecīgas klases.
kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas vai mikroskopiskas sēnes.
pioniersuga Augu suga, kas kādā vietā (piem., meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
hlorofils Augu un dažu baktēriju zaļais pigments, kas absorbē saules enerģiju un dod iespēju organismiem asimilēt no gaisa ogļskābi gāzi.
biotops Augu un dzīvnieku apdzīvota vide ar samērā vienveidīgiem vides apstākļiem (reljefu, augsni, klimatu u. tml.).
ģints Augu un dzīvnieku sistemātikā – radniecīgu sugu grupa, kurām ir līdzīgas pazīmes.
līnija Augu vai dzīvnieku sugas indivīdi ar stabili iedzimstošām pazīmēm, kas cēlušies no viena priekšteča vai priekšteču pāra.
pārtika Augu vai dzīvnieku valsts izcelsmes produkti, ko cilvēks izmanto uzturā.
ziemeļi Aukstā klimata zemes.
okroška Aukstā zupa, ko gatavo no rupjmaizes maizes kvasa, arī no rūgušpiena vai kefīra, pievienojot olas, gaļu, zaļumus un citas piedevas.
rasols Aukstais ēdiens – salāti, ko gatavo no sagrieztiem vārītiem dārzeņiem (kartupeļiem, burkāniem), gaļas vai desas, skābētiem vai marinētiem gurķiem, olām un citām piedevām.
siļķe kažokā aukstie salāti, kurus gatavo, kārtām liekot vārītas bietes, kartupeļus, burkānus, sagrieztu siļķi.
sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties (par ko).
sasalt Aukstuma iedarbībā sabojāties (par pārtikas produktiem).
aizsalt Aukstuma iedarbībā, salā pārklāties ar ledus kārtu (par ūdenstilpni).
pārsalt Aukstumā pārklāties ar ledu.
aizaulekšot Aulekšojot aizvirzīties.
apaulekšot Aulekšojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); apauļot.
izaulekšot Aulekšojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izaulekšot Aulekšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
aizauļot Auļojot aizvirzīties.
apauļot Auļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); apaulekšot.
ieauļot Auļojot ievirzīties (kur).
izauļot Auļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izauļot Auļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pieauļot Auļojot pievirzīties, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
klipsis Auskars, ko piestiprina pie auss.
svīst Aust; sākties, iesākties.
radioaustiņas Austiņas, ko pieslēdz radiouztvērējam.
bumerangs Austrālijas aborigēnu metamais ierocis, kas pēc sviediena atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
kriviči Austrumslāvu cilšu grupa, kas no 6. līdz 10. gs. dzīvoja Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos.
kebabs Austrumu ēdiens – uz iesma cepti gaļas gabaliņi ar dārzeņiem.
malēnietis Austrumvidzemes latvietis; cilvēks, kas cēlies no šī apvidus.
pampers Autiņbiksītes.
radze Automašīnas riepās iestrādāti asi izciļņi, kas nodrošina labāku saķeri ar ceļa segumu (piem., slidenos braukšanas apstākļos).
pārgājība Automašīnas spēja virzīties uz priekšu pa šķēršļotu un sliktu ceļu vai bezceļu.
melnā kaste automātisks lidojuma vai vilciena kustības datu ierakstītājs, kas paliek neskarts arī pēc transportlīdzekļa avārijas.
taksometrs Automobilis pasažieru vai kravas pārvadāšanai par maksu pēc individuāla pasūtījuma un noteiktas takses.
borts Automobiļa kravas kastes mala.
šasija Automobiļa pamatdaļa, ar kuru tas balstās uz ceļa un pie kuras ir piestiprināta virsbūve un motors.
lando Automobiļa virsbūves tips, kurā virs aizmugures sēdekļa atverama lūka.
mersedess Automobiļu marka "Mercedes-Benz"; šīs markas automašīna.
autoserviss Automobiļu tehniskās apkopes uzņēmums.
telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
poētika Autora stila īpatnības, viņa daiļradei raksturīgo māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums.
autora teksts autora vēstījums, arī piebildes, remarkas atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas.
blakustiesības Autortiesībām pakārtotas izpildītāju, producentu un raidorganizāciju tiesības atveidot un izpildīt autoru darbus.
intelektuālais īpašums autortiesības uz intelektuālā darba rezultātu (literatūras, mākslas, zinātnes darbiem, skaņu ierakstiem u. tml.).
pirāts Autortiesību pārkāpējs, kas nelikumīgi tiražē un tirgo videomateriālus vai skaņu ierakstus.
pirātisms Autortiesību pārkāpšana (piem., nelikumīgu videomateriālu un skaņu ierakstu tiražēšana un tirgošana).
AKKA/LAA Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra un Latvijas Autortiesību aģentūra.
nītis Aužamajās stellēs – īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā vertikāli iestiprināti pavedieni.
pieaust Aužot izveidot un piesaistīt klāt.
pielocīt pūru aužot, adot, izšujot u. tml., sagādāt nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
darināt pūru aužot, šujot, adot u. tml. gādāt nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
futūrisms Avangardisks literatūras un mākslas virziens (20. gs. sākumā), kas, attīstot t. s. dinamisko nākotnes mākslu, attālinājās no tradicionālajiem izteiksmes līdzekļiem.
tehnogēna avārija avārija (sprādzieni, ugunsgrēki, ražošanas un transporta avārijas, komunālo un enerģētisko tīklu pārrāvumi), kuru izraisa cilvēku saimnieciskā darbība un kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību.
dienas prese avīze, prese, kas iznāk katru dienu, no rīta.
dienas avīze avīze, prese, kas iznāk katru dienu, no rīta.
avīžnieks Avīzes līdzstrādnieks; žurnālists.
avīžnieks Avīžu un citu preses izdevumu pārdevējs.
nobadināties Badināt sevi, badināties (līdz iestājas kāds stāvoklis); nobadoties.
nobadoties Badoties (kādu laiku); badoties (līdz iestājas kāds stāvoklis).
buduārs Bagātas sievietes istaba sevis uzkopšanai vai ļoti tuvu cilvēku pieņemšanai.
sacienāties Bagātīgi pacienāties.
samieloties Bagātīgi pamieloties.
piesātināt Bagātīgi piesūcināt (ar ko).
kaļķot Bagātināt (augsni) ar kalcija savienojumiem (piem., lai mazinātu augsnes skābumu).
mecenāts Bagāts cilvēks, kas lielu daļu savu ienākumu ziedo zinātnes, literatūras, mākslas u. tml. materiālai atbalstīšanai un veicināšanai.
bajs Bagāts zemes īpašnieks, muižnieks (Vidusāzijā).
mātes meita bagātu vecāku, saimnieku meita pretstatā bārenītei, kalponei; mātesmeita.
trīcēt par savu ādu baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
drebēt par savu ādu baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
raustīties Baidīties.
pārbaidīt Baidot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes.
nāves bailes Bailes no nāves.
patofobija Bailes saslimt; pārspīlēta baidīšanās no slimībām.
trīcēt Baiļoties, uztraukties (par ko).
sabakstīt Bakstot iespiest, saspraust; sabāzt.
piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), piem., lai pievērstu uzmanību.
iebakstīt Bakstot pieskarties, iedurt (kādam).
sabakstīt Bakstot, saskaroties ar ko asu, ievainot.
uzsējums Bakterioloģiskās analīzes metode infekcijas ierosinātāju atklāšanai, kurā uz mākslīgajām barotnēm tiek izaudzētas to kultūras.
biete Balandu dzimtas sakņaugs ar lielām lapām un paresninātu, apaļu sakni; šī auga sakne.
baletmeistars Baleta režisors; deju autors, iestudētājs.
balets Baletdejotāju grupa, kas iestudē, izpilda šādu mākslas darbu.
maskarāde Balle, kurā viesi ierodas ģērbušies maskās; masku balle.
valsis Balles deja ¾ taktsmērā; šīs dejas mūzika.
ballēt Ballēties.
pasta balodis balodis, kas ir apmācīts nogādāt kādus sūtījumus (parasti vēstules).
pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju); tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
laringīts Balsenes gļotādas iekaisums.
neīstais krups balsenes iekaisums un pietūkums, nosprostojot elpošanas ceļus.
laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
ādamābols Balsenes izcilnis kakla priekšpusē (vīriešiem).
krups Balsenes un trahejas iekaisums, ko pavada smags elpas trūkums (piem., slimojot ar difteriju).
gāmurs Balsenes vairogskrimšļa izliekums uz āru kakla priekšējā daļā.
kaļķot Balsināt, noziest ar ūdenī iejauktiem kaļķiem.
izvēlēt Balsojot izraudzīties no kopuma (kādu personu) un nodot (tai) pilnvaras (ieņemt noteiktu amatu); ievēlēt.
pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu.
balss lūzums balss augstuma un tembra maiņa zēniem pubertātes laikā.
nodzerta balss balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
šūpuļsols Balstam pārlikta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
stutēties Balstīties (1).
stutēties Balstīties (2).
slieties Balstīties (pret ko, pie kā).
gulties Balstīties, spiest ar spēku.
pamatoties Balstīties.
rāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem; četrrāpus.
četrrāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem.
tokajietis Baltā desertvīna šķirne.
askorbīnskābe Balta sintētiski iegūta viela, kas palielina spēju pretoties infekcijas slimībām; C vitamīns.
bālģīmis Baltās rases pārstāvis.
pītā maize baltmaize, kura klaipa virsma izveidota pīnes formā.
batons Baltmaizes kukulis.
zīda kokons balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko, iekūņojoties ap sevi, tin zīdvērpējs.
talks Balts vai zaļgans, mīksts, pēc taustes taukains silikātu grupas minerāls.
lauma Baltu mitoloģijā – meža gars sievietes izskatā; arī burve, ragana.
rīslings Baltvīns, ko iegūst no rīslinga šķirnes vīnogu ogām.
kičs Banāls, saldi sentimentāls mākslas darbs, sadzīves priekšmets u. tml., kas domāts plašam patērētāju lokam ar neizsmalcinātu gaumi.
čeku grāmatiņa bankas izsniegtas stingrās uzskaites veidlapas šādu rīkojumu došanai.
interneta banka bankas pakalpojums, kas klientiem dod iespējas pārvaldīt savu līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt konta stāvokli u. tml.) elektroniskā veidā, izmantojot internetu.
furšets Bankets pie bufetes veida galda, kur viesi ietur maltīti, stāvot kājās.
bārmenis Bāra apkalpotājs, kas aiz letes pārdod dzērienus un gatavo kokteiļus.
aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties, ielenkt no vairākām pusēm, visapkārt (kādu objektu).
izkārnījumi Barības pārstrādes atkritumprodukti, kas sakrājas resnās zarnas apakšējā daļā; fekālijas.
šķiedrvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; balastvielas.
balastvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; šķiedrvielas.
bāriņu tiesa bāriņtiesa.
bārkšu saknes bārkšsaknes.
kafijas bārmenis bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; barista.
barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis.
nobaroties Barojoties, ēdot iegūt vajadzīgo, vēlamo ķermeņa svaru (par dzīvniekiem).
piebarot Barot (zīdaini) ar ēdienu, kas papildina mātes pienu vai tā aizstājēju.
grilbārs Bārs, kur gaļu cep apmeklētāju klātbūtnē uz restēm vai speciālā kamerā.
apbārstīt Bārstot (ko sīku, smalku), apklāt (no virspuses); apkaisīt.
likt pretī Bārties, strīdēties pretī; atbildēt tikpat skarbi.
grozs Basketbolā – balsta vairogam piestiprināta stīpa ar tīklu, kurā jāiemet bumba.
mazohisms Baudas, seksuāla apmierinājuma gūšana, izjūtot sāpes vai pazemojumu.
baznīcas grāmatas baznīcā kristīto, iesvētīto, laulāto un mirušo saraksti.
kanons Baznīcas dogmas, likumi, ceremonijas; reliģisko tekstu kopums, ko atzinusi kāda konfesija.
metropolija Baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas.
agenda Baznīcas rokasgrāmata par dievkalpojumiem, baznīcas amatiem un ceremoniju izpildes kārtību.
baznīcas gads baznīcas svētku secība gada garumā, sākot no adventes pirmās svētdienas.
mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā (līdz 20. gs. 20. gadiem); mācītājmuiža.
mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā.
tūcīt Bāzt; spiest, spaidīt.
baiļoties Bažīties, uztraukties.
izbāzt Bāžot izvirzīt, izbīdīt (no kurienes, kur, cauri kam u. tml.).
sirdēsti Bēdas, arī raizes.
apraudāt Bēdāties, sūroties.
degunu nodūris bēdīgs, noskumis; nokaunējies.
degunu nolaidis bēdīgs, noskumis; nokaunējies.
degunu nokāris bēdīgs, noskumis; nokaunējies.
kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai; vieta, kur apbedīts mirušais; zemes kopiņa virs šīs vietas.
būvbedre Bedre celtnes pamatu izvietošanai.
atbēgt Bēgot atgriezties (kur); bēgot atkļūt (kur, līdz kurienei u. tml.).
pārbēgt Bēgot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atbēgt Bēgot atvirzīties nost.
iebēgt Bēgot ievirzīties (kur iekšā).
izbēgt Bēgot izkļūt, izsteigties, izskriet (no kurienes, kur, caur ko, cauri kam).
pārbēgt Bēgot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
pārbēgt Bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
pabēgt Bēgot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kur kopā) – par vairākiem, daudziem.
uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
nolaisties Beidzot lidojumu, nonākt lejā, zemē; nosēsties – par lidaparātiem, arī to apkalpi, pasažieriem.
slēgt durvis beigt darboties (par iestādi, uzņēmumu u. tml.).
nozust Beigt pastāvēt, izbeigties, izzust.
izzust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
izzust Beigt pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; tā izpausmi).
zust Beigt pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; tā izpausmi).
nodienēt Beigt pildīt karadienestu.
dzist Beigties (piem., par gaismu, kas saistīta ar parādībām, stāvokli dabā).
izgāzties Beigties ar neveiksmi, nevēlamu rezultātu.
nelabu galu ņemt Beigties nevēlami.
labu galu neņemt Beigties traģiski.
dzist Beigties, beigt pastāvēt (par dzīvību, tās pazīmēm); mirt (par cilvēku).
noslēgties Beigties, izbeigties.
mitēties Beigties, pārstāt (par norisi, stāvokli, parādību).
stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.).
vainagoties Beigties, tikt pabeigtam ar pozitīvu rezultātu.
finišs Beigu daļa (procesam, norisei).
galotne Beigu daļa (šaha, dambretes partijā).
Benilukss Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas ekonomiski politiska savienība; šīs savienības valstu kopums.
jaundzimis Bērns pirmajā dzīves mēnesī.
zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
sērdienis Bērns, kam miruši abi vecāki; bārenis (parasti tautasdziesmās, tautas pasakās).
ābečnieks Bērns, kas mācās lasīt; (parasti) pirmās klases skolēns.
bļauris Bērns, kas mēdz bieži raudāt (parasti skaļi, nesavaldīgi, bez nopietna iemesla).
audžubērns Bērns, kas pieņemts kādas ģimenes vai personas apgādībā un audzināšanā.
mēģenes bērns bērns, kas radies mākslīgās apaugļošanas ceļā, sievietes olšūnu apaugļojot ar vīrieša spermu laboratorijas apstākļos.
garais klepus bērnu infekcijas slimība, kurai raksturīgas ilgstošas, mokošas klepus lēkmes.
krūšautiņš Bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu vai arī piepogā pie apģērba.
manēža Bērnu sētiņa ar pamatni vai bez pamatnes un sienām no tīkla vai koka redelēm.
mazpulki Bērnu un jaunatnes izglītības organizācija, kuras mērķis ir palīdzēt bērniem un jauniešiem sagatavoties patstāvīgai darba dzīvei.
izbērt Berot izvirzīt (no kurienes); berot novietot (kur).
uzbērt Berot virsū (piemēram, zemes slāni), paaugstināt (kādu teritoriju).
tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis; ādas sacietējums, kas radies no berzes.
izberzēt miegu no acīm berzējot acis, pilnīgi atmosties.
ieberzēt Berzējot panākt, ka (kas) iesūcas (kur iekšā) vai piesaistās, pielīp (kam).
noberzt Berzējot, beržot radīt ādas iekaisumu, sāpes, arī ievainot (piem., par apaviem).
norīvēt Berzējoties ievainot (ķermeņa daļu).
noberzties Berzējoties, tiekot berztam, atdalīties nost.
trīt Berzēt, spodrināt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu.
pienaine Bērzlapju dzimtas sēņu ģints, kurā ietilpst sēnes, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu vai citas krāsas šķidrumu, piem., alksnenes, cūcenes, krimildes, pienaines, vilnīši [Lactarius].
berzēties Berzties (2); trīties.
berzēties Berzties (3).
izberzt miegu no acīm beržot acis, pilnīgi atmosties.
izberzt Beržot izvirzīt (cauri kam, caur ko, no kurienes).
trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar sūkli, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties.
ieberzt Beržot, beržoties radīt (piem., rievu, tulznu).
rīvēt Beržoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (par apaviem, apģērbu); berzt.
pats no sevis bez ārējas ietekmes, iedarbības.
pliekans Bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piem., par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); sekls (3), banāls.
dancot pēc kāda stabules bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam.
(ar) gariem zobiem Bez intereses, negribīgi, ar nepatiku (ko darīt).
tāpat vien Bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
nevilkt laiku garumā bez kavēšanās, iespējami ātrāk (ko darīt, veikt).
dzidrs Bez mākoņiem, miglas, dūmakas (par debesīm); skaidrs.
aizstopēt Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī.
uz klaja lauka Bez pajumtes, patvēruma.
klajā laukā Bez pajumtes, patvēruma.
rotaļīgs Bez piepūles, viegli.
kā pa tumsu bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties (piem., ko darīt, veikt).
šablons Bez radošas pieejas pārņemts paņēmiens, patapināts izteiksmes veids u. tml.
pa gaisu (vien) bez realitātes izjūtas, bez apdoma un izpratnes; vieglprātīgi.
pa gaisiem (vien) bez realitātes izjūtas, bez apdoma un izpratnes; vieglprātīgi.
kā bez galvas bez sajēgas, sapratnes, lielā satraukumā, apmulsumā (piem., rīkoties).
kā bez acīm bez spējas saprātīgi rīkoties.
amorfs Bez stingras, noteiktas uzbūves, bezveidīgs.
linčot Bez tiesas sprieduma sodīt, parasti nogalinot.
maisīties Bez uzaicinājuma iesaistīties (piem., kādā pasākumā), cenšoties (to) ietekmēt; jaukties (4).
jaukties Bez uzaicinājuma, pret citu gribu iesaistīties, piedalīties (kur), cenšoties ietekmēt (ko).
bērnunams Bez vecāku apgādības palikušu bērnu audzināšanas iestāde.
porteris Bezalkoholisks iesala dzēriens.
griezt krūtis pretī bezbailīgi, droši pretoties, cīnīties pretī, nepakļauties.
griezt zobus pretī bezbailīgi, droši pretoties, cīnīties pretī, nepakļauties.
griezt krūti pretī bezbailīgi, droši pretoties, cīnīties pretī, nepakļauties.
iečivināties Bezbēdīgi ierunāties (parasti par bērniem).
draiskuļot Bezbēdīgi, jautri rotaļāties; būt (nedaudz) nerātnam, arī darīt nerātnības.
pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
kā uz sēkļa izmests bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
kā uz sēkļa izsviests bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
amonjaks Bezkrāsaina gāze – slāpekļa un ūdeņraža savienojums ar asu smaku, dabā rodas pūšanas procesos.
metāns Bezkrāsaina gāze bez smakas, dabasgāzes galvenā sastāvdaļa.
etāns Bezkrāsaina gāzveida viela – piesātināts ogļūdeņradis, kas kopā ar metānu ietilpst dabasgāzes sastāvā.
fosgēns Bezkrāsaina indīga gāze ar pūstoša siena smaku, ko Pirmā pasaules kara laikā izmantoja kā kaujas vielu.
sorbīnskābe Bezkrāsaina kristāliska viela – nepiesātināta karbonskābe, ko satur pīlādžu augļi un ko izmanto par konservēšanas līdzekli.
skābeņskābe Bezkrāsaina, toksiska skābe, kuras sāļus satur, piem., skābenes, rabarberi.
oleīnskābe Bezkrāsains, eļļains šķidrums – nepiesātināta taukskābe, kas ietilpst augu eļļu un dzīvnieku tauku sastāvā.
ēteris Bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku, ko lieto par narkozes līdzekli.
posmkāji Bezmugurkaulnieku tipa dzīvnieki, kuriem raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes.
gliemis Bezmugurkaulnieku tipa dzīvnieks ar mīkstu, neposmotu ķermeni, kas vairumam sugu ietverts čaulā; mīkstmiesis; molusks.
sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta; šī tipa dzīvnieki [Porifera].
sālsezers Beznoteces ezers, kura ūdens ir piesātināts ar šķīstošiem sāļiem.
helikopters Bezspārnu lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs korpusa un kas var vertikāli pacelties un nolaisties, turēties gaisā uz vietas vai strauji mainīt lidojuma virzienu.
vīruss Bezšūnas mikroorganisms, kas spēj vairoties dzīvā šūnā; infekcijas slimību ierosinātājs.
verdzība Beztiesīga cilvēka stāvoklis.
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
beztiesisks Beztiesīgs.
paradīze Bībelē – pirmo cilvēku Ādama un Ievas mājvieta, līdz viņu izraidīšanai no tās; Ēdene, Ēdenes dārzs.
Mozus Bībelē – pravietis, kurš Izraēla tautu izveda no Ēģiptes un cauri tuksnesim veda uz Apsolīto zemi, jūdaisma pamatlicējs.
Bībeles stāsts Bībeles fragments, kurā vēstīts par kādu notikumu, faktu.
evaņģēlijs Bībeles Jaunās Derības pirmās četras grāmatas, kurās aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un darbība; katra no šīm grāmatām.
pusbībele Bībeles otrā daļa – Jaunā Derība.
Jaunā Derība Bībeles otrā daļa.
Noass Bībeles persona Vecajā derībā, kas pēc Dieva norādījuma uzbūvē lielu kuģi (šķirstu), kurā viņš ar savu ģimeni un pa pārim no katras dzīvnieku sugas izglābjas grēku plūdu laikā.
Goliāts Bībeles personāžs – milzis, ko ar lingu divcīņā nogalina Dāvids, vēlākais Jūdejas valdnieks.
Metuzāls Bībeles personāžs, kas esot nodzīvojis 969 gadus.
Vecā Derība Bībeles pirmā daļa.
postilla Bībeles teksta izskaidrojums; sprediķu kopums par atsevišķām Bībeles tēmām.
Dieva vārds Bībeles teksts.
bibliografēt Bibliogrāfiski reģistrēt, sistematizēt (piem., iespieddarbu).
izbīdīt Bīdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
pārbiedēt Biedējot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; pārbaidīt.
draudēt Biedēt, draudīgi izturoties.
korporācija Biedrība, (piem., profesionāla) savienība.
klubs Biedrība, kurā apvienojušies, piem., kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus u. tml.
kumšķis Biezi saaudzis, arī savēlies (apmatojuma) kopums.
čūskulājs Biezs krūmājs, brikšņi; nesakopta vieta, kur var būt čūskas.
draps Biezs, mīksts vilnas vai pusvilnas audums no kā šuj virsdrēbes.
apgrozīties Bieži būt, atrasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.).
grozīties Bieži būt, darboties (kādā vidē).
virināt kādas durvis bieži ierasties kur, meklēt palīdzību.
klīst Bieži mainīt dzīves un darba vietas.
liekvārds Bieži sastopams vārds, ko informācijas meklēšanā ir lietderīgi atmest.
vaimanāt Bieži, parasti pārmērīgi, gausties, žēloties.
purināt Bieži, strauji kustināt (koku, tā zarus), cenšoties panākt, lai nokrīt augļi.
nomenklatūra Bijušajā PSRS un citās sociālisma valstīs – atbildīgi amati, kuros tika iecelti augstākstāvošo iestāžu (partijas) apstiprināti darbinieki; šādi ieceltu vadošo darbinieku kopums; elitārs, priviliģēts komunistiskās partijas un padomju iestāžu vadošo darbinieku slānis.
dzelzs lēdija Bijušās Lielbritānijas premjerministres M. Tečeres iesauka.
Valsts drošības komiteja bijušās PSRS represīva iestāde padomju iekārtas aizsardzībai, kā arī izlūkošanai.
bikšturi Biksēm piestiprināmas un pāri pleciem pārliekamas elastīgas lences.
kļošenes Bikses ar paplatinātiem galiem.
virsbikses Bikses, kas valkājamas virs apakšbiksēm.
ūzas Bikses.
iebikstīt Bikstot pieskarties (kādam).
piebikstīt Bikstot pieskarties; piebakstīt.
uzbikstīt Bikstot uzrušināt; bikstot (piemēram, ogles), panākt, ka rodas liesmas.
uzbuknīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas, pieceļos.
štrumbante Bikšturi no šādas elastīgas gumijas lentes.
e-talons Biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; viedbiļete.
mēnešbiļete Biļete braukšanai sabiedriskajos transporta līdzekļos vienu mēnesi; braukšanas karte.
katabolisms Bioķīmisko procesu kopums, kurā komplicētas organiskās vielas organismā noārdās līdz vienkāršākām vielām un notiek enerģijas atbrīvošanās; pretstats: anabolisms.
fermentācija Bioķīmisks process, kas notiek fermentu iedarbībā (piem., rūgšana, pūšana, skābšana).
parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus, parazitārās attiecības starp organismiem un izstrādā metodes un ieteikumus parazitāro slimību apkarošanai.
radīt Bioloģiskā procesā veidot dzīvu būtni (par cilvēkiem).
dzīvildze Bioloģiskās eksistences ilgums.
mediators Bioloģiski aktīvas vielas, kas nervu uzbudinājuma laikā pārnes impulsus no vienas nervu šūnas uz otru.
izveidoties Bioloģiski attīstīties (par organismu, tā daļām).
veidoties Bioloģiski attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
dzīvot Bioloģiski eksistēt, būt dzīvam (par cilvēkiem un dzīvniekiem); augt un attīstīties (par augiem, to daļām).
birmieši Birmas šķirnes kaķis.
piebirt Birstot (kam), piepildīties, tikt piepildītam (ar to).
piebirt Birstot (kam), sajaukties (ar to).
aizbirt Birstot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
atbirt Birstot atdalīties nost.
iebirt Birstot ievirzīties (kur iekšā).
izbirt Birstot izkrist, izkaisīties.
iztecēt Birstot kam, iztukšoties (piem., par trauku).
pārbirt Birstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko, kur).
sabirt Birstot savirzīties (kopā, kādā veidojumā, kur); iebirt (par kā lielāku daudzumu).
uzbirt Birstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
nobirzt Birstot, drūpot atdalīties nost; nodrupt.
sabirt Birstot, drūpot sadalīties (sīkās daļās).
nobirt Birstot, krītot (kam), pārklāties (ar to).
bērties Birt, kaisīties.
titulārbīskaps Bīskaps, kam nav savas diecēzes jeb administratīvas teritoriālas vienības, arhibīskapa palīgs.
ļaundabīgs Bīstams, dzīvību apdraudošs (par slimību, patoloģisku procesu).
kanniņa Bišu kāres šūna.
darba bite bišu saimes loceklis, kas veic visus darbus stropā un ārpus tā.
bišu peri bites cirmeņa, kūniņas u. tml. attīstības stadijā.
peri Bites olas cirmeņa, kūniņas attīstības stadijā.
vietraudzis Bites, kas izraugās bišu saimes spieta turpmāko mājokli.
izbizot Bizojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pārbizot Bizojot pārskriet (kur), pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
aizbizot Bizojot, skraidot aizvirzīties.
fons Blakus trokšņi un citi traucējumi, kas parādās elektrisko signālu pārraides un pastiprināšanas sistēmās.
ūdeņains Blāvs, nespodrs (parasti par acīm).
palsens Blāvs, nespodrs, pelēcīgs.
palss Blāvs, nespodrs, pelēcīgs.
miglains Blāvs, nespodrs.
rēns Blāvs, nespodrs.
šulers Blēdīgs, parasti profesionāls, kāršu spēlmanis.
blēdīt Blēdīties.
šmugulēt Blēdīties.
šmugulēties Blēdīties.
noblēdīt Blēdoties panākt, ka (kāds) neiegūst (ko) pilnā mērā vai nemaz.
pieblīst Blīstot ievērojami palielināties apjomā; pietūkt.
cila Blīva zemes pika, velēnas gabals; kukurznis.
zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piem., no ēdiena atliekām, mikroorganismiem.
sēsties Blīvēties, plakt (par vielām, to kopumu).
ķīpa Blīvi sapresēts, blīvi salikts (kā) sainis.
sagrūsties Blīvi saspiežoties (kur) iekāpt, iekļūt u. tml. (par vairākiem, daudziem).
kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) augsnes, zemes gabals (piem., uz lauka, ceļa).
kalikons Blīvs kokvilnas audums, ko piesūcina ar saistvielām un lieto grāmatu vāku apvilkšanai.
stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
uzmava Blīvs šūnu slānis, kas aptver auga saknes galotnes daļu, aizsargājot to no ievainošanas.
kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums – ādas aizstājējs, no kā gatavo apavus.
uzkārties Bloķēties un pārtraukt atbildes reakciju (par datoru, programmu u. tml.).
uzpūsties Bojājoties (traukā esošajiem) produktiem, pacelties uz augšu.
iesmakt Bojājoties iesākt smakot.
sačākstēt Bojājoties kļūt irdenam, mīkstam.
strēgt Bojājuma rezultātā darboties ar traucējumiem.
skramba Bojājums – šaurs padziļinājums (priekšmeta) virsmā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
trauma Bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā.
kļūme Bojājums (piem., ierīcē, mehānismā); ierīces, mehānisma darbības traucējums.
sarētojums Bojājums, kas (parasti uz koka, tā daļas) radies ievainojuma vai slimības rezultātā.
sust Bojāties mitruma, siltuma iedarbībā (par augiem, to daļām).
lūzt Bojāties, kļūt nelietojamam (par mašīnām, mehānismiem u. tml.).
maitāties Bojāties.
raunds Boksā – laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms.
svings Boksā – sānisks sitiens no distances.
nokautēt Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu vai sitienu sēriju atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
boraks Borskābes nātrija sāls, ko lieto, piem., silikātu rūpniecībā, lodēšanā.
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam) saspiest, samīdīt.
nobradāt Bradājot, uzkāpjot virsū, saspiest vai nogalināt (ko); nomīt.
rikšotājs Braucamo zirgu šķirnes zirgs, kam raksturīgs vienmērīgs skrējiena solis, kas piemērots braukšanai iejūgā vai īpašām sacensībām.
izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos un izklaidētos; izbrauciens.
atpakaļbrauciens Brauciens atpakaļ (uz vietu, no kurienes devās ceļā).
komandējums Brauciens dienesta uzdevumā; dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
ceļojums Brauciens vai gājiens (parasti) tālu prom no pastāvīgās dzīves vietas.
turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās.
sabraukt Braucot (pa ko), sablīvēt, saspiest, sašķaidīt (to).
uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
apbraukt Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām).
aizbraukt Braucot aizvest, nogādāt (transportlīdzekli).
aizbraukt Braucot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
apbraukt Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko u. tml.).
norakties Braucot ar transportlīdzekli, ļoti iegrimt, iesēsties.
pārkārtoties Braucot ar transportlīdzekli, pārvietoties, iekļauties (kur).
iebraukt Braucot ievirzīties (kādā šķērslī).
nobraukt Braucot novirzīties (nost).
noskriet Braucot novirzīties nost (no kurienes) – par transportlīdzekļiem.
aizpeldēt Braucot pa ūdeni, aizvirzīties (par transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
pārbraukt Braucot pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
izbraukt Braucot radīt, izveidot (kur, piem., bedres, grambas).
klandīties Braucot ritmiski kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem).
saripot Braucot savirzīties (par automašīnām, motocikliem, velosipēdiem, to kopumu).
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
mētāties Braucot vai atrodoties ūdenī, stipri šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem).
ļodzīties Braucot vairākkārt svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
iekratīties Braucot, kratoties (pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā).
piebraukāt Braukājot ierasties, iegriezties (pie kā); braukājot doties (uz kurieni).
pārbraukāt Braukājot pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
dangāt Braukāt (pa zemes ceļu) tā, ka rodas dangas.
braukalēt Braukāt (parasti bez nopietna iemesla).
pārbraukt Braukšus atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
izbraukt Braukšus doties (uz kurieni, parasti noteiktā nolūkā).
izbraukt Braukšus doties ceļā; sākt braucienu.
sabraukt Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem).
piebraukt Braukšus ierasties (pie kāda).
atbraukt Braukšus ierasties, atkļūt (kur, līdz kurienei u. tml.).
iebraukt Braukšus ierasties.
izbraukt Braukšus izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vietu u. tml.).
pārbraukt Braukšus vai braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
pabraukt Braukšus, arī braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabraukt Braukšus, arī braucot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
iebraukt Braukšus, braucot ievirzīties (kur iekšā).
uzbraukt Braukšus, braucot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braukšus, braucot uzvirzīties uz kādas vietas.
braukt par zaķi braukt bez biļetes.
aizbraukt Braukt, doties (uz kurieni) ar noteiktu mērķi.
ripināt Braukt, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
ripot Braukt, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
dragāt Braukt, virzīties lielā ātrumā.
lambada Brazīliešu izcelsmes pāru deja ar erotiskām kustībām.
samba Brazīliešu izcelsmes strauja sarīkojumu deja.
brāzt Brāzties.
iebrāzties Brāžoties ievirzīties (kur iekšā).
pārbrāzties Brāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – piem., par vēju, lietu.
nobrāzties Brāžoties strauji novirzīties (lejā, zemē, gar ko u. tml.).
uzbrāzties Brāžoties uzvirzīties virsū (kam) – piemēram, par vēju.
kult putas brāžoties veidot putas (par straumi).
bremžu kluči bremžu iekārtas sastāvdaļa – īpašas detaļas, kas piespiežoties ritenim, rada berzi.
celt trauksmi brīdināt par briesmām, bīstamu situāciju.
klusuma brīdis brīdis, kad pieceļoties kājās un klusējot piemin aizgājēju.
pēdējais laiks brīdis, laika moments, kad nedrīkst vairs vilcināties.
apbrist Brienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
aizbrist Brienot attālināties; brienot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
iebrist Brienot ievirzīties (piem., ūdenī, zālē).
izbrist Brienot izkļūt, iziet (no kurienes, kur u. tml.).
pārbrist Brienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko), brienot nonākt (kur).
pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); brist nelielu attālumu, neilgu laiku.
piebrist Brienot pienākt, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
uzbrist Brienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); brienot uzvirzīties uz kādas vietas.
trauksme Briesmas, bīstama situācija; signāls, ar ko brīdina par briesmām, bīstamu situāciju.
vakars Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija u. tml.
vāks Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija; beigas.
briesmonis Briesmīga izskata būtne, kas izraisa bailes, šausmas; nezvērs.
nezvērs Briesmīgam zvēram līdzīga fantastiska būtne, kas izraisa bailes, šausmas.
briesmu darbi briesmīgi notikumi, nežēlīga rīcība.
briesmu lietas briesmīgi notikumi.
neradījums Briesmīgs, atbaidošs radījums.
briesmeklis Briesmonis.
monstrs Briesmonis.
glābt savu ādu Briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
žēlot savu ādu Briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
piebriest Briestot palielināties apjomā; nogatavoties.
pārbriest Briestot pārsniegt vajadzīgo vai vēlamo gatavības pakāpi.
nobriest Briestot sasniegt pilngatavību; pilnībā nogatavoties.
sprāgt Briestot strauji vērties vaļā, strauji parādīties.
dežūrbrigāde Brigāde, kuras uzdevums ir atrasties darba vietā un vajadzības gadījumā veikt savus darba pienākumus; dežurējošā brigāde.
brigadieris Brigādes (1) vadītājs.
lornete Brilles ar rokturi, aiz kā tās tur acu priekšā.
saulesbrilles Brilles ar tumšām lēcām, kas paredzētas acu aizsargāšanai no spilgtas gaismas.
tāluma brilles brilles, kas dod iespēju redzēt tālu.
pensnejs Brilles, kuras pie deguna piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; degunkniebis.
degunkniebis Brilles, kuras pie deguna piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; pensnejs.
acenes Brilles.
okulārs Brilles.
izbrīnīties Brīnīties un pabeigt brīnīties.
domīnija Britu impērijas zeme, kurai piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
buklets Brīvā locījumā sakārtots iespieddarbs (piem., reklāmas, informācijas izdevums).
plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību (pretstatā patricietim).
neformāls apģērbs brīvāks apģērbs, kas neatbilst etiķetes stingrajiem noteikumiem un paredzēts neoficiāliem pasākumiem.
ūdenslīmenis Brīvas ūdens virsmas augstums virs kādas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdens līmenis.
ūdens līmenis brīvas ūdens virsmas augstums virs kādas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdenslīmenis.
atzvelties Brīvi atspiesties (pret ko), atlaisties (kur).
disponēt Brīvi rīkoties (ar ko, kas ir kāda rīcībā).
vaļa Brīvība; iespēja brīvi rīkoties.
nebrīvība Brīvības trūkums, neesamība.
DOSAAF Brīvprātīgā armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrība (bijušajā PSRS).
badastreiks Brīvprātīga badošanās kā protesta forma, lai panāktu noteiktas prasības.
bada streiks brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko, panāktu kādu prasību izpildi.
virsdienests Brīvprātīgs dienests (bruņotajos spēkos) pēc obligātā karadienesta beigšanas.
zemessardze Brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums, kura mērķis ir iesaistīt pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā.
vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā.
dūrums Brūce, ievainojums, kas radies duršanas rezultātā; arī dūriens (2).
revīzija Brūces medikamentoza apstrāde.
iebrukt Brūkot iegāzties (kur iekšā); brūkot sagāzties, izjukt.
aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
iedegums Brūngana, tumšāka ādas nokrāsa, kas izveidojas (parasti) saules staru iedarbībā.
braunijs Brūnītis; šokolādes kēksiņš.
komturs Bruņinieku ordeņa pils un pārvaldītās zemes iecirkņa priekšnieks.
lauzties Bruņotā cīņā virzīties, censties nokļūt (kur).
sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
ielu cīņas bruņotas sadursmes ielās.
sabubināties Bubinot sazināties (par zirgiem).
nirvāna Budismā – pilnīgs svētlaimes, miera un atbrīvotības stāvoklis, saplūsme ar dievišķo.
bonza Budistu priesteris un mūks (Japānā, Ķīnā).
zviedru galds bufetes veidā klāts galds.
serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu.
bumbierābols Bumbierābeles auglis.
bumbieris Bumbieres auglis.
avokado Bumbierveida auglis ar tumši zaļu mizu un dzeltenīgu, sviestainu mīkstumu.
grotbura Bura, ko piestiprina pie grotmasta.
aizburāt Burājot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
ieburāt Burājot ievirzīties (kur iekšā).
pārburāt Burājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pieburāt Burājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
izburbuļot Burbuļojot izvirzīties, izplūst.
līniju burtnīca burtnīca ar tipogrāfiski iespiestām līnijām; līnijburtnīca.
līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās tipogrāfiski ir iespiestas horizontālas līnijas.
gumzīties Burzīties.
saburzīt Burzot padarīt negludu; šādā veidā saspiest mazākā apjomā (parasti ko nevajadzīgu, aizmetamu).
piestāvēt Būt (cilvēkam, viņa augumam) piemērotam, labi izskatīties – par apģērbu, tā krāsu, matu sakārtojumu u. tml.
sildīties Būt (kāda) pozitīvo emociju, to izpausmju iespaidā.
celties Būt (kādas) izcelsmes, cilmes.
pārstāvēt Būt (kur) izvietotam izlases veidā, parādītam (no kāda kopuma).
pārstāvēt Būt (personu grupas, organizācijas, valsts institūcijas u. tml.) izraudzītam, pilnvarotam (kur) atrasties, piedalīties, darboties.
šķist Būt (subjektīvam, arī maldīgam) priekšstatam, uzskatam (par ko); likties.
iesnoties Būt ar iesnām.
atšķirties Būt ar īpašībām, pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita); arī izcelties.
skanēt Būt ar kādu saturu (par tekstu); radīt (kādu iespaidu), izklausīties (kā) – par vārdiem, valodu.
nākt pie kāda būt ar mieru precēties ar kādu (par sievieti).
palsot Būt ar palsu nokrāsu; būt neskaidri saskatāmam, blāvam.
būt sistam (uz ko) būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi.
būt pasistam (uz ko) būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi.
rādīt Būt ar redzes spēju (par acīm).
būt (kā) ķertam (uz ko) būt ar sakāpinātu, arī pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
kost Būt asam lietošanas procesā (par darba rīku, asmeni).
pieklāties Būt atbilstošam pieklājības normām, pieņemtajai kārtībai; pienākties.
klāties Būt atbilstošam sabiedrībā pieņemtajām normām, prasībām; pieklāties.
nākt nost būt atdalāmam; lobīties nost.
zibeņot Būt ātram, straujam, arī veiklam; izcelties ar savu straujumu, ātrumu, arī veiklību.
beigties Būt beigu posmā (par mūžu, dzīves gaitām u. tml.); vairs neturpināties.
dzīvot pavārtē būt bez mājām, pajumtes.
nokārties Būt bez nepieciešamā sprieguma un stiepties lokveidā uz leju.
sēdēt bez darba būt bez noteikta uzdevuma, pienākuma; nestrādāt.
kārt zobus vadzī būt bez pārtikas, uztura; badoties.
klaiņot Būt bez pastāvīgas dzīves vietas, bieži mainīt savu uzturēšanās vietu.
nošļukt Būt bez stingruma, nokarāties, nokārties.
piesēdēt Būt blakus, tuvumā (lai ko pieskatītu, uzmanītu).
raudzīties briesmām acīs būt drosmīgam, parādīt aukstasinību briesmu brīdī.
raudzīties briesmām vaigā būt drosmīgam, parādīt aukstasinību briesmu brīdī.
dusmot Būt dusmīgam, dusmoties.
meklēties Būt dzimumaktivitātes periodā (par dzīvniekiem).
nīkuļot Būt fiziski vārgam, nespēcīgam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
vadīt Būt galvenajam, noteicošajam (piem., lēmumu pieņemšanā, rīkojumu, norādījumu došanā) sabiedriskā institūcijā, iestādē, uzņēmumā, darba kolektīvā u. tml., nodrošinot (tā) darbību vēlamajā veidā.
sabriest Būt gatavam (ko darīt), nobriest (kam).
noorganizēties Būt gatavam, sagatavoties (kopīgai rīcībai, darbībai).
likt roku uz sirds būt godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
kutēt Būt grūti apvaldāmam, izraisoties (arī šķietami) kādā ķermeņa daļā.
līdzdzīvot Būt ieinteresētam, emocionāli dzīvot līdzi (kam).
rūpēt Būt ieinteresētam, raizēties (par ko).
darboties Būt iesaistītam notikumu attīstībā (par daiļdarba tēlu).
darboties Būt ieslēgtam, iedarbinātam; būt darba kārtībā (par mehānismiem, ierīcēm).
izdoties Būt iespējamam (ko izdarīt, paveikt); būt iespējai (ko izdarīt).
draudēt Būt iespējamam (par ko nepatīkamu, bīstamu); būt tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, bīstams.
iegult Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; iekļauties (kur iekšā).
iegulties Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; iekļauties, ievietoties (kur iekšā); iegult.
īgt Būt īgnam, neapmierinātam; dusmoties.
izslāpt Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izslieties Būt izbūvētam, uzceltam virzienā uz augšu; pacelties (kam pāri).
lauzīt rokas būt izmisumā, ļoti bēdāties.
pārstāvēt Būt izraudzītam, pilnvarotam paust, aizstāvēt (kā) viedokli, intereses; paust, aizstāvēt (kā) viedokli, intereses.
aizstiepties Būt izstieptam, novietotam, arī aizsniegties (kādā virzienā, līdz kādai vietai).
iet Būt izveidotam (kur), atrasties virzienā (uz kurieni).
pakāpties Būt izveidotam, atrasties (kur) augšā.
stiepties Būt izveidotam, atrasties gareniskā virzienā.
grupēties Būt izvietotam (kur), atrodoties tuvu cits citam.
turēties Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti neraugoties uz bojājumiem, nolietojuma pakāpi).
pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot); palīdzēt sagatavoties (kādam doties prom).
būt klāt kā naglai būt klāt nekavējoties, īstajā brīdī, noteikti.
pieklauvēt pie durvīm būt klāt, iestāties (par parādībām, jūtām u. tml.).
pieklauvēt pie loga būt klāt, iestāties (par parādībām, jūtām u. tml.).
figurēt Būt klāt, piedalīties.
grozīties Būt kustībā, uzturoties (kur, kā tuvumā).
ieredzēt Būt labās domās (par kādu); izturēties ar labvēlību un patiku (pret kādu).
stāties blakus (kādam, kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
stāties līdzās (kādam, kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
stāvēt blakus (kādam, kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
stāvēt līdzās (kādam, kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
karāties mata galā būt ļoti apdraudētam, būt briesmās.
būt līdz ūkai būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir galīgi apriebies.
baidīties pašam no savas ēnas būt ļoti bailīgam, baidīties bez kāda iemesla.
trīcēt pie visām miesām Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.
plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skaļi, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskoties.
trakot Būt ļoti kustīgam, nepakļāvīgam, arī agresīvam (par dzīvniekiem).
turēties pie brunčiem būt ļoti nepatstāvīgam, pārmērīgi paļauties, piem., uz māti, sievu.
nespēt par lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, nespēcīgam.
nevarēt pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, pārgurušam; nespēt parunāt.
griezt zobus būt ļoti sadusmotam, naidīgi noskaņotam, censties kaitēt, atriebties.
plīst (vai) pušu no dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
sprāgt (vai) pušu no dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
sprāgt (vai) pušu aiz dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
plīst (vai) pušu aiz dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
spert zemes gaisā būt ļoti saniknotam, nesavaldīgam, bārties.
mijiedarboties Būt mijiedarbībā, iedarboties (citam uz citu).
būt ragos (ar kādu) būt naidā, nesatikt.
riezt zobus būt naidīgi noskaņotam, gatavoties uzbrukt (kādam).
slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam, arī nesaskatāmam (par parādībām dabā).
uztrāpīt Būt negaidītai iespējai ko izmantot, iegādāties u. tml.
uzēsties Būt negatīvi noskaņotam, pārmērīgi prasīgam (pret kādu); neieredzēt (kādu) un censties kaitēt.
dīdīties Būt nemierīgam; nemierīgi kustēties, draiskuļoties.
paplukt Būt nesakoptam, nolaistam, neizskatīgam.
gulēt nesamaņā būt nesamaņas stāvoklī.
disonēt Būt nesaskaņā, neatbilsmē ar vidi, apstākļiem, uzskatiem u. tml.
sprāgt no ādas ārā Būt nesavaldīgam (dusmās, satraukumā).
lēkt no ādas ārā Būt nesavaldīgam (dusmās, satraukumā).
sprāgt no ādas laukā Būt nesavaldīgam (dusmās, satraukumā).
lēkt no ādas laukā Būt nesavaldīgam (dusmās, satraukumā).
vīdēt Būt neskaidri, mazliet, tikko manāmi redzamam, parādīties, izpausties.
viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti par redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
jausties Būt neskaidri, vāji uztveramam.
trīcēt Būt nevienmērīgam, viegli svārstīties, raustīties (piem., par skaņu, gaismu); būt tādam, kurā izplatās, ir šādas svārstības (par telpu, vidi).
vāļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (2).
svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (2).
sirdīties Būt niknam, agresīvam (par dzīvniekiem).
darboties Būt nodibinātam, iekārtotam un veikt paredzētos uzdevumus; būt atvērtam, pieejamam (par sabiedrisku iestādi).
domāt Būt nolūkam; nolemt, arī iecerēt, gatavoties (ko darīt).
gaiņāties Būt noraidošam, protestēt (pret ko), ar žestiem pastiprinot negatīvo attieksmi.
valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
nest Būt nosauktam, saukties (kādā vārdā).
apvīties Būt novietotam, atrasties (ap ko, kam apkārt).
šķērsot Būt novietotam, atrasties (kam) šķērsām pāri.
segt Būt novietotam, atrasties (kam) virsū, priekšā u. tml.
izvietot Būt novietotam, atrasties (kur, kādā vietā).
izvietoties Būt novietotam, atrasties (kur, kādā vietā).
stīdzēt Būt novietotam, atrasties (kur) – par ko tievu, garu.
aizvirzīties Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) – par ceļiem, upēm u. tml.
balstīties Būt novietotam, atrasties (uz kāda balsta).
izmētāt Būt novietotam, atrasties izklaidus, dažādās vietās.
glabāties Būt novietotam, atrasties kādā vietā.
apvīt Būt novietotam, atrasties lokveidā (ap ko).
atvirzīt Būt novietotam, atrasties nost (no kā).
bāzēties Būt novietotam, atrasties noteiktā vietā.
nosegt Būt novietotam, atrasties virsū, pāri, arī priekšā (kam).
atvirzīties Būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā).
ietilpt Būt par (darbības, norises u. tml.) daļu, posmu.
ietverties Būt par (kā) sastāvdaļu; iekļauties (kā sastāvā, apjomā, ietvaros).
mācīt Būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml.).
vilt Būt par cēloni nepatiesai, kļūdīgai (kā) uztverei, izpratnei.
saistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
pievilināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas interese, vēlēšanās (ko darīt, kurp doties).
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt); būt par cēloni tam, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
liegt Būt par cēloni tam, ka (kas) nav atļauts, nav iespējams.
turēt kopā būt par cēloni tam, ka (kas) nesadalās.
raut Būt par cēloni tam, ka (kas) piesaistās (klāt).
sabangot Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk spēcīgi viļņoties.
savilkt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept, ka (kas) normāli nefunkcionē.
traucēt Būt par cēloni tam, ka (procesi) organismā nevēlami mainās, iegūst nevēlamas īpašības.
samētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) slīd no vienas puses uz otru, zvalstās, kļūst grūti vadāms.
vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
lauzt gaismu būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides citā.
izstrādāt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises rezultātā (kas) rodas.
lemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
izšķirt Būt par cēloni tam, ka realizējas kāda no vairākām iespējām.
pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (piem., fiziskos, morālos spēkus).
ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (ko darīt, kam notikt u. tml.).
savilkt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) – parasti par vēju; būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
būt pie vainas Būt par cēloni, iemeslu (negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei).
samalt Būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības.
samocīt Būt par cēloni, ka (kāds) ir vārgs, nespēcīgs u. tml.
sasaldēt Būt par cēloni, ka (parasti ķermeņa daļa) par daudz atdziest.
uzvēdīt Būt par cēloni, ka (piemēram, vēsma) iesāk izplatīties; būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
iemest Būt par cēloni, ka ievirzās, iespīd (piem., par vēju, gaismas avotu).
provocēt Būt par cēloni, ka izraisās (slimība, slimības uzliesmojums).
radīt Būt par cēloni, ka kādu iespaidu, izjūtu rezultātā veidojas (priekšstats, viedoklis u. tml.)
atraisīt Būt par cēloni, ka kļūst nepiespiests, dabisks u. tml.
atsaldēt Būt par cēloni, ka zūd (kādam interese, labvēlība u. tml.).
diktēt Būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam); izraisīt, nosacīt (piem., procesu, darbību, attieksmi).
aizvadīt uz viņpasauli būt par iemeslu kāda nāvei.
aizvadīt kapā būt par iemeslu kāda nāvei.
aizraidīt uz viņpasauli būt par iemeslu kāda nāvei.
nokarāties Būt par platu, lielu un brīvi karāties uz leju (par apģērbu).
balstīt Būt par to, kas notur (piem., celtni, konstrukciju) noteiktā stāvoklī; ar balstu nostiprināt, censties noturēt (ko) līdzšinējā stāvoklī.
piedalīties Būt par veicēju (piem., kādā procesā).
karāties Būt pārāk brīvam, vaļīgam, nepiegulēt; atkarāties.
aizēnot Būt pārākam, pārspēt, izvirzīties priekšplānā, neļaujot (kam) izcelties, samazinot (tā) nozīmi.
izcelties Būt pārākam, pievērst sev uzmanību, atšķirties no citiem (ar ko īpašu).
jaukties Būt pārmaiņus (ar ko), mīties.
uzlikt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
beigties Būt pie savas izplatības robežas; neturpināties.
piederēties Būt piederīgam, raksturīgam; pieklāties.
piederēties Būt piemērotam, atbilstošam; piestāvēt.
kaist Būt piesarkušam (piem., satraukumā); sūrstēt, sāpēt.
kvēlot Būt piesarkušam, karstam (piem., fizioloģiska stāvokļa ietekmē).
karāties Būt piestiprinātam bez atbalsta apakšā (saitē, ķēdē, kātiņā u. tml.).
ierakties Būt pilnīgi aizņemtam (ar ko); iedziļināties.
pazīt drēbi būt profesionālim (kādā jomā), spēt novērtēt (ko).
nervi netur būt psihiski pārmērīgi sasprindzinātam, nespēt savaldīties.
nervi uzdod būt psihiski pārmērīgi sasprindzinātam, nespēt savaldīties.
blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu, bālganumu.
zibēt Būt redzamam, parādīties (parasti bieži, uz neilgu laiku).
zibināties Būt redzamam, parādīties (parasti bieži, uz neilgu laiku).
pārklāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) – par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
ņirgt Būt redzamam, rēgoties (par ko neglītu, nepatīkamu).
ēnot Būt redzamam, saskatāmam ar savu tumšo krāsu; ēnoties.
parādīties Būt redzamam, sastopamam (piem., kur ierodoties).
redzēt Būt redzes spējai.
vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) – piem., par teiku, leģendu; atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) – piem., par domām.
zīmēties Būt saistītam (ar ko); attiekties (uz ko).
piesaistīt Būt saistītam (pie kā), nespējot patstāvīgi pārvietoties.
kontaktēt Būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu); kontaktēties.
gulēt uz gultas būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
gulēt uz slimības gultas būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
gulēt slimības gultā būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
atrasties Būt sastopamam, pieteikties; gadīties.
nezināt, kur likties būt satrauktam, nespēt nomierināties, nezināt, kur iet, ko darīt.
turēt sevi rāmjos būt savaldīgam, izturēties atbilstoši pieņemtajām normām.
kvēlot Būt spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma pārņemtam; būt spēcīgam, noturīgam, spilgti izpausties (par jūtām, pārdzīvojumu).
būt pie pilnas saprašanas būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
būt pie pilna saprāta būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
panest Būt spējīgam nest.
klausīt Būt spējīgam normāli darboties, funkcionēt (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā).
spīdēt Būt spīdīgam; spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) – parasti par pozitīvu emocionālu stāvokli, pozitīvām jūtām.
dabūt Būt spiestam (ko darīt).
šķirt Būt spiestam atrasties prom (no kā).
starot Būt spilgtam, izcelties ar krāsu u. tml.
margot Būt spilgtam, izcelties ar savu spožo krāsu.
mirgot Būt spilgtam; izcelties (apkārtnē) ar savu krāsu, spožumu, spilgtumu.
liesmot Būt spožam, paužot spēcīgu pārdzīvojumu; spilgti izpausties (par pārdzīvojumu).
apšaubīt Būt šaubām (par kā īstumu, pareizību, kvalitāti u. tml.); šaubīties (par ko).
palielīties Būt tādam, ar ko var lepoties.
piemākties Būt tādam, kad debesis ir nedaudz apmākušās (par laikapstākļiem, laikposmu).
plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piem., par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
drīkstēt Būt tādam, kam ir atļauts (ko darīt); varēt, būt iespējamam.
skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko).
turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; būt pieņemamā fiziskā stāvoklī; izturēties, izpausties noteiktā veidā.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par Dieva esamību.
paresnināt Būt tādam, kam kāda daļa, vieta ir resnāka.
stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes.
plūksnot Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas; plūksnoties.
ļumēt Būt tādam, kam viegli šūpojas tuklās ķermeņa daļas; viegli drebēt, šūpoties (par tuklām ķermeņa daļām).
samigloties Būt tādam, kam, parasti ievērojami, samazinās redzes asums; kļūt neskaidram.
savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piem., par parādībām dabā, mākslas darbiem).
nīkuļot Būt tādam, kas darbojas slikti, nesekmīgi; neattīstīties.
saistīt Būt tādam, kas ierobežo (kā) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (ko darīt, kur nokļūt); būt tādam, kas izraisa tieksmi (pēc kā).
valdzināt Būt tādam, kas izraisa (kādam) patīkamas sajūtas, piesaista interesi.
interesēt Būt tādam, kas izraisa interesi, saista uzmanību; pievilkt, valdzināt.
vilkt Būt tādam, kas izraisa patiku, interesi, piesaistīt (ko).
nodarbināt Būt tādam, kas izraisa, aktivizē noteiktus psihiskus procesus.
vilkt Būt tādam, kas izraisa, arī kur izraisās nepatīkamas sajūtas, sāpes.
savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) – piem., par celtnes daļu, ceļu.
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.).
likt sevi manīt Būt tādam, kas piesaista uzmanību.
pievilkt Būt tādam, kas piesaista, izraisa interesi.
vilināt Būt tādam, kas rada ieinteresētību, piem., ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
saukt Būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, kurp doties u. tml.).
uzlikt Būt tādam, kas saistīts (piemēram, ar augstu profesionalitāti, spēju pārvarēt grūtības) – par parādībām sabiedrībā.
žņaugt Būt tādam, kas spiežot (parasti kaklu) traucē elpošanu; būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piem., par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam.
sastādīt Būt tādam, kas veido (kādu kopumu, veselumu).
trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piem., par tinti, krāsu).
žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piem., par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
dalīties Būt tādam, ko iespējams grupēt, klasificēt pēc kādām pazīmēm.
palikt labā atmiņā būt tādam, ko patīkami atcerēties.
ietilpt Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā); spēt ievietoties (kur iekšā).
nobriest Būt tādam, kur (kas) ir pilnībā nogatavojies (par platību).
saņemt Būt tādam, kur (kas) ir sajūtams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko ierodoties sajūt.
niezēt Būt tādam, kur ir radusies nieze (par ķermeni, tā daļām).
viļņot Būt tādam, kur ir viļņi (1) – par ūdenstilpi, ūdeni; viļņoties (1).
skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
dunēt Būt tādam, kur veidojas spēcīgs zems, neskaidrs troksnis (par vietu, telpu).
izpārdot Būt tādam, kur visas ieejas biļetes ir pārdotas.
murdēt Būt tādam, kurā (atrodoties kam lielākā daudzumā) rodas pakluss, neskaidrs troksnis (par telpu, vietu).
līkt Būt tādam, kurā (piem., koku zari no augļu smaguma) ir noliekušies.
slāpt Būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcijas dēļ) – par iekšdedzes motoriem.
publicēt Būt tādam, kurā ir ievietots (piem., raksts, daiļdarbs) – par preses izdevumiem.
izmocīt Būt tādam, kurā izpaužas pārciestās mokas.
sāpēt Būt tādam, kurā izraisās sāpes (1).
darboties Būt tādam, kurā noris aktīvs process (par parādībām dabā).
vadīt Būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kāda veida enerģijas) pārnese (piem., par fizikālu ķermeni).
pārliecināt Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (piem., par mākslas darbu).
sīkt Būt tādam, kurā rodas neskaidras, svilpjošas skaņas (piem., par elpošanu); atskanēt šādām skaņām.
saglabāt Būt tādam, kurā turpina pastāvēt, nezūd (kādas iezīmes).
plīvot Būt tādam, kurā, arī kam veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt (2).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī spēt (1).
spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem).
velties Būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu).
sacīt Būt tādam, no kā ir iespējas ko secināt.
pārvest Būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
uzvest Būt tādam, pa kuru var uzvirzīties augšā.
rādīt Būt tādam, pēc kā var ko spriest.
rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, aptuvenu laika momentu (par debess spīdekļiem).
laimēt Būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.).
svīst Būt tādam, uz kura ķermeņa, ķermeņa daļām izdalās sviedri (parasti lielā daudzumā); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, ķermeņa daļām).
piekrist Būt tiesībām (ko) iegūt; pienākties.
pienākties Būt tiesīgam (ko saņemt, iegūt).
būt pie durvīm Būt tuvu, tuvoties (par laiku).
klauvēt pie durvīm būt tuvu; tuvoties (laika ziņā).
uzmanīties Būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama).
strāvot Būt uztveramam, jūtami izpausties.
dvesmot Būt uztveramam, sajūtamam; izpausties.
dvest Būt uztveramam, sajūtamam; izpausties.
ceļot Būt vai doties ceļā (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīves vietas).
iet kopsolī būt vai rīkoties saskaņā (ar ko).
iet solī būt vai rīkoties saskaņā (ar ko).
novest kapā būt vainīgam (kāda) nāvē, paātrināt (kāda) nāves tuvošanos.
iedzīt kapā būt vainīgam (kāda) nāvē, paātrināt nāves tuvošanos.
izlikt sirdi uz delnas būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
uzlikt sirdi uz delnas būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
rullēt Būt veiksmīgam, izcelties; gūt panākumus.
slieties Būt vērstam, atrasties, arī celties (kam pāri, virs kā) virzienā uz augšu (parasti par celtnēm, arī augiem).
nokārties Būt vērstam, stiepties ar nepiestiprināto daļu uz leju.
lonēt Būt vērtam; atmaksāties.
būt uz kājām Būt veselam (pēc slimības).
turēties pie veselības būt veselam, arī saglabāt veselību.
būt pie veselības būt veselam, arī saglabāt veselību.
ziedēt Būt veselīga izskata, arī skaistam (par cilvēku); būt veselīgam (par cilvēka izskatu).
durties acīs būt viegli pamanāmam, krasi atšķirties no pārējā; pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
atlikt Būt vienai iespējai (ko darīt); būt vēl nepieciešamam (ko darīt).
piekrist Būt vienisprātis, pievienoties (izteiktajam viedoklim, uzskatam u. tml.).
klāt Būt viscaur redzamam, parādīties (piem., sejā).
austies Būt viscaur sastopamam, būt par sastāvdaļu (parasti par parādībām mākslas darbā); vīties cauri.
zaļot Būt zaļam, augiem augot un attīstoties (par tīrumu, dārzu u. tml.).
zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī augu kopumu); būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
sagaidīt Būt, atklāties pēc (kāda) ierašanās (piem., par apstākļiem).
lidināties Būt, atrasties (gaisā).
noslēgt Būt, atrasties (kā) beigās.
rādīties Būt, atrasties (kā) redzeslokā, tuvumā; ierodoties kļūt (kādam) redzamam.
nokļūt (kāda) rokās būt, atrasties (kāda) pārziņā, rīcībā.
skaut Būt, atrasties (kam) apkārt (piem., par krastu, mežu).
krustot Būt, atrasties (kam) krustām pāri; šķērsot.
robežoties Būt, atrasties (kam) tieši blakus, saskarties (ar ko).
nosēdēt Būt, atrasties (kur kādu laiku).
pastāvēt Būt, atrasties (kur, kādā stāvoklī).
novietoties Būt, atrasties (kur, kādā vietā).
trīties Būt, atrasties (kur, pie kā), parasti kustoties, staigājot u. tml.
nosēt Būt, atrasties (kur) lielā daudzumā.
mētāties Būt, atrasties (kur) nekārtīgi novietotam, nevērīgi nomestam, izsvaidītam.
staipīties Būt, atrasties (kur) vērstam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem gariem, tieviem priekšmetiem, arī veidojumiem, augiem u. tml.).
viesoties Būt, atrasties (kur), piem., oficiālā vizītē.
mētāties Būt, atrasties (kur), piem., par ko nevajadzīgu, nevērtīgu.
viesoties Būt, atrasties (kur), sniedzot, piem., viesizrādes, vieskoncertus.
gaidīt Būt, atrasties (kur), zinot, ka (kam) jāpienāk, jāierodas.
ieņemt Būt, atrasties (piem., kādā amatā).
pavadīt Būt, atrasties (piem., kādā stāvoklī).
patupēt aiz restēm būt, atrasties cietumā.
izklaidēt Būt, atrasties izklaidus.
valdījums Būt, atrasties kāda monarha, citas valsts pārvaldībā.
patupēt Būt, atrasties kādu laiku (kur); pasēdēt.
dienēt Būt, atrasties karadienestā.
zelt Būt, atrasties labvēlīgos apstākļos, materiālā labklājībā u. tml.
būt spīlēs būt, atrasties ļoti nevēlamos, arī bezizejas apstākļos, situācijā.
nometņot Būt, atrasties nometnē (1), piedalīties rīkotajos pasākumos.
malties (kā) starp diviem dzirnakmeņiem būt, atrasties savstarpēji pretrunīgu apstākļu ietekmē.
satīklot Būt, atrasties tā, ka veido tīklojumu.
stāvēt Būt, atrasties vertikālā stāvoklī kādā vietā, kādā uzdevumā u. tml.
uzturēties Būt, atrasties, dzīvot (kur) – par dzīvniekiem.
rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami, kādā citiem saskatāmā, redzamā vietā – par cilvēkiem.
uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
viesoties Būt, dzīvot (pie kāda) viesos.
sakrist Būt, norisināties vienā un tai pašā laikā (ar ko).
dzīrot Būt, piedalīties dzīrēs.
iznākt Būt, rasties (kādam stāvoklim, attieksmēm).
lodāt Būt, rasties (ķermeņa daļās).
ložņāt Būt, rasties (ķermeņa daļās).
iznākt Būt, rasties ienākumiem.
aizstāt Būt, stāties kā vietā.
burzīties Būt, uzturēties starp cilvēkiem kādā noteiktā vidē.
esence Būtība; būtiskā, svarīgākā kopsavilkums, kvintesence.
reforma Būtiska pārmaiņa, pārkārtojums (kādā sabiedrības dzīves jomā).
sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piem., ar vietu, vidi, cilvēkiem).
pārvērsties Būtiski pārmainīties, iegūt citu veidu.
saldais pārītis būtnes (parasti cilvēki) starp kuriem ir liela pieķeršanās, arī mīlestība.
nulles cikls būvdarbu posms, kas ietver celtniecību līdz celtnes pirmā stāva grīdas līmeņa atzīmei.
apbūvēt Būvējot celtni vai celtnes, aizņemt (zemes gabalu, teritoriju).
uzbūvēt Būvējot izveidot (piemēram, sarežģītas ierīces, mašīnas).
sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā veidojumā, kur).
būvdetaļa Būves, celtnes detaļa (piem., bloki, durvis, logi), kas jau iepriekš izgatavota rūpnīcā.
projekts Būves, mašīnas, ierīces u. tml. plāns [1], zīmējumi, apraksts, tehnoloģiskā shēma.
būvgruži Būvēšanas procesā radušies būvmateriālu atkritumi.
laidums Būvkonstrukcija, kas novietota starp celtnes balstiem.
sija Būvkonstrukcijas elements – horizontāli nostiprināts baļķis, stienis u. tml. (piem., ēkās, tiltos, estakādēs).
šīferis Būvmateriāls jumta pārsegumam – viļņotas plāksnes no cementa javas ar azbestu.
kokskaidu plātnes būvmateriāls, ko izgatavo, sasmalcinātu koksni sajaucot ar saistvielu un paaugstinātā temperatūrā sapresējot.
rīģipsis Būvniecības materiāls – presēta ģipša masa, kas no abām pusēm aplīmēta ar kartonu; ģipškartons, ģipškartona plāksne.
vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
sūcējcaurule Caurule, pa kuru virza (ko) sūkšanas, sūknēšanas procesā.
drena Caurulīte šķidruma izvadīšanai no ķermeņa dobuma vai dziļas brūces.
čaula Cauruļveida apvalks, kurā ievieto pulvera lādiņu, iestiprina lodi (šāviņu) un kapseli.
rīkle Cauruļveida orgāns starp mutes dobumu un barības vadu.
snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piem., ērcēm, divspārņiem), piem., duršanai, sūkšanai.
šņorcaurums Caurums (parasti apaviem) saites ievēršanai.
martencehs Cehs, kurā noris martenprocess.
palīgcehs Cehs, kurā norisinās ražošana, kas palīdz nodrošināt galvenā ražošanas procesa veikšanu.
inertās gāzes cēlgāzes.
slīdceliņš Celiņš, arī īpaša josla, kas ir slīdes kustībā.
vaina Cēlonis, iemesls (negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei).
bloks Celšanas ierīces daļa – rats ar rievu trosei, virvei vai ķēdei; trīsis.
bozt Celt (spalvu, sarus), aizsargājoties, gatavojoties uzbrukumam.
rakt Celt ar lāpstu vai citu ierīci (ko) ārā no zemes.
blamēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu.
aizskart godu celt neslavu; pazemot.
bozties Celt spalvu, sarus (aizsargājoties, gatavojoties uzbrukumam) – par dzīvniekiem.
stutēties Celties (no sēdus, guļus u. tml. stāvokļa).
pacelties Celties augšup gaisā; virzīties, pārvietoties uz augšu.
kūpēt Celties augšup, izplatīties (par kā sīkām, smalkām daļiņām).
mutuļot Celties gaisā koncentrētā (piem., lodveida, spirālveida) kopumā.
slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) – par dzīvniekiem.
kazarma Celtne (ar dzīvojamām, dienesta, mācību u. tml. telpām), kurā pastāvīgi izvietotas karaspēka daļas, apakšvienības, personālsastāvs (parasti karavīri, instruktori); karavīru mītne.
jaunceltne Celtne, ēka, ko ceļ vai kas nesen ir uzcelta.
rātsnams Celtne, kurā ir darbojusies rāte vai joprojām darbojas pilsētas pašvaldība.
pamats Celtnes apakšējā daļa.
kāpņu telpa celtnes daļa, kurā iebūvētas kāpnes.
interjers Celtnes iekštelpas vai iekštelpu arhitektoniskais un mākslinieciskais izveidojums.
virspamats Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa; cokols (1).
cokols Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa.
piesaiste Celtnes projekta pielāgošana konkrētajai vietai.
aila Celtnes sienā izveidots atvērums (piem., logam, durvīm); aile (1).
aile Celtnes sienā izveidots atvērums (piem., logam, durvīm).
sienmala Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu.
pagrabstāvs Celtnes stāvs, kas daļēji atrodas zem zemes virsas.
ferma Celtniecībā – nesoša konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji savienotiem stieņiem; kopne.
jaunbūve Celtniecības objekts, kas tiek būvēts vai nesen ir pabeigts.
rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta, iebraukta sliede, ko izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
stopzīme Ceļa zīme "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts".
vagants Ceļojošs aktieris, students viduslaiku Rietumeiropā, kas dziesmās un izrādēs pauda kritisku attieksmi pret baznīcu.
pauninieks Ceļojošs sīktirgotājs, kas lauku iedzīvotājiem iznēsāja vai izvadāja preces, arī (ko) uzpirka.
komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas pircējiem piedāvā preces pēc paraugiem.
atceļot Ceļojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); atgriezties [1].
izcelt Ceļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, savainoties; izraisīt sev sastiepumu (1); sastaipīties.
pārstaipīties Ceļot, nesot ko pārāk smagu, izraisīt sev sāpes, radīt traumu.
pārrauties Ceļot, nesot u. tml. ko smagu, pārpūlēties, iegūt traumu.
gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem; aleja.
strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās; stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
apkārtceļš Ceļš, kas virzās ar līkumu, iesānis no tiešā vai galvenā ceļa, bet ved uz to pašu vietu.
atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ (uz vietu, no kurienes devās ceļā); gājiens, brauciens atpakaļ (uz šo vietu).
jūrasceļš Ceļš, satiksmes līnija jūras transportlīdzekļu kustībai.
pārvads Ceļu būves konstrukcija, kas nodrošina transportlīdzekļu vai cilvēku kustību pāri maģistrālēm, ceļiem, dzelzceļu u. tml.
ceļinieks Ceļu dienesta darbinieki.
CSDD Ceļu satiksmes drošības direkcija.
pieņemama cena cena, par kādu pircējs attiecīgo preci ir gatavs vai var atļauties nopirkt.
skalot smadzenes censties (kādam) uzspiest svešu pārliecību, ideoloģiju u. tml.; censties mainīt (kāda) domas, attieksmi (pret ko).
cīnīties Censties (ko panākt), aktīvi darbojoties, pārvarot šķēršļus.
sisties starpā censties (ko) pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
sisties vidū censties (ko) pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
sturmēt Censties (parasti ar spēku, piepūli) iekļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
ieskatīties Censties apjaust, izprast.
ķert preciniekus censties apprecēties (par sievieti).
rīt asaras censties apvaldīt raudas.
okšķerēt Censties ar dažādiem slepeniem paņēmieniem izzināt, izdibināt (ko).
taisīties vaļā censties atbrīvoties (no kāda, arī no kā, kas traucē).
kauties Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml.
raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt (no tā, kas tur, nelaiž vaļā).
atgaiņāties Censties atbrīvoties.
raisīties Censties atbrīvoties.
šifrēt Censties atklāt, izprast (ko jēdzieniski sarežģītu).
meklēt Censties atrast (ko) lietošanai, izmantošanai.
minēt Censties atrast atminējumu (mīklai).
skatīties Censties atrast piemērotu dzīvesbiedru.
gaiņāt Censties atvairīt (piem., uzmācīgas domas).
turēties kopā Censties būt blakus.
stilot Censties būt stilīgam.
ķeselēt Censties dabūt ārā (no kurienes).
mūķēt Censties dabūt vaļā (ko aizslēgtu) ar mūķi vai citu rīku.
meklēt Censties dabūt, atgūt, atrast (ko pazudušu, pazaudētu, noslēptu, noglabātu u. tml.).
zaurēt Censties iegaumēt (parasti mehāniski, daudzreiz atkārtojot); kalt (3).
kalt Censties iegaumēt (parasti mehāniski, daudzreiz atkārtojot).
mācīties Censties iegaumēt, paturēt atmiņā.
piebraukt Censties iegūt (kāda) labvēlību; pielabināties.
tīkot pēc (kāda) sirds censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
raut segu uz savu pusi censties iegūt sev lielāko daļu no kā.
raut deķi uz savu pusi censties iegūt sev lielāko daļu no kā.
raut deķīti uz savu pusi censties iegūt sev lielāko daļu no kā.
raut vezumu uz savu pusi censties iegūt sev lielāko daļu no kā.
meklēt Censties iegūt, atrast (ko).
meklēt Censties iegūt, dabūt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
meklēt Censties iegūt, iemantot (piem., kādu stāvokli).
stūķēties Censties iekļūt (piem., transportlīdzeklī).
kaisīt pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, ideāliem cilvēku, kas to neizprot un nespēj novērtēt.
izpētīt Censties iepazīt, izprast (cilvēku, viņa raksturu).
raudzīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
skatīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
kompostrēt smadzenes censties iestāstīt (parasti ko aplamu).
urbināt Censties izdabūt, parasti ar ko smailu (ko no kurienes, piemēram, spraugas).
minēt Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piem., atbildi).
likt galvas kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
salikt galvas kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
likt prātus kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
salikt prātus kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
ķepuroties Censties izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
glābt savu ādu Censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi.
žēlot savu ādu Censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi.
domāt Censties izprast, analizēt bijušo un nākotnē iespējamo.
baidīt Censties izraisīt (kādā) bailes.
biedēt Censties izraisīt (kādā) bailes.
kurināt Censties izraisīt (ko nevēlamu).
kaunināt Censties izraisīt kauna jūtas, panākt, ka (kāds) kaunas.
kūdīt Censties izraisīt negatīvu attieksmi (pret kādu).
diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi) parasti, pazemojot sevi.
mest līkumu censties izvairīties no kā nepatīkama, nevēlēties saskarties, sastapties.
pagriezt ceļu censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm ar kādu; piekāpties.
griezt ceļu censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm.
lavierēt Censties izvairīties no sadursmēm, asumiem, konfliktiem, apiet šķēršļus un grūtības.
palauzīties Censties ko apgūt, iemācīties, parasti neilgu laiku.
ošņāt Censties ko izzināt, izdibināt.
vairīties Censties ko nedarīt.
taupīt Censties lieki neizdot, neiztērēt (naudu).
slēpt pēdas censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.
taisnoties Censties mazināt vai noliegt savu vainu, meklējot attaisnojošus iemeslus.
vairīties Censties neiesaistīties, nesaskarties (ar ko).
pieturēt Censties neizdot, saglabāt sev.
žēlot Censties neiztērēt, nedot; taupīt.
kantēties Censties nodibināt attiecības ar pretējā dzimuma personu.
bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast; slēpt.
cīnīties Censties nomākt, pārvarēt (piem., savas jūtas, vēlmes).
žmiegt Censties nonāvēt (parasti žņaudzot).
indēt Censties nonāvēt ar indi.
rauties Censties norobežoties no citiem, noslēgties.
gūstīt Censties notvert, noķert.
ķert Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
piesiet Censties padarīt (kādu) par vainīgu (kādā nodarījumā).
meklēt Censties pamanīt, atrast.
vandīt augšā censties pamodināt.
vēdināt galvu censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd sasprindzinājums pēc garīga darba; atpūsties.
vēdināt smadzenes censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd sasprindzinājums pēc garīga darba; atpūsties.
uzmudināt Censties panākt (piemēram, ar runu, saucieniem), ka (kāds) ko dara ātrāk, sparīgāk u. tml.
konkurēt Censties panākt pārākumu (kādā jomā), mēģināt pārspēt (kādu).
ietekmēt Censties panākt, būt par cēloni, ka (kāds) maina rīcību, uzskatus u. tml.
rīdīt Censties panākt, ka (cilvēki) sanaidojas; izraisīt naidu, dusmas (pret kādu); censties sanaidot.
rosināt Censties panākt, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās (ko darīt); mudināt.
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust, dara (ko, piem., runā, dzied, smejas) klusāk.
muļķot Censties panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; arī mānīt, krāpt.
jaukt galvu Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara (piem., dodas kur līdzi).
spiest stūrī censties panākt, lai (kāds) ko dara, rīkojas sev par sliktu.
zīlēt kafijas biezumos censties paredzēt, nepamatojoties uz ko konkrēti; izteikt nepamatotus pieņēmumus, minējumus.
sacensties Censties pārspēt (kādu, citam citu pēc īpašībām, sasniegumiem, darba rezultātiem u. tml.).
mēroties Censties pārspēt (vienam otru), sacensties (ar ko, piem., prasmē, veiklībā, fiziskā spēkā).
spēkoties Censties pārspēt kādu (piem., atjautībā, zināšanās).
cīnīties Censties pārspēt, pieveikt (vienam otru) ar fizisku spēku, veiklību.
pretoties Censties pārvarēt (kādu vides apstākļu, norišu iedarbību).
kauties Censties pārvarēt (ko), tikt galā (ar ko).
nocīnīties pašam ar sevi censties pārvarēt ko sevī.
kauties ar miegu censties pārvarēt miegu.
flirtēt Censties piesaistīt pretējā dzimuma personas uzmanību (parasti bez nopietniem nolūkiem, uzjautrinoties).
karot Censties pieveikt (ko), censties ierobežot (kā) izplatību.
tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4).
tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības; tuvināties (2).
tvarstīt Censties sagūstīt (kādu), meklējot, vajājot (ko).
meklēt rokā censties sameklēt.
meklēt Censties sastapt (kādu) un iesaistīt (kādā darbībā, attiecībās u. tml.).
meklēt Censties sastapt (kādu).
mānīt pašam sevi censties sevi pārliecināt par ko neesošu, neiespējamu.
pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt).
kratīties vaļā censties tikt vaļā, atbrīvoties (no kā).
kāpt uz galvas Censties uzkundzēties.
sargāt Censties uzturēt labā kārtībā, nebojātu.
sekot Censties uztvert, saprast (ko).
lobīt Censties uztvert, saprast (no kā neskaidra, izplūduša u. tml.).
rakņāties citu netīrajā veļā censties uzzināt (par kādu) ko negatīvu; izrādīt ziņkārību par kāda privāto dzīvi.
spēkoties Censties vienam otru fiziski pārspēt (piem., ar cīņas sporta paņēmieniem).
cīkstēties Censties vienam otru fiziski pārspēt; spēkoties.
lūkot Censties, mēģināt (ko darīt, īstenot).
raudzīt Censties, mēģināt (ko darīt).
mēģināt Censties, pūlēties (ko paveikt, izdarīt).
cīņa Cenšanās (ko panākt), aktīvi darbojoties, pārvarot šķēršļus.
cīņa Cenšanās nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
likt pie sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot).
piesisties Cenšoties nodibināt kontaktu, pienākt klāt; uzrasties.
konsumācija Centieni panākt, lai (piem., naktskluba) klients iztērē pēc iespējas vairāk.
ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē.
refinansēšanas likme centrālās bankas noteikta procentu likme, pēc kuras tā izsniedz aizdevumus komercbankām to likviditātes uzturēšanai.
prikazs Centrālās valsts pārvaldes administratīvi tiesisks orgāns (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam).
decentralizācija Centralizētas pārvaldes sistēmas sadalīšana, daļu no funkcijām nododot vietējām organizācijām un piešķirot tām zināmu autonomiju.
apcept Cepot (no virspuses, no visām pusēm), panākt, ka kļūst gatavs, brūns.
apbrūnināt Cepot, grauzdējot, padarīt (ko) no virspuses brūnganu vai brūnu.
apcepties Cepoties kļūt gatavam, brūnam (no virspuses, visām pusēm).
piecepties Cepoties, karstumā pielipt (pie kā, kam klāt).
kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; klaips.
klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, noteiktas formas (maizes) mīklas veidojums; kukulis.
grilēt Cept uz restēm vai speciālā kamerā.
cepetis Cepts, paliels (piem., cūkas, teļa) gaļas gabals; izcepts vesels putns.
sombrero Cepure ar platām malām, ko valkā laukstrādnieki Latīņamerikā un ASV dienvidrietumos, lai pasargātu sevi no saules.
tintene Cepurīšu sēne, kuras nogatavojies augļķermenis izplūst melnā šķidrumā.
bērzlapju dzimta cepurīšu sēņu dzimta, kurā ietilpst bērzlapes un pienaines.
konfirmācija Ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli; iesvētīšana (iestiprināšana).
laime Ceriņu zieds ar vairāk nekā četrām lapiņām vai āboliņa lapa ar vairāk nekā trim lapiņām, kas pēc tautas ticējumiem to atradējam nes veiksmi.
atcirsties Cērtoties atsisties, atdurties (pret ko).
mezozojs Ceturtā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē – posms starp paleozoju un kainozoju.
fa Ceturtās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa.
čipste Cielavu dzimtas slaids, cīrulim līdzīgs dziedātājputns ar īsu, platu asti, pagarām kājām un brūnganu apspalvojumu, ligzdo uz zemes vai tuvu tai.
sālsmaize Ciemakukulis (sāls un maize vai arī cits cienasts), ko pasniedz tam, kuru, apciemo pirmo reizi viņa jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
SOS bērnu ciemats ciemats, kas nodrošina ģimenes modeļa aprūpi bez vecāku gādības palikušiem bērniem.
aizciemoties Ciemoties pārāk ilgi.
sērst Ciemoties, viesoties.
groziņš Cienasts, ar ko katrs piedalās kopīgā saviesīgā sarīkojumā.
ciemakukulis Cienasts, ko ņem līdzi ciemos vai atnes mājās no ciemošanās.
respektabls Cienīgs, iespaidīgs (par kā ārējo veidolu, izskatu); tāds, kas izceļas ar savu vērtību, kvalitāti.
matrona Cienījama vecāka sieviete, ģimenes māte.
turēt godā cienīt; izturēties ar godbijību.
pašcieņa Cieņas pilna attieksme pašam pret sevi, kurā izpaužas savu spēju, zināšanu, morāles u. tml. pozitīvs apliecinājums.
iekrist Ciest materiālus, finansiālus u. tml. zaudējumus, ja (kas) nav izrādījies drošs, kvalitatīvs, uzticams u. tml.
apdedzināt pirkstus ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
apdedzināt nagus ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
iesēsties peļķē ciest neveiksmi; nonākt strupceļā.
bankrotēt Ciest pilnīgu neveiksmi.
mirt badā ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
integritāte Cieša saistība, nedalāmība, veselums.
bolero veste cieša, līdz pakrūtei saīsināta veste bez aizdares.
žņaugt Cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) – piem., par apģērba gabalu.
sažņaugt Cieši apņemt (ar ko), saspiest, arī sašaurināt.
aptvert Cieši apņemt; atrasties kam cieši apkārt.
sasiet Cieši aptinot (piem., ar virvi, auklu), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties.
žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi saspiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
iežmaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežņaugt.
iežmiegt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežņaugt.
iežņaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
iekrampēties Cieši ieķerties.
iekniebt Cieši iespiest (ko starp ko).
skauties Cieši kļauties (pie kāda, kā).
piespiesties Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt).
pielipt Cieši piekļauties.
piekļauties Cieši piespiesties.
savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2).
sarauties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus; arī saliekties (1).
lipt Cieši saistīties (pie kā).
integrāls Cieši saistīts, nedalāms, vesels.
saslēgties Cieši sakļauties (ap ko); cieši sakļauties kopā.
saslēgties Cieši saliedēties (kādai darbībai), savienoties (kopīgai norisei).
samiegt Cieši saspiest (parasti delnā).
sakost Cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piem., sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot.
sažņaugt Cieši saspiest.
iekosties Cieši satvert (ar zobiem); ieķerties (ar zobiem).
ieķerties Cieši satvert un turēties (pie kā); cieši satvert (piem., ar zobiem, nagiem).
saspiest Cieši savienot, piespiest vienu pie otra, citu pie cita.
sakust Cieši savienoties, saplūst.
mezgls Cieši savijies (piem., auga sakņu) kopums.
sažņaugties Cieši savilkties.
sakļaut Cieši savirzīt, saspiest kopā (piem., ķermeņa daļas).
kosties Cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu; cieši spiesties kur iekšā (par zobiem).
kost Cieši spiest zobus (kur) parasti sasprindzinājumā.
vīstīties Cieši tīties (segā, drēbēs).
plakt Cieši tuvināties, spiesties klāt.
urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā).
ieurbt skatienu cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā).
ieurbt acis cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā).
sabadīties Cieši, spēcīgi saskarties; saskrieties, sasisties.
žmiegt Cieši, stingri saņemt, apņemt; spiest, spaidīt (ko).
darva Cietā kurināmā sausās pārtvaices produkts – tumšs, eļļains šķidrums ar īpatnēju, asu smaku, ko izmanto ceļa seguma un izolācijas materiālu gatavošanai.
konkrementi Cieta masa, kas izveidojas, organisma dobumos vai audos nogulsnējoties sāļiem.
garoza Cietā sacepusī (maizes klaipa) ārējā kārta.
pliens Cieta, ļoti sablīvēta zemes kārta; ciets, sablīvējies māls.
saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto straumes; iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējš, ūdens, ledāji.
pesārijs Cietas gumijas vai metāla gredzens dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī, ko lieto arī kontracepcijas nolūkā.
dekstrīns Cietes hidrolīzes starpprodukts – lipīga viela, ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kā līmvielu.
saharīds Cietes sašķelšanās produkts, kas rodas, piem., alus, spirta gatavošanā.
iesalcukurs Cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu; maltoze.
žoklis Ciets hitīna veidojums (bezmugurkaulniekiem); galvas skeleta daļa (mugurkaulniekiem), kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
teflons Ciets polimērs, ko izmanto dažādiem pārklājumiem (piem., virtuves traukiem, lai novērstu piedegšanu).
zeks Cietumnieks, ieslodzītais; arī bijušais ieslodzītais.
čoks Cietums, ieslodzījums.
izsmēķis Cigaretes, papirosa u. tml. gals, kas paliek pāri pēc izsmēķēšanas.
cik (vien) jaudas cik (vien) iespējams, ar visu spēku.
līdz galam (atvērt, atdarīt) (durvis, logu u. tml.) cik iespējams plaši, pavisam vaļā, pilnīgi atvērt, atdarīt u. tml.
maksimāls Cik iespējams, pēc iespējas vairāk, biežāk u. tml.
iespēju robežās cik iespējams, pieļaujams.
(uz) to labāko cik labi vien iespējams.
garums Cik vien gari iespējams.
par visu naudu cik vien iespējams (ko darīt).
platums Cik vien plati (arī plaši) iespējams.
pēc iespējas cik vien spēj, var; iespējami.
riņķot Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu noslēgtu sistēmu).
pasija Ciklisks skaņdarbs orķestrim, korim un solistiem ar evaņģēlija tekstu par Kristus ciešanām un nāvi.
oklūzija Ciklona silto un auksto gaisa masu saplūšana, siltajam gaisam iespiežoties augšējos slāņos, bet aukstajam – piezemes slānī.
izcilāt Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piem., auga saknes, zemi).
godināt Cildināt, arī sveikt (kādu, parasti publiski); izturēties ar goddevību (pret ko).
dūmeklis Cilindrveida ierīce ar plēšām, ko lieto stropa apskates laikā bišu apdūmošanai.
jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
katls Cilindrveida vai puslodes formas (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu.
iecilpot Cilpojot ieskriet (kur iekšā) – parasti par zaķi.
pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par dzīvniekiem.
piecilpot Cilpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt) – par dzīvniekiem.
aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, aizvirzīties (parasti par zaķi).
humanitāte Cilvēcība, cilvēkmīlestība, cilvēka cienīšana.
cilvēktiesības Cilvēka (kā atsevišķas personas) tiesības.
tualete Cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piem., mazgāšanās, ģērbšanās, matu ķemmēšana).
inkarnācija Cilvēka dvēseles iemiesošanās jaunā ķermenī.
pusaudzība Cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību (aptuveni no 11 līdz 16 gadiem).
jaunība Cilvēka dzīves posms starp pusaudža un brieduma gadiem.
vecumposms Cilvēka dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam.
biogrāfija Cilvēka dzīves un darbības hronoloģisks apraksts.
šīpasaule Cilvēka eksistence laicīgajā dzīvē; vieta, vide, kur noris materiālā, laicīgā dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules).
astrālais ķermenis cilvēka enerģētiskais apvalks, kas spēj atdalīties no fiziskā ķermeņa un eksistēt patstāvīgi.
darbaspēks Cilvēka fizisko un garīgo spēku kopums, kas tiek izmantots ražošanas procesā.
intelektuālās attīstības koeficients cilvēka garīgās attīstības, viņa zināšanu līmeņa un informētības rādītājs, ko iegūst ar dažādu testu palīdzību.
darbība Cilvēka gribas izpaudums, rīcība, kam ir tiesiskas sekas.
pasaule Cilvēka individuālās dzīves sfēra, viņa psihes, rakstura, personības īpašību kopums.
antropoģenēze Cilvēka izcelšanās un izveidošanās process.
pīšļi Cilvēka ķermenis pēc nāves; mirstīgās atliekas.
autopsija Cilvēka ķermeņa dobumu atvēršana un orgānu izmeklēšana pēc nāves, lai pārbaudītu vai izvirzītu diagnozi un noteiktu nāves cēloņus; līķa sekcija.
māja Cilvēka mājoklis, dzīvesvieta.
spīdzināšana Cilvēka mocīšana, lai liktu tam atzīties vai sniegt liecību.
iedzimtais grēks cilvēka nosliece rīkoties pretēji Dieva gribai, kura iedzimta no Ādama un Ievas.
vecums Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
vecumdienas Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; vecums (1).
ekstraversija Cilvēka psihes īpašība, kam raksturīga sociāla aktivitāte, sabiedriskums.
joga Cilvēka psihes un organisma fizioloģisko procesu vadīšanas un pilnveidošanas sistēma, kuras daži elementi (piem., elpošanas vingrinājumi, meditācija) tiek plaši lietoti veselības uzlabošanai vai relaksācijai.
sirds Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme.
raksturs Cilvēka psihisko īpašību kopums, kas nosaka tā intelektuāli emocionālo reakciju un izturēšanos dažādās dzīves situācijās.
māksla Cilvēka radošo spēju un iztēles izpausme noteikta veida emocionāli tēlainos darbos.
ģenialitāte Cilvēka radošo spēju un to izpausmes visaugstākā pakāpe.
zods Cilvēka sejas apakšējā daļa – apakšžokļa izvirzījums zem mutes.
drošumspēja Cilvēka spēja saglabāt drošības izjūtu un prasme to atgūt, ja tā kādu subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ ir pilnībā vai daļēji zaudēta.
sociālais statuss cilvēka stāvoklis sabiedrībā atbilstoši vecumam, dzimumam, izcelsmei, nodarbošanās veidam, materiālajam un ģimenes stāvoklim.
skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu u. tml.) kopums, pie kā ir piestiprināti mīkstie audi.
statuss Cilvēka vai cilvēku grupas sociālais stāvoklis, ko raksturo specifiskas ekonomiskas, profesionālas u. c. pazīmes un ko nosaka personas vieta, loma attieksmēs ar citiem cilvēkiem, cilvēku grupām.
spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju; stress; arī sasprindzinājums.
sula Cilvēka vai dzīvnieka orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts – bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaku, ko izdala īpaši ādas dziedzeri; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
amata brāļi cilvēki ar vienādu profesiju.
pēctecis Cilvēki, cilvēku paaudzes, kas dzīvo pēc iepriekšējām paaudzēm.
likteņa pabērni cilvēki, kam dzīvē nav veicies un kam dzīve ir grūta.
spēks Cilvēki, kas veido kādu grupu (parasti ar līdzīgu profesiju, nodarbošanos).
darbaļaudis Cilvēki, kuri eksistences līdzekļus, ienākumus iegūst ar savu darbu; strādnieki.
humānisms Cilvēkmīlestība, cieņa pret cilvēkiem; humanitāte.
hipijs Cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
dzinējs Cilvēks (arī dzīvnieks), kas (ko) dzen, virza uz priekšu, liek (kādam) doties noteiktā virzienā (piem., zvēru medībās).
jubilārs Cilvēks (arī uzņēmums, iestāde, organizācija u. tml.), kam ir jubileja.
atmīnētājs Cilvēks (parasti sapieris), kas specializējies atmīnēšanā.
jurists Cilvēks ar juridisko izglītību, speciālists tiesību jautājumos (piem., advokāts, tiesnesis, juriskonsults).
baltrocis Cilvēks ar nesastrādātām rokām; cilvēks, kas nav radis strādāt un izvairās no fiziska, netīra darba.
spartieši Cilvēks ar pieticīgu, vienkāršu dzīvesveidu.
pinkainis Cilvēks ar pinkainiem, nesakoptiem matiem.
eirooptimists Cilvēks ar pozitīvu attieksmi pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
lietaskoks Cilvēks ar profesionālām dotībām, no kura var izveidoties labs sava darba pratējs.
sārtvaidzis Cilvēks ar sārtiem vaigiem, veselīgu sejas krāsu.
privātpersona Cilvēks ārpus saviem dienesta pienākumiem.
pēctecis Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, savas ģimenes iepriekšējām paaudzēm; pēcnācējs.
bomzis Cilvēks bez pastāvīgas dzīvesvietas; klaidonis.
fiziskā persona cilvēks kā tiesību subjekts.
persona Cilvēks kā tiesisko attiecību dalībnieks, kam piemīt tiesībspēja un (līdz ar noteikta vecuma sasniegšanu) rīcībspēja.
fiziska persona cilvēks kā tiesisko attiecību subjekts, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja.
aizdevējs Cilvēks vai iestāde, organizācija, kas aizdod (piem., naudu); kreditors.
domubiedrs Cilvēks, ar kuru ir vienādi uzskati, intereses.
karabiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) ir piedalījies karā.
klasesbiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā (skolas) klasē; klases biedrs.
klases biedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klasesbiedrs.
drauģelis Cilvēks, ar kuru nesaista īsta draudzība, bet ar kuru biedrojas (piem., iedzeršanai).
labs Cilvēks, ar kuru saista draudzība, mīlestība.
tuvs Cilvēks, ar kuru saista tieša radniecība; cilvēks, ar kuru saista cieša draudzība, mīlestība, saskaņa.
darbabiedrs Cilvēks, ar kuru strādā vienā uzņēmumā, iestādē.
līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
īpašnieks Cilvēks, arī iestāde, organizācija, kam pieder (kas), kam ir īpašuma tiesības (uz ko).
iniciators Cilvēks, cilvēku grupa, organizācija, kas ierosina, iesāk (piem., kādu pasākumu).
virtuozs Cilvēks, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme.
vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
nelaimes putns Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
darbnespējīgs Cilvēks, kam ir daļējs vai pilnīgs darbspēju zudums; darba nespējīgs.
meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (kādā profesijā, mākslas nozarē).
izcilnieks Cilvēks, kam ir izcilas sekmes, panākumi (kādā jomā).
stiprinieks Cilvēks, kam ir laba veselība.
speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē); cilvēks, kam ir liela pieredze (piem., kādā darbā).
vājdzirdīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
nesekmīgs Cilvēks, kam ir neapmierinošas sekmes mācībās.
muļķis Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts prāts; cilvēks ar nepietiekamām zināšanām; arī vientiesīgs cilvēks.
liels Cilvēks, kam ir noteicošā loma, autoritāte (kādā sfērā); spēcīgākais, agresīvākais.
nopietns precinieks cilvēks, kam ir patiesi precību nolūki.
nāvinieks Cilvēks, kam ir piespriests nāves sods.
romantiķis Cilvēks, kam ir raksturīga romantiska pasaules uztvere; idealizētājs, sapņotājs.
mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, garīgo ideālu trūkums un kam materiālās intereses dominē pār garīgajām.
interesents Cilvēks, kam ir sevišķa interese, kas īpaši interesējas (par ko).
eiroskeptiķis Cilvēks, kam ir skeptiska attieksme pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
puņķutapa Cilvēks, kam ir stipras iesnas.
balts Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme; šīs rases piederīgais.
dzeltens Cilvēks, kam ir šādas rases pazīmes; šīs rases piederīgais.
bēdubrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem.
trīsdesmitgadnieks Cilvēks, kam ir trīsdesmit gadu.
biedrs Cilvēks, kam ir tuvi uzskati, līdzīgi dzīves apstākļi u. tml.
gļēvulis Cilvēks, kam ir vāja griba, cilvēks, kam trūkst drosmes, izturības.
grūtgalvis Cilvēks, kam ir vājas spējas ko saprast, iemācīties.
pavēlnieks Cilvēks, kam ir vara, tiesības un iespēja noteikt, pavēlēt.
profesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim); liels speciālists.
neprofesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās nav viņa profesija; amatieris.
nedzirdīgs Cilvēks, kam nav dzirdes spēju; kurlais.
lajs Cilvēks, kam nav kādā nozarē attiecīgo zināšanu, nespeciālists, neprofesionālis.
bezpajumtnieks Cilvēks, kam nav savas pajumtes, mitekļa.
nejēga Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
nezinītis Cilvēks, kam nav zināšanau, izpratnes (par ko).
vietsēdis Cilvēks, kam nepatīk ceļot, pārcelties un kas labprāt uzturas pierastajā vietā, vidē.
plukata Cilvēks, kam nevar uzticēties; cilvēks ar vāju raksturu; gļēvulis.
iereibis Cilvēks, kam no alkoholisko dzērienu lietošanas ir iestājies reibums.
mazmājnieks Cilvēks, kam pieder neliels (līdz 10 ha zemes) nekustamais īpašums.
sīkzemnieks Cilvēks, kam pieder neliels lauku zemes gabals, maza lauku saimniecība.
pelēkais kardināls cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
ekstrasenss Cilvēks, kam piemīt īpašas spējas uztvert biolauku un iedarboties uz to; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
trūkumcietējs Cilvēks, kam trūkst eksistences līdzekļu, cilvēks, kas cieš trūkumu.
nepraša Cilvēks, kam trūkst zināšanu, prasmes (piem., kā veikšanai); cilvēks, kas (ko) dara slikti, nemākulīgi.
nabadzīgs Cilvēks, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu; trūcīgais.
trūcīgs Cilvēks, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu.
karognesējs Cilvēks, kam uzticēts nest karogu; cilvēks, kas nes karogu.
uzticības persona cilvēks, kam var uzticēties.
bēglis Cilvēks, kas (apstākļu spiests) atstājis savu dzimteni, dzimto vietu.
apkalpotājs Cilvēks, kas (ēdnīcā, restorānā, kafejnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus, viesus; oficiants.
apkalpotājs Cilvēks, kas (iestādē vai uzņēmumā) tīra un uzpoš telpas; apkopējs.
respondents Cilvēks, kas (intervijā, aptaujā) atbild uz uzdotajiem jautājumiem; atbildes sniedzējs, aptaujātais.
darbinieks Cilvēks, kas (kādā sabiedriskās vai dzīves nozarēs) veic nozīmīgu, aktīvu darbu sabiedrības labā.
leijerkastnieks Cilvēks, kas (parasti uz ielas) spēlē leijerkasti; leijerkastes spēlētājs.
pauninieks Cilvēks, kas (piem., kara laikā) staigā pa lauku mājām, cenšoties mantas apmainīt pret pārtiku.
galdabiedrs Cilvēks, kas (piem., viesībās) pie galda sēž blakus.
fotogrāfs Cilvēks, kas (profesionāli) nodarbojas ar fotografēšanu; cilvēks, kas fotografē.
nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības vai garīgas atpalicības dēļ) nespēj apzināties savu rīcību un būt atbildīgs, piem., par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
oficiants Cilvēks, kas (restorānā, banketā u. tml.) apkalpo viesus (pasniedzot ēdienus, dzērienus); viesmīlis.
viesmīlis Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
airētājs Cilvēks, kas airē; sportists, kas specializējies airēšanā.
māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara; zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
krodzinieks Cilvēks, kas apkalpo viesus vietās, kur pārdod alkoholiskus dzērienus.
rīkstnieks Cilvēks, kas ar rīksti vai citu instrumentu spēj noteikt ūdens āderes, metāla dzīslas u. tml. atrašanās vietu.
šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piem., uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā, sabiedrībā).
notiesātais Cilvēks, kas ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu un kam ir piespriests sods.
stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
atnācējs Cilvēks, kas atnācis, ieradies.
ieslodzītais Cilvēks, kas atrodas ieslodzījumā.
pazudušais dēls cilvēks, kas attālinājies no saviem tuviniekiem, neuztur ar tiem attiecības, nevēlēdamies pakļauties to morāles normām, tradīcijām, prasībām.
beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; cilvēks, kas nesen beidzis mācību iestādi; absolvents.
absolvents Cilvēks, kas beidz vai ir beidzis mācību iestādi.
rokaspuisis Cilvēks, kas bez ierunām izpilda (kāda) rīkojumus, pavēles, aktīvi darbojas tā labā, cenšas viņam iztapt.
pasaules staigātājs cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
pasaules klaiņotājs cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
pasaules gājējs cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu.
staigulis Cilvēks, kas bieži maina dzīves, darbavietu; arī klaidonis.
represēts Cilvēks, kas bijis pakļauts represijām.
skrituļslēpotājs Cilvēks, kas brauc ar skrituļslēpēm, arī sportists, kas specializējies skrituļslēpošanā.
skrituļslidotājs Cilvēks, kas brauc ar skrituļslidām, arī sportists, kas specializējies skrituļslidošanā.
brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi iestājas karadienestā.
burātājs Cilvēks, kas burā; sportists, kas specializējies burāšanā.
kazaki Cilvēks, kas cēlies no šādas kopienas.
ierāvējs Cilvēks, kas cenšas iedzīvoties (parasti uz citu rēķina).
cietušais Cilvēks, kas cietis nelaimes gadījumā.
ziņotājs Cilvēks, kas darbojas (piem., kādas iestādes, organizācijas labā), pienesot ziņas (par kādu, ko).
aģents Cilvēks, kas darbojas kādā (personas, organizācijas, iestādes) uzdevumā; pilnvarotais.
sūdzībkalis Cilvēks, kas daudz, parasti nepamatoti, sūdzas; cilvēks, kas sacer un iesniedz daudzas, parasti nepamatotas, sūdzības.
ekskursants Cilvēks, kas devies ekskursijā; ekskursijas dalībnieks.
empīriķis Cilvēks, kas domā un darbojas, balstoties uz savu pieredzi.
dresētājs Cilvēks, kas dresē (dzīvniekus); cirka mākslinieks, kas uzstājas ar dresētiem dzīvniekiem.
aizupietis Cilvēks, kas dzīvo aiz upes.
tālumnieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas.
svēts Cilvēks, kas dzīvojis īpašu Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
kanibāls Cilvēks, kas ēd cilvēka miesu; cilvēkēdājs.
iebraucējs Cilvēks, kas iebraucis, ieradies no citurienes.
ieliktenis Cilvēks, kas iecelts amatā ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs.
ieceļotājs Cilvēks, kas ieceļo vai ir ieceļojis no citurienes.
mazumpircējs Cilvēks, kas iegādājas preces mazumtirdzniecībā, personīgam patēriņam.
ieklīdenis Cilvēks, kas ieklīdis, ieradies no citurienes.
kombinators Cilvēks, kas iepriekš izplāno iespējamo notikumu gaitu un cenšas to ietekmēt, lai sasniegtu sev vēlamo mērķi.
apmeklētājs Cilvēks, kas ierodas darīšanās (piem., iestādē).
avantūrists Cilvēks, kas iesaistās avantūrās.
diversants Cilvēks, kas iesūtīts diversiju veikšanai, nodarbojas ar diversijām.
pauninieks Cilvēks, kas individuāli iepērk preces vienā vietā un ved pārdot citur.
amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, zinātnes vai mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
arestētais Cilvēks, kas ir arestēts.
fanāts Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies (ar kaut ko), dedzīgi nodevies (kādam darbam, uzdevumam u. tml.); fanātiķis.
fanātiķis Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies (ar kaut ko), dedzīgi nodevies (kādam darbam, uzdevumam u. tml.); fanāts.
melomāns Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies ar mūziku.
bijušais Cilvēks, kas ir bijis dzīvesbiedrs, draugs u. tml.
priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā jomā) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
līdzdzīvotājs Cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, emocionāli dzīvo līdzi (kam).
pieaudzis Cilvēks, kas ir fiziski un garīgi pilnīgi attīstījies, sasniedzis pilngadību.
noziedznieks Cilvēks, kas ir izdarījis noziegumu vai smagu tiesību normu pārkāpumu.
izredzētais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
pārstāvis Cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs.
darbinieks Cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piem., tautas saimniecības) nozarē; cilvēks, kas strādā (kādā uzņēmumā, iestādē).
pirtnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī; cilvēks, kas profesionāli noper pirts apmeklētājus.
noklīdusī avs cilvēks, kas ir novērsies no Dieva un neseko reliģiskajiem priekšrakstiem, neievēro pastāvošās morāles normas.
rekrūtis Cilvēks, kas ir paņemts armijas dienestā.
ienācējs Cilvēks, kas ir pārcēlies, ieradies no citurienes.
darbaholiķis Cilvēks, kas ir pārmērīgi aizrāvies ar darbu; ar darbu slimīgi pārņemts cilvēks.
pārtraucējs Cilvēks, kas ir pārtraucis (piem., kādu procesu).
prozelīts Cilvēks, kas ir pieņēmis jaunu ticību vai pievērsies jaunam politiskam, filozofiskam u. tml. virzienam.
saderināts Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis savas amata prasmes augstāko pakāpi; tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
vaininieks Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams.
vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams.
jūdass Cilvēks, kas izlikdamies par draugu, nodod savus biedrus; nodevējs.
kaklakungs Cilvēks, kas izmanto savu varu, lai apspiestu, izkalpinātu citus; apspiedējs.
bende Cilvēks, kas izpilda nāvessodus.
mīla Cilvēks, kas izraisa mīlestības (1) jūtas.
ķēms Cilvēks, kas izturas, rīkojas muļķīgi, nesaprātīgi, arī ne tā, kā gaidīts.
malēnietis Cilvēks, kas izturas, rīkojas nesaprātīgi, muļķīgi; atpalicis cilvēks.
neprātis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem; pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks.
neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem; pārgalvis, pārdrošnieks.
klaidonis Cilvēks, kas klaiņo, ir bez pastāvīgas dzīvesvietas un darba.
savvaļnieks Cilvēks, kas ko dara patstāvīgi, nerēķinoties ar citiem.
filokartists Cilvēks, kas kolekcionē atklātnes, arī grāmatzīmes.
filumēnists Cilvēks, kas kolekcionē sērkociņu kārbiņas, to etiķetes.
svingeris Cilvēks, kas kopā ar dzīvesbiedru (dzīvesbiedri) piekopj seksuālo partneru maiņu, svingu (2).
puķkopējs Cilvēks, kas kopj puķes; arī puķkopis.
kurinātājs Cilvēks, kas kurina (1); speciālists, kas apkalpo apkures vai tvaika ražošanas iekārtu.
praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi.
lielībnieks Cilvēks, kas lielās vai mēdz lielīties.
maišelnieks Cilvēks, kas lielos daudzumos (parasti maisos) iepērk preces.
mūžīgais students cilvēks, kas ļoti ilgus gadus studē, nespēj pabeigt augstskolu.
fans Cilvēks, kas ļoti jūsmo, aktīvi interesējas (piem., par kādu mākslinieku, sporta komandu); pielūdzējs; līdzjutējs.
patriots Cilvēks, kas ļoti mīl (ko) un dara visu iespējamo tā labā.
māceklis Cilvēks, kas mācās (ko), apgūst amatu, profesiju.
klausītājs Cilvēks, kas mācās (mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
pirmkursnieks Cilvēks, kas mācās (mācību iestādes) pirmajā kursā.
audzēknis Cilvēks, kas mācās kādā mācību iestādē vai arī pirmskolas bērnu iestādē.
skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piem., mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
smējējs Cilvēks, kas mēdz daudz smieties.
zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, izsmējīgi jokot, izteikties.
mēlnesis Cilvēks, kas mēdz izplatīt nepatiesas ziņas, apmelot.
smējējs Cilvēks, kas mēdz izsmiet, zoboties; zobgalis.
jokdaris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, cilvēks, kam patīk jokoties.
jokupēteris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, kam patīk jokoties.
lūriķis Cilvēks, kas mēdz slepeni skatīties, lūrēt (uz ko).
ņaudulis Cilvēks, kas mēdz žēloties, sūroties, gausties.
uzpircējs Cilvēks, kas neatļauti, pārkāpjot likuma un morāles normas, cenšas (ko) iegūt par samaksu.
neticīgs Cilvēks, kas neatzīst Dieva esamību, netic Dievam.
vienpatis Cilvēks, kas nemīl kontaktēties ar citiem cilvēkiem; cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
disidents Cilvēks, kas nepakļaujas valdošajai ideoloģijai, izrāda pretestību pastāvošajam režīmam (parasti autoritārās valstīs).
iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies atbildīgā amatā, ieguvis ievērojamu sabiedrisko stāvokli u. tml.
krāsains Cilvēks, kas nepieder pie baltās rases.
murkšķis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; murmulis (1).
daltoniķis Cilvēks, kas nespēj atšķirt sarkano, retāk zilo un violeto krāsu.
šļupstētājs Cilvēks, kas nespēj droši, pārliecinoši runāt.
marasmatiķis Cilvēks, kas nespēj loģiski, sakarīgi domāt, spriest; idiots (2).
nesapraša Cilvēks, kas nespēj saprast, izprast (ko).
dīkdienis Cilvēks, kas nestrādā, dzīvo bezdarbībā; sliņķis, slaists.
diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu u. tml.) bez pietiekamām zināšanām, sagatavotības, profesionāli zemā līmenī.
fotoamatieris Cilvēks, kas nodarbojas ar fotografēšanu, nebūdams profesionāls fotogrāfs.
grāmatsējējs Cilvēks, kas nodarbojas ar grāmatu iesiešanu, grāmatiesiešanas speciālists.
kultūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar kultūrismu; sportists, kas specializējies kultūrismā.
vokālists Cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu; dziedonis.
skribents Cilvēks, kas nodarbojas ar rakstīšanu profesionāli zemā līmenī, pavirši.
velotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar velotūrismu; sportists, kas specializējies velotūrismā.
zeltracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zelta meklēšanu un ieguvi; zeltraktuves strādnieks.
vēstnesis Cilvēks, kas nogādā (kādam) vēstis, ziņojumus, arī (ko) vēstī; ziņnesis.
individuālists Cilvēks, kas norobežojas no sabiedrības, nesadarbojas ar citiem.
atkritējs Cilvēks, kas novērsies, izstājies (piem., no kādas grupas, organizācijas).
okšķeris Cilvēks, kas okšķerē; slepeno dienestu darbinieks, spiegs.
upuris Cilvēks, kas pakļauts (kāda, kā) vardarbībai, cietis no vardarbības; cilvēks, kas gājis bojā karā, nelaimes gadījumā u. tml.
vergs Cilvēks, kas parāda dēļ notiesāts par parāda kalpu (Livonijā 13.–15. gs.); drellis [2].
drellis Cilvēks, kas parāda dēļ notiesāts par parāda kalpu jeb vergu (Livonijā 13.–15. gs.).
dubultaģents Cilvēks, kas paralēli darbojas vairāku (personu, organizāciju, iestāžu) uzdevumā.
pārceļotājs Cilvēks, kas pārceļo vai ir pārceļojis uz citu dzīves vai uzturēšanās vietu.
konvertīts Cilvēks, kas pārgājis no vienas konfesijas citā; cilvēks, kas pievērsies citai ticībai.
atpūtnieks Cilvēks, kas pavada atvaļinājumu atpūšoties, atpūšas kūrortā u. tml.
atraitnis Cilvēks, kas pēc dzīvesbiedra (dzīvesbiedres) nāves nav apprecējies.
burta kalps cilvēks, kas pedantiski ievēro priekšrakstus, neiedziļinoties būtībā.
polemists Cilvēks, kas piedalās, ir iesaistījies polemikā; polemiķis.
polemiķis Cilvēks, kas piedalās, ir iesaistījies polemikā; polemists.
klēriķis Cilvēks, kas pieder pie garīdzniecības – mācītājs, priesteris, garīgā semināra audzēknis u. tml.
jauns Cilvēks, kas pieder pie jaunās paaudzes.
vecs Cilvēks, kas pieder pie vecās paaudzes.
pielīdējs Cilvēks, kas pielabinoties, iztopot u. tml. cenšas iegūt kāda labvēlību.
hronists Cilvēks, kas pieraksta vēsturiskos notikumus to norises secībā.
marodieris Cilvēks, kas piesavinās, laupa kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
pieguļnieks Cilvēks, kas pieskata zirgus pieguļā.
izsūtītais Cilvēks, kas piespiedu kārtā pārvietots un nometināts (piem., Sibīrijā).
varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piem., neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
rožkopis Cilvēks, kas profesionāli nodarbojas ar rožu audzēšanu.
esperantists Cilvēks, kas prot esperanto.
vijoļmeistars Cilvēks, kas prot izgatavot vijoles.
mājražotājs Cilvēks, kas ražo preces mājas apstākļos.
sekotājs Cilvēks, kas reģistrējies kādā interneta mājas lapā un regulāri interesējas par šīs lapas saturu.
eremīts Cilvēks, kas reliģisku iemeslu dēļ norobežojies no citiem cilvēkiem un dzīvo vientulībā.
necilvēks Cilvēks, kas rīkojas necilvēcīgi, briesmīgi, nežēlīgi.
bulduris Cilvēks, kas runā neskaidri, nesaprotami.
egoists Cilvēks, kas savas personiskās intereses izvirza augstāk par citu interesēm.
karjerists Cilvēks, kas savtīgi tiecas izvirzīties, gūt popularitāti, slavu.
varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
sportists Cilvēks, kas sistemātiski vai profesionāli nodarbojas ar sportu.
skatītājs Cilvēks, kas skatās (skatuves mākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu).
bēglis Cilvēks, kas slepeni atstājis savu uzturēšanās vai dzīves vietu; cilvēks, kas bēg vai ir aizbēdzis.
mēnessērdzīgs Cilvēks, kas slimo ar mēnessērdzību jeb somnambulismu.
smēķētājs Cilvēks, kas smēķē; cilvēks, kam ir izveidojies paradums smēķēt.
reālists Cilvēks, kas spēj objektīvi, patiesi uztvert un novērtēt īstenību.
lidonis Cilvēks, kas spēj pārvietoties gaisā; lidotājs.
muzikants Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu, uzstājas, bet (parasti) nav profesionāls mūziķis.
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu iestādē (pirmspadomju laikā).
apsargs Cilvēks, kas strādā apsardzē; apsardzes loceklis; sargs.
garderobists Cilvēks, kas strādā garderobē – saņem un izsniedz virsdrēbes.
izsūtāms Cilvēks, kas strādā kādā iestādē par iznēsātāju, dažādu norīkojumu izpildītāju.
strādnieks Cilvēks, kas strādā saskaņā ar darba līgumu un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu.
pirmgadnieks Cilvēks, kas strādā, ir iesaistījies, darbojas (kaut kur) pirmo gadu; debitants (sporta spēļu komandā).
skrandainis Cilvēks, kas tērpies skrandainā apģērbā.
izpalīgs Cilvēks, kas tika iesaukts vācu armijā samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai (Otrā pasaules kara beigās).
atbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen atbraucis.
jaunbagātnieks Cilvēks, kas tikko vai nesen ieguvis bagātību, strauji kļuvis bagāts.
jaunpilsonis Cilvēks, kas tikko vai nesen ieguvis pilsonību.
jauniņais Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt.
jaunatnācējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieradies.
jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts obligātajā karadienestā.
jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi; jauniesauktais karavīrs līdz svinīgā solījuma nodošanai.
jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē); cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
jaunlaulāts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir salaulājies.
gaisa pirāts cilvēks, kas uzbrūk lidaparāta apkalpei, lai nolaupītu to vai piespiestu vadīt uz sev vajadzīgo vietu.
viltvārdis Cilvēks, kas uzdodas par kādu citu, ir piesavinājies cita vārdu.
vegāns Cilvēks, kas uzturā nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļu, olas un piena produktus); vegānisma piekritējs.
aldaris Cilvēks, kas vada alus gatavošanas tehnoloģisko procesu (rūpnīcā); cilvēks, kas nodarbojas ar alus gatavošanu; alus darītājs.
vīndaris Cilvēks, kas vada un pārzina vīna gatavošanas procesu (parasti rūpnieciski); cilvēks, kas nodarbojas ar vīna gatavošanu.
aģents Cilvēks, kas valdības vai drošības iestāžu uzdevumā slepeni ievāc informāciju.
aizvestais Cilvēks, kas varmācīgā veidā aizvests no dzimtenes; izsūtītais.
ekspresis Cilvēks, kas veic mantu pārvadāšanas, piegādes u. tml. pakalpojumus.
maketētājs Cilvēks, kas veido iespieddarba maketu.
mankurts Cilvēks, kas zaudējis vēsturisko atmiņu, aizmirsis savas saknes.
konspirators Cilvēks, kas zina un prot izmantot konspirācijas noteikumus, metodes.
ķīlnieks Cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto prasību izpildi.
tiesājams Cilvēks, ko tiesā [1] (1).
nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku un viņa viesus; jokdaris, āksts.
āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs.
baikeris Cilvēks, kura galvenais pārvietošanās līdzeklis ir motocikls un kuram ir sava noteikta dzīves filozofija, dzīvesveids un ģērbšanās stils (parasti melns ādas apģērbs ar metāla aksesuāriem).
savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
metiss Cilvēks, kura priekšteči pieder pie dažādām rasēm (parasti baltās rases piederīgā un indiāņa pēcnācējs).
redaktors Cilvēks, kura profesionālajos pienākumos ietilpst (iespieddarba) rediģēšana; speciālists (izdevniecībā, redakcijā), kas sagatavo (piem., iespieddarbu) laišanai klajā.
zemcilvēks Cilvēks, kura rīcība, izturēšanās neatbilst nekādām morāles normām.
labas gribas cilvēks cilvēks, kuram ir cēlas tieksmes, vēlēšanās.
dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
sirdsāķītis Cilvēks, kurš (kādam) ir ļoti iepaticies, ir iekārots, iemīļots.
pavadītājs Cilvēks, kurš bēru ceremonijā ieradies pavadīt aizgājēju.
hendlers Cilvēks, kurš demonstrē ekspertam suni, lai tas varētu dot savu vērtējumu par suņa atbilstību šķirnes standartam.
deportētais Cilvēks, kurš ir ticis ir piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
grāmatu tārps cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē vienīgi grāmatas.
nestrādājošs Cilvēks, kurš nestrādā algotu darbu.
bohēmists Cilvēks, kurš piekopj bohēmisku dzīvesveidu.
taktiķis Cilvēks, kurš spēj prasmīgi, veiksmīgi izvēlēties tādu rīcības, uzvedības veidu, kas vislabāk sekmē iecerētā mērķa sasniegšanu.
jauniesaucams Cilvēks, kuru iesauc obligātajā karadienestā.
krustbērns Cilvēks, kuru vecāks kolēģis ievadījis savā arodā, profesijā.
aizbilstamais Cilvēks, pār kuru nodibināta aizbildnība; cilvēks, par kuru rūpējas, kura intereses aizstāv.
sirdsmīļotais Cilvēks, pret ko izjūt dziļu mīlestību.
dārgais Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
dārgumiņš Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
simpātija Cilvēks, pret kuru izjūt patiku, arī draudzību, mīlestību.
dārgs Cilvēks, pret kuru jūt dziļu sirsnību, mīlestību; tuvs, mīļš cilvēks.
ezermītne Cilvēku apmetne, dzīvesvieta, kas aizsardzības nolūkos celta ezera salā vai sēklī; ezerpils.
ražošanas attiecības cilvēku attiecības materiālo labumu ražošanas, sadales, maiņas procesā.
banda Cilvēku grupa ar morāles normām neatbilstošiem uzskatiem un rīcību.
loks Cilvēku grupa, kas izkārtojusies šādā formā; karaspēks, kas izvietojies šādā formā.
delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valsti, valdību, kolektīvu vai iestādi kongresā, konferencē, sporta sacensībās, ceļojumā, sarunās u. tml.
štābs Cilvēku grupa, kas vada (piem., uzņēmumu, iestādi, komandu, klubu, pasākumu).
sabiedrība Cilvēku grupa, ko saista (profesijas, interešu, izcelsmes u. tml.) kopība.
kolektīvs Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē).
kompānija Cilvēku grupa, kuri kopā pavada laiku vai kurus vieno kopīgas intereses.
aprindas Cilvēku grupa, slānis ar kopīgu sabiedrisko stāvokli, profesionālām u. tml. interesēm.
rezerve Cilvēku kopums, no kura vajadzības gadījumā var izvēlēties kāda darba veicēju, pienākuma izpildītāju.
kanibālisms Cilvēku miesas ēšana.
linča tiesa cilvēku nelikumīga sodīšana vai nogalināšana bez izmeklēšanas un tiesas (sākotnēji ASV).
linča Cilvēku nelikumīga sodīšana vai nogalināšana bez izmeklēšanas un tiesas (sākotnēji ASV).
džungļu likumi cilvēku rīcības motivācija, kas balstās uz instinktiem, dziņām, neievērojot morāles un ētikas normas.
veselībpratība Cilvēku spēja meklēt, saprast un rīkoties ar informāciju, kas saistīta ar veselību.
uzcīnīties Cīnīties (ar kādu, ko arī par ko) – parasti sportā; cīnoties nokļūt (līdz kādai vietai vērtējumā).
karot Cīnīties (bruņotā cīņā, iesaistoties karadarbībā), piedalīties karā.
karot Cīnīties (par ko).
kapāties Cīnīties (parasti sportā).
kauties Cīnīties ar pretinieku karā; karot.
duelēties Cīnīties duelī.
konkurēt Cīnīties par noteicošo lomu (kādā saimnieciskās darbības jomā), par izdevīgākiem (preču ražošanas un realizēšanas) apstākļiem u. tml.
liet (savas) asinis cīnīties un tikt ievainotam, krist kaujā, ziedot dzīvību.
izliet savas asinis cīnīties un tikt ievainotam; krist kaujā, ziedot dzīvību.
paukoties Cīnīties vienam pret otru ar floreti špagu vai zobenu.
karot Cīnīties, aktīvi vērsties (pret ko nevēlamu, skaužamu).
krustot šķēpus Cīnīties, karot.
krustot zobenus Cīnīties, karot.
cīkstēties Cīnīties, lai (ko) iegūtu vai (kādu) pārspētu.
boksēties Cīnīties, sacensties boksā; cīnīties ar tādiem paņēmieniem, kādus lieto boksā.
kauties Cīnīties; plūkties (par dzīvniekiem).
izcīnīt Cīnoties iegūt, sasniegt (ko).
numurs Cipars, ciparu kopa, ko lieto, lai noteiktā secībā apzīmētu (piem., priekšmetu, parādību) virknes locekļus, kā arī to identifikācijai.
kolumncipars Cipars, kas norāda (iespieddarba) lappuses numuru.
uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts uniformā, izrādes laikā manēžā veic tehniskus darbus.
ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme noturēt līdzsvaru nestabilā ķermeņa stāvoklī, piem., uz virves; prasme saglabāt līdzsvaru nestabilā stāvoklī.
klauns Cirka mākslinieks (neparastā tērpā, ar dīvainu grimu), kas uzstājas ar komiskiem priekšnesumiem.
virves dejotājs cirka mākslinieks, akrobāts, kas savus priekšnesumus izpilda, balansējot uz virves.
ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto asi kontrastainus, neparastus paņēmienus, komiskus efektus.
iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids – šķietamu brīnumu demonstrēšana, kas balstās uz speciālas aparatūras izmantošanu, roku veiklību u. tml.
iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas, izmantojot speciālu aparatūru, roku veiklību u. tml., demonstrē šķietamus brīnumus.
lokšķēres Cirtošanas šķēres.
lokoties Cirtoties, būt cirtainam.
skrullēties Cirtoties.
tauta Cita novada iedzīvotāji, citas dzimtas, radu saimes pārstāvji; svešinieki; arī precinieki.
svešzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs; ārzemnieks.
vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai.
tiesībspēja Civilajās tiesībās noteikta fizisku un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
trešā persona civillietas dalībnieks, kas juridiski ieinteresēts prasības lietas iznākumā strīdā starp pusēm.
civilprocess Civillietu tiesāšanas kārtība; civillietas izskatīšanas process.
saistību tiesības civiltiesību normu kopums, kas regulē sabiedrībā pastāvošās mantiskās attiecības.
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt mantu).
dāvinājums Civiltiesisks līgums, saskaņā ar kuru viena puse bez atlīdzības piešķir otrai pusei mantisku labumu.
kaitējuma atlīdzināšana civiltiesisks pienākums, kas rodas sakarā ar personai vai viņas mantai, kā arī organizācijai nodarītu kaitējumu.
apbēdas Cūku bēres; arī mielasts (cūkgaļa ar kāpostiem), ko rīko pēc cūkas nokaušanas.
graizījumi Cukurbiešu pārstrādes atkritumi.
zemes rūķis čakls, strādīgs zemes kopējs.
zemesrūķis Čakls, strādīgs zemes kopējs.
izčāpot Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur; cauri kam, caur ko).
aizčāpot Čāpojot, lēnā gaitā aiziet; lēnām aizvirzīties.
patrona Čaulā ietverts lodes (vai šāviņa), lādiņa un kapseles apvienojums.
husīti Čehu reformatora, priestera Jana Husa piekritēji 15. gadsimtā.
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs vidējs vai liels indīgs lakstaugs ar stāvu, kailu, zarainu, dobu stumbru, spīdīgām, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros [Aethusa cynapium].
četrkārtīgs Četras reizes lielāks.
četrreiz Četras reizes.
četrkārt Četrreiz, četras reizes.
sačivināties Čivinot sasaukties (par putniem).
červelēties Čokuroties.
sačukstēties Čukstus sazināties.
serpentārijs Čūsku audzētava to indes iegūšanai.
tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā joslā un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, īss augu veģetācijas periods.
krājums Dabas bagātību resursi, to kopums.
dabas katastrofa dabas parādību postoša izpausme (piem., plūdi, viesuļvētras, zemestrīces).
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
pustuksnesis Dabas zona starp stepi vai savannu un tuksnesi.
dienas gaisma dabiskā saules gaisma.
starpteka Dabiska vai mākslīga ūdenstece, kas savieno divas ūdenstilpes, atzars aiz salām u. tml.
vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir taukskābju un dažu augstāku spirtu esteri.
šķiedra Dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiāla tievs, garš veidojums.
katakombas Dabiskas vai mākslīgi veidotas apakšzemes ejas un alas, kas savulaik izmantotas mirušo apbedīšanai vai reliģiskiem rituāliem.
ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
silikāti Dabiskie silīcijskābju sāļi, plašākā minerālu klase, kas kopā veido 80% Zemes garozas masas.
salpetris Dabisks minerāls – slāpekļskābes sāls.
brīvs Dabisks, bez sasprindzinājuma, arī nepiespiests, nesamākslots.
apsvilināt Dabūt (ādas) iekaisumu (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
apdegt Dabūt ādas bojājumu (no liesmām, augstas temperatūras, stariem u. tml.).
sagrābt Dabūt, iegūt savā īpašumā, pakļaut savai ietekmei (parasti, rīkojoties savtīgi).
dagestāņi Dagestānas pamatiedzīvotāji.
dagestāņi Dagestānas pamatiedzīvotājs.
literārā tiesa daiļdarba apspriešana, analīze, veidojot to kā tiesas procesu.
ekspozīcija Daiļdarba daļa, kurā raksturoti apstākļi un personu attieksmes līdz galvenās darbības, konflikta sākumam.
literārais mantojums Daiļdarbu kopums, ko pēc savas nāves atstājis rakstnieks.
mūza Daiļrades iedvesmas avots (piem., dzejniekam, māksliniekam).
pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.).
aksels Daiļslidošanā – pusotra apgrieziena lēciens atmuguriski, piezemējoties uz pretējās kājas.
šķirot Dalīt (noteiktās grupās, kopās) pēc lieluma, kvalitātes, noteiktām īpašībām u. tml.
lozēt Dalīt, piešķirt (piem., mantas, vietas, pienākumus) pēc kādas nosacītas zīmes (lozes), kas izvēlēta un paņemta (no to kopuma).
diferencēt Dalīt, šķirt (pēc kādas pazīmes).
klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu; kliedēt (2).
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
drostaloties Dalīties (par olšūnu pēc apaugļošanās).
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, šķelties, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos, arī, piem., trieciena, spiediena iedarbībā.
jukt Dalīties daļās, gabalos, pārvērsties irdenā masā.
drupt Dalīties nelielās, arī sīkās daļās (par ko irdenu, trauslu); noārdīties.
raisīties Dalīties nost (no auga) – par lapām, augļiem u. tml.
šķīst Dalīties vairākos gabalos (piem., no trieciena).
šķīst Dalīties, jukt, zaudēt formu (kļūstot gatavam, mīkstam).
šķirties Dalīties, kļūt mazāk blīvam (par mākoņiem, miglu).
lupt Dalīties, krist nost, lobīties (parasti par virskārtu).
trunēt Dalīties, sairt īpašu parazītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni); trupēt.
trūdēt Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām; pūt (1).
trupēt Dalīties, sairt, īpašu parazītisko sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
lūzt Dalīties, šķīst (par viļņiem).
šķirties Dalīties.
jaukt Dalot atsevišķās daļās (piem., ārdot, laužot, graujot) likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
atdalīties Daloties (kam lūstot, drūpot, trūkstot u. tml.), zaudēt saistību (ar ko), atšķelties nost.
liesums Daļa (gaļas gabalam), kas nesatur taukumu.
mugura Daļa (grāmatai, iesējumam), kur ir savienotas lapas, vāki.
segments Daļa (no kāda kopuma, veseluma), kas grupējama pēc noteiktām pazīmēm.
sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piem., žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
pusgrauds Daļa ražas, ko pusgraudnieks atdod zemes īpašniekam.
vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā (kas) pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradies, varētu notikt u. tml.
puspatiesība Daļēja, nepilnīga patiesība.
apārstēt Daļēji izārstēt; ārstējot nedaudz uzlabot veselības stāvokli.
puskails Daļēji kails; nepilnīgi apģērbies.
puspamests Daļēji pamests novārtā, atstāts bez uzraudzības.
puspamests Daļēji pamests.
aprast Daļēji pierast, pierodot samierināties (ar ko).
plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē atmosfērā, augstu temperatūru procesos un kodolu sintēzes iekārtās.
pairt Daļēji zaudēt savstarpējās saiknes; pajukt.
ar pusausi (klausīties, dzirdēt u. tml.) daļēji, arī neuzmanīgi, pavirši (klausīties, dzirdēt u. tml.).
pusdarīts Daļēji, līdz pusei padarīts; iesākts darīt un nepabeigts.
ar pusaci (vērot, skatīties, redzēt u. tml.) daļēji, nepilnīgi (vērot, skatīties, redzēt u. tml.).
pusapģērbies Daļēji, nepilnīgi apģērbies.
pusparazīts Daļējs parazīts; tāds, kas spēj dzīvot un baroties arī patstāvīgi, bez saimnieka organisma.
sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli.
darbnespēja Daļējs vai pilnīgs darbspēju zudums slimības, nelaimes gadījuma u. tml. iemeslu dēļ; darba nespēja.
īsts daļskaitlis daļskaitlis, kas nesatur veselo skaitli.
decimāldaļskaitlis Daļskaitlis, kura saucējs ir 10 vai pakāpe no 10 un kas pierakstā no veselā skaitļa ir atdalīts ar komatu.
konstruktors Daļu, detaļu komplekts, no kā bērni veido dažādas konstrukcijas (piem., būves, figūras).
mols Dambis, kas no cietzemes iestiepjas jūrā un pasargā ostu no jūras viļņiem, ledus, sanesumiem u. tml.
dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņa pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
pieniņš Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
cilvēkdiena Darba laika uzskaites vienība – darbs, ko cilvēks paveic vienā dienā.
cilvēkstunda Darba laika uzskaites vienība – darbs, ko cilvēks paveic vienā stundā.
kombains Darba mašīna, kas izpilda vairākas darbības, veicot noteiktu apstrādes ciklu.
slimības lapa darba nespējas lapa.
biļetens Darba nespējas lapa.
slimības nauda darba nespējas pabalsts.
strādāt Darba procesā, darbojoties izmantot (ko); darboties (ar ko).
piestrādāt Darba procesā, strādājot piestiprināt.
īlens Darba rīks caurumu izduršanai – spalā iestiprināts tievs, smails metāla stienītis.
izkapts Darba rīks zāles vai labības pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta.
ražošanas līdzekļi darba rīku un citu priekšmetu kopums, ko izmanto ražošanas procesā.
pirmais maijs darba svētki, LR Satversmes sapulces sasaukšanas diena.
dungriņi Darba tērps – bikses ar lencēm pār pleciem.
izstrādes diena darba uzskaites vienība kolhozos (līdz 1960. gadam).
specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra.
kolēģis Darbabiedrs; tā paša aroda, profesijas pārstāvis.
darbadiena Darbalaika uzskaites vienība (lauksaimniecības uzņēmumos padomju varas laikā).
cirvis Darbarīks – kātā iestiprināts metāla gabals ar asmeni vienā pusē.
grābeklis Darbarīks – kātā iestiprināts piets ar zariem.
nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) – spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, reizēm arī galu; šāds aukstais ierocis.
nēši Darbarīks (kā nešanai) – pār pleciem liekama kārts, kam abos galos var iestiprināt spaiņus vai grozus.
šķēres Darbarīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; grieznes.
grieznes Darbarīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; šķēres.
ota Darbarīks krāsošanai, gleznošanai u. tml. – kātā iestiprināts matu vai saru saišķis.
lāpsta Darbarīks rakšanai – pagarā kātā iestiprināta (parasti metāla) plātne.
āmurs Darbarīks sišanai – kātam piestiprināts garens dzelzs, retāk koka gabals.
zāģis Darbarīks, instruments ar asmeņiem, kuri izvietoti metāla plātnes vai diska malās, vai arī ir piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem; darbmašīna ar šāda veida asmeņiem.
parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas apzināti nestrādā un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem.
robs Darbavieta, amats (parasti labs, ienesīgs).
iekšdarbi Darbi, ko veic telpās; iekšējās apdares darbi celtniecībā.
atvadas Darbība --> atvadīties; atvadīšanās.
dresūra Darbība --> dresēt; dresēšanas paņēmienu kopums; uzstāšanās ar dresētiem dzīvniekiem.
iegāde Darbība --> iegādāt, iegādāties; iegādāšanās.
reducēšanās Darbība --> reducēties.
redzēšanās Darbība --> redzēties.
refinansēšana Darbība --> refinansēt; līdzekļu piesaistīšana, ko veic kredītiestādes, lai tos izmantotu bankas kredītu izsniegšanai.
sasauksme Darbība --> sasaukties (1).
sazināšanās Darbība --> sazināties; savstarpēja mijiedarbība, kurā tiek pārraidīta informācija.
stostīšanās Darbība --> stostīties.
cīņa Darbība, darbību kopums, kurā viens otru cenšas pārspēt (fiziska spēka, veiklības, arī zināšanu, prasmes ziņā).
reakcija Darbība, izturēšanās, ko izraisa kādas citas darbības, norises ietekme.
izdevējdarbība Darbība, kas saistīta ar grāmatu, žurnālu, avīžu u. c. iespieddarbu izdošanu un realizēšanu.
pretizlūkošana Darbība, pasākumi, kas vērsti pret pretinieka izlūkdienestu, diversantu darbību.
pakalpojums Darbība, pasākums, kas nodrošina (parasti ikdienas, sadzīves) vajadzību apmierināšanu; šādu darbību, pasākumu kopums.
nonākt Darbībā, procesā izveidoties, rasties.
nonākt Darbībā, procesā sasniegt (kādu stāvokli, pakāpi, stadiju).
aijas Darbība, process --> aijāt; šūpojošas, aijājošas kustības.
aizture Darbība, process --> aizturēt.
akreditācija Darbība, process --> akreditēt (2); valsts institūcijas pilnvarojums, atļauja darboties (kādai mācību iestādei), īstenot (noteiktu mācību programmu).
apdziedāšanās Darbība, process --> apdziedāties.
apmaiņa Darbība, process --> apmainīt, apmainīties; apmainīšana, apmainīšanās.
apsilde Darbība, process --> apsildīt; apsildīšanas sistēma.
apstarošana Darbība, process --> apstarot; iedarbošanās uz cilvēka organismu ar jonizējošo starojumu (ārstnieciskos nolūkos).
atņemšana Darbība, process --> atņemt.
attece Darbība, process --> attecēt [1]; šķidruma plūsma prom (piem., no kāda orgāna).
būve Darbība, process --> būvēt; būvēšana.
caurskate Darbība, process --> caurskatīt.
celtniecība Darbība, process --> celt; ēku celšana; attiecīgā ražošanas nozare.
dalīšana Darbība, process --> dalīt.
degustācija Darbība, process --> degustēt.
demonstrācija Darbība, process --> demonstrēt.
demontāža Darbība, process --> demontēt; demontēšana.
denunciācija Darbība, process --> denuncēt; slepens ziņojums ar apsūdzošu saturu, bet bez pierādījumiem.
destilācija Darbība, process --> destilēt; pārtvaice.
digitalizācija Darbība, process --> digitalizēt.
filtrācija Darbība, process --> filtrēt, filtrēties.
galvanizācija Darbība, process --> galvanizēt (1); elektrolītiska pārklāšana ar (parasti cinka) aizsargkārtu.
galvošana Darbība, process --> galvot.
granulācija Darbība, process --> granulēt.
grimšana Darbība, process --> grimt.
iegrime Darbība, process --> iegrimt (4).
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt; aizsākums, pirmās sekmes (kādā darbā).
irdināšana Darbība, process --> irdināt.
izbūve Darbība, process --> izbūvēt; izbūvēšana, izveidošana.
izlūkošana Darbība, process --> izlūkot; izpēte.
izlūkošana Darbība, process --> izlūkot; slepena militāras, politiskas, ekonomiskas u. tml. informācijas iegūšana.
izmaksa Darbība, process --> izmaksāt (1); maksāšana, izmaksāšana.
izmeklēšana Darbība, process --> izmeklēt.
izplešanās Darbība, process --> izplesties; paplašināšanās, palielināšanās.
izsēja Darbība, process --> izsēt.
izslēgšana Darbība, process --> izslēgt (2).
izslēgšana Darbība, process --> izslēgt(1); (kā) darbības pārtraukšana.
izspiešana Darbība, process --> izspiest.
izstrādne Darbība, process --> izstrādāt; izstrādāšana; izstrāde.
izstrāde Darbība, process --> izstrādāt; izstrādāšana.
iztikšana Darbība, process --> iztikt; iztika.
izturēšanās Darbība, process --> izturēties.
izvade Darbība, process --> izvadīt.
izvadīšana Darbība, process --> izvadīt.
kavēšana Darbība, process --> kavēt.
kavēšanās Darbība, process --> kavēties.
klupšana Darbība, process --> klupt.
konfrontācija Darbība, process --> konfrontēt (2); pretstatu cīņa, sadursme.
kratīšana Darbība, process --> kratīt.
maiņa Darbība, process --> mainīt, mainīties.
modernizācija Darbība, process --> modernizēt; (kā) pārveidošana, atbilstoši jaunākajiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem.
nesaturēšana Darbība, process --> nesaturēt.
nivelēšana Darbība, process --> nivelēt (1), nivelēties.
noliece Darbība, process --> noliekt; leņķis, par kādu (kas) noliecas, ir noliecies.
notece Darbība, process --> notecēt [1].
novade Darbība, process --> novadīt (2); novadīšana prom.
organizācija Darbība, process --> organizēt.
orientēšanās Darbība, process --> orientēties.
padeve Darbība, process --> padot (2).
pārbūve Darbība, process --> pārbūvēt; (kā) pārveidošana, pārtaisīšana.
pārdale Darbība, process --> pārdalīt (1); (kā) sadalīšana.
pārdale Darbība, process --> pārdalīt (2); atkārtota sadale.
pāreja Darbība, process --> pāriet.
pārmaiņa Darbība, process --> pārmainīt (3), pārmainīties (2); apmaiņa.
pārnese Darbība, process --> pārnest (4).
pārvalde Darbība, process --> pārvaldīt.
pastaiga Darbība, process --> pastaigāties.
piedošana Darbība, process --> piedot [2]; savstarpējo attiecību izlīdzinājums (piem., pēc pāri nodarījuma).
piegāde Darbība, process --> piegādāt; (kā) piegādāšana, nodrošināšana (ar ko).
pieplūde Darbība, process --> pieplūst (1); pietece.
pieplūde Darbība, process --> pieplūst (1).
pieplūde Darbība, process --> pieplūst (3).
piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (1); juridiski noteikta saistība vai emocionāla saikne (ar ko).
piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (2); (kā) piesaistīšana, iesaistīšana (piem., kopīgā darbā).
piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (3); intereses izraisīšana.
pietece Darbība, process --> pietecēt (2); ūdens daudzums, kas pietek klāt (kādai ūdenstilpei).
pievade Darbība, process --> pievadīt; (kā) pievadīšanas sistēma.
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot; uzlabošana, pilnīgošana.
plūsma Darbība, process --> plūst.
programmēšana Darbība, process --> programmēt.
rēķināšana Darbība, process --> rēķināt.
sacere Darbība, process --> sacerēt.
sadale Darbība, process --> sadalīt (2).
sadale Darbība, process --> sadalīt (5).
salaide Darbība, process --> salaist (3); noteiktā veidā, parasti cieši, savienot (detaļas, elementus u. tml.).
saplūde Darbība, process --> saplūst (1); savienošanās, nonākot saskarsmē, satekot kopā.
saplūde Darbība, process --> saplūst (2); savienošanās, nonākot saskarsmes vietā, apvienojoties.
saplūde Darbība, process --> saplūst (3); savienošanās, savstarpēji sajaucoties, tiekot savstarpēji ietekmētam.
saprašana Darbība, process --> saprast.
saspiede Darbība, process --> saspiest; saspiešana.
satece Darbība, process --> satecēt [1] (2).
savilce Darbība, process --> savilkt (4).
savirze Darbība, process --> savirzīt, savirzīties; noteikts (kā) novietojums.
sensibilizācija Darbība, process --> sensibilizēt; pastiprināta organisma jutība.
simbolizācija Darbība, process --> simbolizēt.
sistematizācija Darbība, process --> sistematizēt.
slīde Darbība, process --> slīdēt (1).
smējiens Darbība, process --> smieties (1); arī smiekli (1).
specifikācija Darbība, process --> specificēt; dokuments, kurā atspoguļots (kā) specifisko īpašību reģistrējums un (parasti) klasifikācija.
spiešana Darbība, process --> spiest.
strāvojums Darbība, process --> strāvot (2).
šķiršana Darbība, process --> šķirt.
šķiršanās Darbība, process --> šķirties.
šūpas Darbība, process --> šūpot, šūpoties; viļņošanās.
tece Darbība, process --> tecēt [1].
tiece Darbība, process --> tiekties; tiekšanās.
trīce Darbība, process --> trīcēt.
utilizācija Darbība, process --> utilizēt.
uzlidojums Darbība, process --> uzlidot (1, 3).
vulgarizācija Darbība, process --> vulgarizēt; panākt, būt par cēloni, ka kas (piem., atziņas, idejas) kļūst vulgāras.
vulkanizācija Darbība, process --> vulkanizēt.
ņirba Darbība, process → ņirbēt (2).
apbūve Darbība, process, arī rezultāts --> apbūvēt.
izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot; izveidošana.
izvēle Darbība, process, arī rezultāts --> izvēlēties (1).
novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt, novirzīties; lielums, par kādu (kas) ir novirzījies vai atšķiras (no nospraustā kursa, noteiktās normas u. tml.).
pārbīde Darbība, process, arī rezultāts --> pārbīdīt (1).
pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt; signāla, ziņojuma vai cita veida informācijas nosūtīšana no vienas vietas uz citu, izmantojot telefonu, radio, interneta vai cita veida sakarus.
pārvērtība Darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (1), pārvērsties (1); kļūšana par ko citu.
socializācija Darbība, process, arī rezultāts --> socializēt, socializēties.
socioloģizācija Darbība, process, arī rezultāts --> socioloģizēt, socioloģizēties.
trūde Darbība, process, arī rezultāts --> trūdēt.
pārvirze Darbība, process, arī rezultāts, kurā (kas) virzās vai tiek virzīts no vienas vietas uz citu.
pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek apstrādāts, pārveidojot par ko citu.
pārveide Darbība, process, kurā (kas) tiek pārveidots citāds, būtiski izmainīts.
pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek pārveidots, ieviešot ko jaunu, veicot labojumus, grozījumus u. tml.
pārveide Darbība, process, kurā (viela, enerģija u. tml.) iegūst citu veidu.
jaunatklāsme Darbība, process, kurā atklāj, izzina ko jaunu.
pārvade Darbība, process, kurā notiek (kā) plūsma no vienas vietas uz citu.
ieskaite Darbība, rezultāts --> ieskaitīt (1).
instalācija Darbība, rezultāts --> instalēt (1); elektrības, gāzes, vēdināšanas u. tml. tehniskas sistēmas ierīkošana.
izvēle Darbība, rezultāts --> izvēlēties (2).
simulācija Darbība, rezultāts --> simulēt, kā neesoša atdarinājums; izlikšanās.
uzraudzība Darbība, stāvoklis --> uzraudzīt; sistēma, kas nodrošina kāda procesa, parādības novērošanu un regulēšanu.
ekspansija Darbības apjoma intensitātes palielināšanās.
subjekts Darbības darītājs, procesa izjutējs, ko visbiežāk izsaka ar teikuma priekšmetu.
instruments Darbības paņēmiens; līdzeklis; iespēja.
mirgošana Darbības process --> mirgot.
kārta Darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka darbības subjekta un objekta attieksmes.
vēlējuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka iespēju vai vēlēšanos.
atstāstījuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda, ka runātājs atstāsta cita teikto, par kā patiesību nav pārliecinājies.
veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
nākotne Darbības vārda laika forma, kas norāda uz darbības norises laiku pēc runas momenta.
infinitīvs Darbības vārda nenoteiksmes forma.
imperfekts Darbības vārda pagātnes forma, kas apzīmē ilgstošu darbību; nepabeigtā pagātne.
pārejamība Darbības vārdu leksiski gramatiska kategorija, kas izsaka darbības vārda spēju saistīties ar objektu akuzatīvā bez prievārda; transitivitāte.
imperatīvs Darbības vārdu pavēles izteiksme.
uzplūdi Darbības, norises aktivitātes kāpinājums (parādībām sabiedrībā).
pa starpām Darbības, norises gaitā.
rezultāts Darbības, norises iznākums; kādu apstākļu sekas.
ritms Darbības, procesa norises veids, arī temps.
vadība Darbību (piem., lēmumu pieņemšanas, rīkojumu, norādījumu došanas) kopums, kas nodrošina sabiedriskas institūcijas, iestādes, uzņēmuma, darba kolektīva u. tml. darbību vēlamajā veidā.
pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
rezervācija Darbību kopums, ar ko nodrošina (kā, piem., viesnīcas numura) saņemšanu izmantošanai paredzētajā laikā.
kriminālvajāšana Darbību kopums, kas kriminālprocesuālos likumos paredzēts noziegumu atklāšanai, krimināllikumu piemērošanai personai, kas izdarījusi noziegumu.
lietvedība Darbību kopums, sistēma (piem., iestādē, organizācijā), kas nodrošina dokumentu sagatavošanu, sistematizāciju un glabāšanu, veic korespondences apstrādi u. tml.
palaide Darbību, norišu kopums, kas saistīts ar (ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu.
darbs Darbību, pasākumu kopums kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē.
atestācija Darbinieka kvalifikācijas noteikšana, viņa spēju, prasmes vērtējums profesionālā aspektā.
korektors Darbinieks (piem., izdevniecībā, laikraksta redakcijā), kas labo manuskriptu pārrakstīšanā un poligrāfiskajā salikumā ieviesušās teksta kļūdas.
ģērbējs Darbinieks (piem., teātrī), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
līdzstrādnieks Darbinieks (piem., zinātniskā iestādē, izdevniecībā).
uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko).
lietvedis Darbinieks, kas (iestādē, organizācijā) sagatavo un apstrādā dokumentus, veic saraksti u. tml.
kurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piem., dokumentus).
velokurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piemēram, dokumentus), braucot ar velosipēdu.
sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus un dienesta korespondenci, pieņem telefona zvanus un atbild uz tiem, un veic citus tamlīdzīgus darbus.
kasieris Darbinieks, kas pieņem skaidras naudas maksājumus, pārdod biļetes vai veic citas ar skaidru naudu saistītas operācijas.
gaismotājs Darbinieks, kas rūpējas par skatuves, filmēšanas vietas u. tml. apgaismojumu; apgaismotājs.
laborants Darbinieks, kas strādā laboratorijā un veic analīzes vai citus tehniskus darbus.
uzskaitvedis Darbinieks, kas uzņēmumā veic, piemēram, darba un darbalaika uzskaiti, pārbauda preču piegādes dokumentus.
reģistrators Darbinieks, kas veic (viesu, apmeklētāju u. tml.) reģistrāciju.
laborants Darbinieks, kas zinātniskā vai mācību iestādē veic dažādus tehniskus darbus (parasti padomju laikā).
kadrs Darbinieku kopums (iestādē, uzņēmumā, nozarē).
personāls Darbinieku kopums kādā iestādē, uzņēmumā u. tml.
štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē ar noteiktiem amatiem un algām).
zvanīt Darbinot signālierīci, radīt noteiktas frekvences skaņu; atskanēt šādai skaņai.
mizotājs Darbmašīna mizas noņemšanai no koksnes virsmas; mizošanas mašīna.
šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
suports Darbmašīnas elements griezējinstrumentu nostiprināšanai un pārvietošanai apstrādes procesā.
sietuve Darbnīca, cehs u. tml., kur iesien grāmatas; grāmatsietuve.
grāmatsietuve Darbnīca, cehs u. tml., kur iesien grāmatas; sietuve.
presētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā ko presē.
noņemt Darbojoties (ar roku vai rokām), atvienot, atdalīt nost (ko piestiprinātu, pievienotu u. tml.).
pārslēgties Darbojoties ar kādu iekārtu, ierīci, pārslēgt.
izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli; iegūt (kā) labvēlību.
uzņemt Darbojoties kāpināt (kā darbības ātrumu) līdz kādai pakāpei – piemēram, par ierīcēm, mehānismiem.
piestrādāties Darbojoties pieregulēties (par ierīcēm, mehānismiem).
saražot Darbojoties radīt (ko).
sprauslot Darbojoties radīt neregulārus blakus trokšņus (piem., izplūdes dēļ) – par iekārtām, ierīcēm.
klaudzēt Darbojoties radīt šādu samērā skaļu troksni (par darbarīkiem, mehānismiem u. tml.).
pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
samalt Darbojoties sasmalcināt.
nonākt Darbojoties sasniegt (ko).
malt Darbojoties smalcināt (ko).
uzdurties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi); saskarties (ar negaidītu šķērsli).
uzgrūsties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi).
vaidēt Darbojoties, pārvietojoties, radīt stieptas, mainīga augstuma skaņas; būt tādam, kur atskan šādas skaņas.
izdarīt Darbojoties, rīkojoties, veikt (ko nevēlamu).
šarlatānisms Darbošanās kādā nozarē (piem., medicīnā), uzdodoties par lietpratēju; peļņas gūšana, blēdoties un apkrāpjot citus cilvēkus.
pašdarbība Darbošanās pēc paša iniciatīvas, nesaskaņojot ar priekšniecību, vadību.
darbība Darbošanās, darba process (iekārtām, mašīnām, ierīcēm).
stihija Darbošanās, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
ķēpāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
krāmēties Darboties (ar ko); veikt, darīt ko nepatīkamu vai tādu, kas prasa lielas pūles.
šancēt Darboties (par mašīnām, ierīcēm u. tml.).
iet Darboties (par mehānismiem, parasti par pulksteni).
nosegt Darboties (sporta spēlē) tā, ka aizkavē pretinieka darbību.
segt Darboties (sporta spēlē) tā, lai kavētu pretinieka aktīvu darbību.
rīstīties Darboties ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz pūļu, laika; darīt ko tūļīgi, lēni.
forsēt Darboties ar pastiprinātu jaudu.
mīdīties uz vietas Darboties bez rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni vai neattīstīties, neveidoties.
mīņāties uz vietas Darboties bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
līdzdarboties Darboties kopā, vienlaikus ar citiem.
likt plecu pie pleca darboties kopīgiem spēkiem.
noraustīties Darboties neritmiski, ar vienu vai vairākiem īsiem pārtraukumiem (par iekārtām, ierīcēm).
raustīties Darboties nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
pretoties Darboties pretī (piem., kāda gribai); nepakļauties (piem., kādam, kam); nepiekrist (kādam, kam).
pieklust Darboties vai izpausties ar vājāku intensitāti.
uzsākt Darboties, dzīvot, būt (kāda laika, mūža perioda) pašā pirmajā posmā; iesākt (2).
strādāt Darboties, funkcionēt (par organismu, tā daļām); funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem).
mesties Darboties, funkcionēt ar traucējumiem, tikt traucētam kustībā, ķerties, aizķerties (piem., par kājām).
niķoties Darboties, funkcionēt ar traucējumiem.
reaģēt Darboties, izturēties noteiktā veidā citas darbības, norises ietekmē.
klabināties Darboties, kustēties, radot klaboņu; ilgstoši, intensīvi klabināt (1).
pretdarboties Darboties, lai izraisītu pretēju darbību citai darbībai, arī lai vērstos pret citu darbību, stāvokli u. tml.
vārīties savā sulā darboties, neievērojot citus cilvēkus, apstākļus, situāciju.
aizķerties Darboties, norisēt ar kavēkļiem, pārtraukumiem.
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko).
sākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā.
rosīties Darboties, rīkoties (kur).
ķimerēties Darboties, rīkoties (parasti ar ko sīku, sarežģītu).
izturēties Darboties, rīkoties, arī uzvesties.
rīkoties Darboties, rosīties (kur).
čakarēties Darboties, rosīties (parasti ilgi, nemākulīgi).
ņemties Darboties, rosīties (parasti intensīvi, enerģiski).
nolaist dibenā darboties, saimniekot tā, ka (kas) bankrotē, izput, panīkst.
turēties Darboties, strādāt (kur, pie kā), atrasties, uzturēties (kur, pie kā).
jēgties Darboties; pūlēties.
dienests Darbs (parasti valsts iestādē).
gaita Darbs, darba pienākumi, kas saistīti ar noteiktu profesiju, amatu vai noteiktu darbības vietu.
līgumdarbs Darbs, ko veic, pamatojoties uz līgumu par konkrētā darba izpildi.
maizes darbs darbs, kurā nopelna nepieciešamos eksistences līdzekļus.
liekēdis Darbspējīgs cilvēks, kas nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem.
plūsmas metode darbu sadalīšana sīkākos darba procesos, kurus izpilda citu pēc cita noteiktā secībā.
aizdārdināt Dārdinot aizvirzīties; ar lielu troksni aizbraukt.
pārdārdināt Dārdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nodārdēt Dārdot aizvirzīties prom.
aizdārdēt Dārdot aizvirzīties.
pārdārdēt Dārdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
raudze Dārgmetāla (zelta, sudraba, platīna u. tml.) daudzums sakausējumā; skaitlis, kas rāda šo daudzumu un parasti ir iespiests uz juvelierizstrādājuma.
piramīdveida shēma darījums, kura dalībnieki gūst peļņu no jaunu dalībnieku iesaistīšanas.
knipelēt Darināt mežģīnes, diegus savijot un sienot dažāda veida mezglus.
klapatas Darīšanas, rūpes, noņemšanās.
uz dullo darīt (ko) iepriekš negatavojoties, nedomājot (par to).
nolaisties tik zemu Darīt (ko) nepieņemamu, rīkoties pretēji saviem morāles principiem.
ielikt sirdi darīt (ko) no visas sirds, pilnīgi nododoties tam.
maksāt meslus darīt (ko) vai būt spiestam darīt (ko) kādam par labu, tam pakļaujoties, piekāpjoties.
izmēģināt Darīt (ko), lai noskaidrotu (piem., kādu apstākli, iespēju).
spert izšķirošu (arī svarīgu, liktenīgu u. tml.) soli darīt (ko), rīkoties (kā).
spert soli Darīt (ko), rīkoties (kā).
darboties Darīt (ko), veikt (kādu darbību), neatrasties miera stāvoklī.
plēsties Darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panāktu, sasniegtu.
duļķot Darīt duļķainu (šķidrumu); maisot, jaucot u. tml. neļaut (kam) nogulsnēties (šķidrumā).
atskaņot Darīt dzirdamu, pārraidīt – par skaņu reproducēšanas un pārraides aparātiem.
lēkt uz ecēšām Darīt gandrīz vai neiespējamo, rīkoties neapdomīgi.
gurdināt Darīt gurdenu, vāju, nespēcīgu.
steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties; censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
ķēmoties Darīt ko muļķīgu, jocīgu; aušoties.
blēņoties Darīt ko peļamu; darīt (arī teikt ko) nenopietni, bez nozīmes.
uzdzīvot Darīt ko tādu, kas parasti vai ilgstoši nav bijis iespējams (piemēram, materiālo apstākļu dēļ).
palaidņoties Darīt palaidnības, draiskoties.
lēkt uz auguma darīt pāri, apvainot, aizskart kāda intereses.
kārties Darīt pašnāvību pakaroties.
īsināt Darīt tā, lai, piem., laiks paietu ātrāk, interesantāk.
posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai; gatavoties (1).
rādīt Darīt zināmu (ceļu, kustības virzienu); ļaut, dot iespēju, ka (kāds) dodas (kurp).
likt trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
sviest trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
atvērt testamentu darīt zināmu testamenta saturu.
publicēt Darīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem.
klausīties Darīt, rīkoties pēc (kāda) gribas, lūguma, padoma u. tml.; klausīt (1).
turēt doto vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts.
turēt savu vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts.
klausīt Darīt, rīkoties, ņemot vērā (kāda) teikto, pēc (viņa) gribas, lūguma, padoma u. tml.
iesākt Darīt, rīkoties; paveikt.
nodarboties Darīt, veikt (ko), nodoties (kam), pildīt noteiktus pienākumus.
iestādītājs Darītājs --> iestādīt.
metējs Darītājs --> mest; sportists, kas specializējies kādā mešanas disciplīnā.
modelētājs Darītājs --> modelēt; speciālists, kas projektē, izstrādā skices, modelē (piem., apģērbu).
nesējs Darītājs --> nest.
nirējs Darītājs --> nirt; sportists, kas specializējies niršanā.
vedējs Darītājs --> vest.
gudrons Darvai vai piķim līdzīga masa, ko iegūst no naftas destilācijas blakusprodukta un izmanto bitumena ražošanā.
divgadīgās ziemcietes dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā.
sīpolmizas Dārza sīpola pazemes daļas ārējās, sausās zvīņlapas.
franču dārzs dārza tips, kas izveidojies Francijā, baroka laikmetā un kam raksturīgas ģeometriski precīzas, simetriskas formas.
puķkopība Dārzkopības nozare – ziedaugu un citu nelielu krāšņumaugu audzēšana; attiecīgā zinātnes nozare.
gaisa dārzs dārzs uz ēkas jumta, piem., viens no septiņiem pasaules brīnumiem – Semiramīdas ierīkotie jumta dārzi Babilonā.
rādītājs Dati, kas ļauj spriest par (kā) īpašībām, kvalitāti.
koordināte Dati, ziņas (piem., adrese, telefona numurs), pēc kurām var atrast (kādu personu, iestādi u. tml.).
taisnošana Datorā ierakstītā teksta rakstu zīmju horizontāla un vertikāla izlīdzināšana lappuses malās atbilstoši noteiktām prasībām.
mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un kurā ietilpst centrālais procesors, operatīvā atmiņa, pieslēgšanās vietas dažādu ārēju iekārtu (displeja, tastatūras u. tml.) vadībai.
programmēšana Datora programmu veidošanas process: programmas projektēšana, projekta realizēšana, programmas pareizuma pārbaude u. tml.
vadība Datora un tā izpildāmo apstrādes procesu vadīšana, kas nodrošina noteiktu uzdevumu risināšanas un darbību izpildes secību.
uzdevums Datoram izpildāmā darba pamatvienība; datora programma, ko vadības programma uzskata par vienību, kas pieprasa resursus (piemēram, atmiņu, procesora laiku).
informācijas tehnoloģijas datori, telekomunikāciju iekārtas, datu pārraides kanāli u. tml.
datorvīruss Datorprogramma, kas datorā spēj vairoties un tādējādi sabojāt vai izdzēst datora cietajā diskā esošās programmas.
lieldators Dators (ar lielu atmiņas ietilpību), kuru (iestādē, organizācijā u. tml.) izmanto par galveno datoru.
datortehnika Dators un tā darbībai nepieciešamās papildierīces.
kibertelpa Datoru tīklā (piem., internetā) veidotais pasaules modelis (virtuālā realitāte), kurā var simulēt reālas situācijas, spēlēt spēles u. tml.
tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupas, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un kas nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
nesaistes režīms datu apstrādes sistēmas funkcionālā bloka darbības režīms, kurā bloks var strādāt arī tad, ja tas ir atslēgts no sistēmas.
verifikators Datu kontroles iekārta.
nesējs Datu, informācijas u. tml. pārraides, arī uzglabāšanas līdzeklis.
sadzerties Daudz dzerot, pilnīgi padzerties; daudz iedzert (ko).
noēsties Daudz ēst (ko); izēsties.
samācīties Daudz iemācīties; intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko).
salakties Daudz lokot, pilnīgi padzerties.
viss kas daudz no esošā, iespējamā.
kauties ar parādiem daudz pūlēties, lai spētu atdot parādus.
izrakstīties Daudz rakstot, zaudēt jaunrades spējas (par rakstniekiem).
laist darbā mēli daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu; arī aprunāt.
nosmēķēt Daudz smēķējot, sabojāt (ko), nodarīt kaitējumu (organismam, veselībai).
noplēsties Daudz strādājot, nomocīties, ļoti nopūlēties.
nobaroties Daudz, arī sātīgi ēdot, pārlieku pieņemties svarā.
aizprātoties Daudz, ilgi prātojot, nonākt (līdz kādai domai, atziņai); aizdomāties.
salielīties Daudz, parasti pārmērīgi, lielīties.
tiku tikām Daudzas reizes, ļoti bieži.
tiku Daudzas reizes, ļoti bieži.
simtkārt Daudzas reizes.
simtreiz Daudzas reizes.
tūkstošreiz Daudzas reizes.
daudzreiz Daudzas vai vairākas reizes; bieži.
kokaugi Daudzgadīgi augi ar pārkoksnētām virszemes daļām (koki, krūmi, puskrūmi).
sīpols Daudzgadīgi lakstaugi (liliju, amariļļu, skalbju dzimtā), kam pazemes daļa ir sīpols (3), retāk bumbuļsīpols, saknenis.
mārrutks Daudzgadīgs augs ar lielām iegarenām lapām un resnām saknēm.
krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra).
bezlape Daudzgadīgs bezhlorofila lakstaugs, parazīts, kas vairākus gadus dzīvo zem augsnes virskārtas.
sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā [Asparagus officinalis].
seslerija Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar pelēkzilganu lapu virspusi un ziedkopu, kas atgādina vārpu [Sesleria coerulea].
kalme Daudzgadīgs kallu dzimtas lakstaugs ar garām zobenveida lapām (veido audzes ūdenstilpju malās).
pūslene Daudzgadīgs kukaiņēdājs augs bez saknēm ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos.
kreimule Daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem ar piesi.
topinambūrs Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarotu stublāju un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Helianthus tuberosus].
biškrēsliņš Daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem, smaržīgiem, no virspuses plakaniem ziedu kurvīšiem ziedkopās.
rabarbers Daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, sulīgiem (parasti iesarkaniem) lapu kātiem un lielām, mīkstām lapām.
rodiola Daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, biezām lapām un dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros [Rhodiola rosea; Rhodiola integrifolia].
vīrcele Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un blīvos ķekaros sakopotiem dzelteniem piešveida ziediem [Linaria].
leizeja Daudzgadīgs lakstaugs ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām, kura sakneni un saknes izmanto ārstniecībā [Rhaponticum carthamoides].
puplaksis Daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstūraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros.
raganzālīte Daudzgadīgs naktssveču dzimtas lakstaugs ar sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem.
sārmene Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām, sārtiem, purpursarkaniem, retāk – baltiem vai dzelteniem ziediem neīstos mieturos, vārpveida ziedkopā vai ķekarā.
elsis Daudzgadīgs peldošs ūdensaugs ar baltiem ziediem [Stratiotes aloides].
septiņvīre Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidīgu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās [Phyteuma spicata].
bitene Daudzgadīgs rožu dzimtas nektāraugs ar resnu ložņājošu sakneni un brūnganiem vai dzelteniem ziediem.
zaķpēdiņa Daudzgadīgs vai viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem dzeltenbrūniem vai zaļganpelēkiem ziediem.
saulesactiņa Daudzgadīgs, 1,5 m augsts augs ar dzelteniem ziediem kurvīšos [Heliopsis helianthoides].
pumpēties Daudzkārt atspiesties ar rokām (no zemes, arī citas pamatnes).
recirkulācija Daudzkārtēja gāzu, šķidruma vai cietvielu plūsmas atgriešana atpakaļ tehnoloģiskajā procesā, ierīcē, aparātā.
vārda tiešā nozīme daudznozīmīga vārda pamatnozīme un daļa atvasināto nozīmju, kam mūsdienu valodā nav tēlaina nozīmes pārnesuma.
iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, iemācīties, iegaumēt (parasti mehāniski, bez izpratnes); iekalt.
iekalt Daudzreiz atkārtojot, iemācīties, iegaumēt (parasti mehāniski, bez izpratnes).
piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes – trijstūri ar kopēju virsotni.
tetraedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo četras trijstūra formas plaknes; četrskaldnis.
pentaedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes; piecskaldnis.
piecskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas skaldnes.
sešskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo sešas plaknes.
prizma Daudzskaldnis, kura divas skaldnes (pamati) ir vienādi un paralēli daudzstūri, bet sānu skaldnes ir paralelogrami.
masu psihoze daudzu cilvēku vienveidīga izturēšanās, darbība, kas radusies kādas ietekmes rezultātā un kam pakļaujas indivīdi.
krāteru jūra daudzu krāteru sablīvējums noteiktā Mēness virsmas rajonā.
somu dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
soma dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
puspasaule Daudzu valstu, zemju kopums; aptuveni puse no pasaules teritorijas.
sorbīts Daudzvērtīgs spirts – bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piem., par cukura aizstājēju, askorbīnskābes sintēzē.
kukulis Dāvana (parasti kāds priekšmets), kas atvesta (no kurienes).
disonanse Dažāda augstuma muzikālu skaņu nesaskanīga kopskaņa.
redundance Dažāda rakstura papildelementu kopums, ko iestrādā sistēmā tās darbības uzticamības paaugstināšanai.
vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
rūpniecības preces dažādas plaša patēriņa preces, izņemot pārtiku.
takelāža Dažādas troses, ķēdes un tauvas, ko būvmontāžas u. c. darbos lieto celšanas ierīcēs.
ķeburs Dažādi izlocīta, lauzīta līnija; neveikli, neskaidri uzrakstīts burts.
programmatisms Dažādi paņēmieni (virsraksts, epigrāfs, moto, sižeta īss atstāsts) skaņdarba satura izpratnes atvieglošanai.
mudžeklis Dažādos virzienos vērsts, arī savijies (augu, to daļu) kopums.
avangardisms Dažādu 20. gs. literatūras un mākslas virzienu kopums, kurā izpaužas formālistiska jaunu mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu meklēšana.
sinkrētisms Dažādu elementu organiski nesaistīts kopums (parasti reliģijā, filozofijā).
kompozīcija Dažādu elementu sastāvdaļu sakārtojums, savienojums (veidojot kādu kopumu, veselumu).
poligrāfija Dažādu iespieddarbu izgatavošana.
turmalīns Dažādu krāsu boru saturošs silikātu klases minerāls.
sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā.
eklektika Dažādu stilu, uzskatu, sistēmu u. tml. nesaskaņots apvienojums; viengabalainības trūkums.
parazītisms Dažādu sugu organismu kopdzīve, kurā viens organisms (parazīts) otru organismu izmanto par dzīves vietu un no tā barojas.
krustošana Dažādu šķirņu vai sugu dzīvnieku pārošana jaunas šķirnes iegūšanai, šķirnes uzlabošanai.
krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīvās izteiksmes līdzekļiem.
sērfošana Dažādu tīmekļa vietņu apmeklēšana, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to.
karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums.
pavirināt Dažas reizes virināt.
pabaidīt Dažas reizes, mazliet baidīt.
pabakstīt Dažas reizes, mazliet bakstīt.
pakodīt Dažas reizes, mazliet kodīt; pakošļāt.
pakošļāt Dažas reizes, mazliet košļāt.
pakrekšķēt Dažas reizes, mazliet krekšķēt; paklepot.
pakrekšķināt Dažas reizes, mazliet krekšķināt; paklepot.
variācija Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa; tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
godība Dažu amatpersonu (piem., tiesnešu) uzrunas forma.
anabioze Dažu dzīvu būtņu, kā arī organismu spēja atkal atjaunot dzīvības procesus.
sēnalas Dažu labības augu (piem., auzu, miežu) sēklu cietā apvalka daļas, kas apstrādes procesā atdalītas no graudiem.
aspirācija Dažu līdzskaņu (b, p, d, t, g, k) izruna ar h pieskaņu, ar piedvesumu.
debess puse debespuse.
Urāns Debess dievs sengrieķu mitoloģijā.
pamale Debess josla pie horizonta.
saule Debess ķermenis, kas izstaro gaismu dienā.
spīdeklis Debess ķermenis, kas izstaro vai atstaro gaismu.
planēta Debess ķermenis, kas riņķo ap zvaigzni tās gravitācijas ietekmē un no tās saņem gaismu un siltumu.
komēta Debess ķermenis, kas Saules tuvumā veido astei līdzīgu izplūstošu gāzu veidojumu.
orbīta Debess ķermeņa (planētas, zvaigznes, Zemes mākslīgā pavadoņa u. tml.) trajektorija kosmiskajā telpā.
meridionālais augstums debess ķermeņa augstums virs horizonta kulminācijas brīdī.
pols Debess ķermeņa virsas vieta, punkts, kur kāda parādība izpaužas visintensīvāk.
mazās planētas debess ķermeņi, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu un kuru izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu izmēriem, ir mazi; asteroīdi.
debespuse Debess puse, viens no četriem galvenajiem virzieniem (ziemeļi, dienvidi, rietumi vai austrumi).
debess velve debess sfēra, kāda tā šķiet novērotājam no Zemes.
zodiaks Debess sfēras josla (16 grādu plata), kurā atrodas 12 zvaigznāji.
ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru Saules centrs gada laikā veic pilnu redzamo apriņķojumu.
zenīts Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas.
disks Debess spīdeklis (parasti saule, mēness) apaļas ripas formā.
konstelācija Debess spīdekļu savstarpējais novietojums.
debesmala Debess un zemes virsmas šķietamā saskares līnija; horizonts.
debess jumols debess velve, debess kupols.
debesu jumols debess velve, debess kupols.
jums Debess velve, debess kupols.
debesjums Debess velve.
ģeocentriskās koordinātas debesu koordinātu sistēma, kurā noteic spīdekļa stāvokli attiecībā pret Zemes centru.
atrotīt piedurknes dedzīgi ķerties pie darba.
atlocīt piedurknes dedzīgi ķerties pie darba.
degt Dedzīgi nodoties (kam), pilnīgi aizrauties (ar ko); ļoti ilgoties (pēc kā).
rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko); tiekties (kurp).
aizrauties Dedzīgi, jūsmīgi nodoties (kam).
lidināties pa gaisu Dedzīgi, jūsmīgi nodoties kaut kam, aizrauties.
sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties; dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties.
dedzināt eglīti dedzināt svecītes eglītē (parasti Ziemassvētkos, Vecgadā).
grēmas Dedzinoša sajūta (pakrūtē), ko izraisa gremošanas traucējumi (kuņģa skābes atpakaļplūsma).
smeldze Dedzinošas, sūrstošas, samērā vājas sāpes.
logopēdija Defektoloģijas nozare, kas pētī runas traucējumus un to cēloņus, izstrādā metodes to novēršanai.
savilkums Defekts (ķermeņa daļai) – nespēja (to) normāli iztaisnot, izstiept.
liece Deformācijas veids, kas rodas, mehāniskiem spēkiem vai temperatūrai iedarbojoties perpendikulāri ķermeņa asij.
pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot.
samesties Deformēties (piem., savērpties, saliekties); rasties bojājumam.
izdegt Degot (kam) rasties, izveidoties (bojājumam).
pārdegt Degot pārdalīties.
sadegt Degot pārvērsties oglēs, pelnos u. tml.; aiziet bojā, tikt iznīcinātam uguns iedarbībā.
izdegt Degot pārvērsties oglēs, pelnos u. tml.; izbeigt degt.
izdegt Degot tikt iznīcinātam (parasti no iekšpuses) – par telpu, ēku u. tml.
apdegt Degot, atrodoties liesmās vai augstā temperatūrā, pārogļoties (visapkārt, no virspuses).
pārogļoties Degot, lielā karstumā pārveidoties par ogli, pārklāties ar ogles kārtu.
noiet no ceļa degradēties, pagrimt.
noklīst no ceļa degradēties, pagrimt.
noklīst neceļos degradēties, pagrimt.
dūmi Degšanas procesā gaisā radies gāzes un ļoti sīku daļiņu maisījums.
uzdegums Degšanas procesā radies vielu slānis uz (kā) virsmas.
svilt Degt (parasti ar lielu liesmu, strauji).
(būt) liesmās degt ar lielām liesmām (ugunsgrēkā).
liesmot Degt ar liesmu.
zvērot Degt ar spožu liesmu; būt tādam, kur (kas) deg ar spožu liesmu.
zvērot Degt bez liesmām, izstarojot (parasti sarkanu) gaismu.
rinīts Deguna gļotādas iekaisums; iesnas.
augšējie elpošanas ceļi deguna, mutes, rīkles dobums.
aizdedze Degvielas aizdedzināšana (iekšdedzes dzinējā); attiecīgā aizdedzināšanas iekārta.
gāze Degvielas pieplūde (piem., iekšdedzes dzinējos).
izplūdes gāzes degvielas sadegšanas gāzveida produkts; atgāzes.
benzīntanks Degvielas uzpildes stacija.
osteohondroze Deģeneratīvs process kaulā un skrimslī.
izvirst Deģenerēties.
divdeja Deja (priekšnesums), ko izpilda divi dejotāji.
solodeja Deja, ko (priekšnesumā) izpilda viens dejotājs.
līnijdeja Deja, ko mūzikas pavadījumā ar sinhronām kustībām dejo vienā vai vairākās rindās sastājušies cilvēki.
svings Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis.
striptīzs Dejas priekšnesums, kura laikā dejotājs (biežāk dejotāja) pakāpeniski izģērbjas.
divertisments Dejas vai deju svītas iespraudums (baleta, operas izrādē).
aizdejot Dejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
aizdancoties Dejojot aizvirzīties, nonākt (kur, līdz kādai vietai).
iedejot Dejojot ievirzīties (kur iekšā).
nodejot Dejojot izpildīt (deju); dejojot sniegt (priekšnesumus).
izdejot Dejojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
piedejot Dejojot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
šīberēt Dejot (balles dejas).
iedejoties Dejot, kamēr dejošana sāk veikties.
aizdancoties Dejot, uzturēties viesībās pārāk ilgi.
horeogrāfija Deju un dejisku izrāžu radīšanas un iestudēšanas māksla.
masku balle deju vakars, kura dalībnieki tērpušies maskās.
dansings Deju zāle; kafejnīca, restorāns ar deju zāli.
deklaratīvisms Deklarācijai raksturīgo pazīmju kopums; tēlainības, emocionalitātes trūkums (daiļdarbā).
kesona slimība dekompresijas slimība, kas rodas, piem., ja cilvēku pēc darba kesonā pārāk strauji izceļ virs ūdens.
frīze Dekoratīva horizontāla josla (piem., uz sienas, pie griestiem).
karnīze Dekoratīva mala, josla (piem., uz sienas pie griestiem); josla, kas atdala sienu no jumta; dzega.
dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, paņēmienu kopums.
kinētiskā māksla dekoratīvās mākslas veids, kurā iespaida radīšanai izmanto kustību.
drapērija Dekoratīvi sakrokots audums, aizkars (parasti uz skatuves).
mopsis Dekoratīvo suņu šķirnes masīvs suns ar lielu, apaļu galvu, strupu purnu, dziļām krokām pierē un gludu apmatojumu.
velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns.
uzmava Dekoratīvs apģērba aksesuārs – elastīga dažāda materiāla aproce virs plaukstas locītavas.
aplikācija Dekoratīvs rotājums, ko (piem., piešujot) piestiprina pie apģērba.
šlepe Dekoratīvs tērpa mugurpuses pagarinājums, kas slīd pa zemi; velce.
pušķis Dekoratīvs veidojums no kupli sasietas lentes vai citiem materiāliem.
aplikācija Dekoratīvs veidojums no nogrieztiem un pie pamatnes piestiprinātiem (piem., papīra) gabaliņiem.
medicīniskās dēles dēles, kuras izmanto medicīnā, asiņu atsūkšanai asinsrites slimību ārstēšanā.
kaviārs Delikatese – īpaši apstrādāti storveidīgo un lašveidīgo zivju ikri.
lāva Dēļu paaugstinājums (pirtī), uz kura sēžot vai guļot var karsēties un pērties.
biksītes Dem. --> bikses.
debestiņa Dem. --> debess.
desiņa Dem. --> desa.
kāpnīte Dem. --> kāpnes.
mantiņa Dem. --> manta (3); neliels priekšmets, kas galvenokārt kalpo kā aksesuārs vai greznumlieta.
mēnestiņš Dem. --> mēness.
plītiņa Dem. --> plīts; neliela, pārnēsājama (elektriskā vai gāzes) plīts.
smadzenītes Dem. --> smadzenes.
dembelis Demobilizācija; karavīra atvaļināšanās pēc obligātā dienesta laika izbeigšanās.
sātans Dēmonu valdnieks, kritušais eņģelis, kurš ir sacēlies pret Dievu un ir Dieva ienaidnieks, augstākais ļaunuma spēku iemiesojums, kurš grūž cilvēkus uz garīgu iznīcību; velns.
deputāta imunitāte deputāta neaizskaramība, nodrošinājums pret viņa arestu, tiesisko vajāšanu.
dergt Dergties.
karjers Derīgo izrakteņu atklātas ieguves vieta; uzņēmums ar šādu derīgo izrakteņu ieguves vietu.
kalnrūpniecība Derīgo izrakteņu ieguves rūpniecība (kas aptver to izpēti, ieguvi un bagātināšanu).
putraimdesa Desa, kas gatavota no (parasti cūkas) asinīm ar putraimu piedevu.
zilcdesa Desa, ko gatavo no vārītas gaļas un vārītiem subproduktiem.
asinsdesa Desa, kuras galvenā sastāvdaļa ir (parasti cūkas) asinis.
kupāti Desai līdzīgs gruzīnu nacionālais ēdiens no maltas gaļas, sīpoliem, ķiplokiem un garšvielām.
desantkaraspēks Desanta operācijām speciāli apmācīts un apbruņots karaspēks.
desantnieks Desantkaraspēka karavīrs.
kagors Deserta vīns no dažādu šķirņu vīnogām.
muskats Deserta vīns, ko iegūst no šīs šķirnes vīnogām.
rupjmaizes kārtojums deserts no saberztas rupjmaizes, skāba ievārījuma un putukrējuma.
dekāde Desmit dienu ilgs laika posms.
dekalogs Desmit Dieva baušļi, kas tika doti Mozum Sīnāja kalnā un ir atrodami Bībelē.
desmitgade Desmit gadu ilgs laika posms.
desmitkārt Desmit kārtām, desmitkārtīgi.
mazā septima desmit pustoņu intervāls.
desmitreiz Desmit reizes; daudzas reizes.
desmitkārtīgs Desmit reižu lielāks.
Desmit Dieva baušļi desmit reliģiski ētiskas normas, likumi, ko Dievs atklāja Mozum Sinaja kalnā pēc iziešanas no Ēģiptes; dekalogs.
desmitdaļa Desmitā daļa.
desmitais tramvajs, trolejbuss, autobuss desmitā maršruta tramvajs, trolejbuss, autobuss.
krabis Desmitkāju vēžu grupas dzīvnieks ar lielām galvkrūtīm un īsu vēderiņu.
ožamais spirts desmitprocentīgs amonjaka šķīdums ūdenī ar raksturīgu asu smaku.
desmitkārt Desmitreiz, desmit reižu.
desmitnieks Desmits.
pārtvaice Destilācija.
destilāts Destilācijas (pārtvaices) produkts.
pārdestilēt Destilējot pārstrādāt.
pārdestilēt Destilēt (ko) vēlreiz, no jauna.
pārtvaicēt Destilēt.
iedēstīt Dēstot ievietot (ierušinot, ierokot saknes, spraudeni u. tml.) augsnē; dēstīt un pabeigt dēstīt.
apdēstīt Dēstot, stādot aizņemt ar dēstiem (zemes platību); apstādīt (ap ko, kam apkārt).
plāns Detalizēti izstrādāta (kā, piem., darba, darbības, arī norises, pasākuma) nākamā norise, gaita; attiecīgais teksts, dokuments.
cokols Detaļa spuldzes apakšējā daļā, kurai pievienoti kvēldiega elektrodi un ar kuru spuldzi iestiprina elektroierīcē.
ietvere Detaļa vai ierīce, kurā (ko) iestiprina; ciets aizsargapvalks, kurā (ko) ievieto.
patrona Detaļa, elements (kā) ieskrūvēšanai, arī iespīlēšanai.
kārba Detaļa, elements, kam ir kastes forma.
izolators Detaļa, ierīce elektriskās aparatūras vai ietaises elektrisko strāvu vadošo daļu izolācijai un mehāniskai nostiprināšanai.
piesūceknis Detaļa, kas paredzēta (priekšmeta, izstrādājuma) piestiprināšanai, izmantojot vakuumu.
pusass Detaļa, kas pārnes rotācijas kustību uz (automašīnas) dzenošajiem riteņiem.
virzulis Detaļa, kas, blīvi iegulstot (mašīnas, ierīces) cilindrā, pārvietojas, virzās pa to cilindra ass virzienā.
ierievis Detaļas un vārpstas savienojuma veids – īpašas rievas vārpstā un detaļā, lai tā nevarētu pagriezties ap vārpstu.
saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā; dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
deviņkārtīgs Deviņas reizes lielāks.
deviņreiz Deviņas reizes.
deviņkārt Deviņreiz, deviņas reizes.
devītklasnieks Devītās klases skolēns.
pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti pārkļūstot pāri frontes līnijai).
veloergometrija Diagnostikas metode – slodzes tests, izmantojot veloergometru, kas parāda sirds spēju izturēt fizisku piepūli.
abrāzija Diagnostiska dzemdes tīrīšana; aborts.
gravis Diakritiska zīme ( ` ), ar ko apzīmē zilbes intonāciju, akcentu jeb uzsvaru, arī skaņas izrunas veidu.
atvērto durvju diena diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties.
pastardiena Diena, kad laicīgā pasaule ies bojā un kad notiks Dieva tiesa pār cilvēkiem.
pastarā diena diena, kad pasaule ies bojā un notiks Dieva tiesa pār cilvēkiem; pastardiena.
novakare Dienas beigu posms, kad tuvojas, iestājas vakars.
rīts Dienas sākums – laika posms aptuveni no saules lēkta līdz pusdienai.
dienvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm.
uzdienēt Dienējot, pakāpeniski iegūstot augstākas dienesta pakāpes, iegūt (kādu dienesta pakāpi) – piemēram, karadienestā, policijā.
uzkalpoties Dienējot, pakāpeniski iegūstot augstākas dienesta pakāpes, iegūt (kādu dienesta pakāpi) – piemēram, karadienestā, policijā.
izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei); pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
mičmanis Dienesta pakāpe (piem., Krievijas, Lielbritānijas) kara flotē; karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
jefreitors Dienesta pakāpe (piem., Vācijas, Krievijas armijā) pēc kareivja dienesta pakāpes; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kontradmirālis Dienesta pakāpe (starp kapteiņa un viceadmirāļa pakāpēm) vairāku valstu kara flotēs.
apakšpulkvedis Dienesta pakāpe armijā, kas ir zemāka par pulkvedi; karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
bocmanis Dienesta pakāpe dažu valstu kara flotē (starp seržanta un virsnieka pakāpēm).
jūras kapteinis dienesta pakāpe Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
dižkareivis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
dižmatrozis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
majors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā (Latvijas armijā – dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu); virsnieks, kam ir šāda pakāpe.
virsleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā un kara flotē; Latvijas armijā un aizsardzības spēkos – dienesta pakāpe starp leitnantu un kapteini (flotē – kapteiņleitnantu); persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (bijušajā Padomju Armijā – dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē – zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; žandarmērijas darbinieks.
čina Dienesta pakāpe, ieņemamais amats (cariskajā Krievijā).
rangs Dienesta pakāpe, kategorija.
uzplecis Dienesta pakāpes atšķirības zīme – taisnstūra veida detaļa, ko piestiprina (piemēram, piepogājot) formas tērpa pleca daļā.
apgaita Dienesta pienākumos ietilpstošās teritorijas apstaigāšana.
amats Dienesta stāvoklis, ieņemamā vieta (iestādē, uzņēmumā).
korupcija Dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos; amatpersonu, politiķu u. tml. uzpirkšana, piekukuļošana.
dežūra Dienesta vai citu pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
sardzes dienests dienesta veids bruņotajos spēkos, kas pilda ar (kā) apsardzi saistītu kaujas uzdevumu.
telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
krievi Dienests PSRS armijā.
radiodienests Dienests radiosakaru nodrošināšanai.
civildienests Dienests valsts iestādē (ministrijā, pārvaldē, inspekcijā u. tml.).
palīgdienests Dienests, kas palīdz nodrošināt galvenā dienesta darbību.
robežsardze Dienests, kas veic valsts robežas apsardzību, rūpējas par valsts robežu neaizskaramību, nelegālās migrācijas novēršanu.
izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
Neatliekamā medicīniskā palīdzība dienests, kura uzdevums ir, izbraucot uz notikuma vietu, nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.
izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (aktīvajā karadienestā).
dienvidzemes Dienvidu zemes; dienvidvalstis.
teofānija Dieva atklāsmes veids – tieša Dieva parādīšanās vai uz Dieva klātbūtni norādošas dievišķīgas zīmes.
atklāsme Dieva esamības atklāšanās; Dieva sūtīta parādība, redzējums.
mesija Dieva sūtīts glābējs, pestītājs.
pastarā tiesa Dieva tiesa pār cilvēkiem pastardienā.
Krišna Dievība – hinduisma dieva Višnu iemiesojums.
sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa – mācītāja svētruna, kurā iztirzā kādu Bībeles teksta fragmentu vai pievēršas kādai citai reliģiskai vai morāles tēmai; šādas runas rakstveida teksts.
pasekls Diezgan aprobežots, bez dziļākām interesēm.
pašvaks Diezgan nespēcīgs, pavārgs.
resnīgs Diezgan resns, paresns.
asns Dīglis, kas izdīdzis no sēklas, bumbuļa, sakneņa; tikko izdīgusi auga virszemes daļa ar vēl neizveidotām lapām.
izdilt Dilstot izveidoties.
pārdilt Dilstot kļūt cauram, bojātam; dilstot pārdalīties.
nodilt Dilstot novalkāties, izplīst (par apģērbu, tā detaļām).
aizdimdināt Dimdinot aizvirzīties.
aizdimdēt Dimdot aizvirzīties.
iedipināt Dipinot ieiet, ieskriet (kur iekšā).
pārdipināt Dipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
akreditēšanās Diplomātiska norise, kurā ārvalsts diplomātiskais pārstāvis, stādamies amatā, iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
nota Diplomātiskās sarakstes dokuments, ko vienas valsts valdība iesniedz citai valstij.
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
memorands Diplomātisks dokuments ar oficiālu izklāstu kādā jautājumā; oficiāls iesniegums citai valstij.
izpilddirektors Direktors, kas praktiski nodarbojas ar (uzņēmuma, iestādes u. tml.) vadīšanu.
viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piem., orķestri, kori).
limbs Diska mala (debess spīdeklim).
logs Displeja ekrāna laukums, kurā parādās informācija, kas attiecas uz darba procesā izmantojamiem objektiem (programmām, dokumentiem, ziņojumiem u. tml.).
mērķis Distances galapunkts (sporta sacensībās); finišs.
finišs Distances galapunkts, mērķis (sporta sacensībās).
brauciens Distances veikšana braucot (motosportā, autosportā u. tml.).
slēgt darījumu divām vai vairākām pusēm vienoties, paužot gribu par kāda darījuma norisi.
balss saites divas balsenē esošas gļotādas krokas, kurām vibrējot, rodas skaņas.
diptihs Divas gleznas, kas gleznotas uz vienotas pamatnes; divi saturā savstarpēji saistīti mākslas darbi.
vienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi = (vienādības zīmi).
nevienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi > (nevienādības zīmi).
uz pusi divas reizes (lielāks vai mazāks); divreiz vairāk vai mazāk.
divkāršs Divas reizes lielāks; divkārtīgs (1).
divkārtīgs Divas reizes lielāks.
divtik Divas reizes tikpat (liels, daudz u. tml.).
otrtik Divas reizes vairāk; divtik.
divreiz Divas reizes.
dubultzvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; divkāršā zvaigzne.
divkāršā zvaigzne divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; dubultzvaigzne.
zem četrām acīm divatā, bez citu klātbūtnes.
specializēts Divd. --> specializēt; tāds, kas iegūst speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes.
vedams Divd. --> vest.
ne- Divdabjos ar izskaņu "-ams", "-āms": norāda, ka pamatvārdā nosaukto ir grūti vai neiespējami īstenot.
kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, apakšējā – svārki; kleita ar virsū valkājamu jaku.
spiedpoga Divdaļīga poga (apģērbam, apaviem, makam u. tml.), kas savienojama, iespiežot vienas daļas izcilni otras daļas iedobumā.
sudrabkāzas Divdesmit piecu gadu kāzu jubileja.
Nāciju salūts divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājus.
kaņepju dzimta divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi ar stāvu vai vijīgu stublāju – kaņepes, apiņi.
pastinaks Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar plūksnainām lapām, sīkiem dzelteniem ziediem un garenu, paresnu sakni.
suņmēle Divgadīgs vai daudzgadīgs indīgs laukstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos.
pretruna Divi izteikumi, apgalvojumi, priekšstati, pazīmes, kas savstarpēji viens otru noliedz; pretstatu mijiedarbība, kas rosina uz attīstību.
dublets Divi viens otram ātri sekojoši šāvieni no šaujamieroča (piem., bises); šāviens no divstobru ieroča abiem stobriem reizē.
iekavas Divpusēja pieturzīme (), [] vai {}, kas norobežo iespraustus papildinājumus, paskaidrojumus; matemātiska zīme, ar kuru norāda matemātisko darbību secību.
duplekss Divpusīgi sakari, kas dod iespēju reizē pieņemt un noraidīt ziņojumus.
mopēds Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums ir mazāks par 50 cm³ un kuram ir pedāļu mehānisms motora iedarbināšanai, bremzēšanai un kāju atbalstīšanai.
motocikls Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums pārsniedz 50 cm³.
šarnīrs Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu; locīkla.
locīkla Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu.
īsslēgums Divu elektriskās ķēdes dažāda potenciāla elementu savstarpēja saslēgšanās vai to saslēgšanās ar vadītāju bez pretestības vai ar ļoti mazu pretestību.
īssavienojums Divu elektriskās ķēdes punktu savienojums ar vadītāju bez pretestības vai ļoti mazu pretestību.
kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā – lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
sazobe Divu mehānisma elementu mijiedarbība, parasti griezes, kustības pārnešanai; divu elementu mijiedarbība.
sinapse Divu neironu saskares vieta, arī nerva un muskuļa saskares vieta, kur notiek nervu impulsu uztveršana un pārvade.
sinhronizācija Divu vai vairāku mainīgu parādību saskaņošana, lai rastos precīza savstarpēja atbilstība starp to norises laiku.
sinonīmija Divu vai vairāku valodas vienību pilnīgs vai daļējs nozīmes vienādums vai tuvums.
cetānskaitlis Dīzeļdegvielas pašuzliesmošanas spējas raksturotājs.
bruņniecība Dižciltīgas izcelsmes bruņinieku privileģēta kārta.
stenoze Doba orgāna vai tā atveres sašaurināšanās.
iedūkties Dobji, zemu ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
būkšķis Dobjš troksnis, kas rodas kam pasmagam atsitoties (pret ko).
sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību (saraušanos un atslābšanu) izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu pa asinsvadiem.
rakelis Dobspiedes mašīnās – plāna, uzasināta plāksne, ar kuru noņem lieko krāsu no iespiedformas virsmas.
oforts Dobspieduma tehnika, kurā zīmējumu uz metāla plāksnes kodina ar skābi, pēc tam ieklāj krāsu un ar spiedienu iegūst novilkumu; asējums.
nieru bļodiņa dobums nieres ieliektajā pusē.
izdot Dodot (no rokas rokā) izvirzīt ārā (no kurienes, kur u. tml.).
šurpnākot Dodoties šurp.
pasaknis Dokumenta (piem., čeka, kvīts, biļetes) daļa, kas paliek pie šī dokumenta izdevēja.
kinopublicistika Dokumentālās kinomākslas nozare, kuras specifika ir aktuālu politisko un sabiedriskās dzīves notikumu atspoguļošana.
hronika Dokumentālu kinokadru kopa vai īsa dokumentāla filma par kādiem notikumiem to norises secībā.
pārrakstīt Dokumentāri nokārtot īpašuma tiesību piešķiršanu (citai personai).
biļete Dokuments (parasti neliela lapiņa ar cenas, laika, vietas u. tml. norādēm), kas dod tiesības apmeklēt filmu, izrādi, izstādi u. tml.
vērtspapīrs Dokuments (vekselis, čeks, akcija, obligācija u. c.), kurā izteiktas tā īpašnieka noteiktas saistības un mantiskās tiesības.
baltā biļete dokuments par atbrīvošanu no karadienesta.
izpildraksts Dokuments par tiesas sprieduma izpildīšanu.
lēņa grāmata dokuments, ar kuru apstiprināja vasaļa tiesības uz viņa valdījumā nodoto īpašumu.
sertifikāts Dokuments, kas apliecina atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām.
autorapliecība Dokuments, kas apliecina autora tiesības uz viņa izgudrojumu.
patents Dokuments, kas apliecina izgudrotāja vai viņa tiesību pārmantotāja ekskluzīvās tiesības uz izgudrojuma izgatavošanu, izmantošanu vai pārdošanu.
apliecība Dokuments, kas apliecina kādu faktu, tiesības u. tml.
caurlaide Dokuments, kas apliecina tiesības iekļūt (kur) vai izkļūt (no kurienes).
augu pase dokuments, kas apliecina, ka augi ir brīvi no augu karantīnas organismiem (resp. dažādām augu slimībām).
apdrošināšanas polise dokuments, kas apstiprina apdrošināšanas līguma noslēgšanu un tiesības uz zaudējuma kompensācijas saņemšanu.
liecība Dokuments, kas atspoguļo skolēna sekmes noteiktā mācību posmā (ceturksnī, semestrī, gadā).
kartīte Dokuments, kas dod tiesības ierobežotā daudzumā nopirkt kādu preci (normētas sadales sistēmas apstākļos, piem., kara laikā).
biļete Dokuments, kas dod tiesības pārvietoties ar sabiedrisko transportu.
biļete Dokuments, kas dod tiesības piedalīties loterijā, izlozē u. tml.
ceļazīme Dokuments, kas dod tiesības uzturēties (piem., sanatorijā).
darba nespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos.
darbnespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darbnespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pabalstu; slimības lapa.
slimības vēsture dokuments, kurā ārsts regulāri ieraksta datus par slimnieka veselības stāvokli un ārstēšanas gaitu.
testaments Dokuments, kurā ir apliecināta kādas personas (testatora) griba attiecībā par savu mantu pēc šīs personas nāves.
pavadzīme Dokuments, kurā norādīta informācija par preci, preces piegādātāja un saņēmēja nosaukums, kā arī abu pušu rekvizīti.
zemes grāmata dokuments, kurā reģistrēts kādam piederošais zemes īpašums.
dokumentācija Dokumentu kopums (piem., iestādē, uzņēmumā); nepieciešamie dokumenti.
portfelis Dokumentu kopums, kuros uzņēmums vai fiziska persona fiksējusi (vai sniegusi) savas darbības biznesa plānus, produktu vai pakalpojumu piedāvājumus, zīmolus u. tml.
lieta Dokumentu un citu materiālu kopums, kas attiecas uz kādu jautājumu, ko izskata vai izskatīs tiesā; tiesas process attiecīgajā jautājumā.
pieļāvums Doma vai izteikums par kā iespējama, varbūtēja pastāvēšanu.
izdomājums Doma, izteikums, kas neatbilst patiesībai.
padoms Doma, kā ko darīt, kā rīkoties.
ideja Doma, kas izsaka (lietas, parādības) dziļāko saturu, būtību; pasaules uzskata pamatprincips.
aizdomāties Domājot iedziļināties; domāt (par ko).
iedomāties Domās izvēlēties (piem., skaitli, vārdu).
rast Domās izvēlēties (piemērotāko vārdu, izteiksmi u. tml.).
abstrahēties Domās norobežoties (no mazāk svarīgā, nebūtiskā).
deklarācija Domas, faktu u. tml. izklāsts daiļdarbā bez tēlainības, bez emocionalitātes.
izdarīt Domāšanas procesā izveidot, radīt.
aizdomāties Domāšanas procesā nonākt (līdz kādai domai, atziņai); rasties domai, atziņai (par ko).
abstrahēt Domāšanas procesā nošķirt (no mazāk svarīgā, nebūtiskā), akcentējot galveno; vispārināt.
izdomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu.
izdomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot no jauna (tēlu, priekšstatu, ideju u. tml.).
sadomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, sacerēt; izdomāt (piem., rodot atbildi uz kādu jautājumu).
doma Domāšanas process.
dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi kādai cilvēku kopai.
mentalitāte Domāšanas, īstenības uztveres veids, emocionālā ievirze (cilvēkam, cilvēku kopai).
tēmēt Domāt par kādu mērķi, tiekties pēc kā.
bāzt visu vienā maisā domāt, spriest par visiem vienādi.
filozofēt Domāt, spriest, diskutēt par fundamentāli svarīgiem jautājumiem.
funktierēt Domāt; spriest.
domnieks Domes loceklis.
sazāļot Dot (kādam) zāles, medikamentus lielākā daudzumā.
pilnvarot Dot (kam) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt); izdot pilnvaru.
sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piem., sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
veltīt Dot (parasti nesavtīgi), lietot, paredzēt (kādam mērķim).
mielot Dot (parasti viesiem) ēst, dzert; dot ēst ko ļoti garšīgu vai neikdienišķu; cienāt.
cienāt Dot (viesim) ēst, dzert.
maksāt Dot atlīdzību, norēķināties (kādā veidā).
atļaut Dot atļauju, piešķirt tiesības (ko darīt).
mitināt Dot dzīvesvietu, pajumti; nodrošināt ar dzīvesvietu, pajumti.
atļaut Dot iespēju (kādam ko darīt), neiebilst (pret ko).
ielaist Dot iespēju (kādam) ievirzīties (kur iekšā); atļaut uzturēties, apmesties (kur).
piedāvāt Dot iespēju (kādam) paņemt, izlietot (ko).
piedāvāt Dot iespēju (ko) darīt, realizēt u. tml.
piedāvāt Dot iespēju (ko) izmantot, iegādāties u. tml.
izlaist Dot iespēju (transportlīdzeklim) izbraukt (no kurienes, kur u. tml.).
parādīt Dot iespēju iepazīt, noskatīties (piem., skatuves mākslas darbu, kinofilmu).
nodot Dot iespēju iepazīties (ar ko), novērtēt (to).
nodot Dot iespēju izmantot, lietot (ko), rīkoties (ar ko).
pavēstīt Dot iespēju uzzināt, signalizēt.
ļaut Dot iespēju, arī netraucēt, neierobežot (kādam ko darīt); neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi, izpausmi).
izlaist Dot iespēju, ļaut iziet, izkļūt no kurienes, kur u. tml.
vērt vaļā maku dot līdzekļus, maksāt, tērēties.
samācīt Dot padomu (kādam), piem., kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
zāļot Dot zāles (parasti pārmērīgi daudz vai nepamatoti); indēt.
uzmirkšķināt Dot zīmi (ar automobiļa gaismām), (tās) ieslēdzot, pārslēdzot u. tml. (piemēram, norādot pagriezienu); šādā veidā sveicināt (pazīstamu pretimbraucēju), arī brīdināt (pretimbraucēju, piemēram, par ceļu policijas patruļu).
komentēt Dot zinātniskus paskaidrojumus, piezīmes (par kādu tekstu, tekstu kopumu).
sūtīt Dot, nodrošināt iespēju piedalīties (kādā pasākumā).
iet Doties (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi).
vākties Doties (ar visām mantām prom, kurp, uz kurieni), kravāties, lai dotos (prom, kurp, uz kurieni).
trenkties Doties (kājām vai ar transportlīdzekli).
aiziet Doties (kur noteiktā nolūkā).
iet Doties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
gāzties Doties (par lielu ļaužu daudzumu).
iet ogās doties (parasti uz mežu) lasīt ogas.
tikt Doties (pie kāda); gūt iespēju atrasties kopā (ar kādu, kādiem).
tikt Doties (uz kādu vietu, iestādījumu u. tml.), lai (tur) ko darītu.
iet Doties (uz kurieni, parasti regulāri), lai ko apmeklētu, darītu u. tml.
iziet Doties ceļā kājām.
aizceļot Doties ceļojumā; ceļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
kāpt pāri slieksnim doties iekšā (ēkā, telpā).
kāpt pār slieksni doties iekšā (telpā, ēkā).
kāpt uz kuģa Doties kuģī.
aizvadīt Doties līdzi, pavadīt (kur, līdz kādai vietai).
pensionēties Doties pensijā.
iet pie mācītāja doties pie mācītāja, lai pieteiktos laulāties.
piknikot Doties piknikā un ieturēt maltīti zaļumos.
pacelt buras doties projām, pamest (ko).
pacelt enkuru doties projām, pamest (ko).
atstāt Doties prom (no kādas vietas).
pamest Doties prom (no kādas vietas).
pazust Doties prom (parasti nemanāmi, citiem nezinot).
sacīt ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem).
teikt ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem).
aizceļot Doties prom (piem., par gājputniem).
aizvākties Doties prom, aiziet (no kādas vietas ar mantām, iedzīvi).
izvākties Doties prom, aiziet (no kurienes, parasti ar visām mantām).
šķirties Doties prom, pārtraukt saskarsmi (ar kādu).
laisties Doties prom; bēgt.
nākt Doties šurp, ierasties noteiktā nolūkā (kājām vai ar transportlīdzekli); ierasties (lai ieņemtu kādu amatu).
turpināt ceļu doties tālāk (parasti pēc pārtraukuma).
izklīst Doties uz dažādām vietām (dzīvot, strādāt).
izkustēties Doties uz kurieni.
nozust Doties, aiziet (kur, uz kurieni).
nozust Doties, aiziet prom (no kurienes).
nozust no apvāršņa doties, aiziet prom, nebūt redzamam, sastopamam.
iet Doties, arī rīkoties, lai nokļūtu (jaunos apstākļos).
spriņģot Doties, iet bez īpašas vajadzības, parasti labā noskaņojumā (no cita pie cita).
dēties Doties, likties; palikt.
brāzties Doties, virzīties ar lielu ātrumu, spēku (bieži ar troksni); joņot.
laist Doties; ātri braukt, skriet, iet.
delverēties Draiskoties, draiskuļoties, arī blēņoties.
dramaturģija Drāmas (1) daiļdarbu uzbūves teorija un māksla.
aizsainis Drānā (piem., lakatā) iesaiņots nesamais.
žvadzināt rokudzelžus draudēt ar apcietinājumu, arestu.
mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties; izturēties agresīvi, uzbrukt.
māsa Draudzes locekle attiecībā pret citiem draudzes locekļiem kristīgajā baznīcā.
diakons Draudzes loceklis, kas veic diakonisko darbu.
nodeva Draudzes locekļu maksājums baznīcai.
pērminderis Draudzes vecākais, kas veic arī mācītāja palīga pienākumus (piem., evaņģēliski luteriskajā baznīcā).
prezbiteris Draudzes vecākais, priekšnieks.
būt draugos Draudzēties (ar kādu).
brūtēties Draudzēties (parasti, cerot uz apprecēšanos, kāzām).
čupoties Draudzēties, brāļoties.
nodrāzties Drāžoties noskriet, nobraukt.
lupata Drēbes gabals (nolietots, mazvērtīgs, arī tāds, ko izmanto kādai vajadzībai).
šmotkas Drēbes, apģērbs.
skurināties Drebināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
purināties Drebināties, skurināties.
aizdreifēt Dreifējot aizvirzīties.
susinātājdrena Drena augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai.
iedresēt Dresējot iemācīt (dzīvniekam veikt noteiktas darbības).
izdresēt Dresējot izmācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
skolot Dresēt (par dzīvnieku).
apmācīt Dresēt, vingrināt dzīvniekus.
dīdītājs Dresētājs.
liela dūša drosme, arī pašapziņa, nesavaldība.
acīmredzot Droši vien; iespējams.
noteikti Droši, izlēmīgi, nešauboties.
informators Drošības dienesta darbinieks, kas vāc un nodod nepieciešamo informāciju.
gaisa spilvens drošības ierīce automašīnā, kas sadursmes brīdī automātiski piepūšas, tā mazinot trieciena sekas.
ugunsmūris Drošības sistēma, kurā īpaši programmēts dators ievietots starp iestādes lokālo datoru tīklu un internetu, aizsargājot no nesankcionētas piekļuves; datorā instalēta programmatūra ar šādu funkciju.
apdrukāt Drukājot (iespiežot) pārklāt ar rakstu zīmēm vai attēliem.
nodrukāt Drukājot, iespiežot izgatavot.
ūdensžurka Drukns, tumšpelēks vai brūns kāmju dzimtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo alās ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā – tīrumos, dārzos [Arvicola terrestris].
grauzt Drupināt, ilgstoši iedarbojoties ar mehānisku spēku; šādi iedarbojoties, veidot (ko).
grauzties Drupinot, urbjoties virzīties (kur iekšā) – par instrumentiem, mehānismiem.
nodrupt Drūpot atdalīties nost.
atdrupt Drūpot atdalīties.
nodrupt Drūpot iegūt bojājumus, robus, samazināties apmēros.
izdrupt Drūpot izveidoties – par caurumu, robu u. tml.
sadrupt Drūpot sadalīties.
apdrupt Drūpot sairt (no virspuses).
aizducināt Ducinot aizvirzīties.
ieducināt Ducinot ievirzīties (kur iekšā).
iedūcināt Dūcinot ievirzīties (kur iekšā).
atducināt Ducinot tuvoties, atkļūt šurp.
aizdūkt Dūcot aizvirzīties.
dūmdesa Dūmos cieti žāvēta desa.
skurstenis Dūmvada turpinājums – vertikāls izvads, pa kuru dūmi un gāzes izplūst gaisā; dūmenis.
dūmenis Dūmvada turpinājums – vertikāls izvads, pa kuru dūmi un gāzes izplūst gaisā; skurstenis.
piedungot Dungojot pievienoties (melodijai, dziedāšanai u. tml.).
aizdunēt Dunot aizvirzīties.
pārmalu dūriens dūriena veids, ar ko piestiprina auduma malu tā, lai šuvuma vieta nebūtu redzama, vai ar ko apmetina auduma malas.
izdurt Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns.
piedurt Durot (ar ko asu) cieši pielikt, piespiest (pie kā, kam klāt).
iedurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko smailu, asu); iestiprināt (kur iekšā asu priekšmetu).
sadurt Durot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus.
sadurties Durot, saskaroties ar ko asu, savainoties, izraisīt sev sāpes.
iedurties Duroties ievirzīties un ievainot.
tirpoņa Durstoši sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem.
sadurstīt Durstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, sīkus ievainojumus.
patentatslēga Durvīs iemontējama slēdzene, kurai iestrādāta īpaša, tikai šai vienai slēdzenei piemītoša un tās atslēgai atbilstoša tapiņu kombinācija; šādas slēdzenes atslēga.
virpuļdurvis Durvis, kas veroties griežas ap savu asi.
spoguļdurvis Durvis, kurās ir iestiprināts spogulis.
paloda Durvju vai loga ailes augšējais pārsegums.
stendere Durvju vai loga ailes sānu pārsegums.
no dusmām zaudēt valodu dusmās nespēt parunāt.
aiz dusmām zaudēt valodu dusmās nespēt parunāt.
izgāzt žulti dusmās, neapmierinātībā, naidā asiem vārdiem vērsties pret kādu.
bārties Dusmīgi teikt pārmetumus, paust neapmierinātību, rāties.
rāties Dusmīgi teikt pārmetumus; bārties.
rāt Dusmīgi, ar pārmetumiem vērsties pie kāda; teikt pārmetumus, bārt.
iešņākties Dusmīgi, šņācoši ierunāties.
pukoties Dusmojoties, rājoties paust neapmierinātību.
sirdīties Dusmoties, niknoties, arī sašust.
besīties Dusmoties, noskaisties.
erroties Dusmoties; skaisties.
pūsties Dusmoties.
skaisties Dusmoties.
aizkapa dzīve dvēseles dzīve pēc cilvēka nāves.
dvēseļu ceļošana dvēseles iemiesošanās jaunā ķermenī; reinkarnācija.
identiskie dvīņi dvīņi, kas attīstījušies no vienas apaugļotas olšūnas.
meditatīvā lirika dzeja, kurai raksturīgas pārdomas, miers, koncentrētība, būtisku dzīves problēmu apcerēšana.
liroepika Dzejas formā sarakstīti darbi, kuros apvienotas lirikai un epikai raksturīgas pazīmes (piem., dzejas forma un sižets); šādu daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
klauzula Dzejas rindas beigu zilbes, sākot ar pēdējo uzsvērto zilbi.
strofa Dzejas rindu kopa, kas veido vienotu veselumu; pants.
franču balāde dzejolis, kas sastāv no trim astoņrindēm un vienas četrrindes ar noteiktu atskaņu kārtību.
dzelties Dzelt (2); durties.
riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas piedalās organisma vielmaiņas procesos; B₂ vitamīns.
šartrēze Dzeltens vai zaļš augu liķieris, kas sākotnēji izgatavots Šartrēzes klosterī pie Grenobles (Francijā).
stacija Dzelzceļa iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai; pieturvieta šādā celtņu kompleksā.
vagonu parks Dzelzceļa tīklā esošais vagonu kopums.
lokomotīve Dzelzceļa vilces spēka iekārta vagonu sastāvu vai atsevišķu vagonu pārvietošanai pa sliežu ceļiem.
pakavs Dzelzs lokveida kalums, ko ar naglām piestiprina pie zirga nagiem to aizsargāšanai no lūšanas, dilšanas, slīdēšanas.
priekšsāpes Dzemdes kontrakciju izraisītas sāpes grūtniecības pēdējās nedēļās.
izdzīt Dzenot panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
padzēriens Dzēriens (parasti bezalkoholisks, ar ko labi padzerties, remdēt slāpes).
slīcināt bēdas alkoholā dzerot alkoholisku dzērienu, apreibināties, lai aizmirstu bēdas, ko nepatīkamu, nevēlamu.
uzlāpīties Dzerot alkoholisku dzērienu, novērst sev paģiras; salāpīties.
nodzerties Dzerot mazināt slāpes; iedzert, padzerties (ko).
atdzerties Dzerot pilnīgi remdēt slāpes; padzerties tā, ka vairāk negribas.
sēdēt pie glāzītes dzert alkoholiskus dzērienus (piem., viesībās, kafejnīcā).
padzerties Dzert un pabeigt dzert, arī dzert tā, ka slāpes remdētas.
izdzesēt Dzesējot padarīt viscaur aukstu; atdzesēt.
radiators Dzesēšanas ierīce (iekšdedzes motoros).
dzisināt Dzesināt, dzesēt.
izdzesināt Dzesinot padarīt pilnīgi, viscaur vēsu, aukstu.
dzesma Dzestra gaisa plūsma; vēsma.
tinkšķis Dzidra skaņa, kas rodas, piem., plīstot stikla priekšmetam, piesitot ar ko cietu pie stikla priekšmeta.
iezvanīties Dzidri, viegli ieskanēties.
dungot Dziedāt (dziesmu, melodiju), parasti klusi, bez teksta.
trallināt Dziedāt bez vārdiem, parasti, atkārtojot zilbes "tra la lā", arī jautri dziedāt.
sadziedāt Dziedāt kopā (ar kādu); sadziedāties.
piedziedāt Dziedāt līdzi (kādam); ar savu dziedāšanu papildināt priekšnesumu.
līgot Dziedāt līgodziesmas.
rotāt Dziedāt pavasara dziesmas ar refrēnu "rotā".
gavilēt Dziedāt, ilgāk izturot skaņas dziesmas vidū vai beigās.
saucējs Dziedātājs (folkloras žanrā), kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās).
solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu.
priekšdziedātājs Dziedātājs, kas izpilda dziesmas sākumu, uzsāk dziedājumu, dziedāšanu, kurai pievienojas pārējie dziedātāji.
bards Dziedātājs, kas izpilda paša sacerētas dziesmas.
kamerdziedātājs Dziedātājs, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanā; kamerdziedonis.
teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); saucējs (2).
ārstēt Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem).
minnezengers Dziedonis, dziesminieks (12.–14. gs. Vācijā).
kamerdziedonis Dziedonis, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanā; kamerdziedātājs.
piedziedāt Dziedot (ko), pievienoties dziedāšanai.
pārdziedāt Dziedot atkārtoti, izveidot (citu dziesmas interpretāciju).
nodziedāt Dziedot atskaņot, sniegt priekšnesumu (kādā veidā).
iedziedāt Dziedot ieskaņot.
izdziedāt Dziedot izpildīt (daudzas vai visas dziesmas); nodziedāt.
pielīgot Dziedot līgodziesmas panākt, ka (skaņas) piepilda (ko).
nolīgot Dziedot līgodziesmas, nosvinēt (ko).
ielīgot Dziedot līgodziesmas, sagaidīt (Līgo svētkus).
pārdziedāt Dziedot pārspēt skaļumā; dziedāt labāk, arī prast vairāk dziesmu (par kādu).
singls Dziesma (skaņdarbs) no mūzikas albuma, ko izplata ātrāk un kas ir reklāma visam albumam; arī pats albums.
popdziesma Dziesma popmūzikas žanrā.
rotaļdziesma Dziesma, kas dziedama rotaļdejas laikā.
kordziesma Dziesma, kas rakstīta kora izpildījumam; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
solodziesma Dziesma, kas rakstīta solo izpildījumam; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
šūpuļdziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu.
galda dziesma dziesma, ko dzied maltītes laikā pie galda sēdošie viesi.
šansons Dziesma, romance (franču kultūrā).
refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; piedziedājums.
piedziedājums Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; refrēns.
strofiskā forma dziesmas forma vokālajā mūzikā, kurā viena un tā pati muzikālā uzbūve atkārtojas vairākas reizes ar saturā dažādām poētiskā teksta strofām.
karaoke Dziesmas instrumentāla pavadījuma ieraksts; šāda ieraksta atskaņošana, kam var dziedāt līdzi; šāda veida dziedāšana.
kuplets Dziesmas posms, kurā ietverta visa melodija un dzejas teksta viena strofa (pants).
apdziedāties Dziesmās savstarpēji izzobot, izjokot; arī cildināt citam citu (piem., kāzās).
dziedājums Dziesmas vai cita vokālā skaņdarba izpildījums (dziedot).
dziesmu kamols dziesmu (arī pasaku) kopums, ko kāds zina.
pasaku kamols dziesmu (arī pasaku) kopums, ko kāds zina.
līdzdzīvošana Dziļa ieinteresētība, iejušanās; līdzjušana.
atvars Dziļāka vieta upes līkumā; ūdens virpulis, straumei ieplūstot šādā vietā.
erudīcija Dziļas, vispusīgas zināšanas (kādā zinātnes, mākslas nozarē).
danga Dziļi iebraukta gramba, bedre (zemes ceļā).
ierakt Dziļi iespiest.
iezīsties Dziļi iespiesties, iesūkties (kur iekšā) – piem., par smaržām.
nogrimt Dziļi iestigt (kur); iestigt tā, ka nespēj turpināt ceļu (parasti par transportlīdzekļiem).
izspriesties Dziļi, vispusīgi (savā starpā) izanalizēt, izspriest; ilgāku laiku, daudz spriest.
dzīle Dziļš (parasti zemes) slānis; dziļums.
koma Dziļš bezsamaņas stāvoklis ar elpošanas un asinsrites traucējumiem, refleksu izzušanu.
dekoltē Dziļš sievietes tērpa izgriezums, kas atsedz plecus, krūšu vai muguras augšējo daļu.
sirdsprieks Dziļš, patiess prieks; tas, kas izraisa dziļu, patiesu prieku.
dinastija Dzimta, ģimene, kas no paaudzes paaudzē pārņem kādu nodarbošanos.
asinsatriebība Dzimtas tiesības un pienākums atriebt asinsradinieka nonāvēšanu, nogalinot slepkavu vai kādu no viņa (cilts, dzimtas) locekļiem.
nekatrs Dzimte, kurā ietilpst vārdi (piem., nedzīvus priekšmetus nosaucoši lietvārdi), kas nepieder ne pie vīriešu, ne sieviešu dzimtes.
asinsgrēks Dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem; incests.
erekcija Dzimumlocekļa piebriešana un palielināšanās pastiprinātas asins pieplūdes dēļ, ko rada nervu impulsi seksuāla uzbudinājuma laikā.
impotence Dzimumnespēja – vīrieša nespēja veikt dzimumaktu.
gameta Dzimumšūna, kas ir spējīga savienoties ar pretēja dzimuma šūnu, lai notiktu organismu dzimumvairošanās.
netiklas darbības dzimumtieksmes apmierināšana pretdabiskā veidā.
vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks gandrīz neuztver parastā skaļuma runu.
auss Dzirdes un līdzsvara orgāns; šī orgāna ārējā redzamā daļa.
uzdzirdēt Dzirdot, klausoties uzzināt.
orģijas Dzīres ar daudziem ēdieniem un dzērieniem, trakulīgu uzdzīvi, seksuālu izvirtību.
sprikstis Dzirksteles; karsti pelni.
šampanietis Dzirkstošais vīns, kas iegūts Francijas provincē Šampaņā no vietējām speciālu šķirņu vīnogām divreizējas raudzēšanas procesā.
zābaki Dzirnavās – graudu teknes gals, pie kura piestiprina maisu.
sadzīt Dzīstot kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
sarepēt Dzīstot pārklāties ar kreveli.
pāraugt Dzīstot pārklāties.
organisms Dzīva būtne, kam raksturīga vielmaiņa, attīstība, vairošanās un pielāgošanās ārējas vides apstākļiem.
dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet nespēj abstrakti domāt.
šūna Dzīva organisma uzbūves pamatvienība un mazākā dzīvā sistēma, kurā norisinās visi dzīvības procesi.
siltums Dzīvas būtnes ķermenim vai tā daļām raksturīga temperatūra.
temperatūra Dzīvas būtnes ķermeņa sasilšanas pakāpe.
stāvoklis Dzīvas būtnes, tās ķermeņa novietojums, atrašanās veids apkārtējā vidē.
uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība – spēja reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem un no fizioloģiskā miera stāvokļa pāriet uzbudinājuma stāvoklī.
pīļu dīķis dzīves apstākļi, dzīve, kur valda mietpilsoniskas, seklas intereses.
bonvivāns Dzīves baudītājs, uzdzīvotājs.
kurkulis Dzīves gājuma apraksts (Curriculum vitae).
sadzīvot Dzīves laikā iegūt (ko).
šajā saulē dzīves laikā, šajā pasaulē.
ceļš Dzīves laiks; dzīves gaita.
darma Dzīves likumsakarību sistēma (budismā); mūžīgs morāles likums, tikumīgas dzīves kārtība (hinduismā).
zelta likums dzīves pamatprincips, vadlīnija, kas ir jāievēro vienmēr, visos gadījumos.
drāma Dzīves situācija, kas saistīta ar spēcīgiem pārdzīvojumiem.
pasaulskatījums Dzīves uztvere, uzskatu kopums.
kundze Dzīvesbiedre.
dzīves biedrs dzīvesbiedrs.
možs Dzīvespriecīgs, enerģisks; arī spirgts, darbīgs, rosīgs.
dzīves prieks dzīvesprieks.
dzīvotprieks Dzīvesprieks.
mazkustīgs dzīvesveids dzīvesveids, kurā ir maz kustību.
dzīve Dzīvesveids.
mājvieta Dzīvesvieta, apmešanās vieta (dzīvniekiem).
dzīves vieta dzīvesvieta.
mājvieta Dzīvesvieta.
esamība Dzīvība kā eksistences izpausmes forma.
transportēt Dzīvības procesos virzīt, pārvietot (ko) organismā, tā daļās.
reanimācija Dzīvības procesu atjaunošana organismā; atdzīvināšana.
transports Dzīvības procesu izraisīta (kā) virzība, pārvietošanās organismā, tā daļās.
veģetācija Dzīvības procesu kopums (augos), augšana un attīstība.
vivisekcija Dzīvnieka operēšana pētnieciskā nolūkā (parasti, nodrošinot anestēziju), kad pētījumu mērķi nevar sasniegt ar citam metodēm.
dzīvdzemdētāji Dzīvnieki, kas nav oldējēji, bet kam dīgļa embrionālā attīstība noris mātes ķermenī un kas dzemdē dzīvus mazuļus.
zoofāgi Dzīvnieki, kas pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības.
labturība Dzīvniekiem nepieciešamo dzīves apstākļu nodrošināšana (piem., pareiza kopšana, barošana, veselības pārbaude).
sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēki izmanto (kā) sargāšanai; dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas vēro izmaiņas apkārtējā vidē un brīdina par tām pārējos.
priekštecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, kas ir radušies no tā.
kosmopolīts Dzīvnieks vai augs, kas ir plaši izplatīts daudzveidīgās zemeslodes vietās.
jauktenis Dzīvnieks vai augs, kas radies, krustojoties divu dažādu sugu vai šķirņu pārstāvjiem.
sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi.
pēcnācējs Dzīvnieks, arī augs attiecībā pret īpatni, no kā tas radies.
pēctecis Dzīvnieks, arī augs attiecībā pret īpatni, no kā tas radies.
konkurents Dzīvnieks, augs, kas eksistences cīņā sacenšas ar kādu citu dzīvnieku vai augu.
ieklīdenis Dzīvnieks, kas ieklejojis no citurienes.
viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilgu laiku, arī ir ieradies no citurienes.
ieceļotājs Dzīvnieks, kas migrējot ieradies no citurienes; augs, kas ieviesies no citurienes.
vienpatis Dzīvnieks, kas nemēdz uzturēties baros un ir neatkarīgs, izņemot pārošanās laiku.
mājdzīvnieks Dzīvnieks, ko audzē saimnieciskām, estētiskām vai pētnieciskām vajadzībām.
strupastu apakšdzimta dzīvnieku apakšdzimta, pie kuras pieder ondatras jeb bizamžurkas, ūdeņu strupastes jeb ūdensžurkas, lauku strupastes, tumšās jeb pļavu strupastes un meža strupastes.
aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, ādas, arī spalvu krāsa, kas pielāgota vides dominējošai krāsai.
vāveru dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst sīki un vidēji lieli grauzēji, piem., murkšķi, susliki, vāveres.
sermuļu dzimta dzīvnieku dzimta, pie kuras pieder sermulis, āpsis, cauna, ūdrs, sesks u. c.
plūči Dzīvnieku iekšējie orgāni, kas ir izmantojami par pārtikas produktu, piem., sirds, plaušas, nieres.
mutes un nagu sērga dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs iekaisums mutē, ap muti, nagiem un uz tesmeņa.
mēsli Dzīvnieku izkārnījumi; lauksaimniecības dzīvnieku izkārnījumi (parasti kopā ar pakaišiem), ko izmanto augsnes mēslošanai; kūtsmēsli.
monogāmija Dzīvnieku kopdzīves veids – tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti.
poliandrija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad mātīte vairošanās periodā pārojas ar vairākiem tēviņiem.
poliginija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad tēviņš vairošanās periodā pārojas ar vairākām mātītēm.
poligāmija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad viena dzimuma īpatnis vairošanās periodā pārojas ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
ciltsmāte Dzīvnieku mātīte vai augu suga, no kā izveidojušās nākamās paaudzes.
ālava Dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā nav apaugļojusies un nedod pēcnācējus.
zīdals Dzīvnieku mātītes piens.
ciltstēvs Dzīvnieku tēviņš vai augu suga, no kā izveidojušās nākamās paaudzes.
protoplazma Dzīvnieku un augu šūnas saturs kopā ar kodolu un citoplazmu; dzīvnieku un augu šūnu viela, kurā noris visi dzīvības procesi.
namīpašums Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
karavāna Dzīvojamā mājiņa uz riteņiem, ko, dodoties ceļojumā, piekabina automašīnai; šāda ceļojumiem paredzēta speciāla automašīna.
mansards Dzīvojamā telpa bēniņos (zem jumta slīpes), ar jumta plaknē veidotiem logiem.
nodzīvoties Dzīvojot degradēties, morāli pagrimt.
nams Dzīvošanai, iestādei u. tml. paredzēta ēka.
vaļoties Dzīvot bez tiešiem darba pienākumiem, atpūsties.
izdzīvoties Dzīvot kādu laiku, uzturēties (daudzās vietās).
nabagoties Dzīvot nabadzībā; skopoties.
dzīvo kā suns ar kaķi dzīvot nesaticīgi, naidīgi.
dzīvot no zila gaisa un mīlestības dzīvot romantiskas jūsmas pārņemtam, nedomājot par eksistences līdzekļiem.
sadzīvot Dzīvot, arī darboties ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu).
satikt Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu); sadzīvot (1).
peldēt pa virsu dzīvot, izturēties, rīkoties pavirši, virspusēji, neiedziļinoties.
peldēt pret straumi dzīvot, izturēties, rīkoties pēc savas pārliecības, gribas pretēji vairākuma uzskatiem.
sisties Dzīvot, ļoti grūti, smagi strādājot, cīnoties ar trūkumu un pārvarot materiālās grūtības.
mājot Dzīvot, mitināties (parasti pastāvīgi, ilgāku laiku).
augt Dzīvot, pavadīt bērnību (kur, kādos apstākļos); veidoties, attīstīties.
peldēt pa straumi dzīvot, piemērojoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem un apkārtējo ietekmei.
sava ceļa gājējs dzīvot, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
iet savu ceļu Dzīvot, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
iet citu ceļu Dzīvot, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
kulties Dzīvot, strādāt, pārvarot grūtības, trūkumu; pūlēties.
mitināties Dzīvot, uzturēties (kur) – par cilvēkiem.
vadīt Dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, kur, kādos apstākļos).
simfodžezs Džeza mūzika, kas paredzēta atskaņošanai orķestrim, izmantojot simfoniskā un džeza orķestra instrumentus.
svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis – pastāvīgas novirzes no pamatritma; džeza stils, kam raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis, ritma šūpošanās.
bībops Džeza mūzikas stils (radies 20. gs. četrdesmitajos gados), kam raksturīgi izteikti sinkopēti ritmi.
diksilends Džeza mūzikas stils, kas radies Jaunorleānā 20. gs. sākumā; ansamblis, kas izpilda skaņdarbus šādā manierē.
džezbends Džeza orķestris.
Tora Ebreju svētie raksti, kas atbilst Bībeles pirmajām piecām (Mozus) grāmatām.
ieecēt Ecējot iestrādāt.
izecēt Ecējot izraut, iznīcināt (parasti nezāles).
sviesta beka ēdama beka ar dzeltenbrūnu, lipīgu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka.
saldūksne Ēdama sēne ar balti dzeltenu gļotainu cepurīti un baltu, sīvu piensulu [Lactarius resimus].
raganu beka ēdama sēne ar dzeltenu cepurīti un apakšdaļā paresninātu kātiņu dzeltenā vai iesarkanā krāsā ar brūnganu, pūkainu tīklojumu.
fondī Ēdiens – karsta (parasti kausēta siera, arī šokolādes) mērce, ko ēd no kopēja trauka, pamērcējot tajā maizi, augļus u. tml; trauks šī ēdiena gatavošanai.
piebarojums Ēdiens, kas (zīdainim) tiek dots papildus mātes pienam vai tā aizstājējam.
viltotais zaķis ēdiens, kas ir maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
ēdienkarte Ēdienu saraksts; attiecīgais ēdienu kopums ēdnīcā, kafejnīcā, restorānā.
mielasts Ēdienu un dzērienu kopums (viesībās).
vēlbrokastis Ēdināšanas iestādēs – zviedru galda veida ēdienu piedāvājums dienas pirmajā pusē; brančs.
grauzt Ēdot urbties (kur iekšā) un bojāt (to); šādi urbjoties, veidot (kur caurumu, robu).
atrakcija Efektīgs, sarežģīts cirka vai estrādes priekšnesums.
gārša Egļu un lapkoku mežs, kas izveidojies barības vielām bagātās augsnēs.
ēģiptieši Ēģiptes Arābu Republikas pamatiedzīvotāji – Ēģiptes arābi.
mameluks Ēģiptes valdnieka gvardes karavīrs.
faraons Ēģiptes valdnieks; šā valdnieka tituls.
ECT Eiropas Cilvēktiesību tiesa.
ELJA Eiropas Latviešu jaunatnes apvienība.
rietumi Eiropas zemes un ASV (pretstatā Āzijai); Rietumeiropas valstis (pretstatā bijušā Austrumeiropas bloka valstīm).
eiropeīdi Eiropeīdās rases pārstāvji.
apiet Ejot (ar līkumu), nokļūt, tikt (kam) garām, (to) neskarot.
apiet Ejot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
pāriet Ejot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā).
aiziet Ejot attālināties; doties prom; ejot nokļūt (kur, aiz kā, līdz kādai vietai).
atiet Ejot atvirzīties nost.
noiet Ejot garām, iegriezties (kur).
pieiet Ejot iegriezties (pie kāda).
ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā); ejot iegriezties (kur uz neilgu laiku).
iziet Ejot izvirzīties (cauri kam, caur ko).
iziet Ejot izvirzīties (no kurienes); ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt (kur); ejot sasniegt (kādu vietu).
uziet Ejot nejauši sastapties (ar kādu, ko).
noiet Ejot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
pāriet Ejot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
pāriet Ejot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku; paiet (1).
paiet Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku.
paiet Ejot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
ieturēt soli ejot pielāgoties cita gaitai, ātrumam, virzienam.
pieiet Ejot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
uziet Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ejot uzvirzīties uz kādas vietas.
vadāt Ejot vest (cilvēkus, piem., aicinot nākt līdzi), parasti vairākkārt, uz dažādām vietām.
noiet Ejot virzīties un nokļūt (no augstākas vietas zemākā).
noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
iepērties Ejot, braucot ievirzīties (vietā, no kuras grūti tikt ārā).
pārvietoties Ejot, braucot, riņķojot u. tml. virzīties (kur, pa kurieni).
tikties Ejot, gaidot u. tml., arī ierodoties norunātā vietā, nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu).
mīcīt Ejot, pārvietojoties, ar kājām spiest, spaidīt (ko).
ietriekties Ejot, skrienot, braucot u. tml. ievirzīties (šķērslī), atsisties (pret to).
noklīst Ejot, staigājot nodalīties, nošķirties (no citiem).
nest Ejot, virzoties pārvietot, nogādāt (ko rokā vai rokās paņemtu, kur ievietotu, uzliktu uz pleca, muguras u. tml.).
baznīca Ēka kristīgo konfesiju dievkalpojumiem; dievnams.
cirks Ēka šāda veida priekšnesumiem; iestāde, kas organizē šāda veida priekšnesumus.
baseins Ēkā vai zem klajas debess ierīkota mākslīga ūdenstilpe peldēšanai.
viesu nams ēka, kura paredzēta viesību rīkošanai, svinībām.
mītne Ēka, telpa vai telpas, arī vieta, kur (uzņēmums, iestāde, organizācija) atrodas, darbojas.
pirts Ēka, telpa vai telpas, kas ir īpaši iekārtotas mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
mītne Ēka, telpa vai telpas, ko (cilvēks) izmanto par dzīvesvietu, īslaicīgas apmešanās vietu.
slēģi Ēkas ārpusē pie logiem piestiprinātas virināmas plāksnes logu aizsegšanai; aizvirtņi (1).
aizvirtņi Ēkas ārpusē pie logiem piestiprinātas virināmas plāksnes logu aizsegšanai; slēģi.
frontons Ēkas fasādes, portika, kolonādes augšējais noslēgums (parasti trijstūra formā).
vainags Ēkas karkasa guļkoku josla, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi; katra atsevišķa guļbūves baļķu kārta.
stāvs Ēkas, celtnes horizontāla konstruktīvā daļa, kas norobežota ar grīdu un griestiem vai jumtu.
makroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta visā valsts tautsaimniecībā notiekošos procesus un likumsakarības; attiecīgais mācību priekšmets.
recesija Ekonomikas palēnināšanās periods, kad notiek uzņēmējdarbības aktivitātes kritums.
monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse.
loģistika Ekonomikas zinātnes nozare, kas izstrādā metodes, kā jebkuras sistēmas ietvaros objektīvāk plānot un regulēt informācijas, materiālu, produkcijas, enerģijas u. c. resursus; atsevišķa uzņēmuma darbībā vajadzīgo resursu pasūtīšanas, transportēšanas, izvietošanas plānošana un regulēšana.
konjunktūra Ekonomikas, saimnieciskās dzīves viļņveidīga kustība, ko nosaka, piemēram, pieprasījuma un piedāvājuma attiecības konkrētajā laika periodā.
makroekonomika Ekonomiskā sistēma kopumā; parādības, kas aptver visu tautsaimniecību (piem., nacionālais ienākums, iekšzemes kopprodukts).
merkantilisms Ekonomiska teorija (16.–18. gs.) par tirdzniecību kā labklājības pamatu, kas valstij ir jāatbalsta, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu.
iekārta Ekonomiskā un politiskā sistēma (sabiedrībā, valstī); valsts pārvaldes forma, veids.
gala pārbaudījums eksāmeni, kurus kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
gala eksāmeni eksāmeni, kurus kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
akadēmiskais parāds eksāmens, ieskaite, ko students nav nokārtojis noteiktajā termiņā.
iestājeksāmens Eksāmens, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē).
centralizētais eksāmens eksāmens, kura rezultātus novērtē centralizēti, vienā (parasti augstākstāvošā) iestādē.
sesija Eksāmenu un ieskaišu laiks (augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs) pēc katra semestra.
tirāža Eksemplāru kopskaits (iespieddarba).
metiens Eksemplāru kopskaits (iespieddarbam); tirāža.
iztika Eksistences līdzekļu kopums; uzturs, pārtika.
forma Eksistences veids; satura organizācija, struktūra.
pasaule Eksistences, esamības forma; materiālā realitāte.
turēties Eksistēt, balstoties (uz ko).
mist Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) – par personības, rakstura, psihes īpašībām u. tml.
monopoltiesības Ekskluzīvas tiesības vienīgajam (ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko u. tml.).
ballistiskā ekspertīze ekspertīze, ko veic, lai noteiktu lodes, šāviņa trajektoriju.
eksperts Ekspertīzes veicējs.
reeksportēt Eksportēt no ārzemēm ievestās preces uz citu valsti bez to pārstrādes.
ekspresionists Ekspresionisma pārstāvis.
ekstensija Ekstremitātes vai mugurkaula stiepšana, ko izmanto, piem., lūzumu, izmežģījumu ārstēšanā.
zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids – pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā – zorbā.
lociņš Elastīga koka nūjiņa, kurai starp galiem nostiepti zirga astri (vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. spēlēšanai).
siksna Elastīga sloksne, lente ar savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām.
vantis Elastīgi elementi (troses), kas notur laidumus (piem., tiltiem).
elpvads Elastīgs cauruļveida orgāns, pa kuru gaiss no balsenes plūst uz bronhiem un plaušām un atpakaļ; traheja.
kokteiļkleita Eleganta kleita (parasti bez piedurknēm un apkakles), ko velk, apmeklējot svinīgus sarīkojumus.
dāma Eleganti ģērbusies, izskatīga sieviete.
svārstību kontūrs elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas brīvas elektromagnētiskas svārstības.
konvekcijas strāva elektriskā strāva, ko pārvietodamies rada elektriskie lādiņi.
spuldze Elektriskās apgaismošanas ierīces detaļa – stikla balons ar kvēldiegu.
elektrolīnija Elektriskās enerģijas pārvades līnija.
taisngriezis Elektriskās enerģijas pārveidotājs, kas maiņstrāvu pārveido vienas polaritātes pulsējošā līdzstrāvā.
lokizlāde Elektriskās izlādes veids gāzēs; elektriskais loks.
farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā) [F].
termoelements Elektriskās ķēdes daļa, kura sastāv no dažādiem vadītājiem un kurā izmanto termoelektriskos efektus.
tilts Elektriskās ķēdes elements, ko izmanto, lai tai pieslēgtu mērierīci.
kontakts Elektriskās ķēdes vadu saskaršanās; savienojums šādas saskares vietā.
oms Elektriskās pretestības mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); apzīmējums – Ω.
megoms Elektriskās pretestības mērvienība, miljons omu.
indukcija Elektriskās strāvas rašanās vai ķermeņa magnetizēšanās, atrodoties elektrizēta vai magnetizēta ķermeņa tuvumā.
spert Elektriski izlādēties kādā vidē, priekšmetā u. tml. (par zibeni); izraisīties, zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
neitrīno Elektriski neitrāla elementārdaļiņa ar pavisam mazu masu, kas rodas, piem., elementārdaļiņu sabrukšanas procesā.
komutācija Elektrisko ķēžu slēguma maiņa; atsevišķu to daļu ieslēgšana, atslēgšana vai pārslēgšana.
elektriskais spriegums elektrisko potenciālu diference starp diviem elektriskās ķēdes punktiem.
spriegums Elektrisko potenciālu starpība starp diviem lauka, elektriskās ķēdes punktiem.
segvejs Elektrisks divriteņu pārvietošanās līdzeklis, kura riteņi izvietoti abās pusēs kāpslim, uz kura stāv braucējs, un kas automātiski līdzsvarojas, pielāgojoties braucēja ķermeņa stāvoklim.
pašindukcija Elektrodzinējspēka rašanās elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē.
elektrotīkls Elektroenerģijas piegādes un sadales sistēma, kas sastāv no savstarpēji savienotām elektropārvades līnijām.
elektrolīze Elektroķīmisks process, kas rodas, elektriskajai strāvai plūstot caur elektrolītu.
pīkstenis Elektromagnētiskais pārtraucējs, kas automātiski ieslēdz un izslēdz elektronisko strāvu; zummers.
radioviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru frekvence ir radiofrekvenču diapazonā un kuri apkārtējā vidē izplatās bez īpašām pārvades līnijām.
relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas, reaģējot uz impulsiem, ieslēdz vai pārtrauc elektrisko ķēdi.
vēstkopa Elektroniskā pasta sistēma, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
namrunis Elektroniska sakaru ierīce pie nama ieejas, kas ļauj sazināties un iekļūt šajā namā; domofons.
kredītkarte Elektroniskais dokuments, kas dod iespēju norēķināties par pirkumiem un pakalpojumiem, saņemt skaidru naudu bankas automātā, izmantojot bankas piešķirto kredītu.
darsonvalizācija Elektroterapijas veids – augstas frekvences, augsta sprieguma un vājas strāvas izmantošana ārstniecībā.
orbitāle Elementārdaļiņas (piem., elektrona) iespējamā atrašanās vieta atomā.
konsole Elements, kas balsta izvirzītu celtnes daļu (piem., balkonu, dzegu, rotājumu).
sistēma Elementu, sastāvdaļu kopums, apvienojums, kurā starp tām ir noteiktas attieksmes un kuram ir noteiktas funkcijas.
žagas Elpošanas muskuļu pēkšņa saraušanās, kā rezultātā plaušās ar troksni tiek ieelpots gaiss; skaņa, kas rodas šajā procesā.
žagoties Elpošanas orgāniem pēkšņi krampjaini saraujoties, radīt īsas, aprautas skaņas.
traheja Elpošanas orgāns, kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām, elpvads.
uzelpot Elpot ar dziļu, spēcīgu ieelpu un izelpu, nomierinoties pēc sasprindzinājuma, uzbudinājuma u. tml.; sākt elpot atviegloti.
frī Eļļā vārītas kartupeļu šķēlītes.
oleogrāfija Eļļas gleznu reprodukciju iespiešanas veids, kurā var atdarināt gleznas krāsu toņus, faktūru, audekla struktūru; šādi iespiesta gleznas reprodukcija.
spēlēt uz jūtām emocionāli iedarboties uz kādu, parasti savtīgā nolūkā.
pārdzīvot Emocionāli spēcīgi reaģēt (piem., uz kādu notikumu, situāciju); saspringti domāt, uztraukties (par to).
gandarījums Emocionāls stāvoklis, apmierinājums, prieks, ko izraisa, piem., labi paveikts darbs, izdevusies iecere.
izmisums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
ekstāze Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga tik liela laimes izjūta, sajūsma, pacilātība, ka var zust prāta kontrole; ārkārtēja uzbudinājuma vai transa stāvoklis.
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piem., kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
niknums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti stipras dusmas, sašutums, arī agresivitāte.
nolemtība Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas nespējā pozitīvi ietekmēt savu dzīvi; padošanās bezcerībai, negatīvam iznākumam.
gaidas Emocionāls stāvoklis, kas rodas, ko ļoti gaidot, ļoti ilgojoties pēc kā.
nojauta Emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar neskaidrām izjūtām par to, kas notiks, kas vēl nav īsti zināms; priekšnojauta.
rigiditāte Emocionāls, intelektuāls inertums, nespēja pielāgoties mainīgiem apstākļiem.
kodolenerģija Enerģija, kas rodas kodolreakciju procesos.
zaļā enerģija enerģija, kas tiek iegūta no dabas resursiem (piem., vēja, saules).
ālēties Enerģijas pārpilnībā izturēties skaļi un neapvaldīti; dauzīties.
sēsties Enerģijas trūkuma dēļ beigt darboties.
dzīvīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs (parasti par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ziķeris Enerģisks, dzīvespriecīgs cilvēks; veikls, apķērīgs cilvēks.
jauneklīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs, spēka pilns (par cilvēku).
ziķerīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs; veikls, apķērīgs.
biļina Episka krievu tautas dziesma par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem; krievu folkloras žanrs.
tautas eposs eposs, kas radies tautas mutvārdu daiļradē.
klubkrēsls Ērts polsterēts atzveltnes krēsls.
komfortabls Ērts, labiekārtots; tāds, kur var ērti, labi justies.
zirgēzelis Ērzeļa un ēzeļu ķēves krustojums.
klātbūtne Esamība, pastāvēšana (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātesamība.
parādība Esamības un attīstības izpausmes forma (piem., process, stāvoklis, īpašība).
Esi vīrs! esi vīrišķīgs, bezbailīgs, arī godīgs!
slīdošās kāpnes eskalators.
redzēt sapnī esot miega stāvoklī uztvert redzes tēlus.
ēst (ar) gariem zobiem ēst bez apetītes.
skeletēt Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem).
iestiprināties Ēst, dzert (parasti pēc kā nogurdinoša, remdējot izsalkumu, slāpes).
cienāties Ēst, dzert (parasti viesībās, ciemos).
skaists Estētikas kategorija, kas nosaka estētisko ideālu, atbilsmi tam.
popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, ritmiskas melodijas, izmantojot dažādu veidu instrumentus, piem., elektriskās ģitāras, pūšamos un sitamos instrumentus; populāra mūzika.
uzēdām Ēšanai maltītes beigās; ēšanai saldajā ēdienā.
taukmaize Ēšanai paredzēta ar kausētiem taukiem apziesta maizes šķēle.
hēdonisms Ētikas teorija, kas uzskata baudu par dzīves augstāko vērtību un mērķi.
utilitārisms Ētikas virziens, kas par pareizāko cilvēka rīcības veidu uzskata tādu, kas veicina iespējami lielākas sabiedrības daļas labklājību, laimīgumu.
acetāts Etiķskābes sāls vai esteris.
konfūcisms Ētiski filozofiska mācība (Ķīnā), kuras pamatā ir Konfūcija uzskati par cilvēkmīlestību un savstarpēju cieņu, tradīciju ievērošanu, attieksmi pret valsti.
reevakuēties Evakuēties atpakaļ, tikt evakuētam atpakaļ.
reevakuācija Evakuētu personu, iestāžu, uzņēmumu, priekšmetu u. tml. vešana atpakaļ uz agrāko atrašanās vietu.
zobēvele Ēvele (ar samērā stāvi iestiprinātu ēveļnazi), ko lieto sīku atskabargu radīšanai uz gludas virsmas pirms līmēšanas.
rupjēvele Ēvele (koksnes) rupjapstrādei.
apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
mūlis Ēzeļa un ķēves krustojums.
sprostezers Ezers, kas ir izveidojies aizgruvuma, dabiska vai mākslīga aizsprostojuma rezultātā.
lagūnas ezers ezers, kas veidojies, aizsērējot lagūnas savienojuma vietai ar jūru vai okeānu.
sapropelis Ezeru nogulumi, kas veidojušies no ūdensaugu un ūdens dzīvnieku atliekām, kurām vietumis piejaukušās sauszemes augu atliekas u. c. vielas.
nīčisms F. Nīčes un viņa piekritēju filozofisko uzskatu sistēma, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām morāles normām.
apsūdzība Fakti un liecības, kas pierāda kādas personas vainu un ļauj saukt (to) pie kriminālatbildības; attiecīgā procesuālā darbība tiesā.
vajadzība Faktori (dabiski, sociāli, garīgi), to kopums, kas nepieciešams (organisma, personības, sociālas grupas) dzīves, darbības nodrošināšanai.
aģents Faktors, arī līdzeklis, kas izraisa, uztur, veicina vai kavē kādu procesu.
riska faktors faktors, kas palielina riska iespēju.
sensācija Fakts, notikums u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību izpelnījies īpašu sabiedrības ievērību, izraisījis sevišķu interesi.
nabadzības apliecība fakts, rīcība, kas liecina par garīgu aprobežotību, nespēju.
faktogrāfija Faktu reģistrēšana, aprakstīšana bez analīzes.
prodekāns Fakultātes dekāna vietnieks.
dekāns Fakultātes vadītājs (augstākajā mācību iestādē).
safantazēt Fantazējot izveidot iztēlē (piem., notikumu, tekstu); sadomāt (ko nepatiesu).
farizejisms Farizeju mācība; farizejiem raksturīgs dzīvesveids.
farmaceits Farmācijas speciālists; aptiekas darbinieks, kas gatavo zāles.
psihofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pēta ārstniecisko vielu ietekmi uz psihes funkcijām.
iefasēt Fasējot iesvērt sīkākās vienībās.
safasēt Fasēt un pabeigt fasēt (ko) lielākā daudzumā; fasējot iegūt (kā iesaiņotos kopumus).
federalizācija Federācijas izveides process.
federālisms Federācijas principu kopums, to ievērošana; valsts pārvaldes sistēma, kas balstās uz šādiem principiem, to ievērošanu.
feministe Feminisma piekritēja; sieviešu tiesību aizstāve un atbalstītāja.
obroks Feodālā zemes rente Krievijā – ikgadēja produktu vai naudas nodeva, ko zemnieki muižniekam maksāja par zemes lietošanu.
muiža Feodālais zemes īpašums; šā īpašuma centrs ar muižnieka dzīvojamo māju un saimniecības ēkām.
kunga tiesa feodālās rentes veids – noteikta produktu daudzuma daļa.
klaušas Feodālās zemes rentes forma – darbs, kas zemniekam (ar savu inventāru un vilcējspēku) bez atalgojuma bija jāveic muižā.
soģis Feodālismā – augstākais tiesnesis, teritorijas pārvaldnieks; arī fogts.
lēnis Feodālismā – mantojams zemes īpašums, ko vasalis saņēma par noteiktu pienākumu pildīšanu.
grāfiste Feodālisma laikmetā – grāfa zemes valdījums.
nukleāzes Fermenti, kas sašķeļ nukleīnskābes.
enzīms Ferments – specifiska viela, kas paātrina bioķīmiskus procesus un regulē vielmaiņu.
lelle Figūra (parasti cilvēka vai dzīvnieka), kuras kustības vada aktieri un ar kuru atveido izrādes tēlu.
gājiens Figūras, kauliņa pārvietošana, spēlējot galda spēles; (spēles dalībnieka) kārta pārvietot figūru, kauliņu.
uzskaitīt Fiksēt nozīmīgus tautsaimniecības objektus, resursus, to skaitu, apjomu, patēriņu u. tml. atbilstošā informācijas apkopojumā.
komēdija Filma vai lugas iestudējums, kurā attēlotie notikumi un raksturi izraisa skatītāju smieklus.
kovbojfilma Filma, kurā tēlota kovboju dzīve (parasti romantizēti un shematizēti); vesterns.
dubls Filmas epizodes filmējums ar kameru (pirmo vai kādu citu, atkārtotu reizi).
uzfilmēt Filmējot piepildīt (informācijas nesēju, piemēram, videolenti) ar informāciju.
atribūts Filozofijā – būtiska, nepieciešama īpašība, bez kuras attiecīgā lieta nav iespējama.
pragmatisms Filozofijas novirziens, kas par atziņu patiesumu spriež no to praktisko seku un šo seku lietderības viedokļa.
metafizika Filozofijas nozare par esamības pirmsākumiem un pirmelementiem, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
ontoloģija Filozofijas nozare, kas nodarbojas ar esamības pētīšanu.
materiālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji ideālismam) matēriju, dabu, esamību atzīst par primāru, bet apziņu, ideju, garu – par sekundāru.
eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību pievērš cilvēka eksistences problēmām, viņa attiecībām ar apkārtējo pasauli.
pozitīvisms Filozofijas virziens, kas par vienīgo zināšanu avotu uzskata pozitīvas pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.
ideālisms Filozofijas virziens, kas pretēji materiālismam par primāru atzīst apziņu vai ārpus apziņas un matērijas esošu ideju; filozofiska mācība, pēc kuras viss, ko mēs vērojam, ir apziņas priekšstats.
monisms Filozofiska doktrīna, kas noliedz duālismu (piem., matērijas un gara esamību) un atzīst, ka realitāte sastāv tikai no vienas substances vai ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
dialektika Filozofiska izziņas metode, kas lietas, parādības un procesus pētī to kopsakarā, mijiedarbībā un attīstībā.
instrumentālisms Filozofiska koncepcija (pragmatisma paveids), kas atziņas un zinātniskas teorijas atzīst par līdzekli, ar kā palīdzību pielāgoties mainīgajai videi, attīstīt jaunas teorijas un metodes.
spirituālisms Filozofiska mācība, kas apgalvo, ka esamībai ir garīga daba.
duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
agnosticisms Filozofiska mācība, kas noliedz objektīvu pasaules izzināmību.
relatīvisms Filozofiska nostādne, kas noliedz objektīvas patiesības esamību, pamatojoties uz to, ka cilvēku atziņas ir relatīvas un subjektīvas.
fideisms Filozofisks uzskats, ka patiesības nav zinātniski pierādāmas, tās pamatojas vienīgi ticībā.
objektīvisms Filozofisks uzskats, kas atzīst, ka pastāv objektīvas, vispārpieņemtas patiesības, tikumiskās normas; pretstats: subjektīvisms.
intelektuālisms Filozofisks uzskats, kas par galveno izziņas procesā uzskata intelektu, ignorējot praksi.
racionālisms Filozofisks virziens, kurā prātu uzskata par galveno vai vienīgo zināšanu avotu, noliedzot jutekliskās pieredzes nozīmi.
dialektiķis Filozofs, kas lieto dialektiskās izziņas metodes; dialektikas piekritējs.
lakmuspapīrs Filtrpapīrs, kas piesātināts ar lakmusa šķīdumu.
subvencija Finansiāls pabalsts, ko (parasti) valsts izsniedz pašvaldībām vai uzņēmumiem noteiktam pasākumam ar nosacījumu, ka pašvaldības vai iestādes šajā pasākumā piedalās ar saviem līdzekļiem.
finanšu piramīda finanšu pieauguma sistēma, kas balstās uz arvien pieaugošu investoru skaitu.
kūrfirsts Firsts (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
cietība Fizikāla (vielas, ķermeņa) īpašība – spēja pretoties ārējai mehāniskajai iedarbībai.
perkusija Fizikālās izmeklēšanas metode, ar kuru orgānu stāvokli novērtē, izdarot piesitienus visapkārt tiem.
koloīdķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pēta dispersas sistēmas, to īpašības un tajās notiekošos procesus.
elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru.
uzkalde Fizikāli mehānisks process, kas noris metālos, tos plastiski deformējot aukstā veidā.
kairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju; iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju.
sakairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) spēcīgu reakciju.
darbība Fizikālo parādību vai ķīmisku vielu izraisīts process.
simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piem., pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
elektriskā pretestība fizikāls lielums, kas raksturo vadītāja vai elektriskās ķēdes pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai.
kodolreakcija Fizikāls process, kurā notiek smagā atoma (piem., urāna) kodola saskaldīšana un atbrīvojas enerģija.
enerģija Fizikālu vai ķīmisku procesu rezultātā radies spēks, ko izmanto, piem., siltuma ražošanai, dzinēju darbināšanai.
atomfizika Fizikas nozare, kas pētī atoma uzbūvi un fizikālos procesus atomā.
elektronu un jonu optika fizikas nozare, kas pētī elektronu un jonu plūsmas kūļu rašanos, izplatīšanos, fokusēšanas iespējas.
elektrostatika Fizikas nozare, kas pētī miera stāvoklī esošu elektrisko lādiņu mijiedarbību.
termometrija Fizikas nozare, kas pētī temperatūras mērīšanas līdzekļus un metodes.
spektrometrija Fizikas un tehnikas nozare, kas izstrādā metodes spektru parametru noteikšanai.
dzemdēt Fizioloģiskā procesā izvadīt no dzemdes (attīstījušos augli).
ražot Fizioloģiskā procesā radīt vielas (par organismu, tā daļām).
slodze Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā.
klimakss Fizioloģisks process (parasti sievietēm 45–50 gadu vecumā), kurā izbeidzas dzimumdziedzeru darbība.
ierosa Fizioloģisks process nervu audos, tiem reaģējot uz kairinājumu.
kavēšana Fizioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu.
dzemdības Fizioloģisks process, kura rezultātā attīstījies auglis tiek izvadīts no dzemdes.
gremošana Fizioloģisks process, kurā uzņemtās barības vielas pārveidojas vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
ziemas guļa fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem).
ziemguļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā organisma dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem); ziemas guļa.
noslīdēt Fizioloģisku iemeslu dēļ būt, atrasties zemāk par normālo stāvokli (par ķermeņa daļām).
dzimt Fizioloģisku procesu rezultātā atdalīties no mātes organisma.
siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā; termoterapija.
termoterapija Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā.
subjekts Fiziska vai juridiska persona, kam ir tiesībspēja un rīcībspēja.
fiziskā audzināšana Fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma (bijušajā PSRS);
pārpūle Fiziskās vai psihiskās darbības spēju krasa samazināšanās, arī veselības traucējumi pārmērīgas piepūles vai nervu sasprindzinājuma dēļ.
aiztikt Fiziski aizskarot, nodarīt sāpes, ļaunumu.
ģērēt ādu fiziski izrēķināties, stipri sist.
dūšīgs Fiziski labi attīstīts, veselīgs, spēcīgs.
nevarīgs Fiziski nespēcīgs, vārgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
pakustēties Fiziski padarboties – paiet, pastaigāties u. tml.
attīstīts Fiziski vai garīgi izveidojies, nobriedis; izkopts.
nīkulis Fiziski vārgs, nespēcīgs, nevarīgs cilvēks.
vingrošana Fiziski vingrinājumi veselības nostiprināšanai, fizisko spēju attīstīšanai u. tml.
treniņbikses Fizkultūras un sporta nodarbībām piemērotas bikses.
oāze Floristikā – ar ūdeni piesūcināms īpaša materiāla sūklis, kurā iesprauž ziedus, veidojot ziedu kompozīcijas.
flagmaņkuģis Flotes pavēlnieka, karakuģu vienības komandiera (flagmaņa) kuģis.
prosodija Fonētisko parādību kopums – skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
asimilācija Fonētisks process – blakus vai tuvu esošu skaņu artikulācijas pielāgošanās.
kontrakcija Fonētisks process, kurā divi blakus esoši, bet pie dažādām zilbēm piederoši patskaņi izrunā saplūst vienā patskanī vai divskanī.
veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
starpforma Forma, veids, kam ir divu vai vairāku citu formu, veidu pazīmes, īpašības; arī (kā) pārejas forma.
noformēties Formējoties izveidoties, iegūt noteiktu formu, izskatu.
nospriest Formulēt (tiesas) spriedumu.
vivianīts Fosfātu minerāls (sastopams, piem., brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš.
fosfāts Fosforskābes sāls.
blende Fotoaparātam, kinokamerai u. tml. – diafragma ar maināmu atveres lielumu, lai izsargātos no attēla veidošanai nevajadzīgiem gaismas stariem.
ziepene Fotoaparāts (parasti vienkāršs, zemas kvalitātes); ziepju trauks.
pārgaismot Fotografējot pieļaut pārāk intensīvu gaismas iedarbību un iegūt sliktas kvalitātes attēlu.
fotosesija Fotografēšanas process, kuru veic (profesionāls) fotogrāfs.
uzņemties Fotografēties, nofotografēties, arī filmēties.
emulsija Fototehnikā – gaismjutīga kārtiņa uz fotofilmas vai plates, kas sastāv no želatīna šķīdumā sadalītām sudraba sāļu daļiņām.
brī Franču deserta siers ar baltu, ēdamu pelējuma kārtiņu.
Marseljēza Franču revolucionārā dziesma; Francijas Republikas valsts himna.
intonācija Frāzes jēdzieniskā un emocionālā noskaņa, ko atklāj, piem., vārdkārta, pieturzīmes u. tml.
kilohercs Frekvences mērvienība – 1000 svārstību sekundē [kHz].
proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
ekosistēma Funkcionāla sistēma, kurā ietilpst noteiktā teritorijā sastopamie dzīvie organismi un nedzīvā to eksistences vide.
zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā un kam raksturīgs emocionāli neitrālu izteiksmes līdzekļu izmantojums, objektīvums, vispārīgums, precizitāte u. c.
neiroze Funkcionāls augstākās nervu sistēmas darbības traucējums, kas radies no psihiskiem pārdzīvojumiem.
augusts Gada astotais mēnesis.
aprīlis Gada ceturtais mēnesis.
mācību gads gada daļa, kad notiek mācības mācību iestādēs.
gadalaiks Gada daļa, kam atkarībā no Saules stāvokļa ir raksturīgi noteikti laikapstākļi.
akadēmiskais gads gada daļa, kurā notiek mācības augstākajā izglītības iestādē.
oktobris Gada desmitais mēnesis.
septembris Gada devītais mēnesis.
decembris Gada divpadsmitais mēnesis.
gredzens Gada laikā izaugusī (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā.
lasāmība Gada laikā vidēji katram bibliotēkas lasītājam izsniegto iespieddarbu skaits.
februāris Gada otrais mēnesis.
Vecgada vakars gada pēdējās dienas – trīsdesmit pirmā decembra – vakars.
maijs Gada piektais mēnesis.
janvāris Gada pirmais mēnesis.
jūlijs Gada septītais mēnesis.
jūnijs Gada sestais mēnesis.
marts Gada trešais mēnesis.
novembris Gada vienpadsmitais mēnesis.
ziema Gadalaiks starp rudeni un pavasari, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
locīt pūru gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamai ģimenes dzīvei.
audzēt čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
audzēt odzi azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
guldīt Gādāt, rūpēties, lai (kāds) var gulēt; guldināt.
guldināt Gādāt, rūpēties, lai (kāds) var gulēt; guldīt (1).
rūpes Gādība, ieinteresēta attieksme un atbilstoša rīcība (pret ko).
apgādība Gādība, rūpes (par dzīvnieku).
samesties Gadīties kļūmei, kavēklim (piem., darbībā).
laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam; veikties (labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ).
samisēties Gadīties, parasti pēkšņi, kļūmei, neveiksmei.
iznākt Gadīties.
trāpīties Gadīties.
neskartās zemes gadsimtiem neapstrādātas lielas zemes platības (piem., Kazahstānas stepēs, kas no 1954. līdz 1960. gadam tika uzplēstas graudaugu audzēšanai).
Ginesa rekordu grāmata gadskārtēja enciklopēdija ar vislabākajiem sasniegumu sarakstiem dažādās jomās, ko izdod pēc Ginesa alus darītavas iniciatīvas.
jaunais stils gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 1582. gadā.
nogaidīt Gaidīt (kamēr rodas, iestājas labvēlīgi apstākļi, izdevīga situācija u. tml.).
cerēt Gaidīt (ko), ilgoties (pēc kā laba).
sagaidīt Gaidot piedzīvot brīdi, kad (gaidītais) pienāk, iestājas u. tml.
nogaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
atgaiņāties Gaiņājoties censties atbrīvoties (no kā uzmācīga).
gainīties Gaiņāties.
burbulis Gaisa (gāzes) pūslītis, ko aptver ūdens vai cita šķidruma kārtiņa.
aspirācija Gaisa attīrīšana no netīrumiem, putekļiem un atlikumiem, kas rodas ražošanas iekārtu darbības procesā.
aviodesants Gaisa desants.
kondensācija atmosfērā gaisā esošo ūdens tvaiku pāreja šķidrā vai cietā stāvoklī.
salto Gaisā lēciena laikā apmests kūlenis.
nokrišņi Gaisa mitrums, kas lietus, sniega vai krusas veidā krīt no mākoņiem; arī gaisa mitrums, kas kondensējas uz zemes vai priekšmetiem (piem., rasa, sarma, atkala).
smogs Gaisa piesārņojums (parasti lielās pilsētās un rūpniecības centros); šāds dūmu, gāzu u. tml. piesārņojums kopā ar miglu.
aerācija Gaisa pievadīšana; piesātināšana ar gaisu.
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (telpu, drēbes), izaukstēt (telpu).
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināties (parasti par telpu, drēbēm), kļūt aukstam.
piezemes temperatūra gaisa temperatūra divu metru augstumā no zemes virsmas.
mākslīgā elpināšana gaisa vai skābekļa mākslīga ievadīšana plaušās, ko izmanto dabiskās elpošanas atjaunošanai, kā arī smagas slimības, nelaimes gadījuma vai inhalācijas narkozes laikā.
kompresija Gaisa, gāzes vai degoša maisījuma saspiešana (motora cilindrā vai kompresorā).
gāze Gaisam līdzīga viela, kas var brīvi izplesties un aizpildīt kādu telpu; viela gāzveida agregātstāvoklī.
dienasgaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma.
virsgaisma Gaisma, kas telpā ieplūst no virspuses, no augšas, piem., caur iestiklotām jumta konstrukcijām.
polarizēta gaisma gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā.
dzisa Gaismas dzišana (debess spīdekļiem).
uguņošana Gaismas efektu radīšana, izmantojot pirotehniskus līdzekļus (piemēram, šaujot raķetes).
gaismas laušana gaismas izplatīšanās virziena maiņa, tai pārejot no vienas vides otrā.
luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kura rodas nevis kā parasti ķermenim sakarstot, bet citu procesu ietekmē.
rītausma Gaismas parādīšanās no rīta, pirms saullēkta; laiks pirms saules lēkta, kad parādās pirmā gaisma.
luksofors Gaismas signalizācijas ierīce ielu satiksmes regulēšanai.
refrakcija Gaismas staru noliekšanās, tiem ejot cauri Zemes atmosfērai.
terminators Gaismas un ēnas robeža uz Mēness, planētas vai tās pavadoņa virsmas.
uguns Gaismas un siltuma starojums, kas rodas, kam degot ar liesmu.
refrakcija Gaismas, arī skaņu viļņu virziena maiņa, tiem pārejot no vienas vides citā; staru laušana.
lāpa Gaismeklis, kas sastāv no kāta un tā galā iestiprināta degoša materiāla.
nūjiņa Gaismjutīgi receptori (redzes šūnas) acs tīklenē.
zvaigzne Gaismu izstarojošs debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas).
mēnestiņš Gaiša lokveida josla pie naga saknes.
kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no jūras aļģēm un ko izmanto, piem., par kurināmo.
debeszils Gaiši zils, debess zilumā.
apdārzs Gaišs loks (parasti ap mēnesi).
viegls Gaišs, maz piesātināts (par krāsu, krāsas toni).
attīstība Gaita (piem., notikumam, procesam); risinājums (piem., sižetam).
gājēju tunelis gājējiem paredzēta apakšzemes pāreja.
ietve Gājējiem paredzēta, mazliet paaugstināta josla gar brauktuves malu.
kājceliņš Gājēju iestaigāts celiņš, taka; celiņš gājējiem.
kuvērs Galda klājums vienai personai: šķīvji, glāzes, galda piederumi, salvete.
uzbrukt Galda spēlēs – veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
smalkgaldnieks Galdnieks, kas izgatavo augstvērtīgas mēbeles ar sarežģītu apdari.
galējība Galēja (kāda stāvokļa, pazīmes) pakāpe, pārmērība.
galifeikas Galifē bikses.
galifejas Galifē bikses.
menestrels Galma dziedonis, mūziķis (viduslaiku Francijā un citās Eiropas zemēs), arī ceļojošs dziesminieks.
pārpieris Galvas apsējs, ko sieviete sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
deniņi Galvas daļa, kas atrodas virs acīm no pieres sāniem līdz ausij.
starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri.
centrālā nervu sistēma galvas un muguras smadzenes.
galvaskausa pamatne galvaskausa smadzeņu daļas apakšējā daļa, uz kuras atrodas galvas smadzenes.
pamatdisciplīna Galvenā (piem., sporta, zinātnes) nozare.
vadzvaigzne Galvenā doma, ideja (darbībai); mērķis, uz kuru tiekties.
galvaspilsēta Galvenā pilsēta, kurā atrodas valsts augstākās pārvaldes iestādes; valsts administratīvais un politiskais centrs.
pamatprofesija Galvenā profesija.
maģistrāle Galvenā satiksmes līnija (šoseja, plata iela u. tml.).
tranzītmaģistrāle Galvenā satiksmes līnija, maģistrāle, pa kuru noris tranzīta kustība.
līnijtiesnesis Galvenā tiesneša palīgs (piem., futbolā, hokejā).
žultsskābe Galvenā žults sastāvdaļa – holesterīna derivāts.
pamatpatiesība Galvenā, būtiskākā patiesība; arī neapstrīdama patiesība.
ģimenes galva galvenā, noteicošā persona ģimenē; ģimenes apgādnieks.
šefpavārs Galvenais (sabiedriskās ēdināšanas iestādes) pavārs.
centrs Galvenais darbības psihiskās norises objekts.
virsdiriģents Galvenais diriģents (piem., Dziesmu svētkos).
virskapelāns Galvenais kapelāns iestādē, organizācijā u. tml., kurā ir vairāki kapelāni.
kapteinis Galvenais kuģa apkalpes loceklis, kas komandē kuģi, ir par to atbildīgs.
vadmotīvs Galvenais motīvs, tēma vai motīvu grupa, kas skaņdarbā vairākas reizes atkārtojas, paužot tā galveno ideju.
mātes uzņēmums galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku; mātesuzņēmums.
metrdotels Galvenais viesmīlis.
pamatforma Galvenais, nozīmīgākais eksistences satura organizācijas veids.
maģistrāls Galvenais, svarīgākais (par satiksmes līnijām, ielām, arī ūdensvada, kanalizācijas, elektrotīkla u. tml. līnijām).
shēma Galvenajās līnijās izveidots (norises, darbības) apraksts, attēlojums.
parādes durvis galvenās durvis celtnes fasādē.
pamatintereses Galvenās intereses.
pamattiesības Galvenās, nozīmīgākās tiesības.
skelets Galveno (mākslas darba) uzbūves sastāvdaļu kopums.
vairāk Galvenokārt; lielākoties.
kalmārs Galvkājis ar desmit taustekļiem, kura gaļu izmanto pārtikā.
sēpija Galvkāju klases jūras dzīvnieks, kura organismā īpašs dziedzeris izdala brūnu sekrētu; tinteszivs.
izgalvot Galvojot panākt, ka (kādu) atbrīvo (piem., no ieslodzījuma).
giross Gaļas ēdiens, ko cep uz rotējoša vertikāla iesma.
cauraudzis Gaļas gabals, kur treknums mijas ar liesumu.
nogānīties Gānoties izteikt savu nepatiku; nolamāties.
ķesele Garā kātā iestiprināts maisiņš ziedojumu vākšanai baznīcā.
sloksne Gara, samērā šaura (kāda materiāla, piem., metāla, ādas, koksnes) plāksne.
galerija Gara, šaura apakšzemes eja (piem., kalnraktuvēs).
koridors Gara, šaura, no abām pusēm ierobežota zemes josla.
secen Garām, postoši neskarot.
puskombinezons Garās bikses ar nelielu krūšu daļu.
skaliņš Garas, plānas, šauras koka plāksnes sienas un griestu apsišanai pirms apmešanas.
našķis Gardēdis; tas, kas mēdz našķoties.
josla Garena (teritorijas) daļa, kas atšķiras no apkārtnes vai stiepjas gar ko.
spraislis Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu tam sakļauties.
roka Garens (ierīces, ietaises u. tml. ) darba elements.
vāle Garens (parasti koka) rīks kā sišanai, dauzīšanai (parasti ar paresninājumu vienā galā).
svira Garens priekšmets, mašīnas, ierīces detaļa, ko lieto (vai kas darbojas) atbilstoši šāda mehānisma principam.
šķēpele Garens, nelīdzens (no kā) atdalījies vai atdalīts gabals.
lete Garens, no priekšpuses slēgts paaugstinājums ar plakanu virsmu (preču tirgošanai, pakalpojumu sniegšanai u. tml.).
dekāns Garīdznieks, kura pārziņā ir dekanāts (2); katedrāles vecākais garīdznieks.
inteliģents Garīgā darba darītājs; cilvēks, kas pieder pie inteliģences (2).
inteliģence Garīgā darba darītāju kopums; sociālā grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
meklēt Garīgā darbībā censties atklāt, iegūt (ko).
iedvesma Garīga pacilātība, produktīva jaunrades spēju atraisītība radošā darbā.
spiričuels Garīga rakstura dziesma (Amerikas nēģeru mūzikā).
rekolekcijas Garīga rakstura nodarbības (Svēto Rakstu lasīšana, lūgšanas, meditēšana, pārdomas, pārrunas u. tml.) ar mērķi pievērsties savas garīgās dzīves sakārtošanai, tās atjaunotnei.
korālis Garīga rakstura skaņdarbs, baznīcas dziesma (parasti luterāņu baznīcā).
stulbs Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; muļķīgs (1).
Dieva dots garīgi nepilnvērtīgs, vientiesīgs.
pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam (parasti labākam).
bridējputni Garkājaini putni, piem., stārķi, gārņi, kas lielākoties pārtiek no purvu un ūdens dzīvniekiem.
penteris Garš, nesaprotams teksts.
šnore Garš, šaurs apstrādāšanai iedalīts zemes gabals; šņore (2).
lukta Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (piem., baznīcā).
vimpelis Garš, šaurs karogs karakuģa mastā; speciāls trijstūrains karogs tirdzniecības flotes kuģiem.
tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
bagete Garš, tievs baltmaizes kukulis; franču maize.
egļu gārša gārša, kur pārsvarā aug egles.
skāba garša garšas sajūta, ko izraisa, piem., citrons, dzērvenes.
angstrēms Garuma mērvienība – 1 desmitmiljardā daļa metra, ko lieto optikā gaismas viļņa garuma mērīšanai, kā arī atomfizikā [Å].
kabeļtauva Garuma mērvienība – 185,2 metri (desmitā daļa no jūras jūdzes).
decimetrs Garuma mērvienība – viena desmitā daļa metra [dm].
astronomiskā vienība garuma mērvienība – Zemes vidējais attālums no Saules (aptuveni 149 600 000 kilometru).
ceļa jūtīs gatavībā doties ceļā.
slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
izplānot Gatavojoties (ko) darīt, veikt, iepriekš izdomāt (tā) norisi.
piedegt Gatavošanas procesā daļēji pārogļoties vai daļēji sadegt un pielipt (pie trauka virsmas).
meistarot Gatavot (ko), parasti neprofesionāli.
jaut maizi gatavot mīklu maizes cepšanai.
vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam); arī neveikli darboties, rīkoties.
grasīties Gatavoties (ko darīt).
kārtoties Gatavoties (piem., ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamās lietas.
krāmēt čemodānus gatavoties aizbraukšanai.
taisīties Gatavoties kādai darbībai, pasākumam.
ņemt (rokā) žagaru gatavoties pārmācīt (kādu).
vilkt (garu) lūpu gatavoties uz raudāšanu, raudāt.
sildīties Gatavoties, iesildīties.
riktēties Gatavoties, taisīties.
kasīties Gausi, neražīgi strādāt, lēnām, tūļīgi darboties.
bēdāties Gausties, žēloties (par ko).
īdēt Gausties, žēloties, paust neapmierinātību.
ņerkstēt Gausties, žēloties.
ņuņņāties Gausties, žēloties.
vaidēt Gausties, žēloties.
gaudot Gausties.
nogausties Gaužoties noteikt, pateikt (ko).
iegāzelēties Gāzelējoties ievirzīties (kur iekšā).
aizgāzelēties Gāzelējoties, gāzelīgā gaitā aiziet, aizbraukt.
atmosfēra Gāzes apvalks ap Zemi, kas griežas kopā ar to; šāds apvalks ap citiem debess ķermeņiem.
vakuums Gāzes stāvoklis, kad tās spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu; telpa, kurā nav vielas.
miglājs Gāzes un putekļu apgabals starpzvaigžņu telpā.
noplūde Gāzes, elektriskās strāvas aizplūde projām (no bojātas caurules, vada, ierīces).
putas Gāzes, gaisa pūslīšu kopums, kas izdalās kāda šķidruma, masas virspusē.
putas Gāzes, gaisa pūslīšu kopums, kas rodas kādai vielai saskaroties ar gaisu vai ūdeni.
brukt Gāzties un izjukt, pārvērsties drupās.
grūt Gāzties un pārvērsties drupās, gruvešos; brukt.
krist Gāzties, brukt, grūt.
žauties Gāzties, krist (parasti par cilvēkiem).
zvelties Gāzties, svērties (uz sāniem, apkārt).
dabasgāze Gāzveida ogļūdeņražu (metāna, propāna, butāna u. c.) maisījums, kas veidojas un uzkrājas Zemes garozā.
izgāzt Gāžot panākt, ka izkrīt, izbirst, izlīst (no kurienes, kur u. tml.); pagāžot vai apgāžot iztukšot (trauka saturu).
iegāzties Gāžoties ievirzīties (kur iekšā, parasti zemākā, dziļākā vietā).
izgāzties Gāžoties kam apkārt, izkrist, izbirt, izlīt.
nogāzties Gāžoties pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā.
pārgāzties Gāžoties pārkrist (pāri kam, pār ko), novietoties pāri (kam), pār (ko).
pārgāzties Gāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pagāzties Gāžoties pasvērties (piem., uz sāniem).
sagāzties Gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, kur).
uzgāzties Gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
gestapovietis Gestapo darbinieks.
glāsts Glāstoša rokas kustība, maigs pieskāriens, paužot mīlestību, sirsnību.
apmīļot Glāstot, pieglaužoties paust maigumu, mīlestību (pret cilvēku).
neoimpresionisms Glezniecības virziens (radās 19. gadsimta 80. gados Francijā), kas attīstīja tālāk impresionismam raksturīgos glezniecības paņēmienus, piem., tīru spektra krāsu uzlikšanu uz audekla punktu veidā, optiski radot krāsu sajaukuma efektu.
plenērs Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot gaismas un atmosfēras iedarbības izraisītās krāsu nianses.
kolorists Gleznotājs, kura darbos galvenais ieceres realizēšanas līdzeklis ir krāsas, krāsu toņi.
glicerīdi Glicerīna esteri, lipīdu galvenā sastāvdaļa.
nitroglicerīns Glicerīna un slāpekļskābes esteris, sprāgstviela.
smilšgliemene Gliemene, kas dzīvo jūrās, ierakusies gruntī.
pērļgliemene Gliemene, kuras čaulas slēdzeni veido robi un tiem atbilstošas bedrītes.
pērlene Gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku čaulā un kura var veidot pērles.
gliemežvāks Gliemenes vākveida čaula.
gliemezis Gliemis ar viengabala (parasti) spirālē sagrieztu čaulu, kas dažām sugām var būt reducējusies.
molusks Gliemis, mīkstmiesis.
gliemeņu klase gliemju klase, pie kuras pieder austeres, pērlenes u. c. gliemenes.
ūdens spogulis gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa.
spogulis Gluda (ūdenstilpes) ūdens virsa.
slīdvirsma Gluda, ar iespējami mazu berzi virsma, kas paredzēta slīdes kustībai.
ogļu gludeklis gludeklis ar tukšu vidu, kurā iepilda kvēlojošas ogles, kas sakarsē gludekli.
ofsets Gludspieduma paveids, kad iespiežamo attēlu no iespiedformas pārnes uz gumijas cilindra, bet no tā – uz papīra vai cita materiāla.
monotipija Gludspieduma tehnika – attēla pārnešana ar eļļas krāsām uz metāla plātnes, no kuras iegūst novilkumu.
gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido organismi (parasti stāvošos ūdeņos).
noglūnēt Glūnoši noskatīties.
uzglūnēt Glūnot (uz medījumu), gatavoties (tam) uzbrukt (par dzīvniekiem).
šļupstēšana Gļēva, neskaidra runāšana.
reveranss Godbijīga paklanīšanās ar nelielu piesēdienu.
godavīrs Godīgs, apzinīgs cilvēks, uz kuru var paļauties.
skaidrs Godīgs, atklāts, arī patiess; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pirmpiene Govs, arī kaza u. tml., kas ir pirmo reizi atnesusies.
izgrābt Grābjot (ar rokām, liekšķeri, grābekli u. tml.), izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
piegrābties Grābjot iegūt sev (ko) lielākā daudzumā; sagrābties.
nogrābstīties Grābstīties un pārstāt grābstīties.
grābāties Grābstīties.
gramstīties Grābstīties.
apgrābstīt Grābstoties aptaustīt (visapkārt vai vietumis).
apgrābstīt Grābstoties notraipīt.
izgrābstīt Grābstoties pārmeklēt (ko); grābstoties izņemt (no kurienes, kur u. tml.).
nogrābstīt Grābstoties skart (ko).
birete Graduēta, apakšdaļā noslēdzama stikla caurule precīzai šķidruma vai gāzes tilpuma mērīšanai.
plakāts Grafikas darbs ar īsu, pieskaņotu tekstu, ko izlīmē publiskajā telpā un izmanto informācijai vai aģitācijai.
mecotinta Grafikas iespiedtehnika, dobspieduma paveids, kurā iegūst attēlu ar tumšākiem un gaišākiem krāsu laukumiem, tonālām gradācijām; šādā tehnikā iegūtais attēls.
linogriezums Grafikas paveids, kurā attēla novilkšanai izmanto linoleja plātnes (klišejas); šī grafikas paveida mākslas darbs.
dzelis Grafiķa darba rīks – rokturī iestiprināts asmens (koka, metāla, linoleja u. tml.) grebšanai.
defise Grafiska zīme (-), ko lieto, piem., pārnesot vārdus jaunā rindā, norādot burtu izlaidumu vai kā savienojuma zīmi.
hieroglifs Grafisks simbols, kas senēģiptiešu un dažās citās rakstu sistēmās apzīmē vārdus, zilbes vai atsevišķas skaņas.
oldermanis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis (Anglijā, ASV).
sagraizīties Graizot, griežot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
gramatika Grāmata (piem., mācību grāmata), darbs, kurā atspoguļota kādas valodas uzbūves sistēma.
pasīte Grāmatā ieliekama bibliotēkas uzskaites kartīte ar datiem par grāmatu un tās lasītājiem.
pavārgrāmata Grāmata, kurā apkopotas ēdienu gatavošanas receptes.
telefongrāmata Grāmata, kurā apkopoti telefona tīkla abonentu numuri un adreses.
sapņu grāmata grāmata, kurā uzskaitītas dažādu miegā redzētu tēlu nozīmes (galvenokārt nākotnes paredzēšanas nolūkā).
aizliegtā literatūra grāmatas, brošūras u. tml., kas (parasti politisku iemeslu dēļ) ir izņemtas no aprites un sabiedrībai nav pieejamas.
pieļāvums Gramatikas kategorija, kas norāda uz kā iespējamu, varbūtēju ietekmi, kas nerealizējas.
vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira.
locījums Gramatiska kategorija, kas izteikta ar lokāma vārda gramatisko formu un rāda tā sintaktiskās attieksmes ar citiem vārdiem vārdkopā vai teikumā.
etažere Grāmatplaukts – viena virs otras novietotas četrstūrainas plāksnes.
grāmatsiešana Grāmatu iesiešana; attiecīgā lietišķās mākslas nozare.
pārskats Grāmatvedībā – dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus uzskaites datus par kādu laika posmu.
pasīvs Grāmatvedības bilances daļa, kas atspoguļo uzņēmuma līdzekļu avotus – pašu kapitālu, uzkrājumus un kreditorus.
grāmatvedis Grāmatvedības speciālists; darbinieks (uzņēmumā, iestādē), kas veic grāmatvedības uzskaiti.
starpība kasē grāmatvedības uzskaites un kases atlikuma faktiskās summas atšķirība.
ciesa Graudzāļu dzimtas augs ar ļoti garu stiebru un iesarkani brūnu skaru.
kaviļa Graudzāļu dzimtas stepes un tuksneša augs; līga [3].
apgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka kļūst brūns (no virspuses, no visām pusēm).
tosts Grauzdēta maizes šķēle, grauzdiņš.
staks Grauzdētu, sagrūstu kaņepju sēklu eļļaina masa; kaņepju sviests.
kāmju dzimta grauzēju kārtas dzimta, kurā ietilpst ūdensžurkas, ondatras, strupastes u. tml. dzīvnieki.
iegrauzties Graužot (ko), ievirzīties (tajā) – parasti par kāpuriem.
izgrauzties Graužot (ko), lēnām, ar grūtībām izvirzīties cauri (tam), caur (to).
grauzties Graužot (ko), virzīties iekšā, uz priekšu.
izgrauzties Graužoties cauri (piem., iezim), izvirzīties, izplūst (par ūdeni).
aizgrauzties Graužoties nonākt (kur, līdz kādai vietai).
piegrauzties Graužoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
smagums Gravitācijas spēka, arī inerces spēka izpausme, arī iedarbība.
vadgredzens Gredzens (pie makšķeres, spininga kāta), kam cauri slīd makšķeraukla.
briljanta (arī dzintara, rubīna u. tml.) gredzens gredzens, kurā iestiprināts briljants (dzintars, rubīns u. tml.).
rubīna gredzens gredzens, kurā iestiprināts rubīns.
krāteris Gredzenveida ieplaka uz Mēness virsmas.
skriemelis Gredzenveida kauls, kas sastāv no ķermeņa, loka un vairākiem izaugumiem, pie kuriem piestiprināti muskuļi.
baranka Gredzenveida maizes izstrādājums, ko vispirms apstrādā ar karstu ūdeni un pēc tam cep.
slēdzējmuskulis Gredzenveida muskulis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
sfinkters Gredzenveida muskulis, kas saraudamies noslēdz vai sašaurina atveri.
ritināt atmiņu kamolu gremdēties atmiņās, stāstīt atmiņas.
ritināt atmiņu kamolīti gremdēties atmiņās, stāstīt atmiņas.
ritināt atmiņu pavedienu gremdēties atmiņās, stāstīt atmiņas.
mērcēties Gremdēties; būt, atrasties kādu laiku (ūdenī, ūdenstilpē).
sagremoties Gremošanas procesā pilnīgi pārveidoties vienkāršākos šķīstošos savienojumos (par uzņemtām barības vielām).
celiakija Gremošanas trakta slimība, kas bojā tievo zarnu, kavē uzturvielu uzsūkšanos un kam raksturīga glutēna nepanesība.
grenlandieši Grenlandes salas iedzīvotāji.
grenlandieši Grenlandes salas iedzīvotājs.
štātēties Greznoties, uzposties.
strādātgriba Griba strādāt, darboties.
gļēvulība Gribas vājums, drosmes trūkums.
vēlēties Gribēt (ko), tiekties (pēc kā).
gaidīt Gribēt, vēlēties, lai (kas) notiek, ilgoties, tiekties (pēc kā).
prasīties Gribēties.
starpgriesti Griesti, kas sadala, parasti celtni, atsevišķos stāvos, atsevišķās telpās.
vērbaļķis Griestu sija.
grieznis Griezējinstruments vai ierīces, detaļas griezējdaļa.
virpa Griezējmašīna, kam ir rotējoša apstrādes detaļa, sagatave.
plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
graizes Griezīgas sāpes (vēderā).
vēdergraizes Griezīgas sāpes vēderā.
plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piem., darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
dzirkles Grieznes (parasti ar atsperi, piem., aitu cirpšanai).
nažot Griezt ar īpašu kokapstrādes ierīci.
galotņot Griezt, lauzt nost (augiem) stublāja vai zaru galotnes.
klauvēt pie kāda durvīm griezties ar lūgumu, aicinājumu pie kāda.
spolēt Griezties, nespējot pāriet no rotācijas kustības taisnvirziena kustībā.
virmot Griezties, plūst (pa gaisu) riņķveida, spirālveida, arī viļņveida kustībā.
riezties Griezties, vērpties, liekties (piem., par dēļiem).
uzgriezt Griežot (ierīces) vadības elementu (ap asi), panākt, ka (ierīce) darbojas.
aizgriezt Griežot (piem., to, kam ir vītnes), aiztaisīt.
izgriezt Griežot atdalīt (daļu no kā vesela).
iegriezt Griežot ieveidot (piem., robus, zīmes).
iegriezties Griežot ievirzīties (priekšmetā, materiālā).
skrūvēt Griežot pakāpeniski virzīt (detaļu, kam ir vītnes).
sagriezties Griežot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
sagriezt Griežot, saskaroties ar ko asu, savainot; griežot, saskaroties ar ko asu, sabojāt.
pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, radīt brūci, ievainot.
izgriezt Griežot, spiežot atbrīvot no ūdens (parasti slapjas drēbes).
sagraizīt Griežot, vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt (ķermeņa daļā) savainojumus.
aizgriezties Griežoties apkārt, aizvirzīties prom, griežoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
aizvirpuļot Griežoties, dejojot aizvirzīties.
ievirpuļot Griežoties, dejojot ievirzīties (kur iekšā).
izgriezties Griežoties, lokoties atbrīvoties (no tā, kas saista, aiztur).
pārvirpuļot Griežoties, virpuļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
atmeimurot Grīļīgā gaitā, streipuļojot atvirzīties nost.
meimurot Grīļīgā gaitā, streipuļojot iet, doties.
aizgrīļoties Grīļojoties aiziet, aizbraukt.
iegrīļoties Grīļojoties ievirzīties (kur iekšā).
izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
nogrimt Grimstot nonākt (līdz ūdenstilpes dibenam, pamatnei); pilnīgi iegrimt (kur) un aiziet bojā.
laisties dibenā Grimt, slīkt (nemēģinot izglābties).
urbināt Grozot un spiežot (parasti ko smailu irdenā, mīkstā slānī), radīt (tajā) iespiedumu, iedobumu, caurumu.
iegrozīties Grozoties novietoties, iekārtoties (sev vēlamā stāvoklī, vietā).
nogrozīties Grozoties pavadīt (kādu laikposmu).
krokoties Grumboties (par ādu).
pālis Gruntī iedzīts stabs kuģu un citu ūdens transportlīdzekļu pietauvošanai piestātnē.
mazgruntniecība Gruntniecības daļa, kurai pieder samērā mazi zemes īpašumi.
lielgruntnieks Gruntnieks, kam ir liels zemes īpašums.
mazgruntnieks Gruntnieks, kam pieder samērā mazs zemes īpašums.
būvgrunts Grunts zem celtnes pamatiem.
drenāža Gruntsūdens novadīšana vai tā līmeņa pazemināšana (izmantojot drenas); pazemes cauruļvadu, kanālu sistēma (gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai).
kopa Grupa, kuras locekļus vai daļas saista noteiktas attieksmes, pazīmes, īpašības.
klase Grupa, šķira, kategorija, kurā ieskaita (piem., ražojumus, produkciju) pēc (tās) kvalitātes.
strādāt ar elkoņiem grūstīties.
uzgrūt Grūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
aizgrūt Grūstot, brūkot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
izgrūt Grūstot, brūkot izgāzties, izbirt.
nolaist rokas grūtā situācijā pakļauties nevarībai, bezspēcībai.
bēdu leja grūta, smaga (parasti šīszemes) dzīve.
nebaltas dienas grūts dzīves laiks.
izgruzdēt Gruzdot (kam), rasties, izveidoties.
sacivi Gruzīnu virtuves ēdiens – putna (parasti vistas) gaļa pikantā valriekstu mērcē; šāda pikanta mērce ar valriekstiem.
aizgrūst Grūžot (lodi), aizmest.
izgrūst Grūžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
nogrūst Grūžot panākt, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
pagrūst Grūžot pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); grūžot, uzgrūžoties (arī neviļus, negribēti) pieļaut, ka (kāds, kas) zaudē līdzsvaru, krīt.
sagrūsties Grūžoties cits citam virsū, sablīvēties.
guļamvieta Gulēšanai iekārtota vieta (satiksmes līdzekļos, pagaidu mītnēs).
dusēt Gulēt (parasti veselīgā miegā).
gulšņāt Gulēt pussnaudā, bieži pamostoties; pavadīt laiku bezdarbībā, guļus stāvoklī.
gulēt uz nāves gultas gulēt smagi slimam, bez cerībām izveseļoties.
nošņākties Gulēt, pagulēt miegā, arī nosnausties.
līst Gulties (guļasvietā, zem segas u. tml.).
likties slīpi gulties, lai gulētu miegā.
laisties Gulties, novietoties horizontālā, guļus stāvoklī.
likties Gulties; krist, mesties (piem., kur iekšā).
laisties slīpi gulties.
iegulēt Guļot (uz kā), izveidot (tajā iespiedumu).
izgulēt Guļot atbrīvoties (no slimības, slimīga stāvokļa).
aizgulēties Guļot ilgāk nekā paredzēts, laikā nepamosties.
izgulēties Guļot miegā, pilnīgi atpūsties, gulēt, kamēr nenāk miegs.
vārtīties Guļot nemierīgi vāļāties, valstīties (parasti bezmiegā).
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs (piem., ar iespiedumiem).
nogulēt Guļot, aizguļoties nokavēt, palaist garām (ko).
izstiept kaulus guļus atpūsties.
vārtīties Guļus griezties, velties, parasti no vieniem sāniem uz otriem.
vāļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; valstīties, bezdarbībā gulšņāt.
zvilus Guļus, pusguļus vai pussēdus (atrasties, atpūsties).
zemē Guļus, tupus u. tml. stāvoklī (novietoties, novietot no stāvus, vertikāla stāvokļa).
ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
aizgurkstēt Gurkstot aizvirzīties.
nojaust Gūt aptuvenu priekšstatu, iztēloties.
kļūt Gūt citādu nozīmīgumu, ietekmi (piem., mainoties cilvēka attieksmei) – par priekšmetiem, parādībām.
saņemt Gūt iespēju (ko) izmantot, arī (ko) veikt.
tikt Gūt iespēju strādāt, mācīties (kur); sākt strādāt, mācīties (kādā darbā, mācību iestādē).
dabūt Gūt iespēju, izdevību (ko veikt, darīt).
rezultēties Gūt izpausmi (kur, kādā veidā), beigties ar kādu rezultātu.
tikt uz zaļa zara gūt materiālu nodrošinājumu, sasniegt vēlamos dzīves apstākļus.
uzskaitīt Gūt precīzu un savlaicīgu informāciju par finanšu procesiem uzņēmumā, tā mantisko stāvokli, saimnieciskās darbības rezultātiem.
monopolizēt Gūt vai radīt monopoltiesības (uz ko).
mācīties Gūt zināšanas, prasmi vai iemaņas, tiekot mācītam, skolojoties, studējot u. tml.
leibgvarde Gvardes karaspēks, kura pienākumos ietilpst valdošā monarha un viņa rezidences apsargāšana.
gvards Gvardes karavīrs.
nivelieris Ģeodēzisks instruments zemes virsmas punktu augstuma starpības noteikšanai.
seismika Ģeofizikas nozare, kas pēta Zemes garozas svārstības kādā noteiktā rajonā; kādai teritorijai raksturīgā zemestrīču iespējamība, intensitāte un izpausme.
seismoloģija Ģeofizikas nozare, kas pēta zemestrīces un ar tām saistītās parādības.
fiziskā ģeogrāfija ģeogrāfijas nozare, kurā pēta Zemes virmu, klimatu, augu un dzīvnieku pasauli.
kontūrkarte Ģeogrāfiskā karte, kurā attēlotas sauszemes un ūdenstilpju kontūras un kuru izmanto dažādu objektu iezīmēšanai.
periods Ģeohronoloģiska vienība – ēras daļa, kas (pēc evolūcijas teorijas uzskatiem) aptver nozīmīgu Zemes ģeoloģiskā vēstures un dzīvības attīstības posmu.
struktūrģeoloģija Ģeoloģijas novirziens, kas pēta iežu saguluma formas, to tektoniskās pārmaiņas un izvietojumu Zemes garozā.
hidroģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pēta pazemes ūdeņus, to īpašības un izmantošanas iespējas.
tektonika Ģeoloģijas nozare, kas pēta Zemes uzbūvi, tās kustību, deformāciju procesus; Zemes uzbūve, kustības, deformācija.
stratigrāfija Ģeoloģijas nozare, kurā pēta Zemes garozas slāņus.
eksogēnie procesi ģeoloģiski procesi, kas noris Zemes virspusē un ko izraisa ārējie faktori (piem., jūras viļņi, vējš).
nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā ievērojami pārveidojušās, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
endogēnie procesi ģeoloģiskie procesi, kas noris zemeslodes iekšienē.
iezis Ģeoloģiskos procesos izveidojies noteikta sastāva un uzbūves minerālu sakopojums patstāvīga masīva veidā.
punkts Ģeometrijas objekts, kam ir nulles dimensija.
četrskaldnis Ģeometrisks ķermenis – daudzskaldnis, ko ierobežo četras skaldnes.
desmitskaldnis Ģeometrisks ķermenis – daudzskaldnis, ko ierobežo desmit skaldnes.
konuss Ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, taisnleņķa trijstūrim griežoties ap vienu no savām katetēm.
paralēlskaldnis Ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo sešas pa pāriem paralēlas plaknes.
daudzskaldnis Ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo vairākas vai daudzas skaldnes.
mantija Ģeosfēra, kas atrodas starp Zemes garozu un kodolu.
mesties Ģērbt nost, atbrīvoties (no apģērba).
mesties nost ģērbties nost.
anglosakši Ģermāņu cilšu grupa (angļi, sakši, jiti, frīzi), kas 5. gs. iekaroja Britāniju un, sajaucoties ar ķeltiem, izveidojās par tautību.
eltermanis Ģildes vai cunftes vadītājs.
ģimenes pavards ģimene, arī ģimenes mājvieta.
patriarhs Ģimenes galva, cilts vecākais (parasti patriarhātā); ciltstēvs, sentēvs.
ģimenes budžets ģimenes ienākumu un izdevumu apjoms.
tuvinieks Ģimenes loceklis attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem; piederīgais, arī radinieks.
piederīgais Ģimenes loceklis, tuvinieks, arī radinieks.
ģimenes ligzda ģimenes mājoklis, arī pati ģimene.
mājturība Ģimenes saimniecības vadīšanas teorija un prakse.
melnā avs ģimenes vai kāda kolektīva loceklis, kas ar savu rīcību, uzvedību apkauno šo ģimeni vai kolektīvu.
savietis Ģimenes, dzimtas u. tml. loceklis (no šīs ģimenes, dzimtas u. tml. locekļu viedokļa).
savējais Ģimenes, kolektīva loceklis, piederīgais no šīs ģimenes, kolektīva viedokļa.
alabastrs Ģipša paveids – baltas krāsas minerāls, no kura gatavo rotaslietas, vāzes u. tml.
mudžināties Haotiski, nemērķtiecīgi darboties, rīkoties.
zelta griezums harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa attiecas pret otru, mazāko daļu tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
apdare Harmonizācija (melodijai, tautas dziesmai).
apdarināt Harmonizēt (melodiju, tautas dziesmu).
gara fenomenoloģija Hēgeļa iedibinātā mācība par apziņas formu vēsturisko attīstību kā pasaules gara pašattīstību.
hercogiste Hercoga (1) vai hercogienes (1) valsts; atsevišķa feodālās valsts daļa, kuru pārvalda hercogs vai hercogiene.
stikla pakete hermētiska konstrukcija, ko veido rāmī iestiprinātas stikla loksnes, starp kurām ir gaisa slānis.
balons Hermētiski noslēdzams (parasti metāla) trauks gāzes glabāšanai.
skafandrs Hermētisks aizsargtērps, kas cilvēku izolē no apkārtējās vides.
hernhūtietis Hernhūtisma pārstāvis; brāļu draudzes loceklis.
slūžas Hidrauliska būve, piem., ūdens transportlīdzekļu caurlaišanai ūdenstilpes vietā, kur krasi mainās ūdens līmenis.
hidrogrāfija Hidroloģijas nozare, kurā pētī un apraksta atsevišķus sauszemes ūdens objektus (ūdenstilpnes un ūdensteces).
zemteka Hidrotehniska būve ūdens izvadīšanai zem šķēršļa, piem., upes, ceļa.
ūdenspārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kam pāri plūst neizmantotais ūdens.
pārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kas šķērso ūdens plūsmu un kam pāri plūst ūdens.
sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst kolonijas veidojoši caurspīdīgi jūras dzīvnieki; šīs apakšklases dzīvnieki [Siphonophora].
psihohigiēna Higiēnas nozare, kas izstrādā psihisko slimību profilakses pasākumus; pasākumu un metožu kopums cilvēka psihiskās veselības sargāšanai un psihisko slimību profilaksei.
pirmvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās.
melnais caurums hipotētisks kosmisks objekts, kas var rasties, piem., kādai zvaigznei ārkārtīgi ātri saspiežoties savu gravitācijas spēku ietekmē.
historiogrāfs Historiogrāfijas speciālists; vēstures pētnieks, vēstures darbu autors.
hlorāts Hlorskābes sāls.
Trojas zirgs Homēra eposā "Iliāda" liels koka zirgs, kurā bija paslēpušies ienaidnieka karavīri, tādējādi iekļūstot līdz tam neieņemamajā Trojas pilsētā un to ieņemot.
homonīmija Homonīmu pastāvēšana un to savstarpējās attieksmes.
tūre Horeogrāfiskas norises daļa – noteiktu kustību, darbību kopums; dejotāja apgrieziens.
klasiskā deja horeogrāfisko izteiksmes līdzekļu pamatsistēma baletā.
slita Horizontāli nostiprināts baļķis zirgu piesiešanai, parasti pajūgu stāvvietās.
pakaramais Horizontāli pakarams tureklis (piem., apģērba plecu daļas formā) apģērba uzkāršanai izplestā veidā.
adrenalīns Hormons, ko (stresa apstākļos) izstrādā virsnieru dziedzeris, un kas paātrina un pastiprina sirdsdarbību, elpošanu, sagatavojot ķermeņa muskuļus palielinātai slodzei.
parodontoze Hroniska un progresējoša zoba apkārtējo audu slimība, kuras dēļ zobs kļūst kustīgs un izkrīt.
bruceloze Hroniska, lipīga mājdzīvnieku slimība, ko izraisa specifiska baktērija un ar kuru var inficēties arī cilvēks.
izkaisītā skleroze hroniska, progresējoša saslimšana, kurai raksturīgi sklerotiski perēkļi centrālās un perifērās nervu sistēmas dažādās daļās; multiplā skleroze.
Starptautiskā Sarkanā krusta un Sarkanā pusmēness kustība humānās palīdzības aģentūra ar filiālēm gandrīz visas pasaules valstīs.
melnais humors humora paveids, kur smieklīgā objekts ir parādības, par kurām smieties parasti nav pieņemts vai nav pieklājīgi (piem., vardarbība, nāve).
kupleja Humoristiski satīriska dziesmiņa ar refrēnu par aktuālām sava laika dzīves parādībām.
raudzīties caur rožainām brillēm idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo.
feminisms Ideoloģisks strāvojums par sieviešu līdztiesību ar vīriešiem; sieviešu kustība par plašāku un aktīvāku iesaistīšanos valsts un sabiedriskajā dzīvē.
solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
mutulis Ieapaļas formas gāzes, tvaiku, dūmu u. tml. kopums, kas griezdamies pārvietojas uz augšu.
mezgls Ieapaļš audu veidojums, sabiezējums, paresninājums.
krāteris Ieapaļš vai piltuvveida padziļinājums Zemes virsmā, kas radies, piemēram, nokrītot meteorītam.
bumbulis Ieapaļš, dažu lakstaugu stublāja vai saknes veidojums zemē – auga barības vielu krātuve.
ietaisīt pīpi iebāžot tabaku pīpē, sagatavoties smēķēšanai.
uztaisīt pīpi iebāžot tabaku pīpē, sagatavoties smēķēšanai.
kaudze Iebērtas, ievietotas beramas vielas, produkta u. tml. daudzums, kas veido pacēlumu pāri trauka, tilpes malām.
trepes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem); kāpnes (1).
imigrēt Ieceļot no ārzemēm, lai apmestos kādā valstī uz pastāvīgu dzīvi.
ieņemt galvā iecerēt, iedomāt (ko) un (no tā) neatkāpties.
ieņemt prātā iecerēt, iedomāt (ko) un (no tā) neatkāpties.
posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
iecikloties Ieciklēties.
rakt Iecirst lāpstu zemē un apvērst augsnes virskārtu, tajā ko veidojot.
aizčiepstēties Iečiepstēties.
aizčīkstēties Iečīkstēties.
aizčirkstēties Iečirkstēties.
iekārtojums Iedalījums noteiktā kārtībā, secībā; ieviesta, nodibinājusies kārtība.
stratifikācija Iedarbība (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu; vides iedarbību kopums, kas rada sēklas dīgtspēju.
vadība Iedarbību kopums, kas nodrošina (piem., ierīces, iekārtas, tehniskas, bioloģiskas sistēmas) darbošanos noteiktā veidā; šāda iedarbību kopuma veids.
apstrādāt Iedarbojoties (mehāniski, termiski, ķīmiski u. tml.), panākt, ka (priekšmets, viela) iegūst citu veidu, citas īpašības.
skaldīt Iedarbojoties (piem., uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
uzpresēt Iedarbojoties (piemēram, uz detaļu) ar statisku spiedienu, uzstiprināt (to uz kā, kam).
noārdīt Iedarbojoties (uz vielām, audiem u. tml.), iznīcināt vai pārveidot (tos).
susināt Iedarbojoties ar siltumu, gaisa plūsmu, panākt, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks; žāvēt.
spiest Iedarbojoties ar spēku (uz ko), virzīt (to) kādā virzienā.
gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
zvelt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
spiest Iedarbojoties ar spēku, spiedienu (uz ko), panākt, ka izdalās (šķidrums).
spiest Iedarbojoties ar spēku, spiedienu, panākt, ka (kam) mainās (piem., forma, tilpums).
slaukt Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens; šādā veidā iegūt pienu.
priecēt Iedarbojoties uz uztveri, izraisīt, radīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
strādāt Iedarboties (par parādībām dabā).
narkotizēt Iedarboties (uz kādu) ar narkotiskām vielām; izraisīt narkozi.
skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami.
stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu.
štancēt Iedarboties ar štanci (uz kādu materiālu); veidot (ko) ar štanci.
ārdīties Iedarboties postoši (par parādībām dabā); plosīties.
suģestēt Iedarboties uz cilvēka psihi tā, ka viņa domas un rīcība risinās pēc ietekmētāja gribas.
apstrādāt Iedarboties, ietekmēt (kādu) ar fizisku spēku vai psiholoģiski.
piedēstīt Iedēstot papildināt (esošo stādījumu).
lāma Iedobe, kur sakrājies ūdens.
atrasties Iedomājies sevi (par to, kas nav).
bubulis Iedomās, iztēlē radīts biedēklis, briesmonis.
paralēlā pasaule iedomāta (arī hipotētiska) esamība, kas eksistē līdztekus, vienlaikus reālajai pasaulei.
meridiāns Iedomāta līnija, kas savieno Zemeslodes abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
paralēle Iedomāta līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no zemeslodes (debess ķermeņa) ekvatora un vienādā ģeogrāfiskajā platumā.
ekvators Iedomāta riņķa līnija, kas atrodas vienādā attālumā no Zemes poliem un nosacīti sadala (to) ziemeļu un dienvidu puslodē.
sagudrot Iedomāties, iecerēt (piem., ko darīt, veikt).
sapņot Iedomāties, iztēloties (ko ilgotu, vēlamu, iekārojamu u. tml.).
idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā tas ir īstenībā.
stādīties Iedomāties, iztēloties (ko); arī atainoties atmiņā.
ķēms Iedomu, negatīvas īstenības uztveres radīts tēls, kas iedveš bailes; spoks, rēgs.
pacienāt Iedot (ko, parasti nedaudz) ēst, dzert (piem., viesim).
aizlauzt Iedragāt (veselību); novājināt.
iebrāzties Iedrāzties.
iedrāzt Iedrāzties.
ienesties Iedrāzties.
atļauties Iedrošināties (pateikt, darīt).
iedrīkstēties Iedrošināties, atļauties (ko darīt).
iedudināties Ieducināties.
inspirācija Iedvesma, ierosme; iedvesmošana.
inspirēt Iedvesmot; ierosināt.
inspirators Iedvesmotājs; ierosinātājs.
iemalkot Iedzert (parasti nesteidzoties, pa malkam).
izdzert Iedzert (visas zāles vai noteiktu daudzumu).
uzpravīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu, arī novērstu paģiras.
ietaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu.
uztaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu.
uzņemt uz krūts iedzert alkoholisku dzērienu; piedzerties.
aizdziedāties Iedziedāties.
ieurbties Iedziļināties (piem., parādību izpētē).
nogrimt sevī iedziļināties savās domās, pārdzīvojumos.
ielūkoties Iedziļināties, censties izprast.
urbties Iedziļināties, lai izprastu, apgūtu, parasti cītīgi lasot; šādi izlasīt, izskatīt (kā lielu daudzumu).
iet dziļumā iedziļināties, padziļināties; pētīt dziļāk, pamatīgāk.
gremdēties Iedziļināties, pilnīgi (kam) nodoties, arī aizmirsties.
iejusties Iedziļinoties, iepazīstot izprast, izjust kā sev tuvu.
vilkarīkle Iedzimta anomālija, kas veidojas, nesaaugot aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
mongoloīdā kroka iedzimta pusmēnessveida kroka acs augšējā plakstiņā.
hemofilija Iedzimta slimība – asins nesarecēšana.
diatēze Iedzimta vai iemantota novirze vielmaiņas procesos, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažādām slimībām.
slieksme Iedzimta, pastiprināta iespējamība (piem., saslimt ar kādu slimību); nosliece (1).
nosliece Iedzimta, pastiprināta iespējamība (piem., saslimt ar kādu slimību).
iedzirkstīties Iedzirkstēties.
iemiet Iedzīt, iesist (zemē).
māja Iedzīvotāji attiecīgajā dzīvesvietā, mājoklī.
emigrācija Iedzīvotāju izceļošana uz citu valsti (politisku, ekonomisku u. c. iemeslu dēļ); dzīve, uzturēšanās ārzemēs emigranta statusā.
aparteīds Iedzīvotāju nodalīšana, diskriminācija pēc rases vai citām pazīmēm.
pirktspēja Iedzīvotāju spēja iegādāties preces un pakalpojumus.
urbanizācija Iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās lielās pilsētās (piemēram, samazinoties ar lauksaimniecību saistīto iedzīvotāju skaitam).
deportācija Iedzīvotāju vai iebraucēju piespiedu izsūtīšana, pārvietošana, izraidīšana (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
saslimstība Iedzīvotāju veselības stāvokli raksturojošs statistiskais rādītājs – gada laikā reģistrētais saslimušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu.
apdzīvoties Iedzīvoties (jaunā vietā, jaunos apstākļos).
aprast Iedzīvoties (kur), sarodot ar apstākļiem.
ieaugt Iedzīvoties, iekļauties.
smēķēt Ieelpot tabakas vai citu narkotisku vielu dūmus (piem., no cigaretes, pīpes).
pirkt kaķi maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko.
pirkt cūku maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko.
pirkt sivēnu maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko.
iegādāt Iegādāties.
iekrist Iegadīties.
ietrāpīties Iegadīties.
iezvēroties Iegailēties (dusmās, naidā u. tml.) – par acīm; spēji parādīties (acīs) – par mirdzumu, spīdumu.
atgāzties Iegāzties atpakaļ (iepriekšējā vietā).
iebuktēt Iegludināt (biksēm vīles).
vīle Iegludināts, iespiests svītrveida ielocījums (apģērbā, audumā).
nogremdēt Iegremdēt (ko) līdz (ūdenstilpes) dibenam.
nogremdēties Iegremdēties (līdz ūdenstilpes dibenam).
nirt Iegremdēties ūdenī un pārvietoties pa to.
nirt Iegremdēties ūdenstilpē un peldus virzīties zem ūdens.
iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt).
pienākt Iegriezties, ieiet (kur, pie kāda).
saspeķot Iegriezuma vietās (cepamam, sautējamam gaļas gabalam) ielikt, iespiest (parasti viscaur), speķa, sīpolu, ķiploku, burkānu u. tml. gabaliņus.
iegriezums Iegriežot radies ievainojums.
grebt Iegriežot, ieskrāpējot veidot (rakstu, attēlu).
iestigt Iegrimt (piem., staignā vietā) tā, ka nevar pavirzīties.
pagrimt Iegrimt (ūdenī) tā, ka (tas) nesedz, pārņem; daļēji iegrimt.
aizsapņoties Iegrimt sapņos, fantāzijās; sapņojot aizmirsties.
iebukņīt Iegrūst, ne sevišķi stipri iesist.
iesviest Iegrūst, strauji ievirzīt (kur iekšā cilvēku vai dzīvnieku); ar varu ievietot (piem., ieslodzījumā).
kapitālieguldījums Ieguldījums, investīcija nolūkā izveidot, attīstīt vai paplašināt uzņēmumu, ražošanas nozari u. tml.
diversifikācija Ieguldījumu risku samazināšana, investējot dažādos aktīvos.
ielaisties Iegulties, iesēsties.
ielikties Iegulties.
ielīst Iegulties.
šekums Iegurņa josla, kājstarpes augšējā daļa.
acis atveras iegūst redzes spēju (par dažu dzīvnieku mazuļiem).
acis atdarās Iegūst redzes spēju (par dažu dzīvnieku mazuļiem).
robežoties Iegūt (kā cita) pazīmes, īpašības, sākt līdzināties (kam).
dabūt Iegūt (ko) savā īpašumā; nopirkt, iegādāties (ko).
sintezēt Iegūt (ķīmisku savienojumu) sintēzes (3) ceļā.
uzsūkt Iegūt ar uztveri, pieredzi, apkārtējās vides ietekmi.
pabeigt Iegūt attiecīgās pakāpes izglītību.
pārkrāsoties Iegūt citu krāsu (kādas darbības vai procesa rezultātā).
folklorizēties Iegūt folkloras darbam raksturīgas pazīmes (piem., anonimitāti, variācijas).
beigt Iegūt izglītību (attiecīgās pakāpes, programmas u. tml. apjomā).
mācīties Iegūt izglītību, būt par (mācību iestādes, kursu u. tml.) audzēkni.
pašizglītoties Iegūt izglītību, papildināt savas zināšanas, mācoties patstāvīgi.
pārkrievoties Iegūt krieviem raksturīgas iezīmes, sākt lietot krievu valodu dzimtās valodas vietā; šādā veidā kļūt par krievu.
pārlatviskoties Iegūt latviešiem raksturīgas iezīmes, sākt lietot latviešu valodu dzimtās valodas vietā; šādā veidā kļūt par latvieti.
latviskoties Iegūt latviešu tautai piederīgā iezīmes (piem., dzimtās valodas vietā lietojot latviešu valodu) – par cittautiešiem.
nokrāsoties Iegūt noteiktu krāsu (kādas darbības vai procesa rezultātā).
praktizēties Iegūt prasmes, iemaņas, pieredzi, vingrinoties (piem., amatā, darbā).
iemanīties Iegūt prasmi (ko darīt), parasti ilgākā laikā, vingrinoties.
sagrābties Iegūt sev (kā lielāku daudzumu), parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi.
specializēties Iegūt speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes kādā darbības nozarē, kļūt par speciālistu; sākt darboties kādā darbības nozarē.
pārņemt varu iegūt varu, vadošo politisko stāvokli, stājoties iepriekšējās valdības vietā.
tikt Iegūt, iegādāties, sagādāt (ko).
saņemt Iegūt, izmantot, piem., veselības uzlabošanai; tikt apgādātam (piem., ar organismam nepieciešamo).
iespīlēties Ieģērbties (parasti pārāk šaurā apģērbā).
ielīst Ieģērbties (parasti šaurā apģērbā); ietilpt (parasti ar grūtībām).
iekāpt Ieiet (kur, pie kā), parasti pa ceļam, neilgi; iegriezties [1] (2).
iekarot Ieinteresēt, piesaistīt sev (cilvēkus).
uzāķēt Ieinteresēt, piesaistīt.
uzmanība Ieinteresēta, laipna, arī iejūtīga, gādīga attieksme, izturēšanās pret kādu.
iespraukties Iejaukties (sarunā, runā).
meklēt blusas svešā kažokā iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam nevēlamā situācijā.
iemaisīties Iejaukties.
ieprasīties Iejautāties, apjautāties.
groži Iejūga daļa – siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
iekaist Iejūsmināties, aizrauties.
būt kāda ādā iejusties cita cilvēka stāvoklī.
ielīst kāda ādā iejusties cita cilvēka stāvoklī.
saprast Iejusties kāda pārdzīvojumos, domāšanas, uztveres veidā.
iedzīvoties Iejusties, iekļauties (jaunā vietā, jaunos apstākļos).
ieklausīties Iejusties, līdzjūtīgi saprast.
sēt Iekaisīt un iestrādāt augsnē (kā) sēklas.
strutas Iekaisuma procesā radies duļķains, biezs, dzeltenzaļš šķidrums ar nepatīkamu smaku.
pneimonija Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos; plaušu karsonis.
iecirst zobus Iekārot (ko) un iegūt, arī censties iegūt (to).
uzlikt aci (uz ko, kam) iekārot, censties iegūt savā īpašumā.
siekaloties Iekārot, ļoti vēlēties, gribēt (ko).
mājas kinozāle iekārta (augstas kvalitātes televizors kopā ar īpašu akustisko sistēmu), kas nodrošina tikpat labu attēla un skaņas kvalitāti kā kinoteātrī; mājas kinoteātris.
izeja Iekārta (signālu, enerģijas u. tml.) izvadīšanai (no ierīces).
pāļdzinis Iekārta ar veseri pāļu iedzīšanai gruntī.
gāzģenerators Iekārta gāzes iegūšanai no cietā vai šķidrā kurināmā.
pults Iekārta vai tās daļa ar vadības ierīcēm, signalizācijas, kontroles un mērīšanas aparātiem u. tml. kādas sistēmas, procesa, sarežģītas iekārtas, aparāta darbības vadīšanai.
elpināšanas aparāts iekārta, ar ko nodrošina gaisa pievadi plaušām, kā arī ogļskābās gāzes izvadi.
daudzkrāsu iespiedmašīna iekārta, ar kuru var veidot iespiedumu vairākās krāsās.
skapis Iekārta, ierīce, kam ir šādas mēbeles forma.
stroboskops Iekārta, kas rada īsus, periodiskus gaismas uzliesmojumus.
sadalītājs Iekārta, kas sadala (piem., šķidruma, gāzes, elektriskās strāvas) plūsmu divos vai vairākos atzarojumos.
kodolreaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.
kompresors Iekārtas gāzes, gāzu maisījuma saspiešanai un pārvietošanai.
sildelements Iekārtas, ierīces daļa, arī ierīce (kā) sildīšanai.
iemitināt Iekārtot (telpās, dzīvesvietā), ierādīt (telpas, dzīvesvietu).
apmēbelēt Iekārtot (telpu), novietojot mēbeles.
iekārtoties Iekārtot sev (dzīves vai darba vietu); apmesties (kur uz dzīvi, arī uz kādu laiku).
telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piem., teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
ievietot Iekārtot, likt uzturēties (piem., ārstniecības vai audzināšanas iestādē).
noenkuroties mierīgos ūdeņos iekārtoties tā, ka dzīve ir mierīga, bez uztraukumiem.
novietoties Iekārtoties, apmesties.
ietaisīties Iekārtoties; iedzīvoties.
ierīkoties Iekārtoties.
ieriktēties Iekārtoties.
gongs Iekārts metāla disks, kuru piesitot, rodas noteikta augstuma skaņa; šāda diska radītā skaņa.
aizkāsēties Iekāsēties, ieklepoties.
aizkaukties Iekaukties.
iekāsēties Ieklepoties.
iesaukties Iekliegties (par dzīvniekiem).
aizkliegties Iekliegties.
iebļauties Iekliegties.
pastarpināt Iekļaujoties, tiekot iekļautam starpā, padarīt (ko) netiešā veidā uztveramu, pieejamu u. tml.
ierēķināt Iekļaut aprēķinā, rēķinā, skaitā, daudzumā; ieskaitīt.
sakārtot Iekļaut noteiktā sistēmā, secībā (piem., domas, iespaidus).
iepīt Iekļaut, iestarpināt (tekstā).
saplūst Iekļauties (kur, kādā kopumā), kļūstot piederīgam (kur), nešķiramam (no kā).
ievīties Iekļauties (parasti mākslas darbā, tekstā).
pievienoties Iekļauties kāda kopumā, to papildinot.
integrēties Iekļauties kopējā, vienotā veselumā, sistēmā.
ieausties Iekļauties, izpausties (parasti mākslas darbā).
pastarpināt Iekļauties, tikt iekļautam (kā) starpā.
nekrist Iekļauties; neatpalikt no citiem.
strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
iestrēgt Iekļūstot (šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam; iesprūst.
apkrauties Iekļūt (lielos) parādos; uzņemties (lielas) naudas saistības.
rekultivēt Iekopt no jauna (tos zemes gabalus, kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības dēļ).
apdobe Iekoptas augsnes josla ap koku vai krūmu.
apkost Iekost, arī nokost (no virspuses, visapkārt).
aizkrākties Iekrākties.
ievilkties Iekravāties (kur uz dzīvi).
ielikties Iekrist, iegāzties.
izpeldēties Iekrītot ūdenī, samērcēties.
izplunčāties Iekrītot ūdenī, samērcēties.
kubikcentimetrs Iekšdedzes dzinēja darba tilpuma mērvienība.
kubatūra Iekšdedzes dzinēja darba tilpums.
autokārs Iekšdedzes motora darbināti ratiņi ar kravas platformu kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.).
svece Iekšdedzes motora ierīce degvielas aizdedzināšanai ar elektrisko dzirksteli.
dīzeļmotors Iekšdedzes motors ar kompresijas aizdedzi; dīzelis (1).
dīzelis Iekšdedzes motors ar kompresijas aizdedzi; dīzeļmotors.
karburatormotors Iekšdedzes motors, kam degmaisījums tiek sagatavots karburatorā.
gāzmotors Iekšdedzes motors, kurā par degvielu izmanto deggāzi.
iekšsiena Iekšējā siena (piem., starp celtnes telpām); sienas iekšējā puse (telpā).
kodols Iekšējā, centrālā (debess spīdekļa) daļa.
spriegums Iekšējo spēku kopums, kuri rodas, ķermenim deformējoties ārējo spēku iedarbībā.
tapetes Iekšsienu, retāk griestu, apdares materiāls – papīra vai cita plāna materiāla sloksnes.
IKP Iekšzemes kopprodukts.
iekurties Iekurēties.
ieliesmoties Iekvēloties (par acīm, skatienu).
aizkvēloties Iekvēloties.
sapīties Ieķeroties (kur), aizķeroties (aiz kā), zaudēt iespēju brīvi pārvietoties, kustēties.
iekārties (kādam) elkonī ieķerties (kādam) elkonī un spēcīgi atbalstīties.
ievelties Ieķerties (piem., matos).
saķerties Ieķerties, arī iesprūst (kur) lielākā daudzumā; pielipt (kur) lielākā daudzumā.
iepīties Ieķerties, sapīties (kur).
strītbols Ielas basketbols, kur katrā komandā spēlē trīs spēlētāji un spēles laukums ir uz pusi mazāks, nekā īstā basketbola laukums.
iespiest Ieliekot, iebāžot (kur iekšā), cieši iestiprināt, saspiest.
iestiprināt Ieliekot, iespiežot u. tml. (kur iekšā), nostiprināt.
iekārties Ieliekties (kur iekšā); izliekties (ārā pa logu).
ieloks Ielocīta vai īpaši iestrādāta (piem., iešūta) mala (apģērbam).
ieritināties Ielocīties (uz iekšu).
regulējams krustojums ielu krustojums, kurā satiksmi regulē satiksmes regulētājs vai luksofors.
ieaicināt Ielūgt (piem., viesos).
sabāzt galvā iemācīties (parasti ko nevajadzīgu); iemācīt (parasti ko nevajadzīgu).
apgūt Iemācīties lietot, izmantot.
apgūt Iemācīties un pilnībā pārzināt (piem., profesiju, specialitāti); mācoties, vingrināties iegūt (māku, iemaņas).
piešauties Iemācīties, iepraktizēties (piem., kādā nodarbē).
sagatavot stundas iemācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
sagatavot mājasdarbus iemācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
izmācīties Iemācīties.
depozīts Iemaksas tiesu vai administratīvo iestāžu kontā.
iezīst ar mātes pienu iemantot (piem., paradumu) no mazotnes.
pamats Iemesls; arī cēlonis.
ielidināt Iemest (parasti ar slaidu metienu).
samest Iemest, iebērt (traukā), pievienot (ēdienam), parasti (ko) vairumā.
ielaist Iemest; iešaut.
ielingot Iemest.
inkarnācija Iemiesošanās; Dieva iemiesošanās cilvēka ķermenī.
personificēt Iemiesot sevī, iztēloties sevi kāda cita vietā.
samīlēties Iemīlēties (kādā); iemīlēties (vienam otrā).
iegrābties Iemīlēties (kādā).
nelaimīgi iemīlēties iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību; iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
iemīlēties no pirmā acu uzmetiena iemīlēties no pirmā skatiena, no pirmā satikšanās brīža.
ieķerties Iemīlēties.
iekosties Iemīlēties.
iekvēloties Iemirdzēties pārdzīvojumā (par acīm, skatienu).
iedegties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm); parādīties (acīs).
aizmirdzēties Iemirdzēties.
apsēst Iemitināties lielā daudzumā; uzmākties lielā daudzumā (nodarot ko ļaunu).
nāvīgs ienaidnieks ienaidnieks, ar kuru nav iespējama izlīgšana.
ieplūst Ienākt (kur), iekļauties (kādā kopumā), pievienoties (kādam kopumam).
iedomāt Ienākt prātā domai, atziņai (par ko); iedomāties (3).
ietecēties Ienākties, nogatavoties.
pasīvie ienākumi ienākumi, kuru gūšanā ienākumu saņēmējs tiešā veidā nepiedalās (piem., dividendes).
peļņa Ienākums, kas tiek gūts, izmantojot esošos finanšu līdzekļus, vērtspapīrus u. tml.
sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
ievazāt Ienest, izplatīt līdz ar sevi vai ko citu (ko nevēlamu, kaitīgu).
aizņaudēties Ieņaudēties.
okupēt Ieņemt (citas valsts teritoriju) ar bruņotu spēku un ieviest tajā savu pārvaldību.
apvelties Ieņemt kādu stāvokli, ķermeņa pozu; apgāzties.
iedzert Ieņemt mutē un norīt reizē ar šķidrumu (zāles).
novietoties Ieņemt noteiktu atrašanās vietu; iekārtoties.
dzert Ieņemt zāles (parasti ar šķidrumu).
aizņerkstēties Ieņerkstēties.
aizņurdēties Ieņurdēties.
iegaršoties Iepatikties garšas dēļ (par ēdienu, dzērienu).
iekrist sirdī iepatikties.
iedzīvoties Iepazīt, izprast ko; iejusties.
sapazīties Iepazīties (ar kādu, citam ar citu).
saskatīties Iepazīties un izjust savstarpējas simpātijas; arī iemīlēties.
saostīties Iepazīties, satuvināties.
apskatīt Iepazīties; iztirzāt, kritiski izvērtēt.
saperināties Ieperināties – par vairākiem, daudziem dzīvniekiem, mikroorganismiem.
aizpīkstēties Iepīkstēties.
iepiņķēties Iepīties.
applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm); būt ar apdriskātām, saplīsušām drēbēm.
pārsprāgt Ieplīst, rasties plaisai (kam briestot, pārgatavojoties u. tml.).
ieplīsums Ieplīsusi vieta; plaisa, kas radusies plīstot.
iluviāls Ieplūdināts, ieskalots.
ienākt Ieplūst, izplatīties (kur iekšā).
iestrāvot Ieplūst; izraisīties.
piešaut roku iepraktizēties (kāda darba veikšanā).
scenārijs Iepriekš izstrādāts plāns (darbībai, norisei, procesam).
nolikt Iepriekš noteikt (darbības, norises) realizēšanu (parasti kādā laikā, vietā).
nolikt Iepriekš noteikt (laiku, vietu) darbības, norises realizēšanai.
papildjautājums Iepriekš paredzēts (sēdes, sapulces u. tml.) jautājums.
priekšnojauta Iepriekšēja nojauta; neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
avanss Iepriekšēja samaksa (par vēl darāmu darbu, par vēl nesaņemtu preci u. tml.).
derības Iepriekšēja vienošanās par laulībām; attiecīgā ceremonija un viesības; saderināšanās.
vakardiena Iepriekšējais laikposms; samērā nesena pagātne.
šajās dienās Iepriekšējās dienās, pavisam nesen.
kultūras mantojums iepriekšējos vēstures laikposmos radītās kultūras vērtības.
aizpukstēties Iepukstēties; iesākt straujāk, spēcīgāk pukstēt.
nomitināt Ierādīt dzīvesvietu, ļaut apmesties; izmitināt.
imatrikulēt Ierakstīt (studentu) augstākās mācību iestādes studentu sarakstā (matrikulā).
vizēt Ierakstīt vīzu (1) (parasti ārzemju pasē); iesniegt (parasti ārzemju pasi) šādas vīzas saņemšanai.
kodēt Ierakstīt, ievadīt (kur) noteiktu kodu, kuru var nolasīt tikai ar speciālu aparātu vai sakārtojot koda zīmes noteiktā secībā.
panno Ierāmēts gleznojums, ornaments vai dekoratīvs veidojums uz sienas vai griestiem.
ieņemties Ierast darīt, rīkoties (kādā veidā).
nokavēt Ierasties (kur) vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams.
nokavēties Ierasties (kur) vēlāk par paredzēto laiku.
nosebot Ierasties (kur) vēlāk, nekā paredzēts, noteikts, vai neierasties vispār; nokavēt.
sagaidīt Ierasties (kur), lai sastaptu, apsveiktu (piem., atbraucēju); sagatavoties (piem., atbraucēja, ciemiņa) uzņemšanai.
aizkavēties Ierasties (nedaudz) vēlāk par paredzēto laiku; nokavēties.
uzrasties Ierasties (no citurienes kur dzīvot, strādāt).
nokavēt Ierasties (noteiktu laiku) vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams.
atnākt Ierasties (piem., jaunā dzīves vietā).
ielidot Ierasties ar lidmašīnu.
apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku.
likties slimnīcā ierasties slimnīcā, lai ārstētos.
apmesties Ierasties un iekārtoties (uz dzīvi); ierasties (uz kādu laiku).
iebāzt degunu ierasties un ieskatīties (kur), lai ko uzzinātu.
ieceļot Ierasties uz dzīvi, pārceļojot no citurienes.
vizitēt Ierasties vizitācijā.
vizitēt Ierasties vizītē.
ienākt Ierasties, lai apmestos uz dzīvi, darbu u. tml.
atnākt Ierasties, lai strādātu (par ko).
pieplūst Ierasties, pienākt klāt lielā skaitā.
sarasties Ierasties, sanākt (kopā).
sanākt Ierasties, sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) – par vairākiem, daudziem.
aizraudāties Ieraudāties.
ievēkšķēties Ieraudāties.
ietrausties Ierausties.
iežmiegt Ieraut, iespiest (starp kājām asti) – par dzīvniekiem.
birokrātija Ierēdnieciska pārvaldes sistēma; ierēdņu kopums šādā sistēmā.
eirokrāts Ierēdnis kādā no Eiropas Savienības iestādēm.
birokrāts Ierēdnis, kas savus pienākumus veic pedantiski formāli, neelastīgi, nerēķinoties ar kārtojamo jautājumu būtību.
iekalkulēt Ierēķināt, ieskaitīt (kalkulācijā, aprēķinos).
sajūgs Ierīce (automašīnā, traktorā), kas savieno dzinēju ar pārnesuma kārbu un dzenošajiem riteņiem.
starteris Ierīce (kā, parasti iekšdedzes motora) iedarbināšanai; arī ierīce zemspiediena luminiscences spuldžu iededzināšanai.
krāns Ierīce (no ūdensvada, tvertnes u. tml.) plūstoša šķidruma daudzuma regulēšanai vai noslēgšanai.
lampa Ierīce (parasti spuldzes veidā) ar dažādām funkcijām (piem., starojuma vai siltuma iegūšanai).
nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) slimnieku, ievainoto vai mirušo pārnešanai guļus stāvoklī.
turnikets Ierīce (piem., rotējoša krustveida šķēršļa veidā), kas griezdamies regulē gājēju plūsmu, ļaujot iet tikai pa vienam.
sifons Ierīce (piem., zem izlietnes), kas aizkavē smakas izplūšanu no kanalizācijas vadiem.
dzeinis Ierīce (virvē iestiprināts dēlis un koka āķis), ko senāk lietoja kāpšanai bišu kokā.
kauss Ierīce (zemes darbu, kraušanas u. tml. mašīnām) grunts, beramu materiālu, priekšmetu satveršanai, pārvietošanai.
rāvējslēdzējs Ierīce apģērba, apavu, somas u. tml. atvēruma malu savienošanai – divas lentes ar metāla vai plastmasas zobveida elementiem, kurus pamīšus sabīda slīdoša detaļa.
staigulis Ierīce ar riteņiem, kas ļauj stāvus pārvietoties bērniem, kuri vēl neprot staigāt.
distances sensors ierīce automašīnas aizmugurējā buferī, kas reaģē uz automašīnai tuvu esošiem objektiem.
eholote Ierīce automātiskai ūdenstilpes dziļuma mērīšanai vai zivju bara meklēšanai, izmantojot atstarotos skaņu viļņus.
plēšas Ierīce gaisa plūsmas radīšanai – maināma tilpuma kamera, kurai ir ieplūdes un izplūdes vārstuļi.
kalorifers Ierīce gaisa sasildīšanai (piem., apkures un ventilācijas sistēmās).
polarimetrs Ierīce gaismas polarizācijas pakāpes mērīšanai.
tahometrs Ierīce kāda ķermeņa (piemēram, spoles) griešanās ātruma mērīšanai.
kodolreaktora regulators ierīce kodolu dalīšanās procesa intensitātes regulēšanai, kā arī tā apturēšanai avārijas gadījumā.
balansieris Ierīce līdzsvara attīstīšanai – uz atsperes vai cita kustīga elementa fiksēta platforma.
lodlampa Ierīce lodēšanai ar noteiktā virzienā vērstu liesmu.
tosteris Ierīce maizes šķēļu grauzdēšanai.
medus sviede ierīce medus izmešanai no šūnām ar centrbēdzes spēku.
elektriskais krēsls ierīce nāves soda izpildīšanai ar elektrisko strāvu.
karātavas Ierīce nāves soda izpildīšanai pakarot.
ātršuvējs Ierīce papīra lapu iestiprināšanai aktu vākos, mapē; aktu vāki, mape ar šādu ierīci.
sadalītājs Ierīce regulējamai (kā, piem., materiālu, produktu) padevei uz pārstrādes iekārtām, transportierīcēm, lopu ēdināšanas vietām u. tml.
sejassargs Ierīce sejas aizsargāšanai (piem., darba procesā, sportā); sejsargs.
klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai (dzinējos, mehānismos u. tml.).
klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai vai skaņas pārtraukšanai.
saspraudnis Ierīce stacionāri nesaistītu (parasti elektriskās ķēdes) daļu savienošanai un atvienošanai, kas sastāv no spraudņa un ligzdas.
katapulta Ierīce starta paātrinājuma piešķiršanai (piem., lidaparātiem uz aviācijas bāzeskuģiem).
ērlifts Ierīce šķidruma pacelšanai ar saspiestu gaisu vai gāzi.
lote Ierīce ūdenstilpes dziļuma mērīšanai.
interfeiss Ierīce vai programma, kas dod iespēju lietotājam komunicēties ar datoru; salāgošanas ierīce vai sistēma; saskarne.
grils Ierīce vai speciāla kamera produktu cepšanai uz restēm (režģa).
radiometrs Ierīce vielas radioaktivitātes vai radioaktīvā starojuma mērīšanai.
trimmeris Ierīce zāles vai sīku krūmu pļaušanai.
zemracis Ierīce zemes rakšanai.
giljotīna Ierīce, ar ko nocērt galvu, izpildot nāvessodu.
telūrijs Ierīce, ar kuru demonstrē Zemes griešanos ap savu asi un ap Sauli, kā arī Mēness griešanos ap Zemi.
spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
adapters Ierīce, ar kuru savstarpēji savieno datu apstrādes iekārtas.
sprosts Ierīce, detaļa, veidojums (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās u. tml. novēršanai.
noslēgs Ierīce, iekārta (kā pieplūdes, plūsmas u. tml.) noslēgšanai, pārtraukšanai.
kamera Ierīce, iekārta (parasti izolētas, slēgtas telpas veidā); ierīces, iekārtas izolēta, slēgta daļa.
dzesētājs Ierīce, iekārta dzesēšanai.
sūknis Ierīce, iekārta, kurā pievadīto mehānisko enerģiju pārvērš (kā, piem., šķidruma, gāzes) plūsmas enerģijā.
sviedne Ierīce, iekārta, rīks u. tml. (kā) atdalīšanai, virzīšanai ar centrbēdzes spēku.
taimeris Ierīce, ietaise, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci, arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
čoks Ierīce, ka paredzēta gaisa padeves karburatorā samazināšanai.
viedierīce Ierīce, kas apvieno mobilā telefona funkcijas ar plaukstdatoru, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas.
vantūzs Ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot.
skeneris Ierīce, kas caurskata un lasa tekstus, attēlus un svītrkodus, pārveido tos ciparu kodā un uzglabā kā datnes.
centrifūga Ierīce, kas izgriež veļu, izmantojot centrbēdzes spēku.
masažieris Ierīce, kas masē; priekšmets, ar ko var masēt vai masēties.
oksimetrs Ierīce, kas neinvazīvā veidā mēra kapilāro asiņu skābekļa piesātinājuma līmeni.
detektors Ierīce, kas paredzēta dažādu priekšmetu, vielu, elektrisko signālu u. tml. uztveršanai, reaģējot ar attiecīgiem atbildes signāliem.
racējs Ierīce, kas paredzēta kultūraugu izrakšanai no zemes.
sviestmaižu tosteris ierīce, kas paredzēta, lai apceptu divas kopā saspiestas maizes šķēles, starp kurām ir pildījums.
centrifūga Ierīce, kas sadala (maisījumu) dažāda blīvuma sastāvdaļās, izmantojot centrbēdzes spēku.
karburators Ierīce, kas sagatavo gaisa un šķidrās degvielas degmaisījumu iekšdedzes motora darbībai.
reduktors Ierīce, kas samazina un regulē (gāzes, tvaika, šķidruma) spiedienu.
savācējprese Ierīce, kas uz lauka savāc sienu, salmus un tos sapresē ķīpās.
sensors Ierīce, kas uztver impulsu un to novada uz uztvertā signāla apstrādes centru.
vagona bukse ierīce, kas vagona svaru pārnes uz riteņpāra ass kakliņiem, kā arī ierobežo vagona sānnovirzi.
eskalators Ierīce, ko izmanto cilvēku pārvietošanai sabiedriskās vietās – augšup vai lejup slīdošas kāpnes.
veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
filtrs Ierīce, mehānisms vai iekārta (šķidruma, gāzes) attīrīšanai no piemaisījumiem.
šķūre Ierīce, mehānisms, arī rīks, piem., sniega tīrīšanai, zemes virskārtas līdzināšanai, pārvietošanai bīdot, stumjot.
izpūtējs Ierīce, pa kuru (izplūdes gāzes) izplūst ārā.
lidaparāts Ierīce, transportlīdzeklis, kas spēj pārvietoties lidojot.
devējs Ierīces daļa, kas uztver kādus procesus, signālus un pārraida tos citām ierīces daļām.
sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsma, kas realizē siltuma apmaiņu.
atpakaļgājiens Ierīces, ierīces daļas kustība pretējā virzienā; arī atpakaļgaita.
labierīcības Ierīces, ietaises, kas rada ērtības (piem., sanitārais mezgls, tualete).
apskate Ierīces, mašīnas pārbaude (lai konstatētu, vai tā ir lietošanas kārtībā).
gremdētava Ierīču sistēma cilvēku un priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā; telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
atmiņa Ierīču un procesu kopums (iekārtā), kas nodrošina informācijas ierakstīšanu, saglabāšanu un reproducēšanu.
tālvadība Ierīču, iekārtu, procesu u. tml. vadība, ko realizē no samērā liela attāluma.
aizrieties Ierieties.
kārt šūpoles ierīkot šūpoles.
(uz)kārt šūpoles ierīkot šūpoles.
instalēt Ierīkot, uzstādīt (gaismas, elektriskās u. tml. tehniskās ierīces).
uzriktēties Ierīkoties virsū (uz kā, kam).
slēgta ierinda ierinda, rinda, kurā starp cilvēkiem ir iespējami mazas atstarpes.
slēgta rinda ierinda, rinda, kurā starp cilvēkiem ir iespējami mazas atstarpes.
pierīties Ierīt, ieelpot lielākā daudzumā (piem., dūmus, ūdeni); sarīties.
ieziepēt Ierīvēt, ieziest ar ziepēm, pārklāt ar ziepju putām.
saņemt grožus stingrāk ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
saņemt grožus ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
pievilkt grožus ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
saistīt Ierobežot vai atņemt iespēju (kādam) brīvi kustēties, pārvietoties.
apjozt Ierobežot, apņemt, ieskaut.
gāzes pistole ierocis gāzes strūklas izšaušanai.
šaujamierocis Ierocis, kurā (lodes, skrots) izgrūšanu caur stobru izraisa sprāgstvielu sprādziena enerģija.
kodolierocis Ierocis, kurā eksplozijai izmanto smago elementu dalīšanās vai vieglo elementu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
sanākt Ierodoties, sapulcējoties dalībniekiem, norisēt.
indukcija Ierosas un aiztures procesu mijiedarbība.
iradiācija Ierosas vai aiztures procesa izplatīšanās centrālajā nervu sistēmā.
priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību.
sakairināt Ierosināt (piem., interesi, iztēli), parasti ļoti.
sarīdīt Ierosināt uz nesaskaņām, strīdu.
aktivēt Ierosināt, arī veicināt (fizioloģiska, ķīmiska u. tml.) procesa norisi, palielināt reakcijas spēju.
uzmusināt Ierosināt, uzmudināt (parasti uz neatļautu, prettiesisku rīcību); uzkūdīt.
iniciēt Ierosināt; iesākt.
aizrukšķēties Ierukšķēties.
aizrūkties Ierūkties.
iepīkstēties Ierunāties (parasti smalkā balsī, bailīgi).
iesēkties Ierunāties sēcošā balsī.
iečiepstēties Ierunāties smalkā balsī (parasti par bērniem).
iespiegties Ierunāties spiedzīgā balsī.
iečiepstēties Ierunāties, ieminēties (par ko).
ieteikties Ierunāties, ieminēties.
aizrunāties Ierunāties.
mēģinājums Iesācēja darbs (piem., literatūrā, mākslā).
ābečnieks Iesācējs.
iepakojums Iesaiņojums.
sasaiņot Iesaiņot (ko).
iepakot Iesaiņot.
bagāža Iesaiņotas mantas, kuras pasažieris ņem līdzi ceļojot.
paka Iesaiņots pasta sūtījums.
sainis Iesaiņots priekšmets, arī sakārtotu priekšmetu kopums; kopā sasietu priekšmetu kopums.
iesaiste Iesaistīšana.
dalība Iesaistīšanās (piem., kādā pasākumā); piedalīšanās (kur).
līdzdalība Iesaistīšanās, piedalīšanās, darbošanās (kopīgi veicamā pasākumā, darbībā u. tml.).
iekļaut Iesaistīt (cilvēku kādā kolektīvā).
iejūgt Iesaistīt (darbā) un ļoti noslogot.
paņemt Iesaistīt (kādu) darbā, darbībā; nodarbināt (1).
ieraut Iesaistīt (parasti pret paša gribu).
iepīt Iesaistīt (piem., nevēlamā pasākumā).
pieņemt Iesaistīt darbā pie sevis.
nodarbināt Iesaistīt darbā, dot iespēju strādāt; likt darīt (ko).
piegulēt Iesaistīt dzimumattiecībās.
sacelt kājās Iesaistīt nemieros, cīņā.
mobilizēt Iesaistīt, organizēt (kāda uzdevuma veikšanai).
iejaukt Iesaistīt, padarīt līdzatbildīgu (kādā, parasti nosodāmā, darbībā).
iekļaut Iesaistīt, padarīt par (kā) sastāvdaļu.
samobilizēt Iesaistīt, saorganizēt (piem., vairākus, daudzus cilvēkus) kāda uzdevuma veikšanai.
pielikt Iesaistīt, veltīt (kādas darbības veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
iejūgties Iesaistīties (intensīvā darbā) tā, ka neatliek brīva laika.
piedalīties Iesaistīties (kolektīvā darbībā, pasākumā, norisē u. tml.); būt par dalībnieku (kur).
jaukties Iesaistīties (kur).
mesties starpā iesaistīties (piem., strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu.
skriet postā iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
skriet nelaimē iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
ielaisties Iesaistīties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamās attiecībās); nonākt (parasti nevēlamās) attiecībās.
iekļauties Iesaistīties, piedalīties; iejusties.
iepīties Iesaistīties, tikt iesaistītam (piem., nevēlamā pasākumā); iekļūt (nevēlamā situācijā).
aizzāģēt Iesāk zāģēt, bet nepabeigt; iezāģēt.
ieaugties Iesakņoties, paaugties (par augiem).
aizvērpt Iesākt (domu, sarunu).
pasākt Iesākt (ko regulāri darīt); uzsākt (ko).
aizsākt Iesākt (ko) lietot.
aizsākt Iesākt (ko).
aizart Iesākt art, bet nepabeigt.
ieart Iesākt art, bet nepabeigt.
ieauroties Iesākt aurot; īsu brīdi aurot.
uzaurot Iesākt aurot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, aurot.
uzbalsnīt Iesākt balsnīt; īsu brīdi balsnīt.
uzbangot Iesākt bangot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, bangot.
iebauroties Iesākt baurot un apklust.
ieblāvoties Iesākt blāvot.
ieblāzmoties Iesākt blāzmot; īsu brīdi blāzmot.
uzblāzmot Iesākt blāzmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot.
ieblēties Iesākt blēt un apklust.
iestāvēties Iesākt bojāties (par uzglabātiem produktiem).
iebrakšķēties Iesākt brakšķēt un pārstāt.
uzbrāzmot Iesākt brāzmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzmot.
uzbrāzt Iesākt brāzt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzt.
uzbrāzties Iesākt brāzties; īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzties.
iebrēkties Iesākt brēkt un apklust.
iebrikšķēties Iesākt brikšķēt un pārstāt brikšķēt.
iebrīkšķēties Iesākt brīkšķēt un pārstāt brīkšķēt.
iebubināties Iesākt bubināt un apklust (par zirgu).
iebuldurēties Iesākt buldurēt un apklust (par tītaru).
uzburbuļot Iesākt burbuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burbuļot.
ieburkšķēties Iesākt burkšķēt un pārstāt.
uzburzguļot Iesākt burzguļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burzguļot.
uzmargot Iesākt būt mainīgi spilgtam, krāsainam.
aizcirst Iesākt cirst, bet nepabeigt; iecirst (līdz kādai vietai).
iečabēties Iesākt čabēt un pārstāt.
iečabināties Iesākt čabināties un pārstāt.
iečaloties Iesākt čalot; īsu brīdi čalot.
iečaukstēties Iesākt čaukstēt un pārstāt.
iečiepstēties Iesākt čiepstēt un apklust.
iečīkstēties Iesākt čīkstēt un pārstāt.
iečirkstēties Iesākt čirkstēt un apklust (par putniem).
iečirkstēties Iesākt čirkstēt un pārstāt.
iečivināties Iesākt čivināt un apklust (par putniem).
iečukstēties Iesākt čukstēt un apklust.
iečurkstēties Iesākt čurkstēt un apklust.
iečurkstēties Iesākt čurkstēt un pārstāt.
pielēkt Iesākt darboties (par motoru).
iedarboties Iesākt darboties (piem., par motoru, ierīci).
iedārdēties Iesākt dārdēt; īsu brīdi dārdēt.
uzliesmot Iesākt degt ar liesmu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt ar liesmu.
uzdegties Iesākt degt un izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt un izstarot gaismu.
aizdegties Iesākt degt; uzliesmot.
iedēvēt Iesākt dēvēt, saukt (kādā vārdā); iesākt lietot (kādu nosaukumu, apzīmējumu).
iedīkties Iesākt dīkt un pārstāt (parasti par dažiem kukaiņiem).
iedimdēties Iesākt dimdēt; īsu brīdi dimdēt.
iedrebēties Iesākt drebēt un pārstāt; īsu brīdi drebēt.
noducināt Iesākt ducināt un pārstāt ducināt.
ieducināties Iesākt ducināt un pārstāt.
iedūdoties Iesākt dūdot un apklust (parasti par baložiem).
iedūkties Iesākt dūkt (par dažiem kukaiņiem); īsu brīdi dūkt.
iedūkties Iesākt dūkt (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem); īsu brīdi dūkt.
iedunēties Iesākt dunēt (par mūzikas instrumentiem).
iedunēties Iesākt dunēt; īsu brīdi dunēt.
iedungoties Iesākt dungot; iesākt dungot un apklust.
nodusmoties Iesākt dusmoties un beigt dusmoties.
iedzalkstīties Iesākt dzalkstīt; īsu brīdi dzalkstīt.
uzdzalkstīt Iesākt dzalkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzalkstīt; uzdzirkstīt.
aizdzert Iesākt dzert, bet neiztukšot (trauku).
paņemt Iesākt dziedāt (piem., kādā tonī).
iedziedāties Iesākt dziedāt; iesākt dziedāt un apklust.
uzdzirksteļot Iesākt dzirksteļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirksteļot.
iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par dažiem dzērieniem).
iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt; īsu brīdi dzirkstēt; iedzirkstīties.
uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstēt; uzdzirkstīt.
uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstīt.
iemājot Iesākt dzīvot (kur); apmesties (kur).
ieelsoties Iesākt elsot; iesākt elsot un pārstāt.
uzelsot Iesākt elsot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, elsot.
ieelsties Iesākt elst; iesākt elst un pārstāt.
aizēst Iesākt ēst, bet nepabeigt.
iegāgināties Iesākt gāgināt un apklust.
iegailēties Iesākt gailēt; īsu brīdi gailēt.
uzgailēt Iesākt gailēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, gailēt.
iegārgties Iesākt gārgt un pārstāt.
iegaudoties Iesākt gaudot un apklust (parasti par suni, vilku).
nogaudot Iesākt gaudot un pārstāt gaudot.
uzgaudot Iesākt gaudot; īsu brīdi gaudot.
uzgavilēt Iesākt gavilēt (1); īsu bīdi, parasti spēcīgi. gavilēt.
iegrabēties Iesākt grabēt un pārstāt.
iegrabināties Iesākt grabināties un pārstāt.
iegrandēties Iesākt grandīt un pārstāt.
iegrauties Iesākt graut [2] un pārstāt.
aizgrauzt Iesākt grauzt, bet nepabeigt; iegrauzt.
aizgriezt Iesākt griezt, bet nepabeigt.
iegriezt Iesākt griezt; daļēji sagriezt.
ieguldzēties Iesākt guldzēt; īsu brīdi guldzēt.
iegurkstēties Iesākt gurkstēt un pārstāt.
ieīdēties Iesākt īdēt un apklust.
ierunāties Iesākt izpausties.
uzvēdīt Iesākt izplatīties (piemēram, par vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
uzvējot Iesākt izplatīties (piemēram, par vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
iegaismoties Iesākt izstarot gaismu (piem., par lampu); īsu brīdi izstarot gaismu.
iedegties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeni, apgaismojumu u. tml.).
uzgaismot Iesākt izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
uzliesmot Iesākt izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
iekaukties Iesākt kaukt un apklust.
aizkaut Iesākt kaut (dzīvnieku).
ieklabēties Iesākt klabēt; īsu brīdi klabēt.
ieklabināties Iesākt klabināt un pārstāt.
iekladzināties Iesākt kladzināt un apklust.
ieklaigāties Iesākt klaigāt; īsu brīdi klaigāt.
ieklaudzēties Iesākt klaudzēt; īsu brīdi klaudzēt.
ieklauvēties Iesākt klauvēt un pārstāt.
ieklepoties Iesākt klepot un pārstāt.
iekliegties Iesākt kliegt un apklust.
ieklukstēties Iesākt klukstēt un apklust.
ieknakšķēties Iesākt knakšķēt un pārstāt.
ieknaukšķēties Iesākt knaukšķēt un pārstāt.
ieknikšķēties Iesākt knikšķēt un pārstāt.
ieknukstēties Iesākt knukstēt un apklust.
iekņudēties Iesākt kņudēt un pārstāt.
iekrakstēties Iesākt krakstēt un pārstāt.
iekrakšķēties Iesākt krakšķēt un pārstāt.
iekrākties Iesākt krākt un pārstāt (par cilvēku).
iekraukšķēties Iesākt kraukšķēt un pārstāt.
iekrekstēties Iesākt krekstēt un pārstāt.
iekrekšķēties Iesākt krekšķēt un pārstāt.
iekrikšķēties Iesākt krikšķēt un pārstāt.
iekūkoties Iesākt kūkot un apklust (par dzeguzi).
iekunkstēties Iesākt kunkstēt un apklust.
iekūpēties Iesākt kūpēt; īsu brīdi kūpēt.
iekurēties Iesākt kurēties.
iekurkstēties Iesākt kurkstēt un apklust.
iekustēties Iesākt kustēties (piem., staigājot, ko darot).
iekustēties Iesākt kustēties; iesākt kustēties un pārstāt (par priekšmetiem).
iekutēties Iesākt kutēt un pārstāt.
iekvēloties Iesākt kvēlot, sākt degt; iesākt, izstarot vai atstarot gaismu.
uzkvēlot Iesākt kvēlot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, kvēlot.
iekviekties Iesākt kviekt un apklust.
ieķērkties Iesākt ķērkt un apklust.
nolamāties Iesākt lamāties un pārstāt lamāties.
ielasīt Iesākt lasīt (grāmatu, žurnālu u. tml.).
uzlāsmot Iesākt lāsmot; īsu brīdi lāsmot.
uzlāsot Iesākt lāsot; īsu brīdi lāsot.
aizlauzt Iesākt lauzt, bet pilnīgi nenolauzt; ielauzt.
izlidot Iesākt lidojumu (par lidaparātiem, lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
ieliesmoties Iesākt liesmot; īsu brīdi liesmot.
nolīņāt Iesākt līņāt un pārstāt līņāt.
ielīt Iesākt līt (parasti ilgstoši).
aizlūzt Iesākt lūzt, bet nenolūzt.
ielūzt Iesākt lūzt, bet nenolūzt.
iemauroties Iesākt maurot un apklust.
iemauties Iesākt maut un apklust.
uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, tā gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzēt.
iemirdzēties Iesākt mirdzēt; īsu brīdi mirdzēt.
uzmirdzēt Iesākt mirdzēt; īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
uzmirdzināt Iesākt mirdzināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzināt.
iemirgoties Iesākt mirgot; īsu brīdi mirgot.
uzmirgot Iesākt mirgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirgot.
aizmizot Iesākt mizot, bet nepabeigt; daļēji nomizot.
uzmutuļot Iesākt mutuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļot.
ieniezēties Iesākt niezēt un pārstāt.
uznākt Iesākt norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi norisēt, izpausties.
ieņaudēties Iesākt ņaudēt un apklust.
ieņerkstēties Iesākt ņerkstēt un apklust.
ieņirbēties Iesākt ņirbēt; īsu brīdi ņirbēt.
uzņirbēt Iesākt ņirbēt; īsu brīdi ņirbēt.
ieņirkšķēties Iesākt ņirkšķēt un pārstāt.
ieņurdēties Iesākt ņurdēt un apklust.
iepakšķēties Iesākt pakšķēt un pārstāt.
noparkšķēt Iesākt parkšķēt un pārstāt parkšķēt.
iepatikties Iesākt patikt.
iepēkšķēties Iesākt pēkšķēt un apklust.
aizperēt Iesākt perēt.
iepīkstēties Iesākt pīkstēt un apklust.
nopīkstēt Iesākt pīkstēt un pārstāt pīkstēt (piem., par ierīcēm).
iepīkstēties Iesākt pīkstēt un pārstāt.
iepīt Iesākt pīt, bet nepabeigt.
uzplaiksnīt Iesākt plaiksnīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīt.
ieplaiksnīties Iesākt plaiksnīties; īsu brīdi plaiksnīties.
ieplaisāt Iesākt plaisāt; vietumis saplaisāt.
uzplandīt Iesākt plandīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīt.
aizplaukt Iesākt plaukt.
ieplīkšķēties Iesākt plīkšķēt un pārstāt.
ieplīst Iesākt plīst, rasties plaisai, bojājumam; vietumis pārplīst.
aizplīst Iesākt plīst; mazliet ieplīst.
uzplīvot Iesākt plīvot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plīvot.
ieplunkšķēties Iesākt plunkšķēt un pārstāt.
uzdvest Iesākt plūst, izplatīties; īsu brīdi plūst, izplatīties.
iepļaut Iesākt pļaut, bet nepabeigt.
aizpļaut Iesākt pļaut; daļēji nopļaut.
iepogoties Iesākt pogot un apklust.
iepukstēties Iesākt pukstēt (parasti straujāk) – par sirdi.
iepukšķēties Iesākt pukšķēt un pārstāt.
iepūst Iesākt pūst (par noteikta virziena vēju).
iegriezties Iesākt pūst no citas puses (par vēju).
sagriezties Iesākt pūst no citas puses; kļūt pilnīgi citādam.
iepūsties Iesākt pūst; īsu brīdi pūst.
uzpūst Iesākt pūst; īsu brīdi, parasti spēcīgi, pūst.
iepūt Iesākt pūt; mazliet, arī vietumis sapūt.
iesmilkstēties Iesākt radīt augstas, stieptas skaņas; iesākt radīt šādas skaņas un pārstāt.
iečaloties Iesākt radīt nevienmērīgu, guldzošu troksni (par plūstošu ūdeni).
iekliegties Iesākt radīt raksturīgas skaļas balss skaņas un apklust (parasti par putniem).
iegriezties Iesākt radīt raksturīgas, spalgas balss skaņas un apklust (par griezi).
ierēkties Iesākt radīt skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu); īsu brīdi radīt skarbu, skaļu troksni.
iekrākties Iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un pārstāt.
iegaudoties Iesākt radīt stieptas, gaudulīgas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem).
iegaudoties Iesākt radīt stieptas, svelpjošas skaņas (piem., par vēju); iesākt radīt šādas skaņas un pārstāt.
iekaukties Iesākt radīt stieptu, spalgu samērā augstu skaņu (par parādībām dabā, arī ierīcēm, mašīnām, šāviņiem).
ierieties Iesākt radīt šāvienu troksni (piem., par ložmetēju); īsu brīdi radīt šāvienu troksni.
ieraudāties Iesākt raudāt un pārstāt.
ierēkties Iesākt rēkt un apklust.
norībēt Iesākt rībēt un pārstāt rībēt.
ierībēties Iesākt rībēt un pārstāt.
ierieties Iesākt riet un apklust.
uzrūcināt Iesākt rūcināt (piemēram, mehānismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, rūcināt.
ierūgt Iesākt rūgt.
ierukšķēties Iesākt rukšķēt un apklust.
ierūkties Iesākt rūkt (piem., par motoriem, ierīcēm); īsu brīdi rūkt.
ierūkties Iesākt rūkt un apklust (par dzīvniekiem).
ierūkties Iesākt rūkt un pārstāt (par parādībām dabā).
norūkt Iesākt rūkt un pārstāt rūkt (par pērkonu).
ierunāties Iesākt runāt; īsi pateikt (ko).
aizrūsēt Iesākt rūsēt; mazliet aprūsēt.
iesanēties Iesākt sanēt; īsu brīdi sanēt.
apsāpēties Iesākt sāpēt, mazliet sāpēt.
iesāpēties Iesākt sāpēt; īsu brīdi sāpēt.
iesaukt Iesākt saukt, saukāt (cilvēku) kādā vārdā; dot vārdu.
iesaukt Iesākt saukt, saukāt (ko) kādā vārdā.
iesēkties Iesākt sēkt un apklust.
iesīkties Iesākt sīkt (par dažiem kukaiņiem); īsu brīdi sīkt.
iesīkties Iesākt sīkt (par priekšmetiem, ierīcēm); īsu brīdi sīkt.
iesirmot Iesākt sirmot; kļūt mazliet sirmam.
ieskandināt Iesākt skandināt.
ierunāties Iesākt skanēt (par mūzikas instrumentiem).
ieskanēties Iesākt skanēt; iesākt skanēt un pārstāt.
ieskrabināties Iesākt skrabināties un pārstāt.
ieskrapstēties Iesākt skrapstēt un pārstāt.
ieskribināties Iesākt skribināties un pārstāt.
iesmaržoties Iesākt smaržot; īsu brīdi smaržot.
uzsmaržot Iesākt smaržot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, smaržot.
iesmēķēt Iesākt smēķēt; aizsmēķēt.
iesmelgties Iesākt smelgt; īsu brīdi smelgt.
ieķiķināties Iesākt smieties īsiem, paklusiem smiekliem un pārstāt.
nosmieties Iesākt smieties un beigt smieties.
iesmieties Iesākt smieties un pārstāt.
iesmilkstēties Iesākt smilkstēt un apklust.
nosmīnēt Iesākt smīnēt un beigt smīnēt.
iesnausties Iesākt snaust; īsu brīdi snaust.
iesparkšķēties Iesākt sparkšķēt un pārstāt.
uzliesmot Iesākt spēcīgi izpausties, parādīties (par slimību); īsu brīdi spēcīgi izpausties.
iedūcināt Iesākt spēlēt (mūzikas instrumentu ar zemu skanējumu).
iespīdēties Iesākt spīdēt (par acīm); īsu brīdi spīdēt.
iespīdēties Iesākt spīdēt (piem., par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi spīdēt.
uzspīdēt Iesākt spīdēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt.
uzspīdināt Iesākt spīdināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdināt.
iespiegties Iesākt spiegt un apklust.
uzspīgot Iesākt spīgot; īsu brīdi spīgot.
iespīguļoties Iesākt spīguļot; īsu brīdi spīguļot.
uzspīguļot Iesākt spīguļot; īsu brīdi spīguļot.
uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu; īsu brīdi šādi spīdēt.
iespindzēties Iesākt spindzēt; iesākt spindzēt un pārstāt.
iespītēties Iesākt spītēties; kļūt stūrgalvīgam, ietiepīgam, nepiekāpīgam.
uzliesmot Iesākt spoži spīdēt; īsu brīdi spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, kosmiskiem ķermeņiem).
uzlaistīties Iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt; īsu brīdi spoži, nevienmērīgi spīdēt.
iesprakstēties Iesākt sprakstēt un pārstāt.
uzsprakstēt Iesākt sprakstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakstēt.
iesprakšķēties Iesākt sprakšķēt un pārstāt.
uzsprakšķēt Iesākt sprakšķēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakšķēt.
iesprausloties Iesākt sprauslot un pārstāt.
iesprēgāties Iesākt sprēgāt (par ko degošu); īsu brīdi sprēgāt.
uzsprēgāt Iesākt sprēgāt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprēgāt.
uzsprikstēt Iesākt sprikstēt; īsu brīdi sprikstēt.
iespulgoties Iesākt spulgot; īsu brīdi spulgot.
uzspulgot Iesākt spulgot; īsu brīdi spulgot.
uzstarot Iesākt starot (piemēram, par skatienu); īsu brīdi, parasti kam spēcīgi izpaužoties, starot.
iestaroties Iesākt starot; īsu brīdi starot.
uzstarot Iesākt starot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, starot.
iestenēties Iesākt stenēt un apklust.
iestāties Iesākt strādāt.
uzliesmot Iesākt strauji, spraigi norisēt; īsu brīdi strauji, spraigi norisēt.
uzmutuļot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
uzkūsāt Iesākt strauji, spraigi risināties (piemēram, par notikumiem).
uzbrāzmot Iesākt strauji, spraigi risināties; īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
uzbrāzt Iesākt strauji, spraigi risināties; īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
iestrinkšķēties Iesākt strinkšķēt un pārstāt.
iesūrstēties Iesākt sūrstēt; īsu brīdi sūrstēt.
aizsvilināt Iesākt svilināt; aizdedzināt.
iesvilpoties Iesākt svilpot; iesākt svilpot un pārstāt.
iesvilpties Iesākt svilpt un pārstāt.
aizsvilties Iesākt svilt; pēkšņi aizdegties, uzliesmot.
uzšalkot Iesākt šalkot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkot.
iešalkties Iesākt šalkt; iesākt šalkt un pārstāt.
uzšalkt Iesākt šalkt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkt.
ierunāties Iesākt šaut (par šaujamieročiem).
iešķaudīties Iesākt šķaudīt un apklust; īsi, viegli nošķaudīties.
iešķelt Iesākt šķelt, bet nepāršķelt.
iešķetināt Iesākt šķetināt, bet nepabeigt; mazliet sašķetināt.
iešķindēties Iesākt šķindēt un pārstāt.
iešļakstēties Iesākt šļakstēt un pārstāt.
iešļupstēties Iesākt šļupstēt un apklust.
iešņakstēties Iesākt šņakstēt un pārstāt.
iešņākties Iesākt šņākt un pārstāt.
iešņirkstēties Iesākt šņirkstēt un pārstāt.
iešņukstēties Iesākt šņukstēt un pārstāt.
iešūpoties Iesākt šūpoties; īsu brīdi šūpoties.
iešvīkstēties Iesākt švīkstēt un pārstāt.
iešvirkstēties Iesākt švirkstēt un pārstāt.
uzšvirkstēt Iesākt švirkstēt; īsu brīdi švirkstēt.
ietarkšķēties Iesākt tarkšķēt; iesākt tarkšķēt un pārstāt.
ietaurēties Iesākt taurēt un pārstāt.
iztecēt Iesākt tecēt, rasties (no kādas vietas).
ietiepties Iesākt tiepties, neatlaidīgi censties īstenot savu gribu, savu, parasti neīstenojamu, vēlēšanos.
ietinkšķēties Iesākt tinkšķēt un pārstāt.
ietirkšķēties Iesākt tirkšķēt un pārstāt.
ietrallināties Iesākt trallināt; iesākt trallināt un apklust.
ietrīcēties Iesākt trīcēt un pārstāt; īsu brīdi trīcēt; iedrebēties.
ietrinkšķēties Iesākt trinkšķēt un pārstāt.
ietrīsuļoties Iesākt trīsuļot; iesākt trīsuļot un pārstāt.
aiztrunēt Iesākt trunēt.
aiztrupēt Iesākt trupēt.
aizurbt Iesākt urbt, bet nepabeigt; ieurbt.
ieurkšķēties Iesākt urkšķēt un apklust.
ievaidēties Iesākt vaidēt un apklust.
ievaimanāties Iesākt vaimanāt un apklust; vaimanājot ierunāties.
ievankšķēties Iesākt vankšķēt; iesākt vankšķēt un apklust.
ievaukšķēties Iesākt vaukšķēt; iesākt vaukšķēt un apklust.
ieriesties Iesākt veidoties (par pumpuriem, augļiem).
ievēkšķēties Iesākt vēkšķēt un apklust.
aizvērpt Iesākt vērpt.
uzvēsmot Iesākt vēsmot; īsu brīdi vēsmot.
ievibrēties Iesākt vibrēt; īsu brīdi vibrēt.
ievidžināties Iesākt vidžināt un apklust.
uzvilnīt Iesākt vilnīt; īsu brīdi vilnīt.
uzviļņot Iesākt vilņot; īsu brīdi vilņot.
ievirmoties Iesākt virmot; īsu brīdi virmot.
uzvirmot Iesākt virmot; īsu brīdi virmot.
aizvīst Iesākt vīst; apvīst.
ievīteroties Iesākt vīterot un apklust.
ievizēties Iesākt vizēt (piem., atstarojot gaismu); īsu brīdi vizēt.
uzvizēt Iesākt vizēt; īsu brīdi vizēt.
ievizmoties Iesākt vizmot; īsu brīdi vizmot.
uzvizmot Iesākt vizmot; īsu brīdi vizmot.
ievizuļoties Iesākt vizuļot; īsu brīdi vizuļot.
uzvizuļot Iesākt vizuļot; īsu brīdi vizuļot.
iezaigoties Iesākt zaigot (piem., atstarojot gaismu); īsu brīdi zaigot.
uzzaigot Iesākt zaigot; īsu brīdi zaigot.
iezalgoties Iesākt zalgot (piem., atstarojot gaismu); īsu brīdi zalgot.
uzzalgot Iesākt zalgot; īsu brīdi zalgot.
aizzelt Iesākt zelt, zaļot.
iezibēties Iesākt zibēt (piem., atstarojot gaismu); īsu brīdi zibēt.
uzzibēt Iesākt zibēt; īsu brīdi zibēt.
iezibsnīties Iesākt zibsnīt; īsu brīdi zibsnīt.
uzzibsnīt Iesākt zibsnīt; īsu brīdi zibsnīt.
uzzibšņot Iesākt zibšņot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibšņot.
iezuzēties Iesākt zuzēt; īsu brīdi zuzēt.
iezvanīties Iesākt zvanīt un pārstāt.
iezvēroties Iesākt zvērot; īsu brīdi zvērot.
iezviegties Iesākt zviegt un apklust.
iezvīļoties Iesākt zvīļot; īsu brīdi zvīļot.
iežadzināties Iesākt žadzināt un apklust.
iežagoties Iesākt žagoties un pārstāt.
iežvadzēties Iesākt žvadzēt; īsu brīdi žvadzēt.
atklāt Iesākt, ievadīt (darbību, pasākumu u. tml.); paziņot, ka sākas.
izdarīt Iesākt, pasākt, arī rīkoties.
padarīt Iesākt, pasākt.
ievadīt Iesākt; būt par (kā) sākumu.
ievērpt Iesākt.
iziet Iesākties (no kāda punkta) un virzīties (uz kurieni).
aizvērpties Iesākties (par domu, sarunu).
iestāties Iesākties (piem., par stāvokli, norisi, laika posmu dabā).
pamosties Iesākties no jauna (par procesiem dabā).
uzaust Iesākties, iestāties; kļūt gaišam pēc saullēkta.
izcelties Iesākties, rasties.
aizsākties Iesākties.
ievērpties Iesākties.
iesala cukurs iesalcukurs; maltoze.
sasālīt Iesālīt (ko) lielākā daudzumā; iesālīt (kā) lielāku daudzumu.
ietaisīt Iesālīt, iemarinēt u. tml. sagatavot lietošanai.
sālsstandziņa Iesāļš kārtainās mīklas iegarens cepums.
aizsanēties Iesanēties.
nosāpēties Iesāpēties; nosāpēt.
aizsāpēties Iesāpēties.
sienīts Iesarkani pelēks, sarkanīgs vai sarkanbrūns magmatisks iezis, ko izmanto par apdares akmeni.
hromosfēra Iesarkans Saules (zvaigznes) atmosfēras slānis, kas atrodas starp fotosfēru un vainagu.
niks Iesauka; segvārds (parasti interneta portālu komentāros).
mobilizācija Iesaukšana aktīvajā karadienestā.
ņemt Iesaukt (armijā), likt pildīt karavīra pienākumus.
iekrustīt Iesaukt (kādā vārdā); iekristīt.
iekristīt Iesaukt (kādā vārdā).
paņemt Iesaukt (kādu) karadienestā.
iegodāt Iesaukt (parasti pagodinošā vārdā).
mobilizēt Iesaukt aktīvajā karadienestā.
aizsaukties Iesaukties, iekliegties.
ietupināt Iesēdināt tupus, likt iesēsties sēdēšanai neērtā vietā.
pārsēsties Iesēsties (citā transporta līdzeklī).
ieslīgt Iesēsties, iegulties (parasti mīkstās mēbelēs).
ievietoties Iesēsties, iekārtoties (kādā vietā, telpā).
sasēt Iesēt (ko) lielākā daudzumā; iesēt (lielāku daudzumu kā).
piesēt Iesēt (ko) papildus.
piesēt Iesēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (kādu platību).
sakaisīt Iesēt (kur iekšā).
pasēt Iesēt (parasti zālaugu) zem virsauga (parasti labības auga).
apsēt Iesēt; pabeigt (kā) sēšanu.
uzmest mezglu iesiet mezglu diega, auklas galā; aizmest mezglu.
aizmest mezglu iesiet mezglu diegā, auklas galā.
pārsiet Iesiet vēlreiz, no jauna.
albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai).
zilzeķe Iesīkstējusi vecmeita.
sūnot Iesīkstēt (kādos paradumos, nodarbēs).
sapliķēt Iesist (kādam) vairākus pliķus; sapļaukāt.
pacelt roku (pret kādu) iesist (kādam).
uzšķipelēt Iesist (kādam).
sasist Iesist (kur iekšā) lielākā daudzumā (piem., naglas).
iedunkāt Iesist ar dūri vai elkoni.
sasist Iesist bumbu, ripu vārtos vairākas, daudzas reizes (sporta spēlē).
uzdot pa purnu iesist pa seju.
iepliķēt Iesist pliķus.
iepļaukāt Iesist pļaukas.
sapliķēt Iesist vairākus pliķus (pa kādu ķermeņa daļu); pliķējot sist (kādu ķermeņa daļu).
nopliķēt Iesist vienu vai vairākus pliķus.
ievicot Iesist, iepērt (parasti ar vicu).
uzsist Iesist, parasti spēcīgi (ar ko), virzot sitienu (pa ko, kam, arī kur).
uzdot Iesist, parasti spēcīgi (kādam, pa ko).
uzsist Iesist, parasti spēcīgi (kādam).
sadot pa pirkstiem iesist; nopērt.
iedot Iesist.
ievilkt Iesist.
uzsist Iesitot naglas, nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko), sastiprinot ar iesistām naglām.
saskābēt Ieskābēt (ko), parasti lielākā daudzumā; ieskābēt (kā) lielāku daudzumu.
skābputra Ieskābēta šķidra miežu putraimu putra, kam ēdot piejauc arī rūgušpienu vai biezpienu un lieto aukstu.
ieskāņš Ieskābs.
ieborēt Ieskaidrot; iestāstīt.
iestāstīt Ieskaidrot.
pārskaitīt Ieskaitīt naudu kontā.
iedalīt Ieskaitīt, iekļaut (kādā vienībā, grupā).
iedziedāties Ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
iedipēties Ieskanēties (parasti par soļiem).
ietrīcēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
iedrebēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti.
aizskanēties Ieskanēties.
iedunēt Ieskanēties.
iedublēt Ieskaņot (filmas, filmas lomas tekstu) citā valodā.
iespēlēt Ieskaņot (instrumentālu skaņdarbu).
dublēt Ieskaņot (kinofilmas) tekstu citā valodā.
ierunāt Ieskaņot (runātu tekstu).
ieskaņot kinofilmu ieskaņot runu, mūziku, trokšņus kinofilmā (pēc tās uzņemšanas).
pārskaņot Ieskaņot vēlreiz, no jauna (skaņdarbu).
iemest Ieskatīties, paraudzīties (parasti ātri, īsu brīdi).
ielūkoties Ieskatīties.
tīties Ieskaut sevi (ar ko, kur iekšā).
ieķert Ieskrāpēt, viegli iekost (par dzīvniekiem).
starts Ieskrējiens un gaisā pacelšanās brīdis (par lidaparātiem).
iegriezt Ieskrūvēt; griežot ko ap asi, iestiprināt.
ieslacināt Ieslacīt.
dedzināt Ieslēdzot panākt, ka izstaro gaismu, siltumu.
aizdegt Ieslēgt (apgaismes ierīces).
aizdedzināt Ieslēgt (apgaismes ierīci).
iedegt Ieslēgt (apgaismes ķermeni, ierīci, apgaismojumu); iededzināt.
iededzināt Ieslēgt (apgaismes ķermeni, ierīci, apgaismojumu); iedegt.
uzdegt Ieslēgt (apgaismes ķermeni, ierīci, apgaismojumu); uzdedzināt (2).
uzdedzināt Ieslēgt (apgaismes ķermeni, ierīci, apgaismojumu); uzdegt (2).
iededzināt elektrību ieslēgt apgaismojumu.
iedegt elektrību ieslēgt apgaismojumu.
uzdedzināt elektrību ieslēgt apgaismojumu.
uzdegt elektrību ieslēgt apgaismojumu.
uzdedzināt uguni ieslēgt apgaismojumu.
uzdedzināt gaismu ieslēgt apgaismojumu.
uzdegt uguni ieslēgt apgaismojumu.
uzdegt gaismu ieslēgt apgaismojumu.
iedegt uguni ieslēgt apgaismojumu.
iededzināt uguni ieslēgt apgaismojumu.
saslēgt Ieslēgt vienlaicīgi vairākas, daudzas ierīces.
iegriezt Ieslēgt.
uzslēgt Ieslēgt.
iestatīt Iesliet, ievietot (parasti stāvus) kur iekšā.
iestutēt Iesliet; ievietot atbalstam.
aizsnausties Ieslīgt snaudā; iesnausties.
piesnaust Ieslīgt vieglā snaudā (parasti uz neilgu laiku).
atsliet Ieslīpi atbalstīt (pret ko, pie kā).
nogāzens Ieslīps, arī nolaidens.
moku kambaris ieslodzījuma un spīdzināšanas telpa.
zona Ieslodzījuma vietas teritorija.
pie maizes un ūdens ieslodzījumā, cietumā.
pie ūdens un maizes ieslodzījumā, cietumā.
aizsmelgties Iesmelgties.
iesmelgt Iesmelgties.
sasmelties Iesmelties (kur) lielākā daudzumā.
akreditēties Iesniegt akreditācijas vēstuli (akreditēšanās rakstu).
pārsūdzēt Iesniegt sūdzību vai protestu ar nolūku mainīt (piem., tiesas) spriedumu, lēmumu.
nodot Iesniegt.
iestiepties Iesniegties (kādā laika posmā).
ietiekties Iesniegties, iestiepties (kur iekšā).
iespiesties Iesniegties.
lūgumraksts Iesniegums, kurā izteikts lūgums kaut ko atļaut vai piešķirt.
depeša Iesniegums, sūdzība u. tml.
lūgums Iesniegums.
atskaņa Iespaidi, arī sekas (pēc kāda notikuma).
atblāzma Iespaids, ietekme (ne pārāk spēcīga).
iestrāva Iespaids, ietekme.
efekts Iespaids; izskats.
pieejamība Iespēja (ko) apmeklēt, (kam) piekļūt.
nomaksa Iespēja (ko) iegādāties, par to norēķinoties vēlāk, veicot noteiktā laika periodā regulārus maksājumus.
pieejamība Iespēja (ko) iegūt vai izmantot.
brīvas rokas iespēja brīvi, patstāvīgi, netraucēti rīkoties, lemt.
plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā u. c. jomās.
pēdējā brīža piedāvājums iespēja iegādāties preci (parasti ceļojumu), par kuru jāmaksā un kas jāizmanto ļoti drīzā laikā.
opcija Iespēja noteiktā laikā pirkt vai pārdot (piem., vērtspapīrus) pēc iepriekš paredzētās cenas.
glābiņš Iespēja novērst (ko nevēlamu).
glābiņš Iespēja paglābties (no nelaimes, bojāejas); patvērums.
brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.
blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā).
sasniedzamība Iespēja sasniegt (mērķi, rezultātu u. tml.).
brīvība Iespēja un tiesības rīkoties brīvi (pēc saviem uzskatiem un gribas).
bezmaksas zvans iespēja zvanīt bez maksas (piem., uz operatīvo dienestu tālruņiem).
teikšana Iespēja, arī tiesības (ko) noteikt, vadīt, rīkot.
varbūtība Iespēja, iespējamība, ka (parādība, apstākļi, norise) var būt, notikt, realizēties.
potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams kādai darbībai, norisei un noteiktos apstākļos var izpausties, īstenoties.
spēks Iespēja, vara (piem., ko noteikt, rīkot); spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko).
izeja Iespēja, veids, kā atrisināt sarežģītu jautājumu, pārvarēt grūtības u. tml.
opcija Iespēja; iespēja ko izvēlēties (no piedāvātā).
rēgs Iespējama, varbūtēja parādība, process, kas atstāj negatīvu iespaidu, ietekmi uz rīcību, emocijām u. tml.
risks Iespējamās briesmas; zaudējuma, neveiksmes iespējamība.
draudi Iespējamās briesmas.
nobruņoties līdz zobiem iespējami pilnīgi nobruņoties.
spektrs Iespējamo (fizikāla lieluma, fizikālas parādības, to sastāvdaļu) skaitlisko vērtību kopa; sadalījums (fizikālai parādībai) pēc kādām pazīmēm.
eventuāls Iespējams (zināmos apstākļos); varbūtējs.
droši vien iespējams, laikam gan.
potenciāls Iespējams, varbūtējs.
cerības Iespējas, izredzes (ko īstenot).
potenciāls Iespēju kopums.
izvēlne Iespēju saraksts, ko datu apstrādes sistēma parāda lietotājam un no kura lietotājs var izvēlēties ierosināmu darbību.
saspert Iesperot sašķelt, sabojāt (parasti pilnīgi) – par zibeni.
nonparelis Iespiedburti, kuru augstums ir 2,26 mm; ar šādiem burtiem iespiests teksts.
korpuss Iespiedburti, kuru augstums ir 3,76 milimetri.
cicero Iespiedburti, kuru augstums ir 4,5 mm.
petits Iespiedburtu veids (augstums – aptuveni 3 mm).
iespiedloksne Iespieddarba apjoma mērvienība.
autoreksemplārs Iespieddarba eksemplārs, kas bez maksas pienākas autoram.
brīveksemplārs Iespieddarba eksemplārs, ko saņem bez maksas.
makets Iespieddarba paraugs, kurā redzams (tā) teksta un ilustrāciju izkārtojums.
izdevums Iespieddarba visu eksemplāru kopums, kas izdots vienā reizē.
grāmata Iespieddarbs – iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums; šāds iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm.
ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas par kādu ģeogrāfisku vietu.
konfiskācija Iespieddarbu izņemšana no apgrozības; atsavināšana.
klišeja Iespiedforma ilustrāciju iespiešanai.
loksne Iespiedloksne; autorloksne.
signatūra Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu.
dobspiede Iespiedmašīna novilkumu izgatavošanai dobspieduma tehnikā.
drukas kļūda iespieduma kļūda.
litogrāfija Iespieduma tehnika grafikā un poligrāfijā – attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas kaļķakmens plāksnes.
gludspiedums Iespieduma veids, kad tekstu vai attēlu uznes uz gludas plāksnes un pēc tam kodina.
ofsetspiedums Iespieduma veids, kurā izmanto ofseta tehniku.
pēda Iespiedumi, (kā) nospiedumi.
jaunā druka iespiedums ar antīkvas burtiem.
vecā druka iespiedums ar gotiskajiem burtiem.
druka Iespiedums, iespiešana.
piedrukāt Iespiest (ko) papildus.
piedrukāt Iespiest (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
iekost Iespiest (ko) starp zobiem, satvert (ko zobos).
iespriest Iespiest (kur), atbalstīt (pret ko).
iespīlēt Iespiest (piem., spīlēs).
iemiegt Iespiest (starp ko, kur).
pārdrukāt Iespiest (tekstu) vēlreiz no cita izdevuma.
iedrukāt Iespiest [2].
nodrukāt tekstu iespiest tekstu vai uzrakstīt to ar datoru.
drukāt Iespiest tipogrāfiski.
izdot Iespiest un laist klajā, publicēt (grāmatas, laikrakstus u. tml.).
ieart Iespiest, iedzīt (ko zemē).
iebuktēt Iespiest, ieliekt.
iestampāt Iespiest, iestumt (kur iekšā).
saspraust Iespiest, parasti cieši (rokas sānos).
nodrukāt Iespiest, publicēt.
signāleksemplārs Iespiesta izdevuma (piem., grāmatas) pirmais eksemplārs, ko saņem šī iespieddarba veidotāji pirms masveida iespiešanas.
prospekts Iespiesta reklāma lapas vai brošūras veidā; īss reklāmveidīgs topošās grāmatas izklāsts.
ievilkums Iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā).
skrejlapa Iespiesta vai ar roku rakstīta lapa ar aģitējoši informatīvu saturu.
uzēsties Iespiesties (kā virsmā, materiālā) tā, ka grūti noņemt, pavirzīt; arī ieēsties (1).
ieēsties Iespiesties (kā virsmā, materiālā) tā, ka grūti notīrīt, noņemt, likvidēt.
iekosties Iespiesties (kādā materiālā), cieši saistīties ar to (par krāsām, vielām).
iegrauzties Iespiesties (kur iekšā) – piem., par ko ciešu, asu.
iegriezties Iespiesties (kur iekšā).
iesūkties Iespiesties un saglabāties.
difundēt Iespiesties, iesūkties difūzijas procesā (par vielas molekulām); izplatīties uz visām pusēm, sajaukties (par vielām).
grāmata Iespiešanai paredzēts (lielāka apjoma) sacerējums.
saspītēt Iespītēt (parasti ļoti).
piespļaut Iespļaujot (kur iekšā), padarīt netīru (ko).
piespļaut acis iespļaut acīs (kādam).
atkāpe Iespraudums stāstījumā, kas literārā darbā nav tieši saistīts ar sižeta risinājumu.
jādomā iespraudums, ko lieto, ja nav īsti zināms, vai teiktais atbilst īstenībai.
iestumties Iespraukties.
ieštepselēt Iespraust (kontaktdakšu kontaktligzdā).
pārspraust Iespraust vēlreiz, iespraust citā vietā.
uzspraust Iespraužot, iestiprinot u. tml., novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
saspriesties Iespriesties (kur) – par kā lielāku daudzumu.
aizspriesties Iespriesties (rīklē) – par ēdienu.
iespundēt Iesprostot.
sasprukt Iesprukt (par vairākiem, daudziem).
sasprūst Iesprūst (kur) – par kā lielāku daudzumu.
iespiesties Iesprūst, iespriesties.
birojs Iestāde (parasti neliela); nodaļa (iestādē, uzņēmumā).
krājkase Iestāde (piem., bijušajā PSRS), kas pieņem iedzīvotāju brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas; šīs iestādes ēka, telpas.
redakcija Iestāde (piem., dažādi plašsaziņas līdzekļi), kuras uzdevums ir sagatavot un padarīt pieejamus preses izdevumus, radio, TV raidījumus u. tml.; celtne, telpas, kurās darbojas šāda iestāde.
aģentūra Iestāde vai organizācija, kas izpilda noteiktu valdības uzdevumu.
aģentūra Iestāde vai organizācija, kas sniedz noteiktus pakalpojumus.
konsultācija Iestāde vai tās nodaļa, kurā var saņemt speciālistu padomus.
laboratorija Iestāde vai tās nodaļa, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu.
stacija Iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai ar automobiļiem, ūdenstransportlīdzekļiem.
pārstāvniecība Iestāde, institūcija, kas pārstāv (valsts, uzņēmuma u. tml.) intereses citā valstī vai starptautiskā organizācijā.
dienests Iestāde, institūcija, kas veic kādus speciālus uzdevumus, pienākumus.
pārstāvniecība Iestāde, institūcija, organizācija, kas pārstāv kādas teritorijas iedzīvotāju intereses citā iestādē, institūcijā, organizācijā; šīs iestādes, institūcijas vai organizācijas ēka.
vēstniecība Iestāde, institūcija, organizācija, kuras pamatmērķis ir kādas vērtības popularizēšana; šīs iestādes, institūcijas vai organizācijas ēka.
kultūras nams iestāde, kas (kādā rajonā, pilsētā) organizē ar kultūru vai izglītību saistītus pasākumus; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
radiokomiteja Iestāde, kas (padomju laikā) organizēja un vadīja radioraidījumu sagatavošanu, kontrolēja to saturu, kvalitāti, nodrošināja radioraidījumu pārraidi.
centrāle Iestāde, kas apkalpo telefona abonentus; iekārta telefona tīkla kanālu savienošanai.
telefonu centrāle iestāde, kas apkalpo telefona abonentus.
kredītiestāde Iestāde, kas dod kredītu (1).
nodaļa Iestāde, kas ir (kā) sastāvdaļa, atsevišķa vienība; kādas iestādes vai uzņēmuma daļa.
lombards Iestāde, kas izsniedz aizdevumus pret nodotu kustamu mantu.
autoinspekcija Iestāde, kas kontrolē autotransporta tehnisko stāvokli un kustību, uzrauga transportlīdzekļu un gājēju kustības drošību; ēka, kurā atrodas šī iestāde (Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. 90. gadiem).
radio Iestāde, kas nodarbojas ar informācijas, mūzikas u. tml. pārraižu veidošanu un raidīšanu ar radioviļņiem; radiofons.
radiofons Iestāde, kas nodarbojas ar radio pārraižu veidošanu un pārraidīšanu; radio (1).
pārvalde Iestāde, kas nodarbojas ar tās pakļautībā esošo iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; ēka, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
kinodirekcija Iestāde, kas organizē kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piem., padomju laikā).
banka Iestāde, kas pieņem noguldījumus, uzglabā naudu, ir starpnieks maksājumos, norēķinos, kā arī izsniedz kredītus; ēka, kur veic šīs operācijas.
darba birža iestāde, kas reģistrē bezdarbniekus un ir starpniece starp uzņēmējiem un strādniekiem.
filharmonija Iestāde, kas rīko koncertus un citus mūzikas sarīkojumus; ēka, kurā atrodas šāda iestāde.
kolektors Iestāde, kas savāc un sadala starp iestādēm, organizācijām (piem., grāmatas).
apdrošinātājs Iestāde, kas slēdz apdrošināšanas līgumu un garantē apdrošināšanas atlīdzību.
publiskais nams iestāde, kas sniedz prostitūcijas pakalpojumus.
aģentūra Iestāde, kas vāc un izplata informāciju (presei, radio, televīzijai).
muzejs Iestāde, kas vāc, glabā, sistematizē, izstāda apskatei, kā arī pēta noteikta veida materiālās un garīgās kultūras vērtības.
kontrole Iestāde, kas veic uzraudzības un pārbaudes darbu.
planetārijs Iestāde, kur ar šādiem aparātiem, ierīcēm demonstrē zvaigžņotās debess ainas; ēka, kur darbojas šāda iestāde.
cietums Iestāde, kur ievieto apcietinātos izmeklēšanas laikā vai soda izciešanai; šīs iestādes ēka.
aptieka Iestāde, kur pārdod ārstniecības līdzekļus, kā arī izgatavo zāles pēc individuālām receptēm; telpa, kur atrodas šāda iestāde.
bordelis Iestāde, kur prostitūtas sniedz pakalpojumus klientiem.
atskurbtuve Iestāde, kurā atskurbina piedzērušos.
autoskola Iestāde, kurā māca satiksmes noteikumus, automobiļa vadīšanu vadītāja apliecības iegūšanai.
komisariāts Iestāde, kuru vada komisārs.
bāze Iestāde, noliktava, ēku komplekss u. tml., kas apgādā (ko) ar materiālajiem resursiem vai nodrošina noteikta veida pakalpojumus.
kurjerpasts Iestāde, organizācija, kas apkalpo klientus, nogādājot sūtījumus ar kurjeriem; šāda sūtījumu nogāde.
izplatītājs Iestāde, organizācija, kas nodrošina (kā) izplatīšanu, pārdošanu.
kantoris Iestāde, uzņēmums (parasti padomju iekārtā).
studija Iestāde, uzņēmums, kas gatavo radio pārraides, televīzijas pārraides, kinofilmas.
stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu, piem., pētniecisku, darbību veikšanai; celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
juridiskā persona iestāde, uzņēmums, organizācija u. tml., kas savā vārdā rīkojas kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
struktūra Iestāde.
reģistratūra Iestādes nodaļa, kur veic reģistrāciju.
kompetence Iestādes vai amatpersonas pilnvaru apjoms.
ofiss Iestādes vai uzņēmuma birojs, kantoris.
sēde Iestādes, organizācijas u. tml. darbinieku vai locekļu sanāksme, lai ko apspriestu, izlemtu.
pašpārvalde Iestādes, organizācijas u. tml. tiesības patstāvīgi izlemt savus pārvaldes jautājumus, šo tiesību realizēšana.
rīkojums Iestādes, tās vadītāja izdots dokuments, kurā ietverts obligāti izpildāms norādījums, pavēle (ko darīt, kā rīkoties).
kadru daļa iestādes, uzņēmuma daļa, kas padomju iekārtas laikā pārzināja darbinieku pieņemšanu, atbrīvošanu (mūsdienās – personāldaļa).
laboratorija Iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veic dažādas analīzes, mērījumus; speciāli iekārtota telpa šādām analīzēm, mērījumiem.
kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību uz laiku izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi (tagad dienesta viesnīca).
sienas avīze iestādes, uzņēmuma u. tml. iekšējs periodisks izdevums – parasti liela lapa, kas rāda kolektīva dzīvi un kuru izkar pie sienas.
aizstādīt Iestādīt (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai).
izstādīt Iestādīt (augus) citu no cita kādā attālumā.
sastādīt Iestādīt (ko) lielākā daudzumā; iestādīt (kā lielāku daudzumu).
uzstādīt Iestādīt (ko) virsū (uz kā, kam).
pārstādīt Iestādīt citā vietā.
piestādīt Iestādīt papildus.
iecentrēt Iestādīt, noregulēt (detaļu) atbilstoši centram, rotācijas asij.
uzlikt Iestādīt, noregulēt (ierīces darbību, darbības režīmu).
apstādīt Iestādot (ko), aizņemt kādu platību.
stiga Iestaigāta taka, brīva josla, pa kuru var iet, arī braukt.
iestāju pārbaudījumi iestājpārbaudījumi.
iespraudums Iestarpinājums.
iemetināt Iestarpināt (kādu vārdu, piebildi, parasti cita runātajā).
iemest Iestarpināt (kādu vārdu), ierunāties (parasti, kādu pārtraucot).
iepūst Iestāstīt (parasti ko aplamu).
iestāja Iestāšanās.
iekārtoties Iestāties (darbā).
nogulties Iestāties (kur, pār ko u. tml.).
iekļūt Iestāties (kur), iegūt tiesības (kur) piedalīties, parasti pārvarot grūtības, šķēršļus.
sastingt Iestāties (par klusumu, mieru).
atnākt Iestāties (piem., par laika posmu); iesākties (piem., par izjūtām).
izbeigties Iestāties laikam, kad (piem., juridiskās attiecības, saistības) vairs nav spēkā.
atgriezties Iestāties no jauna; rasties un izpausties no jauna.
pienākt Iestāties, iesākties (par laika periodu, laika momentu).
pienākt Iestāties, iesākties (piem., par notikumiem, parādībām).
iegulties Iestāties, kļūt manāmam (kur).
atmesties Iestāties, mainīties.
pāriet Iestāties, sākt strādāt vai mācīties (citā darbavietā, citā mācību iestādē).
uznākt Iestāties, sākties.
samesties Iestāties; iegūt (kādu īpašību) – par parādībām dabā.
ienākt Iestāties.
aparāts Iestāžu, nodaļu vai darbinieku kopums.
inspekcija Iestāžu, uzņēmumu u. tml. pārbaude, kontrole; arī (kā) apskate.
samukt Iestigt (par vairākiem, daudziem).
iemukt Iestigt.
iestrēgt Iestigt.
sastiklot Iestiklot (ko).
logs Iestikloti rāmji šādas atveres aizdarīšanai; ietvars šādu rāmju iestiprināšanai.
iesiet Iestiprināt (grāmatu, žurnālu u. tml.) vākos.
iekalt Iestiprināt (ko) izkaltā robā, caurumā u. tml.
iešūt Iestiprināt (papīra lapas) īpašā saturētājā, vākos.
iekniedēt Iestiprināt ar kniedēm (kur iekšā).
iesprādzēt Iestiprināt ar sprādzi.
ielogot Iestiprināt ietvarā (gleznu, attēlu).
ierāmēt Iestiprināt ietvarā.
iesiet izkapti iestiprināt izkapti kātā.
iestiklot Iestiprināt rāmī, ietvarā stikla plāksni; iestiprināt ietvarā zem stikla.
ievākot Iestiprināt vākos (parasti iespieddarbu).
salikt Iestiprināt, iebūvēt (vairākas, daudzas detaļas, elementus u. tml.).
ielikt Iestiprināt, iebūvēt, iemontēt u. tml.
iestrādāt Iestiprināt, iekļaut (piem., atšķirīgu sastāvdaļu).
iemetināt Iestiprināt, iestrādāt (kāda materiāla gabalu) kur starpā (piem., ko pagarinot, aizpildot).
sastiegrot Iestiprināt, ievietot (kur) vairākas, daudzas stiegras.
ieķitēt Iestiprināt, noblīvēt ar tepi.
likt Iestiprināt, piestiprināt, veidot no daļām (piem., būvējot, labojot, montējot).
uztankoties Iestiprināties, ieēdot, iedzerot (ko).
sastiprināties Iestiprināties.
iemēslot Iestrādājot mēslojumu, padarīt (zemes gabalu) auglīgu, auglīgāku.
kūdrot Iestrādāt (parasti ieart) augsnē kūdru.
iekultivēt Iestrādāt augsnē (ar kultivatoru).
iekalt Iestrādāt kalumā.
oderēt Iestrādāt oderi (apģērbam, arī apaviem).
izoderēt Iestrādāt oderi (piem., apģērbam, apaviem).
vatēt Iestrādāt siltinājuma kārtu (piem., vates, vatelīna) (parasti tekstilizstrādājumā).
iespriesties Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā).
iesprūst Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā).
sastrēgt Iestrēgt (kur) – par vairākiem, daudziem.
aizspiesties Iestrēgt (rīklē), aizspriesties.
iesērēt Iestrēgt, iegrimt (smilts, dūņu u. tml. sanesumos).
kompozīcija Iestudējums, kurā apvienoti (piem., dažādu daiļdarbu, skaņdarbu) fragmenti.
uzvest Iestudēt un izrādīt (piemēram, lugu).
iedzīt Iestumt, ievirzīt (kur iekšā).
iepumpēt Iesūknēt.
sasūkt Iesūkt (ko) lielākā daudzumā; iesūkt (kā lielāku daudzumu).
ievilkt Iesūkt (šļircē).
ievilkties Iesūkties (vielā, masā, šķidrumā); piesātinoties (ar vielu) sasniegt noteiktu gatavību.
infiltrēties Iesūkties augsnē (par ūdeni).
sasūkties Iesūkties lielākā daudzumā (par šķidrumu, smaržu u. tml.); iesūkties (par šķidruma, smaržas u. tml. lielāku daudzumu).
iestāvēties Iesūkties un ilgi neizgaist (par smaržu).
iesūkstēties Iesūrstēties.
iesvēte Iesvētīšana.
iesvaidīt Iesvētīt reliģiskā ceremonijā, apslakot ar svētīto ūdeni vai ieziežot ar svētīto eļļu.
konfirmēt Iesvētīt, iestiprināt (reliģiskā ceremonijā).
mūķene Iesvētīta reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) sieviešu kārtas locekle, kas devusi īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
mācītājs Iesvētīts baznīcas kalpotājs ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.
priesteris Iesvētīts garīdznieks kristietībā (parasti katoļu, pareizticīgo, anglikāņu baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
garīdznieks Iesvētīts reliģiskā kulta kalpotājs; mācītājs.
mūks Iesvētīts reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) vīriešu kārtas loceklis, kas devis īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
iesvilties Iesvilt.
aizšalkties Iešalkties.
iešalkoties Iešalkties.
aizšķindēties Iešķindēties.
iešļākt Iešļākties.
šļūcenes Iešļūcenes.
aizšņākties Iešņākties.
aizšņukstēties Iešņukstēties.
aizšvirkstēties Iešvirkstēties.
mīt Iet (pa kādu vietu); ejot, staigājot spiest ar kājām (ko).
avarēt Iet bojā (par transporta līdzekli); ciest avārijā.
šālēt Iet doties.
tikko kājas vilkt iet lēni (aiz noguruma, nespēka).
iet soļos iet nesteidzīgā gaitā (parasti par zirgiem).
iet soļiem iet nesteidzīgā gaitā (parasti par zirgiem).
likt kājas pār pleciem Iet prom, doties ceļā.
deldēt skolas solu iet skolā, mācīties.
ritēt Iet uz priekšu, turpināties (par laiku, laikposmu).
klidzināt Iet, pārvietoties, radot īsu, skanīgu troksni.
laipot Iet, vairoties no peļķēm, dubļiem u. tml., meklējot vietu, kur spert kāju.
laipot Iet, vairoties no šķēršļiem.
pārslēdzējs Ietaise kādas iekārtas, ierīces darbības režīma maiņai; pārslēgs.
pārslēgs Ietaise kādas iekārtas, ierīces darbības režīma maiņai.
spiedveidne Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus); presforma.
presforma Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus); spiedveidne.
izvirzīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam), parasti izvēloties no vairākiem.
ieminēties Ieteikties, pateicot (ko); ierunāties (par ko).
pamācība Ieteikums, norādījums (kā rīkoties, izturēties); arī padoms.
lejtece Ietekai tuvākā (upes) daļa; beigu posms (upei) vai tuvākā apkārtne.
lejasdaļa Ietekai tuvākā (upes) daļa.
influence Ietekme, iespaids.
saaut Ietērpt (kājas) zeķēs, apavos; uzvilkt (zeķes, apavus).
stīvēties Ietiepīgi pretoties; ietiepīgi nepiekrist, nepiekāpties.
aiztrīcēties Ietrīcēties.
ietrīsēties Ietrīcēties.
iestrēgt Ietriecoties (kur iekšā), neizvirzīties cauri, palikt iekšā.
ieurbties Ietriekties, iespiesties (kur iekšā) – parasti par asiem, smailiem priekšmetiem.
iebraukt Ietriekties, spēcīgi iesist.
iedzīties Ietriekties.
aiztrīsēties Ietrīsēties.
rūts Ietvarā iestiprināta stikla plātne; stikla daļa, laukums starp loga spraišļiem.
brilles Ietvarā iestiprinātas divas stikla lēcas redzes spēju palielināšanai.
skaitāmie kauliņi ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām skaitīšanai vai atņemšanai; skaitīkļi.
aptvert Ietvert savā redzes lokā.
iejozt Ietvert, ierobežot, atrasties apkārt (kam).
caururbt Ieurbjoties radīt dziļus caurumus (kādā priekšmetā, ķermenī).
izurbt Ieurbjoties, arī strauji ietriecoties, padarīt (ko) cauru, caurumainu, robainu.
apsēklot Ievadīt (mākslīgi) vīrišķās dzimumšūnas dzīvnieka mātītes organismā, lai to apaugļotu.
ieeļļot Ievadīt eļļu; ieziest (ko) ar eļļu.
gāzēt Ievadīt gāzi, piesātināt ar gāzi.
sazāļoties Ievadīt sev zāles, medikamentus lielākā daudzumā.
izlīdzināt kursu ievadīt, piem., lidaparātu, kuģi paredzētajā kursā, ja tas novirzījies.
aizvaidēties Ievaidēties.
iegaudoties Ievaimanāties, skaļi ieraudāties.
savainot Ievainojot (organisma daļu), padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli kustēties, darboties.
sasitums Ievainojums, kas radies sitiena rezultātā un kas neizraisa ārēju asiņošanu.
brūce Ievainota un nesadzijusi audu vieta.
aizvankšķēties Ievankšķēties.
biedru tiesa ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē, padomju iekārtā), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
rātskungs Ievēlēts rātes loceklis.
delegāts Ievēlēts vai iecelts kādas valsts, kolektīva vai iestādes pilnvarots pārstāvis; delegācijas loceklis.
pašvaldība Ievēlētu pārstāvības un izpildu iestāžu institūcija vietēja mēroga saimniecisko un vietējo iedzīvotāju sociālo jautājumu risināšanai.
iezvelt Ievelt, iesliet (ko smagu).
divkāršot Ievērojami palielināt, kāpināt (piem., spēkus, pūles).
sakāpt Ievērojami palielināties.
nobremzēt Ievērojami samazināt, vai pilnīgi apturēt (kā) norises, attīstības ātrumu.
sausums Ievērojams ilglaicīgs nokrišņu trūkums, kura dēļ augsnē izbeidzas mitruma rezerves.
plejāde Ievērojamu kādas nozares, profesijas u. tml. pārstāvju kopums.
spriest tiesu ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lietu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
liesēt Ievērot diētu un censties samazināt savu svaru.
pieturēties Ievērot noteiktus principus; balstīties, pamatoties (uz ko).
importēt Ievest (preces, arī kapitālu, pakalpojumus) no ārzemēm.
ievietot Ievest un novietot (kur iekšā dzīvnieku).
introducēt Ieviest (augu vai dzīvnieku sugas un šķirnes) vietās, kurās tās iepriekš nav bijušas sastopamas.
aizsākt Ieviest (ko jaunu).
automatizēt Ieviest automātiskas iekārtas (piem., kādā nozarē, uzņēmumā).
pārkārtot Ieviest citu sistēmu, kārtību; pārveidot (1).
elektrificēt Ieviest elektrisko enerģiju tautsaimniecībā, kādā tās nozarē, sadzīvē u. tml.; pievadīt elektrisko strāvu (kādam objektam).
atgriezt Ieviest no jauna (ko bijušu); panākt, ka iestājas atkal; atgūt.
industrializēt Ieviest tautsaimniecībā lielu, mašinizētu ražošanas sistēmu; ieviest šādu ražošanas sistēmu (kādā valstī).
iekārtot Ieviest, iedibināt noteiktu kārtību.
iedzīvināt Ieviest, īstenot dzīvē.
saviesties Ieviesties lielā daudzumā – parasti par ko nevēlamu.
ienākt Ieviesties no citurienes (par dzīvniekiem, augiem).
ieperināties Ieviesties, iemitināties.
iesakņoties Ieviesties, tikt plaši lietotam.
perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par ko nevēlamu).
iesakņoties Ieviesties; nostiprināties.
kompostrēt Ievietojot kompostrētājā, iespiest (biļetē) datumu vai cita veida zīmi kontrolei vai reģistrācijai.
iespundēt Ievietot (ieslodzījumā, cietumā).
ielikt Ievietot (kādā iestādē); iekārtot (piem., darbā).
spīlēt Ievietot (ko) spīlēs (1), lai to saspiestu, noturētu kādā stāvoklī u. tml.
sēdināt Ievietot ieslodzījuma vietā.
spundēt Ievietot ieslodzījumā, cietumā.
pildīt Ievietot, iestrādāt (ko citu) gatavojamā produkta iekšienē.
ierūmēties Ievietoties (kur iekšā).
ieslieties Ievietoties stāvus, arī atbalstoties (kur iekšā) – par cilvēku.
ietupties Ievietoties tupus, iesēsties (sēdēšanai neērtā vietā).
ieadīties Ievingrināties adīšanā.
iesist roku ievingrināties.
ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā); attālināties, kļūstot nesaskatāmam.
ievelties Ievirzīties (kur iekšā, piem., ar mutuļiem vai kustību, kas atgādina velšanos).
ievest Ievirzīties (kur iekšā) – par ceļiem, takām u. tml.
iepūst Ievirzīties (kur iekšā) – par vēju.
ieiet Ievirzīties (kur iekšā) – piem., par ceļu.
iekļauties Ievirzīties (kur iekšā) un piekļauties.
iekļūt Ievirzīties (kur iekšā), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
ievilkties Ievirzīties (kur iekšā), parasti vairoties, arī slēpjoties (no kā).
iebraukt Ievirzīties (par ķermeni, ķermeņa daļu).
iesoļot Ievirzīties (parasti pilsētā) – par karaspēku.
salīst Ievirzīties (piem., mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas – par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
noiet Ievirzīties dziļi ūdenī (līdz dibenam), nogrimt.
iekļūt Ievirzīties, parasti nejauši (kur iekšā).
noviksēt Ieziest (ar apavu krēmu) un nospodrināt.
ietaukot Ieziest ar taukvielām; piesātināt ar taukvielām.
ievaskot Ieziest ar vasku.
nosmērēties Ieziest sevi, savas ķermeņa daļas (ar ko).
iedarvot Ieziest, arī piesūcināt (kā) virskārtu ar darvu.
ieķepēt Ieziest, iepildīt (ko mīkstu, lipīgu).
iesmērēt Ieziest.
iesmērēties Ieziesties.
aprise Iezīmes, galvenie vilcieni.
marķēt Iezīmēt (tēlojumā) galvenos darbības akcentus, emocionāli neizspēlējot lomas nianses.
gult Iezīmēties, izveidoties.
pamatiezis Iezis, kas ir radies pirms kvartāra perioda.
vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, ātri atdziestot un sacietējot izplūdušajai magmai; izvirdumiezis.
izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, ātri atdziestot un sacietējot izplūdušajai magmai.
aizzvanīties Iezvanīties.
aizzviegties Iezviegties.
magmatiskie ieži ieži (piem., granīti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
nogulumieži Ieži, kas radušies no senāku iežu dēdēšanas produktiem vai organiskām atliekām, arī no vulkānu izvirdumiem.
metamorfie ieži ieži, kas veidojušies no magmatiskiem vai nogulumiežiem.
aploks Iežogota vieta (parasti mājlopu, arī mājputnu ganīšanai vai izmitināšanai zem klajas debess).
morēna Iežu (laukakmeņu, oļu, grants, smilts, māla) sakopojums, ko sanesis vai nogulsnējis ledājs (šļūdonis).
tamponāža Iežu dobumu un plaisu piepildīšana ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, lai ūdens caur šiem iežiem nesūktos karjeros, naftas urbumos u. tml.
sagulums Iežu telpiskais izvietojums Zemes garozā.
ieburkšķēties Īgni, neapmierināti ierunāties.
atrūkt Īgni, negribīgi, arī neskaidri atbildēt.
aizrūkties Īgni, nelaipni ierunāties.
ierūkties Īgni, nelaipni ierunāties.
norūkt Īgni, nelaipni, arī neskaidri pateikt (ko).
ieņurdēties Īgni, neskaidri ierunāties.
triviāls Ikdienišķs, parasts, bez oriģinalitātes.
vēsture Ikviens attīstības process, likumsakarība dabā.
priekšzobs Ikviens no zobiem, kas atrodas mutes priekšpusē (noder barības nokošanai).
ieraža Ilgā laikā izveidojusies (rīcības, izturēšanās) kārtība.
gads Ilgāks (kādas norises, darbības) laika posms.
darīties Ilgāku laiku (ko) darīt, darboties (ar ko, ap ko).
nomētāties Ilgāku laiku (kur) mētājoties, nebūt vairs atrodamam, pazust.
kapāties Ilgāku laiku (parasti daudz) strādāt, darboties.
nocīnīties Ilgāku laiku aktīvi cīnīties, darboties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
skalot Ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem); ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, ārdīt (ko).
izkarst Ilgāku laiku atrasties karstumā, tā ka kļūst ļoti karsti.
sagulēt Ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur).
izgulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piem., labību) – par ūdeni, sniegu.
nospiest Ilgāku laiku balstoties (uz kādas ķermeņa daļas), padarīt (to) sāpīgu.
uzberzēt Ilgāku laiku berzējot, arī kam berzējoties (iegūt, rasties).
dirnēt Ilgāku laiku bezdarbībā, arī nekustīgi, atrasties (kur).
kūkot Ilgāku laiku bezdarbīgi sēdēt, uzturēties (kur).
kleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, nekustīgi atrasties, uzturēties (kur); dirnēt.
izblandīties Ilgāku laiku blandīties; blandoties pabūt (daudzās vietās).
izsēdēties Ilgāku laiku būt, atrasties (kādā vietā).
nociesties Ilgāku laiku ciesties (piem., ko nedarot, atsakoties no kā); noturēties, novaldīties.
knosīties Ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski.
iztrakoties Ilgāku laiku darboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
izņemties Ilgāku laiku darboties, censties ko panākt (parasti veltīgi).
sēdēt Ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties sēdus stāvoklī.
noņemties Ilgāku laiku daudz darboties, strādāt, nopūlēties u. tml.
norakties Ilgāku laiku daudz rakt, strādāt zemes darbus.
nodzīvoties Ilgāku laiku dzīvot, uzturēties (kur, kādā vietā).
izgrabināties Ilgāku laiku grabināties.
izgulēties Ilgāku laiku gulēt (kur); ilgāku laiku atrasties (kur) guļus stāvoklī.
izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai, sabojāt (piem., dīvānu), radot (tajā) padziļinājumus, bedres u. tml.
noknibināties Ilgāku laiku knibināties (2).
noknibināties Ilgāku laiku knibināties (piem., darot ko sīku, smalku).
nolocīties Ilgāku laiku locīties (veicot darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos).
nomētāties Ilgāku laiku mētāties (pa gultu).
nomētāties Ilgāku laiku mētāties, klīst (pa kurieni), atrasties, būt (kādā vietā).
pavadīt Ilgāku laiku neizzust, saglabāties (par emocijām).
izstīvēties Ilgāku laiku nepiekāpties, nespēt vienoties.
izārdīties Ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties.
sagulēties Ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam; sablīvēties.
noķēpāties Ilgāku laiku nodarboties ar ko tādu, kas prasa daudz darba, pūļu.
izmocīties Ilgāku laiku paciest lielas grūtības.
iesakņoties Ilgāku laiku palikt, iedzīvoties (kādā vietā).
saraudāt Ilgāku laiku raudot, izraisīt (ap acīm, sejā) pietūkumu, piesarkumu u. c.
nosēdēt Ilgāku laiku sēžot, nospiest, padarīt stīvu (ķermeņa daļu).
iztrakoties Ilgāku laiku skaļi, trokšņaini uzvesties, izturēties, rīkoties strauji, neapvaldīti.
vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
izmīcīties Ilgāku laiku spaidīties, grūstīties (drūzmā).
nostāvēties Ilgāku laiku stāvēt (kur) vai ilgi būt, atrasties (kādā vietā).
uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, traucējot, dzeļot u. tml.
mīcīties Ilgāku laiku uzturēties, arī pārvietoties nelielā platībā; mīdīties.
noslaistīties Ilgāku laiku vai kādu laiku slaistīties.
ievārīties Ilgāku laiku vāroties, iegūt vajadzīgo konsistenci.
ievārīties Ilgāku laiku vāroties, pāriet vārāmajā produktā.
izmīcīties Ilgāku laiku, ar grūtībām iet, pārvietoties (pa staignu vietu).
sagulēt slimnīcā ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā; ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim).
sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
sanīkt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties neērtos, nogurdinošos apstākļos.
izākstīties Ilgāku laiku, daudz ākstīties.
izālēties Ilgāku laiku, daudz ālēties.
izamizēties Ilgāku laiku, daudz amizēties.
izauroties Ilgāku laiku, daudz aurot; izbļaustīties, izklaigāties.
izballēties Ilgāku laiku, daudz ballēties.
izblēņoties Ilgāku laiku, daudz blēņoties (parasti par bērniem).
izbļauties Ilgāku laiku, daudz bļaustīties, kliegt, klaigāt.
izbļaustīties Ilgāku laiku, daudz bļaustīties; izklaigāties.
izbrēkties Ilgāku laiku, daudz brēkt (parasti par bērnu); izkliegties.
izciesties Ilgāku laiku, daudz ciest.
izcīnīties Ilgāku laiku, daudz cīnīties.
izdižoties Ilgāku laiku, daudz dižoties; izlielīties, izlepoties.
izdraiskoties Ilgāku laiku, daudz draiskoties.
izplosīties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties.
izdraudzēties Ilgāku laiku, daudz draudzēties.
izdzerties Ilgāku laiku, daudz dzert (zāles), parasti veltīgi.
izfilmēties Ilgāku laiku, daudz filmēties.
izfotografēties Ilgāku laiku, daudz fotografēties.
izgausties Ilgāku laiku, daudz gausties.
izgozēties Ilgāku laiku, daudz gozēties.
izgriezties Ilgāku laiku, daudz griezties (parasti dejā).
izjokoties Ilgāku laiku, daudz jokoties.
izkaroties Ilgāku laiku, daudz karot, cīnīties.
izkaulēties Ilgāku laiku, daudz kaulēties (parasti ko pērkot, pārdodot).
izklausīties Ilgāku laiku, daudz klausīties.
izknakstīties Ilgāku laiku, daudz knakstīties.
izkrākties Ilgāku laiku, daudz krākt; krācot izgulēties.
izkustēties Ilgāku laiku, daudz kustēties.
izķengāties Ilgāku laiku, daudz ķengāties.
izlēkties Ilgāku laiku, daudz lēkt; izlēkāties.
izlīksmoties Ilgāku laiku, daudz līksmoties.
izlūgties Ilgāku laiku, daudz lūgties.
izmaldīties Ilgāku laiku, daudz maldīties.
izmēļoties Ilgāku laiku, daudz mēļot; izpļāpāties.
izmieloties Ilgāku laiku, daudz mieloties.
izmīlināties Ilgāku laiku, daudz mīlināties (ar kādu).
izmīņāties Ilgāku laiku, daudz mīņāties.
izmocīties Ilgāku laiku, daudz mocīties; ilgāku laiku justies ļoti slikti.
izmuļķoties Ilgāku laiku, daudz muļķoties.
iznašķēties Ilgāku laiku, daudz našķēties.
iznesties Ilgāku laiku, daudz nest.
izniķoties Ilgāku laiku, daudz niķoties.
izstīvēties Ilgāku laiku, daudz nopūlēties (piem., ceļot ko smagu).
izņirgāties Ilgāku laiku, daudz ņirgāties.
izpikoties Ilgāku laiku, daudz pikoties.
izplosīties Ilgāku laiku, daudz plosīties (piem., par vēju).
izpriecāties Ilgāku laiku, daudz priecāties.
izpūlēties Ilgāku laiku, daudz pūlēties (parasti veltīgi).
izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi.
izrotaļāties Ilgāku laiku, daudz rotaļāties.
izspēlēties Ilgāku laiku, daudz rotaļāties.
izrumulēties Ilgāku laiku, daudz rumulēties.
iztirgoties Ilgāku laiku, daudz runāt, nevarēt vienoties.
norunāties Ilgāku laiku, daudz runāt; savstarpēji runāties (kādu laikposmu).
izrušināties Ilgāku laiku, daudz rušināt, rušināties.
izsauļoties Ilgāku laiku, daudz sauļoties.
izsirdīties Ilgāku laiku, daudz sirdīties.
izskatīties Ilgāku laiku, daudz skatīties.
izslidināties Ilgāku laiku, daudz slidināties.
izzviegties Ilgāku laiku, daudz smieties skaļā balsī (par cilvēku).
izspaidīties Ilgāku laiku, daudz spaidīties.
izspārdīties Ilgāku laiku, daudz spārdīties.
izspēkoties Ilgāku laiku, daudz spēkoties.
izspēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēt (sporta spēles).
izspļaudīties Ilgāku laiku, daudz spļaudīties.
izspoguļoties Ilgāku laiku, daudz spoguļoties.
izstaigāties Ilgāku laiku, daudz staigāt; pastaigāties.
nostrādāties Ilgāku laiku, daudz strādājot, ļoti nopūlēties.
izstrīdēties Ilgāku laiku, daudz strīdēties.
izsvaidīties Ilgāku laiku, daudz svaidīties; izmētāties.
izšķendēties Ilgāku laiku, daudz šķendēties.
izšļakstīties Ilgāku laiku, daudz šļakstīties.
izšūpoties Ilgāku laiku, daudz šūpoties.
iztaustīties Ilgāku laiku, daudz taustīties.
iztērgāties Ilgāku laiku, daudz tērgāt; izpļāpāties.
iztiesāties Ilgāku laiku, daudz tiesāties.
izkratīties Ilgāku laiku, daudz tikt kratītam, kratīties.
izdauzīties Ilgāku laiku, daudz trokšņaini, draiskulīgi rotaļāties, arī izskraidīties.
izvāļāties Ilgāku laiku, daudz vāļāties, bezdarbībā gulšņāt.
izvandīties Ilgāku laiku, daudz vandīties.
izvārtīties Ilgāku laiku, daudz vārtīties.
izviļāties Ilgāku laiku, daudz viļāties.
izvizināties Ilgāku laiku, daudz vizināties.
izzoboties Ilgāku laiku, daudz zoboties.
izvaidēties Ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties.
izsmieties Ilgāku laiku, daudz, parasti sirsnīgi, smieties.
urbināties Ilgāku laiku, intensīvi urbināt (1, 2); arī rušināties.
iztriekties Ilgāku laiku, jautri, skaļi sarunāties; izpļāpāties.
izgarlaikoties Ilgāku laiku, ļoti garlaikoties.
nogarlaikoties Ilgāku laiku, ļoti garlaikoties.
izkašķēties Ilgāku laiku, ļoti kašķēties; izstrīdēties.
izlepoties Ilgāku laiku, ļoti lepoties.
izmocīties Ilgāku laiku, ļoti nopūlēties; nomocīties.
vecmeistars Ilggadējs (kādas nozares) speciālists, kas savā darbībā ir guvis izcilus panākumus.
veterāns Ilggadējs kādas nozares darbinieks.
aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgāku laiku, ļoti vēlēties (ko darīt).
sapūt Ilgi atrasties, būt aizmirstam (kur).
sastāvēties Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām).
atspiest Ilgi balstoties (uz kā), padarīt sāpīgu.
nosēdēties Ilgi un daudz sēdēt, atrasties sēdus stāvoklī.
apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt.
blenzt Ilgi, ar nekustīgu skatienu, nenovēršoties raudzīties (uz ko).
vilkties Ilgi, parasti lēni, norisināties (par darbību, procesu); ilgt (par laikposmu, laiku).
nīkt Ilgstoši atrasties (kur, kādos apstākļos) bez aktīvām fiziskām kustībām.
kvernēt Ilgstoši atrasties (kur); ilgstoši būt bezdarbībā (piem., ko gaidot).
iegult Ilgstoši atrasties (kur).
iegulties Ilgstoši atrasties (veikalā, noliktavā u. tml.) – parasti par preci, ko nepērk, nepieprasa; iegult (4).
kvernēt Ilgstoši atrasties mazkustīgā stāvoklī (piem., nodarbojoties ar ko vienmuļu).
vārgt Ilgstoši atrasties nelabvēlīgos apstākļos.
mirkt Ilgstoši atrasties ūdenī, iegūstot vēlamās īpašības.
nīkt Ilgstoši atrodoties sliktos apstākļos, pamazām iet bojā.
iegrauzt Ilgstoši beržoties, radīt (piem., sāpīgu vietu, brūci).
kost Ilgstoši iedarbojoties, bojāt (ko).
gremzt Ilgstoši iedarbojoties, mocīt (parasti par negatīvu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt.
aizklausīties Ilgstoši klausoties (ko), nevēlēties vairs (to) dzirdēt, izjust nepatiku pret dzirdēto.
atklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku.
tupēt Ilgstoši uzturēties (kur), piem., negribēti, arī nelietderīgi.
atskatīties Ilgstoši, daudzkārt skatoties, izjust apnikumu.
urķēties Ilgstoši, intensīvi urķēt; rušināties, rakņāties.
zelēt Ilgu laiku runāt (par ko, arī par kādu), pārspriest (ko).
hronometrāža Ilguma mērīšana (procesam, norisei).
garums Ilgums no (laikposma, norises) sākuma līdz beigām.
dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu velkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidusdaļas.
manipulators Iluzionists, kura priekšnesuma pamatā ir veiklas roku kustības.
ķeizariene Impērijas valdniece; šādas valdnieces tituls.
impresionists Impresionisma pārstāvis.
autoimunitāte Imunitātes vēršanās pret savu organismu – process, kad imunitāte necīnās, piem., pret vīrusiem un baktērijām, bet sāk apkarot dažādus sava organisma audus, radot iekaisumu, deģeneratīvus procesus un slimības.
bajadēra Indiešu dejotāja un dziedātāja, kas piedalās kulta ceremonijās; dejotāja, kas par maksu dejo restorānos, privātās mājās u. tml.
klaburčūska Indīga čūska, kurai astes galā (parasti) ir ragvielas veidojumi, kas, astei vibrējot, grab.
velna beka indīga sēne ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu.
mušmire Indīga sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un gaišas pārslas uz cepurītes.
muskarīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes, piem., mušmires.
čūsku inde indīgo čūsku indes dziedzeru sekrēts, ko izmanto ārstniecībā.
dioksīns Indīgs ķīmisks savienojums, kas rodas kā blakusprodukts, piem., herbicīdu ražošanā, papīra balināšanā un kas piesārņo apkārtējo vidi.
marihuāna Indijas kaņepes, ko izžāvētā veidā lieto par narkotisku līdzekli (visbiežāk smēķējot).
patība Indivīda būtiskāko (psihes, rakstura, personības) īpašību kopums, kas to atšķir no citiem; personības kodols.
pārliecība Indivīdam izveidojies atziņu kopums, kas nosaka viņa personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmi pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
PIN kods individuālais identifikācijas numurs, ko persona lieto, izdarot darbības ar bankas karti, ieslēdzot mobilo telefonu u. tml.
starpvaloda Individuāls, mainīgs valodas paveids vai lietojums, kam raksturīgas divu valodu pazīmes; arī starpniekvaloda.
sanskrits Indoeiropiešu valodu saimes valoda, literārā un kulta valoda senajā un viduslaiku Indijā.
drosele Induktivitātes spole, ko ieslēdz maiņstrāvas ķēdē, lai regulētu strāvas stiprumu.
mikoze Infekcijas slimība, ko ierosina patogēnās sēnes.
sēnīšslimība Infekcijas slimība, ko izraisa patogēnās sēnes; mikoze.
malārija Infekcijas slimība, kuras ierosinātāju pārnēsā īpaši odi un kurai raksturīgas periodiskas drudža lēkmes.
transmisīvās slimības infekcijas slimības, ko pārnēsā asinssūcēji kukaiņi, ērces.
trihofītija Infekcioza cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa mikroskopiskas patogēnās sēnes un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, nagu deformācija, apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā; cirpējēde.
Covid-19 Infekcioza slimība, kuru izraisa vīruss no koronavīrusu grupas un kurai ir gripai līdzīgi simptomi – drudzis, klepus, kakla sāpes, kaulu sāpes.
aplipt Inficēties (parasti par vairākiem).
ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru (komandierim) sniedz pēc reglamentā noteiktas formas.
papildinformācija Informācija, ko iegūst vai sniedz papildus jau esošajai informācijai.
liecība Informācija, ko sniedz, piem., liecinieks, cietušais, apsūdzētais un ko var izmantot par pierādījumu lietas izmeklēšanas vai lietvedības procesā.
signāls Informācijas materiālais izteicējs un pārnesējs sakaru un vadības sistēmās; zīme (kādas ziņas, informācijas) pārraidīšanai.
optiskais telegrāfs informācijas pārraides ierīce lielos attālumos, izmantojot speciālus kodētus optiskos signālus.
saskarsme Informācijas, domu, jūtu u. tml. apmaiņa, mijiedarbība starp diviem vai vairākiem cilvēkiem runas, žestu, emocionālu kontaktu veidā.
ķermeņa valoda informācijas, emociju paušana ar žestiem, mīmiku, ķermeņa kustībām.
zibatmiņa Informātikā – energoneatkarīga atmiņa, kas operē ar veseliem datu blokiem; ārējais datu nesējs.
ziņot Informēt (komandieri) par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
intarsija Inkrustācijas veids – koka priekšmetu izrotāšana, to pamatvirsmā iestrādājot citas tekstūras un krāsas koka plāksnītes.
Konstitucionālā tiesa institūcija, kas veic likumu u. c. normatīvo aktu un tiesisko darbību pārbaudi, lai konstatētu to atbilstību konstitūcijai.
Tiesībsarga birojs institūcija, kuras uzdevums ir izskatīt iedzīvotāju sūdzības par dažādu iestāžu darbību, aizstāvēt cilvēktiesības u. tml.
ombuds Institūcija, kuras uzdevums ir izskatīt iedzīvotāju sūdzības par dažādu iestāžu darbību, aizstāvēt cilvēktiesības u. tml.; Tiesībsarga birojs.
virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm; persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kadence Instrumenta solo epizode (skaņdarbā instrumentam ar orķestri).
pastorāle Instrumentāls skaņdarbs vai cikliska skaņdarba daļa, kas attēlo mierīgas lauku dzīves un dabas ainavas.
parafrāze Instrumentāls skaņdarbs, kas sacerēts, izmantojot, piem., tautasdziesmu, populāru operu āriju tēmas.
laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu – spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
sitaminstrumentu grupa instrumentu grupa simfoniskajā vai citā orķestrī.
apbruņojums Instrumentu, ierīču kopums kāda procesa veikšanai.
sociālās zinības integrēts mācību priekšmets, kurā ietverta ētiskā, pilsoniskā, ekonomiskā un veselības izglītība.
uzplūdi Intensitātes kāpinājums (emocijām, domāšanas procesam u. tml.).
intensifikācija Intensitātes kāpināšana, palielināšana, pastiprināšana; uzlabošana ar mērķi iegūt lielāku atdevi, labākus rezultātus; ražīguma kāpināšana.
sazelt Intensīvi attīstīties, vērsties plašumā (parasti par parādībām sabiedrībā).
urdīties Intensīvi bikstīties, rakņāties.
nodoties Intensīvi darīt (ko), padoties (piem., kādam netikumam).
nodzenāt Intensīvi dzenājot, liekot daudz kustēties, skraidīt, nogurdināt.
sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, aizvadīt mūžu; šādi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst (visi spēki).
sadedzināt Intensīvi garīgi darbojoties, iztērēt (visus savus spēkus).
virmot Intensīvi izplatīties, skanēt (par skaņām); būt tādam, kur intensīvi izplatās, skan (skaņas).
medīt Intensīvi meklēt, censties iegūt.
zvejot Intensīvi meklēt, censties iegūt.
kaist Intensīvi norisēt psihē; būt tādam, kurā izpaužas intensīvi psihiski procesi.
rosīties Intensīvi norisināties, funkcionēt.
nopikoties Intensīvi pikoties; pikoties, līdz iestājas kāds stāvoklis.
nodoties Intensīvi, aizrautīgi nodarboties (ar ko).
sadīdīties Intensīvi, arī ilgāku laiku dīdoties, kustoties, nonākt kādā stāvoklī (piem., sakarst).
virmot Intensīvi, spraigi norisēt (piem., par procesu).
uzbangot Intensīvi, strauji norisēt, attīstīties.
virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu stāvokli); būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis.
prāta vētra intensīvs, saspringts (piem., rīcības, viedokļa) optimālā risinājuma, iespēju meklējums, paudums.
vednis Interaktīvas palīdzības līdzeklis, kas palīdz lietotājam virzīties uz priekšu soli pa solim, piedāvājot atbildes uz jautājumiem, vajadzīgo informāciju un izskaidrojot iespējamos ceļus.
raibs Interesants, neparasts (par notikumiem, piedzīvojumiem).
inčīgs Interesants, neparasts.
saistošs Interesants.
taujāt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
apvārsnis Interešu, zināšanu, uzskatu kopums; redzesloks.
interfrontists Interfrontes pārstāvis.
IBM International Business Machines – galvenā datortehnikas ražotāja saīsināts nosaukums.
interneta resursi internetā atrodamie informācijas avoti – mājaslapas, datubāzes u. tml.
mājaslapa Internetā ievadīta un pēc noteiktas adreses atrodama elektroniska informācija (par uzņēmumu, organizāciju, cilvēku u. tml.).
pikšķerēšana Interneta krāpniecības veids, kura mērķis ir piekļūt konfidenciāliem lietotāja datiem – lietotājvārdiem un parolēm, izmantojot tiešsaistes adreses, kas ir līdzīgas reālām iestāžu adresēm.
skaips Interneta programma, kas šīs programmas lietotājiem ļauj savstarpēji sarunāties, kā arī redzēt vienam otru.
decima Intervāls – desmitā pakāpe no pamatskaņas; diatoniskās gammas desmitā pakāpe.
nona Intervāls – devītā pakāpe no pamatnes.
seksta Intervāls – sestā pakāpe no pamatnes.
prīma Intervāls starp divām vienas un tās pašas pakāpes skaņām.
septima Intervāls, septītā pakāpe no pamatnes.
metatonija Intonācijas maiņa vienas saknes vārdos.
pēc izjūtas intuitīvi, pamatojoties uz izraisītajām jūtām.
būvinženieris Inženieris, kas specializējies būvniecībā.
tehnokrātija Inženiertehniskās inteliģences un pārvaldīšanas speciālistu (tehnokrātu) kopums.
tehnokrāts Inženiertehniskās inteliģences un pārvaldīšanas speciālistu slāņa pārstāvis.
inženierija Inženierzinātnes; inženiertehniskie darbi.
odere Īpaša apdares kārta (kā iekšpusē).
madarojums Īpaša audumu dekoratīvās apdares tehnika; šādā tehnikā apdarināts audums, tekstilizstrādājums u. tml.
starpkarte Īpaša izcēluma norādes zīme kādā kartotēkā alfabēta secībā sakārtota materiāla, piem., uzvārdu, nosaukumu, ērtākai, ātrākai meklēšanai, atrašanai.
pastkaste Īpaša kaste, kurā ievieto nosūtāmos vai adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
galifē Īpaša piegriezuma bikses, kas cieši apņem kāju apakšstilbus, bet virs ceļgaliem ir paplatinātas.
nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības vispārējo ekvivalentu; šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piem., banknote, monēta).
zobs Īpaša profila izcilnis zobpārvadam (piem., zobratos, zobstieņos); īpaša profila izcilnis ķēdes pārvada ratam.
histērija Īpaša psihopātijas vai neirozes forma, kurai raksturīgas, piem., uzbudinājuma lēkmes, ko pavada raudāšana, ciešanas, šausmu sajūtas.
gāzes kamera īpaša telpa cilvēku iznīcināšanai ar indīgu gāzi (piem., vācu koncentrācijas nometnēs Otrā pasaules kara laikā).
ģērbtuve Īpaša telpa, kur pārģērbties (piem., darbam, sporta nodarbībām).
marķieris Īpaša veida flomāsters ar platu serdeni, piem., teksta iezīmēšanai, rakstīšanai uz tāfeles.
spinings Īpaša veida makšķere ar vizuli, ko iemet ūdenī un velk klāt, auklu tinot uz spoles.
žetons Īpaša zīme (parasti metāla, ar personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
istaba Īpašam nolūkam iekārtota telpa kādā iestādē.
laukums Īpašam nolūkam iekārtota zemes platība.
herbārijs Īpašam nolūkam vāktu, izžāvētu un presētu augu kolekcija.
veidgabals Īpašas formas būvdetaļa, elements, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
veidķieģelis Īpašas formas ķieģelis, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
atpūtas krēsls īpašas konstrukcijas ērts krēsls, kurā var novietoties pusguļus.
iznīcinātājs Īpašas militāras vienības loceklis, kura uzdevums bija iznīcināt nacionālos partizānus un to atbalstītājus (pēc Otrā pasaules kara).
ūdensslēpes Īpašas platas slēpes ar ligzdām kāju pēdu ievietošanai, kas var noturēt kutera vilktu slēpotāju virs ūdens.
kristāls Īpašas šķirnes bezkrāsains, dzidrs degvīns; attiecīgā degvīna šķirne.
siera desa īpašas šķirnes siers desas formā.
eksteritorialitāte Īpašas tiesības un privilēģijas, ko valstis savstarpēji piešķir viena otras diplomātiskajām pārstāvniecībām un to darbiniekiem, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
keramzīts Īpaši apdedzinātas māla lodītes vai graudiņi, ko izmanto, piem., celtniecības materiālu ražošanai.
trollis Īpaši apmācīti, kādas struktūras algoti cilvēki, kuri interneta komentāros un sociālajos medijos, parasti informatīvā kara ietvaros, rada agresoru valstij labvēlīgu fonu.
suns pavadonis īpaši apmācīts suns, kurš pavada vājredzīgu vai neredzīgu cilvēku, palīdzot viņam, piem., orientēties telpā, pārvietoties apkārtnē.
skeitparks Īpaši aprīkota vieta (ar tramplīniem, rampām, paaugstinājumiem), kur nodarboties ar skeitbordu, skrituļslidošanu u. tml.
krītpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar baltu, gludu un spīdīgu virsmu (parasti attēlu iespiešanai).
ūdensdziedinātava Īpaši iekārtota ārstniecības iestāde, kur ārstē ar ūdensdziedniecības metodēm.
karabāze Īpaši iekārtota teritorija, kur novietots karaspēks, militārās iestādes, ieroči, munīcija, pārtika un citi krājumi lielu armijas vienību apgādei.
autoosta Īpaši iekārtota vieta ar ēku autobusa pasažieru apkalpošanai un dienesta vajadzībām.
piestātne Īpaši ierīkota (ūdens) transportlīdzekļu piestāšanās vieta.
nometne Īpaši ierīkota mītnes vieta organizētai vasaras atpūtai.
lidlauks Īpaši ierīkota vieta, kur lidaparāti var pacelties, nolaisties, stāvēt; aerodroms.
skatu laukums īpaši ierīkots laukums (piem., tornī) apkārtnes novērošanai.
augļudārzs Īpaši ierīkots zemes gabals, kurā audzē dažādu vai viena veida augļu kokus un ogulājus.
zāliens Īpaši ierīkots, ar zālaugiem apsēts zemes gabals; zālājs.
izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
bura Īpaši izveidots audekla gabals, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
bērnu sēdeklis īpaši izveidots krēsliņš ar atsevišķām drošības jostām, atzveltni un roku balstiem, kas piestiprināms pie automašīnas sēdekļa un ir paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai automašīnā.
tautas skaitīšana īpaši organizēta ziņu vākšana par valsts iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautskaite.
tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietu, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli u. tml.); tautas skaitīšana.
čarterreiss Īpaši organizēts lidmašīnas reiss (piem., uz vietu, kur nav regulāras lidmašīnu satiksmes); līgumreiss.
sviestpapīrs Īpaši pagatavots papīrs sviesta un citu pārtikas produktu (piem., marmelādes) iesaiņošanai; arī pergamentpapīrs.
vieta Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piem., viesnīcā, slimnīcā, satiksmes līdzeklī).
zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastes veida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
slidzābaki Īpaši zābaki slidošanai ar tiem piestiprinātām slidām; īpaši zābaki slidošanai ar metāla apkalumu slidu piestiprināšanai.
lakonisms Īpašība izteikties īsi, koncentrēti, kodolīgi, bez liekvārdības.
spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
spēja Īpašība, īpašību kopums (organismam, tā daļām, procesiem tajā), kas nodrošina (organisma, tā daļu) bioloģiskās norises.
spēja Īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu.
pazīme Īpašība, pēc kuras iespējams noteikt, identificēt (ko, kādu).
dalāmība Īpašība, spēja dalīties, tikt sadalītam.
pārmantojamība Īpašība, spēja saglabāties nākamajās paaudzēs.
valdzinājums Īpašību kopums (cilvēkā), kas piesaista, rada interesi, vēlēšanos tuvoties.
vadāmība Īpašību kopums (piem., iekārtai, ierīcei, kādai sistēmai), kas nodrošina iespēju vadīt (tās) darbību.
tulkojamība Īpašību kopums (piem., tekstam, vārdam), kas rada iespēju (to) tulkot citā valodā.
tiesībsubjektība Īpašību kopums, arī stāvoklis, kas ir raksturīgs tiesību subjektam.
spēks Īpašību kopums, kas nodrošina psihiskas norises, to izpausmi.
samērojamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) samērot (2, 3).
vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
saimniece Īpašniece, kurai pieder (kas), kurai ir īpašuma tiesības (uz ko); saimnieka sieva.
svaru bumba īpašs (parasti lodes vai cilindra veida) priekšmets, kura svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
gospelis Īpašs afroamerikāņu garīgo dziesmu izpildījuma veids; šāda stila reliģiska dziesma.
priekškars Īpašs aizkars (parasti no smaga auduma) skatuves aizsegšanai un atdalīšanai no skatītāju zāles.
mozaīka Īpašs glezniecības veids, kurā sīkus, dažādas krāsas akmentiņus, stikla vai keramikas gabaliņus iespiež ar lēni sacietējošu masu noklātā virsmā.
rādāmkoks Īpašs kociņš ar smailu galu kādu objektu rādīšanai uz ekrāna, tāfeles u. tml.
vingrojums Īpašs kustību komplekss organisma attīstīšanai; veselības stiprināšanai, ķermeņa vingruma izkopšanai u. tml.
dredi Īpašs matu sakārtojums, kas tiek radīts, saviļājot matus, līdz tie kļūst līdzīgi virves pavedienam.
slēdzis Īpašs mehānisms (kā, piem., sprādzes) galu, malu savienošanai kopā, attaisīšanai vaļā.
akcīze Īpašs nodoklis, ko valsts uzliek dažām precēm (piem., degvielai, degvīnam, tabakai) vai pakalpojumiem un kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā.
mājsēde Īpašs pārvietošanās ierobežojums – prasība nepamest dzīvesvietu noteiktā laikā.
trauksmes sajūta īpašs psihisks stāvoklis, kam raksturīgs nemiers, satraukums, neizskaidrojams sasprindzinājums un bailes.
legāts Īpašs rīkojums mantojuma atstājēja testamentā.
valoda Īpašs šādas sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi.
vītņgrieznis Īpašs, vītnes profilam atbilstošs grieznis vītņu griešanai (piem., virpošanā).
peru pieniņš īpašu darba bišu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
muskulis Īpašu organisma audu kopojums, kas spēj sarauties un veikt dinamisku vai statisku darbu.
OMON Īpašu uzdevumu milicijas vienība cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem, kas vēlāk kļuva par represīvu spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību; melnās beretes.
ekspropriācija Īpašuma piespiedu atsavināšana.
īpašumtiesības Īpašuma tiesības.
pūrs Īpašums, kas pieder līgavai, dodoties laulībā; audumu, apģērbu, veļas krājums, ko sieviete sagatavoja nākamajai ģimenes dzīvei.
akcents Īpatnības skaņu izrunā, dzimtās valodas pieskaņa (runājot citā valodā).
krāsa Īpatnības, nianses (mākslinieciskā atveidojumā, daiļdarbā u. tml.).
nav izslēgts ir iespējams, pieļaujams.
visas durvis vaļā ir labvēlīgi apstākļi, visas iespējas (ko) panākt.
visi ceļi vaļā ir visas iespējas realizēt savus mērķus, centienus.
mežirbe Irbe ar pelēcīgi brūnu apspalvojumu, kas dzīvo egļu vai jauktu koku mežos [Tetrastes bonasia].
avotkaļķi Irdeni vai saistīti poraini kalcīta ieži, kas veidojušies no kaļķainiem avotu ūdeņiem.
uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, sniega segas u. tml.
taukķermenis Irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas.
zoboties Ironiski, izsmējīgi jokot, izteikties (par kādu, ko).
pārirties Iroties pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pārairēties.
noirt Irstot rasties caurumam vai caurai joslai virzienā no augšas uz leju.
bolero Īsa jaciņa bez aizdares.
īssaiets Īsa preses konference; īsa sanāksme informācijas vai norādījumu sniegšanai; brīfings.
brīfings Īsa preses konference; īsa sanāksme informācijas vai norādījumu sniegšanai; īssaiets.
piecminūte Īsa, aptuveni piecas minūtes ilga sanāksme, apspriede.
kapzeķes Īsas zeķes, kas aptver kājas pēdu un sniedzas nedaudz pāri potītei; īszeķes.
pieskarties Īsi aplūkot, nedaudz pakavēties (pie kā).
ievaicāties Īsi pajautāt (piem., pārtraucot klusēšanu); iejautāties.
iesaukties Īsi saukt, iekliegties.
nokremšļoties Īsi, aprauti noklepoties.
drebēt Īsi, bieži svārstīties, raustīties; trīcēt.
meteors Īslaicīga gaismas parādība Zemes atmosfērā, kas rodas, kosmiskam ķermenim ar milzīgu ātrumu ieskrienot Zemes atmosfērā; krītošā zvaigzne.
lazarete Īslaicīgas stacionāras ārstniecības iestāde (piem., karaspēka daļā).
plaucēt Īslaicīgi karsēt (piem., dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes iejavu.
scintilācija Īslaicīgs gaismas uzliesmojums, kas rodas scintilatoros jonizējošā starojuma iedarbībā.
impresija Īslaicīgs iespaids, īslaicīga noskaņa.
tirkšķis Īslaicīgs troksnis, ko rada mehāniskas ierīces, plīstoši audumi.
kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., kam plakanam atsitoties pret ko.
plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties pret ko.
knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
knaukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu; knakšķis.
spurkšķis Īslaicīgs, paass troksnis, ko rada, piem., motori, ierīces.
puksts Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piem., darbojoties mehānismam; pukšķis.
pukšķis Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piem., darbojoties mehānismam.
tikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kāds rodas, piem., pulkstenim darbojoties.
plīkšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas (šķidruma lāsēm, priekšmetam) atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
krikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets tiek spiests, lauzts.
šmaksts Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., lūpām, mēlei strauji atvirzoties (no kā).
klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
pakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., šķidruma pilieniem, arī nelieliem priekšmetiem atsitoties pret ko.
Korāns Islāma svētā grāmata – musulmaņu reliģisko, tiesisko, tikumisko, kā arī sadzīvisko noteikumu un pamācību krājums, ko pravietis Muhameds saņēmis no Allāha.
altings Islandes (Īslandes) parlaments.
biļetens Īss iespiests oficiāls ziņojums par kādu sabiedrībai nozīmīgu notikumu.
devīze Īss izteiciens ar ko autors, piedaloties konkursā, aizstāj savu vārdu.
moments Īss laika sprīdis, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana.
CV Īss pārskats par iegūto izglītību, profesiju, darba pieredzi, ko iesniedz darba devējam; dzīves apraksts.
lapidārs stils īss, kodolīgs izteiksmes veids.
norāde Īss, parasti saīsināts, vārda gramatiskās nozīmes, stilistiskā u. tml. lietojuma raksturojums (vārdnīcā).
strups Īss, paresns (par ķermeņa daļu).
sludinājums Īss, publisks paziņojums rakstveidā vai mutvārdos (piem., par kāda darījuma piedāvājumu, par kādu sadzīves faktu vai par kādu notikumu).
bluķis Īss, resns baļķa gabals.
viesistaba Istaba viesu uzņemšanai.
salons Istaba, kas iekārtota viesu pieņemšanai.
kā Dieva sūtīts īstajā laikā ieradies, parādījies.
būtība Īstenībā, patiesībā.
maldi Īstenībai neatbilstošs (redzes, dzirdes orgānu radīts) priekšstats, parādība.
teatralitāte Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatrālisms (1).
teatrālisms Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatralitāte (1).
objektīvisms Īstenības parādību aplūkošanas princips, kura pamatā ir, piem., politiskas neitralitātes ievērošana.
revanšēties Īstenot revanša politiku – nesamierināties ar zaudējumu un centies atgūt zaudēto.
izpausties Īstenoties, praktiski realizēties.
iet cauri īstenoties.
bona Īstermiņa saistību raksts, kas dod tiesības saņemt no kādas personas vai iestādes noteiktas vērtības vai pakalpojumus.
riktīgs Īsts, patiess (par cilvēku).
neviltots Īsts, patiess, nemākslots.
nopietns Īsts, patiess.
īstens Īsts; patiess.
nobaurot Īsu brīdi baurot un pārstāt baurot; nobauroties.
pablisināt Īsu brīdi blisināt (ko); blisinot paskatīties (uz ko).
uzliesmot Īsu brīdi būt ļoti spožam (piemēram, pārdzīvojumā); īsu brīdi spēji izpausties (piemēram, sejā) – par pārdzīvojumu.
norēgoties Īsu brīdi būt neskaidri saskatāmam; īsu brīdi rēgoties un pārstāt rēgoties.
nodrebināties Īsu brīdi drebināties un pārstāt drebināties.
nogriezties Īsu brīdi griezties un pārstāt griezties (piem., par dūmiem, smiltīm).
nogrozīties Īsu brīdi grozīties un pārstāt grozīties.
pazibēt Īsu brīdi izpausties (par emocijām, emociju izpausmi).
pārslīdēt Īsu brīdi izpausties, parādīties (sejā).
apstulbt Īsu brīdi kļūt nespējīgam aptvert, saprast; arī apmulst.
nokrekšķēt Īsu brīdi krekšķēt un pārstāt krekšķēt; nokrekšķēties.
nokustēties Īsu brīdi kustēties un pārstāt kustēties.
nolīgoties Īsu brīdi līgoties un pārstāt līgoties.
noļodzīties Īsu brīdi ļodzīties un pārstāt ļodzīties.
palīgoties Īsu brīdi mazliet līgoties, šūpoties.
pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam, pamanāmam (par ko tādu, kas kustas, pārvietojas vai kam strauji virzās garām).
paraudzīties Īsu brīdi paskatīties (kur, kādā virzienā); palūkoties.
noplandīt Īsu brīdi plandīt, plandīties un pārstāt plandīt, plandīties.
nobolīt Īsu brīdi plati ieplest un grozīt (acis).
nokaukt Īsu brīdi radīt kaucošas skaņas un apklust (par ierīcēm, mašīnām); nokaukties.
pazibēt Īsu brīdi rasties (piem., atmiņā, prātā).
nosirdīties Īsu brīdi sirdīties un pārstāt sirdīties; nodusmoties.
noskurināties Īsu brīdi skurināties (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
uzdzirkstēt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (cilvēka ārienē, uzvedībā).
uzplaiksnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (kur).
iegailēties Īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) – par spīdumu.
nospurināties Īsu brīdi spurināties un beigt spurināties.
nošķendēties Īsu brīdi šķendēties un pārstāt šķendēties.
pašķīst Īsu brīdi šķīst, izkliedēties uz visām pusēm, arī kādā virzienā (piem., par šķidrumu, masu).
nošūpoties Īsu brīdi šūpoties un pārstāt šūpoties.
notīksmināties Īsu brīdi tīksmināties un beigt tīksmināties.
pazibēt Īsu brīdi uzmirdzēt, izgaismoties.
paspīdēt Īsu brīdi uzspīdēt; uz brīdi parādīties (par ko spīdošu, gaišu).
novaibstīties Īsu brīdi vaibstīties un pārstāt vaibstīties.
papīkstināt Īsu brīdi vienu vai vairākas reizes pīkstināt.
iezalgoties Īsu brīdi zalgot (par acīm); spēji parādīties (acīs).
nozūdīties Īsu brīdi zūdīties un pārstāt zūdīties.
nozvalstīties Īsu brīdi zvalstīties un pārstāt zvalstīties.
nozvāroties Īsu brīdi zvāroties un pārstāt zvāroties.
nožagoties Īsu brīdi žagoties un pārstāt žagoties.
nožāvāties Īsu brīdi žāvāties un beigt žāvāties.
pašķielēt Īsu brīdi, mazliet paskatīties sānis, iesānis.
paspiest Īsu brīdi, mazliet spiest.
uzdzirkstīt Īsu brīdi, parasti kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstīt.
uzbārties Īsu brīdi, parasti stipri, bārties.
uzrāties Īsu brīdi, parasti stipri, rāties.
nopukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi vai vairākas reizes pukšķēt.
noklepoties Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes klepot.
noraustīt Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes raustīt (parasti ķermeņa daļu).
noraustīties Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes raustīties un pārstāt raustīties (par ķermeni, tā daļām).
minestrone Itāliešu virtuves ēdiens – bieza dārzeņu zupa.
pančeta Itāliešu virtuves ēdiens – iesālīta un sapiparota cūkas krūtiņa, cauraudzis speķis.
ņoki Itāliešu virtuves ēdiens – klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņjoki.
ņjoki Itāliešu virtuves ēdiens – klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņoki.
prošuto Itāliešu virtuves ēdiens – sausi konservēts šķiņķis, kas parasti tiek pasniegts jēlā veidā, sagriezts plānās šķēlītēs.
risoto Itāļu virtuves ēdiens – buljonā vārīti rīsi, kam var būt pievienoti dārzeņi, sēnes, gaļa vai citi produkti.
lēkt acīs izaicinoši izturēties, teikt ko asu, aizskarošu, runāt pretī.
izskatīt Izanalizēt, apspriest (piem., kādu jautājumu).
piecelt no miroņiem Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
uzcelt no miroņiem Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
piecelt no kapa Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
uzcelt no kapa Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
piecelties no miroņiem Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku).
uzcelties no miroņiem Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku).
piecelties no kapa Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku).
uzcelties no kapa Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku).
izvadāt Izaudzināt līdz noteiktai attīstības pakāpei (mazuļus) – par putniem; arī izvest.
saaugt Izaugt, izveidoties lielākā daudzumā.
uzaugt Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) – par augiem, organisma veidojumiem.
izbadoties Izbadēties.
atslēgties Izbeigt darboties; izslēgties.
samierināties Izbeigt nesaskaņas, strīdu, atjaunot mierīgas attiecības.
sairt Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās.
atpūsties Izbeigt regulāri strādāt, darboties.
pārstāt Izbeigt, pārtraukt (darbību, procesu).
noskriet Izbeigties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
notecēt Izbeigties (par iepriekš noteiktu laikposmu).
izsīkt Izbeigties (par laika posmu, mūžu).
paiet Izbeigties (par laiku, laikposmu); tikt aizvadītam, pabadītam (kur, kādā veidā); aizritēt.
noslāpt Izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
nodzist Izbeigties (par psihisku stāvokli).
apklust Izbeigties (par skaņām).
izsīkt Izbeigties (parasti pakāpeniski) – par darbību, norisi.
izirt Izbeigties (piem., par attiecībām starp cilvēkiem).
apklust Izbeigties vai ļoti samazināties (parasti par sabiedriskām parādībām).
pieklust Izbeigties vai norisēt ar vājāku intensitāti.
nozust Izbeigties, izzust (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
izjukt Izbeigties, izzust (piem., par attiecībām starp cilvēkiem).
izkvēlot Izbeigties, izzust.
nogrimt Izbeigties, izzust.
pagaist Izbeigties, pāriet (piem., par jūtām); tikt aizmirstam.
izgaist Izbeigties, pāriet.
nomirt Izbeigties, pārstāt eksistēt.
pāriet Izbeigties, pārstāt izpausties.
pazust Izbeigties, pārstāt izpausties.
aprimt Izbeigties, tikt pārtrauktam.
pāriet Izbeigties, vairs nepastāvēt.
pārstāt Izbeigties, vairs neturpināties.
pārvērsties pelnos Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
sadegt pelnos Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
izputēt Izbeigties; izzust.
aprauties Izbeigties.
iztecēt Izbeigties.
mirt Izbeigties.
mūrītis Izbūve krāsns ārsienas apakšdaļā, uz kuras var apsēsties.
ievilkt Izbūvēt, ierīkot (kur, pieslēdzot vadu sistēmai).
uzeja Izbūvēta vieta, arī konstrukcija (piemēram, kāpnes, traps), kas paredzēta nokļūšanai kur augšā.
pirmdzimtene Izcelsmes vieta.
nākt Izcelties (no kurienes), būt saistītam (ar kurieni).
uzmirdzēt Izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu.
zibināties Izcelties apkārtnē (piem., ar savu spožumu, krāsas spilgtumu).
zibsnīt Izcelties apkārtnē ar savu spožo, nevienmērīgo spīdumu.
sudrabot Izcelties apkārtnē, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu.
sudraboties Izcelties apkārtnē, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu.
krāšņoties Izcelties ar savu krāšņumu; saistīt uzmanību ar savu krāšņumu.
izsēsties Izcelties pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevumā.
greznoties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko greznu, krāšņu, arī izcilu).
rotāties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu); būt tādam, kas rotā (ko).
uzliesmot Izcelties, ātri paplašināties.
spīdēt Izcelties, atšķirties (apkārtējā vidē) ar savu spožo, gaišo krāsu.
paspīdēt Izcelties, izrādīt savu pārākumu citu vidū.
emigrēt Izceļot no savas dzimtās zemes un pārcelties uz dzīvi citā valstī.
izcept Izcepties.
izsmērēt Izciest (parasti no iekšpuses).
atsēdēt Izciest sodu.
izcilība Izcilas sekmes (mācību nobeigumā, galīgajā novērtējumā).
dīvs Izcili skaista un talantīga skatuves māksliniece.
skolotājs Izcils speciālists (piem., zinātnes, mākslas nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz viņa darba turpinātāju.
stiga Izcirsta josla mežā, kas atdala kvartālus, audzes u. tml. citu no citas.
izvākt Izdabūt ārā (no kurienes).
nokrāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; izkrāsoties.
izsvīst Izdalīt (ko) šķidruma veidā (par augiem); izdalīties šķidruma veidā (no augiem).
bezdēt Izdalīt (parasti smakojošas) vēdera gāzes.
dzirksteļot Izdalīt dzirksteles.
izkakāties Izdalīt resnās zarnas apakšējās daļas saturu; izkārnīties.
izgulsnēties Izdalīties (no šķīduma) cietā veidā (par vielu).
izriesties Izdalīties (parasti par sviedriem).
lāsmot Izdalīties no apkārtnes ar savu spožumu, spilgtumu.
zilēt Izdalīties no apkārtnes ar savu zilo krāsu.
izspiesties Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām).
spiesties Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām).
tecēt Izdalīties no organisma un (parasti) pārvietoties pa tā virsmu (par šķidrumu).
nogulsnēties Izdalīties no šķīduma un uzkrāties (kur).
plūst Izdalīties un tecēt, parasti lielā daudzumā (par asarām, sviedriem, asinīm).
degt Izdalīties, atšķirties no apkārtējā fona ar spilgtu, parasti sarkanu, krāsu.
baltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai gaišo krāsu.
svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu; būt spožam (par gaismu).
tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (pie debesīm).
melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu.
sārtoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtot.
sārtot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtoties.
laistīties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu spožumu, krāsas spilgtumu.
zeltoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltot (1).
zeltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltoties.
zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; zilgmot.
zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; zilgot.
tumst Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu.
lāsot Izdalīties, sūkties laukā pa lāsēm.
atdalīties Izdalīties.
čaukstēt Izdaloties gaisam, gāzes burbuļiem, radīt vieglu, klusu troksni (par putām, mīklu).
apkalpot Izdarīt (kādam) dažādus pakalpojumus (ko pasniedzot, atnesot, aiznesot u. tml.).
kūņoties Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); ķepuroties.
nopūdelēt Izdarīt ko aplam, kļūdīties (piem., sporta spēlēs).
sasmērēties Izdarīt ko nosodāmu, morāles normām neatbilstošu u. tml.
apgrēkoties Izdarīt ko reliģiskos priekšrakstos aizliegtu vai nosodāmu, morāles normām neatbilstošu.
(iz)gāzt podus izdarīt ko sliktu, uzvesties, izrunāties tā, kā nevajag.
nodarīt pāri izdarīt pārestību.
noslīcināties Izdarīt pašnāvību slīcinoties.
pakārties Izdarīt pašnāvību, apmetot sev ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un zaudējot balstu zem kājām.
mest cilpu kaklā izdarīt pašnāvību, pakārties.
mest cilpu ap kaklu izdarīt pašnāvību, pakārties.
nogalināties Izdarīt pašnāvību; nonāvēties.
pārstatīt kalnus izdarīt to, kas ir šķietami neiespējams.
smērēt rokas izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
smērēt nagus izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
traipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
atkārtot Izdarīt, izpildīt, pateikt vēlreiz vai vairākas reizes (paša vai cita izdarīto, pateikto).
paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījuma; izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma).
sasmērēt Izdarot ko nosodāmu, morāles normām neatbilstošu u. tml., sabojāt.
sīpolsitenis Izdauzītas, ar sīpoliem saceptas (parasti liellopa) gaļas šķēles.
izdancoties Izdejoties.
izdevība Izdevīgs gadījums, labvēlīgi apstākļi, iespēja (kādai rīcībai).
speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
blefs Izdomājums, meli, lai radītu pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
safabricēt Izdomāt, sakopot, sagrozot (piem., nepatiesas ziņas, faktus) kādā nolūkā; izgatavot, radīt, sacerēt (ko tādu, kas satur šādas ziņas, faktus).
Ziemassvētku vecītis izdomāts tēls, kas Ziemassvētkos nes bērniem dāvanas.
palaimēties Izdoties izvairīties (no kā nevēlama).
iznākt Izdoties, izveidoties (ar kādām īpašībām).
izveikties Izdoties, veikties.
paveikties Izdoties; palaimēties.
izdrāzt Izdrāzties.
iznesties Izdrāzties.
caurdurt Izdurt cauri (no vienas puses līdz otrai).
izdzisināt Izdzesēt.
izlīgoties Izdziedāties līgo dziesmas.
izdīgt Izdzīt, izlaist asnus (par sēklām); dīgstot parādīties virs zemes (par asniem, jauno augu).
uzdīgt Izdzīt, izlaist asnus; dīgstot parādīties virs zemes, izveidoties virs zemes.
izzarot Izdzīt, izplest uz visām pusēm (zarus).
vārti Izeja (piem., pilsētai, upei) uz kurieni vai ieeja no kurienes.
papildizeja Izeja, ko izmanto papildus galvenajai izejai vai arī gadījumos, kad galveno izeju nav iespējams izmantot; rezerves izeja.
vaidēt Izelpā izdvest stieptas, paklusas balss skaņas (parasti aiz sāpēm).
vaids Izelpā izdvesta stiepta, paklusa balss skaņa (parasti aiz sāpēm).
būvēt Izgatavot (sarežģītus aparātus, mašīnas, ierīces).
novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz papīra.
izsniegt Izgatavot un nodot (dokumentu tiesīgajai personai); nodot (izgatavoto dokumentu tiesīgajai personai).
izraut no nāves izglābt no nāves.
pirmsskola Izglītības iestāde, kuru bērns apmeklē, pirms sāk mācīties vispārizglītojošajā skolā; bērnudārzs.
tautas augstskolas izglītības iestādes, kas darbojas ārpus skolu sistēmas un kur mācības parasti ir paredzētas pieaugušiem cilvēkiem.
ēnot (kādu) izglītojošā profesionālās orientācijas pasākumā, apmeklējot dažādas darbavietas, kļūt par darbinieku "ēnu".
Ēnu diena izglītojošs profesionālās orientācijas pasākums, kurā skolēniem ir iespēja apmeklēt dažādas darba vietas un kļūt par darbinieku "ēnām".
skoloties Izglītoties, mācīties (parasti mācību iestādē).
izskoloties Izglītoties; arī izmācīties.
izgājiens Iziešana, parādīšanās (piem., uz skatuves); uzstāšanās reize.
izprasīties Izjautāties.
iztaujāties Izjautāties.
izvaicāties Izjautāties.
atjūgties Izjūgties.
pietrūkt Izjust (kāda) klātbūtnes trūkumu.
atēsties Izjust apnikumu, nepatiku (pret ko), parasti pēc ilgstošas saskares.
baiļoties Izjust bailes, nedrošību, baidīties.
trūkties Izjust bailes, parasti pēkšņi.
bīties Izjust bailes; baidīties.
kaifot Izjust baudu; sajūsmināties.
trīt zobus Izjust ienaidu pret kādu; ļaunoties.
iekārot Izjust kāri, vēlēties (ko).
nodurt acis izjust kaunu vai bailes.
kaunēties Izjust kaunu; justies neērti (par ko).
apkaunēties Izjust kaunu; nokaunēties.
kaunēties Izjust kautrību; kautrēties.
pieķerties Izjust mīlestības jūtas (pret kādu, ko ).
mīlēt Izjust mīlestību (1).
mīlēt Izjust mīlestību (2).
bēdāt Izjust nemieru (kā dēļ); uztraukties, raizēties (par ko).
bīties Izjust nemieru, bažas; baiļoties.
nejusties savā ādā izjust nemieru, labsajūtas traucējumu; nejusties brīvi.
baidīties Izjust nemieru, satraukumu; uztraukties.
raizēties Izjust raizes; paust raizes.
pielūgt Izjust un izpaust (pret kādu) savu sajūsmu, apbrīnu, cieņu un mīlestību.
dievināt Izjust uz izpaust (pret kādu) pārmērīgu cieņu un mīlestību; ļoti (pat pārāk) augstu vērtēt (ko).
gribēties Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt); gribēt (1).
gribēt Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt).
iežēloties Izjust žēlumu, līdzjūtību (pret kādu); aiz žēluma, līdzjūtības izdarīt (ko kāda labā); apžēloties.
iemīlēties Izjust, arī sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu); izjust interesi, patiku (par ko), nepieciešamību (pēc tā).
norūpēties Izjust, izpaust rūpes (par kādu, ko).
sagaršot Izjust, uztvert (kā) nianses.
atvieglojums Izjūta, kas rodas, atbrīvojoties no kā grūta, nepatīkama.
ciešanas Izjūtas, ko rada fiziskas sāpes, mokas.
pakaisīt Izkaisīt (kā) nelielu daudzumu (uz grīdas, pamatnes u. tml.).
ķēzīt Izkārnīties (parasti par dzīvniekiem).
nolikt kluci izkārnīties.
kakāt Izkārnīties.
ķēzīties Izkārnīties.
pakakāt Izkārnīties.
sakakāt Izkārnoties notraipīt, piemēslot.
uzdirst Izkārnoties uzvirzīt (izkārnījumus) virsū (uz kā, kam).
uzķēzīt Izkārnoties uzvirzīt (mēslus, netīrumus) virsū (uz kā, kam).
kaņepju sviests izkarsētas, sagrūstas kaņepes ar taukvielām (parasti sviestu).
izsutināties Izkarsēties (parasti pirtī); izsautēties.
izkarināties Izkārties.
izvilloties Izkauties; izķildoties.
izvicināt dūres izkauties.
izplūkties Izkauties.
klubs Izklaidējoša rakstura iestāde.
popsīgs Izklaides mūzikai raksturīgs; ar izklaides mūziku saistīts.
naktsdzīve Izklaides norišu kopums (piem., naktsklubos, naktslokālos) naktī (parasti lielpilsētā).
grāvējs Izklaides žanra daiļdarbs, kas kādu laiku ir ļoti populārs.
izklaiņot Izklaiņoties.
izmētāties Izklaiņoties.
izlakot Izklāt (no iekšpuses) ar laku; nolakot.
izzeltīt Izklāt ar zelta kārtu (no iekšpuses).
izplāt Izklāt, izplest (parasti plānā kārtā).
gaist Izkliedēties apkārtējā vidē; pamazām zust, izgarot.
uzsūkties Izkliedēties apkārtējos audos, izzust.
izšķīst Izkliedēties.
izgrozīties Izkļūt no nevēlamas situācijas (piem., izvairoties).
izmaukties Izkļūt, atbrīvoties (no kā tāda, kas apņem, aptver).
izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko).
nostādīt balsi izkopt profesionālas dziedāšanas tehniku.
augt Izkopt savas spējas, talantu, paplašināt zināšanas; pilnveidoties.
iet Izkrist; lobīties, atdalīties.
profanēt Izkropļot, sagrozīt, necienīgi izturēties (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
izkurties Izkurēties.
izkustēt Izkustēties (2).
izlocīt kājas Izkustēties pēc sēdēšanas; pastaigāties.
padoties Izkustēties, pavirzīties.
izļodzīt Izkustināt (no stabila stāvokļa); arī padarīt ļodzīgu, nestipru (priekšmetu).
lauzt Izkustināt un celt laukā no zemes (celmus, akmeņus), parasti ar kādu darbarīku, ierīci.
magma Izkususi, šķidra iežu masa, kas atrodas Zemes dzīlēs un vulkāna izvirduma laikā lavas veidā izplūst Zemes virspusē.
nolaist tvaiku izlādēties, atbrīvoties no negatīvām emocijām.
nosēsties Izlādēties.
nolaistīties Izlaistot (ko), izlaistoties (kam), saslapināties, notraipīties (ar to).
rumulēties Izlaižot pirmo reizi lopus ganībās, laistīties, apliet vienam otru ar ūdeni.
apčurāties Izlaižot urīnu, saslapināt drēbes, atstāt peļķi u. tml.
salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
izēsties Izlasīt, rūpīgi iepazīties, apgūt (lielu materiālu daudzumu).
izspiesties Izlauzties (piem., par skaņu).
izrauties Izlauzties (piem., par vārdiem, smiekliem, vaidu).
nolieties Izlejot (ko), izlīstot (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to).
nogludināt Izlīdzināt (piem., pretrunas, nesaskaņas).
piedot Izlīdzināt savstarpējās attiecības, vairs neļaunojoties (par ko); pieņemt atvainošanos.
notēlot Izliekoties (par ko), maldināt.
vērstuve Izliekta tērauda plāksne (buldozera, sniega tīrītāja) priekšgalā kā virzīšanai (piemēram, sniega, zemes) prom, nost.
izlocīties Izliekties (parasti dažādos virzienos).
izkārties Izliekties tālu ārā (no kurienes).
karāties logā izliekties tālu ārā pa logu.
izplātīties Izlielīties.
nodedzināt Izlietot apgaismošanai, apsildīšanai u. c. sadzīves vajadzībām.
izkārt Izlikt ārā un ļaut karāties.
pievērt acis izlikties (ko) neredzam, nemanām.
aizvērt acis Izlikties (ko) neredzam, nemanām.
tēlot Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis).
spēlēt Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība).
piemiegt acis izlikties kaut ko neredzam, nepamanām.
skatīties caur pirkstiem izlikties ko nepamanām, pavirši vērot.
iebāzt galvu smiltīs izlikties neredzam, nemanām (ko).
notēlot muļķi izlikties, ka nekā nezina, nesaprot.
izlikties neredzam izlikties, ka neredz.
rādīt kumēdiņus izlikties, muļķoties.
spēlēt komēdiju izlikties.
spēlēt aklās vistiņas izlikties.
izrādīties Izlikties.
iztaisīties Izlikties.
uzlīt Izlīstot, tekot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) – par ko šķidru.
līferēties Izlocīties, izvairīties; arī blēdīties.
izprasīties Izlūgties atļauju.
izkaukt Izlūgties, dažkārt raudot, žēlojoties.
izlūks Izlūkdienesta darbinieks; spiegs.
rezidents Izlūkošanas dienesta pārstāvis, kas pastāvīgi uzturas un darbojas citā valstī.
memmesmeitiņa Izlutināta, gļēva meitene, jauniete; memmes meitiņa.
memmis Izlutināts, gļēvs vīrietis; memmesdēliņš.
memmesdēliņš Izlutināts, gļēvs zēns, jaunietis; memmes dēliņš.
pagriezties Izmainīt sava ķermeņa stāvokli, atrodoties guļus.
iegriezties Izmainīties (piem., par sarunas tematu).
pagriezties Izmainīties un norisēt, veidoties (citādi).
piebārstīt Izmantojot (ko) lielākā daudzumā, (ar to) piesātināt (valodu), pieblīvēt (tekstu).
izēst Izmantojot barībai, izveidojot alas, sabojāt (no iekšpuses) – par kukaiņiem.
uz (kā) rēķina izmantojot cita līdzekļus, resursus un ietaupot savējos.
nocietināties Izmantojot esošos vai izbūvējot jaunus nocietinājumus, sagatavoties aizsardzībai pret ienaidnieku.
nedoties Izmantojot iespēju nenokļūt (kādos apstākļos), nestāties (kādās attiecībās u. tml.).
doties Izmantojot iespēju, nokļūt (kādos apstākļos), stāties (kādās attiecībās u. tml.).
uz sava rēķina izmantojot paša līdzekļus, darbu, resursus u. tml.
patēriņš Izmantošana, izlietošana (kādai vajadzībai, procesam u. tml.); patērēšana.
utilizēt Izmantot (ražošanas un sadzīves atkritumus) vielu, materiālu u. tml. ieguvei; izmantot (lieko enerģiju, piemēram, siltumenerģiju) citos tehnoloģiskos procesos.
zondēt Izmantot īpašas metodes (piem., arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
apiet likumu ar līkumu izmantot kādu likuma nepilnību, neprecizitāti, arī citu likumu, lai paliktu nesodīts.
taranēt Izmantot kaujas paņēmienu – ar savu kaujas mašīnu ietriekties pretinieka lidmašīnā, tankā vai kuģa korpusā.
pamatoties Izmantot konkrētus faktus, lai pierādītu (kā) patiesumu, nepieciešamību u. tml.
ķerties pie (pēdējā) salmiņa izmantot pēdējo, ne sevišķi drošo iespēju, lai ko panāktu.
špikot Izmantot špikeri vai citus līdzekļus zināšanu pārbaudes gaitā.
žestikulēt Izmantot žestus (1), parasti izteikuma papildināšanai.
realizēt Izmantot, arī īstenot (ko paredzētu, iespējamu).
patērēt Izmantot, izlietot (kādai vajadzībai, procesam u. tml.).
izlīdzēties Izmantot, izlietot (kādu paņēmienu); arī atrast iespējas.
ņemt palīgā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
ņemt talkā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
krimināllieta Izmeklēšanas un izziņas iestāžu, kā arī tiesas savāktie materiāli par noziegumu un personām, kas varētu būt vainīgas nozieguma izdarīšanā.
izvēlēt Izmeklēt no kāda daudzuma, kopuma lietošanai piemērotāko, atbilstošāko; izvēlēties (1); izraudzīt.
izlidināt Izmest (1).
izskalot Izmest, izsviest krastā ar straumi, viļņiem.
izlaist Izmest, izsviest.
izlingot Izmest.
pārakmeņojums Izmiruša dzīvnieka vai sena auga atlieka, kas pārakmeņojusies un saglabājusies nogulumiežos; fosilija.
fosilija Izmiruša dzīvnieka, sena auga atlieka, kas saglabājusies zemes slāņos pārakmeņojuma vai nospieduma veidā.
agonija Izmisīga pretošanās neilgi pirms gala, sabrukuma; pazīmes, kas rāda, ka drīzumā gaidāms gals, sabrukums.
iznest ar kājām pa priekšu iznest mirušu.
izlikt Iznest un novietot (kur ārā).
nezūdamība Iznīcības neiespējamība.
izsust Iznīkt (pārmērīga augsnes mitruma, siltuma dēļ).
noslīkt Iznīkt pārmērīga augsnes slapjuma dēļ (par augiem, to platību).
plate Izņemama zobu protēze – plāna pamatne, uz kuras ir nostiprināti mākslīgie kroņi un kura cieši pieguļ pie žokļiem un mutes gļotādas.
izsaiņot Izņemt no iesaiņojuma.
izlikt Izņemt, izcelt (no kurienes) un nolikt (kur).
privilēģija Izņēmuma tiesība.
monopols Izņēmuma tiesības (ko ražot, izmantot, tirgot).
priekšrocība Izņēmuma tiesības, pirmtiesības; privilēģijas (parasti juridiskas, morālas).
prerogatīva Izņēmuma tiesības, priekšrocība (kādai valsts institūcijai, arī amatpersonai).
iepriekšējās izmeklēšanas izolators izolators, kurā ievieto apcietinātos līdz tiesas spriedumam.
bloķēt Izolēt militāri, politiski vai ekonomiski; pārtraukt (piem., sakarus) piespiedu kārtā.
izslēgties Izolēties, izvairīties (piem., no apkārtējās vides, no kā traucējoša).
izoterma Izotermiskā procesa grafisks attēlojums.
nākt pretī izpalīdzēt, ņemt vērā (kā) intereses.
nākt pretim izpalīdzēt, ņemt vērā (kā) intereses.
simptoms Izpausme, pazīme (normālam vai patoloģiskam procesam, slimībai).
amplitūda Izpausmes apjoms (piem., spējām).
spēks Izpausmes, arī iedarbības pakāpe (darbībai, norisei u. tml.).
izsacīt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
izteikt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas.
parādīt zobus Izpaust savu naidīgo attieksmi (pret kādu), gatavību aktīvi pretoties.
sadumpoties Izpaust savu neapmierinātību, atteikties paklausīt (kādam), pakļauties (kam).
palaist muti izpaust to, ko nevajag vai nedrīkst teikt; izpļāpāties.
laistīties Izpausties (acīs, sejā) – par pozitīvu emocionālu stāvokli.
mirdzēt Izpausties (acīs, skatienā) – par pozitīvu emocionālu stāvokli, pozitīvām jūtām.
spulgot Izpausties (acīs, skatienā) – parasti par pozitīvām jūtām.
gruzdēt Izpausties (acīs, skatienā).
zalgot Izpausties (acīs, skatienā).
ieskanēties Izpausties (mākslas darbā).
vēsmot Izpausties (par stāvokli, norisi).
apņemt Izpausties (sejā).
iegult Izpausties (sejā).
iegulties Izpausties (sejā).
paasināties Izpausties krasāk, intensīvāk.
sākties Izpausties pirmajā posmā (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
brāzmot Izpausties strauji un dedzīgi.
atmirdzēt Izpausties, būt redzamam.
atmirgot Izpausties, būt redzamam.
atspoguļoties Izpausties, būt redzamam.
atstarot Izpausties, būt redzamam.
aptvert Izpausties, izplatīties (daudzās vai visās vietās) un iesaistīt (daudzus vai visus).
jaukties Izpausties, norisēt juceklīgi.
izskanēt Izpausties; būt tādam, kurā kas izpaužas.
atbalsoties Izpausties.
izlieties Izpausties.
izstarot Izpausties.
izlādēt Izpaužot (pret citiem negatīvās emocijas), atbrīvoties (no tām).
izplunčāties Izpeldēties.
iemantot Izpelnīties.
papētīt Izpētīt, iepazīties (ar ko).
giljotinēt Izpildīt nāvessodu ar giljotīnu.
repot Izpildīt priekšnesumu repa stilā – uz mūzikas fona ātri, ritmiski izrunāt vārdus.
pievilkties Izpildīt vingrinājumu – karājoties pie stieņa, vilkt savu ķermeni uz augšu, kamēr rokas ir saliektas.
funkcionēt Izpildīt, veikt uzdevumu; darboties.
zemes ierīcības komiteja izpildu institūcija zemes reformas realizēšanai.
debess Izplatījuma vai atmosfēras daļa, kas redzama no zemes.
gaiss Izplatījums, telpa, kas apņem zemeslodi, atrodas visapkārt.
raudzīties Izplatīt gaismu (uz ko) – par debess spīdekļiem.
papūst pīlītes izplatīt nepatiesas ziņas; baumot.
ievazāt Izplatīt, ieviest (ko sabiedrībai nevēlamu, kaitīgu).
migrēt Izplatīties (citā teritorijā, vietā) – par augiem.
uzklīst Izplatīties (kādā vietā).
ielīt Izplatīties (kur iekšā) – par gaismu.
iespīdēt Izplatīties (kur iekšā) – par gaismu.
ieskanēt Izplatīties (kur iekšā) – par skaņu.
ieklīst Izplatīties (kur iekšā).
iekļūt Izplatīties (kur iekšā).
krist Izplatīties (kur, kādā virzienā) – par gaismu.
nogult Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam).
izplūst Izplatīties (no kurienes, kur u. tml.).
spraukties Izplatīties (pa ko šauru) – par gaismu, dūmiem u. tml.
izspraukties Izplatīties (pa spraugu, šauru vietu) – par gaismu.
spīdēt Izplatīties (par gaismu, uguni).
versmot Izplatīties (par ļoti stipru karstumu).
lidot Izplatīties (par skaņām, smaržām u. tml.)
aizplūst Izplatīties (par skaņām).
vēdīt Izplatīties (par smaržu, siltumu u. tml.).
klīst Izplatīties (par ziņu, vēsti).
velties Izplatīties (par, parasti stipru, smaržu).
svaidīties Izplatīties (parasti vairākkārt, noteiktā virzienā) – par gaismu.
līt Izplatīties (piem., par gaismu).
paklīst Izplatīties (piem., par ziņām).
versmot Izplatīties (piemēram, par spēcīgu smaržu).
pludot Izplatīties (plašā vietā, vidē) – par gaisa strāvu, siltumu, smaržu.
pāriet Izplatīties citā vietā, citā vidē; mainīt atrašanās vidi.
velties Izplatīties griežoties, mutuļojot (piemēram, par dūmiem, garaiņiem).
noiet Izplatīties lejup pa ķermeni.
noskriet Izplatīties lejup pa ķermeni.
izstarot Izplatīties organismā (par sāpēm).
pārsniegt Izplatīties pāri (kādai teritorijai, robežai).
pārklāt Izplatīties pāri (kam), pār (ko) – piem., par miglu, mākoņiem, gaismu.
izstarot Izplatīties telpā, apkārtējā vidē.
salīt Izplatīties viscaur (kur) – piem., par gaismu, skaņu.
piepildīt Izplatīties viscaur, pārņemt (ko).
pārņemt Izplatīties, aptvert (visu teritoriju).
plūsmot Izplatīties, arī plūst.
pārskanēt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, apkārtnē).
nošķīst Izplatīties, būt redzamam un pārstāt izplatīties (par dzirkstelēm, uguni).
kāpt Izplatīties, celties (uz augšu); kļūt augstākam.
nogulties Izplatīties, izplesties (kur, pār ko, pāri kam u. tml.).
pārmesties Izplatīties, izraisot degšanu arī citā vietā (par liesmām, uguni); pārsviesties (2).
pārsviesties Izplatīties, izraisot degšanu arī citā vietā (par uguni, liesmām); pārmesties (2).
mākties Izplatīties, izraisot nepatīkamas sajūtas.
iziet Izplatīties, kļūt plaši zināmam.
iet Izplatīties, kļūt zināmam.
vējot Izplatīties, kļūt zināmam.
ložņāt Izplatīties, parasti slēpti, slepeni.
cirkulēt Izplatīties, pāriet no viena pie otra.
pāršalkt Izplatīties, pārņemt (piem., visu telpu, cilvēkus tajā).
izspiesties Izplatīties, pārvarot pretestību, šķēršļus.
lidināties Izplatīties, plūst (par smaržām, skaņām u. tml.).
vējot Izplatīties, plūst (piemēram, par gaisa strāvām, smaržu).
šaudīties Izplatīties, strauji mainot virzienu vai intensitāti.
urbties Izplatīties, virzīties (kur, arī kam cauri).
traukt Izplatīties, virzīties.
traukties Izplatīties, virzīties.
klīst Izplatīties; plūst.
uzlidot Izplatīties.
svilināt Izplatot siltumu, stipri karsēt (ko); stipri iedarboties (uz ko) – par siltumu.
pieplūst Izplatoties (kam), tikt piepildītam (ar to).
novējot Izplatoties (piem., ar vēja plūsmu) būt īsu brīdi sajūtamam.
aptvert Izplatoties apņemt no visām pusēm, pārņemt (par liesmām, skaņām u. tml.).
pārņemt Izplatoties aptvert (visu organismu, tā daļu, arī kādu īpatņu kopumu) – par slimību.
apstaigāt Izplatoties aptvert.
atlidot Izplatoties atkļūt šurp.
atklīst Izplatoties atkļūt.
atnākt Izplatoties atplūst šurp.
novēdīt Izplatoties būt īsu brīdi sajūtamam (piem., par smaržu).
segt Izplatoties būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst nesaskatāms (par dabas parādībām).
iespiesties Izplatoties ieplūst (pa spraugu, šauru vietu).
pildīt Izplatoties kļūt sajūtamam, uztveramam (telpā, vidē u. tml.) – par skaņām, smaržām u. tml.
pārskanēt Izplatoties kļūt zināmam visā teritorijā.
nolaisties Izplatoties lejup, nonākt (kur, uz kā u. tml.) – par miglu, dūmiem u. tml.
nonākt Izplatoties nokļūt (kur), sasniegt (kādu vietu).
nolīt Izplatoties nonākt lejā, zemē.
pārvelties Izplatoties pārvirzīties, pāriet (kam pāri).
piekļūt Izplatoties sasniegt.
uzgulties Izplatoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt zināmam.
savilkt Izplest, izstiept garumā un novietot (ko) lielākā daudzumā; izplest, izstiept garumā un novietot (kā lielāku daudzumu).
izvilkt Izplest, izvirzīt garumā un novietot (kur); izstiept.
aizsniegt Izplešoties, izstiepjoties, izplatoties skart, sasniegt.
atgāzes Izplūdes gāzes (piem., iekšdedzes dzinējiem).
izmeši Izplūdes gāzes.
izdalīties Izplūst, atdalīties (no kā).
iziet Izplūst, tikt izmestam, izvirzītam (ārā, prom); izzust.
izdemolēt Izpostīt, sagraut (parasti no iekšpuses).
postaža Izpostīta, sajaukta, ļoti lielā nekārtībā pamesta vieta.
prasties Izprast situāciju un saskaņā ar to rīkoties.
dot Izprecināt; ļaut precēties (ar kādu).
iedzīvoties lomā izprotot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties lomas tēlojumā.
iejusties lomā izprotot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties lomas tēlojumā.
izpūsties Izpūšot gaisu, samazināties apjomā.
prologs Izrādē – ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
stendaps Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs; stāvizrāde.
stāvizrāde Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs.
viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā.
leļļu teātris izrāde, kurā tēlus atveido ar lellēm; ēka, kurā notiek šādas izrādes.
pieņemšanas izrāde izrāde, kurā tiek vērtēts izrādes mākslinieciskais līmenis, tās gatavības pakāpe.
partitūra Izrādes, uzveduma u. tml. atsevišķa komponenta fiksējums visas izrādes vai uzveduma garumā.
mest acis (uz kādu) izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu; noskatīt ko sev, iekārot.
mest aci (uz kādu) izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu; noskatīt ko sev, iekārot.
atsaukties Izrādīt interesi, pievērst uzmanību, reaģēt; ar savu darbību atbalstīt.
maigoties Izrādīt maigumu, arī mīlestību (pret kādu); mīlināties.
sarīkot (kādam, kam) linča tiesu izrādīt pašiniciatīvu un ātri, bez pietiekamas apstākļu noskaidrošanas izteikt nesaudzīgu nosodījumu (kādam, tā rīcībai).
dižoties Izrādīties (par dzīvniekiem, īpaši pārošanās laikā).
attaisnoties Izrādīties par pareizu, derīgu, nepieciešamu.
apstiprināties Izrādīties par pareizu, pamatotu.
zīmēties Izrādīties.
izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties; atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībniekiem.
izlidināt Izraidīt, padzīt (no kurienes).
sūknēt Izraisīt (asins) plūsmu pa asinsrites sistēmu (par sirdi).
ieinteresēt Izraisīt (kādā) interesi (par ko).
pavedināt Izraisīt (kādā) tieksmi, vēlmi stāties dzimumattiecībās; panākt, ka (kādam) rodas šāda tieksme, vēlme.
urbt Izraisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas, arī sāpes.
stindzināt asinis izraisīt (lielas) bailes, šausmas.
salikties Izraisīt avāriju, saduroties ar citu transportlīdzekli, šķērsli.
paņemt savā varā Izraisīt dziļu interesi, aizrautību.
paralizēt Izraisīt kustību vai psihiskas darbības nespēju.
plēst ausis (pušu) izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
urbties Izraisīt nepatīkamas izjūtas; izplatīties cauri kam (par skaņām).
atbaidīt Izraisīt nepatiku, piesardzību; neradīt vēlmi lietot, pirkt u. tml.
naidot Izraisīt nesaskaņas, nesaticību.
valdzināt Izraisīt patīkamu iespaidu, būt pievilcīgam.
savaldzināt Izraisīt pret sevi (kāda) dziļu, parasti seksuālu, interesi, arī patiku, labvēlību.
dzelt Izraisīt sāpes, apsārtumu, arī ievainot ar dzeloņiem vai adatveida izaugumiem.
reibināties Izraisīt sev reibumu; apreibināties.
sasparoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, sparu, gribu (parasti ko darīt); saņemties, arī apņemties (ko darīt).
sildīt Izraisīt siltuma sajūtu; būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) neatdziest, saglabā siltumu.
kaitēt Izraisīt sliktu pašsajūtu, sāpes, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, nezināmu cēloni, iemeslu).
saviļņot Izraisīt spēcīgu emocionālu pārdzīvojumu; iespaidot tā, ka izraisās spēcīgs emocionāls pārdzīvojums.
izplaucēt Izraisīt stipru apdegumu (parasti no iekšpuses).
lauzt Izraisīt trulas, smeldzošas sāpes; būt šādai sāpju sajūtai.
saistīt Izraisīt un noturēt (kāda) uzmanību, interesi, patiku.
intriģēt Izraisīt ziņkāri, interesi, interesēt, piem., ar savu noslēpumainību.
rosināt Izraisīt, veicināt (piem., kādu procesu).
ieplūst Izraisīties (par fizioloģiskām vai psihiskām norisēm).
uzrasties Izraisīties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
pamosties Izraisīties (par psihisku stāvokli, emocijām).
ielīt Izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
sanākt Izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
sisties Izraisīties (parasti bieži) par slimībām.
uzplaukt Izraisīties (sejā).
lipt Izraisīties organismā (par infekcijas slimību).
pielipt Izraisīties organismā no kāda cita cilvēka (par slimību).
noreibt Izraisīties spēcīgām pozitīvām emocijām, pārdzīvojumam (no kā).
sagult Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
sagulties Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
iekvēloties Izraisīties un spēcīgi izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.).
uzklupt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (piemēram, par psihisku stāvokli).
uzbrukt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt.
kutēt Izraisīties vieglam, satraucošam kairinājumam (ķermeņa daļā, kur kas viegli pieskaras).
saviļņoties Izraisīties, parasti pēkšņi (par spēcīgu emocionālu stāvokli).
panesties Izraisīties, rasties.
iesmelgties Izraisīties, tikt sāpīgi izjustam.
rakstīties Izrakstīties.
grāvis Izrakts garš padziļinājums zemes virsmā (piem., ūdens uzņemšanai un novadīšanai).
izkaukties Izraudāties.
izpinkšķēties Izraudāties.
lūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
lūkoties Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
salūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
piemērot Izraudzīties (juridisku normu) un noteikt atbilstoši situācijai, konkrētiem apstākļiem u. tml.
izvēlēties Izraudzīties lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
izvēlēties Izraudzīties no vairākām iespējām (piem., kāda pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laiku).
izvēlēties Izraudzīties, atrast no dažādiem variantiem (ko piemērotu, atbilstošu).
stāties uz (kāda) ceļa izraudzīties, sākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
nostāties uz (kāda) ceļa izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
iztrausties Izrausties.
šanse Izredzes, izdošanās, iespējamība, varbūtība.
noslēgt rēķinus Izrēķināties, izskaidroties (ar kādu); atriebties.
izretoties Izretināties.
dancināt Izrīkot (kādu), liekot izpildīt savas iegribas, vēlmes.
izdarīties Izrīkoties; uzvesties.
izdzīvoties Izrotaļāties (ar ko).
lēktin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lēkšus.
lūgtin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūgšus (1).
lūztin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūzin.
augtin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
bāztin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
dietin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
dzīšus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
krišus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
laistīt Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
lūgšus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
mešus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
ņemt Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
sviešus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
vilkšus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
grūšus Izsaka intensitātes pastiprinājumu.
piedot Izsaka lūgumu neļaunoties.
zāģēt Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., uzmākties kādam, pieprasīt (ko) no kāda, aizskart (kādu).
izaukstēties Izsalties.
izsalt Izsalties.
izvairīties Izsargāties (no slimības, saslimšanas).
Žēlīgais Dievs! izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
(ak) tu žēlīgais! Izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
lai jupis (pa)rauj izsaucas lielā neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, vēloties, lai kaut kā nebūtu, arī lādot.
ka tevi pērkons saspertu izsaucas lielās dusmās, naidā, lādoties.
ka tevi pērkons nospertu Izsaucas lielās dusmās, naidā, lādoties.
Kaut tu izputētu! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.; saka, ja vēlas no kāda atbrīvoties.
Pazūdi no manām acīm! izsaucas, ja ir uz kādu sadusmots un vēlas, lai tas pēc iespējas drīz dodas prom.
pipari uz mēles izsaucas, paužot neapmierinātību ar kāda teikto un baidoties, ka tas varētu piepildīties.
(kaut) jods būtu (pa)rāvis izsauciens lielās dusmās, sašutumā, vēloties atbrīvoties no kāda vai lādot kādu.
lai jods (pa)rauj izsauciens lielās dusmās, sašutumā, vēloties atbrīvoties no kāda vai lādot kādu.
Pie joda! izsauciens, paužot neapmierinātību, sašutumu vai vēlēšanos no kaut kā atbrīvoties.
interjekcija Izsauksmes vārds.
izsaukt pie tāfeles izsaukt (skolēnu) klases priekšā.
izmežģīt Izsist, izgriezt locītavas kaulus tā, ka to gali locītavā vairs nesaskaras.
kārtot (vecus) rēķinus izskaidroties, izrēķināties (ar kādu par ko).
kārtot rēķinus izskaidroties, noskaidrot (savstarpējās attiecības).
izpušķot Izskaistināt (piem., daiļdarbu) ar ko izdomātu, nepatiesu u. tml.
tiesāt Izskatīt (kādas personas) lietu tiesā [1] (1); arī spriest tiesu.
nerādīt dzīvības pazīmes izskatīties pēc miruša, būt mirušam.
zīmēties Izskatīties.
izbizoties Izskraidīties (par cilvēku).
izskraidelēties Izskraidīties.
izmest Izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas); piespiedu kārtā atbrīvot (no darba).
atskaitīt Izslēgt (parasti no mācību iestādes).
apklusināt Izslēgt, apturēt, arī panākt, ka pārstāj darboties (mašīna, ierīce, iekārta u. tml.), kas rada skaņas, troksni; panākt, ka izbeidzas šādas skaņas, troksnis.
nostiepties Izslieties pilnīgi taisnam, iztaisnoties.
izslaistīties Izslinkoties.
izdegulis Izsmēķētās cigaretes gals.
izņirgties Izsmieties.
licencēt Izsniedzot licenci, atļaut (kam) nodarboties (ar ko), veikt (ko).
sertificēt Izsniedzot sertifikātu, apliecināt (kāda) kvalifikāciju, (kā) atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām.
izsolīt Izsoles veidā piedāvāt darba izpildes iespējas.
špiks Izspiegotājs, ziņu pienesējs.
izspīlēt Izspiest uz āru (priekšmetu, priekšmeta daļu).
izkosties Izspiesties cauri (kam), caur (ko).
čagas Izspiestu ogu, augļu atliekas.
uztūkt Izspīlēties (par ko, piemēram, piebāztu).
iztiesāt Izspriest tiesā; tiesāt un pabeigt tiesāt (ko).
izdauzīties Izstaigāties, izbraukāties (parasti līdz apnikumam, nogurumam).
izmaisīties Izstaigāties, izbraukāties.
izvandīties Izstaigāties, izbraukāties.
izrikšoties Izstaigāties, izskraidīties (par cilvēku).
dedzināt Izstarot lielu karstumu; izraisīt sāpīgu kairinājumu, sūrstošas sāpes.
kvēlot Izstarot sarkanu gaismu (piem., par ko stipri sakarsētu); degt (parasti bez liesmām), izstarojot sarkanu gaismu.
izsteigt Izsteigties.
izstiepties Izstiept ķermeni, kājas (parasti pārvietojoties) – par dzīvniekiem.
izlaisties Izstiepties guļus; arī atlaisties.
atšauties Izstiepties, atvirzīties nost.
limāns Izstiepts jūras līcis upes grīvā.
artikuls Izstrādājuma, preces tips.
kartonāža Izstrādājumi no samērā cieta, bieza papīra un kartona (piem., kartona taras kastes, kārbas).
kokizstrādājums Izstrādājums no koksnes.
cigeika Izstrādāta īpašas šķirnes aitāda.
vāverāda Izstrādāta vāveres āda (parasti kažokāda).
būvprojekts Izstrādāts plāns, tehnoloģiskā shēma būves realizēšanai.
izplēsties Izstrīdēties; arī izkauties.
izkasīties Izstrīdēties.
izķīvēties Izstrīdēties.
izspiest Izstumt (no kurienes), ieņemot (izstumtā) vietu, telpu.
izdzīt Izstumt, izgrūst, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
bojs Izsūtāmais zēns, apkalpotājs (piem., viesnīcā, uz kuģa).
nometināt Izsūtot no pastāvīgās dzīves vietas, likt apmesties uz dzīvi (kur, kādā vietā).
izjāņoties Izsvinēties Jāņus; izsvinēties (kādus svētkus).
izslēgt Izsvītrot (piem., no saraksta); padarīt par neesošu, anulēt.
bārstīties Izšķērdīgi, nevērīgi rīkoties (ar ko); šķiesties.
izmainīt sīknaudā izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piem., spējas, talantu).
samainīt sīknaudā izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piem., spējas, talantu).
izsēt Izšķiest, izšķērdēt.
iztašķīt Izšķiest, izšļakstīt; arī izsmērēt.
pārlasīt Izšķirot (parasti dārzeņus, augļus) pēc kvalitātes, derīguma.
izšļākt Izšļākties.
izslieties Iztaisnot augumu, ķermeni; iztaisnoties, izstiepties (par augumu, ķermeni).
stiepties Iztaisnoties un vērsties kādā virzienā (par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
izslieties Iztaisnoties; izaugt (taisni, uz augšu) – par augiem, to daļām.
sastata izteicējs izteicējs, kas sastāv no saitiņas un pilnnozīmes vārda.
konjunktīvs Izteiksme, ar kuru runātājs izsaka gribu, iespējamību, cerības (senajās indoeiropiešu valodās).
krāsa Izteiksmes līdzeklis (parasti glezniecībā), kas saistīts ar šādu redzes sajūtu, uztveres izraisīšanu.
dramaturģija Izteiksmes līdzekļi, kas izmantoti muzikālā skatuves darbā tā darbības un muzikālās uzbūves izveidei.
leksika Izteiksmes līdzekļu kopums (kādā mākslas veidā).
nosacītība Izteiksmes veids (mākslas darbos), kas neatspoguļo īstenību tiešā veidā, bet mākslinieciski vispārināti.
pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgi spilgti kontrasti, krasas pārejas; arī izteiksmes veids, kurā viss netiek pateikts līdz galam.
izmelot Izteikt melus, ko nepatiesu, arī pārspīlētu.
dot Izteikt mutvārdiem vai rakstveidā; parādīt (piem., ar žestu).
atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt (ko piedāvātu); atsacīties.
atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt, noraidīt (piem., piedāvājumu, lūgumu); atteikties.
krustot šķēpus Izteikt pretējus, krasi atšķirīgus uzskatus (diskutējot, strīdoties).
krustot zobenus Izteikt pretējus, krasi atšķirīgus uzskatus (diskutējot, strīdoties).
apmētāt (ar) dubļiem izteikt smagus, nepatiesus apvainojumus; noķengāt.
nosolīties Izteikt stingru, noteiktu solījumu; stingri apņemties.
uzprasīties Izteikt vēlēšanos, gatavību (ko darīt, uzņemties u. tml.).
noliecināt Izteikt, darīt zināmu (piem., tiesā) savu liecību (1).
debilitāte Izteikta muļķība, stulbums, nesaprātība.
atkarība Izteikta patoloģiska tieksme un pieradums (piem., lietot narkotiskas vielas, spēlēt azartspēles).
debils Izteikti muļķīgs, stulbs, nesaprātīgs.
iedzelt Izteikties tā, lai (kādu) sāpīgi aizskartu; būt tādam, kas sāpīgi aizskar (piem., par vārdiem).
tēma Izteikuma dalījuma elements, ar kuru pauž ko zināmu sazināšanās dalībniekiem un kuram piesaista jaunu nozīmīgu informāciju (rēmu).
sadomājums Izteikums, apgalvojums, kas neatbilst īstenībai, patiesībai; izdomājums.
tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piem., ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
sūdzība Izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (parasti par savu veselības stāvokli).
augštece Iztekai tuvākā (upes) daļa; sākuma posms (upei).
fantazēt Iztēlē radīt, izdomāt ko skaistu, bet bieži vien nereālu, neiespējamu.
sapnis Iztēles priekšstats (par ko ilgotu, vēlamu, iekārojamu u. tml.).
sasapņoties Iztēloties, iztēlē radīt (ko).
iztēlot Iztēloties.
izskatīt Iztiesāt, izdarīt juridisku izmeklēšanu.
izlīdzēties Iztikt (ar ko mazāk piemērotu), arī apmierināties (ar ko).
sakopt Iztīrīt un savest kārtībā (piem., telpas, celtni, apkārtni).
iztecēt Iztīties, izbeigties (piem., par kamolu).
pārsteigt Iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu).
iztraukt Iztraukties.
amoralitāte Izturēšanās, dzīves veids, kam raksturīga morāles normu neievērošana.
lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas respekts pret pastāvošo varu, tās likumu ievērošana.
iziet Izturēt pārbaudījumus, grūtības, ciešanas (kādā dzīves posmā).
ucināties Izturēties (parasti pret zīdaini, mazu bērnu) ar mīļumu (piemēram, rotaļājoties).
uzvesties Izturēties (piemēram, atbilstoši savas sugas dzīvnieku paradumiem).
uzvesties Izturēties (piemēram, atbilstoši uzvedības normām).
ucināties Izturēties (pret kādu) ar nepamatotu, nepelnītu saudzību, lutināšanu.
nicināt Izturēties (pret kādu) ar uzsvērtu necieņu, pārākuma apziņu, pazemojoši, nevērīgi u. tml.
nolasīt no acīm (katru) vēlēšanos izturēties (pret kādu) ar vislielāko uzmanību, censties izdabāt, izpatikt (kādam).
atmaksāt Izturēties (pret kādu) atbilstoši (viņa) attieksmei, rīcībai.
lutināt Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, izdabāt (kādam).
žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piem., nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); just līdzi (kādam).
nicināt Izturēties (pret ko) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību.
godāt Izturēties ar cieņu, izrādīt pagodinājumu; atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu.
distancēties Izturēties atturīgi, rezervēti.
sliet degunu gaisā izturēties augstprātīgi, iedomīgi, arī pašpārliecināti.
sliet degunu mākoņos izturēties augstprātīgi, iedomīgi, arī pašpārliecināti.
ar degunu mākoņus stumdīt izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pārāk pašpārliecināti.
ar degunu mākoņus stumt Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pārāk pašpārliecināti.
celt degunu mākoņos izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi.
celt degunu debesīs izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi.
celt degunu gaisā izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi.
lūkoties no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši.
raudzīties no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši.
skatīties no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši.
uzsliet degunu izturēties augstprātīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
niķoties Izturēties cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (par dzīvniekiem).
locīt ceļus izturēties godbijīgi; izturēties pazemīgi.
iznesties Izturēties iznesīgi.
niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
muļķoties Izturēties nenopietni, aušīgi; arī niekoties, draiskoties, blēņoties.
rotaļāties Izturēties nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
saņemt (kādu) stingri (rokās) izturēties nopietni, stingri, arī bargi pret kādu.
posties Izturēties noteiktā veidā pirms kādas darbības (par dzīvniekiem).
klīrēties Izturēties pārspīlēti smalki; nevajadzīgi kautrēties, arī tiepties.
krūtis izgāzis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
krūti izgāzis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
krūtis izgriezis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
krūti izgriezis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
pazemoties Izturēties pazemīgi; pazemot sevi.
paklausīt Izturēties pēc (cilvēka gribas, pavēles).
turēt sevi rokās izturēties pieklājīgi, savaldīgi, atbilstoši uzvedības normām.
tiranizēt Izturēties pret citiem nežēlīgi, despotiski, varmācīgi uzspiežot savu gribu, mokot (tos).
no acīm nolasīt izturēties pret kādu ar vislielāko uzmanību, censties uzminēt kāda domas, vēlēšanās.
apēst bez sāls izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
aprīt bez sāls izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
noēst bez sāls izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
ēst bez sāls (kādu) izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
spēlēties Izturēties pret kādu nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
nievāt Izturēties pret kādu nicinoši, pazemojoši; pelt.
ievērot distanci izturēties rezervēti, nenodibinot tuvākas attiecības.
ākstīties Izturēties skaļi, izaicinoši, censties pievērst sev uzmanību ar savu uzvedību, apģērbu u. tml.; muļķoties.
ālēties Izturēties skaļi, trokšņaini, arī neapvaldīti, nepieklājīgi.
nelikties traucēties izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu.
atstumt Izturēties vēsi, atraidīt (kāda) draudzību, mīlestību.
smīnēt Izturēties zobgalīgi, ironiski, nievīgi (pret ko).
pieiet Izturēties, attiekties (kādā veidā); pievērsties (kam).
turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
cūkoties Izturēties, rīkoties nekrietni, zemiski.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts, iznīcināts.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (ķermeņa daļa, veselība) netiek pakļauta kaitīgai iedarbībai.
likt sevi manīt Izturēties, rīkoties tā, ka piesaista (citu) uzmanību.
dulburēt Izturēties, rīkoties vai runāt bez jēgas, nesaprotami.
likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt).
saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka saglabājas (vēlamais psihiskais vai fizioloģiskais stāvoklis).
saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt uzmanīgi, neizraisot nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
pretestība Izturība (organismam) pret kaitīgiem apkārtējās vides apstākļiem, arī slimību ierosinātājiem organismiem.
nodilumizturība Izturība pret mehāniskās berzes iedarbību.
vistra Izturīga viskozes šķiedra; audums, izstrādājums no šīs šķiedras.
nodilumizturīgs Izturīgs pret mehāniskās berzes iedarbību.
iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
izlādēt Izvadīt (no aparāta, ierīces u. tml.) elektrisko enerģiju.
izgaudoties Izvaimanāties, arī skaļi izraudāties (parasti ilgāku laiku).
paglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.).
izglābties Izvairīties (no kā), izkļūt (no nevēlamiem apstākļiem, nepatīkama stāvokļa).
izbēgt Izvairīties (no kā).
izlocīties Izvairīties (piem., no pienākuma, atbildības, darba).
izlavierēt Izvairīties.
izsviest Izvākt (ko nevajadzīgu, nederīgu); izmest.
izmest pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
pārmest pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
izvalkas Izvalkātas, novalkātas drēbes.
iecistēties Izveidojot cistu, ievietoties tajā.
iesakņoties Izveidojot saknes, nostiprināties (zemē).
uzplaukt Izveidojoties īpašos sabiedriskos apstākļos, pieaugt apjomā, skaitā u. tml.
pārstiepties Izveidojoties pārklāt (parasti par kā plānu kārtu).
pārstiepties Izveidojoties vai tiekot izveidotam šaurā joslā, atrasties, būt novietotam pāri (kam), pār (ko).
konstituēties Izveidojoties, nodibinoties noteikt funkcijas, sadalīt pienākumus u. tml.
nodibināt Izveidot (iestādi, biedrību u. tml.), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
sakopot Izveidot (kādu veselumu) no atsevišķām sastāvdaļām.
savienot Izveidot (kam, piem., parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
noapaļot Izveidot (kam) apaļīgu, lokveida u. tml. formu; nolīdzināt (kā) šķautnes.
iedalīt Izveidot (no veselā) divas vai vairākas atsevišķas daļas.
sastādīt Izveidot (noteiktu kolektīvu), izvēloties atbilstošus cilvēkus.
ieveidot Izveidot (piem., attēlu, padziļinājumu); iestrādāt (ko kādā priekšmetā, materiālā).
sacilpot Izveidot (piem., ūdens, siltuma apgādes tīklu) noslēgta apļa, cilpas veidā (piem., apgādes drošībai).
uzņemt Izveidot (savstarpēju saziņu, piemēram, sarakstoties).
sadīgt Izveidot asnus; parādīties virs zemes; kļūt tādam, kurā izveidojas daudzi asni, jauni augi.
iegūt Izveidot dzīves laikā – par organismu, tā daļām u. tml.
izgrāvot Izveidot grāvjus (kādā zemes platībā).
ierakties Izveidot ierakumus un novietoties tajos.
iedomāt Izveidot iztēlē priekšstatu, tēlu (par ko); iedomāties (1).
izretināt Izveidot lielākas atstarpes; izkliedēt.
izbetonēt Izveidot no betona; izklāt (no iekšpuses) ar betona kārtu.
savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp ko); iekļaut (ko).
apsakņoties Izveidot saknes.
uzposties Izveidot savam apģērbam, ārienei kārtīgu, vēlamu izskatu, nedaudz izgreznoties, izrotāties.
iedomāties Izveidot sev maldīgu priekšstatu, pārliecību (par ko); likties, šķist.
iedibināt Izveidot un ieviest (piem., tradīcijas).
apvienot Izveidot vienu veselu (no atsevišķām vienībām, daļām).
saziedēt Izveidot ziedus (parasti par vairākiem, daudziem augiem); izveidoties (par vairākiem, daudziem ziediem).
ievest Izveidot, nodibināt; ieviest.
uzdot Izveidot, noteikt (piemēram, kādas ierīces programmu, sistēmas stāvokli).
iestudēt Izveidot, sagatavot (lugas, operas u. tml.) izrādi; izveidot, sagatavot (piem., skaņdarba, dejas) priekšnesumu.
ataust Izveidoties (apziņā) – par atziņu; atveidoties (atmiņā) – par pārdzīvoto.
iegūt Izveidoties (ar jaunām īpašībām), pārveidoties (jaunā kvalitātē).
iegult Izveidoties (kur) – par iežiem.
izkrist Izveidoties (kur) un atdalīties.
iegrimt Izveidoties (noteiktam stāvoklim); nonākt (kādā stāvoklī).
izvērsties Izveidoties (par ko), arī pārmainīties (par cilvēku).
pārklāt Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļas virsmas).
iegult Izveidoties apziņā un saglabāties.
uzrasties Izveidoties fizioloģiskā procesā.
iekaist Izveidoties iekaisumam (1).
sakrist Izveidoties no divām vai vairākām parādībām (zūdot atšķirībām starp tām, arī zūdot kādai no šīm parādībām).
ieiet (kādās) sliedēs izveidoties noteiktai kārtībai.
iegūt Izveidoties noteiktām attiecībām (ar cilvēkiem).
nozaroties Izveidoties par atsevišķu nozari, dalīties atsevišķās nozarēs.
ieieties Izveidoties par paradumu.
saverkšķīties Izveidoties sejā (piem., par smaidu, grimasi).
uzkniebt Izveidoties tādam (parasti tik aukstam), ka atklātās ķermeņa daļas tiek sāpīgi kairinātas.
izdalīties Izveidoties un izplūst; atdalīties.
atzaroties Izveidoties, aizstiepties uz sāniem, malām (no galvenā veidojuma).
uzplaukt Izveidoties, attīstīties (piemēram, psihē).
iegult Izveidoties, būt saskatāmam (sejā); iegulties.
iegulties Izveidoties, būt saskatāmam (sejā).
iznākt Izveidoties, kļūt (par ko).
nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai; tikt nokārtotam, atrisinātam.
iekārtoties Izveidoties, norisināties noteiktā kārtībā.
ierasties Izveidoties, parādīties.
tapt Izveidoties, pārveidoties (par kādu, par ko), iegūstot citu kvalitāti; kļūt (1).
kļūt Izveidoties, pārveidoties (par ko, piem., mācoties, iegūstot profesiju).
kļūt Izveidoties, pārveidoties (par ko), tapt citādākam – par dzīvniekiem, augiem.
atraisīties Izveidoties, pilnībā izpausties; atraisīt savas spējas.
izrietēt Izveidoties, rasties (kā) ietekmē.
sanākt Izveidoties, rasties (no atsevišķām vienībām, daļām); tikt iegūtam, sagādātam.
uzmesties Izveidoties, rasties (uz kā, piemēram, priekšmeta virsmas).
noklāt Izveidoties, rasties (uz ķermeņa vai tā daļas).
iespiesties Izveidoties, rasties no spiediena.
uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) – piemēram, par izsitumiem.
iemesties Izveidoties, rasties; izraisīties, būt sajūtamam (piem., par saslimšanu, sāpēm).
samesties Izveidoties, rasties; saviesties.
sabriest Izveidoties, rasties.
sacelties Izveidoties, rasties.
sarasties Izveidoties, rasties.
padoties Izveidoties, tikt izveidotam (ar kādām īpašībām).
rasties Izveidoties; tikt izveidotam.
noklusējuma izvēle izvēle, ko programma veic automātiski (parasti visiespējamākā izvēle, ko lietotājs būtu izdarījis).
izraudzīties Izvēlēties no kāda kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
sabiedroties Izvēlēties par biedru (1) vai sabiedroto (1).
likt uzsvaru Izvēlēties par galveno, būtisko (kā, piem., darbības, parādības) pazīmi, īpatnību.
likt pamatā izvēlēties par galveno, uz kā veidot (ko).
apģērbties Izvēlēties un nēsāt, valkāt (noteikta veida, labuma u. tml.) apģērbu; ģērbties.
vilkt lozi izvēlēties un ņemt lozi (no ložu kopuma).
izvilkt Izvēlēties un paņemt (ko) no vairākiem.
iet pa mazākās pretestības ceļu izvēlēties vieglāko darbības, rīcības veidu.
notrāpīt Izvēlēties, atrast.
pielāgot Izvēlēties, izraudzīt (ko) atbilstošu (pēc lieluma, formas u. tml.).
izmeklēties Izvēlēties.
vadības izvēlne izvelkamā izvēlne logos un dialoglodziņos, kas satur iespējas aktīvo logu pārvaldīšanai.
attīstīties Izvērsties, kļūt plašākam (piem., par darbību); risināt tālāk (piem., sižetu).
tikt uz pekām izveseļoties.
izvadīt Izvest (no ligzdas līdz noteiktai attīstības pakāpei izaudzinātus mazuļus) – par putniem.
eksportēt Izvest (preces u. tml.) uz ārzemēm, lai tur realizētu.
iziet Izvest (uz kurieni, cauri kam, caur ko).
izvadīt Izvest, panākt, ka iziet (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
eksports Izvesto preču (kapitāla u. tml.) kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
izvazāt Izvietojot dažādās vietās, arī piesavinoties, likvidēt (kādu kopumu, krājumu u. tml.).
izvērsties Izvietojoties, novietojoties aizņemt lielāku telpu, platību.
dislokācija Izvietojums (par bruņotajiem spēkiem, karaspēka daļām, militārām iestādēm).
dislocēt Izvietot (bruņotos spēkus, karaspēka daļas, militāras iestādes kādā teritorijā, frontē, bāzē u. tml.).
pārkārtoties Izvietoties citādā kārtībā, secībā, veidā.
izkārtoties Izvietoties noteiktā kārtībā, veidā.
nags Izvirzījums pie cepures virs pieres (parasti no stingrāka materiāla).
deguns Izvirzījums, izcilnis virs mutes – elpošanas un ožas orgāns cilvēkiem vai dažiem dzīvniekiem.
izklupiens Izvirzīšanās uz priekšu vai sānis, saliecot kāju celī un atbalstoties uz tās.
kārt Izvirzīt (no kurienes) ārā, (kam) pāri u. tml. (ķermeņa daļu).
izkārt Izvirzīt ārā (ķermeņa daļu) un ļaut nokarāties.
celt Izvirzīt un likt darboties atbildīgā amatā.
izzaroties Izvirzīt zarus (uz visām pusēm); sazaroties.
izvilkt Izvirzīt, izdabūt (no kurienes ķermeņa daļu).
izbūve Izvirzīta (piem., celtnes, konstrukcijas) daļa.
izpaunoties Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem).
izlīst Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekļiem.
izspraukties Izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
iznirt Izvirzīties (no ūdens) un parādīties (virspusē).
izslieties Izvirzīties (uz augšu, arī uz priekšu) – par ķermeņa daļām.
izriesties Izvirzīties (uz priekšu) – par ķermeņa daļu.
izkārties Izvirzīties ārā un nokarāties (par priekšmetu, tā daļu).
izdurties Izvirzīties cauri (kam), caur (ko) – par ko smailu, asu.
atrauties Izvirzīties priekšā un attālināties (no pārējiem); attālināties.
izcelties Izvirzīties uz augšu, būt tādam, kas ir izvirzījies, pacēlies (virs kā).
iziet Izvirzīties, izspiesties (cauri kam, caur ko).
izlīst Izvirzīties, izspraukties un kļūt redzamam (par priekšmetiem).
iznākt Izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – par priekšmetiem.
izlaisties Izvirzīties, tikt izvirzītam ārā.
iznest Izzagt (nesot ārā no kurienes).
izzarot Izzaroties, sazaroties.
domāt Izziņas darbībā censties noskaidrot īstenības parādības, to būtību, veidot slēdzienus, secinājumus par tām.
domāt Izziņas darbībā pievērsties (kādam jautājumam); rast (piem., atbildi, atrisinājumu).
iegūt Izziņas procesā konstatēt, secināt, dabūt zināt, saņemt (piem., ziņas).
gnozeoloģija Izziņas teorija, filozofijas daļa, kas pētī izziņas procesu.
šķirt Izziņas, domāšanas procesā uztvert un nodalīt.
nodzist Izzust, pārstāt izpausties (sejā, acīs u. tml.).
izdzist Izzust, pārstāt izpausties (sejā, acīs).
iziet Izzust, pārstāt izpausties.
noiet Izzust, pazust; izbeigties.
izkaltēt Izžāvēt (piem., slapjas drēbes, apavus).
aizjāt Jājot (uz zirga), aizvest (to).
atjāt Jājot (uz zirga), atvest (to).
izjāt Jājot (uz zirga), izvest (to no kurienes, kur u. tml.).
apjāt Jājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
pārjāt Jājot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
iejāt Jājot ievirzīties (kur iekšā).
pārjāt Jājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piejāt Jājot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
uzjāt Jājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); jājot uzvirzīties uz kādas vietas.
uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
nojāt Jājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
bezrocis Jaka, džemperis bez piedurknēm; veste.
regejs Jamaikā radies mūzikas stils, kam raksturīgs ritmu papildinošo vienību akcentējums.
apokalipse Jāņa atklāsmes grāmata – Bībeles Jaunās derības grāmata, kurā ir pravietojumi par pasaules galu, pastaro tiesu un mūžīgo Dieva valstību.
upene Jāņogu ģints krūms ar lapām, kurām ir īpatnēja smarža, un melnām ogām ar zaļganu mīkstumu [Ribes nigrum].
jāņu dziesmas jāņudziesmas; līgodziesmas.
jāņu zāles jāņuzāles.
teipošana Japānā un Korejā 20. gs. 70. gados radusies fizikālās terapijas metode – teipa joslu pielīmēšana dažādām ķermeņa daļām pēc īpašas metodikas, atbilstoši veselības problēmām un anatomiskajām īpatnībām.
kabuki Japāņu klasiskā teātra veids, kam raksturīga nosacīta spēles maniere, kanoniskas pozas un kur visas lomas tēlo vīrieši.
kamikadze Japāņu lidotājs pašnāvnieks (Otrā pasaules kara beiguposmā).
sumo Japāņu nacionālais cīņas sporta veids, kurā zaudējumu piešķir par iziešanu no apzīmētā laukuma vai pieskaršanos grīdai ar kādu ķermeņa daļu (izņemot kājas pēdu).
derbijs Jāšanas sacīkstes (parasti 3 gadus veciem auļotājiem 2400 m distancē), kas ik gadu notiek Anglijā.
aizjāt Jāšus aizvirzīties.
izjāt Jāšus doties (kur, kādā nolūkā).
izjāt Jāšus izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
kreoli Jauktas izcelsmes persona (piem., eiropiešu un Amerikas nēģeru pēctecis Karību jūras valstīs).
mudžināties Jaukties, šaudīties (parasti haotiski).
veģetatīvā vairošanās jauna auga organisma veidošanās no mātes organisma veģetatīvajiem orgāniem.
podiņš Jauna sēne (parasti bērzlape), kuras cepurīte vēl nav atvērusies.
meitšūna Jauna šūna, kas radusies šūnu dalīšanās procesā.
zeltene Jauna, neprecējusies sieviete, meitene.
jaunava Jauna, neprecējusies sieviete.
meiča Jauna, neprecējusies sieviete.
meita Jauna, neprecējusies sieviete.
bērnu sile jaunākā vecuma bērnu grupiņa pirmsskolas izglītības iestādē.
kainozojs Jaunākā Zemes ģeoloģiskās vēstures ēra, kas aptver apmēram pēdējos 65 miljonus gadu.
kvartārs Jaunākais (arī pašreizējais) Zemes ģeoloģiskās vēstures periods (sācies aptuveni pirms 1,7 miljoniem gadu).
fuksis Jaunākais, nepilntiesīgais loceklis studentu korporācijā; pirmā kursa students.
kaprālis Jaunāko komandieru dienesta pakāpe Latvijas un vairāku citu valstu bruņotajos spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
hipsteris Jaunatnes subkultūras pārstāvis – jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību.
rētaudi Jauni audi, kas izveidojušies audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam).
skūtgalvji Jauni, agresīvi noskaņoti cilvēki, kuriem raksturīgas skūtas galvas.
panti Jauni, vēl nesacietējuši ragi (dažiem briežu dzimtas dzīvniekiem).
puiša dienas jaunība, laiks, kad vēl nav precējies.
jaunuzvedums Jauniestudējums.
panks Jaunietis (20. gs. 70.–80. gados), kam raksturīgs ekstravagants matu sakārtojums (grebene), īpašs apģērbs (saplēsts, ar daudzām saspraudēm) un izaicinoša, agresīva uzvedība.
tautu dēls jaunietis no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes; arī precinieks; tautietis.
tautietis Jaunietis, jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes.
jaunuzņēmums Jaunizveidots, strauji augošs uzņēmums, kas izstrādā vai jau piedāvā inovatīvu ražojumu, procesu vai pakalpojumu un cenšas tirgū ieņemt kādu jaunu nišu.
paauga Jauno kociņu kopums mežā zem vecākās kokaudzes vainagiem.
kreativitāte Jaunrades spēja, radoša aktivitāte.
jaunulis Jauns cilvēks; iesācējs.
japijs Jauns, izglītots vidusšķiras pārstāvis, kas strādā pilsētā labi apmaksātu darbu un var atļauties greznu dzīvesveidu; veiksmīgs karjerists.
čalis Jauns, neprecējies vīrietis, puisis.
jauneklis Jauns, neprecējies vīrietis.
jaunkungs Jauns, neprecējies vīrietis.
jaunizgudrojums Jauns, nesen radies izgudrojums.
neofīts Jauns, no svešas zemes ievests vai ieviesies augs.
jaunsargs Jaunsardzes biedrs.
selekcija Jaunu lauksaimniecības kuktūru, mājdzīvnieku un citu organismu izveidošana vai jau esošo formu saimniecisko īpašību uzlabošana.
darināšana Jaunu vārdu veidošana, izmantojot valodā jau esošus vārdus vai morfēmas.
Kas vainas? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
Kas par vainu? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
Kas jauns? jautā, vēloties uzzināt jaunākos notikumus, jaunākos faktus.
apjautāties Jautājot izrādīt interesi (par ko), izzināt, noskaidrot.
vājā vieta jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
vājā puse jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
vājais punkts jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
robežjautājums Jautājums, ko var pētīt divas nozares.
mīkla Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde; tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
pārjautāt Jautāt vēlreiz (piem., ko tikko pateiktu, bet neskaidru vai līdz galam nesaprastu); jautāt (lai noskaidrotu, precizētu iepriekš teikto).
vodeviļa Jautra luga ar kuplejām un dejām; dziesmuspēle.
patriekt Jautri, skaļi parunāties; patriekties.
patriekties Jautri, skaļi parunāties.
triekt Jautri, skaļi sarunāties; runāt (parasti daudz).
nebēdīgs Jautrs, dzīvespriecīgs; nebēdnīgs.
apmetums Javas kārta, ar ko pārklāj (sienas, griestus).
brīvtirdzniecība Jebkādu tirdzniecības ierobežojumu neesamība.
daļa Jebkura no vienībām, sastāvdaļām, kas rodas, sadalot veselo vai kādu kopumu, daudzumu.
amats Jebkurš kvalificēts darbs; profesija, arods.
ekotrauksme Jēdziens, kas apzīmē pastāvīgas, dziļas cilvēka bailes par savu un planētas nākotni; to raksturo bezcerība, bezspēcības apziņa un paralizējošs izmisums.
abstrakcija Jēdziens, vispārinājums, kas izveidojies šāda procesa rezultātā.
Vissvētākais sakraments Jēzus Kristus miesa un asinis dievmaizes un vīna veidā.
dzīt velnu jokot, jokoties, arī muļķot kādu.
dzīt jokus jokot, jokoties, arī muļķot kādu.
plēst jokus jokot, jokoties.
ampelēties Jokoties, draiskoties.
ķiķināties Jokoties, ķircināties.
apjoņot Joņojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
iejoņot Joņojot ievirzīties (kur iekšā).
izjoņot Joņojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pārjoņot Joņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sprādze Jostas, siksnas u. tml. aizdares mehānisms.
Talmūds Jūdaisma reliģisko, ētisko un tiesisko likumu krājums – apmēram 500 gadu laikā tapuši un vēlāk kanonizēti rabīnu komentāri par ebreju reliģiskajiem likumiem, ētiku, paražām un vēsturi.
piejūgt Jūdzot zirgu, piesaistīt to pie transportlīdzekļa, darbarīka u. tml.
pārkare Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai; izvirzījums (kā augšdaļā).
pergamīns Jumta seguma materiāls, ko iegūst, jumta kartonu piesūcinot ar sakarsētu naftas bitumu.
kupols Jumts, velve puslodes veidā.
ruberoīds Jumtu seguma un hidroizolācijas materiāls – ar bitumenu piesūcināts un minerālpulveri pārklāts kartons.
saulessargs Jumtveida konstrukcija, kas paredzēta aizsardzībai no tieša saules starojuma.
teritoriālā jūra jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
iekšējā jūra jūra, kas dziļi iesniedzas kontinentā un ko ar okeānu savieno jūras šaurums.
regresija Jūras atkāpšanās sakarā ar sauszemes celšanos (piem., tektonisko svārstību ietekmē, klimata pārmaiņu rezultātā).
jūraszvaigzne Jūras bezmugurkaulnieks ar sarkanīgu vai violetu ķermeni, kam ir zvaigznes forma.
jūras kāposti jūras brūnaļģes laminārijas, ko lieto uzturā un medicīnā.
laminārijas Jūras brūnaļģes, no kurām dažas sugas izmanto uzturā (jūras kāposti), lopbarībā, kā arī ārstniecībā.
reids Jūras daļa krasta tuvumā pie ieejas ostā, kur var noenkuroties kuģi, gaidot atļauju ieiet ostā.
atklāta jūra Jūras daļa, kas nav ievirzījusies sauszemē.
karakuģis Jūras kara flotes kuģis noteiktu uzdevumu veikšanai.
admiralitāte Jūras karaspēka pārvaldes iestāde (piem., Lielbritānijā līdz 1964. g., Krievijā līdz 1917. g.).
valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums.
sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums.
teritoriālie ūdeņi jūras vai okeāna piekrastes josla, kur ir spēkā piekrastes valsts likumi un noteikumi.
ūda Jūras zvejas rīks – pamataukla, pie kuras ir piestiprinātas daudzas īsākas pavadiņas ar āķiem.
abolīcija Juridiska (piem., likuma, lēmuma) atcelšana, (iestādes, amata) likvidēšana.
miertiesa Juridiska institūcija (dažās valstīs, arī Latvijā 1918.–1940. gadā), kurā izskata un iztiesā mazsvarīgas civillietas un krimināllietas, kā arī sastāda un apliecina juridiskus aktus.
šķirties Juridiskā procesā šķirt savu laulību, izbeigt laulāto attiecības.
noilgums Juridiskā spēka zudums pēc likumā noteiktā laika, arī iespējas zudums prasīt vai saukt pie atbildības.
bankrots Juridiski atzīta (uzņēmuma, bankas u. tml.) maksātnespēja, nespēja turpināt saimniecisko darbību.
aizbildnība Juridiski noslēgta vienošanās par rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpi, tiesību aizsardzību utt.; aizbildniecība.
meitasuzņēmums Juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitas uzņēmums.
meitas uzņēmums juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitasuzņēmums.
de iure juridiski pilntiesīgi (atzīt jaunu valsti).
autortiesības Juridisko normu noteiktās autora tiesības (uz savu darbu).
rīcība Juridisko tiesību realizācija.
aizgādnība Juridisks akts, ar kuru nosaka tiesību un interešu aizstāvību, kā arī aprūpi personai ar ierobežotu rīcībspēju; rūpes, gādība (par kādu).
darījums Juridisks akts, kura rezultātā tiek nodibinātas, grozītas vai izbeigtas civiltiesiskās attiecības.
kriminālprocesa kodekss juridisks dokuments, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
laulības šķiršana juridisks process, kurā šķir laulātos.
pilntiesība Juridisks stāvoklis, kad ir visas tiesības būt (par ko), darīt (ko).
autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic (zinātnes, literatūras u. tml.) darbu autoru tiesisko stāvokli.
advokāts Jurists, kas tiesas procesā aizstāv (apsūdzēto) vai pārstāv (kā) likumīgās intereses, kā arī sniedz juridiskas konsultācijas.
Admiralitātes lords jūrlietu padomes loceklis; jūrlietu ministrs.
reibonis Jūsma, aizmiršanās, laimes sajūta.
reibums Jūsma, aizmiršanās, laimes sajūta.
reibt Jūsmot, aizmirsties, izjust patīkamu pārdzīvojumu.
skurbt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot; reibt (2).
salt Just aukstumu, ciest no aukstuma.
ilgoties Just dziļu, ilgstošu vēlēšanos, tieksmi (ko izdarīt, sasniegt, iegūt u. tml.); vēlēties, tiekties (pēc kā).
ciest Just fiziskas stipras sāpes, mokas.
fanot Just līdzi (kam), atbalstīt kādu (ko); aizrauties.
gurt Just nespēku; zaudēt spēkus.
degt Just sūrstošas, dedzinošas sāpes, sāpīgu kairinājumu.
raudzīties nāvei acīs just, apzināties tiešus nāves draudus, dzīvības briesmas.
interesēties Just, izrādīt interesi (par ko); pievērst uzmanību (kam).
aizvainoties Justies aizvainotam; apvainoties.
lepoties Justies apmierinātam, arī pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
apvainoties Justies apvainotam, izjust apvainojumu.
būt savā elementā justies brīvi, labi, atraisīties, atrodoties sev piemērotā vidē, darot ko savai būtībai, spējām atbilstošu.
pierast Justies drošībā, nebaidīties, atrodoties cilvēka tuvumā – par dzīvniekiem.
garlaikoties Justies garlaicīgi.
paskatīties acīs (kādam) justies godīgam, neapkaunotam kāda priekšā.
justies kā mājās justies labi, brīvi, nepiespiesti.
no kauna (vai) zemē ielīst justies ļoti neērti, izjust ļoti lielu apkaunojumu.
aiz kauna (vai) zemē ielīst justies ļoti neērti, izjust ļoti lielu apkaunojumu.
kaunēties Justies neērti (par kādu); izjust (kāda) nepiemērotību, neatbilstību.
lielīties Justies pārākam par citiem (ar ko) un lepni stāstīt (par to).
identificēties Justies piederīgam pie kaut kā; iejusties kādā tēlā, iedomāties sevi kāda cita vietā.
ķīmija Jūtas, emocijas, simpātijas u. tml., kas piesaista vienu cilvēku pie otra.
mīlestība Jūtas, kas pauž sirsnību, simpātijas pret kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai parādību; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese.
percepcija Jutekliskā uztvere; izziņas procesa posms, kura atspoguļojuma objekti tieši iedarbojas uz sajūtu orgāniem.
anestēzija Jutīguma zudums; šāda stāvokļa izraisīšana ar anestezējošiem līdzekļiem.
dabas bērns jūtu izpausmē un uzvedībā vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saskarē ar dabu.
filigrāns Juvelierizstrādājums no savītām smalkām zelta, sudraba vai vara stieplītēm, kas pēc izskata atgādina mežģīnes; šāda juvelierizstrādājumu izgatavošanas tehnika.
vāks Kā (piemēram, trauka, kastes) virsējā, atvāžamā vai noņemamā daļa.
valdzinājums Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa patīkamas sajūtas, piesaista interesi.
krist Kā ietekmē liekties, arī gāzties (zemē) – par augiem.
noriets Kā pastāvēšanas, norises beigu posms, beigas.
piekabināt Kabinot piestiprināt, pievienot (ko pie kā, kam klāt).
mundiera gods kāda cilvēka, amatpersonas, iestādes u.tm;. labā slava.
promile Kāda daudzuma tūkstošdaļa, procenta desmitdaļa (‰).
desmitnieks Kāda desmita (piem., 10 māju, 10 cilvēku) pārzinis.
slēpties zem cita vārda kāda iemesla dēļ, kādā nolūkā saukties citā vārdā, uzvārdā.
pa vidu kādā kopumā, grupā, vidē (arī norisē) būt, darboties (arī jaukties, traucēt).
programma Kādā no programmēšanas valodām rakstīta instrukciju kopa, kas nosaka darbību secību, kuras dators izpilda datu apstrādes procesā.
maratons Kāda norise vai viena pēc otras sekojošas vairākas norises, kas aizņem ilgāku laiku.
vieta Kāda noteikta teksta, mākslas darba, izrādes u. tml. daļa; kādas norises moments.
eskalācija Kāda procesa (piem., bruņota konflikta) paplašināšanās, pastiprināšanās.
iniciācija Kāda procesa ierosināšana, izraisīšana.
punkts Kāda procesa maiņas robeža.
tīkls Kāda stāvokļa, procesa attēlojums ar, parasti perpendikulāru, līniju sistēmu.
tīkls Kādā teritorijā funkcionējoša (vienas nozares iestāžu, uzņēmumu u. tml.) sistēma; kādā teritorijā, vietā izveidota (būvju, iekārtu, ierīču u. tml.) sistēma.
kara apgabals kādā teritorijā izvietota karaspēka daļa, militāro iestāžu administratīvs apvienojums.
puse Kāda veseluma, kopuma daļa.
idiomātisks izteiciens kādai valodai raksturīgs nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķa vārdu nozīmes.
aprunāt Kādam klāt neesot, stāstīt par viņu ko sliktu, arī nepatiesu.
mode Kādam noteiktam laikam raksturīgs ģērbšanās, arī dzīves stila, uzvedības u. tml. veids.
nekustamais īpašums kādam piederošā zeme, māja, būves.
noģiedamā runa kādas citas personas (ne daiļdarba autora) iespējamās runas vai domu satura izklāsts.
galds Kādas iestādes atsevišķa nodaļa vai atsevišķa iestāde, kas kārto noteikta veida jautājumus.
apvidvārds Kādas izloksnes vārds.
starpprodukts Kādas norises laikā radies produkts, no kura tālākā procesā rodas, tiek iegūts cits produkts.
pamatkurss Kādas nozares nozīmīgākā satura, arī būtiskāko prasmju un zināšanu izklāsts.
cunfte Kādas nozares vai radniecīgu nozaru amatnieku apvienība (piem., viduslaikos).
pirmā bezdelīga kādas parādības pirmais vēstnesis, kāda pasākuma pirmais veicējs, arī rezultāts.
autonomija Kādas sabiedriskas organizācijas vai institūcijas tiesības patstāvīgi lemt par šās organizācijas dzīvi, tās locekļu attiecībām.
diaspora Kādas tautas pārstāvju kopums, kas dzīvo ārpus etniskās dzimtenes.
tehniķis Kādas tehnikas nozares speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību); cilvēks, kas strādā kādā tehnikas nozarē.
mantāgs Kādas teritorijas vasaļu sanāksme, kas nodarbojās galvenokārt ar tiesas spriešanu (14.–16. gs.).
infrastruktūra Kādas teritorijas, nozares, uzņēmuma u. tml. darbības nodrošināšanai nepieciešamais materiālo objektu kopums, sakaru un pakalpojumu iespējas.
ihtiofauna Kādas ūdenstilpnes, baseina, zooģeogrāfiska apgabala u. tml. zivju sugu kopums.
rezidentūra Kādas valsts izlūkošanas dienesta pārstāvniecība citas valsts teritorijā; šī dienesta darbinieku kopums.
konsulāts Kādas valsts teritorijā atvērta citas valsts pārstāvniecība, kuras uzdevums ir sargāt savas valsts un tās pilsoņu intereses.
kurss Kādas zinātņu nozares vai tās atsevišķu daļu sistemātisks izklāsts (piem., lekciju kopums, grāmata).
pamata pakāpe kādības īpašības vārdu un īpašības vārdu salīdzinājuma sistēmas pamatformas, kas nesalīdzinot izsaka īpašību vai pazīmi (piem., skaists, klusu).
daļa Kāds daudzums no kopuma, no veselā.
kategorija Kāds no vispārīgākajiem jēdzieniem, kas atspoguļo īstenību (lietas, īpašības, attieksmes).
mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piem., citu īpašību, pazīmi).
pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citas īpašības.
palūgties Kādu brīdi lūgt Dievu; lūgties.
nominstināties Kādu brīdi minstināties un beigt minstināties.
nobēdāties Kādu brīdi raizēties, uztraukties.
pavāļāties Kādu brīdi vāļāties.
parādīt garu degunu Kādu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi.
paciesties Kādu laiku (parasti neilgu) paciest (1).
pasēdēt Kādu laiku atrasties apcietinājumā.
padzīvot Kādu laiku atrasties, uzturēties noteiktā vietā.
noballēties Kādu laiku ballēties un beigt ballēties.
noblandīties Kādu laiku blandīties un beigt blandīties; noklaiņot.
mirkt Kādu laiku būt klātam ar šķidrumu vai atrasties šķidrumā.
sabūt Kādu laiku būt, uzturēties (kur, kādā vietā).
nomaisīties Kādu laiku būt, uzturēties (kur), maisīties (pa kurieni).
nodauzīties Kādu laiku draiskuļoties, blēņoties, dauzīties.
paglabāt Kādu laiku glabāt (piem., lai nepazūd, nesabojājas); noglabāt, paslēpt (kur).
izlidināties Kādu laiku lidināties (kur ārā).
nopūlēties Kādu laiku ļoti pūlēties (lai ko izdarītu, paveiktu).
nomīņāties Kādu laiku mīņāties un beigt mīņāties.
pasēdēt Kādu laiku nodarboties (ar ko), atrodoties sēdus stāvoklī.
nogrozīties Kādu laiku pabūt, atrasties (kur), parasti ko darot.
nolēkāties Kādu laiku pavadīt daudz dejojot; nodejoties.
palauzties Kādu laiku tielēties, liekulīgi (ko) noraidīt.
palauzīties Kādu laiku tielēties, negribēt (piem., ko darīt).
pavandīties Kādu laiku uzturēties (kur), meklējot (ko).
paiet Kādu, parasti samērā neilgu laiku ierasties (kur, lai mācītos, ar ko nodarbotos).
moka Kafijas dzēriens, kas pagatavots no šīs šķirnes kafijas pupiņām.
pelde Kaila ķermeņa vai tā daļu pakļaušana saules, gaisa, ūdens, dūņu u. tml. iedarbībai.
Trojas zirgs Kaitīga programma, kas izplatās, maskējoties par lietojumprogrammu vai datni.
plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
krist Kaitīgi iedarboties.
(pa)rādīt garu degunu kaitinot, ķircinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu.
kāpslis Kājām piestiprināmas āķveida skavas kāpšanai stabos, kokos.
pēdiņa Kājas pēdu aptverošas zeķes.
grenadieris Kājnieku izlases vienības karavīrs.
šķēpnieks Kājnieku karavīrs, kas apbruņots ar šķēpu; šķēpnesis (1).
apavi Kāju ietērps (piem., kurpes, zābaki).
piekakāt Kakājot piesmērēt (ko).
skausts Kakla aizmugures daļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
tauriņš Kaklasaite sasietas lentes veidā, kas pēc formas atgādina šī kukaiņa izplestos spārnus.
adventes kalendārs kalendārs ar 24 atveramām, katrai adventes dienai paredzētām iedaļām.
jaunā stila kalendārs kalendārs, ko sāka ieviest 1582. gadā.
vecā stila kalendārs kalendārs, ko sāka ieviest 46. gadā pirms mūsu ēras.
skalbe Kalmes.
nokalne Kalna vai pakalna nogāze, slīpums; šādas nogāzes apakšējā daļa.
piekalne Kalna, pakalna nogāzes lejasdaļa; vieta pie kalna, pakalna nogāzes.
kalnracis Kalnraktuves strādnieks.
Golgāta Kalns netālu no Jeruzalemes, kur, kā norādīts Bībelē, sists krustā Jēzus Kristus.
mūmijs Kalnu balzams – bioloģiskas izcelsmes sveķveidīga viela, kas sastāv aptuveni no 20 minerāliem un organiskiem komponentiem.
banda Kalpa atalgojums – apstrādāšanai ierādīts zemes gabals.
meita Kalpone – jauna, neprecējusies sieviete vai meitene.
lopu meita kalpone, kuras pienākums ir rūpēties par lopiem.
meitas istaba kalpones istaba blakus virtuvei.
klerks Kalpotājs (iestādē); ierēdnis.
ieroču nesējs kalps, kas nes sava kunga ieročus.
uzkalst Kalstot izveidoties (uz kā, kam virsū).
izkalties Kaļot (piem., sienu) un izveidojot caurumu, izvirzīties (tai) cauri.
rodelis Kamaniņas ar maziem ritenīšiem un bremzi, ar kurām izklaidējoties brauc pa speciāli izveidotu trasi.
termobarokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru un gaisa spiedienu.
termokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru.
igla Kanādas eskimosu (inuītu) ziemas mītne – kupolveida celtne, kas būvēta no sniega blokiem un kuras sienas no iekšpuses izklātas ar ādām.
klozetpods Kanalizācijas tīklam un ūdensvadam pievienota tualetes iekārta.
dupleksais kanāls kanāls, kas nodrošina vienlaicīgu un neatkarīgu datu pārsūtīšanas iespēju abos virzienos.
kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras puspagrabā novietots šķirsts ar mirušo.
uzkapāt Kapājot sadrupināt, sarobot u. tml. (no virspuses).
sakāpt Kāpjot (augšup), savirzīties, nokļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
sakāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā) – par vairākiem, daudziem.
iekāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā).
izkāpt Kāpjot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko); kāpjot nokļūt (kur).
pārkāpt Kāpjot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
pārkāpt Kāpjot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pakāpt Kāpjot pavirzīties (piem., uz augšu).
pakāpties Kāpjot pavirzīties (piem., uz augšu).
piekāpt Kāpjot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzkāpt Kāpjot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); kāpjot uzvirzīties uz kādas vietas.
uzsēsties Kāpjot, liekot kāju (kam) pāri, novietoties (uz tā) jāteniski.
uzkāpt Kāpjot, liekot kāju, soli, nostāties (uz kā augstāka).
nokāpt Kāpjot, liekot soli lejup, nonākt zemē (no kurienes, kur u. tml.).
nokāpt Kāpjot, liekot soli, novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
aizkāpt Kāpjot, rāpjoties aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
izkaplēt Kaplējot attīrīt no nezālēm; kaplējot iznīcināt nezāles.
uzkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni, zemes platību).
kripta Kapliča zem baznīcas grīdas (parasti zem altārdaļas); apakšzemes telpa.
kāpes Kāpnes.
laids Kāpņu nesējelements.
ziedkāposti Kāposti ar baltu, zarainu ziedkopu lapu rozetes vidū; puķkāposti.
ziedu kāposti kāposti, kas izveido baltu, cietu, lapu ieskautu ziedu rozeti; puķkāposti.
kolrābis Kāpostu ģints dārzenis ar kālim līdzīgu paresninātu stumbru; šā auga paresninātais stublājs [Brassica caulorapa].
uzkalniņkaps Kaps, virs kura ir izveidots samērā augsts zemes vai akmeņu krāvums.
kāpnes Kāpšanai paredzēts pārvietojams rīks, kas parasti sastāv no pamatnei piestiprinātiem šķērskokiem, pakāpieniem.
trepes Kāpšanai paredzēts pārvietojams rīks, kas parasti sastāv no pamatnei piestiprinātiem šķērskokiem, pakāpieniem.
rāpties Kāpt kur iekšā, no kurienes laukā (parasti lēni, ar grūtībām).
sēsties Kāpt un novietoties (transportlīdzeklī).
kara kuģis kara flotes kuģis noteikta uzdevuma veikšanai; karakuģis.
jūras kājnieki kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desanta izcelšanai un kaujas darbībai krastā.
divizions Kara flotes taktiskā vienība, kas sastāv no vairākiem vienas klases kuģiem.
komandkapteinis Kara jūrnieku virsnieku dienesta pakāpe.
kara ziņotājs kara korespondents, frontes žurnālists.
bumbvedējs Kara lidmašīna, kuras apbruņojumā ir aviobumbas vai raķetes.
līnija Karadarbībā iesaistītā, pozīcijās izvietotā karaspēka un militāro objektu kopums.
karagājiens Karadarbība, karošana (parasti senatnē, dodoties kājām kur tālu).
kara kāvi karadarbības radītu uzliesmojumu, uguns atspīdums.
neuzbrukšana Karadarbības vai agresīvu akciju neuzsākšana (pret citu valsti).
dienests Karadienests.
koncentrācijas nometne karagūstekņu vai citu ieslodzīto masveida nometināšanas un izolēšanas vieta.
nokarāties Karājoties, atrodoties (kur) augšā, būt vērstam, stiepties uz leju.
sargkuģis Karakuģis, kas paredzēts patruļdienestam un citu kuģu aizsardzībai (piem., pret pretinieka kaujas kuģu uzbrukumu).
flagmanis Karakuģu vienības komandieris; flotes pavēlnieks.
karakulaita Karakulādu ieguvei izveidotas aitu šķirnes aita.
musketieris Karaliskās gvardes kareivis Francijas karaļa galmā (17.–18. gs.).
karaļmeita Karaļa meita, princese (parasti folklorā).
garnizons Karaspēka daļas un militāras iestādes, kas (pastāvīgi vai uz laiku) atrodas kādā apdzīvotā vietā vai atsevišķā nocietinājumā.
gvarde Karaspēka izlases daļa, šo daļu kopums.
komandieris Karaspēka vienības, arī karakuģa, lidaparāta u. tml. apkalpes priekšnieks; vadītājs, priekšnieks.
arjergards Karaspēka vienības, kas apsargājot vai cīnoties ar ienaidnieku, nodrošina karaspēka atkāpšanos.
leģionārs Karavīrs hitleriskās Vācijas īpašās karaspēka vienībās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem (Otrā pasaules kara laikā).
janičārs Karavīrs Osmaņu impērijas izlases karaspēkā.
sargs Karavīrs, kas ietilpst sardzes sastāvā un izpilda noteiktus uzdevumus.
raitnieks Karavīrs, kas nodod tālāk komandiera vai štāba pavēles un ziņojumus, kā arī izpilda citus dienesta uzdevumus.
dezertieris Karavīrs, kas patvaļīgi ir atstājis savu karaspēka daļu vai dienesta vietu.
veterāns Karavīrs, kas piedalījies karā vai ilgi dienējis bruņotajos spēkos.
sapieris Karavīrs, kas specializējies inženiertehnisku (piem., atmīnēšanas) darbu veikšanā.
ložmetējnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar ložmetēju.
brāļu kapi karavīru kapi, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
lielgabalu gaļa karavīru masas, kuras nesaudzīgi, bezjēdzīgi sūta kaujās.
tetrapaka Kārba, iesaiņojums (parasti šķidrām, pusšķidrām pārtikas vielām), kas ražots, sapresējot papīru, alumīnija foliju un polietilēnu.
konklāvs Kardinālu padome, kas sanāk, lai ievēlētu jaunu pāvestu; vieta (noslēgtas telpas), kur notiek šīs vēlēšanas.
valkīra Kareivīga jaunava, dieviete (seno skandināvu mitoloģijā), kas palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
ziņnesis Kareivis, kas nogādā (kur, kam) komandiera vai štāba pavēles.
skatīties kārām acīm kāri skatīties.
zobu trūde kariess.
piekarināt Karinot piestiprināt, piekārt.
izkarot Karojot, cīnoties iegūt, sasniegt (ko).
piekārt Karot novietot (pie kā, kam klāt); piestiprināt.
izkarot Karot, cīnīties (bruņotā cīņā, karā) un pabeigt (to).
izkārpīties Kārpoties, ķepurojoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
koksēt Karsējot bez gaisa pieplūdes, pārstrādāt (parasti akmeņogles) koksā.
uzvārīt Karsējot panākt, ka (kas, parasti šķidrums) sāk vārīties.
sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piem., gaļu, saknes); sautēt.
sautēties Karsēties šķidrumā, tvaikā.
sutināties Karsēties.
tveicēties Karsēties.
siltumapgāde Karstā ūdens vai tvaika piegāde apkures, karstā ūdens apgādes vai citām vajadzībām.
termokarsts Karsts, kas veidojies, izkūstot pazemes ledum vai atkūstot sasalušai gruntij.
degt Karstumā sākt pārogļoties (par to, kas cepas); par daudz sakarst (par to) uz kā cep.
svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses.
pasēt Kāršu spēlē – atteikties no kārtējās kāršu izspēles vai izstāties no spēles.
žaut Kārt izplestā veidā (parasti auduma izstrādājumus) žūšanai.
kruasāns Kārtainās sviesta mīklas radziņš; franču radziņš.
desmitais Kārtas skait. --> desmit.
pirmais Kārtas skait. --> viens (1); tāds, pirms kura nav neviena cita (no kā vienveidīga virknes, kopuma); pretstats: pēdējais.
šucmanis Kārtības policists (Vācijā, arī dažās tās okupētajās teritorijās Otrā pasaules kara laikā).
nopampties Kārtīgi izgulēties.
atklātne Kartīte sūtīšanai pa pastu bez aploksnes; līdzīga formāta kartīte (ar fotogrāfiju, mākslas darba reprodukciju u. tml.).
viedbiļete Kartona biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; e-talons.
nokārtot Kārtot (eksāmenu, ieskaiti u. tml.) un saņemt pozitīvu vērtējumu.
nokārtot Kārtot eksāmenu, ieskaiti u. tml. (kādā mācību priekšmetā) un saņemt pozitīvu vērtējumu.
atrakstīties Kārtot lietas formāli, sagatavot rakstiskas atbildes.
ranžēt Kārtot noteiktā veidā (skaitļus, parasti variantes).
iet gulēt kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
likties gulēt kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
iet pie miera kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
darvas muca kārts galā piestiprināts trauks ar sveķainu malku, ko dedzina Jāņos.
balansieris Kārts, ar kuras palīdzību akrobāts saglabā līdzsvaru (piem., uz virves).
pūdele Kārts, kuras galā piestiprināta muca, kas pildīta ar malku, ko dedzina Jāņos.
gardums Kārumi, našķi, arī delikateses.
kase Kases aparāts.
izkasīties Kasīties un pabeigt kasīties.
izkasīt Kasot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izkašāt, izkašņāt.
nokasīt Kasot vai kasoties savainot (ķermeņa daļu).
koferis Kastes veida ceļa soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai; čemodāns.
čemodāns Kastes veida ceļa soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai; koferis.
izkašņāt Kašņājot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
kašāties Kašņāties.
kodolziema Katastrofālas klimatiskas pārmaiņas uz Zemes ar ievērojamu temperatūras pazemināšanos, ko var izraisīt kodolsprādzieni, kodolkarš, sadursme ar asteroīdu u. tml.
persona Kategorija vai gramatiskā forma, kas izsaka runātāja un darbības veicēja attieksmes.
ultimāts Kategoriska vienas valsts prasība citai, kas nepieļauj iebildumus un ietver piedraudējumu neizpildīšanas gadījumā izmantot piespiedu pasākumus.
sacirsties pretī kategoriski iebilst, sākt spītēties.
kardināls Katoļu baznīcā – augstākā garīgā amatpersona pēc Romas pāvesta; šādas amatpersonas tituls.
monstrance Katoļu baznīcā – grezns trauks ar dievmaizi (hostiju), ko dievkalpojumos vai procesijās parāda ticīgajiem un godina.
konsistorija Katoļu baznīcā – kardinālu apspriede pāvesta vadībā.
dekanāts Katoļu baznīcas administratīva vienība, kurā ietilpst vairākas draudzes.
magnifikāts Katoļu baznīcas dziesma, slavinājums Jaunavai Marijai.
kirē Katoļu draudzes mācītājs (piem., Francijā, Beļģijā).
gregorisks Katoļu liturģiskie dziedājumi, kas tika iedibināti pāvesta Gregora Lielā laikā.
karmelīti Katoļu mūku un mūķeņu ordenis, kas dibināts 12. gs. Karmela kalnā Palestīnā un kam raksturīgs īpašs uzsvars uz Marijas pielūgsmi un stingru askēzi.
daiva Katra no vienveidīgajām, norobežotām daļām, kas veido veselo.
Lai velns par stenderi paliek! katrā ziņā, neraugoties ne uz kādiem šķēršļiem.
daļa Katrs no vienlīdzīgiem lielumiem, kuri kopā veido veselo.
nokaukt Kaucot virzīties un pārstāt virzīties gar (ko), pār (ko), pāri (kam).
triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
čerkeska Kaukāza tautu vīriešu nacionālais apģērbs – garš, viduklī cieši piegulošs mētelis bez apkakles ar patronu ietvariem uz krūtīm.
dolma Kaukāza, Balkānu, Pireneju pussalas u. c. tautu virtuves ēdiens – vīnogu lapu tīteņi ar, parasti, maltās gaļas pildījumu.
periostīts Kaula plēves iekaisums.
zvīņas Kaula vai ragvielas plāksnītes, kas klāj ķermeni, tā daļu (zivīm, rāpuļiem).
izkaulēt Kaulējoties iegūt (ko lētāk vai papildus).
nokaulēt Kaulējoties panākt (lētāku cenu, zemāku maksu).
nokaulēt Kaulējoties panākt, ka cena, maksa tiek samazināta (par kādu noteiktu summu).
nokaulēties Kaulējoties vienoties par cenu; nokaulēt.
diņģēties Kaulēties.
krīt sešnieks (arī piecnieks, četrinieks utt.) kauliņu spēlē: tiek uzmests noteikts cipars, kas rada attiecīgu situāciju.
osteoporoze Kaulu atrofija, tajos pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam.
izmežģījums Kaulu galu saskares pārtraukums (locītavā); izmežģītā locītava.
storveidīgs Kaulzivju kārta, pie kuras pieder lielas (līdz 9 m garas) zivis, piem., store, beluga, sevrjuga [Acipenseriformes].
sarkt (par kādu) kaunēties (par kāda rīcību, izturēšanos u. tml.).
apašs Kauslis, huligāns (sākotnēji Parīzes ielās).
Dieva dāvana kaut kas ļoti labs, izcils (piem., spējas, talants), kas cilvēkam piemīt no dzimšanas vai iegūts negaidīti, bez piepūles.
plēsties Kauties (par dzīvniekiem).
plūkties Kauties (par dzīvniekiem).
sakauties Kauties vienam ar otru, citam ar citu.
izkauties Kauties, arī cīnīties, plēsties (vienam ar otru, savā starpā) un izbeigt kauties, arī cīnīties, plēsties.
plūkāties Kauties, parasti plēšot, velkot (citam citu, piem., aiz drēbēm, matiem).
klupt matos kauties, plēsties.
vicoties Kauties; arī ķildoties.
plūkties Kauties; arī strīdēties.
villoties Kauties; ķildoties.
vicināt dūres kauties.
baidīties Kautrēties, neiedrošināties.
kornets Kavalērijas virsnieks, kas nesa karogu.
dragūns Kavalērists, kas kaujās var piedalīties arī kā kājnieks.
turēt Kavēt (kādu), neļaut (kādam) doties prom; neļaut (kādam) brīvi rīkoties.
atraut Kavēt darīt (ko), nodarboties (ar ko).
stiept laiku kavēties, kavēt (ko), parasti ar nolūku.
vilkt garumā Kavēties.
kazaciete Kazaka sieva vai meita; sieviete, kas cēlusies no kazaku kopienas.
vedējs Kāzu viesi – līgavaiņa radinieki vai draugi.
panāksnieki Kāzu viesis no līgavas puses.
kāzinieks Kāzu viesis; kāzu svinību dalībnieks.
seskāda Kažokāda no izstrādātas seska ādas.
glempings Kempinga veids, kas ir smalkāks, ērtāks nekā tradicionālais, apvienojot viesnīcas komfortu un atpūtu brīvā dabā.
dokumentālists Kinodarbinieks (režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu uzņemšanā.
kinodokumentālists Kinodarbinieks (režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu veidošanā.
kinodramaturģija Kinofilmas scenārija veidošana; attiecīgā daiļrades nozare.
kinokadrs Kinolentes daļa, fragments.
kinovaloda Kinomākslas izteiksmes līdzekļu kopums.
kinovēsturnieks Kinovēstures speciālists.
kinozinātnieks Kinozinātnes speciālists.
sakladzināties Kladzinot sazināties.
saklaigāties Klaigājot sazināties.
ieklaiņot Klaiņojot ievirzīties (kur iekšā).
laukums Klaja zemes platība; atsevišķa vieta (kādā platībā).
izklāt Klājot izvietot, izlikt (ko izplestā veidā).
klases darbs Klases kā kolektīva veikts darbs.
krāsot Klāt ar krāsu (ēkas) ārpusi, (telpas) sienas, grīdu, griestus u. tml.
ziest Klāt, parasti viegli piespiežot un izlīdzinot, (piem., kādu masu) uz kā virsmas.
krāsot Klāt, piesūcināt (ko) ar krāsu (3).
klāties plāni klāties slikti.
jumties Klāties, plesties (kam pāri).
gult Klāties.
iet Klāties.
saklaudzināties Klaudzinot sazināties.
aizklaudzēt Klaudzot attālināties, aizvirzīties.
klaunāde Klauna vai klaunu priekšnesums.
klausīt Klausīties (1).
klausīties ar vaļēju muti klausīties ar lielu interesi.
klausīties ar abām ausīm klausīties ļoti uzmanīgi, vērīgi, sasprindzinot dzirdi.
klausīties ar vienu ausi klausīties pavirši, piem., darot vai domājot ko citu.
pārklausīties Klausoties kļūdīties (saklausot, piem., citus vārdus).
izklausīt Klausoties pārbaudīt.
ieklausīties Klausoties pievērst uzmanību, censties saprast (to, ko dzird).
noklausīties Klausoties uztvert (kāda) runāto, atskaņoto u. tml.
noklausīties Klausoties uztvert ar dzirdi (ko runātu, atskaņotu u. tml.).
saklausīties Klausoties uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz).
izklauvēt Klauvējot piesist (vairākās vietās, piem., lai pārbaudītu).
saklauvēties Klauvējot sazināties.
daktiliskā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un divas neuzsvērtas zilbes.
pianīns Klavieres ar vertikāli novietotām stīgām.
koncertklavieres Klavieres, kas ir paredzētas koncertu sniegšanai, ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
pianisms Klavierspēles māksla.
klavierstunda Klavierspēles nodarbība.
klavierskolotājs Klavierspēles skolotājs.
klaviertehnika Klavierspēles tehnika.
klavieru trio klavieru, vijoles un čella ansamblis; skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam.
klavieru kvartets klavieru, vijoles, alta un čella ansamblis; skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam.
rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
aizklejot Klejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
ieklejot Klejojot ievirzīties (kur iekšā).
izklejot Klejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
planšetdators Klēpjdatora veids, kam raksturīgs kompakts izmērs un skārienjutīgs ekrāns, kura leņķi ir iespējams mainīt un nolikt virsū klaviatūrai.
atklepot Klepojot atbrīvoties no elpvadā iekļuvušā; klepojot atbrīvoties no krēpām.
pārklibot Klibojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nobrēkties Kliedzot pateikt; nokliegties.
bļaut Kliegt, skaļi, nesavaldīgi raudāt.
vaginoze Klīnisks sindroms, kam raksturīga makstī esošo mikroorganismu skaita un sastāva izmaiņa.
klintsradze Klints šķautnes izvirzījums.
svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (6).
aizklīst Klīstot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
ieklīst Klīstot ievirzīties, arī iemaldīties (kur).
noklīst Klīstot novirzīties (no ceļa).
uzklīst Klīstot, arī maldoties nejauši nokļūt, ierasties (kādā vietā).
cinkogrāfija Klišeju izgatavošanas veids – attēla pārnešana uz cinka plates tipogrāfiskai iespiešanai.
naktsklubs Klubs ar izklaides programmu, mūziku, dejām u. tml., kas strādā naktīs.
ieklupt Klūpot iekrist (kur iekšā); strauji (parasti ar lēcienu, klupienu) ievirzīties (kur iekšā).
izklupt Klūpot, ar klupieniem izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
pārklupt Klupšus, klūpot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
norīt krupi klusējot, neprotestējot paciest nepatīkamo, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
klusuciešot Klusējot; nesakot, neizpaužot.
ielīst Klusi, nemanāmi ievirzīties; iezagties, ielavīties.
zem deguna (runāt) klusi, neskaidri (runāt).
nobubināt Klusi, neskaidri pateikt (ko).
iebubināt Klusi, neskaidri pateikt.
bubināt Klusi, neskaidri runāt, teikt (ko).
purpināt Klusi, neskaidri, arī īgni, neapmierināti runāt (parasti pie sevis).
trausls Klusināts, liegs (par skaņu); nepiesātināts (par krāsu, gaismu); ātri gaistošs, arī tikko sajūtams (par smaržu).
mazs Kluss, gandrīz nesadzirdams (par skaņu).
iedudināties Klusu (parasti laipni, mīlīgi) ierunāties.
dudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) runāt, sarunāties; šādi skanēt (par runātāja balsi).
sabubināties Klusu sarunāties.
grudzināt Klusu smieties (apmierinājumā, tīksmē).
pielīst Klusu, nemanot pievirzīties, pietuvoties.
iespiedkļūda Kļūda tekstā, kas radusies saliekot, sagatavojot tekstu iespiešanai.
pārskatīšanās Kļūdīšanās (pārskatoties, noturot ko par citu u. tml.).
aloties Kļūdīties, maldīties.
šaut greizi kļūdīties, nepareizi rīkoties.
šaut šķībi kļūdīties, nepareizi rīkoties.
šaut buku kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
šaut bukus kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
nošaut buku kļūdīties, pārsteigties, rīkoties nepareizi.
nošaut greizi kļūdīties, rīkoties nepareizi.
nošaut šķībi kļūdīties, rīkoties nepareizi.
nošaut garām kļūdīties.
pieļaut kļūdu kļūdīties.
samainīt Kļūdoties uzskatīt (kādu) par citu.
samainīt Kļūdoties uzskatīt (ko) par citu; kļūdoties paņemt vai iedot (kā) vietā ko citu.
stulbt Kļūst nespējīgam aptvert, saprast.
izputēt Kļūstot maksātnespējīgam, pazaudēt savu īpašumu; bankrotēt.
kļūt zilam no dusmām kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi; dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
apsirmot Kļūt (no virspuses, vairākās vietās) sirmam.
apmelnēt Kļūt (no virspuses) tumšam, netīram.
izgaist Kļūt (pamazām) nesaskatāmam; izzust.
sasilt Kļūt (parasti pilnīgi, viscaur) siltam (kā darbības, arī berzes u. tml. rezultātā) – par priekšmetiem.
piebriest Kļūt apjomīgākam, palielināties.
uzpūsties Kļūt apjomīgākam, piem., piepildoties ar gaisu, arī saceļot spalvas u. tml. – par dzīvnieka ķermeni, ķermeņa daļu.
dilt Kļūt ar mazāku redzamo daļu (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
atdzimt Kļūt atkal možam, enerģiskam (pēc paguruma); atjaunoties, izveidoties atkal.
nobažīties Kļūt bažīgam, noraizēties (par ko).
nokārt galvu kļūt bēdīgam, noskumt; padoties izmisumam.
nobēdāties Kļūt bēdīgam; ļoti bēdāties, noskumt.
mulst Kļūt biklam, kautram, nedrošam (piem., uztraukumā, pārdzīvojumā); justies neērti, nedroši, nezināt, kā rīkoties.
izdzist Kļūt blāvam, grūti saskatāmam, salasāmam vai pilnīgi nesalasāmam.
nodzist Kļūt blāvam, grūti saskatāmam, salasāmam vai pilnīgi nesaskatāmam, nesalasāmam.
sabiezēt Kļūt blīvam, palielināties biezumā (par organisma audiem).
nobrūnēt Kļūt brūnganam, brūnam saules, vēja iedarbībā (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
saplīst Kļūt cauram, arī sabojāties, pārstāt funkcionēt (parasti par apģērbu, tā daļām).
sastingt Kļūt cietam vai biezākam, želejveidīgam (piem., pazeminoties temperatūrai).
izmainīties Kļūt citādam; pārveidoties, pārvērsties.
mainīties Kļūt citādam; pārveidoties, pārvērsties.
kuplot Kļūt daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.), papildināties.
uzpūsties Kļūt dusmīgam, apvainoties.
noskaisties Kļūt dusmīgam; sadusmoties.
dzeltēt Kļūt dzeltenam, augiem, to daļām nobriestot, kļūstot gataviem.
apnikt Kļūt garlaicīgam, nepatīkamam (ilgstoša nemainīguma, vienmuļas atkārtošanās vai ilgstošas lietošanas dēļ); vairs neizraisīt interesi.
gatavoties Kļūt gatavam, ienākties (piem., par augļiem).
iesēsties Kļūt grūti izkustināmam (ilgāku laiku kur atrodoties, mazliet iegrimstot); iestrēgt, iegrimt (pat transportlīdzekli).
nogurt Kļūt gurdenam, vārgam, nespēcīgam (no piepūles, fiziskas vai garīgas slodzes).
sacelt seksti kļūt iedomīgam; apvainoties.
iepūsties Kļūt iedomīgam; apvainoties.
apdzeltēt Kļūt iedzeltenam, dzeltenam (no virspuses, visapkārt).
saerroties Kļūt īgnam, neapmierinātam, saskaisties, sadusmoties.
palielināties Kļūt intensīvākam, iedarbīgākam (piem., par parādībām, procesiem sabiedrībā).
sakarst Kļūt karstam (berzes rezultātā).
sakarst Kļūt karstam, rasties karstuma sajūtai (ķermenī, ķermeņa daļā).
klust Kļūt klusam vai klusākam, arī beigties (par skaņām).
korumpēties Kļūt korumpētam; ļauties korupcijai.
milzt Kļūt lielākam, palielināties.
ņemties Kļūt lielākam, spēcīgākam; augt, pieņemties.
sačākstēt Kļūt ļoti vārgam, nespēcīgam.
mākties Kļūt mākoņainam; kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas.
bankrotēt Kļūt maksātnespējīgam; nespēt turpināt savu saimniecisko darbību.
pierimt Kļūt mazāk intensīvam vai izbeigties.
klīst Kļūt mazāk koncentrētam, blīvam; samazināties.
nokristies Kļūt mazākam, samazināties.
sarauties Kļūt mazākam; samazināties apjomā.
pavājināties Kļūt mazliet vājākam, nespēcīgākam, mazāk intensīvam u. tml.
iedzeltēt Kļūt mazliet, arī vietumis dzeltenam; iesākt dzeltēt.
nomiegoties Kļūt miegainam; samiegoties.
apmierināties Kļūt mierīgākam vai mierīgam; nomierināties (pēc satraukuma, uzbudinājuma).
rimties Kļūt mierīgam, nomierināties.
migloties Kļūt miglainam (2), neskaidram.
svīst Kļūt mitram, pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem, atdziestot tvaikiem.
sabozties Kļūt neapmierinātam, saīgušam, justies apvainotam.
izdegt Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust; izzust, tikt iznīcinātam (parasti par jūtām).
nolaisties Kļūt nekārtīgam, nevīžīgam, vairs nerūpēties par savu ārējo izskatu; arī morāli pagrimt.
sastingt Kļūt nekustīgam; nespēt pakustēties.
uzgriezt muguru Kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu); novērsties (no kāda).
mulst Kļūt nenoteiktam, neskaidram, nedrošam.
noslēgties Kļūt nesabiedriskam, arī mazrunīgam, neatklājot savas domas, pārdzīvojumus; norobežoties (no citiem).
pazust Kļūt nesadzirdamam, citu trokšņu pārmāktam (par skaņu).
pagaist Kļūt nesadzirdamam, nesaskatāmam.
gaist Kļūt nesadzirdamam, pamazām izskanēt, apklust.
jukt Kļūt nesakarīgam, neskaidram.
izzust Kļūt nesaskatāmam (attālinoties, arī nonākot tumsā, miglā u. tml.).
zust Kļūt nesaskatāmam (attālinoties, arī nonākot tumsā, miglā u. tml.).
nozust Kļūt nesaskatāmam, aizvirzoties (aiz kā), attālinoties vai ievirzoties (kur).
gaist Kļūt nesaskatāmam, pamazām zust skatienam.
nozust Kļūt nesaskatāmam, šķietamā kustībā aizvirzoties (aiz kā), ievirzoties (kur) – par debess spīdekļiem.
izļurkt Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu.
izlēkt vai no ādas ārā kļūt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
izlēkt vai no ādas laukā kļūt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
iziet no rāmjiem kļūt nesavaldīgam, dusmīgam.
apmigloties Kļūt neskaidram, miglainam, ar samazinātām uztveres spējām (par acīm, redzi, skatienu).
sadugt Kļūt neskaidram, miglainam, dūmakainam; apmākties.
apmigloties Kļūt neskaidram, neasam (par prātu, apziņu).
pabalēt Kļūt neskaidram, pavāji saskatāmam.
migloties Kļūt neskaidram.
apsūbēt Kļūt nespodram, tumšam, pārklājoties (no virspuses) ar netīrumiem, pelējumu u. tml.
šķobīties Kļūt nestabilam, nedrošam; funkcionēt nepareizi.
sašūpoties Kļūt nestabilam, nedrošam.
sasvārstīties Kļūt nestabilam, zaudēt noteiktību.
saļodzīties Kļūt nestabilam.
smērēties Kļūt netīram, traipīties.
nosmērēties Kļūt netīram; notraipīties, notriepties.
sagurt Kļūt neveselam, arī nespēcīgam.
saniķoties Kļūt neveselam, arī tādam, kura darbībā ir traucējumi.
samežģīties Kļūt nevienādam (piem., aizķeroties).
ieiet vēsturē kļūt nozīmīgam vai vispārzināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
iestāties Kļūt par (organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni.
realizēties Kļūt par īstenību; īstenoties.
īstenoties Kļūt par īstenību; realizēties.
uzsēsties (kādam) uz kakla kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam); uzspiest savu gribu, uzkundzēties (kādam).
uzsēsties (kādam) kaklā kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam); uzspiest savu gribu, uzkundzēties (kādam).
paplukt Kļūt paretam, neizskatīgam, savelties (par dzīvnieka apspalvojumu).
aizskanēt Kļūt pazīstamam; izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.).
dilt Kļūt plānākam; mazināties (apmēros, daudzumā).
izsīkt Kļūt radoša darba nespējīgam (par cilvēku); vājināties, izbeigties (piem., par spējām, talantu).
atklāties Kļūt redzamam (piem., ko noņemot, kam atvirzoties); kļūt redzamam, nonākot (kur).
atvērties Kļūt redzamam, pavērties skatienam (no kādas vietas).
rādīties Kļūt redzamam, saskatāmam, parādīties.
izplūst Kļūt resnākam, aptaukoties (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
pampt Kļūt resnākam, palielināties apjomā (parasti slimības dēļ); tūkt.
pieņemties miesās kļūt resnākam, uzbaroties.
sasāpēt Kļūt sāpīgam (par ķermeņa daļu); sasāpēties.
nosvilt Kļūt sārtam, iekaisušam (piem., saules, vēja iedarbībā).
apsarkt Kļūt sārtam, iesarkanam (no virspuses).
sārtot Kļūt sārtam, palielinoties asiņu pieplūdumam – par seju, tās daļām.
sārtoties Kļūt sārtam, palielinoties asiņu pieplūdumam – par seju, tās daļām.
sasarkt Kļūt sārtam, sarkanam (piem., piepūles, ārējas ietekmes rezultātā).
nosarkt Kļūt sārtam, sārtoties.
piesarkt Kļūt sārtam, sārtoties.
kalst Kļūt sausākam, zaudēt parasti mitrumu (par mutes gļotādu, lūpām).
aizsērēt Kļūt seklam, nogulsnējoties ūdens sanesām.
atlaisties Kļūt siltākam, iestājoties atkusnim; lēni atkust.
noskaidroties Kļūt skaidram (par debesīm, laikapstākļiem).
atslābt Kļūt slābam, nespēcīgam vai slābākam, nespēcīgākam; kļūt mazāk saspringtam.
mērcēties Kļūt slapjam lietū; liedēties.
apslinkoties Kļūt slinkam, ļauties slinkumam.
apslinkt Kļūt slinkam, ļauties slinkumam.
sadugt Kļūt smacīgam; sastāvēties.
pieņemties Kļūt spēcīgākam, intensīvākam; pastiprināties.
atmosties Kļūt spēcīgi jūtamam, aktivizēties.
sacirsties Kļūt stūrgalvīgam, nepiekāpīgam (parasti jūtoties apvainotam, skaistoties).
samākties Kļūt tādam, kad debesis ir apmākušās; mācoties izveidoties.
nomākties Kļūt tādam, kad debesis ir ļoti mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem).
novilkties Kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas; apmākties.
tikt Kļūt tādam, kam ir iespēja (ko darīt, veikt, arī ko izmantot).
nopinkāties Kļūt tādam, kam ir pinkās savēlies apmatojums.
zaudēt Kļūt tādam, kam ir samazinājies (piem., kādas vielas daudzums).
slāpt Kļūt tādam, kam ir slāpes, kas izjūt slāpes.
sākt Kļūt tādam, kam izpaužas, ir uztveramas pirmās pazīmes (par parādībām dabā).
migloties Kļūt tādam, kam nav redzes asuma.
plīst Kļūt tādam, kam patoloģiska procesa vai traumas rezultātā pilnīgi atveras siena (par dobu orgānu, ķermeņa dobumu); kļūt tādam, kam rodas atvere, caurums (piem., par tulznu, čūlu).
vīst Kļūt tādam, kam rodas novecošanās, arī ilgstoša slimības ārējās pazīmes (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piem., gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī slāpt (2).
sasprēgāt Kļūt tādam, kam sprēgāšanas rezultātā rodas vairākas, daudzas sīkas, garenas, nedziļas brūces.
zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav (iepriekšējā izskata, kvalitātes).
atradināties Kļūt tādam, kam zudušas agrākās iemaņas, ierašas; arī atsvešināties.
savīst Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, rodas novecošanas ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu stāvokli), kam ir gandrīz radies (kas, piem., īpašība, skaitliskā vērtība).
noķīlēt Kļūt tādam, kas neļauj (kam) kustēties, darboties.
nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
sākt Kļūt tādam, kas pauž, arī kam izpaužas (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) pirmās pazīmes.
sacietēt Kļūt tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, apstrādāt.
atdzīvoties Kļūt tādam, kur atsākusies rosība, kustība.
pajukt Kļūt tādam, kur daļēji zudušas savstarpējas saiknes, attiecības.
mosties Kļūt tādam, kur ir atsākusies, iesākusies rosība, darbīgums, kustība.
saskābt Kļūt tādam, kurā (parasti ievērojami) palielinās skābes vai skābju saturs.
pārcukuroties Kļūt tādam, kurā ir izkristalizējies cukurs; sacukuroties.
sagurt Kļūt tādam, kurā izpaužas slimība, arī nespēks.
sarētot Kļūt tādam, kurā izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētoties.
uzvārīties Kļūt tādam, kurā kas sāk vārīties (par trauku, dzesēšanas sistēmu u. tml.).
sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas, piem., laikapstākļu ietekmē, rodas nogulsnes, putekļi, netīrumi u. tml.
notrulināties Kļūt trulam, nespējīgam pilnvērtīgi funkcionēt.
aptumšoties Kļūt tumšam vai tumšākam (daļēji vai pilnīgi samazinoties apgaismojumam).
aptumst Kļūt tumšam vai tumšākam (parasti samazinoties apgaismojumam); arī satumst.
tumst Kļūt tumšam vai tumšākam (piem., laikapstākļu ietekmē, iestājoties tumsai).
sabiezēt Kļūt tumšam vai tumšākam, arī piesātinātam (par krāsu, tās toni).
satumst Kļūt tumšam, vājinoties vai izbeidzoties apgaismojumam.
tuvoties Kļūt tuvākam, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu, arī par cilvēka mūža posmu).
(sa)spicēt ausis kļūt uzmanīgam, sasprindzināti klausīties, lai ko uzzinātu.
iezīmēties Kļūt uztveramam, parādīties, izpausties.
atklāties Kļūt uztveramam, parādīties.
aprimt Kļūt vājākam, izbeigties.
noklust Kļūt vājākam, izpausties vājāk vai izbeigties pavisam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
paputēt Kļūt vājākam, samazināties.
sakrist Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu.
sakristies Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu.
noliesēt Kļūt vājam, liesam (par dzīvnieku).
sadēdēt Kļūt vājam, nespēcīgam, ļoti panīkt.
rist Kļūt vaļīgam, dalīties pa sastāvdaļām, irt.
novārgt Kļūt vārgam, nespēcīgam (nelabvēlīgu apstākļu dēļ).
panīkt Kļūt vārgam, nespēcīgam (par cilvēku).
novecot Kļūt vecam (parasti par cilvēkiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir redzamas vecuma izraisītas ārējas pazīmes.
atdzist Kļūt vēsākam vai aukstam; mazināties sakarsumam.
atvēst Kļūt vēsākam vai vēsam; atvēsināties.
atlabt Kļūt veselākam, veselam, atspirgt.
atveseļoties Kļūt veselākam; atgūt veselību (pēc slimības).
dzīt Kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
dzīt Kļūt veselam, veidojoties jauniem audiem bojāto vietā; saaugt (par brūci).
izdēdēt Kļūt viscaur irdenam, drupenam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
sēsties Kļūt zemākam, samazināties (par ūdens līmeni ūdenstilpē).
nokrist Kļūt zemākam, samazināties, pazemināties (par ūdeni, ūdenstilpes līmeni); nokristies (1).
nokrist Kļūt zemam vai zemākam (par temperatūru, spiedienu u. tml.); nokristies (1).
atklāties Kļūt zināmam, noskaidroties.
spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, nepiekāpīgam; nepakļauties (piem., kāda gribai).
apmākties Kļūt, būt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laika apstākļiem, laika posmu).
samulst Kļūt, parasti pēkšņi, neskaidram, nenoteiktam.
sakrēslot Kļūt, parasti pilnīgi, krēslainam (parasti pēc saulrieta); kļūt tādam, kur iestājas, parasti pilnīga, krēsla.
saglumēt Kļūt, parasti viscaur, glumam, piem., pārklājoties ar gļotām, saturot gļotvielas.
samirkt Kļūt, parasti viscaur, slapjam; piesūkties ar mitrumu.
uzknābāt Knābājot (piemēram, no zemes) savākt un apēst, ieēst.
apknābāt Knābājot atdalīt, noēst (no virspuses, visapkārt).
platknaibles Knaibles ar platiem galiem.
plakanknaibles Knaibles, kuru galiem ir plakana iekšējā virsma.
knīpstangas Knaibles.
maigles Knaibles.
stanga Knaibles.
apknibināt Knibinot atdalīt sīkus gabaliņus, nodrupināt (no virspuses, visapkārt).
izknibināt Knibinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
iekniebt Kniebjot sāpīgi iespiest (kur).
uzkniedēt Kniedējot piestiprināt (uz kā, kam).
noknosīties Knosoties pavadīt (kādu laikposmu).
iekodināt Kodinot panākt, ka (kodne) iesūcas, izveido toni, rakstu vai padziļinājumus.
materiāla elastības modulis koeficients, kas raksturo materiāla pretestību.
celms Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc stumbra nozāģēšanas vai nociršanas.
dore Kokā izcirsts vai no dabiska dobuma izveidots bišu saimes mājoklis.
panelis Koka plātņu apšuvums gar telpas sienas apakšējo daļu; apdares plāksne.
oboja Koka pūšaminstruments ar vārstuļiem, dubultu mēlīti un kura skanējumam ir mazliet nazāla pieskaņa.
sakārnis Koka saknes liels gabals; koka sakne kopā ar celmu.
sērkociņš Koka skaliņš, kura viens gals ir apziests ar berzes iedarbībā viegli uzliesmojošu vielu.
spraudiņš Koka, plastmasas u. tml. neliels irbulītis, kuru iesprauž mazās uzkodās.
rāmis Koka, plastmasas vai metāla konstrukcija, kurā iestiprina (piem., loga) rūtis.
gateris Kokapstrādes darbmašīna apaļkoku sazāģēšanai garenvirzienā; vieta, telpa, kur atrodas šāda darbmašīna.
zalenis Kokapstrādes procesā no zariem, galotnēm, skujām un lapām iegūtā produkcija – zaļā masa.
kokrūpniecība Kokapstrādes rūpniecība.
māteskoks Kokaugs, ko izmanto par mātesaugu.
vītolu dzimta kokaugu dzimta, kurā ietilpst divmāju augi lokaniem zariem, šaurām lapām un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem (piem., vītoli, apses).
mežmateriāli Kokmateriāli un pārējā no meža iegūstamā produkcija (piem., eglītes, meijas, sveķi, sulas).
kokšķiedras plātnes kokmateriāls, ko izgatavo, presējot koksnes masu ar sintētiskiem sveķiem u. c. piedevām.
palma Koks (tropos un subtropos) ar nesazarotu stumbru un lielām, vēdekļveidīgām vai plūksnotām lapām.
līčija Koks ar nelieliem sarkanīgiem augļiem [Litchi chinesis].
venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā) un kam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne un interesants raksts [Milletia laurentii]; apdares materiāls.
krāja Koksnes daudzums augošos kokos.
kokapstrāde Koksnes mehāniskā apstrāde.
gadskārta Koksnes pieauguma josla viena veģetācijas perioda laikā; gadu gredzens (koka vai krūma stumbrā).
kokogle Koksnes sausās pārtvaices produkts – pārogļojusies koksne, ko iegūst, karsējot koksni bez gaisa pieejas.
zāģētava Koku mehāniskās apstrādes vieta, fabrika, cehs, kurā ražo zāģmateriālus; kokzāģētava.
snieglauze Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
sniegliece Koku saliekšanās un izgāšanās, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
rezolūcija Koleģiāls lēmums, kas pieņemts pēc kāda jautājuma apspriešanas kongresā, konferencē, sapulcē u. tml.; dokuments, kurā atspoguļots šāds lēmums.
rotaļdeja Kolektīva rotaļa, ko izpilda, dziedot kādu latviešu tautas dziesmu un veicot noteiktas kustības; attiecīgais tautas horeogrāfijas žanrs.
kolonists Kolonijas (1) iedzīvotājs, kas ieceļojis no metropoles.
skvoters Kolonists, kas apmeties brīvā, neapstrādātā zemes gabalā (ASV, Kanādas, Austrālijas kolonizācijas laikā).
meistarkomanda Komanda sporta spēlēs, kuras dalībnieki ir augstākās klases sportisti (sporta meistari).
līderkomanda Komanda, kas (sacensībās) izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā.
vadības komanda komanda, kas paredzēta datora funkcionēšanas organizēšanai, nevis datu apstrādes procesa izpildei.
beisbols Komandu sporta spēle (izplatīta, piem., ASV, Japānā), kurā bumbu atsit ar vāles veida nūju.
regbijs Komandu sporta spēle ar ovālu bumbu, kuru drīkst spert, nest vai piespēlēt ar rokām.
hokejs Komandu sporta spēle uz ledus ar speciālām nūjām un ripu, kura jāiesit pretinieka vārtos.
lauka hokejs komandu sporta spēle zālienā ar speciālām nūjām un bumbiņu, kura jāiesit pretinieka vārtos.
sadales komisija komisija, kas padomju iekārtas laikā lēma par mācību iestādi beigušo speciālistu nosūtīšanu uz noteiktām darba vietām.
muzikālā komēdija komiska rakstura skatuves darbs ar mūziku, koriem, solo dziedājumiem un dejām; operete.
komsorgs Komjaunatnes darba organizators; komjaunatnes pirmorganizācijas vadītājs.
rolsroiss Kompānijas "Rolls-Royce" ražotā luksusa klases vieglā automašīna.
deklinācija Kompasa magnētadatas novirzes no reālā, ģeogrāfiskā Ziemeļpola.
dodekafonija Komponēšanas metode, kas balstās uz hromatiskās gammas visu 12 toņu absolūtu līdztiesīgumu.
daļa Kompozicionāli pabeigta, pastāvīga vienība (mākslas darbā, skatuves priekšnesumā).
turbokompresors Kompresors, ko piedzen turbīna.
komjaunatne Komunistiskās jaunatnes organizācija (bijušajā PSRS).
komjaunietis Komunistiskās jaunatnes savienības (komjaunatnes) biedrs.
gruporgs Komunistiskās partijas, komjaunatnes organizācijas u. tml. grupas organizators; tās vadītājs (bij. Padomju Savienībā).
kumulēties Koncentrēties (par enerģiju).
centrēties Koncentrēties kādu darbību veikšanai, jautājumu risināšanai.
perināties Koncentrēties, izplatīties noteiktā organisma daļā (par slimības ierosinātājiem).
iecentrēties Koncentrēties, saņemties (kāda, parasti garīga darba veikšanai).
savākties Koncentrēties; nomierināties; saņemties.
karaļūdens Koncentrēts skābju maisījums (trīs daļas sālsskābes un viena daļa slāpekļskābes), kas šķīdina zeltu, platīnu.
ģeopolitika Koncepcija, ka valsts politiku, galvenokārt ārpolitiku, nosaka tās ģeogrāfiskie faktori (ģeogrāfiskais stāvoklis, dabas resursi u. tml.); uz ģeogrāfiskiem faktoriem balstīta ārpolitika.
plurālisms Koncepcija, kas atzīst, ka viss esošais sastāv no vairākām izolētām esamībām, kas nav reducējamas uz vienu principu; pretstats: monisms.
klavierkoncerts Koncerts klavierēm un orķestrim.
vieskoncerts Koncerts, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs mākslinieks vai mākslinieciskā vienība citā vietā.
autorkoncerts Koncerts, kurā atskaņo viena autora skaņdarbus (parasti, piedaloties pašam autoram).
pomāde Konditorejas izstrādājums – aromatizēta no cukura un cietes sīrupa, augļu un ogu sulas savārījuma iegūta staipīga želejveida masa, ko pilda konfektēs.
karamele Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, karsējot cukura šķīduma un cietes sīrupa maisījumu.
beķereja Konditorejas izstrādājumu veikals (kopā ar ceptuvi un, parasti, kafejnīcu), kur pārdod smalkmaizītes, kliņģerus, kūkas u. tml.
sesija Konferences, kongresa u. tml. darba kārtības daļa.
zvans Konisks, dobs metāla veidojums, kura iekšpusē esošā mēle, sitoties pret tā sienām, rada vibrējošu skaņu.
konjunktivīts Konjunktīvas iekaisums, kura pazīmes ir acs ābola un plakstiņu apsārtums, asarošana, sāpes.
skaistumkonkurss Konkurss, kurā notiek cīņa par skaistākās sievietes vai skaistākā vīrieša titulu.
vītināt Konservēt (iesālot un žāvējot, kaltējot).
špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, kas tiek neatļauti izmantots zināšanu pārbaudes laikā.
uzņemt laiku konstatēt kādas darbības, norises ilgumu (parasti sportā).
vilkt kvadrātsakni konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
modelēt Konstruēt, veidot (kā modeli); nodarboties ar modeļu (2) izgatavošanu.
sastatnis Konstrukcija (kā novietošanai), kas sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem, pie kuriem ir piestiprināti horizontāli elementi (piem., plāksnes).
segums Konstrukcija, veidojums, kas (ko) aizsargā no apkārtējās vides iedarbības, norobežo to no apkārtējās vides.
vadīkla Konstrukcijas elements, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
mentorings Konsultatīva sadarbība starp mentoru un viņa pieredzes pārņēmēju; darbaudzināšana.
talons Kontroles dokuments, kas apstiprina tiesības kaut ko saņemt, lietot, izmantot; sabiedriskā transporta (elektroniskā) biļete.
terikons Konusveida kaudze (pie derīgo izrakteņu ieguves vietām kalnrūpniecības rajonos), kur novieto nevajadzīgo iežu materiālu.
lāsteka Konusveida ledus veidojums, kas radies, tekot šķidrumam (piem., no jumta) lejup.
kimono piedurknes kopā ar apģērba augšdaļu piegrieztas piedurknes.
tas Kopā ar īpašības vārdu pārākajā pakāpē izsaka vispārākās pakāpes nozīmi.
tusiņš Kopā sanākšana, satikšanās (piem., ballītē, klubā); arī pasākums, kurā satiekas cilvēki ar kopīgām interesēm.
desmits Kopa, kas sastāv no desmit vienībām.
pārkopēt Kopējot pārnest (zīmējumu, attēlu u. tml.) uz citas pamatnes, citā vidē.
kopiespaids Kopējs, vienojošs iespaids.
sadraudzība Kopība, kas izveidojusies uz draudzīgu attiecību, vienotu interešu pamata; sadarbība šādā kopībā.
ieroču brālība kopīgās cīņās izveidojusies karavīru draudzība.
apspriesties Kopīgi apspriest, apmainīties domām.
sadarboties Kopīgi, savstarpēji saskaņoti darboties, arī palīdzēt.
auklēt Kopt, pieskatīt (zīdaini, mazu bērnu).
vidus Kopums, grupa (ko veido cilvēki, arī citas dzīvas būtnes, līdzīgi priekšmeti, parādības).
salikums Kopums, kas ir izveidots vai izveidojies, apvienojot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
sistēma Kopums, kopa, starp kuras elementiem, sastāvdaļām ir savstarpējas attieksmes ar noteiktām funkcijām.
aktīnija Koraļļu klases jūras dzīvnieks, kas pēc formas atgādina maisu ar starveidīgiem taustekļiem.
speciālkorespondents Korespondents, kas sniedz speciālu informāciju par ko.
radiokorespondents Korespondents, kas strādā radio.
kordiriģents Korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs; kora diriģents.
kopkoris Koris (parasti Dziesmu svētkos), kurā apvienoti vairāki vai daudzi koru kolektīvi.
dziesmu karš koru sacensības dziesmu svētkos.
magnetosfēra Kosmiskā telpa ap debess ķermeni, kurā darbojas šā ķermeņa magnētiskais lauks.
bezgalība Kosmiskā telpa, debesis.
kosmiskā stacija kosmiskais lidaparāts, kurā var ilgstoši uzturēties un kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem kosmosā.
Saules sistēma kosmiskās telpas daļa, kurā dominē Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas spēka iedarbībā tur pastāvīgi atrodas.
pavadonis Kosmisks objekts, kas pievilkšanas spēka iedarbībā pa orbītu riņķo ap kādu debess ķermeni.
ņemt Kosties (3).
kostīmjaka Kostīma (1) augšējā daļa, žakete; kostīmkleitas augšējā daļa – jaka bez oderes.
bikškostīms Kostīms, kas sastāv no žaketes un garajām biksēm.
zālainie spraudeņi košumkrūmu un ziemciešu pavairošanai izmantojami nepārkoksnējušies spraudeņi.
iekost Kožot iespiest zobus (kur iekšā).
iekosties Kožot iespiesties (kur iekšā) – par zobiem.
piekrāties Krājoties tikt piepildītam, aizņemtam (ar ko).
eolīti Krama, retāk cita akmens šķembas ar asām šķautnēm, kas, iespējams, ir vissenākie darba rīki.
nokrāpt Krāpjot, krāpjoties panākt, ka (kāds) neiegūst (ko) pilnā mērā vai nemaz.
izkrāpt Krāpjoties iegūt (ko no kāda).
krāpties Krāpt (1); mānīties, blēdīties.
šmaukties Krāpties.
dzīva krāsa krāsa, kas izraisa dzīvesprieku, možumu; spilgta krāsa.
reflekss Krāsas nianse gleznā, kas rodas, uz priekšmetiem krītot gaismai, kura atstarojusies no citiem objektiem.
izcelties Krasi atdalīties (no apkārtējiem, arī kontrastēt ar apkārtējo); būt labāk redzamam, uztveramam (uz vispārējā fona).
polemika Krasi atšķirīgu (politikas, zinātnes, mākslas u. tml.) uzskatu publisks iztirzājums.
izdalīties Krasi atšķirties (no pārējā, no apkārtējā), būt labi saredzamam, sadzirdamam.
pārmest kūleni Krasi pārvērsties, pārmainīties.
krāsnsaugša Krāsns (1) augša; maizes krāsns virsa.
iemute Krāsns mutes (kurtuves) priekšdaļa.
piekrāsot Krāsojot panākt, ka (kas) ir vēlamā, pieskanīgā tonī.
nokrāsot Krāsojot pārklāt vai piesūcināt (ko) ar krāsu vai krāsvielu.
pindzelēties Krāsoties.
lūzums Krass pavērsiens, būtiskas pārmaiņas (piem., procesā, parādībā).
jūras mēsli krastā izskalotās aļģes, ko lieto augsnes mēslošanai.
zemesrags Krasta izvirzījums, kas iestiepjas jūrā, ezerā vai upē.
kolorīts Krāsu, krāsu toņu kopums (mākslas darbā); dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids.
sīpolpuķes Krāšņi ziedoši augi, kas barības vielu rezerves uzkrāj sīpolā vai bumbuļsīpolā (piem., gladiolas, hiacintes, tulpes, krokusi, lilijas).
revija Krāšņs, teatralizēts uzvedums ar sižetiski nesaistītiem muzikāliem, deju u. tml. priekšnesumiem.
kalla Krāšņumaugs ar lielām lapām un sīku ziedu vālīti, ko aptver balta, piltuves veida seglapa.
nokratīties Kratīties un pārstāt kratīties (par transportlīdzekli, tā daļām).
pakratīt galvu kratot galvu, izpaust (ko), noraidīt (ko), nepievienoties (kam).
papurināt galvu kratot galvu, izpaust (ko), noraidīt (ko), nepievienoties (kam).
aizkratīties Kratoties aizbraukt.
izkratīties Kratoties dejot.
nokratīties Kratoties nobraukt (noteiktu laiku vai attālumu).
nokraukāties Kraukāties un pārstāt kraukāties.
čipsi Kraukšķīgas, ļoti plānas kartupeļu plāksnītes.
gubot Kraut, mest gubās (parasti, piem., labību).
tranzītkrava Krava, kas tiek vesta tranzītā caur kādu citu valsti, teritoriju.
tranzītpārvadājums Kravas, preces, kas uz galamērķi tiek pārvadātas caur citu teritoriju.
pakoties Kravāties.
krājaizdevu sabiedrība kredītiestāde, kas dibināta kooperatīvas sabiedrības formā un kas sniedz finanšu pakalpojumus saviem biedriem.
hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums.
depozītoperācija Kredītiestāžu (banku u. c.) operācija, kuras mērķis ir panākt naudas noguldīšanu.
vekseļu diskonts kredītoperācija – vekseļu pirkšana pirms to maksāšanas termiņa iestāšanās.
blanko kredīts kredīts bez materiāla nodrošinājuma, kreditoram uzticoties kreditējamai personai.
bakborts Kreisā puse (borts), skatoties no pakaļgala (parasti laivai, kuģim).
lūgšanu krelles krelles, ar kurām kontrolē lūgšanu rituāla pareizu izpildi; rožukronis.
vakarot Krēslot, iestāties vakaram.
atzveltnes krēsls krēsls ar platu, ērtu aizmugures daļu un sānu malām roku atbalstīšanai.
krešu salāti kressalāti.
sinode Krievijas cara Pētera I nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas un reliģijas lietas.
meņševiki Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējais spārns, kas izveidojās šīs partijas 2. kongresā (1903. g.), nostājoties opozīcijā pret V. Ļeņina vadīto kreiso novirzienu (boļševikiem).
častuška Krievu folkloras žanrs – īsa (parasti četrrindu) dziesma ar aktuālu saturu.
kriminālprocess Krimināllietu tiesāšanas kārtība; krimināllietu izmeklēšana un iztiesāšana.
koroners Kriminālpolicists (ASV, Lielbritānijā), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus (ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi) un ievada tiesas izmeklēšanu.
iepriekšējā izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kurā vāc pierādījumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai; lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
kriminālists Krimināltiesību speciālists; kriminālistikas speciālists.
nākt lejā krist (no kurienes).
nākt zemē krist (no kurienes).
plēst matus krist izmisumā, ļoti uztraukties, nezinot, ko iesākt.
laisties gar zemi krist, arī gulties zemē.
kūleņot Krist, gāzties, metot vairākus kūleņus.
mest kūleni Krist, gāzties, velties ar galvu uz leju.
kūleņot Krist, vairākkārt griežoties apkārt.
sacukuroties Kristalizēties, parasti viscaur (par medu, ievārījumu).
kristībnieks Kristību dalībnieks, viesis.
pestīšana Kristietībā – atsevišķa cilvēka un visas cilvēces glābšana, izpirkšana no grēka un tā radītajām sekām, kas iespējama, pateicoties Jēzus Kristus brīvprātīgajai nāvei pie krusta un augšāmcelšanai no mirušajiem.
Jēzus Kristietībā – Dieva Dēls, pasaules pestītājs.
Vasarsvētki Kristietībā – reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā.
dievs Kristietībā un citās monoteistiskās reliģijās – pasaules radītājs un valdnieks; augstākā esamība.
pareizticība Kristietības austrumu atzars, viens no trim kristietības pamatvirzieniem, kas radies 11. gs., sašķeļoties rietumu un austrumu Romas baznīcām.
septītās dienas adventisti kristīga konfesija, kas uzsver Kristus drīzu atkalatnākšanu un svin sabatu (septītā dienā pēc jūdu kalendāra, sestā – pēc daļā Rietumu pasaules lietotā kalendāra).
agape Kristīgā mīlestība kā pretstats erotiskajai mīlestībai.
Mirušo piemiņas diena kristīgās baznīcas noteikta mirušo atceres diena.
martirijs Kristīgās ticības apliecinājums, atsakoties noliegt Kristu un tādējādi pakļaujot sevi moku pilnai nāvei.
kopti Kristīgie ēģiptieši, senās Ēģiptes iedzīvotāju pēcteči.
liturģija Kristīgo dievkalpojums vai tā daļa atbilstoši attiecīgajā konfesijā noteiktajai kārtībai.
krusts Kristīgo reliģiska zīme – (parasti) divas taisnes, kas krustojas; šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls.
pārkristīt Kristīt vēlreiz, no jauna (parasti, uzņemot citā konfesijā).
pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā).
tirzāt Kritiski apspriest, analizēt, vērtēt.
pakārties Krītot aizķerties (kur, aiz kā) un palikt karājoties.
iekrist Krītot ievirzīties (kur iekšā).
izkrist Krītot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
pārkrist Krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko); krītot novietoties pāri (kam), pār (ko).
piezemēties Krītot sasniegt zemi (par mestiem priekšmetiem).
uzkrist Krītot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
sakrist Krītot, arī gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, arī kur).
sasisties Krītot, atsitoties (pret ko) u. tml., savainoties, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu.
piegāzt Krītot, gāžoties (kam), tikt piepildītam vai noklātam lielā daudzumā (ar to).
iekārties Krītot, gāžoties aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
sagrūst Krītot, lecot, atsitoties pret ko u. tml., radīt sastiepumu (parasti kājā, rokā), padarīt (to) sāpīgu.
slacīt Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (parasti par šķidrumu).
rakstāmais krīts krīts, kas paredzēts rakstīšanai, zīmēšanai (piem., uz tāfeles, asfalta).
krodziniece Kroga īpašnieka sieva; viesu apkalpotāja krogā.
krodzinieks Kroga īpašnieks vai nomnieks, kas arī apkalpo viesus.
kritums Krokojuma, lejupslīdes stāvoklis (piem., apģērbam).
saradot Krustot (sugas, šķirnes).
saradoties Krustoties (par sugām, šķirnēm).
ripsis Krustziežu (kāpostu) dzimtas viengadīgs eļļas un lopbarības, kā arī nektāraugs ar mietveida sakni, zaļām, matotām apakšējām lapām [Brassica campestris; Brassica rapa].
marimba Ksilofonam līdzīgs afrikāņu izcelsmes mūzikas instruments.
kokgriezums Ksilogrāfijas veids – attēla pārnešana uz garšķiedras koka plātnes; šāda veida mākslas darbs.
kokgrebums Ksilogrāfijas veids – attēla pārnešana uz stāvšķiedras koka plātnes; šāda veida mākslas darbs.
buka Kučiera sēdeklis (karietes, ratu vai kamanu priekšā).
uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu, pret ko).
matrozis Kuģa apkalpes loceklis, kas veic dažādus darbus gan uz kuģa klāja, gan mašīntelpā.
kuģinieks Kuģa apkalpes loceklis; jūras braucējs.
jūrnieks Kuģa apkalpes loceklis.
kuģa rullis kuģa apkalpes saraksts.
dreifs Kuģa novirze no kursa (piem., vēja, straumes ietekmē).
dreifs Kuģa pasīva pārvietošanās (dzinējiem nedarbojoties).
dedveits Kuģa pilna kravnesība, ieskaitot visus braucienam nepieciešamos (kurināmā, ūdens u. c.) krājumus.
stūres māja kuģa telpa, kurā vada stūres iekārtu.
stūresvīrs Kuģa, jahtas komandas loceklis, kas veic pienākumus pie stūres rata.
pirātisms Kuģa, lidaparāta vardarbīga sagrābšana un aplaupīšana, piesavināšanās.
velkonis Kuģis (kā, piemēram, peldošu objektu, ūdens transportlīdzekļu) pārvietošanai pa ūdenstilpēm, (tos) velkot, stumjot, piestūrējot.
motorkuģis Kuģis, kura galvenais dzinējs ir iekšdedzes motors.
pārkuģot Kuģojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
stāpelis Kuģu būvēšanai, remontēšanai un nolaišanai ūdenī iekārtots laukums ar slīpumu uz ūdenstilpes pusi.
osta Kuģu stāvēšanai paredzēta ūdenstilpes piekrastes josla ar kuģu apkopei, kravas iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai un tamlīdzīgiem mērķiem iekārtotu teritoriju.
ābolkūka Kūka, kas cepta no kārtainās sviesta mīklas ar ābolu masas kārtu vidū.
termīts Kukainis, kas dzīvo galvenokārt tropos lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām un ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
sakņgrauzis Kukainis, kas grauž augu saknes; mizgrauzis, kas perinās skuju koku saknēs.
ūdenskukainis Kukainis, kas ir pielāgojies dzīvei ūdenī vai uz tā virsmas; ūdens kukainis.
ezis Kukaiņēdāju kārtas nakts dzīvnieks ar asām adatām klātu ķermeņa virsdaļu un kas briesmu brīžos spēj saritināties kamolā.
ūdens kukaiņi kukaiņi, kas ir pielāgojušies dzīvei ūdenī vai uz tā virsmas.
lapseņu dzimta kukaiņu dzimta, kurā ietilpst lapsenes, sirseņi.
bišu dzimta kukaiņu dzimta, kurā ietilpst mājas bites, kamenes u. tml.
plēvspārņu kārta kukaiņu kārta, pie kuras pieder, piem., bites, kamenes, lapsenes, sirseņi, spāres, skudras.
prusaki Kukaiņu kārtas vidēji lieli kukaiņi ar ovālu, stipri saplacinātu ķermeni, diviem spārnu pāriem, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem [Blattoptera].
kuršu ķoniņš Kuldīgas apkaimes brīvciemu iedzīvotājs, kam par dienestu Livonijas ordeņa karaspēkā savulaik bija piešķirta zeme un īpašas privilēģijas.
aizkūleņot Kūleņojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
izkūleņot Kūleņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
nokūleņot Kūleņojot nonākt lejā, zemē; kūleņojot novirzīties nost (no kā).
rolmopsis Kulinārijas izstrādājums – cilindriski satīta marinētas siļķes fileja.
sviests Kulinārijas izstrādājums – sviesta un dažādu piedevu (parasti arī garšaugu) maisījums.
lobītājs Kultivators, arkls augsnes virsējās kārtas apstrādei.
dārzenis Kultivēts lakstaugs, kura sulīgās daļas (saknes, lapas, augļus) lieto uzturā.
bibliotēka Kultūras iestāde (vai organizācijas, iestādes daļa), kas krāj, apstrādā, glabā grāmatas un citus izdevumus (arī rokrakstus, mikrofilmas, audioierakstus u. tml.) un izsniedz tos lasītājiem, apmeklētājiem.
nemateriālais kultūras mantojums kultūras mantojums, kas ietver mutvārdu izpausmes formas, paražas, rituālus, svētkus u. tml.
kulturoloģija Kultūras un kultūrvēstures pētniecība; attiecīgais mācību priekšmets.
vandaļi Kultūras vērtību, dabas bagātību u. tml. nesaudzīgs postītājs.
pūrs Kultūras vērtību, zināšanu, atmiņu u. tml. kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā.
postmodernisms Kultūras, ideoloģijas, politikas u. tml. virziens, kas radies kā reakcija uz modernismu un modernajām sabiedrības attīstības tendencēm.
sakņaugi Kultūraugi, kuru galvenā izmantojamā daļa ir saknes, retāk – lapas.
dārza neļķes kultūraugs, ko audzē griezto ziedu ieguvei – 50–60 cm augstas neļķes ar krāšņiem ziediem dažādās krāsās.
izkūņoties Kūņojoties, ķepurojoties izkļūt.
apkvēpt Kūpot (kam), pārklāties (ar kvēpiem vai sodrējiem); nokvēpt.
apkūpēt Kūpot, degot (kam), pārklāties (ar kvēpiem, sodrējiem); apkvēpt; nokvēpt.
izkurēties Kurēties un pabeigt kurēties.
fosilais kurināmais kurināmais, kas veidojies no agrāko ģeoloģisko periodu organismiem.
piekurināt Kurinot panākt, ka (kas) piesilst.
tupeles Kurpes (parasti lētas, arī novalkātas).
platformenes Kurpes ar ļoti biezu zoli; platformas kurpes.
platformas kurpes kurpes ar ļoti biezu zoli.
spicenes Kurpes uz augstiem un tieviem papēžiem.
šņorkurpes Kurpes, kas sienamas ciet ar auklām (šņorēm).
speckurss Kurss, kuru iekļauj studiju, mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
jebkurš Kurš katrs, ikviens (no visiem iespējamiem).
kursenieki Kuršu kāpu iedzīvotāji (pārsvarā līdz Otrajam pasaules karam), kuru valoda (mūsdienās izzūdoša) ir radniecīga latviešu valodai.
spelte Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.); kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi; liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij).
jānītis Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar sīkiem dzeltenīgiem vai iesārtiem ziediem kurvīšos zaru galos.
kurzemnieki Kurzemes novada iedzīvotāji.
tāmnieks Kurzemes ziemeļdaļas iedzīvotājs, kas runā lībiskā dialekta Kurzemes izloksnēs.
uzkūsāt Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā – par trauku.
kulstīties Kustēties (parasti strauji, spēcīgi).
rotēt Kustēties apļveidā ap kādu punktu vai asi.
vējoties Kustēties gaisa plūsmā (piemēram, par augiem, priekšmetiem); kustēties, radot gaisa plūsmu.
vējot Kustēties gaisa plūsmā (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
kūļāties Kustēties šurp un turp, no vienas puses uz otru, šūpoties (par ķermeņa daļām).
skaloties Kustēties, arī padobji guldzēt, atsitoties pret trauka malām (par šķidrumu, arī trauku, kurā atrodas šķidrums).
plunčāties Kustēties, arī peldēt ūdenī, šļakstinot to (par cilvēkiem).
rosīties Kustēties, darboties (par dzīvniekiem).
luncināties Kustēties, lēkāt (kā tuvumā), luncinot asti (parasti par suni).
plivināties Kustēties, pārvietoties, parasti strauji, bieži mainot virzienu.
braukt Kustēties, slīdēt (par priekšmetiem).
staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaļ kustībā – par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
pīties Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piem., aizķeroties aiz kā, arī slikti orientējoties).
locīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus.
trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
gājiens Kustība no (mehānisma, ierīces) viena galējā stāvokļa līdz otram.
ekumenisms Kustība par kristīgo konfesiju un baznīcu vienotību.
strīķēties Kustībā vairākkārt skarties (pie kā).
berzēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā).
trīties Kustībā, pārvietojoties skart ko tā, ka rodas berze.
berzties Kustībā, pārvietojoties, skart ko tā, ka rodas berze.
svārstība Kustība, process, kas laikā atkārtojas.
palēninājums Kustības ātruma vai darbības, norises tempa samazinājums.
solis Kustības cikls (ejot, skrienot u. tml.), kurā kāju pārvieto uz citu atbalsta punktu un pārnes uz to ķermeņa svaru.
psihomotorika Kustību kopums, kuras izraisa psihiskie procesi.
plastika Kustību lokanums, vijīgums, arī harmoniskums; arī kustību izveides paņēmienu kopums.
sunītis Kustību rotaļa, kurā vienam dalībniekam jāpanāk kāds no bēgošajiem pārējiem dalībniekiem un jāpieskaras viņam.
rādītājs Kustīga bulta, adata (pie mēraparāta, mērierīces u. tml. skalas) kāda lieluma parādīšanai.
vira Kustīga savienojuma detaļa, ar ko piestiprina, piem., durvis, loga rāmi, vāku, lai tie varētu vērties.
tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
noplakt Kūstot (sniegam), samazināties, kļūt zemākam, plānākam.
sakust Kūstot deformēties, sabojāties.
sačākstēt Kūstot kļūt nestipram, irdenam.
atkust Kūstot mazināties, izbeigties sasaluma stāvoklim.
nokust Kūstot pārvērsties par šķidrumu un izzust.
sakust Kūstot savienoties, sajaukties.
izkustēties Kustoties izmainīt iepriekšējo stāvokli, atrašanās vietu.
izstaipīties Kustoties izvingrināt ķermeni, tā daļas.
nest Kustoties pārvietot, virzīt.
aizkustēt Kustoties, ejot aizvirzīties.
ielocīties Kustoties, lokoties kļūt lokanākam, mazāk izjust fiziskas grūtības.
trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
nospārdīties Kustoties, spārdoties (parasti guļot) nostumt sev apsegu.
izkustēties Kustoties, tiekot kustinātam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (par priekšmetiem).
ielocīt Kustoties, vingrinoties panākt, ka (piem., locekļi) kļūst vingrāki, pāriet stīvums u. tml.; ievingrināt.
atsisties Kustoties, virzoties ar triecienu atdurties (pret ko).
meistars Kvalificēts strādnieks, kas nodarbojas ar kādu amatu; profesionāls amatnieks ar kvalifikāciju apliecinošu dokumentu.
iespiedējs Kvalificēts strādnieks, kas tipogrāfiski iespiež poligrāfijas izdevumus.
kultūra Kvalitāte, atbilstība normām (darba nozarē, darba procesā, kādas profesijas pārstāvim).
raudze Kvalitātes pakāpe.
volumetrija Kvantitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir šķidras vai gāzveida vielas tilpuma mērīšana; tilpumanalīze.
nokvernēt Kvernot, esot bezdarbībā, pavadīt (kādu laikposmu).
boulings Ķegļu spēles paveids, kuras mērķis ir, pa īpašu celiņu ripinot bumbu, notriekt pēc iespējas vairāk ķegļu.
galli Ķeltu ciltis, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju, Nīderlandes dienvidus, Vācijas dienvidrietumus), veidojot franču etnoģenēzes pamatu.
silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā – gaisa gars jaunas, skaistas spārnotas sievietes veidolā.
izķemmēt Ķemmējot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
māžoties Ķēmoties; ākstīties.
izķepēt Ķepējot izziest, arī izlietot (daudz vai visu).
uzķepuroties Ķepurojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ķepurojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
izķepuroties Ķepurojoties, kustinot ķermeni izkļūt (no kā).
ieķērkties Ķērcošā balsī iesaukties.
galva Ķermeņa augšējā daļa (cilvēkam) vai priekšējā daļa (dzīvniekiem), kurā atrodas smadzenes.
plecs Ķermeņa augšējā, priekšējā daļa (dzīvniekam) no kakla līdz priekšējās ekstremitātes pamatam.
paaste Ķermeņa daļa, arī apmatojums, apspalvojums, kas atrodas zem astes.
stiepe Ķermeņa deformācija, kas rodas, mehāniskiem spēkiem iedarbojoties virzienā prom no ķermeņa.
magnetostrikcija Ķermeņa formas un lieluma maiņa tā magnetizēšanas procesā.
rumpis Ķermeņa pamatdaļa (neskaitot galvu un ekstremitātes).
tiltiņš Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā – skaustam) atbalstoties pret pamatu.
gravitācija Ķermeņu vispārīga fizikāla īpašība savstarpēji pievilkties ar spēku, kas atkarīgs no to masas un savstarpējā attāluma.
sviesta ķērne ķērne sviesta kulšanai.
pieķerties Ķerties (pie kā, kam klāt), piem., lai pieturētos.
naids Ķildas, nesaskaņas; nesaticība.
kašķīgs Ķildīgs, strīdīgs; arī nesaticīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
saķildoties Ķildojoties nonākt savstarpējās naidīgās attiecībās; sastrīdēties.
ķīvēties Ķildoties (parasti ne sevišķi asi).
naidoties Ķildoties, būt nesaticīgam (ar kādu).
kašķēties Ķildoties, strīdēties.
ieķīlēt Ķīlējot iestiprināt, nostiprināt.
fizikālā ķīmija ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pēta, piem., vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
koksnes ķīmija ķīmijas nozare, kas pēta koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi.
reducēšana Ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpes samazināšana ķīmiskā reakcijā.
izēst Ķīmiskā procesā radīt caurumus, robus, sabojāt (priekšmetu) – par rūsu, kodīgām vielām.
pāriet Ķīmiskā reakcijā pārvērsties par ko citu.
ķēdes reakcija ķīmiska reakcija vai kodolreakcija, kurā rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
mākslīgā šķiedra ķīmiskā šķiedra, ko iegūst no dabiskiem organiskiem savienojumiem (galvenokārt celulozes).
kobalts Ķīmiskais elements – sudrabbalts metāls ar iesarkanu nokrāsu, ko izmanto sevišķi cietu termiski izturīgu sakausējumu radīšanai, metāla pārklājumos, emaljas, krāsu, stikla rūpniecībā u. tml. [Co].
esteri Ķīmiskas vielas, kas rodas, savstarpēji iedarbojoties spirtam un skābei.
izotopiskie indikatori ķīmiskas vielas, kurās daļa atomu aizvietoti ar to izotopiem, ko lieto, lai izpētītu dažādus procesus.
kušņi Ķīmiski aktīvas vielas, ko metināšanā, lodēšanā lieto virsmu attīrīšanai no oksīdiem un metinājuma šuves, lodējuma uzlabošanai.
saistīties Ķīmiski, fizikāli savienoties.
ēst Ķīmiski, mehāniski u. tml. iedarbojoties bojāt, arī iznīcināt.
halogēni Ķīmisko elementu grupa – gāzes vai viegli gaistošas vielas ar asu smaku (fluors, hlors, broms, jods, astats).
anhidrīdi Ķīmisko elementu savienojumi ar skābekli (oksīdi), kuri, pievienodami ūdeni, veido skābes.
ķīmisms Ķīmisko īpašību kopums (vielai, procesam); organismā norisoša fizioloģiska procesa ķīmiskais pamats, mehānisms.
jodīds Ķīmisks savienojums ar jodu (parasti jodūdeņražskābes sāls).
provitamīns Ķīmisks savienojums, no kā organismā var veidoties vitamīns.
kungfu Ķīnā radies cīņas veids, kurā pašaizsardzības nolūkā tiek izmantotas kājas un rokas; ķīniešu karatē.
daoisms Ķīniešu filozofijas virziens, mācība par dao, kas aicināja respektēt pasaulē pastāvošo kārtību un ritmu; viena no ķīniešu reliģijām, kas pauž šādus uzskatus.
fen šui ķīniešu mācība par telpas un apkārtējās vides iekārtošanu un dabā pastāvošo enerģiju ietekmi uz cilvēku.
kaitēties Ķircināties, rotaļāties.
rādīt garu degunu (kādam) Ķircinot, kaitinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu.
ketguts Ķiruģiskie diegi no (parasti) aitu zarnām, kurus nevajag ņemt ārā no šuves.
mikroķirurģija Ķirurģijas paveids, kurā operē ļoti sīkus objektus (piem., sīkos asinsvadus), izmantojot optiskas ierīces un īpašus smalkus instrumentus.
ķeizargrieziens Ķirurģiska operācija – augļa izņemšana no dzemdes, atverot vēdera dobumu un pārgriežot dzemdes sienu.
hameleons Ķirzakai līdzīgs dzīvnieks ar garu mēli un spēcīgu asti, kurš spēj mainīt ādas krāsu, pielāgojoties videi.
dabiskā izlase labāk pielāgoto, veselīgāko īpatņu saglabāšanās un vājāko īpatņu skaita samazināšanās.
pluskoks Labākais starp pārējiem audzes kokiem, kas atšķiras, piem., ar stumbra taisnumu, mazzarojumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām.
tartars Labas kvalitātes samalta vai sīki sakapāta jēlas gaļas vai zivs fileja ar nedaudz garšvielām.
fibromioma Labdabīgs audzējs, kas izveidojies no saistaudiem un muskuļaudiem.
teratoma Labdabīgs audzējs, kas radies embrionālajā attīstībā.
veselīgs Labestīgs, uzmundrinošs.
sinekūra Labi atalgots amats, kura veikšanai nav vajadzīgs daudz darba, lielas piepūles.
lekns Labi attīstīts, veselīgs, kupls (par augiem, to daļām).
skaists Labi kopts, ar vēlamām sugas, šķirnes īpašībām (par dzīvniekiem, augiem).
sekta Labi organizēta, autoritāra un savrupa reliģiska kopa, kas var būt nošķīrusies no oficiālās baznīcas.
sēdēt Labi piegulēt augumam, piestāvēt (par apģērbu).
īsts Labi, patiesi.
taisīties klāt (kādam) labināties ap kādu.
ielabot kļūdas labojot neviļus, negribēti ieviest kļūdas.
kolonija Labošanas darbu iestāde (parasti nepilngadīgajiem noziedzniekiem).
apmierinājums Labpatika, prieks (ko rada apmierinātas tieksmes, vēlēšanās, prasības).
turēties pie sava krēsla labprātīgi neatstāt vadošu amatu, arī censties to saglabāt.
turēties pie saviem krēsliem labprātīgi neatstāt vadošu amatu, arī censties to saglabāt.
saulains Labsirdīgs, sirsnīgs, arī dzīvespriecīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); gaišs (3).
veicināt Labvēlīgi ietekmēt (procesa, darbības u. tml. norisi); arī sekmēt.
palaimēties Labvēlīgu apstākļu dēļ paveikties, izdoties.
uzlaidelēties Laidelējoties uzlaisties.
laidelēt Laidelēties.
plūdlīnija Laidena forma (parasti transportlīdzeklim), kas mazina vides pretestību.
sals Laika apstākļi, kad gaisa temperatūra ir zem nulles; liels aukstums.
iziet Laika gaitā attīstoties, sasniegt (noteiktu pakāpi, stadiju, stāvokli u. tml.).
sadēdēt Laika gaitā kļūt nestipram, sabojāties.
sinodiskais periods laika intervāls, pēc kura atkārtojas planētas vai pavadoņa opozīcijas un konjunkcijas, kā arī fāzes.
stunda Laika mērvienība – 60 minūtes.
minūte Laika mērvienība – 60 sekundes.
diennakts Laika mērvienība – laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu ilgs laika posms, kas sastāv no vienas dienas un nakts.
sekunde Laika mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – 1/60 daļa minūtes [s].
laiks Laika moments, kas parasti ir attiecināts uz kādas darbības, norises u. tml. sākumu vai beigām.
ekvinokcija Laika moments, kurā Saule savā kustībā šķērso debess ekvatoru un kad dienas un nakts garums ir vienāds.
stunda Laika periods (parasti 40 vai 45 minūtes), kad notiek viena mācību nodarbība; mācāmā viela, ko apgūst šajā laika periodā.
peldsezona Laika periods, kad var peldēties atklātās ūdenstilpēs.
dekāde Laika posms (aptuveni desmit dienas), kurā notiek kāds īpašs pasākums.
gads Laika posms (parasti 12 kalendāra mēneši), kurā noris noteikts (saimnieciskās vai sabiedriskās dzīves) cikls.
finanšu gads laika posms gada garumā, ko izmanto kā atskaites punktu finanšu norēķinos.
diena Laika posms no saules lēkta līdz rietam, kad ir gaišs.
darbalaiks Laika posms, kad iestāde, uzņēmums ir atvērti, lai pieņemtu apmeklētājus, sniegtu kādus pakalpojumus u. tml.
latentais slimības periods laika posms, kamēr neparādās slimības izpausmes.
darbmūžs Laika posms, kurā (iekārta, ierīce) saglabā savai darbībai vajadzīgās īpašības, spēj normāli darboties.
Jūlija kalendārs laika skaitīšanas sistēma, ko ieviesa Romas valdnieka Jūlija Cēzara laikā.
Mēness kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir Mēness fāzes.
Saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku.
sinodiskais mēnesis laika sprīdis starp divām vienādām Mēness fāzēm.
drošs Laikam gan, iespējams.
pirms Laikposmā, kurā vēl nav sākusies kāda darbība, norise, iestājies kāds stāvoklis.
sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kas ir izdevīgs (kā) norisei, kam raksturīgas kopīgas īpatnības, norises.
samta sezona laikposms (parasti rudenī), kad (kādā ģeogrāfiskā reģionā) ir labvēlīgi apstākļi atpūtai pie jūras (piem., samazinājies karstums).
vakars Laikposms aptuveni ap saules rietu; laikposms, kad diena ir beigusies un nakts vēl nav iestājusies.
nestunda Laikposms, brīdis, kad notiek kas ļauns, jāpārdzīvo briesmas u. tml.
apkures sezona laikposms, kad dzīvojamām platībām tiek pieslēgta centralizētā apkure.
miera laiki laikposms, kad nav kara (piem., starp Pirmo un Otro pasaules karu).
sezona Laikposms, kad sistemātiski notiek kultūras pasākumi (piem., koncerti, izrādes).
maiņa Laikposms, kam beidzoties, viena cilvēku grupa mainās ar citu grupu (piem., darbā, mācību iestādē).
advente Laiks pirms Kristus dzimšanas svētkiem – no baznīcas gada sākuma (1. Adventes svētdienas jeb ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem) līdz Ziemassvētku vakaram 24. decembrī.
zelta laiki laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi; laiks, kad dzīve ir laimīga.
zelta laiks laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi; laiks, kad dzīve ir laimīga.
papildlaiks Laiks, ko sporta spēlēs piešķir uzvarētāja noskaidrošanai, ja pēc spēles pamatlaika beigšanās rezultāts ir neizšķirts.
reverberācijas laiks laiks, kurā skaņa norimst līdz nesadzirdamības robežai.
nesaule Laiks, laikposms, laikapstākļi u. tml., kad nespīd saule.
svētlaime Laimes izjūta, ko izraisa kas svēts, arī ļoti ilgots, kārots; laimes augstākā pakāpe.
vinnests Laimests.
loterija Laimestu (mantu vai naudas) izloze pēc numurētām biļetēm.
baltas dienas laimīgs dzīves posms.
labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu, piem., lai panāktu, ka nedusmojas, piedod).
ielūgt Laipni, lūguma formā uzaicināt (kādu) ierasties (parasti sarīkojumā, svinībās).
aizlaipot Laipojot aizvirzīties.
ielaipot Laipojot ievirzīties (kur iekšā).
izlaipot Laipojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
pārlaipot Laipojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
laiskot Laiskoties.
sēsties Laisties lejā (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
laistīties zeltā un sudrabā Laistīties zelta un sudraba krāsā.
atlaisties Laižoties atkļūt šurp.
nolaisties Laižoties nonākt no augstākas vietas zemākā – par putniem, kukaiņiem.
pārlaisties Laižoties pārvietoties (uz citu vietu).
pārlaisties Laižoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
palaisties Laižoties pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
pielaisties Laižoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pielidot.
salaisties Laižoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – parasti par putniem, kukaiņiem.
uzlaisties Laižoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); laižoties uzvirzīties uz kādas vietas.
aizlaisties Laižoties, lidojot aizvirzīties.
aplaisties Laižoties, lidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
izlaisties Laižoties, lidojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
ielaisties Laižoties, nosēžoties, ievirzīties (kur iekšā).
politūra Laka, dabisko sveķu šķīdums spirtā, ko parasti izmanto koksnes izstrādājumu virsmas spodrināšanai.
nitrolaka Laka, kas izgatavota no celulozes nitrāta.
gludā lakrica lakrica, kuras saknēm un apakšzemes dzinumiem ir salda garša.
zālaugi Lakstaugi ar viengadīgām mīkstām, nepārkoksnētām virszemes daļām.
latvānis Lakstaugs ar lielām lapām, resnu stublāju, baltiem vai zaļganiem čemurveida ziediem (dažām sugām augu sula var radīt ķīmiskus apdegumus).
gundega Lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem.
salāts Lakstaugs ar veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, ko lieto uzturā termiski neapstrādātus [Lactuca sativa].
platlapji Lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piem., ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi).
gānīties Lamāties.
griestu lampa lampa, ko pakar pie griestiem.
sienas lampa lampa, ko piestiprina pie sienas.
karbīda lampa lampa, kurā deg acetilēns, kas rodas, ūdenim iedarbojoties uz kalcija karbīdu.
blanka Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piem., korespondencei, uzziņām).
veidlapa Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, uzziņām).
papīrs Lapa ar rakstītu vai iespiestu tekstu; dokuments.
šķelta lapa lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piem., gandrenes lapa).
vienkārša lapa lapa, kas sastāv no vienas plātnes.
olimpiskā lāpa lāpa, kuru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar kuru nes uguni uz olimpisko spēļu vietu.
lāpnesis Lāpas nesējs (piem., lāpu gājienā).
pielapes Lapas pamatnes izaugumi (parasti divi), kas aizsargā jaunās lapas.
pielāpīt Lāpot (apģērbu, zeķes u. tml.) novērst (tajā) nelielus bojājumus.
aplāpīt Lāpot uzturēt kārtībā (kāda drēbes).
sirsenis Lapseņu dzimtas paliels kukainis, kam raksturīgs brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos vai pažobelēs; irsis [Vespa crabro].
stādāmā lāpstiņa lāpstiņa bedrītes izrakšanai, stādot augus.
lapi Lapzemes iedzīvotāji – sāmi.
sēņot Lasīt sēnes (2).
izlāsot Lāsojot izdalīties.
ielasīties Lasot (piem., grāmatu) iedziļināties, sākt pilnībā uztvert lasīto.
izlasīt Lasot izmeklēt, izvēlēties (no kāda kopuma).
izlasīt Lasot izņemt (no kurienes, kur u. tml.).
pielasīt Lasot, vācot (piem., ogas, sēnes) piepildīt (ko).
smolts Lašu mazuļu attīstības stadija (parasti 1–2 gadu vecums), kad tie ir nobrieduši ceļojumam no upes uz jūru; šādu attīstības stadiju sasniedzis lašu mazulis.
rumba Latīņamerikāņu cilmes sarīkojumu deja; šīs dejas mūzika.
tortilja Latīņamerikāņu virtuves ēdiens – plakana, plāna, pankūkai līdzīga maize, kurā ietin dažādus pildījumus.
kārkluvācietība Latvieša cenšanās atdarināt vācieti, pielīdzināties viņam (19. gs. Latvijā).
veclatvieši Latvieši, kas kādā ārvalstī ir apmetušies pirms samērā ilga laika (atšķirībā no latviešiem, kas tur ir apmetušies vēlāk).
daina Latviešu klasiskā tautasdziesma.
Gaismas pils latviešu tautas garīgo vērtību simbols, arī skola, kultūras vai izglītības iestāde, bibliotēka.
trešais tēvadēls latviešu tautas pasakās trešais, jaunākais dēls, kuru vecākie brāļi parasti uzskata par vientiesi un muļķīti; nesavtīgs cilvēks.
rotāšanas dziesmas latviešu tautas pavasara dziesmas ar īpašu refrēnu.
letika Latviešu valodā izdoto grāmatu, periodikas un citu iespieddarbu kopums; viss, kas izdots par Latviju un latviešiem.
kursiskās izloksnes latviešu valodas izloksnes, kurās ir kuršu valodas iezīmes.
zemgaliskās izloksnes latviešu valodas izloksnes, kurās ir zemgaļu valodas iezīmes.
kārkluvācietis Latvietis, kas cenšas atdarināt vācieti, pielīdzināties viņam.
latgalieši Latvijas austrumdaļas – Latgales – pamatiedzīvotāji.
Latvijas Banka Latvijas centrālā banka, kurai piešķirtas naudas un vērtspapīru izlaišanas tiesības, kā arī tiesības kontrolēt naudas apgrozību un pārraudzīt citas bankas.
nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.–1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piem., Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju.
saeima Latvijas Republikas augstākā valsts varas institūcija, kurai pieder likumdošanas tiesības.
NBS Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki (dibināti 1994. gadā, apvienojot Aizsardzības spēkus un Zemessardzi).
virsmežniecība Latvijas valsts mežu pārvaldes lielākā teritoriālā vienība, kurā ietilpst vairākas mežniecības.
skansts Lauka nocietinājums, ko veido zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī.
gravitācijas lauks lauks, telpa, kurā darbojas Zemes pievilkšanas spēks.
rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piem., cukurbietes, kartupeļi, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana.
kombains Lauksaimniecības darba mašīna, ar ko vienlaicīgi veic noteiktu labības novākšanas un apstrādes operāciju ciklu.
dakša Lauksaimniecības darba rīks – garam kātam piestiprināti divi vai vairāki paralēli metāla zari.
ecēšas Lauksaimniecības darba rīks augsnes virskārtas irdināšanai, sēklas iestrādāšanai, tīruma virsmas līdzināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
kultivators Lauksaimniecības mašīna augsnes virskārtas apstrādei – irdināšanai, drupināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
šķīvis Lauksaimniecības mašīnu sastāvdaļa – liekta diskveida metāla plāksne augsnes griešanai.
augļkopība Lauksaimniecības nozare – augļaugu kultūru audzēšana; attiecīgā zinātnes nozare.
augkopība Lauksaimniecības nozare – kultūraugu audzēšana; attiecīgā zinātnes nozare.
zemkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu.
gājējs Laukstrādnieks, kalps bez pastāvīgas dzīves un darba vietas.
pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas atlīdzībā par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas.
mēnessakmens Laukšpata paveids – daļēji caurspīdīgs minerāls (pusdārgakmens) ar maigi zilganu, mēnessgaismai līdzīgu nokrāsu.
izpalīgs Lauku darbos nodarbināts skolēns (Otrā pasaules kara laikā vācu armijas okupētajā teritorijā).
sēta Lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas.
sīkzemniecība Lauku iedzīvotāju slānis, ko veido nelielu zemes platību, mazu lauku saimniecību īpašnieki.
jaunsaimnieks Lauku zemes īpašnieks pēc 1920. gada agrākās reformas.
priekšlaukums Laukums, kas atrodas (kā, parasti celtnes) priekšā.
iet pie altāra laulāties.
leģitimācija Laulībā dzimuša bērna tiesību piešķiršana ārlaulības bērnam (dažās valstīs).
civillaulība Laulība, kas noslēgta valsts civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādē (pretstatā baznīcas laulībai).
monogāmija Laulības un ģimenes forma – viena vīrieša un vienas sievietes pastāvīga dzimumkopdzīve; seksuālas attiecības tikai ar vienu partneri.
nolaupīt Laupot iegūt, piesavināties.
kamparkoks Lauru dzimtas koks, no kura koksnes iegūst kamparu [Cinnamomum camphora].
izlauzīt Lauzot atdalīt (parasti daļu no veselā).
uzlauzīt Lauzot, parasti no apakšpuses uz augšu, sašķelt, sasmalcināt.
dragāt Lauzt, graut, postīt (iedarbojoties ar mehānisku spēku).
izlauzt Laužot izdabūt, izcelt (no kurienes, kur u. tml.); laužot atdalīt (no kā).
uzlauzt Laužot, parasti no apakšpuses uz augšu, sašķelt, sasmalcināt.
vulkāniskās bumbas lavas gabali, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izsviesti no krātera.
atlavīties Lavoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
nolavīties Lavoties nonākt lejā, zemē.
uzlavīties Lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
lāzera rādāmkoks lāzera ierīce, kas paredzēta kādu objektu norādīšanai uz ekrāna vai tāfeles.
kontaktlēca Lēca, ko uzliek tieši uz acs ābola (redzes uzlabošanai).
aplēkt Lēcieniem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
izlēkt Lecot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izlēkt Lecot izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
palēkt Lecot pavirzīties (kur, uz kurieni).
salēkt Lecot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
aizlēkt Lecot, ar lēcieniem aizvirzīties.
pielēkt Lecot, ar lēcieniem vai lieliem, straujiem soļiem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
ielēkt Lecot, ar lēcienu ievirzīties (kur iekšā).
pārlēkt Lecot, ar lēcienu pārvietoties (uz kurieni, kur u. tml.).
uzlēkt Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas.
nolēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem novirzīties (nost no kā).
pārlēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
oss Ledāja kušanas ūdeņu sanests garš, šaurs vaļņveida paugurs vai pauguru virkne.
kontinentālais ledājs ledājs, kas aizņem ievērojamu daļu sauszemes neatkarīgi no tās reljefa (piem., Grenlandē).
āliņģis Ledū izcirsts caurums (virs ūdenstilpnes).
klejojošais ledus ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
piesala Ledus josla (pie ūdenstilpes krasta).
ledussega Ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu; ledus sega.
ledus sega ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu.
uzledojums Ledus veidojums (parasti mūžīgā sasaluma apgabalos) virs zemes no izplūstošā gruntsūdens vai virs ledus segas ar ledu aizsprostotās upēs.
ledus puķes leduspuķes.
limfocīti Leikocīti, kas zīdītāju asins šūnās veic aizsargfunkciju (piem., piedalās imunitātes radīšanā).
izliet Lejot panākt, ka (šķidrums) izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
zeme Lejup, pret zemeslodes virsmu vērstā virzienā.
aizlēkāt Lēkājot aizvirzīties.
izlēkāt Lēkājot spēt pārvietoties.
ievadlekcija Lekcija, ar kuru ievada, iesāk (piem., mācību kursu).
plenārlekcija Lekcija, kas ir paredzēta visiem (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
vieslekcija Lekcija, ko lasa vieslektors.
stenokardija Lēkmjveida sāpes sirds apvidū, ko (parasti) rada sirds vainagartēriju sašaurināšanās un nepietiekama asiņu piegāde.
izlēkšot Lēkšiem izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pārlēkšot Lēkšiem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
aizlēkšot Lēkšojot aizvirzīties, lēkšiem aizskriet.
palēkšot Lēkšojot pavirzīties (nelielu attālumu).
pielēkšot Lēkšojot, lēkšiem pievirzīties (pie kā, kam klāt).
vieslektors Lektors, kas ieradies no citurienes un lasa lekcijas citā vietā (piem., citā augstskolā).
lemess Lemesis.
spriest Lemt lietu tiesā, taisīt tiesas spriedumu, pieņemt lēmumu.
ievilkties Lēnā gaitā ieiet, ienākt, lēnām ievirzīties (kur iekšā).
izvilkties Lēnā gaitā iziet, iznākt (no kurienes, kur u. tml.).
pievilkties Lēnā gaitā pienākt, pievirzīties.
uzvilkties Lēnā gaitā uziet, uzrāpties u. tml.
vilkties Lēnā gaitā, arī ar piepūli, negribīgi u. tml. iet, doties (kur, uz kurieni) – par cilvēkiem, dzīvniekiem; lēni kādā apgrūtinājumā braukt (par transportlīdzekļiem).
habanera Lēna kubiešu izcelsmes spāņu deja; šīs dejas mūzika.
šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā.
pārkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
kūņoties Lēnā, neveiklā gaitā virzīties.
polonēze Lēna, svinīga poļu deja, arī balles deja ¾ taktsmērā (ar ko parasti atklāj balli); šīs dejas mūzika.
aizvilkties Lēnām aizvirzīties.
iegrimt Lēnām ievirzīties, ieliekties uz iekšu (parasti par zemes virsmu).
izvilkties Lēnām izplūst, izsūkties (piem., par mitrumu).
pārvilkties Lēnām, ar piepūli pārvirzīties (pāri kam).
novilkt Lēnām, nesteidzīgi nodzīvot, (grūtos, smagos apstākļos) pavadīt (kādu laiku).
nočāpot Lēnām, nesteidzīgi noiet (lejā, garām u. tml.).
piečāpot Lēnām, nesteidzīgi pievirzīties.
izlīst Lēnām, pakāpeniski izvirzīties un kļūt redzamam.
piebīdīties Lēnām, pakāpeniski pievirzīties, pietuvoties (kam tuvāk).
slīgt Lēnām, pamazām nonākt kādā nevēlamā dzīves situācijā; grimt (4).
slīkt Lēnām, pamazām nonākt kādā nevēlamā dzīves situācijā; grimt; slīgt.
pārvilkties Lēnām, parasti ar piepūli atgriezties (piem., mājās); pārrasties.
aizvelties Lēnām, viļņveida kustībā aizvirzīties (par lielu kā kopumu).
aizslīdēt Lēni aizvirzīties, pārvietoties.
atslīgt Lēni atsēsties, atgulties (parasti bezspēkā); lēni, nevarīgi nonākt iepriekšējā stāvoklī.
atvilkties Lēni atvirzīties nost, atpakaļ.
čukāt Lēni braukt, pārvietoties.
izsūkties Lēni izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
slaistīties Lēni kustēties, staigāt, arī atrasties (kur) bezdarbībā.
noslīgt Lēni noliekties, noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām).
noslīgt uz ceļiem lēni novietoties balstā uz ceļgaliem.
noslīgt ceļos lēni novietoties balstā uz ceļgaliem.
nolaisties Lēni pārvietojoties ar gaisa plūsmu, nonākt no augstākas vietas zemākā.
čāpot Lēni pārvietoties.
uzrāpties Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā.
sariesties Lēni veidoties, rasties (parasti par asarām, siekalām).
līst Lēni virzīties, izplatīties.
kāpties Lēni virzīties, kustēties (atpakaļ) – piem., par transportlīdzekli.
rāpties Lēni virzīties, parādīties – par debess spīdekļiem.
čunčināt Lēni virzīties.
ložņāt Lēni virzoties, skart vairākas vietas; iespiesties vairākās vietās.
(tikko) vilkt kājas lēni, ar grūtībām iet (aiz noguruma, nespēka).
pīties Lēni, ar grūtībām runāt, bieži apraujoties runas plūsmā.
uzrāpties Lēni, ar grūtībām uzvirzīties (par transportlīdzekļiem).
rāpties Lēni, ar grūtībām virzīties (parasti uz augšu) – par transportlīdzekļiem.
izsvempties Lēni, ar grūtībām, arī neveikli izkļūt, izkāpt (no kurienes).
uzlīst Lēni, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā.
gruzdēt Lēni, bez liesmas degt.
čāpot Lēni, nesteidzīgi iet.
iekūņoties Lēni, neveikli ievirzīties (kur iekšā).
svempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli kāpt, rāpties, arī celties.
uzpeldēt Lēni, slīdoši (arī šķietami) virzoties, parādīties, kļūt redzamam.
aizpeldēt Lēni, slīdoši aizvirzīties.
vilkties Lēni, slīdoši virzīties, pārvietoties (piem., par gliemezi, slieku, skudru).
lāsot Lēni, sūcoties pa lāsēm, tecēt, plūst (par šķidrumu).
tūļāties Lēni, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
rāms Lēns, vienmērīgs, nesteidzīgs (par kustību, norisi, darbību); mierīgs (2).
saite Lente, virve, aukla, auduma vai ādas sloksne u. tml., ko izmanto, piem., kā piesiešanai, sasiešanai, nostiprināšanai.
kaklasaite Lentveida apģērba piederums (parasti no rakstaina auduma), ko sien ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles).
šķērsleņķi Leņķi, kas rodas, ja divas taisnes krusto trešā taisne.
azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem).
sekstants Leņķu mērīšanas instruments, kura skalas garums atbilst riņķa līnijas sestajai daļai un ko parasti lieto navigācijā.
lesbiskā mīlestība lesbisms.
hostelis Lēta apmešanās vieta ar kopīgu virtuvi, labierīcībām u. tml.; jauniešu viesnīca.
bārs Lete (restorānā, kafejnīcā), kur novietoti dažādi vienas grupas ēdieni un apmeklētāji var tos ņemt.
bārs Lete (restorānā, kafejnīcā), pie kuras apkalpo apmeklētājus.
pludmale Lēzena, ūdens noskalota (jūras, ezera, upes) krastmala.
lībiskais dialekts lībiešu valodas ietekmē radies latviešu valodas dialekts, ko runā Kurzemes ziemeļu un Vidzemes ziemeļrietumu daļā.
komercpilnvarojums Licence pārdot preces, pakalpojumus u. tml., izmantojot tirdzniecības zīmi un maksājot par to atlīdzību; franšīze.
franšīze Licence pārdot preces, pakalpojumus u. tml., izmantojot tirdzniecības zīmi un maksājot par to atlīdzību; komercpilnvarojums.
bortinženieris Lidaparāta apkalpes loceklis – inženieris.
bortmehāniķis Lidaparāta apkalpes loceklis – mehāniķis.
trīsplāksnis Lidaparāts ar trim nesošiem spārniem, kas atrodas cits virs cita; triplāns.
balons Lidaparāts bez dzinēja – milzīgs ar gāzi pildīts (parasti apaļš) apvalks ar piestiprinātu grozu pasažieriem.
lidināt Lidināties (1).
plivināties Lidināties, parasti vienmērīgi, līgani (par putniem, kukaiņiem u. tml.).
aplidināties Lidinoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
ielidināties Lidinoties ievirzīties (kur iekšā).
uzlidināties Lidinoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lidinoties uzvirzīties uz kādas vietas.
laisties Lidinoties virzīties, krist (par viegliem priekšmetiem).
triplāns Lidmašīna ar trim nesošiem spārniem, kas atrodas cits virs cita; trīsplāksnis.
hidroplāns Lidmašīna, kas var pacelties un nolaisties uz ūdens.
konvertoplāns Lidmašīna, kurai var mainīt propelleru, dzinēju, kā arī spārnu stāvokli, ļaujot tai pacelties un nolaisties kā helikopteram.
šasija Lidmašīnas daļa – balstu sistēma, ko izmanto stāvēšanai, lidmašīnas pārvietošanai pa zemi, ieskrējienam pirms pacelšanās, bremzēšanai pēc nosēšanās, kā arī trieciena samazināšanai nosēžoties.
rikošets Lidojoša priekšmeta (piem., lodes, šāviņa) kustības maiņa pēc atsišanās.
aizlidot Lidojot aizvirzīties; aizlaisties.
ielidot Lidojot ievirzīties (kur iekšā).
izlidot Lidojot izvirzīties (cauri kam, caur ko).
izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – par putniem, kukaiņiem.
aplidot Lidojot nolaisties vai pabūt (vairākās vietās).
uzņemt augstumu lidojot pacelties noteiktā augstumā.
pārlidot Lidojot pārvietoties (kur, uz kurieni).
pārlidot Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
palidot Lidojot pavirzīties (kam) apakšā.
palidot Lidojot pavirzīties (kam) garām.
palidot Lidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā); lidot neilgu laiku, nelielā attālumā.
pielidot Lidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
salidot Lidojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – parasti par putniem, kukaiņiem.
pikēt Lidojot strauji laisties lejup pa trajektoriju, kas ar horizontu veido no 30 līdz 90 grādiem lielu leņķi (par lidaparātu, tā apkalpi).
uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par lidaparātiem, arī to apkalpi, pasažieriem.
uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par putniem; lidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
riņķot Lidojot virzīties pa riņķa līniju vai lokveidā.
nolidot Lidojot virzīties un pabeigt virzīties (kur).
aplidot Lidojot, laižoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt) – par putniem, kukaiņiem.
atlidot Lidojot, lidinoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
apriņķot Lidojot, riņķojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
trāpīt Lidojumā skart objektu, ievirzīties tajā.
trasēt Lidojumā uzliesmot (par lodēm, šāviņiem).
gaiskuģniecība Lidojumi gaisa telpā ar lidaparātiem; organizācija (dienests), kas vada gaisa satiksmi.
planēt Lidot bez vilkmes, izmantojot tikai gaisa strāvas (par lidaparātiem).
planēt Lidot, arī turēties gaisā ar nekustīgi izplestiem spārniem (par putniem).
plīvot Lidot, lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
šimpanze Līdz 1,7 m garš, augsti attīstīts cilvēkveidīgais pērtiķis ar tumšu apmatojumu, kas dzīvo ekvatoriālās Āfrikas tropu mežos [Chimpansee troglodytes].
sāgo palma līdz 12 metriem augsta palma, kuras stumbra serde satur daudz cietes.
skausts Līdz 70 centimetriem plata, paaugstināta augsnes josla starp divām vagām.
pusvārds Līdz galam nepateikta vai neskaidri izteikta doma.
turpatpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot); turp un atpakaļ.
turp un atpakaļ līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot).
līdz pēdējam elpas vilcienam līdz pēdējai iespējai, līdz nāvei.
līdz beidzamajam elpas vilcienam līdz pēdējai iespējai, līdz nāvei.
uguns Līdzeklis (piemēram, sērkociņi) liesmas radīšanai un (kā) aizdegšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdegšanai.
palīglīdzeklis Līdzeklis, kas palīdz nodrošināt vai papildina darbības veikšanu, procesa īstenošanu.
ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu, nogalinātu vai iznīcinātu pretinieka kaujas tehniku, būves u. tml.
drošības līdzeklis līdzeklis, ko izmanto, lai panāktu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā neizvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas.
represālijas Līdzekļi (piem., tirdzniecības sakaru pārtraukšana, vēstnieka atsaukšana), ar kuriem kāda valsts vēršas pret citu valsti, atbildot uz tās prettiesisku vai nepieņemamu rīcību.
ārstniecības līdzekļi līdzekļi, kas sekmē slimības likvidēšanu un slimnieka izveseļošanos.
efekts Līdzekļi, paņēmieni šāda iespaida radīšanai.
izolācija Līdzekļi, pasākumi, ar kuriem panāk, ka (elektriskā strāva, siltums u. tml.) neizplūst ārā vai neieplūst no ārienes.
mantzinis Līdzekļu, inventāra pārzinis (iestādē, organizācijā).
platforma Līdzens paaugstinājums, piem., gar sliežu ceļiem dzelzceļa stacijā, gar upi piestātnē.
prērija Līdzens stepes klajums (Ziemeļamerikas vidienē) ar biezu augsto graudzāļu zelmeni.
meandrs Līdzenuma upes gultnes izliekums (līkums), kas izveidojies, straumes augšējai daļai plūstot uz izliekto, bet apakšējai daļai – uz ieliekto krastu.
milzis uz māla kājām līdzības tēls no Vecās Derības, apzīmējums tam, kas ārēji ir varens, grandiozs, bet būtībā nestiprs, vājš.
uzplecis Līdzīgas formas dekoratīva detaļa uz pleca daļas (piemēram, civilam apģērbam ar militāra stila modes iezīmēm).
konverģence Līdzīgu pazīmju rašanās (neradnieciskiem organismiem), kad notiek (to) pielāgošanās līdzīgiem eksistences apstākļiem.
planēt Līdzināt (zemes virsu).
iedzimt Līdzināties (kādam no vecākiem) ar kādām īpašībām.
dorsālais līdzskanis līdzskanis, kura artikulācijā piedalās mēles mugura (k, ķ, g, ģ, ņ, ļ, j, h).
pakaļējais mēlenis līdzskanis, kura izrunā aktīvi tiek izmantota mēles pakaļējā daļa (piem., g, h).
mēlenis Līdzskanis, kuru izrunājot aktīvi darbojas kāda mēles daļa.
dentāls līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles gals skar zobus; zobenis.
cietais līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām.
sniegt liecību liecināt (piem., tiesā).
dot liecību liecināt (piem., tiesā).
aizliekties Liecoties aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā).
paliekties Liecoties nedaudz pavirzīt ķermeņa daļu (kādā virzienā).
pārliekties Liecoties novietoties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
pieliekties Liecoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
noliekties Liecoties tuvināt ķermeņa augšdaļu (kam tādam, kas atrodas zemāk, pie zemes).
iedūdoties Liegi ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
uzlaide Liekais materiāla slānis, ko sagatavei noņem apstrādes procesā; daļa, kas pārsniedz (kā) lielāko izmēru.
kašņāties Lieki, nevajadzīgi strādāt zemes darbus, apstrādāt augsni.
uzkāpt Liekot kāju (kam) pāri, uzsēsties (uz tā).
kāpt Liekot kāju, rāpties (kur, pāri kam).
kāpt Liekot kāju, soli, nostāties (uz kā), virzīties (pa ko, pāri kam).
improvizēt Liekot lietā izdomu, brīvi rīkoties (ar ko).
vīt Liekot pamīšus, aplī (tievus zarus, saknes u. tml.), veidot (ligzdu) – par putniem.
uzlikt roku uz sirds Liekot roku uz krūtīm tuvu sirdij, apliecināt savu vārdu patiesumu.
pakāpties Liekot soli vai soļus, paiet, pavirzīties (parasti sānis, atpakaļ).
uzlikt Liekot, piestiprinot (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (piemēram, segumu); uzklāt (2).
līkt Liekt muguru, liekties (lejup, arī pāri kam).
elipsoīds Liekta virsma, kuru šķeļot ar plaknēm, iegūst elipses.
līkt Liekties (pāri kam, pār ko) – par augiem, to daļām.
līkt Liekties lejup (par augiem, to daļām, arī lokaniem priekšmetiem).
līkt Liekties lejup (par ķermeņa daļām).
slīgt Liekties lejup, arī svērties uz kādu pusi.
veldrēties Liekties tā, ka izveidojas veldre (par stiebraugu, zālaugu u. tml. kopumu).
slīdēt Liekties, arī tikt virzītam lēni, vienmērīgi lejup (par ķermeņa daļām, ķermeni).
kārties Liekties, karāties, būt izvirzītam (ārā no kurienes, pāri kam u. tml.).
kumpt Liekties, līkt; būt salīkušam.
rauties Liekties, vilkties (uz iekšu) – par ķermeņa daļām.
svērties Liekties.
raudāt krokodila asaras liekuļot līdzjūtību; izlikties nožēlojam (ko).
falšs Liekuļots, nepatiess; neatbilstošs īstenībai, samākslots.
neīsts Liekuļots, nepatiess; neatbilstošs īstenībai, samākslots.
anakonda Liela (5–6 m gara) žņaudzējčūska, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu joslā [Eunectes murinus].
raja Liela (jūras) zivs ar rombveida vai ieapaļu saplacinātu ķermeni, tievu, smailu asti un (vairākām sugām) indīgu dzeloni astes daļā.
aorta Lielā asinsrites loka galvenā artērija.
nojoņot Lielā ātrumā noskriet, arī nobraukt (lejā), virzīties gar (ko), garām (kam).
piejoņot Lielā ātrumā piebraukt, arī pieskriet.
gorilla Liela auguma, spēcīgas miesas būves cilvēkveidīgs pērtiķis, kas dzīvo Āfrikas tropiskajos mežos [Gorilla gorilla].
Lāčplēsis Liela auguma, spēcīgas miesas būves vīrietis.
panorāma Liela glezna (parasti uz apaļas celtnes iekšsienas), kas saplūst ar telpiskām butaforijām priekšplānā.
blāķis Liela kaudze (parasti nevērīgi sakrauta, samesta).
ceplis Liela krāsns (piem., maizes cepšanai).
strauspaparde Liela paparde ar resnu sakneni un masīvām lapām raksturīgā piltuvveida rozetē.
bigbends Liela sastāva džeza orķestris.
klupdams krizdams lielā steigā (doties, virzīties).
šapito Liela telts ceļojošā cirka izrādēm; ceļojošais cirks, kura izrādes notiek šādā teltī.
sazāns Liela un ātraudzīga saldūdens zivs sudrabaini dzeltenīgā, dzeltenīgi zaļā vai brūnā krāsā, kurai pie mutes katrā pusē ir divi taustekļi; karpas savvaļas forma [Cyprinus carpio].
filiāle Liela uzņēmuma vai iestādes nodaļa, kas darbojas atsevišķi.
žņaudzējčūska Liela vai vidēji liela čūska ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kura medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot.
plantācija Liela zemes platība, kurā audzē viena veida augus; lielsaimniecība (piem., kolonijās), kur šādās zemes platībās audzē noteiktas lauksaimniecības kultūras.
cisterna Liela, cilindriska tvertne (šķidruma, gāzes, arī beramu vielu) uzglabāšanai vai pārvadāšanai.
ezers Liela, dabiska ūdenstilpe, kas izveidojusies sauszemes iedobumā, padziļinājumā.
piramīda Liela, monumentāla celtne (piem., Ēģiptē), ko veido kvadrātveida pamats un četras trīsstūrveida sānu skaldnes ar kopēju virsotni.
menca Liela, saimnieciski nozīmīga jūras zivs ziemeļu puslodes ūdeņos.
tuncis Liela, saimnieciski nozīmīga zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru, kas dzīvo vairāku okeānu tropiskajos un subtropiskajos ūdeņos.
furgons Liela, slēgta automobiļa vai piekabes virsbūve (kravu pārvadāšanai); automobilis ar šādu virsbūvi.
boze Liela, smaga runga ar resnu, apaļu galu.
burtnīca Lielāka iespieddarba atsevišķas daļas brošēts izdevums.
Āzija Lielākā pasaules daļa, kas kopā ar Eiropu veido Eirāzijas kontinentu.
ēra Lielākā Zemes ģeoloģiskās vēstures vienība.
diriģents Lielākam izpildītāju skaitam rakstītu skaņdarbu, muzikāli dramatisku sacerējumu iestudētājs un atskaņojuma vadītājs.
oratorija Lielas formas skaņdarbs korim, solistiem (vokālistiem) un simfoniskajam orķestrim, kas paredzēts koncertizpildījumam.
sankiloti Lielās franču revolūcijas dalībnieki, kas (atšķirībā no karaļa piekritējiem) valkāja nevis īsās, bet garās bikses.
flīģelis Lielas klavieres trīsstūra formā ar trim kājām un horizontāli uzvilktām stīgām.
makroreljefs Lielas Zemes reljefa formas, kas nosaka plašas Zemes virsas daļas vispārīgo apveidu (piem., kalnu grēdas, lieli līdzenumi).
gubu mākoņi lieli gabalaini, sablīvējušies mākoņi.
gubmākoņi Lieli gabalaini, sablīvējušies mākoņi.
zemes kluči lieli sakaltuši augsnes gabali.
iediegt Lieliem dūrieniem, arī pavirši šujot, iestiprināt, iešūt.
dižoties Lielīties, lepoties.
plātīties Lielīties.
lielkņaze Lielkņaza meita, kas nav precējusies; arī lielkņaziene.
lielkņazs Lielkņazistes valdnieka tituls (piem., feodālajā Krievijā); Krievijas cara ģimenes locekļu tituls; persona, kam ir šāds tituls.
nukleīnskābes Lielmolekulāri organiski savienojumi, kas sastāv no noteiktā secībā izvietotu nukleotīdu virknes un nodrošina ģenētiskās informācijas glabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.
izlielīties Lieloties plaši izpaust ko (par sevi); ilgāku laiku, daudz lielīties.
monolīts Liels akmens bluķis; liels, viengabalains veselums.
miežubrālis Liels daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar violetas nokrāsas ziediem garā, šaurā skarā [Phalaroides arundinacea].
omārs Liels desmitkāju kārtas jūras vēzis.
zirdzene Liels divgadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar resniem sakneņiem un zaļiem ziediem čemuros.
degunradzis Liels nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un vienu vai diviem ragiem uz deguna un pieres.
slāņu svīta liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā.
monolīts Liels objekts (piemineklis, kolonna u. tml.), kas veidots no viena vesela akmens vai viengabalainas, cietas masas.

es citās vārdnīcās:

Tēzaurs

es¹

es²

LLVV