novārgt
novārgt -vārgstu, -vārgsti, -vārgst, pag. -vārgu darbības vārds; intransitīvs
novārgums lietvārds; vīriešu dzimte
Kļūt vārgam, nespēcīgam (nelabvēlīgu apstākļu dēļ).
PiemēriNovārgt no bada.
- Novārgt no bada.
- Novārdzis bērns.
- Organisms ir novārdzis pēc ziemas.
- Govis izskatījās novārgušas.
- Novārgušas liepiņas.