Paplašinātā meklēšana
Meklējam b.
Atrasts vārdos (200):
- abi:1
- abet:1
- abra:1
- abaks:1
- abate:1
- abats:1
- ābece:1
- ābele:1
- ābols:1
- abpus:1
- alibi:1
- ambra:1
- amēba:1
- abhāzi:1
- abižot:1
- abonēt:1
- aborts:1
- aerobs:1
- albāņi:1
- albīns:1
- albīns:2
- albums:1
- albums:2
- abatija:1
- abažūrs:1
- abējāds:1
- abesīņi:1
- ablauts:1
- āboliņš:1
- abscess:1
- abscisa:1
- absints:1
- absurds:1
- absurds:2
- acuzobs:1
- adverbs:1
- aizbāzt:1
- aizbēgt:1
- aizbērt:1
- aizbirt:1
- aizlobt:1
- aizurbt:1
- algebra:1
- ambrāža:1
- abinieki:1
- ablatīvs:1
- ābolains:1
- ābolītis:1
- ābolkūka:1
- abonents:1
- abordāža:1
- abpusējs:1
- abpusīgs:1
- abrāzija:1
- abrazīvs:1
- abrazīvs:2
- abrkasis:1
- abrocīgs:1
- absolūts:1
- absolvēt:1
- absorbēt:1
- adiabāta:1
- adsorbēt:1
- aerobika:1
- aerobuss:1
- aisbergs:1
- aizbīdīt:1
- aizbilst:1
- aizbizot:1
- aizbrāzt:1
- aizbrist:1
- aizbrukt:1
- aizburāt:1
- aizbūvēt:1
- aizdabūt:1
- aizdiebt:1
- aizgrābt:1
- aizrībēt:1
- aizsūbēt:1
- aizzibēt:1
- akrobāts:1
- albumīni:1
- alfabēts:1
- allažība:1
- amfībija:1
- anabioze:1
- anaerobs:1
- anaerobs:2
- ābečnieks:1
- ābeļdārzs:1
- ābeļzieds:1
- aberācija:1
- abitūrija:1
- abižoties:1
- abolīcija:1
- ābolmaize:1
- aborigēni:1
- abstrahēt:1
- abstrakts:1
- ādamābols:1
- aeroklubs:1
- aitkopība:1
- aizbaidīt:1
- aizbāznis:1
- aizbīdnis:1
- aizbiedēt:1
- aizblīvēt:1
- aizbraukt:1
- aizbultēt:1
- aizdambēt:1
- aizgādība:1
- aizklibot:1
- aizņirbēt:1
- aizrobežu:1
- alabastrs:1
- albatross:1
- albīnisms:1
- ambīcijas:1
- ambiciozs:1
- ambrazūra:1
- ambrozija:1
- ambulance:1
- ansamblis:1
- abonements:1
- absolūcija:1
- absolvents:1
- absorbcija:1
- absorbents:1
- abstinence:1
- adverbiāls:1
- aizbetonēt:1
- aizbildnis:1
- aizgādnība:1
- aizkabināt:1
- aizņemtība:1
- aizplombēt:1
- aizrībināt:1
- aizstāvība:1
- aizurbties:1
- aizzibināt:1
- aizzibsnīt:1
- akorddarbs:1
- akrilskābe:1
- akrobātika:1
- algebrisks:1
- aminoskābe:1
- analfabēts:1
- abiturients:1
- abrakadabra:1
- abreviatūra:1
- absolūtisms:1
- absolutizēt:1
- absorbēties:1
- abstrakcija:1
- adiabātisks:1
- adverbēties:1
- aģitbrigāde:1
- aizbildnība:1
- aizbraucējs:1
- aizbrāzties:1
- aizburbuļot:1
- aizgrābtība:1
- aizmirstība:1
- aizsardzība:1
- aizsteberēt:1
- akrobātisks:1
- alfabētisks:1
- amatniecība:1
- ambivalents:1
- anabaptisti:1
- antibiotiķi:1
- apakšbikses:1
- apakšbrunči:1
- apakšstilbs:1
- abonentmaksa:1
- abstrahēties:1
- aizbarikādēt:1
- aizdambējums:1
- aizklumburot:1
- antibiotikas:1
- antibiotisks:1
- abolicionisms:1
- abolicionists:1
- abpusgriezīgs:1
- agrobioloģija:1
- aizbilstamais:1
- aizblandīties:1
- aizsargdambis:1
- ambulatorisks:1
- analfabētisks:1
- analfabētisms:1
- aizbildināties:1
- aizbildniecība:1
- aizsargbrilles:1
- antibakteriāls:1
- antiglobālists:1
- abstrakcionisms:1
- abstrakcionists:1
- acetilsalicilskābe:1
- akvareļglezniecība:1
Atrasts etimoloģijās (2124):
- No latīņu voluntarius 'brīvprātīgs'. (šķirklī volontieris)
- No angļu bungalow. (šķirklī bungalo)
- No franču république, kam pamatā latīņu res publica 'sabiedriska lieta, valsts'. (šķirklī republika)
- No spāņu embargo, embargar 'aizturēt'. (šķirklī embargo)
- No franču brillant 'spožs, mirdzošs'. (šķirklī briljants)
- No franču gala 'svinības, svētki galmā'. (šķirklī galā)
- Onomatopoētisks darbības vārds. Pirmo reizi minēts Joahima Meierhofa romāna "Ak, šī plaisa, sasodītā plaisa" tulkojumā (Rīga: Upe tuviem un tāliem, 2024; tulkojis Gundars Āboliņš), (šķirklī gurgulēt)
- No franču automobile, kam pamatā grieķu autos 'pats' un latīņu mobilis 'kustīgs'. (šķirklī automobilis)
- No grieķu onkos 'pampums, audzējs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī onkoloģija)
- No grieķu ornis (ornithos) 'putns' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī ornitoloģija)
- No spāņu carbonado 'melnais dimants', kam pamatā latīņu carbon 'ogle'. (šķirklī karbonado)
- No grieķu ous (ōtos) 'auss', rhis (rhinos) 'deguns', larynx (laringos) 'balsene'. (šķirklī otorinolaringoloģija)
- Tulkojums no vācu Handball, angļu handball (hand 'roka' un ball 'bumba'). (šķirklī rokasbumba)
- Kalks no angļu cyberspace (vārdu radījis V. Gibsons romānā "Neuromancer"). (šķirklī kibertelpa)
- No viduslejasvācu bēte. (šķirklī biete)
- No latīņu vocalis 'balss-, balsīgs', vox 'balss'. (šķirklī vokālis)
- No latīņu regionalis 'apgabala, novada'. (šķirklī reģionāls)
- Pirmo reizi lietots laikrakstā "Diena" 2004. gada 11. oktobrī, rakstnieka Paula Bankovska rakstā. Vārds "mēstule" 2004. gadā atzīts par gada vārdu. (šķirklī mēstule)
- No latīņu lumbago, kam pamatā latīņu lumbus 'jostasvieta'. (šķirklī lumbago)
- No latīņu chirurgia, grieķu cheirourgia (cheir 'roka' un ergon 'darbs'). (šķirklī ķirurģija)
- No spāņu sombrero (sombra 'ēna'). (šķirklī sombrero)
- No poļu szpetny 'nejauks, riebīgs'. (šķirklī nešpetns)
- No angļu brunch 'vēlās brokastis'. (šķirklī brančs)
- No arābu hijāb 'apsegt sevi; aizkars'. (šķirklī hidžābs)
- No ivrita, arābu hummus. (šķirklī humoss)
- No latīņu industria 'rosība, darbība'. (šķirklī industrija)
- No baltvācu mage 'kuņģis, vēders'. (šķirklī māga)
- No latīņu sub 'zem, pie' un acutus 'ass'. (šķirklī subakūts)
- No latīņu banca, bancus 'naudas mijēja sols'. (šķirklī banka)
- No franču expertise, kam pamatā latīņu experiri 'izmēģināt, pārbaudīt'. (šķirklī ekspertīze)
- No vācu Kladde (aizgūts 19. gs. beigās). (šķirklī klade)
- A. Kronvalda jaunvārds, darināts no burts. (šķirklī burtnīca)
- No vācu tamburieren. (šķirklī tamborēt)
- No lībiešu vabā 'kārts, miets tīklu un citu zvejas piederumu žāvēšanai'. (šķirklī vaba)
- No latīņu cerebrum 'smadzenes'. (šķirklī cerebrāls)
- No grieķu baros 'smagums' un metron 'mērs'. (šķirklī barometrs)
- No gas, kas ir 17. gs. beļģu ķīmiķa J. van Helmonta veidots nosaukums no grieķu chaos 'haoss' un holandiešu geest 'gars'. (šķirklī gāze)
- No franču avarie, itāļu avaria, kam pamatā arābu awārīya 'bojātas preces'. (šķirklī avārija)
- No vācu Groschen, kam pamatā latīņu grossus 'biezs', jo pirmie graši bija biezas monētas. (šķirklī grasis)
- F. Mālberga darināts atvasinājums no aina ar nozīmi 'glezna, dabasskats'. (šķirklī ainava)
- No vācu solid, kam pamatā latīņu solidus 'masīvs, blīvs, stiprs'. (šķirklī solīds)
- No latīņu verbum 'vārds'. (šķirklī verbs)
- No vācu Bibel, kam pamatā grieķu biblion 'grāmata'. (šķirklī Bībele)
- No franču risque, itāļu risco 'briesmas' (senitāļu ris(i)co 'zemūdens klints'). (šķirklī risks)
- No latīņu radiare 'izstarot' un activus 'aktīvs, darbīgs'. (šķirklī radioaktīvs)
- No radio un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī radioloģija)
- No franču rédacteur, kam pamatā latīņu redactus 'savests kārtībā, sakārtots'. (šķirklī redaktors)
- No latīņu commissio, committere 'nodot rīcībā, uzticēt'. (šķirklī komisija)
- No angļu jojoba. (šķirklī hohoba)
- No franču rédaction, kam pamatā latīņu redactus 'savests kārtībā, sakārtots'. (šķirklī redakcija)
- No latīņu formula 'forma, noteikta kārtība'. (šķirklī formula)
- 19. gs. beigās darināts jaunvārds. (šķirklī viedoklis)
- No viduslejasvācu, vidusholandiešu brugge 'tilts, bruģis'. (šķirklī bruģis)
- No vācu rentabel 'ienesīgs, izdevīgs'. (šķirklī rentabls)
- No franču cabinet. (šķirklī kabinets)
- No senkrievu усъ 'ūsa, bārda'. (šķirklī ūsas)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un olimpisks. (šķirklī paraolimpisks)
- No franču respectable 'tāds, kas pelna cieņu'. (šķirklī respektabls)
- Vārds darināts 19. gs. beigās no A. Kronvalda jaunvārda gleznot, plašāk ieviesies 20. gs. līdz tam lietotā vārda bilde vietā. (šķirklī glezna)
- No krievu цена 'cena, vērtība'. (šķirklī cena)
- No grieķu technē 'māksla, meistarība'. (šķirklī tehnika)
- No franču remonte 'izlabošana, atjaunošana'. (šķirklī remonts)
- No latīņu institutio 'dibināt; sakārtot; mācīt'. (šķirklī institūcija)
- No vācu Elektrizität vai krievu электричество, kam pamatā latīņu electrum, grieķu ēlekhon 'dzintars', jo dzintars pievelk sīkus priekšmetus, ja to paberzē ar audumu. (šķirklī elektrība)
- No vācu Silbe, kam pamatā latīņu syllaba. (šķirklī zilbe)
- Senāk par burtu sauca kokā grieztas zīmes. J. Alunāns ieteica vārdu burts lietot agrākā bokstāba (no vācu Buchstabe) vietā. (šķirklī burts)
- No franču trophée, kam pamatā grieķu tropaion 'piemineklis par godu uzvarai' (par godu ienaidnieka bēgšanai). (šķirklī trofeja)
- No vācu Trophik, kam pamatā grieķu trophē 'barošanās'. (šķirklī trofika)
- No vācu Thrombozyten, kam pamatā grieķu thrombos 'trombs' un kytos 'šūna'. (šķirklī trombocīti)
- No grieķu thrombos 'trombs' un phleps (phleos) 'vēna'. (šķirklī tromboflebīts)
- No latīņu sub 'zem, pie' un viduslaiku latīņu polaris (polus), grieķu polos 'pols'. (šķirklī subpolārs)
- No latīņu subtilis. (šķirklī subtils)
- No grieķu mītu milža Atlanta vārda Atlas, Atlantos, kuru Zevs sodījis, likdams turēt uz pleciem debess jumu. 16. gadsimtā izdotajā karšu krājuma titullapā bija attēlots Atlants ar zemeslodi uz pleciem. (šķirklī atlants)
- No latīņu examen 'pārbaudījums'. (šķirklī eksāmens)
- No grieķu meta 'pār' un tonos 'balss, skaņa'. (šķirklī metatonija)
- No latīņu obligatio 'saistība'. (šķirklī obligācija)
- No angļu trolley-bus. (šķirklī trolejbuss)
- No franču misérable. (šķirklī mizerabls)
- No latīņu scientia 'zināšanas, zinātne' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī scientioloģija)
- No senebreju tōrāh 'priekšraksts'. (šķirklī Tora)
- No latīņu physica, grieķu physika (physis 'daba'). (šķirklī fizika)
- No latīņu sexus 'dzimums' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī seksoloģija)
- No grieķu sēmasia 'nozīme' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī semasioloģija)
- No franču tablette 'plāksnīte'. (šķirklī tablete)
- No vācu ABC 'alfabēts'. (šķirklī ābece)
- No latīņu absorbere 'uzsūkt'. (šķirklī absorbēt)
- Iespējams, no gotu katile, kam pamatā latīņu catillus 'bļodiņa'. (šķirklī katls)
- 19. gs. 60.–70. gadu jaunvārds, atvasinājums no balss. (šķirklī balsot)
- No itāļu trombone. (šķirklī trombons)
- No grieķu thrombos 'sarecējums'. (šķirklī tromboze)
- No grieķu thrombos 'pika, gabals, sarecējums'. (šķirklī trombs)
- No latīņu carbo (carbonis) 'ogle' un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī karbīds)
- No arābu niqāb. (šķirklī nikābs)
- No latīņu virtualis 'varbūtējs'. (šķirklī virtuāls)
- No arābu sufiya 'rupja vilna' [apģērbam]. (šķirklī sūfisms)
- No dienvidāfrikāņu apartheid 'nošķirtība'. (šķirklī aparteīds)
- No latīņu affectus 'uzbudinājums'. (šķirklī afekts)
- No latīņu functio 'izpilde, darbība'. (šķirklī funkcija)
- No grieķu physis 'daba'. (šķirklī fizisks)
- No Marokas arābu tajīn, arābu tājin 'sekls māla pods'. (šķirklī tadžina)
- No grieķu agapē 'mīlestība'. (šķirklī agape)
- No latīņu sub 'zem, pie' un aqua 'ūdens'. (šķirklī subakvāls)
- No latīņu sub 'zem, pie' un Antarktika. (šķirklī subantarktisks)
- No latīņu effectus 'iedarbība'. (šķirklī efekts)
- No grieķu pathos 'ciešanas, slimība' un genos 'izcelsme'. (šķirklī patogēns)
- No latīņu sub 'zem, pie' un grieķu atomos 'nedalāms'. (šķirklī subatomārs)
- No grieķu autos 'pats' un latīņu immunitas (immunitatis) 'atbrīvošana no kaut kā'. (šķirklī autoimunitāte)
- No latīņu sub 'zem, pie' un glacialis 'saistīts ar ledu, ledains'. (šķirklī subglaciāls)
- No viduslejasvācu smecken 'baudīt, garšot'. (šķirklī smeķīgs)
- No grieķu mītu varoņa Akadēma (Akadēmos) vārda, kuram par godu bija nosaukts parks netālu no Atēnām. (šķirklī akadēmija)
- Aizguvums no lībiešu jūom 'dziļums jūrā starp sēkļiem'; nozīme 'darbības joma, nozare' izveidojās 20. gs. 30. gados. (šķirklī joma)
- No franču assemblée. (šķirklī asambleja)
- No itāliešu opera, kam pamatā latīņu opera 'darbs, sacerējums'. (šķirklī opera)
- No lībiešu voi. (šķirklī vai)
- No itāļu allegri 'neskumstiet!' (mierinošs uzraksts uz zaudējušajām loterijas biļetēm). (šķirklī alegri)
- No lejasvācu bruken. (šķirklī brūķēt)
- Vārds vēlbrokastis līdzās aizguvumam brančs svešvārda brunch apzīmēšanai ieteikts Latviešu valodas ekspertu komisijas 2016. gada 12. oktobra sēdē, lēmums Nr. 1-16/1. (šķirklī vēlbrokastis)
- No angļu trouble, vācu Trubel. (šķirklī trobele)
- No latīņu absorptio 'uzsūkšana'. (šķirklī absorbcija)
- No sengrieķu adiabatos 'nepārvarams'. (šķirklī adiabātisks)
- No latīņu alibi 'citur'. (šķirklī alibi)
- No latīņu absolutio 'atbrīvošana'. (šķirklī absolūcija)
- No sengrieķu adiabatos 'nepārvarams, necaurejams'. (šķirklī adiabāta)
- Abreviatūra darināta no slimības pilnā nosaukuma coronavirus disease zilbēm co, vi, d. 19 norāda slimības izcelšanās gadu (2019). (šķirklī Covid-19)
- 2014. gada 8. oktobra sēdē Latviešu valodas ekspertu komisija vārdu makaronbiskvīts un salikteni mandeļu bezē ieteica kā analogu franču macarons, angļu macaroon. (šķirklī makaronbiskvīti)
- Pēc šīs diktatūras nodibinātāja un ideologa Ādolfa Hitlera uzvārda. (šķirklī hitlerisms)
- No spāņu pasodoble 'dubultsolis'. (šķirklī pasodoble)
- No latīņu immunitas, immunitatis 'atbrīvošana no kaut kā'. (šķirklī imunitāte)
- No vācu Ablaut (ab 'nost' un Laut 'skaņa'). (šķirklī ablauts)
- No latīņu abscessus, abscedere 'nodalīties, atdalīties, atkāpties'. (šķirklī abscess)
- No latīņu affricata 'ieberzta'. (šķirklī afrikāta)
- No grieķu anaisthēsis 'nejutīgums' un logos 'mācība'. (šķirklī anestezioloģija)
- No latīņu albus 'balts'. (šķirklī albīns)
- 19. gs. aizguvums no baltvācu linje, vācu Linie, ietekmējoties arī no krievu линия. (šķirklī līnija)
- No franču économie, kam pamatā grieķu oikonomia 'saimniecības vadīšana' (oikos 'māja', nomos 'likums'). (šķirklī ekonomija)
- No franču baionnette, no Francijas pilsētas Bajonas (Bayonne) nosaukuma, kur šis ierocis tika izgatavots. (šķirklī bajonete)
- No franču balustrade. (šķirklī balustrāde)
- No grieķu baros 'smagums, svars'. (šķirklī bārs)
- No franču bécarre. (šķirklī bekars)
- No grieķu bios 'dzīve' un opsis 'redze'. (šķirklī biopsija)
- No senās zviedru tirdzniecības pilsētas Birkas nosaukuma vai krievu берковец. (šķirklī birkavs)
- No franču blanc 'balts, tīrs; izlaidums, tukša vieta (tekstā)'. (šķirklī blanka)
- No angļu bagel, beigel. (šķirklī beigelis)
- No krievu болонка 'boloņiete', kam pamatā pilsētas nosaukums Boloņa (Itālijā). (šķirklī bolonka)
- No latīņu bonitas (bonitatis) 'labums, vērtība'. (šķirklī bonitāte)
- No angļu ārsta D. Brūsa (D. Bruce) vārda, kas atklājis specifiskās baktērijas – brucelas. (šķirklī bruceloze)
- No grieķu būkolos 'gans'. (šķirklī bukolika)
- No latīņu Cerberus, grieķu Kerberos (sengrieķu mitoloģijā tā sauca suni, kas sargāja ieeju pazemes valstībā). (šķirklī cerbers)
- No angļu blogger 'emuārrakstītājs, emuārists'. (šķirklī blogeris)
- No grieķu daktylos 'pirksts' (pirksta trīs kauliem atbilst trīs zilbes). (šķirklī daktils)
- No krievu декабристы, kam pamatā декабрь 'decembris'. (šķirklī dekabrists)
- No franču dioxyde, kam pamatā grieķu di(s) 'divkārt' un oxys 'skābs'. (šķirklī dioksīds)
- No grieķu diakritikos 'atšķirības-'. (šķirklī diakritisks)
- Pēc Ebolas upes nosaukuma Zairā, kur pirmo reizi tika konstatēts attiecīgais vīruss. (šķirklī ebola)
- No vācu Embolie, kam pamatā embolē 'iemešana'. (šķirklī embolija)
- No latīņu energia, grieķu energeia (en 'iekšā' un ergon 'darbs'). (šķirklī enerģija)
- No vācu Gestapo, kas ir saīsinājums no Geheime Staatspolizei 'Slepenā valsts policija' pirmajām zilbēm. (šķirklī gestapo)
- No holandiešu groot 'liels' un bura. (šķirklī grotbura)
- No krievu губерния, kam pamatā latīņu gubernare 'vadīt, pārvaldīt'. (šķirklī guberņa)
- No latīņu illuvies 'plūdi, pali, dubļi'. (šķirklī ilūvijs)
- No vācu imperfektiv, latīņu imperfectus 'nepabeigts'. (šķirklī imperfektīvs)
- No izo- un grieķu baros 'smagums, svars'. (šķirklī izobāra)
- Pēc šā grupējuma pulcēšanās vietas Sv. Jēkaba klosterī. (šķirklī jakobīņi)
- No vācu ģeogrāfa, dabas pētnieka un ceļotāja Johana Gotlība Georgi (1729–1802) uzvārda. (šķirklī jorģīne)
- No angļu cab. (šķirklī kebs)
- No latīņu spectrum 'aina, parādība'. (šķirklī spektrs)
- Pēc Dienvidāfrikas pilsētas Kimberli (Kimberley) nosaukuma. (šķirklī kimberlīts)
- No vācu Kürassier, franču cuirassier (cuirasse 'krūšu un muguras bruņas'). (šķirklī kirasietis)
- No krievu колхоз, kā pamatā ir vārdkopa кол(лективное) хоз(яйство) 'kolektīvā saimniecība'. (šķirklī kolhozs)
- No latīņu crimen (criminis) 'noziegums' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī kriminoloģija)
- No latīņu leucoderma, kam pamatā grieķu leukos 'balts' un derma 'āda'. (šķirklī leikoderma)
- No franču lexeme, kam pamatā grieķu lexis 'vārds, teiciens' un franču -eme (valodas vienību nosaukumu izskaņa). (šķirklī leksēma)
- No grieķu lēthargia (lēthē 'aizmirstība' un argia 'bezdarbība'). (šķirklī letarģija)
- No latīņu logarithmus, kam pamatā grieķu logos 'attiecība' un arithmos 'skaitlis'. (šķirklī logaritms)
- No vācu Lorbeer 'laurs'. (šķirklī lozberlapa)
- No arābu mamlūk 'vergs'. (šķirklī mameluks)
- No vidusaugšvācu marke 'pusmārciņa sudraba'. (šķirklī mārka)
- No krievu охранка (saīsinājums no отделение по охранению общественной безопасности и порядка 'sabiedriskās drošības un kārtības apsardzes nodaļa'). (šķirklī ohranka)
- No vācu die Not 'vajadzība; nepieciešamība'. (šķirklī note)
- No franču omnibus, kam pamatā latīņu omnibus 'visiem'. (šķirklī omnibuss)
- No grieķu pathos 'ciešanas, slimība' un phobeō 'baidīties'. (šķirklī patofobija)
- No grieķu pathos 'ciešanas, slimība' un genesis 'izcelšanās, rašanās'. (šķirklī patoģenēze)
- Saīsinājums no uzņēmuma Penny Skateboard nosaukuma. (šķirklī penibords)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā, ap' un odous (odontos) 'zobs'. (šķirklī periodontīts)
- No jidiša rebbach 'peļņa, labums'. (šķirklī rebes)
- No krievu самиздат 'pašizdevniecība'. (šķirklī samizdats)
- No franču sans-culottes 'bez īsām biksēm'. (šķirklī sankiloti)
- No vācu Kabuse. (šķirklī skabūzis)
- No latīņu scrībere 'rakstīt'. (šķirklī skribelēt)
- No latīņu sorbus 'pīlādzis'. Sorbīnskābi izdalījis vācu ķīmiķis A. V. Hofmanis (A. W. von Hofmann, 1818–1892) no pīlādžogu sulas. (šķirklī sorbīnskābe)
- No grieķu stereobatēs (stereos 'ciets, masīvs'). (šķirklī stereobats)
- No lejasvācu stikelbēr, kas vēlāk saīsināts. (šķirklī stiķene)
- No angļu steuerbord 'stūres borts'. (šķirklī stīrborts)
- No latīņu substantivum. (šķirklī substantivēties)
- No latīņu sub 'zem, pie' un febris 'drudzis'. (šķirklī subfebrils)
- No latīņu sub 'zem, pie' un fossilis 'izrakts'. (šķirklī subfosils)
- No vācu schmuggeln 'nodarboties ar kontrabandu, spekulēt'. (šķirklī šmugulēties)
- No vācu die Spur 'pēdas; sliede, gramba'. (šķirklī špūre)
- No vācu der Schwung 'šūpošanās, vēziens; spars, enerģija; temperaments; sajūsma, aizrautība'. (šķirklī švunka)
- No grieķu taxis 'izvietojums, kārtība'. (šķirklī taksija)
- No grieķu terebinthos 'sveķu koks jeb terpentīnkoks'. (šķirklī terpēni)
- Darinājums latviešu valodā, latviskojot angļu on-line 'dotajā mirklī pieejams ar datortīkla palīdzību'. (šķirklī tiešsaiste)
- No pirmā šīs monētas kalšanas tiesību ieguvēja uzvārda. (šķirklī timpa)
- No franču trépanation, kam pamatā grieķu trypanon 'urbis'. (šķirklī trepanācija)
- No franču triphtongue, kam pamatā tri- un grieķu phthongos 'balss'. (šķirklī triftongs)
- No vācu Triller, kam pamatā itāļu trillo (trillare 'šķindēt, vibrēt'). (šķirklī trilleris)
- Pēc šīs kustības dibinātāja Padomju Krievijas politiķa Ļeva Trocka (1879–1940) uzvārda. (šķirklī trockisms)
- No baltvācu hosen, kam pamatā viduslejasvācu hosen 'zeķes, bikses'. (šķirklī ūzas)
- No franču ballet, kam pamatā itāļu balletto kā pamazinājuma forma no ballo. (šķirklī balets)
- No krievu (бюро) З(аписи) А(ктов) Г(ражданского) С(остояния) 'civilstāvokļa aktu reģistrācijas birojs'. (šķirklī zagss)
- Pēc vācu fiziķa V. E. Vēbera [W. E. Weber] uzvārda. (šķirklī vēbers)
- No latīņu vestibulum 'priekštelpa'. (šķirklī vestibulārs)
- Pēc Francijas imperatora Napoleona Bonaparta dzīvesbiedres Žozefīnes Boarnē (Joséphine Beuharnais) vārda. (šķirklī žozefīne)
- No franču ventouse 'radziņš, banka'. (šķirklī vantūzs)
- No franču baraque spāņu barraca 'kareivju telts'. (šķirklī baraka)
- No franču batterie. (šķirklī baterija)
- No poļu szpetny 'nejauks, riebīgs'. (šķirklī špetns)
- No grieķu delta, no šā grieķu burta (Δ) trijstūrveida formas. (šķirklī delta)
- No krievu октябренок (октябрь 'oktobris'). (šķirklī oktobrēns)
- No vācu ķīmiķa J. R. Glaubera (1604.–1670.) uzvārda, kurš bija pirmais, kas šo minerālu ieguva mākslīgā veidā. (šķirklī glaubersāls)
- No latīņu finitus 'pabeigts'. (šķirklī finīts)
- No latīņu labium 'lūpa' un dens (dentis) 'zobs'. (šķirklī labiodentāls)
- No angļu bebop. (šķirklī bībops)
- No latīņu biceps 'divgalvains'. (šķirklī bicepss)
- No angļu beagle. (šķirklī bīgls)
- No grieķu bio, bios 'dzīve, dzīvība' un fizika. (šķirklī biofizika)
- No krievu биржа, franču bourse, kam pamatā latīņu bursa 'maks'. (šķirklī birža)
- No latīņu bis 'divreiz'. (šķirklī bis)
- No rumāņu brânză. (šķirklī brinza)
- No grieķu bronchos 'rīkle'. (šķirklī bronhi)
- No lejasvācu bulderen 'trokšņot; neskaidri, nepareizi runāt'. (šķirklī buldurēt)
- No franču abat-jour. (šķirklī abažūrs)
- No vācu Abonnent, franču abonné. (šķirklī abonents)
- No viduslaiku latīņu abbatia. (šķirklī abatija)
- No latīņu abbas, abbatis, kam pamatā aramiešu abba 'tēvs'. (šķirklī abats)
- No latīņu aberratio 'novirzīšanās, nomaldīšanās'. (šķirklī aberācija)
- No franču abonnement. (šķirklī abonements)
- No franču abonner. (šķirklī abonēt)
- No franču abordage. (šķirklī abordāža)
- No latīņu aborigenes, kam pamatā ab origine 'no sākuma'. (šķirklī aborigēni)
- No latīņu abortus 'priekšlaicīgas dzemdības'. (šķirklī aborts)
- No latīņu (casus) ablativus. (šķirklī ablatīvs)
- No latīņu abolitio 'atcelšana, likvidēšana'. (šķirklī abolīcija)
- No latīņu abituriens, abiturientis 'tāds, kas gatavojas iet projām'. (šķirklī abiturients)
- No viduslaiku latīņu abracadabra (buramvārds, ko lietoja, lai atvairītu slimību). (šķirklī abrakadabra)
- No latīņu abrasio 'nokasīšana'. (šķirklī abrāzija)
- Latīņu abbreviatur 'lai top saīsināts' no abbreviare 'saīsināt', brevis 'īss'. (šķirklī abreviatūra)
- No franču absolutisme, kam pamatā latīņu absolutus. (šķirklī absolūtisms)
- No latīņu absolvere 'pabeigt'. (šķirklī absolvēt)
- No latīņu abstinentia 'atturēšanās, atturība'. (šķirklī abstinence)
- No latīņu absorbens, absorbentis 'uzsūcošs'. (šķirklī absorbents)
- No latīņu abstractus 'nošķirts'. (šķirklī abstrakts)
- No latīņu abstrahere 'atvilkt, novirzīt'. (šķirklī abstrahēt)
- No latīņu abstractio 'atvilkšana, nošķiršana'. (šķirklī abstrakcija)
- No franču abrasif, kam pamatā latīņu abrasio 'nokasīšana'. (šķirklī abrazīvs)
- No latīņu absurdus 'nesakarīgs, neatbilstošs'. (šķirklī absurds)
- No franču absinthe, kam pamatā grieķu apsinthion 'vērmeles'. (šķirklī absints)
- No vācu Abszisse, kam pamatā latīņu abscissus 'nodalīts, nogriezts'. (šķirklī abscisa)
- No latīņu absolvens, absolventis 'beidzējs'. (šķirklī absolvents)
- No latīņu absurdus. (šķirklī absurds)
- No latīņu valodas acidophilus 'skābi mīlošs'. (šķirklī acidofils)
- No latīņu acidosis, kam pamatā latīņu acidus 'skābs'. (šķirklī acidoze)
- No vācu Admiral, franču admirail, admiral, kam pamatā arābu amīr al-bahr 'jūras pavēlnieks'. (šķirklī admirālis)
- No latīņu ad 'pie' un sorbere 'uzsūkt'. (šķirklī adsorbēt)
- No angļu aerobics, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un bios 'dzīve, dzīvība'. (šķirklī aerobika)
- No grieķu aēr 'gaiss' un angļu bus 'autobuss'. (šķirklī aerobuss)
- No latīņu aggressor 'uzbrucējs, laupītājs'. (šķirklī agresors)
- No latīņu adverbium. (šķirklī adverbs)
- No franču agression, kam pamatā latīņu aggressio 'uzbrukums'. (šķirklī agresija)
- No franču agitation, kam pamatā latīņu agitatio 'rosība'. (šķirklī aģitācija)
- No grieķu agauos 'apbrīnojams'. (šķirklī agave)
- No franču agent, kam pamatā latīņu agens, agentis 'tāds, kas darbojas'. (šķirklī aģents)
- No angļu iceberg, vācu Eisberg 'leduskalns'. (šķirklī aisbergs)
- 19. gs. otrās puses jaunvārds, ko ieviesa F. Mālbergs. (šķirklī aina)
- No viduslejasvācu dam 'dambis, bruģēts ceļš'. (šķirklī dambis)
- No latīņu debet 'viņš ir parādā'. (šķirklī debets)
- No franču début. (šķirklī debija)
- No arābu 'dieva zīme'. (šķirklī ajatolla)
- No vācu Akrobatik, kam pamatā grieķu akrobatikos 'spējīgs kāpt uz augšu'; akron 'virsotne' un bainen 'iet'. (šķirklī akrobātika)
- No franču activer, kam pamatā latīņu activus 'rosīgs, darbīgs'. (šķirklī aktivēt)
- No franču actualité, kam pamatā latīņu actualis 'darbīgs'. (šķirklī aktualitāte)
- No latīņu activus 'rosīgs, darbīgs'. (šķirklī aktīvs)
- No franču actuel, kam pamatā latīņu actualis 'darbīgs'. (šķirklī aktuāls)
- Latīņu aqua 'ūdens' un grieķu nautēs 'jūrasbraucējs'. (šķirklī akvanautika)
- Latīņu aqua 'ūdens' un grieķu nautēs 'jūrasbraucējs'. (šķirklī akvanauts)
- No vācu Alabaster, kam pamatā grieķu alabastros. (šķirklī alabastrs)
- No angļu albatross, kam pamatā latīņu albus 'balts'. (šķirklī albatross)
- No latīņu albumen, albuminis 'olbaltumviela'. (šķirklī albumīni)
- No franču album, kam pamatā attiecīgais latīņu vārds, ar ko sākotnēji apzīmēja nobalsinātu sienu, uz kuras rakstīja dažādus ziņojumus, vēlāk – grāmatu ar baltām lapām, kur piemiņai ierakstīja savu vārdu ar kādu izteicienu (album amicorum 'draugu albums'). (šķirklī albums)
- No angļu album, kam pamatā attiecīgais franču un latīņu vārds. (šķirklī albums)
- No grieķu allēlouia, senebreju hallūyāh 'lai slavēts Dievs'. (šķirklī aleluja)
- No vācu Allergie, kam pamatā grieķu allos 'cits' un ergon 'darbs'. (šķirklī alerģija)
- No grieķu alfabēta pirmajiem diviem burtiem – alpha, bēta. (šķirklī alfabēts)
- No arābu al-gebr 'daļu atkalapvienošana'. (šķirklī algebra)
- No latīņu alimentum 'barība'. (šķirklī alimenti)
- No lejasvācu hāling 'bedre, caurums, āliņģis'. (šķirklī āliņģis)
- No franču ambre, kam pamatā arābu cilmes vārds. (šķirklī ambra)
- No latīņu alcool, alcohol, kam pamatā arābu al-kuhl 'smalks pulveris'. (šķirklī alkohols)
- No franču, spāņu alco^ve, kam pamatā arābu al-gubba 'velve, telts'. (šķirklī alkovs)
- No viduslaiku latīņu alchemia, alchimia, kam pamatā arābu al-kīmiyā. (šķirklī alķīmija)
- Arābu allāh. (šķirklī Allāhs)
- No latīņu alliteratio; ad 'pie' un littera 'burts'. (šķirklī aliterācija)
- No arābu al-qāli 'sārms' un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī alkaloīdi)
- No latīņu alveolus 'silīte, dobums'. (šķirklī alveola)
- No franču amalgame, kam pamatā grieķu malagma 'mīksta padrēbe'. (šķirklī amalgama)
- No viduslejasvācu ammet 'arods, nodarbošanās, dienesta stāvoklis'. (šķirklī amats)
- No latīņu ambitio 'godkāre'. (šķirklī ambīcijas)
- No franču embrasure. (šķirklī ambrazūra)
- No grieķu ambrosia 'nemirstība'. (šķirklī ambrozija)
- No franču ambulance, kam pamatā latīņu ambulare 'staigāt'. (šķirklī ambulance)
- No grieķu amoibē 'maiņa'. (šķirklī amēba)
- No vācu ambivalent, kam pamatā latīņu ambo 'abi' un valens, valentis 'stiprs'. (šķirklī ambivalents)
- No grieķu amethystos 'piedzeršanos kavējošs' – pēc ticējuma, ka šis akmens pasargā no žūpības. (šķirklī ametists)
- No grieķu amphibios 'tāds, kam divējāds dzīves veids'. (šķirklī amfībija)
- No angļu amish, kam pamatā 17. gs. Šveiciešu sludinātāja Jakoba Amena (Jakob Amen) vārds. (šķirklī amiši)
- No grieķu amorphos 'bezveidīgs'. (šķirklī amorfs)
- No franču amoralisme, kam pamatā grieķu a 'bez' un latīņu moralis 'tikumisks, tikumīgs'. (šķirklī amorālisms)
- No franču emploi 'izlietošana, nodarbošanās'. (šķirklī ampluā)
- No latīņu Amor, amor 'mīlestība'. (šķirklī Amors)
- No grieķu a 'bez' un mnēsis 'atmiņa'. (šķirklī amnēzija)
- No grieķu anabiōsis 'atdzīvošanās'. (šķirklī anabioze)
- No grieķu an 'bez', aēr 'gaiss' un bios 'dzīvība' – dzīvība bez gaisa. (šķirklī anaerobs)
- No grieķu analphabētos 'tāds, kas nezina alfabētu, nemācīts'. (šķirklī analfabēts)
- No grieķu anarchia 'bezvaldība'; an 'bez' un archē 'valdīšana'. (šķirklī anarhija)
- No grieķu analogos 'samērīgs, atbilstošs'. (šķirklī analogs)
- No grieķu anaimia 'mazasinība'. (šķirklī anēmija)
- No franču ensemble 'kopā'. (šķirklī ansamblis)
- No grieķu an 'bez' un hydōr 'ūdens'. (šķirklī anhidrīdi)
- No portugāļu anil 'indigo', kam pamatā arābu an-nīl. (šķirklī anilīns)
- No anorexia; an 'bez' un grieķu orexis 'apetīte'. (šķirklī anoreksija)
- No franču anonyme, kam pamatā grieķu anōnymos 'bez vārda'. (šķirklī anonīms)
- No angļu antibiotic, franču antibiotique; no anti 'pret' un grieķu biōtikos 'derīgs dzīvei' (bios 'dzīvība'). (šķirklī antibiotikas)
- No franču entreco^te (entre 'starp' un co^te 'riba'). (šķirklī antrekots)
- No grieķu apatē 'māns, maldi', jo sākotnēji apatītus bija ļoti grūti atšķirt no citiem minerāliem. (šķirklī apatīts)
- No franču apatride, kam pamatā grieķu a 'bez' un patris, patridos 'dzimtene'. (šķirklī apatrīds)
- No holandiešu appelsina 'Ķīnas ābols'. (šķirklī apelsīns)
- No latīņu appelatio 'piesaukšana, pārsūdzība'. (šķirklī apelācija)
- No franču aplomb. (šķirklī aplombs)
- No grieķu a 'bez' un politisks. (šķirklī apolitisks)
- No latīņu approbatio 'atzīšana par labu'. (šķirklī aprobācija)
- No franču doubler. (šķirklī dublēt)
- No franču arabesque, itāļu arabesco 'arābu'. (šķirklī arabeska)
- No vācu Arabistik. (šķirklī arābistika)
- No franču arbitre. (šķirklī arbitrs)
- No latīņu arealis, area 'laukums, platība'. (šķirklī areāls)
- No franču arbitrage. (šķirklī arbitrāža)
- No grieķu architektonikē 'celtniecības māksla'. (šķirklī arhitektonika)
- No latīņu archivum, grieķu archeia 'publiski dokumenti'. (šķirklī arhīvs)
- No franču aristocratie, kam pamatā grieķu aristokratia (aristos 'labākais' un kratia 'valdīšana, vara'). (šķirklī aristokrātija)
- No grieķu arrhythmia 'bez ritma'. (šķirklī aritmija)
- No franču armature, kam pamatā latīņu armatura 'bruņojums'. (šķirklī armatūra)
- No franču armée, kam pamatā latīņu armāta 'bruņots spēks'. (šķirklī armija)
- No franču arsenal, kam pamatā arābu dārssinā'a 'darbnīca'. (šķirklī arsenāls)
- No grieķu a 'bez' un sēptikos 'puvumu izraisošs'. (šķirklī aseptika)
- No grieķu asymmetria 'nesamērība'. (šķirklī asimetrija)
- No arābu ģihād 'cīņa, cenšanās'. (šķirklī džihāds)
- No franču assorti 'labi atlasīts'. (šķirklī asorti)
- No angļu astronaut, kam pamatā astro un grieķu nautēs 'jūrasbraucējs'. (šķirklī astronauts)
- No grieķu a 'bez' un theos 'dievs'. (šķirklī ateisms)
- No latīņu attestatio 'liecība'. (šķirklī atestācija)
- No latīņu attestatio 'liecība'. (šķirklī atestāts)
- No grieķu a 'priedēklis, kas izsaka noliegumu vai tālāk norādītās īpašības trūkumu' un tipisks. (šķirklī atipisks)
- No franču élite 'labākais, izraudzītais'. (šķirklī elite)
- No grieķu atonia 'vājums, slābanums'. (šķirklī atonija)
- No latīņu attributum 'piešķirtais'. (šķirklī atribūts)
- No grieķu nolieguma partikulas a un trophē 'barība'. (šķirklī atrofija)
- No latīņu Atropa belladonna. (šķirklī atropīns)
- No grieķu pharmakon 'zāles' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī farmakoloģija)
- No vācu Haube, ieviesies 19. gs. pirmajā pusē, līdz tam šajā nozīmē lietots vārds mice. (šķirklī aube)
- No vācu Automatik, kam pamatā grieķu automatos 'pašdarbīgs'. (šķirklī automātika)
- No franču automatisme, kam pamatā grieķu automatos 'pašdarbīgs'. (šķirklī automātisms)
- No franču automatisation, kam pamatā grieķu automatos 'pašdarbīgs'. (šķirklī automatizācija)
- No vācu Autobahn. (šķirklī autobānis)
- No franču automate, kam pamatā grieķu automatos 'pašdarbīgs'. (šķirklī automāts)
- No vācu apvidvārda awise, kam pamatā franču avis 'paziņojums'. Aizguvums ieviesies latviešu valodā 18. gs. beigās daudzskaitļa formā (K. Karulis). (šķirklī avīze)
- No grieķu asbestos 'pastāvīgs, nepārtraukts'. (šķirklī azbests)
- No franču azimut, kam pamatā arābu as-sumūt 'ceļi, virzieni'. (šķirklī azimuts)
- No amerikāņu izgudrotāja I. Babita (I. Babbitt) uzvārda. (šķirklī babīts)
- No senebreju Bābel, kam pamatā akadiešu bāb ili 'dieva vārti'. (šķirklī Bābele)
- No franču babouin. (šķirklī babuīns)
- Aizguvums no latīņu bacillus 'nūjiņa'. (šķirklī bacilis)
- No angļu biker. (šķirklī baikeris)
- No vācu Bagger, holandiešu bagger 'dubļi, dūņas'. (šķirklī bagars)
- No franču bagage. (šķirklī bagāža)
- No franču baguette, kam pamatā latīņu baculum 'stienis, nūja'. (šķirklī bagete)
- No angļu buggy 'viegli rati'. (šķirklī bagijs)
- No angļu bike (saīsinājums no angļu bicycle). (šķirklī baiks)
- No franču bagatelle 'nieks, sīkums'. (šķirklī bagatelle)
- No franču bayadère, portugāļu bailadeira. (šķirklī bajadēra)
- Aizguvums no latīņu baccalaureus. (šķirklī bakalaurs)
- No franču baccarat. (šķirklī bakara)
- No franču baccara. (šķirklī bakara)
- No angļu bacterial, vācu bakteriell. (šķirklī bakteriāls)
- No vācu bakterizid, franču bactericide. (šķirklī baktericīds)
- No angļu buddy. (šķirklī badijs)
- No grieķu baktērion 'nūjiņa'. (šķirklī baktērija)
- No baktērija un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī bakterioloģija)
- No franču ballade, kam pamatā latīņu ballāre 'dejot'. (šķirklī balāde)
- No krievu балаган, kam pamatā persiešu bālāhāna 'balkons'. (šķirklī balagāns)
- No angļu byte. (šķirklī baits)
- No holandiešu bak 'kaste'. (šķirklī baks)
- No grieķu baktērion 'nūj(iņ)a' un phagein 'ēst, rīt'. (šķirklī bakteriofāgs)
- No franču balancer. (šķirklī balansēt)
- No franču balance. (šķirklī balanss)
- No lejasvācu ballast, angļu ballast. (šķirklī balasts)
- No itāļu baldacchino 'aizkars, telts'. (šķirklī baldahīns)
- No vācu Baldrian, kam pamatā latīņu valeriāna, valēre 'būt stipram, spēcīgam, veselam; varēt, spēt'. (šķirklī baldriāns)
- No itāļu ballerina, kam pamatā latīņu ballare 'dejot'. (šķirklī balerīna)
- No itāļu balcone, kam pamatā latīņu balcus 'sija'. (šķirklī balkons)
- No itāļu ballo 'deja'. (šķirklī balle)
- No latīņu balneum 'vanna, pelde' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī balneoloģija)
- Aizguvums no franču ballon 'lode ar tukšu vidu'. (šķirklī balons)
- No vācu balsamieren. (šķirklī balzamēt)
- No itāliešu aceto balsamico. (šķirklī balzametiķis)
- No grieķu balsamon 'aromātiski sveķi'. (šķirklī balzams)
- No lejasvācu, viduslejasvācu balge. (šķirklī baļļa)
- No holandiešu bamboes, kam pamatā ir malajiešu mambu. (šķirklī bambuss)
- No angļu bumper. (šķirklī bampers)
- No portugāļu banana vai spāņu banano. (šķirklī banāns)
- No vācu Bande 'zagļu, laupītāju kopa' vai franču bande 'karavīru vienība ar savu karogu'. Latviešu valodā ienācis 19. gs. vidū. (šķirklī banda)
- No viduslejasvācu balke. (šķirklī baļķis)
- No franču banal 'novazāts, nodrāzts, pliekans'. (šķirklī banāls)
- No itāliešu aceto balsamico. (šķirklī balzamiko)
- No vācu Barbitursäure, kam pamatā īpašvārds Barbara un lietvārds Säure 'skābe'. (šķirklī barbitūrskābe)
- No franču bandage 'pārsējs, saite'. (šķirklī bandāža)
- No vācu Baobab, angļu baobab, kam pamatā ir aizguvums no afrikandu valodas. (šķirklī baobabs)
- Šo vārdu šaha figūras apzīmēšanai latviešu valodā ieviesa J. Dravnieks, aizstājot agrāko nosaukumu – bauris. (šķirklī bandinieks)
- No itāļu bandito 'laupītājs, bandīts'. (šķirklī bandīts)
- No franču banderole. (šķirklī bandrole)
- No angļu banjo. (šķirklī bandžo)
- No vācu Bankier, franču banquier. (šķirklī baņķieris)
- No poļu banka 'burka, kanna'. (šķirklī bankas)
- No franču banquet. (šķirklī bankets)
- No angļu banknote. (šķirklī banknote)
- No vācu Bankrott, kam pamatā itāļu banca rotta 'salauzts sols, galds'. (šķirklī bankrots)
- No latīņu baptismus, grieķu baptismos, baptizein 'gremdēt ūdenī; kristīt'. (šķirklī baptisti)
- No krievu боровик vai baltkrievu баравiк, kam pamatā боровый гриб 'sila sēne'. (šķirklī baravika)
- No latīņu barbarismus, grieķu barbarismós 'svešai valodai raksturīgs'. (šķirklī barbarisms)
- No grieķu barbaros 'svešinieks, ārzemnieks'. (šķirklī barbars)
- No angļu barbecue, spāņu barbacoa, kam pamatā indiāņu valodas vārds ar nozīmi 'koka restes'. (šķirklī barbekjū)
- No ķeltu bard. (šķirklī bards)
- No franču bas-relief 'zems reljefs'. (šķirklī bareljefs)
- No angļu barrel 'muca'. (šķirklī barels)
- No tjurku valodas barhan 'ceļojošā kāpa'. (šķirklī barhāns)
- No grieķu barys 'smags'. (šķirklī bārijs)
- No franču barricade, kam pamatā barrique 'muca'. (šķirklī barikāde)
- No grieķu barys 'smags'. (šķirklī barioni)
- No itāļu baritono, grieķu barytonos 'smagi skanošs'. (šķirklī baritons)
- No grieķu barys 'smags'. (šķirklī barīts)
- No franču barrière 'barjera, šķērslis'. (šķirklī barjera)
- No latīņu barca 'laiva'. (šķirklī barka)
- No itāļu barcarola 'laivinieku dziesma'. (šķirklī barkarola)
- No angļu barman. (šķirklī bārmenis)
- No grieķu baros 'smagums' un kamera. (šķirklī barokamera)
- No itāļu barocco 'samākslots, neparasts' ar sākotnējo nozīmi 'nevienādi apaļas pērles'. (šķirklī baroks)
- No angļu baronet. (šķirklī baronets)
- No franču baron, kam pamatā latīņu baro, baronis 'cilvēks, vīrietis'. (šķirklī barons)
- No angļu bar. (šķirklī bārs)
- No franču bárge. (šķirklī barža)
- No franču bassin. (šķirklī baseins)
- No angļu bas 'zems' un hound 'dzinējs'. (šķirklī basethaunds)
- No angļu basket-ball (basket 'grozs' un ball 'bumba'). (šķirklī basketbols)
- No itāļu gamba 'kāja' (dare il gambetto 'aizlikt kāju priekšā'). (šķirklī gambīts)
- No hindi bāsmatī 'smaržīgs, aromātisks'. (šķirklī basmati)
- No vācu Bastard, kam pamatā senfranču bastard, viduslaiku latīņu bastardus. (šķirklī bastards)
- No franču bastion, itāļu bastione. (šķirklī bastions)
- No tjurku bašlyk 'kapuce'. (šķirklī bašliks)
- No franču bataille 'kauja'. (šķirklī batālija)
- No franču bataillon. (šķirklī bataljons)
- No franču bataille 'kauja'. (šķirklī batālists)
- No angļu bacon. (šķirklī bekons)
- No angļu barter. (šķirklī barters)
- No itāliešu barista 'bārmenis'. (šķirklī barista)
- No itāļu basso 'zems'. (šķirklī bass)
- No itāļu basta, kam pamatā latīņu bastare. (šķirklī basta)
- No grieķu bathýs 'dziļš' un spháira 'lode'. (šķirklī batisfēra)
- Aizguvums no grieķu bathýs 'dziļš' un skaphos 'kuģa korpuss'. (šķirklī batiskafs)
- No franču batiste. (šķirklī batists)
- No grieķu bathos 'dziļums' un métron 'mērs'. (šķirklī batometrs)
- No itāļu battuta 'sitiens, trieciens'. (šķirklī batuts)
- No latīņu basaltes. (šķirklī bazalts)
- No persiešu bāzār 'tirgus'. (šķirklī bazārs)
- No franču bâton 'nūja'. (šķirklī batons)
- No latīņu basilica, grieķu basilikē 'valdnieka nams'. (šķirklī bazilika)
- No grieķu basilikos 'karalisks'. (šķirklī baziliks)
- No viduslejasvācu basūne, senfranču buisine, kam pamatā latīņu būcina 'signāla rags'. (šķirklī bazūne)
- No grieķu basis 'pamats'. (šķirklī bāze)
- No arābu badwiyyīn 'tuksneša iemītnieki'. (šķirklī beduīni)
- No franču boeuf 'liellopu gaļa' un īpašvārda Stroganovs. (šķirklī befstroganovs)
- No franču botāniķa M. Begona (M. Bégon) vārda, kas šo augu atklāja un ieviesa Eiropā. (šķirklī begonija)
- No senebreju behēmot. (šķirklī behemots)
- No angļu baby. (šķirklī bēbis)
- No angļu baseball. (šķirklī beisbols)
- No angļu (b)eginners (a)ll-purpose (s)ymbolic (i)nstruction (c)ode. (šķirklī beisiks)
- No tjurku bey 'valdnieks'. (šķirklī bejs)
- No franču bel-étage 'skaists stāvs'. (šķirklī beletāža)
- No franču belles-lettres 'skaisti burti'. (šķirklī beletristika)
- No itāļu belvedere 'skaists skats'. (šķirklī belveders)
- No latīņu benedictini, kam pamatā Nursijas Benedikta (Benedictus de Nursia) vārds. (šķirklī benediktieši)
- No franču bénédictine. (šķirklī benediktīns)
- No franču bénéfice 'peļņa, labums'. (šķirklī benefice)
- No triju valstu nosaukuma (Be)lgique, (Ne)derland, (Lux)embourg. (šķirklī Benilukss)
- No viduslejasvācu böninge. (šķirklī bēniņi)
- No grieķu benthos 'dziļums'. (šķirklī bentoss)
- No vācu Benzol, kas ar latīņu un itāļu valodas starpniecību cēlies no arābu valodas. (šķirklī benzols)
- No franču béret. (šķirklī berete)
- No itāļu bergamotta, kam pamatā turku begarmûdī 'kunga bumbiere'. (šķirklī bergamote)
- No grieķu bēryllos. (šķirklī berils)
- No franču bémol, itāļu bemolle. (šķirklī bemols)
- No viduslejasvācu bank(e). (šķirklī beņķis)
- No grieķu bēta. (šķirklī bēta)
- No latīņu bestiarium, kam pamatā bestiarius 'dzīvnieku-, zvēru-'. (šķirklī bestiārijs)
- No latīņu bestia 'dzīvnieks, zvērs'. (šķirklī bestija)
- No angļu best-seller. (šķirklī bestsellers)
- No angļu betatron, kam pamatā grieķu bēta. (šķirklī betatrons)
- No franču béton, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī betons)
- No franču baiser 'skūpsts'. (šķirklī bezē)
- No vācu dabaszinātnieka T. Gerbera uzvārda. (šķirklī gerbera)
- No franču bibliographie, kam pamatā grieķu bibliographia 'grāmatu rakstīšana'. (šķirklī bibliogrāfija)
- No franču bidet. (šķirklī bidē)
- No grieķu bibliothēkē (biblion 'grāmata' un thēkē 'krātuve, noliktava'). (šķirklī bibliotēka)
- No viduslejasvācu büxe, bükse. (šķirklī bikses)
- Atvasinājums no biedrs, līdz 19. gs. otrajai pusei lietots nozīmē 'sabiedrība'. (šķirklī biedrība)
- No itāļu biennale, kam pamatā latīņu biennium 'divgade'. (šķirklī biennāle)
- No grieķu biblion 'grāmata' un philein 'mīlēt'. (šķirklī bibliofils)
- No lejasvācu büdelen. (šķirklī bīdelēt)
- No latīņu bibliothecarius. (šķirklī bibliotekārs)
- No vācu Büffel, kam pamatā grieķu boubalos 'antilope, meža vērsis'. (šķirklī bifelis)
- No angļu beefsteak. (šķirklī bifšteks)
- No angļu big band. (šķirklī bigbends)
- No angļu behaviorism. (šķirklī biheiviorisms)
- No latīņu bi 'no divām daļām' un labialis 'lūpu'. (šķirklī bilabiāls)
- No lejasvācu, no sensakšu bikeri vai bikarr, kam pamatā latīņu bacar 'vīna muca'. (šķirklī biķeris)
- No itāļu bilancia, kam pamatā latīņu bi 'divi' un lanx 'svaru kauss'. (šķirklī bilance)
- No viduslejasvācu bilde 'zīmējums, attēls, paraugs'. (šķirklī bilde)
- No latīņu bi 'divi' un lingua 'valoda'. (šķirklī bilingvisms)
- No franču billard, bille 'bumbiņa'. (šķirklī biljards)
- No franču billion. (šķirklī biljons)
- No franču bulletin. (šķirklī biļetens)
- No angļu bingo. (šķirklī bingo)
- No franču binocle, kam pamatā latīņu bini 'par divi' un oculus 'acs'. (šķirklī binoklis)
- No latīņu bi 'divi' un grieķu nomē 'dalījums, sadalīšana'. (šķirklī binoms)
- No grieķu bios 'dzīve, dzīvība'. (šķirklī bio-)
- No latīņu bi 'divi' un metāls. (šķirklī bimetālisks)
- No grieķu bios 'dzīve, dzīvība' un bibliographia 'grāmatu rakstīšana'. (šķirklī biobibliogrāfija)
- No grieķu bio, bios 'dzīve, dzīvība' un kionos 'kopīgs'. (šķirklī biocenoze)
- No grieķu bio un graphō 'rakstu'. (šķirklī biogrāfija)
- No grieķu bio, bios 'dzīve, dzīvība' un ķīmija. (šķirklī bioķīmija)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un logos 'mācība'. (šķirklī bioloģija)
- No grieķu bio, bios 'dzīve, dzīvība' un elektrisks. (šķirklī bioelektrisks)
- No franču billet. (šķirklī biļete)
- No latīņu binarius. (šķirklī binārs)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un masa. (šķirklī biomasa)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un elektro(nika). (šķirklī bionika)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un sphaira 'lode'. (šķirklī biosfēra)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un sintēze. (šķirklī biosintēze)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un strāva. (šķirklī biostrāva)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un tehnika. (šķirklī biotehnika)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un tehnoloģija. (šķirklī biotehnoloģija)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un tips. (šķirklī biotips)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un topos 'vieta'. (šķirklī biotops)
- No franču burette. (šķirklī birete)
- Krievu бирка; cits uzskats – no dāņu vai norvēģu birk 'bērzs'. (šķirklī birka)
- No franču bureaucratie, no bureau 'birojs' un grieķu kratos 'vara'. (šķirklī birokrātija)
- No ģermāņu busse, büsse 'kārba; šaujamais ierocis'. (šķirklī bise)
- No franču biscuit. (šķirklī biskvīts)
- No franču bureau. (šķirklī birojs)
- No franču bissectrice, latīņu bissectricis 'tāds, kas dala divās daļās'. (šķirklī bisektrise)
- No latīņu bi 'divi' un seksuāls. (šķirklī biseksuāls)
- No angļu businessman. (šķirklī biznesmenis)
- Pēc angļu ansambļa "The Beatles" nosaukuma. (šķirklī bītlene)
- Pēc angļu ansambļa "The Beatles" nosaukuma. (šķirklī bītls)
- No latīņu bitumen. (šķirklī bitumens)
- No lejasvācu bise 'pāri galvai sasieta matu pīne'. (šķirklī bize)
- No latīņu bison. (šķirklī bizons)
- No franču bijouterie. (šķirklī bižutērija)
- No arābu valodas. (šķirklī bjazs)
- 19. gs. beigu jaunvārds. (šķirklī grāmatniecība)
- No franču bief. (šķirklī bjefs)
- No angļu bit. (šķirklī bits)
- No angļu business. (šķirklī bizness)
- No vācu blamieren. (šķirklī blamēt)
- No vācu blanko, kam pamatā itāļu bianco 'balts'. (šķirklī blanko)
- No franču blanchir 'mazgāt, balināt'. (šķirklī blanšēt)
- No grieķu blastos 'dīglis'. (šķirklī blastula)
- No angļu bluff. (šķirklī blefs)
- No angļu blender. (šķirklī blenderis)
- No franču blindage. (šķirklī blindāža)
- No angļu blockade, vācu Blockade. (šķirklī blokāde)
- No franču bloc-notes. (šķirklī bloknots)
- Aizguvums no angļu block, vācu Block. (šķirklī bloks)
- No franču blouse. (šķirklī blūze)
- No franču blond. (šķirklī blonds)
- No angļu BMX – (b)icycle (m)oto(cross), ar burtu x aizvietojot vārdu cross. (šķirklī BMX)
- No angļu blues 'grūtsirdība, melanholija'. (šķirklī blūzs)
- No krievu бобик (sākotnēji tā dēvēja pēc 2. Pasaules kara no amerikāņiem iegūtos trofeju džipus, pamatā angļu personvārds Bob). (šķirklī bobiks)
- No angļu bob. (šķirklī bobs)
- No viduslejasvācu bode. (šķirklī bode)
- No franču bohème 'čigānu dzīve', no Bohèmien 'čigāns'. (šķirklī bohēma)
- No angļu blog (saīsinājums no vārdkopas web log). (šķirklī blogs)
- No angļu boycott. (šķirklī boikots)
- No angļu boy. (šķirklī bojs)
- No angļu boxer. (šķirklī bokseris)
- No franču bauxite, pēc vietas nosaukuma Bo (Baux) Dienvidfrancijā. (šķirklī boksīts)
- No angļu box. (šķirklī bokss)
- No angļu box 'kaste, namiņš'. (šķirklī bokss)
- No franču bon 'talons, čeks'. (šķirklī bona)
- No grieķu bolis (bolīdos) 'metamais šķēps'. (šķirklī bolīds)
- No franču bombarder. (šķirklī bombardēt)
- No valsts nosaukuma Bolivia, kam pamatā šīs valsts dibinātāja un atbrīvotāja no spāņu kundzības Simona Bolivara uzvārds. (šķirklī bolīvieši)
- No angļu bowl 'kauss'. (šķirklī bole)
- No viduslejasvācu bōm. (šķirklī bomis)
- No krievu бомж – (б)ез (о)пределенного (м)еста (ж)ительства 'bez noteiktas dzīvesvietas'. (šķirklī bomzis)
- No franču bonistique. (šķirklī bonistika)
- No vācu Boje, holandiešu boei. (šķirklī boja)
- No viduslejasvācu bōkstaf 'burts'. (šķirklī boksterēt)
- No franču bonbon. (šķirklī bonbonga)
- No franču bon vivant. (šķirklī bonvivāns)
- No franču bonze, kam pamatā japāņu bonzō, bonsō 'priesteris'. (šķirklī bonza)
- No spāņu bolero. (šķirklī bolero)
- No latīņu borox, kam pamatā arābu būraq. (šķirklī boraks)
- No itāļu bordello. (šķirklī bordelis)
- No angļu border collie. (šķirklī borderkollijs)
- No vācu bohren. (šķirklī borēt)
- No vācu Bor, kam pamatā latīņu borax 'boraks'. (šķirklī bors)
- No angļu boss. (šķirklī boss)
- No vācu Botanik, kam pamatā latīņu botanica, grieķu botanikē, botanē 'zāle, ganības'. (šķirklī botānika)
- No franču botte 'zābaks'. (šķirklī botes)
- No lietuviešu búožė. (šķirklī boze)
- No grieķu brachys 'īss' un logos 'vārds'. (šķirklī brahiloģisms)
- No sanskrita brahmā 'radītājs'. (šķirklī Brahma)
- No sanskrita brahman 'priesteris'. (šķirklī brahmanis)
- No latīņu botulus 'desa'. (šķirklī botulisms)
- No grieķu bradys 'lēns' un kardia 'sirds'. (šķirklī bradikardija)
- No itāļu bravo 'prasmīgs'. (šķirklī bravo)
- No franču brasse. (šķirklī brass)
- No franču bravoure 'drosme'. (šķirklī bravūra)
- No angļu break-dancing. (šķirklī breiks)
- No franču breloque. (šķirklī breloks)
- No angļu brandy. (šķirklī brendijs)
- No angļu brand. (šķirklī brends)
- No latīņu brevarum, brevis 'īss'. (šķirklī breviārs)
- No angļu brownie. (šķirklī braunijs)
- No vācu Brigadier, franču brigadier. (šķirklī brigadieris)
- No angļu briefing. (šķirklī brīfings)
- No angļu brig. (šķirklī briga)
- No franču brigade, itāļu brigata 'vienība'. (šķirklī brigāde)
- No itāļu brigantino. (šķirklī brigantīna)
- No franču briquette, brique 'ķieģelis'. (šķirklī brikete)
- No franču brillantine 'kā briljants'. (šķirklī briljantīns)
- No franču brise. (šķirklī brīze)
- No angļu broiler. (šķirklī broilers)
- No angļu broker. (šķirklī brokeris)
- No vācu Brokat, kam pamatā itāļu broccato 'caurausts'. (šķirklī brokāts)
- No itāļu broccolo. (šķirklī brokolis)
- No franču bronze. (šķirklī bronza)
- No franču brocher. (šķirklī brošēt)
- No franču brochure. (šķirklī brošūra)
- No grieķu brōmos 'smaka, smirdoņa'. (šķirklī broms)
- No franču broche. (šķirklī broša)
- No itāliešu bruschetta. (šķirklī brusketa)
- No latīņu brutus 'bezjūtīgs, truls'. (šķirklī brutāls)
- No viduslejasvācu brūwen 'darīt (alu)'. (šķirklī brūvēt)
- No viduslejasvācu brūwen 'darīt (alu)'. (šķirklī brūvējums)
- Aizguvums no franču boudoir. (šķirklī buduārs)
- No viduslejasvācu brūn. (šķirklī brūns)
- No viduslejasvācu, lejasvācu brūt 'līgava, saderinātā'. (šķirklī brūte)
- No viduslejasvācu, lejasvācu brūdegam 'līgavainis'. (šķirklī brūtgāns)
- No angļu buffer. (šķirklī buferis)
- No franču buffet. (šķirklī bufete)
- No itāļu buffonata 'ākstība, izdarība'. (šķirklī bufonāde)
- No viduslejasvācu buck 'āzis'. (šķirklī buka)
- No franču boucler 'sasprogot, sacirtot'. (šķirklī buklē)
- No angļu booklet 'grāmatiņa'. (šķirklī buklets)
- No viduslejasvācu buck 'āzis'. (šķirklī buks)
- No franču bouquin 'veca grāmata'. (šķirklī bukinists)
- No vācu Büchse 'kārba'. (šķirklī bukse)
- No vācu bugsieren. (šķirklī buksēt)
- No franču bouquet. (šķirklī buķete)
- No angļu bulldog. (šķirklī buldogs)
- No angļu bulldozer. (šķirklī buldozers)
- No franču bouillon. (šķirklī buljons)
- No latīņu bulla 'apaļš priekšmets'. (šķirklī bulla)
- No lejasvācu bulle '(vaislas) vērsis'. (šķirklī bullis)
- No lejasvācu bolte. (šķirklī bulta)
- No angļu bull terrier. (šķirklī bulterjers)
- No angļu budget. (šķirklī budžets)
- No grieķu būs 'vērsis' un līmos 'bads'. (šķirklī bulīmija)
- Aizguvums no krievu бомба, vācu Bombe, kam pamatā grieķu bombos 'dobjš troksnis'. (šķirklī bumba)
- No vācu Bumbeere. (šķirklī bumbieris)
- No angļu boomerang, kas pārņemts no Austrālijas aborigēnu valodas. (šķirklī bumerangs)
- Aizguvums no angļu boom. (šķirklī bums)
- No viduslejasvācu bündel 'saišķis'. (šķirklī bundulis)
- No lejasvācu bunge. (šķirklī bungas)
- No angļu bunker. (šķirklī bunkurs)
- No spāņu burrito. (šķirklī burito)
- No turku bulgur. (šķirklī bulgurs)
- No franču bourgeoisie. (šķirklī buržuāzija)
- No angļu bushel. (šķirklī bušelis)
- No holandiešu bosjemons 'krūmu ļaudis'. (šķirklī bušmeņi)
- No itāļu buttafuori. (šķirklī butafors)
- No itāļu buttare 'sviest' un fuori 'uz āru, ārā'. (šķirklī butaforija)
- No grieķu but(yron) 'sviests, tauki'. (šķirklī butāns)
- A. Kronvalda jaunvārds, darināts no būt. (šķirklī būtība)
- No holandiešu boers 'zemnieki'. (šķirklī būri)
- No turku burka, arābu burquɁ, persiešu burqa' 'šķidrauts, plīvurs'. (šķirklī burka)
- No angļu bus. (šķirklī buss)
- No lejasvācu buwen. (šķirklī būvēt)
- No latīņu celebrare. (šķirklī celebrēt)
- No grieķu koilia '(vēdera)dobums'. (šķirklī celiakija)
- No vācu Zentrifuge, kam pamatā latīņu centrum 'centrs' un fuga 'bēgšana'. (šķirklī centrifūga)
- No vācu ģenerāļa un šādu gaisa kuģu būvētāja F. Cepelīna (F. Zeppelin) vārda. (šķirklī cepelīns)
- No grieķu chrēstomatheia, chrēstos 'labs, derīgs', manthanein 'mācīties'. (šķirklī hrestomātija)
- No vācu Zerehne, kam pamatā latīņu syringa, grieķu syrinx 'niedres stabule, niedre'. (šķirklī ceriņi)
- No latīņu Cicero 'Cicerons', jo ar šāda lieluma burtiem 1467. gadā iespieda Cicerona vēstules. (šķirklī cicero)
- No grieķu ibis, kam pamatā ēģiptiešu vārds. (šķirklī ibiss)
- No ķīniešu ci 'enerģija' un gun 'darbs'. (šķirklī ciguns)
- Valodnieces E. Hauzenbergas-Šturmas jaunvārds (1940. g.). (šķirklī cilme)
- No latīņu cymbalum, grieķu kumbalon. (šķirklī cimbala)
- No vācu Zinnober, kam pamatā latīņu cinnabris, grieķu kinnabari. (šķirklī cinobrs)
- No vācu botāniķa J. G. Cinna (Zinn) uzvārda. (šķirklī cinnija)
- No grieķu kirrhos 'dzeltenbrūns'. (šķirklī ciroze)
- No latīņu cisterna 'ūdens tvertne, ūdens baseins'. (šķirklī cisterna)
- No grieķu cito 'šūna' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī citoloģija)
- Saīsinājums no angļu (C)able (N)ews (N)etwork. (šķirklī CNN)
- Krievu чобот 'zābaks ar papēdi un uzliektu purnu', kas savukārt aizgūts no tirku valodām. (šķirklī čabatas)
- No itāliešu ciabatta 'rītakurpe, čība' (pēc maizei raksturīgās formas). (šķirklī čabata)
- No itāļu celesta, celeste 'debešķīgs'. (šķirklī čelesta)
- No persiešu jāmadān, veidots no djame 'drēbes', dan 'kaste'. (šķirklī čemodāns)
- No kečua indiāņu chirimuya 'aukstās sēklas' (šo augu aukstumizturības dēļ). (šķirklī čerimoija)
- No angļu cheeseburger (cheese 'siers'). (šķirklī čīzburgers)
- No turku tschibûk. (šķirklī čibuks)
- No angļu chum 'biedrs, draugs'. (šķirklī čoms)
- No franču dadaisme, kam pamatā ir dada 'koka zirdziņš' (bērnu valodā); da-da, bērna pirmās artikulētās skaņas, ko šī virziena pārstāvji uzskatīja par vistiešāko mākslas izpausmi. (šķirklī dadaisms)
- Veidots, iespējams, no dadzis, jo putna iecienīta barība ir dadžu sēklas. (šķirklī dadzītis)
- Sens aizguvums (pirms 13. gs.) no krievu добыть 'iegūt, dabūt' (K. Karulis). (šķirklī dabūt)
- No grieķu daktylos 'pirksts' un logos 'mācība'. (šķirklī daktiloģija)
- No mongoļu dalai 'jūra' un tibetiešu lama 'garīdznieks, mūks'. (šķirklī dalailama)
- No lejasvācu dāler (vācu Taler), kam pamatā ir lejasvācu dal (vācu Tal) 'ieleja', jo pirmie dālderi kalti no Joahima ielejā iegūtā sudraba. (šķirklī dālderis)
- No zviedru botāniķa A. Dāla (Dahl) vārda. (šķirklī dālija)
- No vācu Dambrett 'dāmu galds'. (šķirklī dambrete)
- Pēc franču fiziologa, šī terapijas veida iedibinātāja Ž. d'Arsonvāla vārda. (šķirklī darsonvalizācija)
- No franču débarcadére. (šķirklī debarkaders)
- No franču débat. (šķirklī debates)
- No franču debatre 'strīdēties'. (šķirklī debatēt)
- No franču débutant. (šķirklī debitants)
- No latīņu debitor. (šķirklī debitors)
- No franču débuter. (šķirklī debitēt)
- No franču débloquer. (šķirklī debloķēt)
- No latīņu decem 'desmit', jo romiešiem šis bija desmitais mēnesis. (šķirklī decembris)
- No latīņu debilis 'nevarīgs, gaudens'. (šķirklī debilitāte)
- No latīņu debere 'vajadzēt'. (šķirklī debitīvs)
- No franču débit 'noiets, patēriņš'. (šķirklī debits)
- No latīņu defectus 'trūkums, vaina' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī defektoloģija)
- No franču dégustation, kam pamatā latīņu degustare 'nogaršot, nobaudīt'. (šķirklī degustācija)
- No latīņu dexter, dextra 'labais, pa labi'. (šķirklī dekstrīns)
- No franču délimitation, kam pamatā latīņu de- un limitare 'robeža, robežlīnija'. (šķirklī delimitācija)
- No franču démarcation, spāņu demarcación, kam pamatā demarcar 'atzīmēt robežas'. (šķirklī demarkācija)
- No franču démobiliser (dé- 'atpakaļ' un mobiliser 'mobilizēt'). (šķirklī demobilizēt)
- No grieķu daimōn 'dievība, gars'. (šķirklī dēmons)
- No latīņu demonstrare 'vērst uzmanību'. (šķirklī demonstrēt)
- No jaunlatīņu denaturatus 'tāds, kas zaudējis dabiskās īpašības'. (šķirklī denaturāts)
- No grieķu dendron 'koks' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī dendroloģija)
- No franču dentine, kam pamatā latīņu dens (ģen. dentis) 'zobs'. (šķirklī dentīns)
- No latīņu deponere 'nolikt drošībā'. (šķirklī deponēt)
- No vācu Depositar, kam pamatā latīņu depositarius 'noguldījuma glabātājs'. (šķirklī depozitāre)
- No latīņu depressio 'nospiestība, nomāktība'. (šķirklī depresija)
- No šā sporta veida ieviesēja angļu grāfa Dārbija (Derby) uzvārda. (šķirklī derbijs)
- No latīņu dentalis, kam pamatā dens (ģen. dentis) 'zobs'. (šķirklī dentāls)
- No franču dentiste, kam pamatā latīņu dens (ģen. dentis) 'zobs'. (šķirklī dentists)
- No turku dervis, persiešu darvīš 'ubags'. (šķirklī dervišs)
- No grieķu despoteia 'neierobežota vara'. (šķirklī despotija)
- No latīņu determinare 'norobežot, noteikt'. (šķirklī determinēt)
- No dez un latīņu activus 'darbīgs'. (šķirklī dezaktivēt)
- No grieķu diakonia 'kalpošana', 'darbs, dienests'. (šķirklī diakonija)
- No grieķu dialektikē 'debatēšanas māksla', kam pamatā dialegesthai 'sarunāties ar'. (šķirklī dialektika)
- Darbības vārds dibināt līdz 19. gs. lietots ar nozīmi 'likt (celt) uz pamata, pamatot'. 19. gs. 60. gados Atis Kronvalds šo vārdu attiecināja arī uz sabiedrisku pasākumu izveidošanu. (šķirklī dibināt)
- No diēta un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī dietoloģija)
- No vācu Differential, kam pamatā latīņu differentia 'atšķirība'. (šķirklī diferenciālis)
- No franču diphtongue, kam pamatā grieķu diphthoggos (grieķu – di(s) 'divreiz, divkārt' un phthoggos 'skaņa, balss'). (šķirklī diftongizēties)
- No franču, itāļu dilettante 'mākslu mīlošs', kam pamatā dilettare 'baudīt, sajūsmināties'. (šķirklī diletants)
- No arābu dīnār, kas veidots pēc Romas sudraba monētas denārija nosaukuma. (šķirklī dinārs)
- No latīņu dynasteia, kam pamatā grieķu dynastia 'vara, valdība'. (šķirklī dinastija)
- No franču dirigeable 'vadāms'. (šķirklī dirižablis)
- No latīņu disciplina 'mācība'. (šķirklī disciplīna)
- No franču discotheque 'skaņuplašu krātuve', kam pamatā disque 'skaņuplate' un grieķu thēkē 'krātuve, glabātava'. (šķirklī diskotēka)
- No franču dispensaire, dispenser 'izdalīt; atbrīvot, izglābt'. (šķirklī dispansers)
- No latīņu distributio. (šķirklī distribūcija)
- No latīņu distributivus. (šķirklī distributīvs)
- No dis- un grieķu trophē 'barība'. (šķirklī distrofija)
- No grieķu dithyrambos. (šķirklī ditirambs)
- K. Mīlenbaha darināts jaunvārds (1895. g.). (šķirklī divdabis)
- No vācu suņu audzētāja L. Dobermaņa vārda. (šķirklī dobermanis)
- No grieķu dogma (dogmatos) 'mācība, noteikts uzskats'. (šķirklī dogmats)
- No latīņu doctrina 'mācība'. (šķirklī doktrīna)
- No azerbaidžāņu dolma, tjurku dolmak 'piepildīt'. (šķirklī dolma)
- No grieķu drama 'darbība'. (šķirklī drāma)
- No drēbe – J. Alunāna jaunvārds ar nozīmi 'audeklu tirgotājs'. Mūsdienu nozīme no 19. gs. beigām. (šķirklī drēbnieks)
- No angļu dribble. (šķirklī dribls)
- J. Ilstera (1883. g.) ieviests vārds botānikas terminoloģijā. (šķirklī drīksna)
- No latīņu dualis 'dubults, divējāds'. (šķirklī duālistisks)
- No latīņu dualis 'dubults, divējāds'. (šķirklī duālisms)
- No franču doublage. (šķirklī dublāža)
- No franču doublet, double 'divkāršs'. (šķirklī dublets)
- No latīņu dublicatus 'divkāršots'. (šķirklī dublikāts)
- No franču doubleur. (šķirklī dublieris)
- A. Kronvalda jaunvārds, kas iesakņojies valodā 19. gs. beigās J. Alunāna darinātā dziesminieks (1857. g.) vietā. (šķirklī dzejnieks)
- No japāņu dzen 'meditācija' un budisms. (šķirklī dzenbudisms)
- No angļu jazz-band, pēc pirmā džezbenda organizētāja un vadītāja Amerikā Džozbo Brauna vārda. (šķirklī džezbends)
- No arābu ginnī 'gars'. (šķirklī džins)
- No angļu joker 'jokdaris, zobgalis'. (šķirklī džokers)
- No angļu jute, bengāļu jhūto. (šķirklī džuta)
- No vācu Ebenholzbaum, kam pamatā latīņu ebenus, grieķu ebenos 'melnkoks'. (šķirklī ebenkoks)
- No grieķu ebenos 'melnkoks'. (šķirklī ebonīts)
- No vācu Edelweiβ (edel 'cēls' un weiss 'balts'). (šķirklī ēdelveiss)
- No vācu Echolot, kam pamatā grieķu ēchō 'atbalss'. (šķirklī eholote)
- No grieķu euphēmismos (euphēmos 'labskanīgs'). (šķirklī eifēmisms)
- No grieķu euphoria (eu 'labi' un pherein 'panest'). (šķirklī eiforija)
- No grieķu eucharistia 'pateicība'. (šķirklī eiharistija)
- No grieķu eunouchos 'guļamistabas sargs'. (šķirklī einuhs)
- Darinājums no vārdiem Eiropa un birokrāts. (šķirklī eirokrāts)
- No grieķu eu 'labs' un thonatos 'nāve'. (šķirklī eitanāzija)
- No vācu Okologie, kam pamatā grieķu oikos 'māja', logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī ekoloģija)
- No angļu excavator, kam pamatā latīņu excavare 'izdobt'. (šķirklī ekskavators)
- No latīņu ex libris 'no (kādas personas) grāmatām'. (šķirklī ekslibris)
- No grieķu exō 'ārā, ārpus' un ganos 'laulība'. (šķirklī eksogāmija)
- No franču exorcisme, kam pamatā baznīcas latīņu exorcizare. (šķirklī eksorcisms)
- No latīņu extraordinarus (extra 'ārpus' un ordo (ordinis) 'rinda, kārtība'). (šķirklī ekstraordinārs)
- No latīņu extra 'ārpus; bez tam' un sensus 'jūtas, sajūta'. (šķirklī ekstrasenss)
- No vācu Extremität, kam pamatā latīņu extremitas (extremitatis) 'gals, galējā robeža'. (šķirklī ekstremitāte)
- No vācu Äquilibristik, kam pamatā latīņu aequilibris 'līdzsvara stāvoklī esošs'. (šķirklī ekvilibristika)
- No arābu al-iksīr 'gudro akmens', no grieķu xērion 'pulveris brūču sadziedēšanai' (xēros 'sauss'). (šķirklī eliksīrs)
- No latīņu emblema 'ciļņots greznojums', grieķu emblēma 'iestarpinājums'. (šķirklī emblēma)
- No grieķu embryon 'dīglis'. (šķirklī embrijs)
- No grieķu embryon 'dīglis' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī embrioloģija)
- No franču émir, kam pamatā arābu amīr 'pavēlnieks'. (šķirklī emīrs)
- No grieķu embolos 'tapa, aizbāznis'. (šķirklī embols)
- No angļu blogger 'emuārrakstītājs, emuārists'. (šķirklī emuārists)
- No franču encyclopédie, kam pamatā grieķu enkyklios paideia 'izglītības loks'. (šķirklī enciklopēdija)
- No angļu enduro (endurance 'izturība'). (šķirklī enduro)
- No spāņu enchilada burtiski 'ar čili mērci'. (šķirklī enčilada)
- No franču entomologie, kam pamatā grieķu entomon 'kukainis' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī entomoloģija)
- No grieķu eparchia 'apgabals'. (šķirklī eparhija)
- No grieķu epidēmia 'slimības izplatīšanās', epidēmios 'izplatīts' (epi 'virs', dēmos 'tauta'). (šķirklī epidēmija)
- No grieķu epidēmia 'slimības izplatīšanās' un logos 'mācība'. (šķirklī epidemioloģija)
- No lejasvācu örgel, vācu Orgel, kam pamatā grieķu organon 'rīks, darbarīks, instruments'. (šķirklī ērģeles)
- No angļu ergonomics, kam pamatā grieķu ergon 'darbs'. (šķirklī ergonomika)
- No grieķu ergon 'darbs'. (šķirklī ergs)
- No vācu Herberge. (šķirklī ērbēģis)
- No grieķu erōs (erōtos) 'dzimummīlestība' un mania 'neprāts'. (šķirklī erotomānija)
- No latīņu eruditio 'zināšanas, izglītība'. (šķirklī erudīcija)
- 19. gs. beigās darināts jaunvārds no esams, kam pamatā darbības vārds būt. (šķirklī esamība)
- No angļu essay, franču essai 'izmēģinājums, pārbaude'. (šķirklī eseja)
- No franču essence, kam pamatā latīņu essentia 'būtība'. (šķirklī esence)
- No franču érotique, kam pamatā grieķu erōtikos 'ar mīlestību saistīts'. (šķirklī erotika)
- No grieķu etymologia (etymon 'patiesība', burtiski 'vārda īstā nozīme' un logos 'mācība'). (šķirklī etimoloģija)
- No grieķu aitiologia (aitia 'cēlonis, iemesls' un logos 'mācība'). (šķirklī etioloģija)
- No grieķu ethnos 'cilts, tauta' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī etnoloģija)
- No latīņu euangelium, grieķu euangelion 'laba vēsts'. (šķirklī evaņģēlijs)
- No latīņu fabricare. (šķirklī fabricēt)
- No latīņu fabula 'stāstījums, stāsts'. (šķirklī fabula)
- No latīņu factura 'apstrāde, uzbūve'. (šķirklī faktūra)
- No arābu faquīr 'ubags'. (šķirklī faķīrs)
- No latīņu faecal (faex, faeces 'padibenes'). (šķirklī fekālijas)
- No grieķu pharisaioi, kam pamatā senebreju pārūš 'atdalīts, atsevišķs'. (šķirklī farizejs)
- No latīņu fascinare 'apburt, apvārdot'. (šķirklī fascinēt)
- No itāļu fascismo (fascio 'apvienība'). (šķirklī fašisms)
- No latīņu februarius. (šķirklī februāris)
- No latīņu foederare 'nostiprināt ar savienību'. (šķirklī federācija)
- No franču fédéralisme, kam pamatā latīņu foedus 'savienība'. (šķirklī federālisms)
- No vācu Favorit, franču favori, favorite, kam pamatā latīņu favor 'labvēlība'. (šķirklī favorīts)
- No vācu valodas Feldwebel. (šķirklī feldfēbelis)
- No latīņu felinus (feles) 'kaķis' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī felinoloģija)
- No grieķu phainō 'rādu' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī fenoloģija)
- No franču fétiche, kam pamatā portugāļu feitiço 'amulets, burvība'. (šķirklī fetišs)
- No franču Fédération internationale de baskiet–ball amateur. (šķirklī FIBA)
- No latīņu fibra 'šķiedra'. (šķirklī fibra)
- No latīņu fibrilla, kas ir pamazinājuma forma no fibra 'šķiedra'. (šķirklī fibrilla)
- No latīņu fibra 'šķiedra' un grieķu lihtos 'akmens'. (šķirklī fibrolīts)
- No franču Fédération internationale de football association. (šķirklī FIFA)
- No grieķu philanthropia 'cilvēkmīlestība'. (šķirklī filantropija)
- No grieķu philanthrōpos 'labdaris'. (šķirklī filantrops)
- No filma un grieķu thēkē 'glabātava, kaste'. (šķirklī filmotēka)
- No latīņu philologia, grieķu philologia 'mīlestība uz vārdu'. (šķirklī filoloģija)
- No grieķu philosopheō 'nodarbojas ar filozofiju'. (šķirklī filozofēt)
- No grieķu philosophia 'gudrības mīlestība'. (šķirklī filozofija)
- No angļu finish 'nobeigums'. (šķirklī finišs)
- No latīņu fiscalis (fiscus 'valsts kase, dārgumu glabātuve'). (šķirklī fiskāls)
- No grieķu physis 'daba' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī fizioloģija)
- No grieķu physis 'daba' un therapeia 'rūpes, kopšana, ārstēšana'. (šķirklī fizioterapija)
- No grieķu physis 'daba' un latīņu cultura 'kopšana, apstrādāšana'. (šķirklī fizkultūra)
- No franču flambé. (šķirklī flambēt)
- No grieķu flebos 'vēna' un logos 'mācība'. (šķirklī fleboloģija)
- No franču flageolet, vecfranču flageol 'flauta, stabule'. (šķirklī flažolets)
- No phlebitis (grieķu phleps, phlebos 'vēna'). (šķirklī flebīts)
- No angļu floorball. (šķirklī florbols)
- No grieķu phobos 'bailes'. (šķirklī fobija)
- No angļu flash mob. (šķirklī flešmobs)
- No grieķu phōnē 'skaņa' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī fonoloģija)
- No grieķu phōnē 'skaņa' un thēkē 'glabātava'. (šķirklī fonotēka)
- No angļu font, fount, kam pamatā franču fonte 'tipogrāfijas burti'. (šķirklī fonts)
- No latīņu fortuna 'liktenis, nejaušība, veiksme'. (šķirklī fortūna)
- Pēc šī ordeņa dibinātāja Asīzes Franciska vārda. (šķirklī franciskāņi)
- No franču franchise 'priekšrocība, privilēģija'. (šķirklī franšīze)
- No grieķu phrasis (phraseōs) 'teiciens' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī frazeoloģija)
- No franču frequence, kam pamatā latīņu frequentia 'biežums'. (šķirklī frekvence)
- No angļu tirdzniecības nosaukuma Freon. (šķirklī freons)
- No angļu freak bike. (šķirklī frīkbaiks)
- No latīņu frictio, fricare 'berzēt'. (šķirklī frikcija)
- No vācu botāniķa L. Fuksa (L. Fuchs) uzvārda. (šķirklī fuksija)
- No franču gabardine. (šķirklī gabardīns)
- No franču gabarit. (šķirklī gabarīts)
- No itāļu carabiniere. (šķirklī karabinieris)
- No itāļu gabbra. (šķirklī gabro)
- No franču garde-robe. (šķirklī garderobe)
- Pēc skotu botāniķa A. Gārdena (A. Garden) uzvārda. (šķirklī gardēnija)
- No ģermāņu valodām, minēts 18. gs. vārdnīcās, mūsdienu nozīme – no 19. gs. beigām. (šķirklī gaume)
- No franču gélatine 'želatīns'. Lietojumā dažkārt sastopams šī vārda rakstījums ar garo patskani ē: gēls, taču no latviešu valodas pareizrakstības viedokļa tas atzīstams par kļūdainu. (šķirklī gels)
- No latīņu Gentiana (romiešu vēsturnieks Plīnijs stāsta, ka nosaukums veidots pēc Ilīrijas valdnieka Gentiusa vārda, kurš atklājis šā auga ārstnieciskās īpašības). (šķirklī genciāna)
- No arābu ghazal 'savērpums'. (šķirklī gazele)
- No grieķu gerōn (gerontos) 'sirmgalvis' un logos 'mācība'. (šķirklī gerontoloģija)
- No angļu, franču gibbon. (šķirklī gibons)
- No angļu guinea, Guinea 'Gvineja', jo pirmās monētas kaltas no zelta, kas bija atvests no Gvinejas. (šķirklī gineja)
- No grieķu gynē, gynaikos 'sieviete' un logos 'mācība'. (šķirklī ginekoloģija)
- No latīņu glacies 'ledus' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī glacioloģija)
- No latīņu gladiator (gladius 'īss zobens'). (šķirklī gladiators)
- Nosaukums dots pēc lapu formas, kas atgādina zobenu (latīņu gladius 'neliels zobens'). (šķirklī gladiola)
- A. Kronvalda darinātā jaunvārda gleznība pārveidojums. (šķirklī glezniecība)
- Atvasinājums no sena īpašības vārda gliems 'lipīgs, gluds'. (šķirklī gliemene)
- No latīņu globus 'lode'. (šķirklī globuss)
- No franču global (globe 'lode'). (šķirklī globāls)
- Pēc 18. gs. vācu botāniķa B. P. Gloksīna uzvārda. (šķirklī gloksīnija)
- No latīņu globulus 'lodīte'. (šķirklī globulīni)
- No franču tekstilražotāju Gobelēnu dzimtas (Gobelin) vārda. Vārdā gobelēns abas e skaņas izrunājamas šauri, jo tas ir svešvārds. (šķirklī gobelēns)
- No franču cuvette 'trauks, bļoda' (cuve 'kubls, toveris'). (šķirklī kivete)
- No latīņu Goliath, kam pamatā senebreju golyat. (šķirklī Goliāts)
- Saīsinājums no angļu Global Positioning System 'globālā pozicionēšanas sistēma'. (šķirklī GPS)
- No latīņu gratia 'piemīlība, daiļums'. (šķirklī grācija)
- No grieķu graphein 'rakstīt' un logos 'mācība'. (šķirklī grafoloģija)
- No vācu Grammolekul, kam pamatā grieķu gramma 'sīka svara vienība' un latīņu moles 'masa'. (šķirklī grammolekula)
- No franču gramme, grieķu gramma 'sīka svara vienība'. (šķirklī grams)
- No latīņu (malum) granatum 'graudains (ābols)'. (šķirklī granāts)
- No Bībeles leģendas par dzīvnieku (kazu, āzi), kam simboliski tika uzlikti visas tautas grēki. (šķirklī grēkāzis)
- No franču grendier (grenade 'granāta'), jo sākotnēji grenadieris bija kareivis, kas apbruņots ar granātām un apmācīts to mešanā. (šķirklī grenadieris)
- No angļu grill-bar. (šķirklī grilbārs)
- No viduslejasvācu Grunt 'zemes gabals, zemes īpašums', arī '(jūras, upes, ezera) dibens', vācu Grund 'pamats'. (šķirklī grunts)
- No viduslejasvācu Grunt 'zemes gabals, zemes īpašums'. (šķirklī grunte)
- No angļu Global System for Mobile Communications. (šķirklī GSM)
- No latīņu gummi 'sveķi' un arabicus 'arābu'. (šķirklī gumiarābiks)
- No lejasvācu gerwekamer, vācu Gerbkammer 'sakristeja'. (šķirklī ģērbkambaris)
- No grieķu gē 'zeme' un logos 'mācība'. (šķirklī ģeoloģija)
- No latīņu combinatio. (šķirklī kombinācija)
- No krievu георгин, георгина, kam pamatā Pēterburgas botāniķa Georgi vārds. (šķirklī ģeorģīne)
- No spāņu (danza) habanera (Habana 'Havanna'). (šķirklī habanera)
- No franču habit, kam pamatā latīņu habitus 'āriene'. (šķirklī habits)
- No arābu hādždž 'svētceļotājs'. (šķirklī hādžs)
- No viduslaiku latīņu habilitare 'pierādīt spējas'. (šķirklī habilitēt)
- No arābu halīfa 'pēctecis, mantinieks'. (šķirklī halīfs)
- No arābu halwā 'saldumi, halva'. (šķirklī halva)
- No angļu hamburger, kam pamatā ir Vācijas pilsētas Hamburgas nosaukums. (šķirklī hamburgers)
- No angļu handball, vācu Handball. (šķirklī handbols)
- No arābu haram, harīm 'aizliegtais'. (šķirklī harēms)
- No grieķu charisma, charis 'labvēlība, (Dieva) svētība'. (šķirklī harisma)
- No arābu halāl 'atļaujams, pieļaujams'. (šķirklī halāls)
- No arābu hašīš. (šķirklī hašišs)
- No vācu Haubitze. (šķirklī haubice)
- No grieķu hebraios 'ebrejs'. (šķirklī hebraistika)
- No angļu hatchback. (šķirklī hečbeks)
- No grieķu hēdonē 'bauda'. (šķirklī hēdonisms)
- No grieķu hēgemonia 'kundzība, pārākums'. (šķirklī hegemonija)
- No viduslejasvācu, vidusaugšvācu hanse 'tirgotāju biedrība', kam pamatā senaugšvācu hansa 'karadraudze'. (šķirklī Hanza)
- No grieķu haima, haimatos 'asinis' un logos 'mācība'. (šķirklī hematoloģija)
- No grieķu haima, haimatos 'asinis' un latīņu globus 'lode'. (šķirklī hemoglobīns)
- No arābu hennā. (šķirklī henna)
- No grieķu chainein 'skaldīt' un melon 'ābols'. (šķirklī henomele)
- No latīņu herba 'augs'. (šķirklī herbārijs)
- Pēc Hernhūtes pilsētas nosaukuma, kur radās šī kustība. (šķirklī hernhūtisms)
- No latīņu hybrida 'jauktenis'. (šķirklī hibrīds)
- Pēc ēģiptiešu gudrā Hermeja Trismegista vārda, kurš esot pratis blīvi noslēgt traukus. (šķirklī hermētisks)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un logos 'mācība'. (šķirklī hidroloģija)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un ponos 'darbs'. (šķirklī hidroponika)
- No grieķu hieroglyphikos 'hieroglifu' (hieros 'svēts' un glyphē 'gravējums, grebums'). (šķirklī hieroglifs)
- No franču hygiène, kam pamatā grieķu hygieinē (technē) 'veselības māksla'. (šķirklī higiēna)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un phobos 'bailes'. (šķirklī hidrofobija)
- No grieķu hyperbolē. (šķirklī hiperbola)
- No grieķu hyper 'pāri, virs' un trophē 'barošana'. (šķirklī hipertrofija)
- No grieķu hypochondrion 'paribe' (senāk uzskatīja, ka šajā ķermeņa daļā ir slimības perēklis). (šķirklī hipohondrija)
- No grieķu hypo 'zem, apakšā' un kinēsis 'kustība'. (šķirklī hipokinēzija)
- No grieķu hypo 'zem, apakšā' un latīņu ox(ygenium) 'skābeklis'. (šķirklī hipoksija)
- No grieķu histos 'audi' un logos 'mācība'. (šķirklī histoloģija)
- No angļu hobby. (šķirklī hobijs)
- No grieķu hypo 'zem, apakšā' un trophē 'barība'. (šķirklī hipotrofija)
- No grieķu homoios 'līdzīgs' un pathos 'slimība, ciešanas'. (šķirklī homeopātija)
- No angļu homophoby, kam pamatā grieķu homos 'tāds pats, vienāds, līdzīgs' un phobos 'bailes'. (šķirklī homofobija)
- No latīņu honoraruim 'goda balva'. (šķirklī honorārs)
- No grieķu horizōn (horizontos) 'norobežojošs'. (šķirklī horizonts)
- No vācu Hospital, kura pamatā viduslaiku latīņu hospitale 'nabagu un slimnieku nams'. (šķirklī hospitālis)
- No latīņu chronologia, no grieķu chronos 'laiks' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī hronoloģija)
- No franču huguenots, kam pamatā ir Ženēvas birģermeistara uzvārda Hugues saplūdums ar eiguenot. (šķirklī hugenoti)
- No spāņu junta 'apvienība, kolēģija'. (šķirklī hunta)
- Saīsinājums no hum(ānā) pal(īdzīb)a. (šķirklī humpala)
- No grieķu ibēris. (šķirklī ibēre)
- No grieķu Ibēres 'spānieši'. (šķirklī ibēri)
- No grieķu idea 'jēdziens' un logos 'mācība'. (šķirklī ideoloģija)
- No grieķu valodas idiōteia 'nezināšana, izglītības trūkums'. (šķirklī idiotija)
- No poļu kraowiak, kam pamatā bijušās Polijas galvaspilsētas Krakovas nosaukums. (šķirklī krakovjaks)
- No grieķu ichtys 'zivs' un logos 'mācība'. (šķirklī ihtioloģija)
- No kāda Igaunijas novada (latīniski Ugaunia) nosaukuma (J. Endzelīns); no latinizēta cilts nosaukuma Inguaeones (O. Trubačovs u. c.). (šķirklī igauņi)
- No japāņu ikebana 'dzīvie ziedi'. (šķirklī ikebana)
- No angļu immobilizer. (šķirklī imobilaizers)
- No arābu imām 'priekšā esošais, vadonis'. (šķirklī imāms)
- No latīņu immobilis 'nekustams'. (šķirklī imobilija)
- No latīņu (tempus) imperfectum 'nepabeigtais (laiks)'. (šķirklī imperfekts)
- No latīņu imbecillus 'vājš, nevarīgs'. (šķirklī imbecils)
- No latīņu indulgentia 'iecietība, žēlastība'. (šķirklī indulgence)
- No latīņu inertia 'nekustīgums, bezdarbīgums'. (šķirklī inerce)
- No latīņu inertis 'bezdarbīgs'. (šķirklī inerts)
- No latīņu infantilis 'bērnišķīgs'. (šķirklī infantils)
- No latīņu infarctus 'piebāzts', infarcīre 'bāzt iekšā'. (šķirklī infarkts)
- No vācu Ingwer, kam pamatā latīņu gingiber, grieķu zingiberis. (šķirklī ingvers)
- No franču initiateur, kam pamatā atbilstošais latīņu valodas vārds. (šķirklī iniciators)
- No latīņu incubatio 'perēšana'. (šķirklī inkubācija)
- No latīņu incubare 'perēt'. (šķirklī inkubators)
- No latīņu instructio 'sakārtošana, pamācība'. (šķirklī instrukcija)
- No latīņu interesse 'būt klāt, piedalīties'. (šķirklī interese)
- No arābu intifāda 'sacelšanās'. (šķirklī intifada)
- No arābu islām 'padevība'. (šķirklī islāms)
- No senebreju ibhrī 'kāds no pretējā krasta, iebraucējs'. (šķirklī ivrits)
- No grieķu gamos 'laulība'. (šķirklī izogāmija)
- No grieķu limnē 'ezers' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī limnoloģija)
- No ebreju Yiśrāʾēl. (šķirklī izraēlieši)
- Aizguvums no viduslejasvācu ja. Reliģiskajos tekstos un ceremonijās lietots jau 16. gs., bet runātajā latviešu valodā īsteni iesakņojās tikai 19. gs. vidū. (šķirklī jā)
- No tibetiešu gyak. (šķirklī jaks)
- No seno romiešu dievības Janusa vārda, kam bija divas sejas (viena vērsta uz pagātni, otra – uz nākotni, simbolizējot visa sākumu un beigas). (šķirklī janvāris)
- No vācu Johannisbeere. 17. gs. lieto formu jānbēre, bet 18. gs. jau jāņogas, Jāņu ogas. (šķirklī jāņogas)
- No vācu Jagd 'medības'. (šķirklī jakts)
- No grieķu iambos. (šķirklī jambs)
- No angļu yuppy saīsinājums no y(oung) u(rban) p(rofessional) 'jauns pilsētas profesionālis'. (šķirklī japijs)
- No adjektīva jauns. Sākotnēji šis atvasinājums lietots ar nozīmi 'jaunība', mūsdienu nozīmes ieviešanos un nostiprināšanos veicinājis A. Kronvalds. (šķirklī jaunatne)
- No apzīmējuma "Jaunā Latvija", ko kustības pretinieki nicīgi tai piedevēja pēc analoģijas ar Vācijas revolucionāro biedrību "Jaunā Vācija" (1834–1850). (šķirklī jaunlatvieši)
- Kalks no vācu Neusilber. (šķirklī jaunsudrabs)
- No senebreju jehowā 'jūdu dievs'. (šķirklī jehovieši)
- No angļu yankee. Jan Kees jeb Sieru Jānis – tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas. (šķirklī jenkijs)
- No vācu jüdisch 'ebreju'. (šķirklī jidišs)
- Nosaukums pēc cilts dibinātāja Jona vārda. (šķirklī jonieši)
- No latīņu iubilacus (annus) 'jubilejas gads', kam pamatā senebreju yôvēl 'auna raga taure', ar kuru tika pasludinātas svinības. (šķirklī jubileja)
- No latīņu Judaismus, grieķu Ioudaismos (Ioudaios 'ebrejs'). (šķirklī jūdaisms)
- No Bībeles personāža Jūdas Iskariota vārda. (šķirklī jūdass)
- Aizguvums no lībiešu jūont 'ieskrējiens, kustība, spars; neliels laiks, brīdis'. Plašāk ieviesies latviešu valodā 19. gs. (šķirklī jonis)
- No seno romiešu dievietes, precēto sieviešu aizbildnes Junonas vārda. (šķirklī jūnijs)
- No latīņu jurisconsultus 'tiesību zinātājs'. (šķirklī juriskonsults)
- Aizguvums no igauņu jube, jupe 'baigs, šausmīgs, briesmīgs' vai lībiešu valodas. (šķirklī jupis)
- No latīņu cabala, cabbala, kam pamatā senebreju kabbalah 'tradīcija'. (šķirklī kabala)
- No franču cabaret. (šķirklī kabarē)
- No vācu Kabel. (šķirklī kabelis)
- No angļu cable television. (šķirklī kabeļtelevīzija)
- No franču cabine. (šķirklī kabīne)
- No franču cabotage. (šķirklī kabotāža)
- No franču cabriolet. (šķirklī kabriolets)
- No japāņu ka 'dziesma', bu 'deja' un ki 'māksla'. (šķirklī kabuki)
- No krievu кадет (saīsinājums pēc partijas nosaukuma pirmajiem burtiem). (šķirklī kadeti)
- No vācu Kabeltau, holandiešu kabeltoun. (šķirklī kabeļtauva)
- No arābu chaftān. (šķirklī kaftāns)
- No vācu Kaffee, kam pamatā turku kahve, arābu kahwa. (šķirklī kafija)
- No grieķu kainos 'jauns' un zōē 'dzīvība'. (šķirklī kainozojs)
- No arābu matrah 'grīdas spilvens'. (šķirklī matracis)
- No vācu Kalium, kam pamatā arābu (al)qili, (al)qalī 'potaša'. (šķirklī kālijs)
- No franču calibre. (šķirklī kalibrs)
- No arābu halīfa 'pēctecis, mantinieks'. (šķirklī kalifs)
- No lībiešu kōl '30 gabalu' vai igauņu kahl 'saišķis, 30 (zivju)'. (šķirklī kāls)
- No Kamambēras (Camembert) ciema nosaukuma Francijā. (šķirklī kamambērs)
- No itāļu musica da camera 'istabas mūzika', ar šo nosaukumu apzīmējot laicīgo mūziku, atšķirībā no baznīcas mūzikas. (šķirklī kamermūzika)
- No latīņu camelus, grieķu kamēlos, kam pamatā senebreju gāmāl. (šķirklī kamielis)
- No viduslejasvācu kamer (vācu Kammer), latīņu camera, grieķu kamara 'istaba'. (šķirklī kamera)
- No itāļu firmas nosaukuma Campari, kam pamatā šīs firmas dibinātāja G. Kampari (G. Campari) uzvārds. (šķirklī kampari)
- No latīņu cambium 'apmaiņa, nomaiņa'. (šķirklī kambijs)
- No franču candélabre, kam pamatā latīņu candela 'svece'. (šķirklī kandelabrs)
- No franču cannibalisme, kam pamatā spāņu canibal 'cilvēkēdājs'. (šķirklī kanibālisms)
- No spāņu canibal(es) (pēc K. Kolumba pārprasta Vestindijas indiāņu cilts nosaukuma). (šķirklī kanibāls)
- No latīņu candidatus 'baltās drēbēs tērpies' (Senajā Romā valsts amatpersonas tērpās baltā togā). (šķirklī kandidāts)
- No franču canton 'apgabals'. (šķirklī kantons)
- No krievu копейка, kam pamatā копьё 'šķēps' (sākotnēji uz kapeikas bija attēlots svētais Juris ar šķēpu). (šķirklī kapeika)
- No viduslaiku latīņu capella 'baznīciņa'. (šķirklī kapela)
- No viduslaiku latīņu capella 'baznīciņa' (sākotnēji par kapelu sauca baznīcas kori). (šķirklī kapela)
- No angļu caplet (saīsinājums no capsule un tablet). (šķirklī kaplete)
- No franču capsule, kam pamatā latīņu capsula 'kārbiņa'. (šķirklī kapsele)
- No latīņu capsula 'kārbiņa'. (šķirklī kapsula)
- Saīsinājums no pilnā latīņu nosaukuma Ordo Fratrum Minorum Capuccinorum 'Mazāko brāļu kapuciešu ordenis'. (šķirklī kapucieši)
- No franču carabine. (šķirklī karabīne)
- No franču carafe, kam pamatā arābu ğarrāfa 'vēderaina pudele'. (šķirklī karafe)
- No senebreju qarā'îm 'rakstu pratēji'. (šķirklī karaīmi)
- Pēc Buhāras apgabala Karakulas oāzes nosaukuma. (šķirklī karakuls)
- No lietuviešu karãlius un baltkrievu король (pamatā 8. gs. franku valdnieka Kārļa Lielā vārds – latīņu Carolus); vārdu latviešu valodā ieviesa A. Kronvalds (vārda ķēniņš vietā). (šķirklī karalis)
- No franču carbonat, kam pamatā latīņu carbo (carbonis) 'ogle'. (šķirklī karbonātisks)
- No vācu Karat, itāļu carato, kam pamatā arābu valodas vārds. Cilme tiek saistīta ar Vidusjūras apgabalā augošās ceretonijas [Ceratonia] pākšu sēklām, kas ilgi saglabā savu svaru un senatnē lietotas par atsvariem. (šķirklī karāts)
- No latīņu carbo (carbonis) 'ogle' un grieķu phōsphoros 'mirdzošs'. (šķirklī karbofoss)
- No latīņu carbo (carbonis) 'ogle' un grieķu oleum 'eļļa'. (šķirklī karbolinejs)
- No franču carbonnade 'uz oglēm cepta gaļa'. (šķirklī karbonāde)
- No franču carbonat, kam pamatā latīņu carbo (carbonis) 'ogle'. (šķirklī karbonāts)
- No latīņu carbo (carbonis) 'ogle'. (šķirklī karbonizēt)
- No angļu carborundum (carbon 'ogleklis' un (co)rundum 'korunds'). (šķirklī karborunds)
- No latīņu carbunkulus 'oglīte'. (šķirklī karbunkuls)
- No latīņu carbo (carbonis) 'ogle'. (šķirklī karbons)
- No franču carburateur, kam pamatā carburer 'sadedzināt'. (šķirklī karburators)
- No grieķu kardia 'sirds' un logos 'mācība'. (šķirklī kardioloģija)
- No sanskrita karman 'darbība; liktenis'. (šķirklī karma)
- No franču karmin, kam pamatā arābu karmes, kermes. (šķirklī karmīns)
- No vācu Karotin, kam pamatā latīņu carota 'burkāns' (pirmo reizi atrasts burkānos). (šķirklī karotīns)
- No angļu carting (cart 'ratiņi, mikroautomobilis'). (šķirklī kartings)
- No angļu cart 'ratiņi, mikroautomobilis' un grieķu dromos 'skrejceļš'. (šķirklī kartodroms)
- No vācu Kartothek (Karte un grieķu thēkē 'glabātava'). (šķirklī kartotēka)
- No arābu qaṣīdah. (šķirklī kasīda)
- No grieķu katalēpsis 'saķeršana, sagrābšana'. (šķirklī katalepsija)
- No franču cascadeur, cascade 'savā starpā saistīt akrobātiski lēcieni'. (šķirklī kaskadieris)
- No grieķu katabolē 'sagraušana'. (šķirklī katabolisms)
- No itāļu catacomba, kam pamatā latīņu catacumba 'pazemes kapenes'. (šķirklī katakombas)
- No vācu Katalysator, kam pamatā grieķu katalysis un latīņu izskaņa -ator (apzīmē darbības veicēju). (šķirklī katalizators)
- No angļu catamaran, kam pamatā tamilu kattumaram 'saistīti baļķi'. (šķirklī katamarāns)
- No vācu Kathedrale, kam pamatā latīņu cathedralis aedes 'ēka, kur atrodas (bīskapa) sēdeklis'. (šķirklī katedrāle)
- No latīņu catechismus, grieķu katēchēsis 'pamācība' (katēchein 'mācīt'). (šķirklī katehisms)
- No vācu Kattun, kam pamatā arābu kutun 'kokvilna'. (šķirklī katūns)
- A. Kronvalda darinājums (19. gs. 70. gados) no darbības vārda kaut, aizstājot aizguvumu slaktiņš. (šķirklī kauja)
- No latīņu causalis 'cēlonības' (causa 'cēlonis'). (šķirklī kauzalitāte)
- No franču cavalerie, itāļu cavalleria, kam pamatā latīņu caballus 'zirgs'. (šķirklī kavalērija)
- No latīņu cavitas, cavitatis 'tukšums, dobums'. (šķirklī kavitācija)
- No franču cavalier, itāļu cavaliere 'jātnieks, bruņinieks'. (šķirklī kavalieris)
- No latīņu caverna 'ala, dobums'. (šķirklī kaverna)
- Aizguvums no lībiešu valodas. (šķirklī kāzas)
- No arābu kabāb. (šķirklī kebabs)
- No japāņu valodas vārda, kas nozīmē 'zobena ceļš'. (šķirklī kendo)
- Pēc Velsas latīniskā nosaukuma Cambria. (šķirklī kembrijs)
- No tibetiešu kyang. (šķirklī kiangs)
- No angļu cybernetics, kam pamatā grieķu kybernētēs 'stūresvīrs, vadītājs'. (šķirklī kibernētika)
- No krievu кибитка, kam pamatā tjurku kibit, arābu qubbat 'kupols'. (šķirklī kibitka)
- No angļu cyborg, abreviatūra no cyb(er-) un org(anism). (šķirklī kiborgs)
- No ivrita qibbūs 'sapulcēšanās'. (šķirklī kibucs)
- No angļu kick-boxing (to kick 'spert', boxing 'bokss'). (šķirklī kikbokss)
- No grieķu kinēma (kinēmatos) 'kustība'. (šķirklī kinemātika)
- No franču cinematographie, kam pamatā grieķu kinēma, kinēmatos 'kustība' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kinematogrāfija)
- No franču cinematographe, kam pamatā grieķu kinēma, kinēmatos 'kustība' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kinematogrāfs)
- No grieķu kinēsis 'kustība' un skopein 'skatīties'. (šķirklī kineskops)
- No grieķu kinētikos 'ar kustību saistīts'. (šķirklī kinētika)
- No grieķu kinēsis 'kustība'. (šķirklī kinēzika)
- No grieķu kyōn, kynos 'suns' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī kinoloģija)
- No grieķu kinēsis 'kustība'. (šķirklī kinetoze)
- No krievu кинжал, kam pamatā arābu hanğar. (šķirklī kinžals)
- No ebreju kippāh. (šķirklī kips)
- No krievu кирилица, kam pamatā šā alfabēta izveidotāja Kirila vārds. (šķirklī kirilica)
- Vārdu ieviesa laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1873. g.) agrākā apzīmējuma klātbūšana vietā. (šķirklī klātbūtne)
- Apvidvārdu klātiene 20. gs. 30. gados J. Endzelīns ieteicis salikteņa klātbūtne aizstāšanai. 40. gados to sāka attiecināt uz mācību veidu. (šķirklī klātiene)
- No latīņu claustrum 'glabātava; slēgta vieta' un fobija (grieķu phobos 'bailes'). (šķirklī klaustrofobija)
- 19. gs. beigu jaunvārds, agrāk lietots ar nozīmi 'klausītājs'. (šķirklī klaušinieks)
- No grieķu monas (monados) 'vienība, nedalāmais'. (šķirklī monāde)
- No grieķu kleistos 'ieslēgts' un gamos 'laulība'. (šķirklī kleistogāmija)
- No latīņu clericalis 'baznīcas'. (šķirklī klerikāls)
- No latīņu clericus, grieķu klērikos 'ar garīdzniecību saistīts'. (šķirklī klēriķis)
- No vācu Kleid 'apģērbs, kleita'. (šķirklī kleita)
- No franču clique 'banda'. (šķirklī kliķe)
- Aizguvums no baltvācu klümpe, klimpe 'pika, kunkulis, klimpa', kas ieviests latviešu valodā 19. gs. (šķirklī klimpa)
- No itāļu moschea, kam pamatā arābu masģid 'paklanīšanās vieta'. (šķirklī mošeja)
- No angļu club. (šķirklī klubs)
- No lībiešu moizə vai igauņu mõis. (šķirklī muiža)
- No vācu knibbeln 'atšķetināt'. (šķirklī knibināt)
- No vācu kneifen 'kniebt' un Stange 'stienis'. (šķirklī knīpstangas)
- No latīņu coalitio 'savienība'. (šķirklī koalīcija)
- No vācu Kobalt, Kobold 'raktuvju gars'. (šķirklī kobalts)
- No portugāļu cobra. (šķirklī kobra)
- No angļu Coca-Cola (tirdzniecības nosaukums). (šķirklī kokakola)
- No franču collaboration 'sadarbība'. (šķirklī kolaboracionisms)
- No franču collaborationiste. (šķirklī kolaboracionists)
- No franču colibri. (šķirklī kolibri)
- No grieķu kōlikē (nosos) 'zarnu slimība, sāpes zarnās'. (šķirklī kolikas)
- No franču colonne, kam pamatā latīņu columna 'stabs, kolonna'. (šķirklī kolonna)
- No vācu Kohlrabi, kam pamatā itāļu cauliravi. (šķirklī kolrābis)
- No latīņu columbarium 'baložu mājiņa'. (šķirklī kolumbārijs)
- No vācu kommanditgesellschaft, franču société en commandite 'biedrība, kuras pamatā ir uzticība'. (šķirklī komanditsabiedrība)
- No angļu combine (harvester). (šķirklī kombains)
- No vācu Kombinatorik, kam pamatā latīņu combinare 'savienot'. (šķirklī kombinatorika)
- No franču combine (combinaison de femme 'sieviešu kombinācija'). (šķirklī kombinē)
- No latīņu combinare 'savienot'. (šķirklī kombinēt)
- No latīņu combinare 'savienot'. (šķirklī kombinatorisks)
- No latīņu combinare 'savienot'. (šķirklī kombinators)
- No franču combinaison. (šķirklī kombinezons)
- No vācu Kommerzbank. (šķirklī komercbanka)
- No vācu Kommers, franču commerce, kam pamatā latīņu commercium 'tirdzniecība'. (šķirklī komeršs)
- No angļu comfortable. (šķirklī komfortabls)
- No latīņu commilito (commilitonis) 'karabiedrs'. (šķirklī komiltonis)
- No angļu committee, kam pamatā latīņu committere 'nodot rīcībā, uzticēt'. (šķirklī komiteja)
- No vācu Kompetenz, kam pamatā latīņu competentia 'sagadīšanās; atbilstība'. (šķirklī kompetence)
- No latīņu communicabilis 'savienojošs'. (šķirklī komunikabilitāte)
- No latīņu communicabilis. (šķirklī komunikabls)
- No latīņu condensatio 'sabiezinājums'. (šķirklī kondensācija)
- No vācu Kondensator, kam pamatā latīņu condensare 'sablīvēt'. (šķirklī kondensators)
- No latīņu condesatus 'sabiezināts'. (šķirklī kondensāts)
- No vācu Kondensor, kam pamatā latīņu condensare 'sablīvēt'. (šķirklī kondensors)
- No latīņu con 'ar, kopā' un dominatus 'kundzība; kopīga valdīšana'. (šķirklī kondomināts)
- No angļu confidential, franču confidentiel, kam pamatā latīņu confidentia 'uzticība'. (šķirklī konfidenciāls)
- No latīņu confoederatio 'savienība, apvienība'. (šķirklī konfederācija)
- No angļu conformism, kam pamatā latīņu conformis 'līdzīgs, atbilstošs'. (šķirklī konformisms)
- No latīņu conglomeratus 'savelts, sablīvēts'. (šķirklī konglomerāts)
- No franču conduction, kam pamatā latīņu conductus 'savilkšana, bīdīšana'. (šķirklī kondukcija)
- No latīņu congregatio 'apvienība; biedrošanās, biedriskums'. (šķirklī kongregācija)
- No latīņu congruentia 'saskaņa, atbilstība'. (šķirklī kongruence)
- No latīņu concavus 'iedobts'. (šķirklī konkāvs)
- No latīņu (membrana) conjunctiva 'savienojoša plēve'. (šķirklī konjunktīva)
- No latīņu concretus 'biezs, ciets'. (šķirklī konkrēts)
- No latīņu concordantia 'vienprātība, saskaņa'. (šķirklī konkordance)
- No latīņu concordatum (concordare 'būt vienprātīgiem, saskanēt'). (šķirklī konkordāts)
- No latīņu concubinatus. (šķirklī konkubināts)
- No latīņu concubina (concubare 'gulēt klāt'). (šķirklī konkubīne)
- No latīņu consequentia 'secība'. (šķirklī konsekvence)
- No latīņu consensus 'piekrišana, vienprātība'. (šķirklī konsenss)
- No latīņu conservatio 'saglabāšana'. (šķirklī konservācija)
- No latīņu conservans (conservantis) 'tāds, kas saglabā'. (šķirklī konservants)
- No latīņu conservativus 'tāds, kas saglabā'. (šķirklī konservatīvs)
- No latīņu conservare 'glabāt, sargāt'. (šķirklī konservēt)
- No franču conserves, kam pamatā latīņu conservare 'saglabāt'. (šķirklī konservi)
- No latīņu consortium 'līdzdalība'. (šķirklī konsorcijs)
- No latīņu conspiratio 'saskaņa, vienprātība; sazvērestība'. (šķirklī konspirācija)
- No angļu constable, franču connetable, kas cēlies no latīņu comes stabulis 'kūts, staļļa pārzinis'. (šķirklī konstebls)
- No latīņu constitutio (constituere 'nodibināt, noteikt'). (šķirklī konstitūcija)
- No latīņu constitutio 'uzbūve'. (šķirklī konstitūcija)
- No latīņu constructio 'uzbūve'. (šķirklī konstrukcija)
- No latīņu constructor (construere 'būvēt, celt'). (šķirklī konstruktors)
- No itāļu contrabbando, kam pamatā latīņu contra bandum 'pretēji aizliegumam'. (šķirklī kontrabanda)
- No itāļu contrabbasso. (šķirklī kontrabass)
- No latīņu contributio 'iemaksa'. (šķirklī kontribūcija)
- No latīņu conventionalis 'atbilstošs līgumam, noteikumiem'. (šķirklī konvencionāls)
- No latīņu cooperatio 'sadarbība'. (šķirklī kooperācija)
- No franču Copte, arābu al-qobt, al-qibt, kam pamatā grieķu Aigyptios 'ēģiptietis'. (šķirklī kopti)
- No arābu qur'ān 'lasīšana'. (šķirklī Korāns)
- No franču corps de ballet (corps 'personālsastāvs' un ballet 'balets'). (šķirklī kordebalets)
- No latīņu correctio 'labojums, labošana'. (šķirklī korektūra)
- No latīņu corrector 'labotājs'. (šķirklī korektors)
- No latīņu correctus 'iztaisnots, izlabots'. (šķirklī korekts)
- No latīņu correlatio 'atbilsme, sakarība'. (šķirklī korelācija)
- No vācu Korrespondenz, franču correspondance, kam pamatā latīņu correspondere 'atbildēt, ziņot'. (šķirklī korespondence)
- No latīņu corrigere 'izlabot'. (šķirklī koriģēt)
- No latīņu corporatio 'savienība'. (šķirklī korporācija)
- No latīņu corrumpere 'bojāt, kārdināt'. (šķirklī korumpēt)
- No vācu Korund, kam pamatā sanskrita kuruvinda 'rubīns'. (šķirklī korunds)
- No franču cosmétique un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī kosmetoloģija)
- No latīņu corruptivus 'tāds, kas bojājas'. (šķirklī koruptīvs)
- No grieķu kosmos 'kārtība; Visums, pasaule'. (šķirklī kosmoss)
- No angļu cowboy (cow 'govs' un boy 'puisis'). (šķirklī kovbojs)
- No vācu Krabbe. (šķirklī krabis)
- No franču créosote, kam pamatā grieķu creas 'miesa' un sōtēr 'saglabātājs'. (šķirklī kreozots)
- Saīsinājums no (n)eidentificēts (l)idojošais (o)bjekts, kas tulkots no angļu Unidentified Flying Object (UFO). (šķirklī NLO)
- Poļu zinātnieka A. Dobrovolska 1923. gadā ieviests termins, kam pamatā grieķu kryos 'aukstums, sals' un sphaira 'lode'. (šķirklī kriosfēra)
- No grieķu krystallos 'ledus, kalnu kristāli' un latīņu physica, grieķu physika 'dabas lietas'. (šķirklī kristālfizika)
- No angļu cross, kas ir saīsinājums no country race 'sacensība šķēršļotā apvidū'. (šķirklī kross)
- Žargonvārds "kruts" latviešu valodā ienācis 20. gs. 90. gados no krievu крутой ar nozīmi 'izcils, dārgs, augstākās kategorijas dzīvesveidam atbilstošs'. (šķirklī kruts)
- No grieķu xenos 'svešs' un phobos 'bailes'. (šķirklī ksenofobija)
- No angļu Xerox (tirdzniecības nosaukums), kam pamatā grieķu xēros 'sauss'. (šķirklī kserokss)
- No vācu Kubatur, kam pamatā latīņu cubus, grieķu kýbos. (šķirklī kubatūra)
- No krievu кубик, kam pamatā latīņu cubicus, grieķu kýbos. (šķirklī kubiks)
- No franču cubisme (cube 'kubs'). (šķirklī kubisms)
- No latīņu cubus, grieķu kybos. (šķirklī kubs)
- No franču cubiste. (šķirklī kubists)
- 17. gs. avoti rāda, ka sākotnēji kukulis bija apaļas formas maize pretstatā klaipam. 18. gs. vidū vārds kukulis ieguva jaunu nozīmi 'ciemos nesama dāvana'. No šās nozīmes vēlāk izveidojās trešā nozīme 'dāvana amatvīra ietekmēšanai'. (K. Karulis). (šķirklī kukulis)
- Pēc franču fiziķa Šarla Ogistēna Kulona (Coulomb) vārda. (šķirklī kulons)
- No krievu культурология, kam pamatā kultūra un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī kulturoloģija)
- No itāļu cupola, kam pamatā latīņu cupa, cuppa 'kubls, muca'. (šķirklī kupols)
- No angļu curcuma, kam pamatā arābu kurkum. (šķirklī kurkuma)
- No latīņu qualitas (qualitatis) 'īpašība, stāvoklis'. (šķirklī kvalitāte)
- No franču quintessence, kam pamatā viduslaiku latīņu quinta essentia 'piektā būtība' (antīkajā filozofijā piektais elements bija ēters – blakus četriem zemes elementiem – ūdenim, zemei, ugunij, gaisam). (šķirklī kvintesence)
- No viduslejasvācu köster, kam pamatā viduslaiku latīņu custor 'baznīcas mantas sargs'. (šķirklī ķesteris)
- No vācu Cherub, Kerub, kam pamatā latīņu cherub, senebreju kerûb. (šķirklī ķerubs)
- No lejasvācu kersebere. (šķirklī ķezbere)
- No latīņu laborare 'strādāt'. (šķirklī laboratorija)
- No latīņu labium. (šķirklī labiāls)
- No latīņu labilis. (šķirklī labils)
- No latīņu labilis 'slīdošs, nestabils'. (šķirklī labilitāte)
- No grieķu labyrinthos. (šķirklī labirints)
- No latīņu labium 'lūpas'. (šķirklī labializācija)
- Pēc Labradoras pussalas Ziemeļamerikā. (šķirklī labradors)
- No latīņu laborans (laborantis) 'strādājošs'. (šķirklī laborants)
- No latīņu lacuna 'padziļinājums; iebrukums'. (šķirklī lakūna)
- No tibetiešu blama 'augstākais'. (šķirklī lama)
- No portugāļu lambada. (šķirklī lambada)
- Pēc vācu fiziķa J. Lamberta (Johann H. Lambert) vārda. (šķirklī lamberts)
- No angļu Lambeth Walk. (šķirklī lambetvoks)
- Pēc 19. gs. čehu ārsta V. Lambla (Vilem D. Lambl) vārda. (šķirklī lamblija)
- No franču lambrequin. (šķirklī lambrekens)
- No grieķu larynx (laryngos) 'balsene'. (šķirklī laringīts)
- No grieķu larynx (laryngos) 'balsene' un skopein 'skatīties'. (šķirklī laringoskopija)
- Aizguvums no lībiešu valodas. (šķirklī laulāt)
- No vācu Laute, itāļu liuto, kam pamatā arābu izcelsmes vārds. (šķirklī lauta)
- No vācu Lawine, kam pamatā latīņu labina 'nogruvums'. (šķirklī lavīna)
- No angļu abreviatūras laser (light amplification by stimulated emission of radiation – gaismas pastiprināšana ar inducēto starojumu). (šķirklī lāzers)
- No vācu Levkoje, kam pamatā grieķu leukoion 'baltā vijolīte'. (šķirklī lefkoja)
- No latīņu legatio 'sūtniecība'. (šķirklī legācija)
- No vācu Leibgarde, kur Leib 'miesa' un Garde 'gvarde'. (šķirklī leibgvarde)
- No grieķu leukos 'balts'. (šķirklī leicīts)
- No latīņu leucaemia, kam pamatā grieķu leukos 'balts' un haima 'asins'. (šķirklī leikēmija)
- No grieķu leukos 'balts' un kystos 'šūna'. (šķirklī leikocīti)
- No grieķu leukos 'balts'. (šķirklī leikoze)
- Pamatā apvidvārds leitis, kas ir senāka forma nekā lietuvietis. J. Endzelīns šo vārdu ieteicis lietot literārajā valodā bez stilistiskiem ierobežojumiem, kā, piemēram, folklorā, tomēr mūsdienās tam ir nedaudz nievājoša stilistiski ekspresīva nokrāsa. (šķirklī leiši)
- No grieķu leukos 'balts' un penia 'nabadzība'. (šķirklī leikopēnija)
- No grieķu lexikos 'ar vārdu saistīts' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī leksikoloģija)
- No grieķu vietvārda Lesbios, Lesbos – Lesbas sala Egejas jūrā. (šķirklī lesbisms)
- No latīņu Lesbiacus, Lesbius 'lesbisks, Lesbas-'. (šķirklī lesbisks)
- No latīņu liberālis (liber 'brīvs (cilvēks)'). (šķirklī liberālis)
- No senebreju īpašvārda Lēwī 'Lēvijs'. (šķirklī levīts)
- No latīņu onanismus (pēc Bībelē minētā īpašvārda Onāns). (šķirklī onānisms)
- No franču libéralisme, kam pamatā latīņu liberalis 'brīvam raksturīgs, brīvs'. (šķirklī liberālisms)
- No latīņu libido. (šķirklī libido)
- No lībiešu lībi 'lībietis, lībiski'. (šķirklī lībieši)
- No itāļu libretto 'grāmatiņa'. (šķirklī librets)
- No latīņu licentia 'brīvība, atļauja'. (šķirklī licence)
- No latīņu liberalis 'brīvam raksturīgs, brīvs'. (šķirklī liberāls)
- No lībiešu lìedig 'plūstošās smiltis'. Literārajā valodā ieviesies 20. gs. 30. gados. (šķirklī liedags)
- No vācu Lichenologie, kam pamatā grieķu leichēn 'ķērpis' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī lihenoloģija)
- No latīņu limbus 'apmale'. (šķirklī limbs)
- No franču limiter, kam pamatā latīņu limes (limitis) 'robeža'. (šķirklī limitēt)
- No angļu limit, kam pamatā latīņu limes (limitis) 'robeža'. (šķirklī limits)
- No grieķu lyrikos 'lirisks, liras pavadībā dziedāts'. (šķirklī lirika)
- No grieķu litotēs 'vienkāršība'. (šķirklī litota)
- No angļu Lysol (tirdzniecības nosaukums). (šķirklī lizols)
- No flāmu botāniķa Matiasa de Lobēla (M. de Lobel, 1538–1616) latinizētā vārda Lobelius. (šķirklī lobēlija)
- No angļu lobby 'priekštelpa, vestibils'. (šķirklī lobēt)
- No angļu lobby 'priekštelpa, vestibils'. (šķirklī lobijs)
- No latīņu liturgia, grieķu leitourgia 'publiska lūgšana' (leitos 'uz tautu attiecīgs' un ergon 'darbs'). (šķirklī liturģija)
- No grieķu logos 'vārds, runa' un pathos 'ciešanas, slimība'. (šķirklī logopātija)
- No vācu Lombard, kam pamatā Itālijas vietvārds Lombardija (Lombardia). (šķirklī lombards)
- No franču locomobile, kam pamatā latīņu locus 'vieta' un mobilis 'kustīgs'. (šķirklī lokomobile)
- No vācu Lohn 'alga, atlīdzība'. (šķirklī lone)
- No vācu Luxus 'greznība, greznums', kam pamatā latīņu luxus 'greznums, izšķērdība, izvirtība'. (šķirklī luksuss)
- No latīņu lumbus 'jostasvieta' un punctio 'duršana'. (šķirklī lumbālpunkcija)
- No latīņu luna 'mēness' un mobilis 'kustīgs'. (šķirklī lunomobilis)
- No baltvācu lūren 'uzmanīgi raudzīties viegli piemiegtām acīm', vai vācu lauern 'glūnēt'. (šķirklī lūrēt)
- No krievu ленинизм, kam pamatā šīs teorijas dibinātāja V. Ļeņina (Владимир Ленин, 1870–1924) vārds. (šķirklī ļeņinisms)
- No senebreju mazah 'neraudzēts plācenis'. (šķirklī maca)
- No franču magasin, itāļu magazzino, kam pamatā arābu mahzan 'noliktava'. (šķirklī magazīna)
- Pēc franču botāniķa P. Manjola (Pierre Magnol 1638–1715) vārda. (šķirklī magnolija)
- No latīņu magus, grieķu magos 'burvis'. (šķirklī mags)
- No latīņu magia, grieķu mageia 'burvestība, buršana'. (šķirklī maģija)
- No latīņu machinatio 'viltība, viltus; veikls paņēmiens'. (šķirklī mahinācija)
- Pēc politiskā darbinieka Nikolo Makjavelli (Niccolo Machiavelli, 1469–1527) uzvārda. (šķirklī makjavellisms)
- Pēc brāļu Makdonaldu vārda, kuriem piederēja ātrās ēdināšanas iestāde Kalifornijā, no kuras tika aizgūta ideja par ātrās ēdināšanas uzņēmumiem. (šķirklī makdonalds)
- No lībiešu maks vai igauņu maks (K. Karulis). Latviešu valodā vārds minēts jau 17. gs. – G. Manceļa vārdnīcā. (šķirklī maksa)
- No šā ložmetēja radītāja – amerikāņu izcelsmes britu izgudrotāja Hairama Stīvensa Maksima (Hiram Stevens Maxim 1840–1916) vārda. (šķirklī maksims)
- No itāļu malaria, mala aria 'slikts gaiss', jo senāk domāja, ka slimību rada slikts gaiss purvainās vietās. (šķirklī malārija)
- Kalks no latīņu ignis fatuus. Nosaukums cēlies senu ticējumu dēļ, ka maldugunis klejo no vienas vietas uz otru, maldinādamas vēlus gājējus. Tomēr īstenībā malduguns nepārvietojas. Klejošanas iespaids varēja rasties tādēļ, ka vienā vietā liesmiņa izdziest, bet tūlīt iedegas jauna. (šķirklī malduguns)
- No angļu mamba. (šķirklī mamba)
- No grieķu mamōnas, aramiešu māmōn 'bagātības'. (šķirklī mamons)
- No franču mandarine (nosaukuma pamatā, iespējams, ir mandarīnu [2] apģērba krāsas līdzība ar šo augļu krāsu). (šķirklī mandarīns)
- No krievu мангал, arābu mankal. (šķirklī mangals)
- No vācu Manichäismus, latīņu Manichaeus, kam pamatā persiešu Mānī (dibinātāja vārds). (šķirklī maniheisms)
- No Č. Aitmatova romāna "Un garāka par mūžu diena ilgst...", kurā aprakstīta kirgīzu leģenda par mankurtu – cilvēku, kuram vardarbīgā veidā atņemta atmiņa un līdz ar to viņa cilvēciskā būtība. (šķirklī mankurts)
- No latīņu, grieķu manna, kam pamatā aramiešu mannā, arābu mann 'dažu tuksneša augu sula'. (šķirklī manna)
- No sanskrita mantra 'domāšanas līdzeklis' (man 'prāts' un tra 'atbrīvot, vērst uz kaut ko'). (šķirklī mantra)
- No latīņu marginalia, marginalis (margo, marginis 'mala, robeža'). (šķirklī marginālija)
- No spāņu marimba. (šķirklī marimba)
- No franču marabout, kam pamatā arābu murābit 'svētais cilvēks', jo šis putns tika uzskatīts par svētu. (šķirklī marabu)
- No franču franc-maçon 'brīvais mūrnieks'. (šķirklī masoni)
- No grieķu mastos 'krūts, krūtsgals' un pathos 'ciešanas, slimība'. (šķirklī mastopātija)
- No latīņu masturbatio, masturbari (manus 'roka' un stuprare 'apgānīt)'. (šķirklī masturbācija)
- No grieķu mathēmatikē (mathēma 'mācība'). (šķirklī matemātika)
- No angļu mountain bike. (šķirklī mauntinbaiks)
- Pēc vācu izgudrotāju brāļu Paula un Vilhelma Mauzeru vārda. (šķirklī mauzeris)
- No angļu maser, saīsinājums no microwave amplification by the stimulated emission of radiation 'mikroviļņu pastiprināšana ar inducēto starojumu'. (šķirklī māzers)
- No krievu мазурка, poļu mazurek, kam pamatā ir Polijas ziemeļaustrumu apgabala Mazūrijas nosaukums. (šķirklī mazurka)
- No angļu mediation, kam pamatā viduslaiku latīņu mediatio 'starpniecība'. (šķirklī mediācija)
- No latīņu medicina 'ārstniecība, dziedniecība'. (šķirklī medicīna)
- No arābu madrasa 'vieta, kur mācās'. (šķirklī medrese)
- Iespējams, aizguvums no lietuviešu mėgìnti (J. Endzelīns, A. Sabaļausks). Vārds minēts 18. gs. vārdnīcās, plašāk ieviesies 19. gs., latviešu literārajai valodai to ieteicis A. Kronvalds (1869). (šķirklī mēģināt)
- No angļu megaphone, kam pamatā grieķu megas 'liels' un grieķu phōnē 'skaņa; balss'. (šķirklī megafons)
- No vācu Mechanik, kam pamatā latīņu mechanika, grieķu mēchanikē (technē) (mēchanē 'darbarīks, ierīce'). (šķirklī mehānika)
- No franču patience 'pacietība'. (šķirklī pasjanss)
- No jaunlatīņu mechanismus (grieķu mechanē 'darbarīks, ierīce'). (šķirklī mehānisms)
- No latīņu melioratio 'uzlabošana'. (šķirklī meliorācija)
- No franču mélodrame, kam pamatā grieķu melos 'dziesma' un drama 'darbība'. (šķirklī melodrāma)
- No franču ménage 'mājturības piederumi'. (šķirklī menāža)
- No vācu Mendelismus, pēc austriešu dabaszinātnieka Gregora Johana Mendeļa (G. J. Mendel 1822–1884) uzvārda. (šķirklī mendelisms)
- Pēc tās dibinātāja, holandieša Menno Simonsa (Menno Simons) vārda. (šķirklī menonīti)
- No lejasvācu merkatte vai vācu Meerkatze (burtiski 'jūras kaķis'). (šķirklī mērkaķis)
- No 1890. gadā nodibinātās automobiļu rūpnīcas akcionāra Emīla Jelineka meitas Mersedesas vārda. (šķirklī mersedess)
- No vācu Messe, kam pamatā latīņu missa (sākotnēji šādi gadatirgi tika rīkoti saistībā ar lieliem baznīcas svētkiem). (šķirklī mese)
- No senebreju māšîaḥ 'svaidītais' (grieķu atveidojumā messias). (šķirklī mesija)
- No grieķu metabolē 'pārvēršanās, pārmaiņa'. (šķirklī metabolisms)
- No latīņu metaphysica, kam pamatā grieķu meta ta physika 'aiz fizikas'. Nosaukums radās nejauši, Aristoteļa darbu apkopojumā filozofiskos apcerējumus ievietojot nodaļā aiz traktātiem par fiziku. (šķirklī metafizika)
- No grieķu meteōrologiā (meteōra 'debess parādība' un logos 'mācība'). (šķirklī meteoroloģija)
- No grieķu mesos 'vidējais' un zoē 'dzīvība'. (šķirklī mezozojs)
- No grieķu mykēs 'sēne' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī mikoloģija)
- No franču microbe, kam pamatā grieķu mikros 'mazs' un bios 'dzīve'. (šķirklī mikrobs)
- No grieķu mikros 'mazs' un bios 'dzīve', un logos 'mācība'. (šķirklī mikrobioloģija)
- No latīņu myopathia, kam pamatā grieķu mys (myos) un pathos 'ciešanas, slimība'. (šķirklī miopātija)
- No itāļu miniatura, kam pamatā latīņu minium 'cinobrs, mīnijs', ar kuru senatnē izkrāsoja sākumburtus rokraksta grāmatās. (šķirklī miniatūra)
- No franču miracle, kam pamatā latīņu miraculum 'brīnums'. (šķirklī mirakls)
- No grieķu myrrha, kam pamatā arābu murr 'rūgts'. (šķirklī mirre)
- No latīņu mobilitas (mobilitatis). (šķirklī mobilitāte)
- No franču mobilisation, kam pamatā latīņu mobilis 'kustīgs'. (šķirklī mobilizācija)
- No angļu mobbing (mob 'pūlis'). (šķirklī mobings)
- No persiešu, arābu muģāhid 'tas, kas cīnās svētajā karā'. (šķirklī modžaheds)
- No angļu mohair, kam pamatā arābu muchajjar. (šķirklī mohēra)
- No vācu Malbrett. (šķirklī molberts)
- No grieķu molybdos 'svins'. (šķirklī molibdēns)
- No grieķu monarchia 'vienvaldība, patvaldība'. (šķirklī monarhija)
- No latīņu mobilis. (šķirklī mobils)
- No arābu muaddin. (šķirklī muedzins)
- No mono- un grieķu gamos 'laulība'. (šķirklī monogāmija)
- No latīņu monogramma (grieķu monos 'viens' un gramma 'burts'). (šķirklī monogramma)
- No latīņu monstrum 'brīnums, dīvainums'. (šķirklī monstera)
- No franču botāniķa de Monbreta (Antoine Franēois Ernest Coquebert de Montbret 1780–1801) uzvārda. (šķirklī montbrēcija)
- No grieķu morphē 'veids, forma' un logos 'mācība'. (šķirklī morfoloģija)
- No angļu mormons (apzīmējuma pamatā ir nosaukums Mormona grāmata (The Book of Mormon), kura tiek uzlūkota par kustības svētajiem rakstiem līdzās Bībelei). (šķirklī mormoņi)
- No vācu Motive, franču motif, kam pamatā latīņu movere 'iedarbināt, kustināt'. (šķirklī motīvs)
- No vācu Motorik, kam pamatā latīņu mōtus 'kustība'. (šķirklī motorika)
- No ebreju Mōšē 'izvilcējs, glābējs'. (šķirklī Mozus)
- No arābu muftī 'izšķīrējs, tiesību lietpratējs'. (šķirklī muftijs)
- No persiešu mullā, arābu mawlā 'kungs'. (šķirklī mulla)
- No arābu mūmiyā, kam pamatā persiešu mūm 'vasks'. (šķirklī mūmija)
- No arābu valodas. (šķirklī mūmijs)
- No vācu Munizipalität, kam pamatā latīņu municipium 'pilsēta ar pašpārvaldes tiesībām'. (šķirklī municipalitāte)
- Pēc sektas dibinātāja un garīgā vadītāja Sun Mjung Mūna (dz. 1920. g.) vārda. (šķirklī mūnisti)
- No franču mousson, kam pamatā arābu mausim 'gadalaiks'. (šķirklī musons)
- No lejasvācu nāg(e)būr. (šķirklī nāburgs)
- Pēc beļģu ieroču meistara Anrī Leona Nagana (1833–1900) uzvārda. (šķirklī nagans)
- No vācu Napalm, kam pamatā Na(phthensäure) 'naftēnskābe' un Palm(itinsäure) 'palmitīnskābe'. (šķirklī napalms)
- No lībiešu nōra. Literārajā valodā ieteicis J. Alunāns. (šķirklī nāra)
- No grieķu narko(tikos) 'apdullinošs, stingumu radošs' un logos 'mācība'. (šķirklī narkoloģija)
- No lībiešu pīlag. (šķirklī pīlādzis)
- No kabardiešu nart-sanē (teiksmainās nartu cilts dzēriens). (šķirklī narzāns)
- No latīņu natura 'daba'. (šķirklī natūra)
- No franču naturalisme, kam pamatā latīņu natura 'daba'. (šķirklī naturālisms)
- Saīsinājums no angļu National Basketball Association 'Nacionālā Basketbola asociācija'. (šķirklī NBA)
- No angļu tumbler. (šķirklī tumblers)
- No vācu Nephrit, kam pamatā grieķu nephros 'niere' (senatnē nefrītam piedēvēja nieru slimību ārstēšanu). (šķirklī nefrīts)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un kheirourgía (kheír 'roka' un érgon 'darbs'). (šķirklī neiroķirurģija)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī neiroloģija)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs', pathos 'ciešanas' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī neiropatoloģija)
- No franču troubadour. (šķirklī trubadūrs)
- No grieķu neos 'jauns' un itāļu fascismo, fascio 'apvienība'. (šķirklī neofašisms)
- No latīņu neos 'jauns', nātus 'dzimis' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī neonatoloģija)
- No ne- un latīņu ordinarius 'parasts, kārtībā esošs'. (šķirklī neordinārs)
- No angļu knickerbokers. (šķirklī nikerbokeri)
- No franču nikotine, kam pamatā diplomāta Žana Niko (Jean Nicot, 1530–1600) vārds, kurš pirmais Francijā ieveda tabaku. (šķirklī nikotīns)
- No latīņu nimbus 'mākonis, migla'. (šķirklī nimbs)
- No latīņu nobilis 'dižciltīgs, ievērojams'. (šķirklī nobilis)
- No franču noblesse 'cildenums, dižciltība'. (šķirklī noblese)
- No vācu prima 'pirmšķirīgs, vislabākais'. (šķirklī prīmā)
- No vācu publizistisch. (šķirklī publicistisks)
- No vācu Publizität, kam pamatā franču publicité. (šķirklī publicitāte)
- No latīņu november (novem 'deviņi'), jo senajiem romiešiem novembris bija devītais kalendāra mēnesis. (šķirklī novembris)
- No angļu Novocaine (tirdzniecības nosaukums), kam pamatā latīņu novus 'jaunums' un (co)caine 'kokaīns'. (šķirklī novokaīns)
- No angļu Nubuck. (šķirklī nubuks)
- Aizguvums no lībiešu nuja (K. Karulis). (šķirklī nūja)
- No angļu numerology, kam pamatā latīņu numerus 'skaitlis' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī numeroloģija)
- No grieķu obeliskos (obelos 'iesms, adata'). (šķirklī obelisks)
- No latīņu objectivus 'uz priekšmetu attiecīgs'. (šķirklī objektīvs)
- No latīņu objectum 'priekšmets'. (šķirklī objekts)
- No latīņu oblata 'pasniegtā, ziedotā'. (šķirklī oblāta)
- No vācu Oboe. (šķirklī oboja)
- No grieķu obolos. (šķirklī obols)
- No vācu Ober. (šķirklī oberis)
- No latīņu observare 'novērot'. (šķirklī observatorija)
- No latīņu obsidianus, kam pamatā personvārds Obsijs (Obsius). Vēsturnieks Plīnijs viņu min kā šā akmens atradēju. (šķirklī obsidiāns)
- No latīņu obscurare 'aptumšot'. (šķirklī obskurantisms)
- No vācu Obstipation, kam pamatā latīņu obstipatio (ob 'uz; pret; ceļā' un stipare 'spiest'). (šķirklī obstipācija)
- No latīņu obstructio 'aizsprostojums' (obstruere 'priekšā novietot, aizsprostot'). (šķirklī obstrukcija)
- No franču odalisque, kam pamatā turku odalyk 'istabas meita'. (šķirklī odaliska)
- No vācu Oberleutnant. (šķirklī oberleitnants)
- No latīņu objectivus 'uz priekšmetu attiecīgs'. (šķirklī objektīvs)
- No latīņu obligatus 'saistīts'. (šķirklī obligāts)
- No franču eau-forte 'slāpekļskābe'. (šķirklī oforts)
- No grieķu odous (odontos) 'zobs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī odontoloģija)
- No grieķu ophthalmos 'acs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī oftalmoloģija)
- No vācu Ocker, kam pamatā grieķu ōchros 'bāls, iedzeltens'. (šķirklī okers)
- No grieķu oxys 'skābs' un hals (halos) 'sāls'. (šķirklī oksalāts)
- No vācu Oxid, kam pamatā grieķu oxys 'skābs'. (šķirklī oksīds)
- No grieķu ōkeanos un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī okeanoloģija)
- No latīņu october (mensis) 'astotais (mēnesis)', jo seno romiešu kalendārā līdz Cēzara reformai tas bija astotais mēnesis. (šķirklī oktobris)
- No angļu ombudsman, zviedru ombudsman 'likuma pārstāvis' (ombud 'pilnvarotais' un man 'vīrs'). (šķirklī ombudsmens)
- No zviedru ombud. (šķirklī ombuds)
- No vācu Onkel, kam pamatā latīņu avunculus 'mātes brālis'. (šķirklī onkulis)
- No grieķu on (ontos) 'esošais' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī ontoloģija)
- No latīņu operativus 'darbīgs'. (šķirklī operatīvs)
- No latīņu operari 'strādāt, darboties'. (šķirklī operēt)
- No latīņu operator 'tas, kas darbojas'. (šķirklī operators)
- No latīņu optimum 'vislabākais'. (šķirklī optimums)
- No latīņu optimus 'vislabākais'. (šķirklī optimāls)
- No latīņu operatio 'darbība'. (šķirklī operācija)
- No latīņu opus 'darbs'. (šķirklī opuss)
- No latīņu orbita 'sliede, ceļš'. (šķirklī orbīta)
- No franču orchestre, kam pamatā grieķu orchēstra 'laukums, uz kura darbojās koris sengrieķu teātrī'. (šķirklī orķestris)
- No grieķu orthos 'taisns, pareizs' un odūs, odontos 'zobs'. (šķirklī ortodontija)
- No grieķu osteon 'kauls' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī osteoloģija)
- No angļu pub. (šķirklī pabs)
- No lībiešu paìjə vai igauņu paiuma (pēc J. Endzelīna uzskatiem). (šķirklī paijāt)
- No lībiešu paizəm. (šķirklī paisums)
- No grieķu palaios 'sens' un botānika. (šķirklī paleobotānika)
- No grieķu palaios 'sens', on (ontos) 'esošais' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī paleontoloģija)
- No grieķu palaios 'sens' un zōē 'dzīvība'. (šķirklī paleozojs)
- No ebreju pelištim 'ieceļotāji', t. i., filistieši. (šķirklī palestīnieši)
- No latīņu pālus 'stabs, pālis'. (šķirklī pālis)
- No franču palissandre (brazīliešu pao santo 'svētais koks'). (šķirklī palisandrs)
- No grieķu panikos, kam pamatā personvārds Pāns – sengrieķu dievs, kas ar savu izskatu baidījis cilvēkus. (šķirklī panika)
- No baltvācu pannkōk, lejasvācu pannekōke. (šķirklī pankūka)
- No angļu papaya, Karību reģiona spāņu papaw, pawpaw. (šķirklī papaija)
- No grieķu para 'pie; blakus; garām'. (šķirklī para-)
- No latīņu izteiciena [Si vis pacem,] para bellum! '(ja gribi mieru,) gatavojies karam'. (šķirklī parabellums)
- No grieķu parabolē 'salīdzināšana; līdzība'. (šķirklī parabola)
- No franču paraphrase, kam pamatā grieķu paraphrasis no grieķu para- 'pie; blakus; garām' un phrasis 'teiciens'. (šķirklī parafrāze)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un gripa. (šķirklī paragripa)
- No grieķu parallēlos 'blakus ejošs'. (šķirklī paralēle)
- No grieķu parallēlogrammon (parallēlos 'blakus ejošs' un gramma 'rakstu zīme'). (šķirklī paralelograms)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un lingvistika. (šķirklī paralingvistika)
- No krievu паранджа, kam pamatā arābu faranģiya. (šķirklī parandža)
- No grieķu paralysis 'atslābums'. (šķirklī paralīze)
- No grieķu parallēlos 'blakus ejošs'. (šķirklī paralēls)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un normāls. (šķirklī paranormāls)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un psiholoģija. (šķirklī parapsiholoģija)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un simpātisks. (šķirklī parasimpātisks)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un typhos 'dūmi; apziņas aptumšošanās; drudža veids'. (šķirklī paratīfs)
- No vācu Übermensch. (šķirklī pārcilvēks)
- Latīņu salūs, ģenitīvā salutis 'veselība; veselības novēlējums'. (šķirklī salūts)
- No angļu pariah, kam pamatā tamilu paraiyan (parai 'bungas'). (šķirklī pārijs)
- No latīņu paritas (ģen. paritatis) 'vienlīdzība'. (šķirklī paritāte)
- No angļu ārsta Džeimsa Pārkinsona (James Parkinson, 1755–1824) uzvārda, kas aprakstīja šo slimību. (šķirklī parkinsonisms)
- No lejasvācu parchen, kam pamatā arābu valodas vārds. (šķirklī parķis)
- No vācu Parodont, kam pamatā grieķu para 'pie' un odous (odontos) 'zobs'. (šķirklī parodonts)
- Zilbju abreviatūra no krievu парт(йный) орг(анизатор) 'partijas organizators'. (šķirklī partorgs)
- No grieķu pascha, ebreju pesach, pasach. (šķirklī pasha)
- No angļu selfie, angļu self 'sevi, pats'. 2013. gadā vārds pašbilde pasludināts par gada vārdu. Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašbilde)
- No grieķu pathos 'ciešanas, slimība' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī patologs)
- No grieķu pathos 'ciešanas, slimība' un logos 'mācība'. (šķirklī patoloģija)
- No grieķu pathos 'ciešanas, slimība', psychē 'dvēsele' un logos 'mācība'. (šķirklī patopsiholoģija)
- No franču patronage 'aizbildnība, aizgādnība'. (šķirklī patronāža)
- No franču patrouiller 'bradāt'. (šķirklī patrulēt)
- No latīņu pauperismus 'nabadzība'. (šķirklī pauperisms)
- No grieķu paidagōgos (pais, paidos 'zēns, bērns' un agōgos 'vadītājs'). (šķirklī pedagogs)
- No grieķu pais (ģen. paidos) 'zēns, bērns' un erastēs 'mīlošais, mīlētājs'. (šķirklī pederastija)
- No grieķu pais (ģen. paidos) 'zēns, bērns' un erastēs 'mīlošais, mīlētājs'. (šķirklī pederasts)
- No latīņu paedophilia, kam pamatā grieķu pais (paidos) 'zēns, bērns' un philia 'mīlestība'. Vārdu pedofilija pirmo reizi lietoja psihiatrs R. Krafts-Ebings 1886.gadā, šādu uzvedību saistot ar cilvēka garīgo vājumu. (šķirklī pedofilija)
- No grieķu pais (paidos) 'zēns; bērns' un iatreia 'ārstēšana'. (šķirklī pediatrija)
- No franču pince-nez (pincer 'sakniebt' un nez 'deguns'). (šķirklī pensnejs)
- No starptautiskas tirdzniecības markas nosaukuma Pepsi-Cola. (šķirklī pepsikola)
- No krievu перестройка 'pārbūve'. (šķirklī perestroika)
- No latīņu perforare 'urbt cauri'. (šķirklī perfokarte)
- No itāliešu pergola, kam pamatā latīņu pergula 'nojume, piebūve'. (šķirklī pergola)
- No latīņu perfectum 'tāds, kas pabeigts'. (šķirklī perfekts)
- No lejasvācu vormunder 'aizbildnis'. (šķirklī pērminderis)
- No vācu Peroxid, kam pamatā latīņu per 'pāri, virs' un oxys 'ass, sūrs, skābs'. (šķirklī peroksīds)
- No franču personnage, kam pamatā latīņu persona 'personība, persona'. (šķirklī personāžs)
- No latīņu perturbatio 'sajukums'. (šķirklī perturbācija)
- No spāņu peseta, kataloņu peceta 'mazs gabaliņš'. (šķirklī peseta)
- Aizguvums no lībiešu valodas. (šķirklī pestīt)
- No grieķu petros 'akmens, klints' un glyphē 'gravējums, grebums'. (šķirklī petroglifs)
- No itāliešu piastra (d'argento) '(sudraba) plāksne'. (šķirklī piastrs)
- No angļu pyjamas, kam pamatā hindu Payjama 'kājas apģērbs'. (šķirklī pidžama)
- No grieķu pyelos 'sile, bļodiņa'. (šķirklī pielīts)
- No grieķu pyelos 'sile, bļodiņa' un nephros 'niere'. (šķirklī pielonefrīts)
- No latīņu pietas 'godbijība'. (šķirklī piētisms)
- No baltvācu pīk 'šķēps', kam pamatā franču pique. (šķirklī pīķis)
- No franču piquet 'miets, mietiņš; neliela vienība, postenis'. (šķirklī pikets)
- No grieķu pyknos 'biezs, blīvs' un metron 'mērs'. (šķirklī piknometrs)
- No latīņu pictus 'ar krāsām gleznots' un grieķu gramma 'burts, ieraksts'. (šķirklī piktogramma)
- No viduslaiku latīņu pilarius (latīņu pila 'stabs'). (šķirklī pīlārs)
- No franču pilastre, kam pamatā latīņu pila 'stabs'. (šķirklī pilastrs)
- Pēc metodes pamatlicēja, fizkultūras instruktora Džozefa Humberta Pilatesa uzvārda (Joseph Humbertus Pilates, 1880–1967). (šķirklī pilates)
- No angļu peeling 'nolobīšana, nomizošana'. (šķirklī pīlings)
- No latīņu pilula 'bumbiņa'. (šķirklī pilula)
- No grieķu pinakothēkē (pinax, pinakos 'tāfelīte, glezna' un thēkē 'glabātava'). (šķirklī pinakotēka)
- No franču pingouin, kam pamatā latīņu pinguis 'trekns, brangs'. (šķirklī pingvīns)
- No portugāļu piranha, kam pamatā Dienvidamerikas indiāņu tupu valodas vārds (pirá 'zivs' un sanha 'zobi'). (šķirklī piraija)
- No vācu Platzkarte 'dzelzceļa biļete, kas garantē sēdvietu'. (šķirklī plackarte)
- No spāņu platina (plata 'sudrabs'). (šķirklī platīns)
- No latīņu plebeius, kam pamatā plebs 'vienkāršā tauta'. (šķirklī plebejs)
- No franču plébiscite, kam pamatā latīņu plebiscitum, plebs 'vienkāršā tauta' un scitum 'lēmums'. (šķirklī plebiscīts)
- No angļu playboy. (šķirklī pleibojs)
- No grieķu pleonasmos 'pārmērība'. (šķirklī pleonasms)
- No vācu Plombe, kam pamatā franču plomb 'svins'. (šķirklī plomba)
- No vācu plombieren. (šķirklī plombēt)
- No franču plombières (pēc Francijas pilsētas Plombjēras nosaukuma, kurā šis saldējums pirmo reizi tika izgatavots). (šķirklī plombīrs)
- No grieķu spēlaion 'ala' un logos 'mācība'. (šķirklī speleoloģija)
- No vācu Pluralismus, kam pamatā latīņu pluralis 'tāds, kas sastāv no daudzām vienībām'. (šķirklī plurālisms)
- No grieķu plutokratis, kam pamatā ploutus 'bagātība' un kratos 'vara'. (šķirklī plutokrātija)
- No vācu Pokal, kam pamatā itāļu boccale un grieķu baukalis 'trauks'. (šķirklī pokāls)
- No angļu pocket monster, kam pamatā japāņu poketto monstaa 'kabatas briesmonis'. (šķirklī pokemons)
- No angļu Polaroid (tirdzniecības nosaukums). (šķirklī polaroīds)
- No krievu политбюро 'politiskais birojs'. (šķirklī politbirojs)
- No franču pommade, kam pamatā latīņu pomum 'ābols; auglis'. (šķirklī pomāde)
- No vācu Pomeranze, kam pamatā latīņu pomum 'ābols; auglis'. (šķirklī pomerance)
- Pēc vācu automobiļu konstruktora Ferdinanda Porša (Ferdinand Porsche, 1875–1952) vārda. (šķirklī poršs)
- Pēc Dienviditālijas ciema Portobello nosaukuma. (šķirklī portobello)
- No latīņu postulatum 'prasība'. (šķirklī postulāts)
- Saīsinājums no angļu public relations. (šķirklī PR)
- No grieķu pragma (pragmatos) 'darbība, darbošanās'. (šķirklī pragmatika)
- No grieķu pragma (pragmatos) 'darbība, darbošanās'. (šķirklī pragmatisms)
- No grieķu praxis 'darbība, rīcība'. (šķirklī prakse)
- No vācu praktisch, kam pamatā grieķu praktikos 'darbīgs, lietišķs'. (šķirklī praktisks)
- No sanskrita prākrta 'dabisks, neattīrīts'. (šķirklī prākrits)
- No krievu право 'tiesības'. (šķirklī prāva)
- No franču préambule 'priekšvārdi', kam pamatā latīņu preambulus 'priekšā ejošs, priekšējs'. (šķirklī preambula)
- No latīņu praedestinatio 'iepriekšnolemtība'. (šķirklī predestinācija)
- No latīņu positivus 'pozitīvs, atbilstošs'. (šķirklī pozitīvs)
- No latīņu praemium 'balva, apbalvojums'. (šķirklī prēmija)
- No grieķu presbyteros 'sirmgalvis, vecākais'. (šķirklī presbiterāņi)
- No latīņu presbyterium. (šķirklī prezbiterijs)
- No grieķu presbyteros 'sirmgalvis, vecākais'. (šķirklī prezbiteris)
- No krievu президиум, kam pamatā latīņu praesidium 'aizsardzība'. (šķirklī prezidijs)
- No grieķu stoma (stomatos) 'mute' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī stomatoloģija)
- No itāļu prima ballerina 'pirmā balerīna'. (šķirklī primabalerīna)
- No grieķu problēma 'uzdevums, izvirzīts jautājums'. (šķirklī problēma)
- No latīņu profanus 'neiesvētīts; tāds, kam nav tiesību ieiet svētnīcā'. (šķirklī profāns)
- No vācu Prophylaxe, kam pamatā grieķu prophylaxis 'iepriekšēja aizsardzība', prophylassein 'veikt savlaicīgus aizsardzības pasākumus'. (šķirklī profilakse)
- No franču progresser, kam pamatā latīņu progressus 'kustība uz priekšu'. (šķirklī progresēt)
- No latīņu progressio 'kustība uz priekšu'. (šķirklī progresija)
- No angļu prohibition, kam pamatā latīņu prohibitio 'neļaušana, aizliegums'. (šķirklī prohibīcija)
- No franču propagande, itāļu propaganda, kam pamatā latīņu congregatio de propaganda fide 'institūcija ticības izplatīšanai', propagere 'izplatīt'. (šķirklī propaganda)
- No grieķu propolis 'priekšpilsēta; bišu līme'. (šķirklī propoliss)
- No franču prostitution, kam pamatā latīņu prostitutio 'nodošanās netiklībai'. (šķirklī prostitūcija)
- No latīņu prostituta, prostituere 'piedāvāt netiklībai, kaunam'. (šķirklī prostitūta)
- No latīņu protectio 'aizsegšana; aizbildnība, aizsardzība'. (šķirklī protekcija)
- No angļu protectionism, kam pamatā latīņu protectio 'aizbildnība, aizsardzība'. (šķirklī protekcionisms)
- No franču protectorat, kam pamatā latīņu protector 'aizbildnis, aizstāvis'. (šķirklī protektorāts)
- No latīņu protestans (protestantis) 'tāds, kas publiski apliecina'. (šķirklī protestants)
- No latīņu protestari 'publiski apliecināt'. (šķirklī protestēt)
- No vācu Protest, itāļu protesto, kam pamatā latīņu 'publiski apliecināt'. (šķirklī protests)
- No grieķu psychē 'dvēsele' un logos 'mācība'. (šķirklī psiholoģija)
- No latīņu psychopathia, kam pamatā grieķu psychē 'dvēsele' un pathos 'ciešanas, slimība'. (šķirklī psihopātija)
- Pēc amerikāņu diplomāta Žoela Robertsa Puanseta (Joel Robert Poinsett, 1779–1851) uzvārda, kurš šo augu ieviesa ASV. (šķirklī puansetija)
- No latīņu pubertos (pubertatis), kam pamatā puber 'pieaudzis'. (šķirklī pubertāte)
- No vācu publizieren, kam pamatā latīņu publicare 'darīt zināmu atklātībai'. (šķirklī publicēt)
- No vācu Publizistik, kam pamatā latīņu publicus 'sabiedrisks'. (šķirklī publicistika)
- No krievu публика, vācu Publikum, kam pamatā latīņu publicum 'parastie ļaudis'. (šķirklī publika)
- No latīņu publicatio. (šķirklī publikācija)
- No vācu Publizist, franču publiciste. (šķirklī publicists)
- No latīņu publicus 'sabiedrisks'. (šķirklī publisks)
- No latīņu super 'pār; virs' un franču élite 'labākais, izraudzītais'. (šķirklī superelite)
- No latīņu pulmo (pulmonis) 'plauša' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī pulmonoloģija)
- No angļu puritan, kam pamatā latīņu puritas 'tīrība'. (šķirklī puritāņi)
- No latīņu radix barbaris 'barbaru sakne'. (šķirklī rabarbers)
- No vācu Rabatte 'dobe'. (šķirklī rabate)
- No vācu Rabatt, franču rabattre 'atlaist no cenas'. (šķirklī rabats)
- No senebreju rabbi 'mans skolotājs'. (šķirklī rabīns)
- No angļu radar, saīsinājums no ra(dio) d(etection) a(nd) r(angin)g 'atrašanās vietas un attāluma noteikšana ar radio palīdzību'. (šķirklī radars)
- No radio un grieķu gramma 'burts; ieraksts'. (šķirklī radiogramma)
- No angļu rad – r(adiation) a(bsorbed) d(ose). (šķirklī rads)
- No franču raquette, kam pamatā arābu rāha(t) 'plauksta'. (šķirklī rakete)
- No arābu ramadān 'karstums, svelme'. (šķirklī ramadāns)
- No vācu Raster, kam pamatā latīņu raster, rastrum 'grābeklis'. (šķirklī rastrs)
- No viduslaiku latīņu rehabilitatio (latīņu re 'atkal' un habilitas 'derīgums'). (šķirklī reabilitācija)
- No viduslaiku latīņu rehabilitare. (šķirklī reabilitēt)
- No latīņu re 'pret' un agens (agentis) 'tāds, kas darbojas'. (šķirklī reaģents)
- No viduslaiku latīņu reagere 'darboties pretī, atsaukties'. (šķirklī reaģēt)
- No franču réactif, kam pamatā latīņu re 'pret' un activus 'darbīgs'. (šķirklī reaktīvs)
- No angļu reactor, kam pamatā latīņu re 'pret' un actor 'darbības veicējs'. (šķirklī reaktors)
- No latīņu realis 'esošs, eksistējošs' un grieķu psychē 'dvēsele' un logos 'mācība'. (šķirklī reālpsiholoģija)
- No latīņu re 'atpakaļ-, jaun-, atkal-' un animatio 'dzīvības iedvešana'. (šķirklī reanimācija)
- No latīņu re 'atpakaļ-, jaun-, atkal-' un animare 'darīt dzīvu' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī reanimatoloģija)
- No latīņu rebus (dsk. instrumentālis no res 'lieta, priekšmets'). (šķirklī rēbuss)
- No vācu die Stelle 'vieta; darbavieta'. (šķirklī štelle)
- No latīņu recitatio 'lasīšana skaļā balsī'. (šķirklī recitācija)
- No itāliešu recitativo, kam pamatā latīņu recitare 'lasīt skaļā balsī'. (šķirklī rečitatīvs)
- No vācu Redundanz, kam pamatā latīņu redundare 'būt pārpilnībā'. (šķirklī redundance)
- No latīņu reflexus 'izliekums; atpakaļkustība' jeb 'griezt atpakaļ'. (šķirklī reflekss)
- No latīņu reformatio 'labošana, atjaunošana'. (šķirklī reformācija)
- No angļu rugby football, rugby pēc Anglijas pilsētas Ragbijas (Rugby) nosaukuma. (šķirklī regbijs)
- No latīņu regressus 'kustība atpakaļ'. (šķirklī regresēt)
- No latīņu regressio 'kustība atpakaļ'. (šķirklī regresija)
- No latīņu regressus 'kustība atpakaļ; atgriešanās'. (šķirklī regress)
- No angļu ragtime (rag 'noplēsts gabals' un time 'takts'). (šķirklī regtaims)
- No latīņu regio (regionis) 'virziens; apgabals'. (šķirklī reģions)
- No viduslaiku latīņu rehabilitatio. (šķirklī rehabilitācija)
- No latīņu rectificare 'izlabot'. (šķirklī rektificēt)
- No vācu Relativismus, kam pamatā latīņu relatio 'attiecība'. (šķirklī relatīvisms)
- No latīņu remissio 'atslābšana; pārtraukums'. (šķirklī remisija)
- No franču reinette, kam, domājams, pamatā latīņu rana 'varde' (ābolu formas un grubuļainās miziņas dēļ). (šķirklī renete)
- No rūpnīcas nodibinātāja, franču autobūves pioniera Luija Reno (Louis Renault, 1877–1944) uzvārda. (šķirklī reno)
- No vācu Rentabilität. (šķirklī rentabilitāte)
- No uzvārda Repše, jo Einārs Repše bija tā laika Latvijas Bankas prezidents. (šķirklī repši)
- No latīņu rescriptum 'rakstiska atbilde'. (šķirklī reskripts)
- No latīņu resorbere 'uzsūkt'. (šķirklī resorbcija)
- No franču ressort 'darbības iecirknis, kompetence'. (šķirklī resors)
- No franču respect, kam pamatā latīņu respectus 'cieņa, bijība, godāšana, ievērošana'. (šķirklī respekts)
- No latīņu respondere 'atbildēt'. (šķirklī respondents)
- No franču revanchisme (revanche 'atriebība'). (šķirklī revanšisms)
- No latīņu reverberare 'atsist, atgrūst'. (šķirklī reverberācija)
- No vācu Reservat, kam pamatā latīņu rezervatio 'saglabāšana'. (šķirklī rezervāts)
- No franču réserve 'krājums', kam pamatā latīņu reservare 'krāt, saglabāt'. (šķirklī rezerve)
- No franču réservoir, kam pamatā latīņu reservare 'saglabāt, krāt'. (šķirklī rezervuārs)
- No franču résonance, kam pamatā latīņu resonare 'atbalsoties'. (šķirklī rezonanse)
- No persiešu, arābu riyāl, kam pamatā spāņu real. (šķirklī riāls)
- No baltvācu ribbe, vācu Rippe. Latviešu valodā vārds aizgūts 18. gs. Agrākais apzīmējums – sānkauls. (šķirklī riba)
- No latīņu ribes 'plūsma' un flavus 'dzeltens'. (šķirklī riboflavīns)
- No franču régime 'noteikta kārtība, pārvalde'. (šķirklī režīms)
- Saīsinājums no angļu Riga Interbank Offered Rate. (šķirklī RIGIBOR)
- No franču rigorisme, kam pamatā latīņu rigor 'stingrība'. (šķirklī rigorisms)
- No angļu rhythm and blues 'ritms un blūzs'. (šķirklī ritmblūzs)
- Sens aizguvums no krievu рубеж 'robeža'. (šķirklī robeža)
- Pēc Zviedrijā dibinātā uzņēmuma Tetrapak nosaukuma. (šķirklī tetrapaka)
- No dārznieka, botāniķa Žana Robēna (Jean Robin, 1550–1629) uzvārda, kas 1601. gadā šo augu ieveda no Kanādas Eiropā. (šķirklī robīnija)
- No čehu robota 'klaušas; smags darbs'. Pirmo reizi šo vārdu lietojis Karels Čapeks savā zinātniskās fantastikas lugā "R.U.R." (šķirklī robots)
- No latīņu robustus 'no cieta koka, ozolkoka pagatavots; spēcīgs'. (šķirklī robusts)
- No angļu roll-on 'uzbraukt' un roll of 'nobraukt' (saīsināti ro-ro). (šķirklī rolkeris)
- No grieķu rhombos 'rombs' un (h)edra 'skaldne'. (šķirklī romboedrs)
- No grieķu rhombos 'rombs'. (šķirklī rombs)
- No angļu roast beef. (šķirklī rostbifs)
- No viduslejasvācu rote '(karavīru) vienība, nodaļa'. (šķirklī rota)
- No itāļu timpano, kam pamatā tympanon 'bungas'. (šķirklī timpāns)
- No arābu rubā'ī 'četrdaļīgs'. (šķirklī rubajs)
- No angļu ruberoid. (šķirklī ruberoīds)
- No latīņu rubidus 'sarkans'. (šķirklī rubīdijs)
- No vācu Rubin, kam pamatā latīņu ruber 'sarkans'. (šķirklī rubīns)
- No latīņu rubrica 'likuma virsraksts' (ruber 'sarkans', jo savulaik virsrakstus rakstīja ar sarkanu krāsu). (šķirklī rubrika)
- No itāļu rubato. (šķirklī rubāto)
- No angļu rhumb, kam pamatā grieķu rhombos 'apgrieziens'. (šķirklī rumbs)
- No baltvācu Runkel. (šķirklī runkulis)
- No hindi rūpiya, kam pamatā sanskrita rūpya 'kalts sudrabs'. (šķirklī rūpija)
- Saīsinājums no zviedru Svenska Aeroplan Aktiebolaget (uzņēmums sākotnēji ražoja lidaparātus). (šķirklī SAAB)
- No latīņu sabbatum, kam pamatā senebreju šabbāt (šāvat 'atpūsties'). (šķirklī sabats)
- Atvasinājums no biedrs, biedrība. Vārds sabiedrība valodā iesakņojies ar rakstu krājumu "Pūrs" (1891) un laikrakstu "Dienas Lapa". (šķirklī sabiedrība)
- No franču sabot. (šķirklī sabo)
- No franču sabotage (saboter 'klaudzināt ar koka tupelēm; tīši kaut ko graut'). (šķirklī sabotāža)
- No lietuviešu sõdžius, kam pamatā darbības vārds sodìnti 'sēdināt, stādīt, dēstīt'. (šķirklī sādža)
- No svahili safari, arābu safar 'ceļojums'. (šķirklī safari)
- No latīņu sacramentum 'svinīga saistība'. (šķirklī sakraments)
- No beļģu mūzikas instrumentu meistara Ādolfa Saksa uzvārda, kurš 1841. gadā izgudroja saksofonu un to patentēja. (šķirklī saksofons)
- Vārds aizgūts no lībiešu salāk, igauņu salakas. (šķirklī salaka)
- No latīņu salutare 'novēlēt veselību'. (šķirklī salutēt)
- No portugāļu samba. (šķirklī samba)
- No krievu самбо – saīsinājums no сам(озащита) б(ез) о(ружия) 'pašaizsardzība bez ieroča'. (šķirklī sambo)
- No franču sanatorium, kam pamatā latīņu sanitas 'veselība'. (šķirklī sanatorija)
- No sanskrita samskrta 'smalks, līdz pilnībai izkopts'. (šķirklī sanskrits)
- Abreviatūra no angļu Special Assistance Programme for Agriculture and Rural Development. (šķirklī SAPARD)
- No franču urbanisme, kam pamatā latīņu urbanus 'pilsētas'. (šķirklī urbānisms)
- No grieķu sapros 'pūstošs' un pēlos 'māls, dubļi'. (šķirklī sapropelis)
- No spāņu zarabanda. (šķirklī sarabanda)
- No lejasvācu trummel 'bungas'. (šķirklī trumulis)
- No franču satin, kam pamatā arābu valodas vārds. (šķirklī satīns)
- No spāņu sabana, kam pamatā indiāņu vārds. (šķirklī savanna)
- No latīņu usurpatio 'iegūšana; nelikumīga sagrābšana'. (šķirklī uzurpācija)
- No latīņu sebum 'tauki, speķis' un grieķu rhoē 'tecēšana'. (šķirklī seboreja)
- No latīņu segregatio 'atdalīšana, norobežošana'. (šķirklī segregācija)
- No grieķu seismos 'zemestrīce' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī seismologs)
- No grieķu seismos 'zemestrīce' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī seismoloģija)
- No latīņu sequentia 'secība'. (šķirklī sekvence)
- No arābu seil 'straume'. (šķirklī selje)
- No latīņu sensibilis 'ar jutekļiem uztverams'. (šķirklī sensibilitāte)
- No latīņu sensibilis 'jutīgs, ar jutekļiem uztverams'. (šķirklī sensibilizācija)
- No latīņu sensibilis 'jutīgs, ar jutekļiem uztverams'. (šķirklī sensibilizators)
- No latīņu sensibilis 'jutīgs, ar jutekļiem uztverams'. (šķirklī sensibls)
- No grieķu sēpia 'tinteszivs' (minerālam ir līdzība ar porainām tinteszivs asakām). (šķirklī sepiolīts)
- No latīņu September (septem 'septiņi'). (šķirklī septembris)
- No latīņu serum 'sūkalas' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī seroloģija)
- No latīņu servitus (servitutis) 'pienākums, saistība, klausība'. (šķirklī servitūts)
- No grieķu sibylla 'pareģe'. (šķirklī sibilla)
- Pēc Veronas mediķa Dž. Frakastoro 1530. gadā publicētās poēmas "Sifiliss jeb franču slimība" galvenā varoņa Sifila vārda, kam pamatā grieķu sys 'cūka' un philos 'draugs'. (šķirklī sifiliss)
- No grieķu syllabē 'zilbe'. (šķirklī sillabisks)
- No grieķu syllabē 'zilbe' un tonos 'uzsvars'. (šķirklī sillabotonisks)
- No grieķu symbiōsis (syn 'kopā' un bios 'dzīve, dzīvošana'). (šķirklī simbioze)
- No franču symbolisme, kam pamatā grieķu symbolon 'zīme, pazīšanās zīme'. (šķirklī simbolisms)
- No grieķu symbolon 'zīme, pazīšanās zīme'. (šķirklī simbols)
- No grieķu syndromē 'saplūšana, sablīvējums'. (šķirklī sindroms)
- No latīņu sine cura 'bez rūpēm'. (šķirklī sinekūra)
- No franču sinologie, kam pamatā latīņu Sina 'Ķīna' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī sinoloģija)
- No latīņu sinus 'izliekums; dobums'. (šķirklī sinuss)
- No latīņu sinus 'izliekums, dobums'. (šķirklī sinusīts)
- No itāļu scirocco / sirocco, kam pamatā arābu šarqī 'austrumvējš'. (šķirklī siroko)
- No angļu Skye terrier pēc Hebridu salas Skajas (Skotijā) nosaukuma. (šķirklī skaiterjers)
- No angļu skateboard 'skrituļdēlis'. (šķirklī skeitbords)
- No angļu sketch 'īss jautra satura dramatisks darbs'. (šķirklī skečs)
- No grieķu skepsis 'aplūkošana, pārdomāšana, šaubīšanās'. (šķirklī skepse)
- No angļu ski-bob. (šķirklī skibobists)
- No angļu scrub. (šķirklī skrubis)
- No vācu Schreiber 'rakstītājs, rakstvedis'. (šķirklī skrīveris)
- No angļu scrubber, kam pamatā to scrub 'berzt, kasīt'. (šķirklī skrubers)
- No krievu скумбрия, kam pamatā jaungrieķu skumbri (dsk. skumbriá). (šķirklī skumbrija)
- No baltvācu smāden. (šķirklī smādēt)
- No viduslejasvācu smoken, baltvācu smēken. (šķirklī smēķēt)
- No angļu short message service jeb SMS 'īsu ziņu pakalpojums, dienests'. (šķirklī SMS)
- No angļu snob, kam pamatā latīņu sine nobilitas 'bez dižciltības'. (šķirklī snobs)
- No angļu snowbord 'sniega dēlis'. (šķirklī snovbords)
- No baltu valodām (lituānisms pēc J. Endzelīna uzskata). (šķirklī snuķis)
- No franču socialisme, kam pamatā latīņu socialis 'sabiedrisks, biedrisks' un latīņu sociare 'dalīties'. (šķirklī sociālisms)
- No angļu societas 'kopība, apvienība', latīņu socius 'biedrs, pavadonis'. (šķirklī socio-)
- Viduslaiku latīņu sodomia, pēc Bībelē minētās Sodomas pilsētas, kas tās iedzīvotāju grēcīgās un izvirtīgās dzīves dēļ tika nopostīta. (šķirklī sodomija)
- No franču sofa, kam pamatā arābu suffah 'atpūtas sols'. (šķirklī sofa)
- No latīņu sophisma, grieķu sophisma 'gudrs paņēmiens, viltība'. (šķirklī sofisms)
- No angļu softball. (šķirklī softbols)
- No latīņu solid(us) 'blīvs, biezs' un ol(eum) 'eļļa'. (šķirklī solidols)
- Latīņu somnus 'miegs' un ambulare 'pastaigāties'. (šķirklī somnambulisms)
- Saīsinājums no latīņu valodas teiciena sanus per aquam 'veselība caur ūdeni'. (šķirklī spa)
- No latīņu sorbere 'uzsūkt'. (šķirklī sorbcija)
- No krievu сов(етское) хоз(яйство) 'padomju saimniecība'. (šķirklī sovhozs)
- No latīņu spectrum 'aina, parādība' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī spektroskopija)
- No latīņu spectrum 'aina, parādība' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī spektrometrs)
- Saīsinājums no angļu sun protection factor 'saules aizsardzības faktors'. (šķirklī SPF)
- No viduslaiku latīņu hospitale 'nabagu un slimnieku nams' otrās daļas – spitale. (šķirklī spitālība)
- No viduslejasvācu predikie, prediken, kam pamatā latīņu praedicāre 'publiski sludināt'. (šķirklī sprediķis)
- No franču stabilisateur, kam pamatā latīņu stabilis 'noturīgs'. (šķirklī stabilizators)
- No latīņu stabilis. (šķirklī stabils)
- No franču jabot 'putna guza'. (šķirklī žabo)
- No krievu сталинизм, kam pamatā šā režīma iedibinātāja valstsvīra Josifa Staļina (dzimuša Džugašvili; 1879–1953) uzvārds. (šķirklī staļinisms)
- No itāļu stanza 'tērauda forma, istaba'. (šķirklī stance)
- No grieķu statikos 'stāvošs' un grieķu statikē 'mācība par svaru, līdzsvaru'. (šķirklī statika)
- No franču stage 'pārbaudes laiks; prakse'. (šķirklī stāžs)
- No angļu steak 'gaļas gabals'. (šķirklī steiks)
- No grieķu stenos 'šaurs' un gramma 'raksts, burts'. (šķirklī stenogramma)
- No grieķu stereo 'telpisks' un latīņu effectus 'iedarbība'. (šķirklī stereoefekts)
- No grieķu stereos 'kubisks'. (šķirklī sters)
- No latīņu stola, sengrieķu stolē 'apģērbs'. (šķirklī stola)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu nautēs 'jūrasbraucējs'. (šķirklī stratonauts)
- No baktērijas Streptomyces griseus nosaukuma. (šķirklī streptomicīns)
- No angļu striptease (to strip 'noģērbt' un to tease 'kairināt'). (šķirklī striptīzs)
- No angļu streetball (street 'iela' un ball 'bumba'). (šķirklī strītbols)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums'. (šķirklī struktūra)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums' un elementum 'stihija, pirmviela'. (šķirklī struktūrelements)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums' un formula. (šķirklī struktūrformula)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums', grieķu geō- (gē 'zeme') un logos 'mācība'. (šķirklī struktūrģeoloģija)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums' un grieķu schēma 'izskats, veids'. (šķirklī struktūrshēma)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums' un grieķu theōria 'aplūkošana, vērošana'. (šķirklī struktūrteorija)
- No latīņu sub 'zem, pie'. (šķirklī sub-)
- No latīņu sub 'zem, pie' un assistens (assistentis) 'tas, kas stāv klāt, kas palīdz'. (šķirklī subasistents)
- No latīņu sub 'zem, pie' un dominans (dominantis) 'valdošs'. (šķirklī subdominante)
- No latīņu substituere 'likt kā vietā, aizstāt'. (šķirklī substituēt)
- No latīņu sub 'zem, pie' un cutis 'āda'. (šķirklī subkutāns)
- No latīņu sub 'zem, pie' un franču moléculair, kam pamatā latīņu moles 'masa'. (šķirklī submolekulārs)
- No latīņu subiectum 'pamatā esošs', 'subjekts'. (šķirklī subjekts)
- No latīņu sub 'zem, pie' un continens (continentis). (šķirklī subkontinents)
- No latīņu sub 'zem, pie' un kultūra. (šķirklī subkultūra)
- No latīņu sublimare 'pacelt uz augšu'. (šķirklī sublimācija)
- No latīņu sub 'zem, pie' un arealis (area 'laukums, platība'). (šķirklī subareāls)
- No latīņu sub 'zem, pie' un Arktika. (šķirklī subarktisks)
- No latīņu sub 'zem, pie' un atlantisks. (šķirklī subatlantisks)
- No latīņu sub 'zem, pie' un borealis 'ziemeļu-' (Boreas 'ziemeļvēju dievs'). (šķirklī subboreāls)
- No latīņu sub 'zem, pie' un Alpinus 'Alpu'. (šķirklī subalpīns)
- No latīņu sub 'zem, pie' un ekvatoriāls. (šķirklī subekvatoriāls)
- No latīņu subiectivus 'pievienojams'. (šķirklī subjektīvs)
- No latīņu subiectivus 'pievienojams'. (šķirklī subjektīvisms)
- No latīņu sub 'zem, pie' un krievu ординатура, kam pamatā latīņu ordinator 'rīkotājs, kārtotājs'. (šķirklī subordinatūra)
- No latīņu sub 'zem, pie' un productus 'radīts, ražots'. (šķirklī subprodukti)
- No franču soubrette. (šķirklī subrete)
- No latīņu subsidium 'palīdzība'. (šķirklī subsidēt)
- No latīņu subsidium 'palīdzība'. (šķirklī subsīdija)
- No latīņu sub 'zem, pie' un compensatio 'līdzsvarošana, atlīdzināšana'. (šķirklī subkompensācija)
- No latīņu sub 'zem, pie' un octava (vox) 'astotā (skaņa)'. (šķirklī subkontroktāva)
- No latīņu substantivum. (šķirklī substantivācija)
- No latīņu substitutio 'aizstāšana, maiņa'. (šķirklī substitūcija)
- No latīņu substitutus 'nolikts kā vietā'. (šķirklī substitūts)
- No latīņu sub 'zem, pie', stratum 'segums, slānis' un grieķu sphaira 'lode'. (šķirklī substratosfēra)
- No latīņu sub 'zem, pie' un stratum 'slānis'. (šķirklī substrāts)
- No latīņu sub 'zem, pie' un franču titre. (šķirklī subtitrs)
- No latīņu subventio 'palīdzība'. (šķirklī subvencija)
- No latīņu substantivum. (šķirklī substantīvs)
- No latīņu substantia 'būtība; substance'. (šķirklī substance)
- No latīņu sub 'zem, pie' un grieķu chronikos. (šķirklī subhronisks)
- No latīņu sub 'zem, pie' un grieķu klinikos (klinē 'gulta'). (šķirklī subklīnisks)
- No latīņu sub 'zem, pie' un continens (continentis). (šķirklī subkontinentāls)
- No latīņu sub 'zem, pie' un litoralis (litus (litoris) 'krasts'). (šķirklī sublitorāls)
- No latīņu sub 'zem, pie', grieķu mikros 'mazs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī submikroskopisks)
- No latīņu sub 'zem, pie' un normalis 'taisnvirziens'. (šķirklī subnormāls)
- No latīņu sub 'zem, pie' un tangens (tangentis) 'tāds, kas pieskaras' (tangere 'skart'). (šķirklī subtangente)
- No angļu suffragism (suffrage 'balsstiesības'). (šķirklī sufražisms)
- No arābu sultān 'vara; valdnieks'. (šķirklī sultāns)
- No latīņu super 'pār; virs' un franču arbitre. (šķirklī superarbitrs)
- No arābu sunna 'izturēšanās, paradums'. (šķirklī Sunna)
- No latīņu super 'pār; virs' un finalis (finis 'nobeigums'). (šķirklī superfināls)
- No angļu support 'atbalsts', franču support 'paliktnis', kam pamatā latīņu supportare 'turēt'. (šķirklī suports)
- No latīņu supra 'virs; aiz; pirms' un vadāmība. (šķirklī supravadāmība)
- No arābu sūrah. (šķirklī sūra)
- No latīņu surdus 'kurls' un camera 'velve; istaba'. (šķirklī surdokamera)
- No latīņu surdus 'kurls' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī surdologs)
- No latīņu surdus 'kurls' un grieķu technikos 'prasmīgs' (technē 'māksla, meistarība'). (šķirklī surdotehnika)
- No latīņu surdus 'kurls' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī surdoloģija)
- No latīņu supra 'virs; aiz; pirms' un plūstamība. (šķirklī supraplūstamība)
- No itāliešu sottana 'garīdznieka tērps; brunči'. (šķirklī sutana)
- Vārds radies kā latvisks analogs angļu raw (food) 'dabisks, svaigs (ēdiens)'. (šķirklī svaigēšana)
- No sanskrita svastika (svasti 'labklājība' no su 'labs' un asti 'esamība'). (šķirklī svastika)
- No senebreju šātān. (šķirklī šaitans)
- No arābu šarī'ā 'pareizs ceļš'. (šķirklī šariats)
- No franču charger 'uzbrukt'. (šķirklī šaržēt)
- No franču charge 'uzbrukums'. (šķirklī šaržs)
- No arābu šayk 'vecs vīrs, sirmgalvis'. (šķirklī šeihs)
- No senebreju šeqel 'svērt'. (šķirklī šekelis)
- No arābu šī'a 'piekritēju grupa'. (šķirklī šiisms)
- No vācu Schieber. (šķirklī šīberis)
- No baltkrievu трусь vai poļu trus. (šķirklī trusis)
- No vācu der Schmuggel 'kontrabanda, spekulācija'. (šķirklī šmugulis)
- No angļu show business. (šķirklī šovbizness)
- No vācu die Sprotte 'brētliņa'. Latviešu valodā vārds aizgūts 19. gs. beigās, attiecinot uz žāvētām un eļļā sagatavotām brētliņām. (šķirklī šprote)
- No vācu der Spitzbube 'nelietis, blēdis; krāpnieks'. (šķirklī špicbuks)
- No vācu die Schrift 'rokraksts; burti, raksts'. (šķirklī šrifts)
- No vācu der Stab. (šķirklī štābs)
- No vācu schrubben 'berzt'. (šķirklī šrubīt)
- No lejasvācu strunt 'nieks, blēņas'. (šķirklī štrunts)
- No vācu der Strumpfband. (šķirklī štrumbante)
- No vācu die Schublade. (šķirklī šūplāde)
- No arābu shūrā 'konsultācija; apspriede'. (šķirklī šura)
- No angļu markas Tabasco, kam pamatā šādas šķirnes piparu nosaukums. (šķirklī tabasko)
- No spāņu tabaco. (šķirklī tabaka)
- No latīņu tabula 'dēlis'. (šķirklī tabele)
- No latīņu tubernaculum 'telts'. (šķirklī tabernākuls)
- No franču tableau. (šķirklī tablo)
- No angļu tabloid. (šķirklī tabloīds)
- No turku tábor 'nometne'. (šķirklī tabors)
- No angļu taboo, kam pamatā polinēziešu tabù. (šķirklī tabu)
- No latīņu tabula 'dēlis, galds'. (šķirklī tabula)
- No angļu tabulator. (šķirklī tabulators)
- No vācu Tabun. (šķirklī tabūns)
- No franču tabouret, kam pamatā senfranču tabour 'bungas'. (šķirklī taburete)
- No latīņu talcus, kam pamatā arābu talq. (šķirklī talks)
- No lībiešu taimin. (šķirklī taimiņš)
- No grieķu taxis 'kārtība' un derma 'āda'. (šķirklī taksidermija)
- No grieķu taxis 'izvietojums noteiktā kārtībā' un nomos 'likums'. (šķirklī taksonomija)
- No grieķu taxis 'izvietojums noteiktā kārtībā'. (šķirklī taksons)
- No franču talisman, kam pamatā arābu tilsaman 'maģisks attēls'. (šķirklī talismans)
- No franču tambourin, itāļu tamburino. (šķirklī tamburīns)
- No franču tambour. (šķirklī tamburs)
- No grieķu thanatos 'nāve' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī tanatoloģija)
- No senebreju talmūd 'mācība'. (šķirklī Talmūds)
- No itāļu tara 'zudums, noplūde', kam pamatā arābu tarha 'atskaitījums'. (šķirklī tara)
- Aizguvums no baltkrievu тóрба. (šķirklī tarba)
- No japāņu valodas vārda ar burtisku nozīmi 'salikšana, tas, kas tiek salikts'. (šķirklī tatami)
- No itāļu taverna, latīņu taberna 'būdiņa'. (šķirklī taverna)
- No anglu teflon (abreviatūra no poly(te)tra(fl)uorethylene un on). (šķirklī teflons)
- No grieķu tektonikē (technē) 'celtniecības māksla'. (šķirklī tektonika)
- No grieķu theos 'dievs' un brōma 'mielasts'. (šķirklī teobromīns)
- No grieķu theos 'theos' un dikē 'tiesības, taisnīgums'. (šķirklī teodiceja)
- No grieķu theos 'dievs' un logos 'mācība, prāts'. (šķirklī teoloģija)
- No grieķu theos 'dievs' un sophia 'gudrība'. (šķirklī teozofija)
- No grieķu teras, teratos 'briesmonis, kroplis' un genos 'rašanās'. (šķirklī teratogēns)
- No grieķu teras, teratos 'briesmonis, kroplis' un logos 'mācība'. (šķirklī teratoloģija)
- No teras, teratos 'briesmonis, kroplis'. (šķirklī teratoma)
- No vācu Terrainkur (franču terrain 'zemes gabals' un vācu Kur 'ārstēšana'). (šķirklī terenkūrs)
- No grieķu thērion 'zvērs' un logos 'mācība'. (šķirklī terioloģija)
- No angļu terminal, kam pamatā latīņu terminalis 'gala, beigu'. (šķirklī terminālis)
- No latīņu terminus 'robeža'. (šķirklī termins)
- No latīņu terminare 'tas, kas veido robežu'. (šķirklī terminators)
- No grieķu terebinthos 'terpentīnkoks'. (šķirklī terpentīns)
- No angļu test 'pārbaude'. (šķirklī tests)
- Pēc serbu izcelsmes amerikāņu izgudrotāja N. Teslas (1856–1943) vārda. (šķirklī tesla)
- No spāņu tilde 'zīme, kas virs burta n apzīmē mīkstinājumu'. (šķirklī tilde)
- No latīņu tympania, grieķu tympanon 'bungas'. (šķirklī timpānija)
- No grieķu typos 'forma, paraugs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī tipoloģija)
- No latīņu tuba 'taure' un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī tubafons)
- No franču thyroxine, kam pamatā grieķu thyreos 'vairogs' un oxys 'skābs, kodīgs'. (šķirklī tiroksīns)
- No uzņēmuma dibinātāja Toijodas (Toyoda) uzvārda. (šķirklī toijota)
- No latīņu tolerantia 'iecietība, izturība'. (šķirklī tolerance)
- No vācu Topinambur, franču topinambour, kam pamatā indiāņu topinambu (cilts nosaukums). (šķirklī topinambūrs)
- Pēc angļu dabaszinātnieka Džona Tradeskanta (John Tradescant) vārda. (šķirklī tradeskancija)
- No grieķu trachōma (trachys 'nelīdzens, grubuļains'). (šķirklī trahoma)
- No latīņu transactio 'starpniecība'. (šķirklī transakcija)
- No angļu transcendentalism, kam pamatā latīņu transcendentalis, transcendere 'pāriet; pāriet robežu'. (šķirklī transcendentālisms)
- No latīņu transcribere 'pārrakstīt'. (šķirklī transkribēt)
- No angļu transistor (tran(sfer) 'pārnest' + (re)sistor 'pretestība'). (šķirklī tranzistors)
- No franču trace 'pēdas' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī trasoloģija)
- No grieķu traùma 'bojājums; ievainojums; brūce'. (šķirklī trauma)
- No grieķu traùma (traùmatos) 'bojājums; ievainojums; brūce' un logos 'mācība'. (šķirklī traumatoloģija)
- No franču traverse 'šķērsbaļķis'. (šķirklī traversa)
- No franču traversée 'pārbraukšana, pārcelšanās'. (šķirklī traverss)
- No angļu trade 'amats, profesija' un union 'savienība, apvienība'. (šķirklī tredjūnija)
- No itāļu tremolare, kam pamatā latīņu tremulus 'drebošs'. (šķirklī tremolēt)
- No franču tribune, kam pamatā latīņu tribunal. (šķirklī tribīne)
- No franču tribunal, kam pamatā latīņu tribunal 'paaugstinājums tiesneša, karavadoņa u.tml. krēslam'. (šķirklī tribunāls)
- No latīņu tribunus. (šķirklī tribūns)
- No latīņu tribus (tribuere 'dalīt'). (šķirklī triba)
- J. Langes darināts vārds ar nozīmi 'izsūtījums' (1772. g.), kuru G. F. Stenders ievietojis savā vārdnīcā "Lettisches Lexicon" (1789. g.) un kurš plašāk ieviesies un nostiprinājies valodā kopš 19. gs. 70. gadiem, kad to lietoja "Baltijas Vēstnesis", bet jo īpaši ar Raiņa darbiem. (šķirklī trimda)
- No vācu bißchen. (šķirklī bišķi)
- Vārds latviešu valodā varētu būt ienācis ap 2010. gadu, lai aizstātu aizguvumu frīkbaiks. (šķirklī ērmritenis)
- No krievu маховик (мох 'sūnas'). Praksē visai bieži šo vārdu lieto ar patskani a patskaņa o vietā: makavice. (šķirklī makovice)
- No vācu probieren, kam pamatā latīņu probare 'novērtēt, atzīt par labu'. (šķirklī provēt)
- No vācu die Tasche 'soma; kabata'. (šķirklī taša)
- No grieķu tauto 'tas pats' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī tautoloģija)
- Vārds vegāns tika atvasināts no vārda "veģetārietis" (angļu: vegetarian) 1944. gadā, kad Elsija Šriglija (Elsie Shrigley) un Donalds Vatsons (Donald Watson) Apvienotajā Karalistē dibināja Vegānu biedrību, viņi bija neapmierināti, ka vārds "veģetārisms" tiek saistīts ar piena produktu lietošanu. Viņi savienoja vārda vegetarian pirmos trīs un pēdējos divus burtus, radot vārdu vegan. (šķirklī vegāns)
- No latīņu abacus, grieķu abax, abakos 'plāksne'. (šķirklī abaks)
- No leģendas par to, ka aizliegtais auglis (ābols) iestrēdzis Ādamam rīklē. (šķirklī ādamābols)
- No viduslaiku latīņu almanachus, kam pamatā arābu al-manāh 'kalendārs'. (šķirklī almanahs)
- No ebreju āmēn 'patiesi, lai notiek tā!'. (šķirklī āmen)
- No grieķu anabaptizein 'atkārtoti iegremdēt, pārkristīt'. (šķirklī anabaptisti)
- No angļu argon, kam pamatā grieķu argos 'nedarbīgs, bez enerģijas'. (šķirklī argons)
- No vācu Askorbinsäure; grieķu a (nolieguma partikula) un latīņu scorbutus 'skorbuts'. (šķirklī askorbīnskābe)
- No latīņu bacchanalia. (šķirklī bakhanālijas)
- No franču balle. (šķirklī balle)
- No vācu Ballistik, kam pamatā grieķu ballein 'sviest, mest'. (šķirklī ballistika)
- Aizguvums no tjurku basmak 'uzbrukt'. (šķirklī basmačs)
- No itāļu bella donna 'skaista sieviete'. (šķirklī beladonna)
- No franču buste. (šķirklī biste)
- No franču bistro(t). (šķirklī bistro)
- No angļu boiler. (šķirklī boilers)
- No lejasvācu brandewīn. (šķirklī brandavīns)
- No angļu bridge. (šķirklī bridžs)
- Sākotnējā nozīme šim vārdam bija 'uztūkums, augonis'. Pašreizējā nozīme ar izteikti negatīvu stilistisku nokrāsu radusies padomju laikā. (šķirklī budzis)
- No franču boulevard. (šķirklī bulvāris)
- No vācu Bursche, kam pamatā latīņu bursa. (šķirklī buršs)
- No latīņu caelibatus. (šķirklī celibāts)
- No latīņu caerimonia 'godbijība, kulta rituāls'. (šķirklī ceremonija)
- No angļu choke-bore. (šķirklī čoks)
- Pēc šīs teorijas izstrādātāja, angļu dabaspētnieka Č. Darvina vārda. (šķirklī darvinisms)
- No grieķu diabētēs 'sifons', kam pamatā diabainen 'iet cauri'. (šķirklī diabēts)
- No latīņu differentia 'atšķirība'. (šķirklī diference)
- No angļu dinosaur, kam pamatā ir grieķu deinos 'briesmīgs' un sauros 'ķirzaka'. (šķirklī dinozaurs)
- No vācu Eugenik, kam pamatā grieķu eugenēs 'dižciltīgs, labas sugas'. (šķirklī eigēnika)
- No grieķu eu 'labi' un kalyptos 'apsegts'. (šķirklī eikalipts)
- No grieķu emphasis 'izteiksmība'. (šķirklī emfāze)
- No vācu fein 'ļoti labs'. (šķirklī feins)
- No latīņu fibra 'šķiedra'. (šķirklī fibroma)
- No franču frotter 'berzt'. (šķirklī frotē)
- No latīņu herba 'augs' un caedere 'nonāvēt'. (šķirklī herbicīds)
- No latīņu immobilis 'nekustīgs'. (šķirklī imobilizēt)
- No spāņu, portugāļu infante, infanta, kam pamatā latīņu infans 'bērns'. (šķirklī infants)
- No vācu Gefreiter 'atbrīvotais'. (šķirklī jefreitors)
- No franču calembour. (šķirklī kalambūrs)
- No angļu cobbler. (šķirklī koblers)
- No angļu kung fu, kam pamatā ķīniešu gongfu (gong 'laba īpašība' un fu 'apgūt'). (šķirklī kungfu)
- No latīņu lubricare 'padarīt slidenu'. (šķirklī lubrikators)
- No vācu Mark 'robeža'. (šķirklī marka)
- No latīņu membrāna 'ādiņa'. (šķirklī membrāna)
- No franču minaret, kam pamatā turku minare, arābu manāra 'bāka'. (šķirklī minarets)
- No igauņu pajalaud 'dēlis pie bīdāma loga'. (V. Zeps) (šķirklī paloda)
- No latīņu perversio 'ačgārnība'. (šķirklī perversija)
- Saīsinājums no angļu personal identification number. (šķirklī PIN)
- No poli- un grieķu gamos 'laulība'. (šķirklī poligāmija)
- No angļu Presbyterianism, kam pamatā grieķu presbyteros 'sirmgalvis, vecākais'. (šķirklī prezbiterisms)
- No latīņu progressus 'kustība uz priekšu; attīstība; panākumi'. (šķirklī progress)
- No latīņu proportio 'samērs, attiecība'. (šķirklī proporcija)
- No latīņu re 'jaun-, atkal-' un demarcatio 'norobežošana'. (šķirklī redemarkācija)
- No latīņu restitutio 'agrāko tiesību atjaunošana'. (šķirklī restitūcija)
- No franču sanitaire 'sanitārs', kam pamatā latīņu sanitas 'veselība'. (šķirklī sanitārija)
- Pēc Noas vecākā dēla Šema jeb Sēma vārda. (šķirklī semīti)
- No krievu спирт, kam pamatā latīņu spiritus 'elpa, dzīvības spēks, gars'. (šķirklī spirts)
- No grieķu strobos 'virpulis' un skopein 'skatīties'. (šķirklī stroboskops)
- No latīņu sublimare 'pacelt uz augšu'. (šķirklī sublimēt)
- No viduslaiku latīņu subordinatio 'pakārtošana'. (šķirklī subordinācija)
- No vācu Scherbett, kam pamatā turku şerbet, persiešu šerbet. (šķirklī šerbets)
- No sanskrita šiva 'labvēlīgais'. (šķirklī šivaisms)
- No angļu, franču transliteration, kam pamatā latīņu trans- 'caur, šķērsām, pāri' un littera 'burts'. (šķirklī transliterācija)
- Pēc šīs šķirnes radītāja – šveiciešu botāniķa un franču valodas skolotāja Trebū (Treboux) – uzvārda. (šķirklī trebū)
- No itāļu tuba 'taure'. (šķirklī tuba)
- No franču tube 'caurule' (šķirklī tūba)
- No angļu wobbler. (šķirklī vobleris)
- No sengrieķu zōon 'dzīvnieks' un grieķu benthos 'dziļums'. (šķirklī zoobentoss)
- No grieķu traumatikós 'saistīts ar ievainojumu, brūci'. (šķirklī traumatisks)
- No latīņu tuberculum 'pauguriņš'. (šķirklī tuberkulīns)
- No latīņu tuberculum 'pauguriņš'. (šķirklī tuberkuloze)
- No franču turban, kam pamatā persiešu dulbend 'muslīns'. (šķirklī turbāns)
- No franču turbine, latīņu turbineus 'virpuļveida'. (šķirklī turbīna)
- No krievu тундра, kam pamatā somu tunturi 'plakankalne bez meža'. (šķirklī tundra)
- No latīņu turbulentus 'saviļņots'. (šķirklī turbulents)
- No latīņu turgere 'būt piebriedušam, uztūkušam'. (šķirklī turgors)
- No angļu ufology, kas radies no abreviatūras UFO – unidentified flying object 'neidentificēts lidojošais objekts' (latviešu valodā abreviatūra NLO). (šķirklī ufoloģija)
- No latīņu ultimatum, kam pamatā vārds ultimate 'tuvoties beigām, beigties'. (šķirklī ultimāts)
- No latīņu umbra 'ēna'. (šķirklī umbra)
- No vācu Hunger 'bads' un Kummer 'bēdas; raizes; rūpes'. (šķirklī umurkumurs)
- No latīņu unio 'vienība, apvienība'. (šķirklī ūnija)
- No angļu Unionist, kam pamatā union 'vienība, savienība'. (šķirklī unionisti)
- No franču unitarisme, kam pamatā latīņu unitas 'vienība'. (šķirklī unitārisms)
- No latīņu unio 'vienība'. (šķirklī uniāts)
- No sanskrita upaniṣad 'sēdēt blakus'. (šķirklī upanišadas)
- No grieķu ouranos 'debess'. (šķirklī urāns)
- No latīņu urbanus, kam pamatā urbs (urbis) 'pilsēta'. (šķirklī urbānisks)
- No franču unitaire, kam pamatā latīņu unitas 'vienība'. (šķirklī unitārs)
- No franču urbanisation (urbaniser 'piešķirt pilsētas raksturu; iekļaut pilsētas robežās'). (šķirklī urbanizācija)
- No franču urbaniser 'piešķirt pilsētas raksturu; iekļaut pilsētas robežās'. (šķirklī urbanizēt)
- No vācu Urologie, kam pamatā grieķu ouron 'urīns' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī uroloģija)
- No latīņu urbanus, kam pamatā urbs (urbis) 'pilsēta'. (šķirklī urbānistisks)
- No angļu Utopia, kam pamatā grieķu u 'ne, nē' un topos 'vieta' ('vieta, kuras nav') vai arī grieķu eu 'labi' un topos 'vieta' (t. i., labklājības zeme) – pēc 16. gs. angļu domātāja T. Mora grāmatas nosaukuma. (šķirklī utopija)
- No lībiešu vagār 'muižas darbu uzraugs'. (šķirklī vagars)
- No lībiešu voi. (šķirklī vai)
- No dibinātāja Muhammeda ibn Abdelvahāba (1703–1787) vārda. (šķirklī vahābisms)
- No vācu Vakanz, kam pamatā latīņu vacans 'tukšs, brīvs'. (šķirklī vakance)
- No serbu vampir. (šķirklī vampīrs)
- Pēc 18. gs. papīrfabrikas īpašnieka, angļa Džeimsa Vatmana (James Whatman, 1702–1759) uzvārda. (šķirklī vatmaņpapīrs)
- Jura Alunāna jaunvārds (ap 1860. g.), kas darināts pēc lietuviešu veĩkalas 'darbs, darbība' parauga ar nozīmi 'darbība, darījums, darīšanas'. Mūsdienu nozīmi vārds ieguvis 19. gadsimta beigās. (šķirklī veikals)
- No angļu vārda wakeboard, kur wake 'ķīlis' un board 'dēlis'. (šķirklī veikbords)
- No latīņu venerius, kam pamatā latīņu venus, venteris 'mīlestība'. (šķirklī venerisks)
- Lejasvācu wehrbalke. (šķirklī vērbaļķis)
- No vācu Wehrmacht, Wehr 'aizstāvēšanās; ieroči' un Macht 'spēks, vara; bruņotie spēki'. (šķirklī vērmahts)
- No franču vers libre. (šķirklī verlibrs)
- No vācu Weste, kam pamatā latīņu vestis 'apģērbs'. (šķirklī veste)
- No franču vestibule. (šķirklī vestibils)
- No latīņu vibratio 'trīcēšana'. (šķirklī vibrācija)
- No latīņu vibrāre 'trīcēt, svārstīties'. (šķirklī vibrēt)
- No latīņu vibrāre 'svārstīties, trīcēt'. (šķirklī vibro-)
- No arābu wasīr. (šķirklī vezīrs)
- No latīņu videō 'redzu' un grieķu thēkē 'glabātava'. (šķirklī videotēka)
- No itāļu vibrato. (šķirklī vibrato)
- No latīņu vibrāre 'svārstīties, trīcēt' un grieķu phonē 'skaņa'. (šķirklī vibrofons)
- No angļu weekend, kam pamatā week 'nedēļa' un end 'beigas, noslēgums'. (šķirklī vīkends)
- Pēc amerikāņu ieroču fabrikanta Olivera Fišera Vinčestera (Oliver Fisher Winchester, 1810–1880) uzvārda. (šķirklī vinčesters)
- No vācu Virbulenz, latīņu virulentus 'indīgs'. (šķirklī virulence)
- No angļu whisky, kam pamatā gēlu uisge (beatha) '(dzīvības) ūdens'. (šķirklī viskijs)
- Tirdzniecības nosaukums Vistra. (šķirklī vistra)
- No latīņu vita 'dzīve, dzīvība' un amīns (sākotnēji uzskatīja, ka vitamīni satur aminoskābes). (šķirklī vitamīns)
- Iespējams, ka sausseržu latīniskais nosaukums radies par godu Ādamam Loniceram – ārstam un dabas pētniekam, kā arī traktāta 'Naturalis Historae Opus Novum' autoram. (šķirklī vīteņsausserdis)
- No latīņu vivarium 'zvēru dārzs, medību parks', kam pamatā latīņu vivus 'dzīvs'. (šķirklī vivārijs)
- Latīņu vocabulum 'nosaukums, vārds'. (šķirklī vokābuls)
- No latīņu voluntas 'griba'. (šķirklī voluntārisms)
- No portugāļu zebra 'savvaļas ēzelis'. (šķirklī zebra)
- No franču zébu. (šķirklī zebu)
- No viduslejasvācu selle 'biedrs, amatmeistara palīgs'. (šķirklī zellis)
- No viduslejasvācu sēgel 'bura'. (šķirklī zēģele)
- No viduslejasvācu sēgeln 'burāt'. (šķirklī zēģelēt)
- No franču zénith, viduslaiku latīņu cenit, kam pamatā arābu samt (ar-ra's) 'virziens; ceļš (virs galvas)'. (šķirklī zenīts)
- No angļu zombie, kam pamatā afrikāņu zumbi 'elks'. (šķirklī zombijs)
- No Salacas lībiešu zuš. (šķirklī zutis)
- No angļu zorbing. (šķirklī zorbings)
- No angļu zorb. (šķirklī zorbs)
- No franču jalousie 'greizsirdība'. (šķirklī žalūzijas)
- No vācu Giro, itāliešu giro 'apgrozība, apgrozījums'. (šķirklī žiro)
- No franču boussole, itāļu bussola. (šķirklī busole)
- No franču bourgeois. (šķirklī buržuā)
- No franču répondez, s'il vous plaît 'lūdzu atbildiet'. (šķirklī R.S.V.P.)
- No latīņu nota bene! 'labi iegaumē'. (šķirklī NB)
- No vācu Priester, kam pamatā latīņu presbyter 'vecākais'. (šķirklī priesteris)
- Atvasinājums no vārda saime; vārds saimniecība pazīstams jau no 18. gs., bet literārajā valodā to ieviesa Juris Alunāns (1862. g.). (šķirklī saimniecība)
- No angļu football (foot 'pēda' un ball 'bumba'). (šķirklī futbols)
- No angļu bowling. (šķirklī boulings)
- No itāļu brutto 'slikts, netīrs'. (šķirklī bruto)
- No grieķu oikonomikē (technē) 'saimniecības vadīšanas māksla'. (šķirklī ekonomika)
- No franču massif 'smags, blīvs'. (šķirklī masīvs)
- No latīņu matrimonium 'laulība'. (šķirklī matrimoniāls)
- No spāņu pueblo. (šķirklī pueblo)
- No krievu vārda меньшенство 'mazākums', jo 1903. gadā Krievijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija sadalījās, izveidojot meņševiku (mazinieku) un boļševiku (lielinieku) virzienus. (šķirklī mazinieks)
- Pēc romiešu valsts un literatūras darbinieka Mecenāta (Gaius Cilnio Maecenas) vārda, kurš atbalstīja sava laika ievērojamus dzejniekus un māksliniekus (piem., Vergiliju, Horāciju). (šķirklī mecenāts)
- No vācu Schablone 'paraugs, modelis'. (šķirklī šablons)
- No vācu ultimativ, kam pamatā latīņu ultimatus 'tāds, kas beidzies, sasniedzis galu'. (šķirklī ultimatīvs)
- Nosaukums (angļu: Rogaine) veidots no tā izgudrotāju triju austrāliešu vārdu pirmajiem burtiem Ro (< Rod), Gai (< Gail), Ne (< Neil). (šķirklī rogainings)
- No angļu chat (ro)bot. (šķirklī čatbots)
- No itāļu miniatura, kam pamatā latīņu minium 'cinobrs, mīnijs', ar ko senatnē izkrāsoja sākumburtus rokraksta grāmatās. (šķirklī miniatūrs)
- No mono- un grieķu syllabē 'zilbe'. (šķirklī monosillabisks)
- No persiešu musulmān, arābu muslim. (šķirklī musulmanis)
Atrasts normatīvajos komentāros (210):
- Izteicienu pasaules vadošie baleta teātri; teātra vadošie aktieri; uzticēt aktrisei vadošās lomas; orķestra vadošais saksofonists u.tml. vietā vēlams lietot citus apzīmējumus, piem.: pasaules pazīstamākie baleta teātri; teātra ievērojamākie (izcilākie) aktieri; uzticēt aktrisei lielās lomas; orķestra galvenais saksofonists. (šķirklī vadošs)
- Jāievēro, ka vārds papildu tekstā lietojams kopā ar lietvārdu, bet apstākļa vārds papildus – ar darbības vārdu. (šķirklī papildu)
- Vārda nozīmes skaidrojumu 2024. gada 11. jūnija sēdē (prot. Nr. 5/1185; 3. p.) precizējusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija. Vārdu "briljants" lieto sasaistē ar dārgakmens nosaukumu, izņemot dimantu, ja tam ir šāds slīpējums. (šķirklī briljants)
- Nereti valodas praksē substantīvs sterilizētājs 'cilvēks, kas veic sterilizāciju' tiek lietots substantīva sterilizators 'iekārta, ierīce (kā) sterilizācijai' nozīmē, tomēr šos divus vārdus nevajadzētu jaukt. (šķirklī sterilizētājs)
- Vārda izejošs vietā ieteicams lietot darbības vārda nosūtīt formas: nosūtāmie dokumenti, nosūtītās vēstules. (šķirklī izejošs)
- Ilgu laiku latviešu valodniekiem bija negatīva attieksme pret šāda tipa salikteņiem. Tagad pēc vācu valodas parauga darinātie baložpelēks, debeszils, sniegbalts u. tml. tiek uzskatīti par atbilstošiem latviešu literārās valodas normām. (šķirklī baložpelēks)
- Divdabi saprotams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess, kā arī ar nozīmi 'protams; bez šaubām', piemēram: Tev, saprotams, ir taisnība. Tāda attieksme mani, saprotams, pārsteidza. (šķirklī saprotams)
- Saskaņā ar Valsts valodas centra atzinumu plašsaziņas auditorijai domātajā informācijā izmantojams termins patentbrīvie medikamenti vai patentbrīvās zāles. Atsevišķos gadījumos attiecībā uz patentbrīvajiem medikamentiem lieto arī jēdzienus ekonomiskie un savstarpēji aizvietojamie medikamenti. (šķirklī patentbrīvs)
- Vēlēdamies, lai latviešu valoda būtu tīra no nelatviskiem piegružojumiem, J. Endzelīns daudzkārt aizrādīja, ka tādi salikteņi kā "sniegbalts", "asinssarkans" u. tml. ir nevajadzīgi ģermānismi latviešu valodā. Taču šī tipa salikteņi, kā to rāda pieredze, ir visai dzīvotspēji. Iemesls tam varētu būt meklējams izteiksmes līdzekļu ekonomijā, kas ar tiem tiek sasniegta. (šķirklī sniegbalts)
- Sarunvalodā bieži lieto nevēlamo formu – mērs daudzskaitļa formā, piem., iecerēt stingrākus mērus, pieņemt mērus u. tml., kas būtu jāaizstāj ar rīkoties stingrāk, attiecīgi rīkoties u. tml. (šķirklī mērs)
- Divdabi redzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz ko tādu, ko var pieļaut, pieņemt par iespējamu, arī ar nozīmi 'droši vien', piemēram: Redzams, viņš zina, ko dara. (šķirklī redzams)
- Tā kā semantiskās atšķirības starp īpašības vārdiem radniecīgs un radniecisks ir grūti nosakāmas, praksē ar vienu un to pašu nozīmi lieto abus vārdus. (šķirklī radniecisks)
- Runā ļoti izplatīta valodas kļūda ir apstākļa vārda kad lietojums saikļa ka vietā, ievadot papildinātāja palīgteikumu, piem.: Es domāju, kad viņš neatnāks. Pareizi būtu: Es domāju, ka viņš neatnāks. (šķirklī kad)
- Vārdu samiksēt (un tā pamatvārdu miksēt) latviešu valodā būtu vēlams lietot tikai terminoloģiski, saistībā ar elektrotehniku. (šķirklī samiksēt)
- Vārda pareizrakstību formā konsīlijs (ar garu patskani ī otrā zilbē) 2021. gada 8. septembra sēdē (prot. Nr. 7 4. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. Tā kā oriģinālvalodas vārdā consilium otrā zilbe ir uzsvērta, šis patskanis latviešu valodā atveidojams kā garš ī. (šķirklī konsīlijs)
- Nereti valodas praksē sastopama pēc angļu valodas parauga darināta forma paralimpisks, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai. (šķirklī paraolimpisks)
- Šim darbības vārdam tagadnes 3. personā ir izveidojušās paralēlformas: mežģās – mežģījas. Valodā biežāk lieto īsāko darbības vārda formu mežģās (pirksti mežgās), kas nav fiksēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī mežģīties)
- Lai gan ir mēģināts nošķirt īpašības vārdus dabīgs un dabisks, norādot, ka adjektīvi ar -īgs, -īga vairāk lietojami īpašības, līdzīguma nozīmē, bet atvasinājumi ar -isks, -iska – atbilstības, piemērotības nozīmē, tomēr praktiskajā lietojumā šīs gramatiski semantiskās nianses netiek ievērotas. Atšķiras vienīgi lietojuma biežums – adjektīvus dabisks, dabiska un to formas latviešu valodā lieto biežāk. (šķirklī dabisks)
- Nebūtu ieteicams vārdu remonts attiecināt uz apģērbu vai apavu labošanu. (šķirklī remonts)
- Pareizi ir T krekls, nevis T-krekls. Defisi aiz burtiem, cipariem vai citām zīmēm nelieto, ja tiem seko patstāvīgi lietojami vārdi, piemēram, T veida sija, A skats, α stari. Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=krekls&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī T krekls)
- Pēc 2. pasaules kara vārdam žīdi, žīds, žīdiete radās negatīva emocionāli ekspresīva nokrāsa, tāpēc mūsdienu latviešu valodā, runājot par attiecīgo tautu, tautību, ieteicams lietot vārdu ebreji, ebrejs, ebrejiete. (šķirklī žīdi)
- Nereti īpašības vārdu saturisks lieto ar īpašības vārda saturīgs nozīmi 'tāds, kam ir nopietns, vērtīgs saturs; domām, atziņām bagāts', kas nav pareizi. (šķirklī saturisks)
- Tā kā šī īpašības vārda pamatā ir lietvārds partija, par pareizu un vārddarināšanas celmam atbilstošu ir uzskatāms adjektīvs partijisks. (šķirklī partejisks)
- Divdabi zināms nereti lieto kā iespraustu vārdu ar nozīmi 'protams, saprotams, bez šaubām', piemēram: Es, zināms, tev samaksāšu, ko esmu parādā. (šķirklī zināms)
- Praksē nereti tiek jaukti un kļūdaini lietoti vārdi patstāvīgs un pastāvīgs, tomēr to nozīme ir atšķirīga: patstāvīgs ir 'tāds, kas ir neatkarīgs no citiem, iztiek saviem spēkiem', bet pastāvīgs 'nepārtraukts, nemainīgs, regulārs'. (šķirklī patstāvīgs)
- Vārdi zvērīgs un zvērisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan zvērīgs niknums, gan zvērisks niknums). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds zvērīgs (zvērīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt zvērisks niknums. (šķirklī zvērisks)
- Kaut arī praksē nereti sastopams lietojums vīriešu dzimtē advents, atbilstoši LZA Terminoloģijas komisijas lēmumam Nr. 80, par pareizo uzskatāms lietojums sieviešu dzimtē advente. (šķirklī advente)
- Padomju laikā vārdu Dievs visās nozīmēs rakstīja ar mazo burtu. Tagad atjaunojusies lielā sākumburta rakstības tradīcija. (šķirklī dievs)
- Divdabi iespējams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka apgalvojums nav drošs, piemēram: Vārds, iespējams, ir aizgūts. (šķirklī iespējams)
- Nav vēlams vārdu savienojuma par cik lietojums latviskā tā kā vietā (piem., par cik biju ar to saskāries; pareizi – tā kā biju ar to saskāries). Šāds lietojums radies, burtiski atveidojot krievu valodas поскольку. Vārdu savienojumi par cik un par tik latviešu valodā lietojami, runājot par skaitāmu daudzumu. Piemēram, Kur un par cik var noīrēt istabu? (šķirklī par)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2017. gada 11. oktobra sēdē nolēma ieteikt lokāmo formu čija. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī čija)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 13. janvāra sēdē, izskatot jautājumu par atsevišķu svešvārdu atbilsmēm latviešu valodā, vienprātīgi nolēma ieteikt sapindu dzimtas auga Ķīnas līčijas (Litchi chinensis) un tās augļa latviskā nosaukuma formu līčija. (šķirklī līčija)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 10. februāra sēdē kā angļu vārda highlights atbilsmi latviešu valodā iesaka lietot vārdu spilgtnis. (šķirklī spilgtnis)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 6.11.2011. sēdē ieteikta un atbalstīta forma ar garo patskani: adiabāta, nevis adiabata. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī adiabāta)
- Vārda elektronisks saīsinājumu e raksta ar mazo sākumburtu un, izmantojot defisi, pievieno pamatvārdam (izņemot teikuma sākumā, kad e rakstāms ar lielo sākumburtu – E-pasts). Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=e-pasts&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī e-pasts)
- Termins pieņemts 13.05.2008. ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumu Nr. 73, aizstājot terminu republikas pilsēta. (šķirklī valstspilsēta)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipot)
- Vārda formu 2024. gada 11. decembra sēdē precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī mača)
- Šī cepumu veida dēvēšana par makaroniem, kā dažkārt tas tiek darīts, nebūtu vēlama, jo var radīt pārpratumus homonīmijas dēļ ar vārdu makaroni nozīmē 'pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot'. (šķirklī makaronbiskvīti)
- Rakstiski vēršoties pie kāda cilvēka, piem., vēstulē, vietniekvārdus jūs, jūsu, jums raksta ar lielo sākuma burtu – Jūs, Jūsu, Jums. (šķirklī jūs)
- Šis termins lietojams salikteņa formā datubāze. (šķirklī datu bāze)
- Vārda lūzt īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes formās piedēkļa -st- priekšā saknes beigu līdzskanis z zūd, tāpēc tagadnē un no tās atvasinātajās formās vārds rakstāms bez z, piem., lūstu, lūsti, jālūst, lūstošs, lūstot, pārējos gadījumos ar z, piem., lūzu, lūzīšu, lūzdams, lūzīšot. (šķirklī lūzt)
- Lietvārda blanka vietā labāk lietot latvisko darinājumu veidlapa. (šķirklī blanka)
- Kopā ar skaitļa vārdu desmit lietvārds lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos arī nominatīvā vai akuzatīvā: makā ir desmit eiro, bērnam ir desmit mēneši, nopirkt desmit grāmatas. (šķirklī desmit)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī fotopašportrets)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga: "Avots", 1995) blakus tradicionālajai formai mameluks ir dota arī tieši no arābu valodas atveidotā forma – mamlūks, taču praksē to nelieto. (šķirklī mameluks)
- Praksē lieto arī formas noķēzu, noķēzi, noķēza, kuras nav rādītas "Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā", bet ir ievietotas "Latviešu literārās valodas vārdnīcā". (šķirklī noķēzīt)
- Sadzīvē lietotā abreviatūra PVC ir attiecīgā materiāla veida apzīmējums angļu valodā, savukārt latviešu valodā tā pareizi rakstāma PVH. (šķirklī PVC)
- Ir ieteikumi vārda tusiņš vietā lietot latviskas cilmes sarunvalodas vārdu burziņš, piem., jautrs burziņš; iepirkšanās burziņš; doties uz burziņu. (šķirklī tusiņš)
- Praksē dažreiz sastopamais vārdu zolīds, zolīda, zolīdi lietojums vairs neatbilst mūsdienu literārās valodas normai. Pareizi jābūt: solīds, solīda, solīdi. (šķirklī zolīds)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams bezpriedēkļa formā bārties. (šķirklī uzbārties)
- Praksē lieto arī vīriešu dzimtes lietvārdu – rotangs: rotanga palma, rotanga mēbeles u. tml. (šķirklī rotangpalma)
- Anglisma menedžments vietā ieteicams lietot citus vārdus – pārvaldība, vadībzinība, administrēšana u. tml. (šķirklī menedžments)
- Latviešu valodā nav vēlama konstrukcija: apsveikt ar dzimšanas dienu, apsveikt ar Ziemassvētkiem u. tml. Pareizi šādos gadījumos ir lietot lokatīva locījumu: apsveikt dzimšanas dienā, apsveikt Ziemassvētkos u. tml. Turpretī, ja apsveic nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, konstrukcija ar prievārdu ar ir pieļaujama: apsveikt ar dēla piedzimšanu, apsveikt ar panākumiem darbā u. tml. (šķirklī apsveikt)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams vai nu bezpriedēkļa formā, vai ar priedēkli ap-, vai ar priedēkli sa-: ģērbties, apģērbties vai saģērbties. (šķirklī uzģērbties)
- Laika gaitā mainījusies šā vārda pareizrakstība. Ja agrāk par pareizu tika atzīta forma ar patskani o (epistolārs – sk. Latviešu literārās valodas vārdnīcu), tad tagad normatīvajās vārdnīcās reģistrēta forma ar patskani u (epistula, epistulārs). (šķirklī epistulārs)
- Ļoti bieži vārds uzstādījums tiek lietots atbilstoši krievu valodas vārdu установка, постановка nozīmēm. Piem., politisks uzstādījums; uzstādījums palielināt minimālo algu; mērķa uzstādījums; sportistu uzstādījums – cīņa par medaļām. Šādos gadījumos vēlams izvēlēties citus vārdus – nostādne, izvirzījums u. tml. Piemēram, politiska nostādne; mērķa izvirzījums; sportistu mērķis – cīņa par medaļām. (šķirklī uzstādījums)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams vai nu bezpriedēkļa formā, vai ar priedēkli no-, vai ar priedēkli sa-: skaisties, noskaisties vai saskaisties. (šķirklī uzskaisties)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams ar priedēkli aiz-: aizkavēt. (šķirklī uzkavēt)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistisks), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistisks)
- Divdabi domājams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka izteikuma saturs pēc runātāja ieskata varētu īstenoties, varētu būt patiess, ticams u.tml., piemēram: Pašreizējo pilsētas mēru, domājams, atkal ievēlēs. Bruņinieks Livonijā ieradās, domājams, agrā jaunībā. (šķirklī domājams)
- Šā vārda pareizrakstība latviešu valodā vēl nav nostabilizējusies, tas sastopams arī formās kontroversāls, kontraversāls. (šķirklī kontroversiāls)
- Vārdkopa izejamā diena latviešu valodā ir pārņemta no krievu valodas (выходной день), tā vietā ieteicams lietot vārdu brīvdiena. (šķirklī izejams)
- LZA Terminoloģijas komisija 2001. gada lēmumā Nr. 5 oficiāli apstiprinājusi, ka komersants un uzņēmējs nav sinonīmi. Vārdam uzņēmējs ir plašāka semantika nekā vārdam komersants. Komersanta darbība parasti ir saistīta ar tirdzniecību, bet uzņēmēja darbība var būt daudz plašāka. (šķirklī komersants)
- Praksē sastopams arī šā vārda rakstījums ar garo patskani ē: ezotērisks, taču tas neatbilst pareizrakstības vārdnīcās noteiktajai normai. (šķirklī ezoterisks)
- Vēlams vārdu līderis attiecināt tikai uz dzīvām būtnēm (cilvēkiem). Nav ieteicams šo vārdu lietot, runājot, piemēram, par parādībām, kas kādā statistikā ieņem pirmo vietu (vēzis ir līderis, zādzības no dzīvokļiem kļuvušas par līderi u. tml.). (šķirklī līderis)
- Jāievēro, ka vārda beigu daļā -fils rakstāms īsais i: acidofils. (šķirklī acidofils)
- 20. gs. 80. gadu sākumā tika mainīta šā vārda pareizrakstība, ieviešot patskaņa e pagarinājumu: afēra. (šķirklī afēra)
- Daiļliteratūrā sastopams šā vārda rakstījums ar mazajiem burtiem (aids), bet Terminoloģijas komisijā oficiāli ir apstiprināta abreviatūra AIDS, kā arī valodnieces R. Grīsles ieteiktais nosaukums mērlis. (šķirklī AIDS)
- Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vērojama pozitīva tendence vārdu aizrobežu aizstāt ar ārzemju: Aizrobežu mākslas muzejs – Ārzemju mākslas muzejs, aizrobežu literatūra – ārzemju literatūra. (šķirklī aizrobežu)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, 1995.) par pareizu atzīts šāds rakstījums: alelujā, allelujā. Tomēr praksē daudz biežāk šo vārdu lieto bez garumzīmes. Tāpēc jaunākajās vārdnīcās dota forma – aleluja. (šķirklī aleluja)
- Kopā ar darbības vārdiem aptrūkties, aptrūkt 'pietrūkt' parasti lietojams lietvārds ģenitīvā: aptrūkst maizes, aptrūkās malkas, taču dažreiz ģenitīva forma ir neiespējama: aptrūkusies nauda. (šķirklī aptrūkties)
- 6. deklinācijas lietvārdam atbalss dsk. ģen. galotne ir bez līdzskaņu mijas: atbalsu. (šķirklī atbalss)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (atbrīvošanās), ģenitīvā (atbrīvošanās), akuzatīvā (atbrīvošanos), instrumentālī (ar atbrīvošanos). (šķirklī atbrīvošanās)
- Nevēlams ir krievu valodas ietekmē radies vārda atgriezt lietojums ar nozīmi 'atdot', piem., atgriezt paņemto mantu, atgriezt preci ražotājam, atgriezt grāmatu bibliotēkā. Latviskāks ir vārdu savienojums atdot atpakaļ. (šķirklī atgriezt)
- Nav vēlams lietojums nozīmē 'būt atkarīgam (no kā)', piem., tas no manis neatkarājas. (šķirklī atkarāties)
- Krievu valodas ietekmē plaši izplatīts vārda atskaite lietojums nozīmē 'pārskats' – sniegt atskaiti, grāmatvedības gada atskaite u. c. Ar attiecīgu nozīmi sastopams arī verbs atskaitīties. Pareizi ir lietot vārdu pārskats un izteiksmi sniegt pārskatu. (šķirklī atskaite)
- Vārda atslēgt plašais lietojums 2. nozīmē 'pārtraukt', iespējams, daļēji saistāms ar krievu valodas ietekmi (отключить). Vēlams nelietot vārdu atslēgt tajos gadījumos, kad iespējams lietot izslēgt, piem., izslēgt ielu apgaismojumu; izslēgt mobilo telefonu. (šķirklī atslēgt)
- Sastopams nevēlams, krievu valodas ietekmē (no vārda отнестись) radies vārda attiekties lietojums, piem., viņš pret mani attiecas labi; kā viņi attiecas pret šo parādību. Latviski iespējams lietot citus darbības vārdus, piem., viņš pret mani izturas labi; kā viņi vērtē šo parādību. (šķirklī attiekties)
- Darbības vārdu audzināt lieto, runājot par cilvēku, viņa garīgo attīstību, bet augus vai dzīvniekus audzē. Dažreiz šī valodas kļūda izmantota reklāmās uzmanības pievēršanai: "Labi audzinātas vistas." (šķirklī audzināt)
- Krievu valodas ietekmē dažkārt sastopams šī vārda rakstījums ar patskani e starp līdzskaņiem d un r: banderole, taču šāds rakstījums ir kļūdains. (šķirklī bandrole)
- Terminoloģijas komisija par pareizu ir atzinusi formu barbekjū. (šķirklī barbekjū)
- Vārdam bāze daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī bāze)
- Praksē dažkārt tiek lietota no angļu valodas aizgūtā šī vārda rakstība ar patskani o – benzopirēns, taču tā uzskatāma par kļūdainu. (šķirklī benzpirēns)
- Vārds bēres ģenitīvā (bēru ceremonija, bēru mielasts) izrunājams ar šauro e. (šķirklī bēres)
- Jāievēro, ka darbības vārdu birzt nenoteiksmē un no tās darinātajās formās, kā arī pagātnē raksta ar burtu z (birzt, birztu, birzdams, birza), bet tagadnē un no tagadnes celma darinātajās formās raksta burtu s (birst, lai birst!, jābirst, birstot, birstošs). (šķirklī birzt)
- Vārdam bise daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī bise)
- Šā vārda vīriešu dzimtes formu bodijs par pareizāko atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2019. gada 8. maija sēdes protokola Nr. 5). Iepriekš praksē nereti sastopams šī apģērba gabala nosaukums sieviešu dzimtē – bodija. (šķirklī bodijs)
- 2014. gada 8. oktobrā sēdē Latviešu valodas Ekspertu komisija vārdu brūnītis ieteica kā analogu angļu brownie. (šķirklī brūnītis)
- Latviešu valodā aiz nelokāmajiem skaitļa vārdiem parasti lieto lietvārda ģenitīva formu (četrdesmit gadu), dažos gadījumos lietojama nominatīva vai akuzatīva forma (bija pagājuši četrdesmit gadi). (šķirklī četrdesmit)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipēt)
- Ir bijušas svārstības patskaņa e garuma apzīmēšanā. Pēdējos gados nostiprinājusies tendence lietot garo e – dēmons, dēmonisks. (šķirklī dēmons)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistija), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistija)
- Praksē sastopams arī šo vārdu rakstījums ar garo patskani ē: ezotērija, ezotērika, taču tas neatbilst pareizrakstības vārdnīcās noteiktajai normai. (šķirklī ezoterija)
- Lietvārds haltūra rakstāms ar garo patskani ū, bet attiecīgais darbības vārds halturēt ar īso patskani u. (šķirklī halturēt)
- Mainījusies vārdu hellēnisms, hellēnisks, hellēņi pareizrakstība. Tagad tie jāraksta nevis ar vienu, bet diviem līdzskaņiem l. (šķirklī hellēņi)
- Vēlams ievērot vārdu iemutnis, iemute, iemutis nozīmju atšķirību (sastopama to jaukšana). (šķirklī iemutnis)
- Praksē sastopami divējādi šā vārda rakstījumi: ieraša un ieraža. Par literārās valodas normai atbilstošu pieņemta forma ieraža. (šķirklī ieraša)
- Praksē nereti sastopams saliktenis ilgspējīgs, kas veidots no apstākļa vārda ilgi un īpašības vārda spējīgs, resp., 'ilgi spējīgs', tomēr tā nozīme nav īsti skaidra. Tādēļ, lai apzīmētu procesus, kas ir spējīgi pastāvēt, norisināties ilgāku laiku, ieteicams lietot īpašības vārdu ilgtspējīgs. (šķirklī ilgtspējīgs)
- Pareizrakstības normām atbilstošs ir šā vārda rakstījums ar o – introverts, taču praksē bieži ir sastopama forma intraverts, kas, iespējams, radusies antonīma ekstraverts rakstījuma ietekmē. (šķirklī intraverts)
- No valodas kultūras viedokļa ieteicamāk lietot darbības vārdu akcentēt, piem., akcentēt raksta galveno domu. (šķirklī izakcentēt)
- Dažkārt latviešu valodā lieto konstrukciju nav izslēgts, kas ir aizguvums no krievu valodas не исключено. Latviešu valodā tā būtu aizstājama ar ir iespējams. (šķirklī izslēgt)
- Darbības vārda izsmelt 3. nozīmi par nevēlamu ir uzskatījis gan J. Endzelīns, gan vairāki mūsdienu valodnieki. (šķirklī izsmelt)
- Latviešu valodā izplatīts ir saikļa jeb lietojums saikļa vai vietā: brauksim jeb iesim kājām? Šādos gadījumos pareizāk lietot saikli vai: brauksim vai iesim kājām? (šķirklī jeb)
- Par saikļa jebšu lietojumu jeb nozīmē skat. A. Miķelsones rakstu "Par saikļa jebšu lietošanu latviešu valodā" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 8. laidiens, R., 1972). (šķirklī jebšu)
- Vārdi kadiķis un paeglis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Kurzemē, turpretim paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) – Vidzemē un Latgalē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī kadiķis)
- Dažkārt sastopamais darbības vārda kalpot lietojums savienojumā ar "par", "kā" un lietvārdu (nozīmē 'noderēt, būt piemērotam') radies krievu valodas ietekmē un nav vēlams. Izteiksmes telpa kalpo par deju zāli; kūdra kalpo kā izejviela vietā var teikt telpu var izmantot dejošanai; kūdra ir izejviela. (šķirklī kalpot)
- Jāatceras, ka valsts nosaukumā vārds karaliste rakstāms ar lielo burtu. (šķirklī karaliste)
- Sākotnēji šis aizguvums bija nelokāms, dažas vienskaitļa locījumu formas iegūtas pavisam nesen. (šķirklī karaoke)
- Bieži deminutīva kartīte vietā tiek lietots vārds kartiņa, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai – no 5. deklinācijas sieviešu dzimtes lietvārdiem (ar galotni -e, karte) deminutīvus darina ar izskaņu -īte. (šķirklī kartīte)
- Pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (R., "Avots", 1995.) šis vārds dots vīriešu dzimtē, lai gan oriģinālvalodai tuvāka būtu sieviešu dzimtes forma. (šķirklī kips)
- Dažreiz tiek nepareizi lietota šī vārda forma ar burtu e saknē (komendants). Pareizā vārda forma ir komandants, komandante. (šķirklī komandants)
- Rusicisma komentators vietā labāk lietot vārdu komentētājs. (šķirklī komentators)
- Latviešu valodā darbības vārdu komunicēt dažreiz lieto nepareizi – komunikēt. Pareizā forma: komunicēt. (šķirklī komunicēt)
- Vārda kreativitāte vietā ieteicams lietot latviskas cilmes vārdu radošums, ko 2000. gadā pieņēmusi un publicējusi LZA Terminoloģijas komisija. (šķirklī kreativitāte)
- Vārda rakstību 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 5. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī kupāti)
- Diezgan bieži sastopams vārdu lesbiete, lesbisks, lesbisms lietojums ar z: lezbiete, lezbisks, lezbisms. Mūsdienās par pareizu atzīta forma ar s: lesbiete, lesbisks, lesbisms. (šķirklī lesbisms)
- Praksē dažreiz šo vārdu lieto vīriešu dzimtē (samazināts libido). (šķirklī libido)
- Krievu valodas ietekmē izplatījies nevēlams vārdu savienojums kā likums (как правило). Latviskā izteiksmē no šāda vārdu savienojuma būtu jāizvairās, tā vietā lietojot vārdus noteikti, katrā ziņā, parasti, vienmēr u.tml. (šķirklī likums)
- Būtu vēlams šo latvisko terminu lietot patlaban biežāk sastopamā aizguvuma šarnīrs vietā. (šķirklī locīkla)
- Divdabi lūdzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai izteiktu, parasti pastiprinātu, lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, piemēram: Neskaties, lūdzams, atpakaļ! Lūdzams, bērns, nedari to! (šķirklī lūdzams)
- Sarunvalodā bieži tiek lietota nelokāmā forma mannā, tomēr par atbilstošu valodas normai uzskatāma lokāmā sieviešu dzimtes forma manna. (šķirklī manna)
- Valodnieciskajā literatūrā ir ieteikumi aizguvuma mārketings vietā lietot tirgvedība vai tirgzinība. (šķirklī mārketings)
- Praksē lieto arī formu megaommetrs, kas nav akceptēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī megommetrs)
- Astronomijas termina nozīmē vārdu mēness raksta ar lielo burtu. (šķirklī mēness)
- Diezgan bieži vārdu mērķēklis kļūdaini raksta ar īso e (mērķeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēd – sēdeklis. (šķirklī mērķēklis)
- Lietvārdu mesa ieteicams lietot tikai vokāli instrumentāla skaņdarba nozīmē. Ar nozīmi 'dievkalpojums' lietojams substantīvs mise. (šķirklī mesa)
- Praksē nereti tiek jaukti jēdzieni metodists 'metodistu konfesijai piederīgais' un metodiķis 'mācību metodikas speciālists; konsultants, padomdevējs', taču tie nav sinonīmi un lietojami katrs ar savu atšķirīgu nozīmi. (šķirklī metodisti)
- Ņujorkas Metropolitēna opera pareizi būtu jāsauc par Ņujorkas Metropoles operu. Pagaidām vairāk izplatīts ir tradicionālais (nepareizais) nosaukums. (šķirklī metropolitēns)
- Praksē ir izplatīta arī paralēlforma miežagrauds, kas vairs nav akceptēta latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī miežgrauds)
- Auga oficiālais nosaukums ir miežubrālis, bet praksē dažreiz lieto arī iepriekšējo nosaukumu miežabrālis. (šķirklī miežubrālis)
- Anglicisma miksēt vietā būtu vēlams lietot citus vārdus. (šķirklī miksēt)
- Vārdi nedabīgs un nedabisks mūsdienu latviešu valodā tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (piem., nedabīgi smieties un nedabiski smieties). Tomēr būtu vēlams šo vārdu lietojumā ievērot to atšķirīgās semantiskās nianses, piemēram, nedabisks 'neatbilstošs dabas likumiem, lietu un parādību normālai dabai', bet nedabīgs 'neatbilstošs (cilvēka) dabai mākslots, neīsts'. Atšķirības ir arī lietojuma biežumā – izplatītāks ir vārds nedabisks. (šķirklī nedabisks)
- Praksē bieži šādā nozīmē lieto arī divdabi nekavējoši (piem., man nekavējoši lika noprast). Pareizi jāsaka – man nekavējoties lika noprast. (šķirklī nekavējoties)
- Šo darbības vārdu vēlams lietot bez priedēkļa no: citēt, citēju, citē, citēts utt. (šķirklī nocitēt)
- Vārds nodarbošanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (nodarbošanās), ģenitīvā (nodarbošanās), akuzatīvā (nodarbošanos), instrumentālī (ar nodarbošanos). (šķirklī nodarbošanās)
- Valodnieciskajā literatūrā priekšroka tiek dota formai noliektnis, taču praksē lieto abas formas – noliektnis un nolieksnis. (šķirklī noliektnis)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma -ņurku, -ņurki, -ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī noņurcīt)
- Praksē sastopama arī forma nopakaļis, kas nav reģistrēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī nopakaļ)
- Šo darbības vārdu vēlams lietot bez priedēkļa no-: pamatot, pamatots u. tml. (šķirklī nopamatot)
- Praksē tikpat bieži lieto arī formu nopludināt (nopludināt dzīvokli, nopludināt informāciju), kas nav reģistrēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī noplūdināt)
- Šo darbības vārdu vēlams lietot bez priedēkļa no-: publicēt, publicēja, publicēts utt. (šķirklī nopublicēt)
- Praksē biežāk lieto darbības vārdu nošpaktelēt. (šķirklī nosliepnēt)
- Praksē lieto arī šādas darbības vārda svētīt formas: nosvētu, nosvēti, nosvēta. (šķirklī nosvētīt)
- Šo darbības vārdu vēlams lietot bez priedēkļa no: vienkāršot, vienkāršoju, vienkāršo, vienkāršots utt. (šķirklī novienkāršot)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma ņurku, ņurki, ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī ņurcīt)
- Šī abreviatūra praksē nereti tiek izrunāta ar līdzskani k pēc angļu valodas parauga – okta, taču pareizā izruna ir ar līdzskani c – octa, jo abreviatūra veidota no latviešu valodas vārdiem. (šķirklī OCTA)
- Latviešu valodā vārda ofiss vietā ieteicams lietot vārdu birojs. (šķirklī ofiss)
- No botānikas viedokļa jebkurš auglis ar vairākām sēklām tiek uzskatīts par ogu (piem., apelsīns, tomāts, ķirbis, melone ir ogas, bet zemenes un avenes nav ogas), tomēr vārdnīcā sniegtais skaidrojums ietver ikdienas valodā lietoto šī jēdziena izpratni. (šķirklī oga)
- Praksē nereti tiek lietota arī 5. deklinācijas forma ar galotni -e: olīve, tomēr par valodas normai atbilstošu uzskatāma 4. deklinācijas forma ar galotni -a: olīva. (šķirklī olīva)
- Vārdi ombudsmens vai ombudsmenis lietojami, runājot par citu valstu tiesībsargiem. (šķirklī ombudsmens)
- Mūsdienās vārdu orgāns nebūtu vēlams lietot, runājot par iestādi, organizāciju vai preses izdevumu (tātad nevis preses orgāns, bet preses izdevums). (šķirklī orgāns)
- Praksē reizumis lieto lietvārdu padebess gan 6. deklinācijas (melna padebess), gan 1. deklinācijas (tumšs padebess) formā. (šķirklī padebesis)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomjlaika)
- Vārdi paeglis un kadiķis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Vidzemē un Latgalē, turpretim kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) – Kurzemē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī paeglis)
- Par atbilstošu latviešu literārās valodas normām atzīta vienīgi forma paliktnis. (šķirklī paliktnis)
- Pēc pašlaik pastāvošajām pareizrakstības normām vārds panda lietojams vīriešu dzimtē, taču praksē to biežāk lieto kā sieviešu dzimtes vārdu. (šķirklī panda)
- Jāievēro, ka vārds papildu tekstā lietojams kopā ar lietvārdu, bet apstākļa vārds papildus – ar darbības vārdu. (šķirklī papildus)
- Praksē sastopami divējādi šā vārda rakstījumi: paraša un paraža. Literārās valodas normai atbilstošā forma – paraža. (šķirklī paraša)
- Praksē samērā bieži lieto arī formu pārpilnam, kas nav reģistrēta latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī pārpilnām)
- Nozīmē 'sporta sacensību norise guļus vai sēdus uz grīdas' lietvārds parters nereti tiek lietots ar galotni -is: parteris, tomēr pareizrakstības normām atbilstošs ir lietojums ar galotni -s: parters. (šķirklī parters)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašfoto)
- Vārds pašsaglabāšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsaglabāšanās), ģenitīvā (pašsaglabāšanās), akuzatīvā (pašsaglabāšanos), instrumentālī (ar pašsaglabāšanos). (šķirklī pašsaglabāšanās)
- Nav vēlams darbības vārdu pazvanīt lietot ar nozīmi 'piezvanīt'. (šķirklī pazvanīt)
- Praksē šo darbības vārdu nereti lieto arī ar izskaņu -āt (piebungāt). (šķirklī piebungot)
- Sastingušo datīva formu piemēram nereti lieto kā iespraudumu, lai norādītu, ka tekstā ir iekļauts piemērs, konkrēts paskaidrojums: Kliņģerīšu ziedus ārstniecībā var izmantot dažādi, piemēram, gatavojot eļļu, uzlējumu, tinktūru. (šķirklī piemērs)
- Dažādos avotos atšķiras šīs zivs nosaukuma rakstība. Latviešu valodas ekspertu komisijas 2008. gada 23. janvāra sēdē tika pieņemts atbalstīt izplatītāko formu – piraija. (šķirklī piraija)
- Dažkārt šis vārds tiek lietots arī daudzskaitļa ģenitīva formā pusotristabu. (šķirklī pusotristabas)
- Sadzīvē bieži šo salātu nosaukums kļūdaini tiek rakstīts un runāts ar pirmo patskani o – rosols, tomēr par literāri pareizo atzīstams lietojums ar pirmo patskani a – rasols. (šķirklī rasols)
- Vārds rullis pirmajā nozīmē 'cilindriskā formā vairākās kārtās satīts veidojums' nav aizstājams ar vārdu rulons (no krievu valodas рулон 'rullis'). Piem., nav jāsaka pārdod sienu rulonos, bet gan pārdod sienu ruļļos. (šķirklī rullis)
- Runājot par pasākumu sportā (1. nozīme), biežāk tiek lietota šī vārda daudzskaitļa forma. Vienskaitļa forma parasti tiek lietota otrajā nozīmē. (šķirklī sacīkstes)
- Vārds sagarumot parasti tiek lietots mežrūpniecības nozarē, turpretim sagarināt vairāk lieto, runājot par amatniecības, mājsaimniecības darbiem. (šķirklī sagarināt)
- Sarunvalodā lieto frāzes saīsināt algas, saīsināt darbiniekus, kas ir nevēlami. (šķirklī saīsināt)
- Šīs personas apzīmēšanai lieto arī citus nosaukumus: salatētis, salatēvs, salavecītis, salavectēvs, kurus raksta gan ar lielo, gan mazo sākumburtu. (šķirklī salavecis)
- Rakstos un sarunvalodā substantīvs saržs nereti tiek jaukts ar substantīvu šaržs 'satīrisks vai humoristisks portrets (parasti kariķēts zīmējums), kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības, pazīmes'. (šķirklī saržs)
- Novecojusi forma; biežāk lietots formā sokties (skat.). (šķirklī sekties)
- Praksē lietvārds sholasts nereti lietots ar nozīmi 'sholastiķis'. No šāda lietojuma būtu vēlams izvairīties, lai novērstu pārpratumus. (šķirklī sholasts)
- Angļu vārda "smogs" latviskojums "smacenis" kļuva par 2005. gada vārdu. Šo vārdu bija iesūtījis kāds interneta lietotājs, minot, ka pirms tam smaceni pamanījis jau Anšlava Eglīša darbos. (šķirklī smogs)
- Pēc pastāvošajām pareizrakstības normām šis vārds jāraksta bez līdzskaņa j – sovetologs, taču valodas praksē biežāk lieto no angļu valodas pārņemto formu sovjetologs, sovjetoloģe. (šķirklī sovetologs)
- Pēc pastāvošajām pareizrakstības normām šis vārds jāraksta bez līdzskaņa j – sovetoloģija, taču valodas praksē biežāk lieto no angļu valodas pārņemto formu sovjetoloģija. (šķirklī sovetoloģija)
- Lēmums par šā vārda rakstību ar garo patskani ā pieņemts Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas sēdē 2010. gadā. (šķirklī tornādo)
- Dažreiz sarunvalodā un rakstos substantīvs susliks tiek lietots rakstījumā ar ļ: susļiks, šāds lietojums nav pareizs. (šķirklī susliks)
- Lietojumā bieži sastopams apzīmējums šitake sēnes, taču, ņemot vērā vārda cilmi, kā arī latviešu valodas gramatikas likumības, šis lietojums uzskatāms par kļūdainu; vārds šitake lokāms: vienskaitļa nom. šitake, ģen. šitakes, dat. šitakei, akuz. šitaki, instr. ar šitaki, lok. šitakē, daudzskaitļa nom. šitakes, ģen. šitaku, dat. šitakēm, akuz. šitakes, instr. ar šitakēm, lok. šitakēs. (šķirklī šitake)
- Sarunvalodā bieži lieto formu špahtele, kas saglabājusies vācu valodas ietekmē. (šķirklī špaktele)
- Lietojumā sastopams arī nosaukums "tabasko mērce". (šķirklī tabasko)
- Atsevišķos avotos šis vārds rakstīts ar divskani ei – teikvondo, tomēr par oriģinālvalodai atbilstošāko atzīstams rakstījums tekvondo. (šķirklī tekvondo)
- Diezgan bieži vārdu tēmēklis kļūdaini raksta ar īso e (tēmeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēž – sēdeklis. (šķirklī tēmēklis)
- Literārajā valodā līdz 20. gs. 80. gadiem bija nostabilizējusies tradīcija vārdu sāls ar nozīmi 'vārāmais sāls' lietot sieviešu dzimtē, bet sāli kā ķīmisko elementu – vīriešu dzimtē. Uzskatot šādu paralēlismu par nevēlamu, Terminoloģijas komisijā tika pieņemts lēmums par dzimtes formu vienādošanu vīriešu dzimtē. (šķirklī sāls)
- Šo darbības vārdu vēlams lietot bez priedēkļa no-: raksturot, raksturoja, raksturots utt. (šķirklī noraksturot)
- Ir bijuši ieteikumi darbības vārda pārapbedīt vietā lietot pārbedīt, jo tas ir atvasināts tikai ar vienu priedēkli. Tā kā mūsdienās bezpriedēkļa vārds bedīt ir gandrīz pilnīgi izzudis no latviešu valodas aktīvā vārdu krājuma, un to ir aizstājis priedēkļvārds apbedīt, nav pamata vērsties pret vārdu pārapbedīt. (šķirklī pārapbedīt)
- Praksē dažreiz sastopams lietojums vīriešu dzimtē peizāžs, kas neatbilst literārās valodas normai. (šķirklī peizāža)
- Kristīgajā nozīmē vārds Trīsvienība rakstāms ar lielo sākumburtu. (šķirklī trīsvienība)
- Agrākos gados iznākušajā izziņu literatūrā sastopams termins neiznests bērns. Pareizā forma tagad – neiznēsāts bērns. (šķirklī neiznēsāts)
- Jāievēro, ka vārdu uzaudzināt lieto tikai saistībā ar cilvēku. Par augiem un dzīvniekiem sakām uzaudzēt. (šķirklī uzaudzināt)
- Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmetums; aizskārums, apvainojums' radusies pēc krievu valodas vārda наезд nozīmes kriminālajā žargonā 'uzbrukums kāda interesēm vai mēģinājums tās aizskart'. (šķirklī uzbrauciens)
- Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmest (kādam); aizskart, apvainot (kādu)' radusies pēc krievu valodas vārda наехать nozīmes kriminālajā žargonā 'pakļaut spiedienam, lai piespiestu izpildīt kādas prasības'. (šķirklī uzbraukt)
- Nav vēlams lietot šādus izteikumus: uzstādīt prasības; uzstādīt kandidatūru; uzstādīt jautājumu; uzstādīt diagnozi. Pareizi: izvirzīt prasību, kandidatūru; uzdot jautājumu; noteikt diagnozi. (šķirklī uzstādīt)
- Vārda vadīties lietojums otrajā nozīmē latviešu valodā ieviesies krievu valodas vārda руководствоваться ietekmē. Tā vietā vēlams lietot citu, latviskāku izteiksmi – piem., ievērot, ņemt vērā, rīkoties: Vienmēr ievērot likumu. Stipendijas piešķirs, ņemot vērā sekmes. Rīkoties pēc savas pārliecības. (šķirklī vadīties)
- Sarunvalodā tiek lietota arī šī vārda forma bez patskaņa a – zaķpastala. (šķirklī zaķapastala)
- Pareizrakstības normām atbilstošā forma ir zeķbikses. (šķirklī zeķbikses)
- No botānikas viedokļa zemesriekstu augļi nav rieksti. (šķirklī zemesrieksts)
- Praksē lieto arī vārdus zibensnovadītājs, zibeņnovedējs, kas nav akceptēti pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī zibensnovedējs)
- Latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai ieteicams lietot substantīvu lielveikals. (šķirklī supermārkets)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klases darbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: mājasdarbs – mājās veicams skolas uzdevums; mājas darbs – mājās veicams sadzīves darbs. (šķirklī mājasdarbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klasesdarbs)
- Saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas 2019. gada 26. novembra sēdes protokolu Nr. 8/1156 angļu influencer latviešu valodā atveidojams kā ietekmētājs. (šķirklī ietekmētājs)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomisks)
- Darbības vārda atņemties lietojums vārdu savienojumos atņēmās balss, kājas sāk atņemties ar nozīmi 'zaudēt spēju normāli darboties' radies pēdējā laikā (iespējams, krievu valodas ietekmē, kurā vārdu savienojumi нога отнялась, голос отнялся ir tradicionāli, valodas likumībām atbilstoši). Latviskāka izteiksme ir kāja kļūst stīva, kāja kļūst nejūtīga, pazuda balss u. tml. (šķirklī atņemties)
- Vārdi necilvēcīgs un necilvēcisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan necilvēcīgas pūles, gan necilvēciskas pūles). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds necilvēcīgs (necilvēcīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska parasti izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt necilvēciskas pūles. (šķirklī necilvēcīgs)
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (abas) rokas aizņemtas
- (aiz)iet bojā
- (aiz)laist bojā
- (ap)dzīvojamā platība
- (ar) baltiem diegiem šūts
- (ar) gariem zobiem
- (birst) kā no (pār)pilnības raga
- (būt) (cieši) pie sirds
- (būt) (kā) spārnos
- (būt) jautrā dūšā
- (būt) jautrā prātā
- (būt) krietnā gabalā
- (būt) krietni gabalā
- (būt) liesmās
- (būt) pie šprices
- (būt) vīrā
- (dūc) kā bišu stropā
- (glabāt) kā (savu) acuraugu
- (ie)griezt makā (robu)
- (ie)likt lombardā
- (kā) balta lapa
- (kā) no gaisa (krīt, birst u. tml.)
- (kā) par brīnumu
- (kā) pērkona spēriens no skaidrām debesīm
- (kā) pērkons no skaidrām debesīm
- (kā) zibens spēriens no skaidrām debesīm
- (kāds) nelabais dīdīja
- (kaut) jods būtu (pa)rāvis
- (naudas)maka biezums
- (no) baltās ķēves devītā augumā
- (no) baltās ķēves piektā augumā
- (no) baltās ķēves septītā augumā
- (no) baltās ķēves trešā augumā
- (no)bērt kā pupas
- (no)gulties slimības gultā
- (pats) nelabais dīda
- (pie)vērst uzmanību
- (pie)vērst vērību
- (sarkans) kā biete
- (tikko) dzīvību vilkt
- (tikko) vilkt dzīvību
- (tur jau) pat akmeņiem jābrēc
- (tur jau) pat akmenim jābrēc
- (uz) to labāko
- (uz)turēt kārtībā
- (visi) bez izņēmuma
- ābeļu ģints
- abi divi
- abinieku klase
- āboliņu ģints
- abscisu ass
- absolūtā dzirde
- absolūtā monarhija
- absolūtā nulle
- absolūtā temperatūra
- absolūtā vērtība
- absolūtā virsvērtība
- absolūtais balsu vairākums
- absurda dramaturģija
- aci pret aci, zobu pret zobu
- acis met zibeņus
- acis met zibšņus
- acīs ņirb
- acis slēdzas uz mūžību
- acs ābols
- acs baltums
- acs pret aci, zobs pret zobu
- aizbāzt muti
- Aizbildnības padome
- aizbilstamās teritorijas
- aiziet citos medību laukos
- aiziet mūžībā
- aiziet pa burbuli
- aizkapa balss
- aizlaist bojā
- aizlikt (labu) vārdu
- aizmest kādu (labu) vārdu
- aiznest labas dienas
- aizpildīt robu
- aizpildīt robus
- Ak (tu) debestiņ!
- Ak tu debess!
- akciju sabiedrība
- albatrosu dzimta
- amata brāļi
- amerikāņu futbols
- ANO Ģenerālā Asambleja
- apaļš bārenis
- apbērt ar zeltu
- apbraucamais ceļš
- apburtais loks
- apdrošināšanas sabiedrība
- apdzīvojamā platība
- apdzīvotības blīvums
- apēst bez sāls
- apgrozības izmaksas
- apmētāt (ar) dubļiem
- aprakt sevi darbā
- apriebties līdz kaklam
- aprīt bez sāls
- apšu beka
- apvārdot zobus
- apvidus automobilis
- ar abām acīm
- ar abām rokām
- ar baltu galvu
- ar gubu
- ar labu (prātu)
- Ar labu nakti!
- Ar labu vakaru!
- ar neapbruņotu aci
- ar pilnām burām
- ar pilnām tiesībām
- ar pilnīgām tiesībām
- ar pirkstiem nobadīt
- ar pirkstiem nobakstīt
- ar šķību aci
- ar uguni un zobenu
- ar visām tiesībām
- ar vislabāko sirdsapziņu
- ar zobiem un nagiem
- arābu cipari
- arābu numerācija
- arābu zirgi
- arbūzu ģints
- ārējās tirdzniecības bilance
- ārlaulības bērns
- ārstniecības augi
- ārstniecības līdzekļi
- asaras birst kā pupas
- ass kā zobens
- aste bluķī
- aste zem bluķa
- astilbju ģints
- astronomiskā vienība
- atbildēt ar savu galvu
- atbrīvot ceļu
- atjaunot darbā
- atklāt mīlestību
- atklāta balsošana
- atklātā plaušu tuberkuloze
- ātrā palīdzība
- ātrās reaģēšanas vienība
- atrasties bezdibeņa malā
- ātruma kārba
- atsist apetīti (uz kādu) nodarbi
- atstāt bez ievērības
- atstāt likteņa žēlastībai
- attiecībā (uz ko)
- atturēties balsošanā
- atzinības raksts
- atzīties mīlestībā
- aug buciņš, aug radziņi
- augstākā sabiedrība
- augu embrioloģija
- auksts kā ledus gabals
- automātiskā urbjpatrona
- automobiļu kapsēta
- auzu tarba
- āža bārda
- azbesta vecene
- bada diēta
- bada dzeguze
- bada maize
- bada nāve
- bada pātaga
- bada streiks
- bada vējš
- baidīties pašam no savas ēnas
- baigais gads
- bailīgs kā zaķis
- bakstīt zobus
- bakterioloģiskais ierocis
- bakterioloģiskais karš
- bakterioloģiskie ieroči
- bālais zēns
- balandu dzimta
- baldriānu dzimta
- balles dejas
- ballistiskā ekspertīze
- ballistiskā raķete
- balodeņu ģints
- baložu dzimta
- bāls kā audekls
- bāls kā drēbe
- bāls kā krīts
- bāls kā līķis
- bāls kā nāve
- balsot ar kājām
- balss lūzums
- balss paceļas
- balss raustās
- balss saites
- balss sprauga
- baltā (smadzeņu) viela
- baltā biļete
- balta diena
- baltā gaļa
- balta kafija
- balta nauda
Atrasts skaidrojumos (200):
- vīties . būt ar līkumiem (piem., par upi, ceļu).
- (abas) rokas aizņemtas (abas) rokas nav brīvas.
- dīkā (Atrasties) bezdarbībā; nekā nedarot, netiekot nodarbinātam.
- būt stāvoklī (būt) grūtniecības stāvoklī.
- raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
- rādiuss (Kā) izplatības, darbības teritorija, vide.
- publiskais piedāvājums (kā) piedāvāšana plašākai publikai.
- robežmala (Kā) robežas mala.
- (ne)mētāties apkārt (ne)būt bieži sastopamam.
- (ne)nākties viegli (ne)būt, (ne)veikties viegli.
- (ne)nākties grūti (Ne)būt, (ne)veikties viegli.
- (no)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā.
- (sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- (pa)raustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- noraustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- (pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
- pasaules radīšana (pēc bībeles) Zemes, tās dzīvības formu radīšana.
- (aiz)laist bojā (pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
- (aiz)laist postā (Pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
- sarkanais stūrītis (PSRS laikā) telpa, telpas daļa, kurā bija izvietoti ar padomju ideoloģiju saistīti materiāli.
- nenoklausīties [neno!klausīties]. Nevarēt beigt klausīties.
- nenoskatīties [nenoˈskatīties]. Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
- Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
- Zinību diena 1. septembris – mācību gada sākuma diena.
- rožu kāzas 10 gadu kāzu jubileja.
- matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
- Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
- Kosmonautikas diena 12. aprīlis, ko bijušajā PSRS atzīmēja par godu pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā.
- neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
- Hanza 13.–17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai.
- Lielā ģilde 1354. gadā dibinātā tirgotāju apvienība Rīgā.
- dzintara kāzas 15 gadu kāzu jubileja.
- komunārs 1871. gada Parīzes Komūnas dalībnieks.
- tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
- mežabrālis 1905. gada revolucionārs, kas, ienākot soda ekspedīcijām, bija spiests slēpties mežos.
- Kopējais tirgus 1957. gadā nodibinātā sešu Eiropas valstu ekonomiskā apvienība.
- krišnaīts 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis.
- Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
- kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
- atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
- diskomūzika 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā populārs popmūzikas virziens ar dejošanai piemērotu ritmu.
- pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
- modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
- jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
- Ziemassvētku vakars 24. decembra vakars.
- sudraba kāzas 25 gadu kāzu jubileja; sudrabkāzas.
- Pirmie Ziemassvētki 25. decembris.
- Otrie Ziemassvētki 26. decembris.
- rubīna kāzas 40 gadu kāzu jubileja.
- pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
- zelta kāzas 50 gadu kāzu jubileja.
- Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
- karaliskā lilija 60–150 centimetrus gara lilija ar krāšņiem, baltiem ziediem.
- dimanta kāzas 75 gadu kāzu jubileja.
- fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens.
- Eiropas diena 9. maijs; diena, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
- abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošajām ēkām un teritoriju; šāda klostera baznīca.
- cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, saldiem āboliem; šīs ābeles auglis.
- rožābele Ābele ar rožaini sārtiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
- ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
- ābeļzieds Ābeles zieds.
- pepiņš Ābeļu šķirne ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem.
- amfībija Abinieks.
- kurkulis Abinieku (varžu, krupju) iznērstā olu kopa (ūdenī).
- kurkulēns Abinieku (varžu, krupju) kāpurs, kas attīstās un dzīvo ūdenī.
- žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
- abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs.
- dāboliņš Āboliņš.
- kalvadoss Ābolu degvīns.
- sidrs Ābolu vīns, ko gatavo no raudzētas ābolu sulas.
- telefona grāmata abonentu telefona numuru sakopojums.
- saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
- abpusīgs Abpusējs.
- slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai.
- slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
- pilnīgs Absolūts (par cilvēku).
- abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
- tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
- abstrakcionists Abstrakcionisma pārstāvis.
- farss Absurdu, bezjēdzīgu notikumu virkne.
- mierizlīgums Abu pušu vienošanās par prasības necelšanu vai par prasības atsaukšanu un tiesāšanās izbeigšanu.
- uzacot Acot un pabeigt acot.
- acs baltums acs ābola ārējais, blīvais apvalks.
- sklēra Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; cīpslene.
- cīpslene Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; sklēra.
- dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
- apduļķojums Acs bojājums – stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama; katarakta.
- oftalmoskopija Acs dibena izmeklēšana ar oftalmoskopu.
- miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
- tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu priekšmetu saskatīšanā.
- lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
- katarakta Acu slimība – acs lēcas apduļķošanās.
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- ar vienu (vienīgu) rāvienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
- ar vienu (vienīgu) vilcienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
- vienā vilcienā acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
- apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
- soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
- šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot divās vai trijās kārtās jēlādu vai hromādas pusfabrikātu.
- neirodermatīts Ādas slimība, kam raksturīga nieze un izsitumi.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
- dermatologs Ādas slimību ārsts, dermatoloģijas speciālists.
- lūpa Ādas un muskuļu kroka, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu (cilvēkiem un dažiem dzīvniekiem).
- erozija Ādas vai gļotādas epitēlija bojājums.
- pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
- patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas.
- kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
- pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals bez apkakles.
- prefektūra Administratīvā iedalījuma vienība (senajā Romā).
- grāfiste Administratīva teritoriāla vienība (Lielbritānijā, Īrijā un dažās citās valstīs).
- direkcija Administratīva vienība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors, telpa (telpas), kur darbojas šāda administratīva vienība.
- izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu).
- izsacīt Administratīvi apbalvot vai sodīt; izteikt.
- pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
- pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
- apgabals Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
- rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
- prefektūra Administratīvi teritoriālā pamatvienība dažās valstīs (piem., Japānā).
- kantons Administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
- province Administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība (Latvijā līdz 1949. gadam).
- komūna Administratīvi teritoriālā vienība (piem., Francijā, Beļģijā, Zviedrijā).
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
- vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vaivadija (2).
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- guberņa Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā, kas pastāvēja no 18. gs. līdz 1930. gadam.
- reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
- iecirknis Administratīvi teritoriāla vienība; nodaļa.
- novads Administratīvi teritoriāla vienība.
- triba Administratīvi teritoriāls apgabals (senajā Romā).
- prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
- pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
- menedžeris Administrators; darba vadītājs, organizators.
- raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā valdziņu, cilpiņu skaitu.
- advokatūra Advokāta profesija, darbība.
- advokatūra Advokātu apvienība; advokāti kā kopums.
- spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
- gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
- gondola Aerostatam piestiprināta kabīne, kas paredzēta cilvēku un kravas novietošanai.
- talibi Afgāņu islāma fundamentālistu kustības "Taliban" piekritēji.
- mamba Āfrikā izplatīta indīga kobru dzimtas čūska (parasti) zaļā krāsā.
- tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
- cecemuša Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piem., miega slimības izraisītājus.
- ass Agrāk lietota mērvienība malkas daudzuma mērīšanai – aptuveni 2–4 kubikmetri.
- pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
- turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
- turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas.
- šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība, amorfums.
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielas daļiņas (atomi, molekulas) atrodas ļoti tuvu viena otrai un kuru kustības ir ļoti ierobežotas.
- nesaticīgs Agresīvs, nesabiedrisks (par dzīvniekiem).
- nešpetns Agresīvs, nikns; tāds, kura uzvedība traucē (par dzīvniekiem).
- vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
- piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds vēl ir mīksts, un saspiests izdala baltu masu.
- zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
- ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
- ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, krokotu cepurīti; bisīte.
- pasēja Agrotehnisks paņēmiens – lauksaimniecības kultūras sēšana citas kultūras aizņemtā laukā.
- aģentūra Aģentu tīkls, ko organizē valsts drošības iestādes.
- aģitbrigāde Aģitācijas brigāde.
- saucēja balss tuksnesī Aicinājums, lūgums, priekšlikums, kas negūst atsaucību.
- saukt Aicināt (ar vārdiem, balss skaņām u. tml.).
- uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
- saucēja balss tuksnesī Aicinātājs, kas negūst atsaucību.
- sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (ko).
- masu skati ainas (piem., kinofilmā), kurā piedalās liels dalībnieku skaits.
- kultūrainava Ainava, kas izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
- galera Airējams karakuģis ar 1–3 burām, kas tika lietots līdz 18. gs.
- katamarāns Airējams plosts ar piepūšamiem baloniem, ko lieto, piem., ūdenstūrismā.
- apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt); airējot apbraukt.
- ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā); airējot iebraukt.
- noairēt Airējot nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- noairēties Airējoties nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- smaiļošana Airēšanas sporta veids – braukšana ar smailīti (noteiktā distancē).
- ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
- vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
- aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare.
- apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā.
- nevīžot Aiz slinkuma, nolaidības nedarīt (ko), arī negribēt (ko darīt).
- sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par ēkām).
- aizmetināt Aizāķēt, aizkabināt; aizpogāt.
- izbaidīt Aizbaidīt.
- aizspundēt Aizbāzt (mucu) ar spundi.
- apspraust Aizbāžot, pabāžot apakšā, (visapkārt) nostiprināt.
- paņemt pēdu aizbēgt, aizmukt.
- paņemt vagu aizbēgt, aizmukt.
- paraut fraku aizbēgt.
- piesist pēdu aizbēgt.
- paraut pēdu aizbēgt.
- paraut vagu aizbēgt.
- aizlaisties lapās aizbēgt.
- aizlaisties Aizbēgt.
- aizmukt Aizbēgt.
- aizmest Aizbērt, aizpildīt.
Atrasts piemēros (200):
- pīle , kurā ietilpst pīles, zosis, gulbji, gauras.
- sasaistīt .. [tas bija] liels papīrs – divas vai vairākas avīzes, uzklīsterētas dažādiem skalu spraišļiem, kas atkal bija sasaistīti un samargoti dažādām aukliņām.
- piemērot .. atritinājusi apģērba gabalu, [viņa] izklāja to sev priekšā, it kā augumam piemērodama.
- kramšķināt .. kad viņa uz kūti gājusi, kraukļi bērzā kramšķinājuši.
- komža .. māte šuva ministrantam baltu komžu ar smalkiem tamborējumiem piedurknēs un apmalā..
- kompleksija .. neraugoties uz manu pasmago kompleksiju, biju samērā ritmisks un ātri apķēru dejas soļus.
- sārtme .. raugos melnā tumsā, redzu Austras iegareno seju dzīvības un sārtmes pilnām lūpām.
- piezīsties .. Talkā nāku es – pilsētas zēns, Ielu smakas un rupjības piezīdies, Nīstot visu, kas mierīgs un lēns.
- itāļi .. V–VI gadsimtā, bēgot no langobardu uzbrukuma, vietējās itāļu ciltis glābās Veneto lagūnas salās.
- Satversme .. vai gribam un spējam dzīvot kā brīvi cilvēki ar savu garīgo satversmi, uz kuras stāvēt?
- trumpa .. viesiem jau no paša agra rīta bija trumpas rokā. Spēlējām līdz pusdienām..
- vīdēt .. viņa gaišbrūnajās, gandrīz dzintara krāsas acīs vīdēja jautra un jauneklīga uguntiņa.
- kustonis .. viņš nekliedza kā cilvēks, bet rēca kā meža kustonis, ievainots un bīstams.
- apdilt .. Zvagūzis ir pavisam parasts vīrelis. Neliela auguma.., īsti nenosakāma vecuma, apbružāts un apdilis kā viņa platmalīte.
- tukšs ...kur tu tādas [meža ogas] atradīsi, ja tas bija tukšais gads.
- nepilnīgs .."Dievišķā komēdija" ir grēcīga cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības.
- sinkope ..[diriģenta] rokas rāda ritma pamatu, bet ķermenis kustas kā ūdenszāle, uzskatāmi iezīmējot sinkopes..
- apstrādāt ..[kucēns] ņēmās saviem vēl mazajiem, mīkstajiem zobiņiem apstrādāt cieto maizes kumosu..
- aizrikšot ..abas māsas aizrikšoja uz klēti, ka zeme vien nodimdēja..
- liegs ..ābeles patlaban bija ietinušās liegos ziedu plīvuros.
- trūdains ..aizbēgām no ļaunā ķēniņa, kurš mūs trūdainā sēņpagrabā bija turējis trīsdesmit un trīs dienas bez maizes un ūdens, pie sēnēm vien, bet mēs izrakāmies kā sliekas.
- trijkājains ..Amalda .. sava trijkājainā galda salikusi pašceptos pīrāgus un gardo biezpiena rausi.
- izčākstēt ..ar puķēm ir tāpat kā ar cilvēkiem un dzīvniekiem – bez aprūpes un lološanas tie sanīks un izčākstēs.
- laisties ..ārā bija pavasaris un zeme tikko laidās vaļā.
- viegls ..ārsts neļāva celties, jo biju viegli kontuzēts.
- skaidrs ..atskan mācītāja balss, skaidra un dzidra, un pilna varena spēka..
- pašķiebt ..ausis [sunim] saslietas, galva pašķiebta uz sāniem.
- tupties ..avīžu fotogrāfi tupstas un gorās, lai tiktu pie labākiem kadriem.
- viegls ..baltā blūzīte .. labi piestāvēja viņas vieglajam iedegumam.
- tuberoze ..baltā kaislībā smaržoja tuberoze, sāpes pārkvēpinādama priekā.
- lai ..baļķu cirtējs iedeva viņam.. žāvētu cūkas pavēderes gabalu lai un teica, tas esot no Auriem par labāmdienām.
- pastars ..beigās izaugs pastars saules dzimums Uz skaidrās sniegbaltās svētku zemes..
- virsotne ..bērzu virsotnēs skatoties, bija jāatliec galva..
- glumēt ..bet lodes īd un glumē asins paltis..
- slaukt ..bija daudz govju, un arī es gāju palīgā slaukt.
- vieds ..bija viedas sievas, kuras, redzot jaundzimušo, varēja jau pateikt, kāds būs bērna liktenis.
- krislītis ..billei nepataupīja ne krislīša [no konfektes].
- nomanīt ..blakusistabā un ārā pagalmā aiz loga sāku nomanīt troksni. Kāds klauvēja pie rūts.
- vest ..braucienu laikā kuģinieki bija veduši tādu kā cīņu ar saviem priekšniekiem..
- prečinieks ..brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
- aizripot ..brīžiem aizripoja kāds viegls, grezns limuzīns..
- vībotne ..ceļā viņus appūta smaržīga vībotņu vēsma, vībotnes slēpās grāvja tuvumā un stipri smaržoja.
- priekšgājējs ..cepeškrāsns no saviem priekšgājējiem atšķiras ar smalku elektronisku vadību..
- ekrāns ..cilvēki uz ekrāna staigāja, ēda, dejoja, braukāja apkārt, runāja un ķildojās nesaprotamās valodās.
- vingrotājs ..cirkā, skatoties gaisa vingrotājus, jūsmoju par viņu partnerības izjūtu.
- mitināties ..darbnīca bija iekārtota vecā muižas mājā. Līdz karam tanī mitinājās mežniecība.
- parķis ..daudz ko šuva no parķa – tā bija lēta, silta drāna, un papucis pa ziemām valkāja parķa kreklus..
- uguns ..debesis sāk degt saulrieta ugunīs..
- vienprātība ..Dod mums spēku, dod mums drosmi, dod mums vienprātību, Tēvs!
- nomutēt ..Dorītei vajadzēja sevi piespiest, lai nomutētu Matīsa bārdaino vaigu.
- miesa ..dvēseles noskaņas iespaido visus ķīmiskos procesus mūsu miesā un līdz ar to atver vārtus slimībām.
- prombūtne ..Elizabete lūdza, vai es nevarētu viņas prombūtnē apliet istabas puķes..
- atsmiet ..es atsmēju, ka informētība ne vienmēr ir sinonīms gudrībai..
- guļava ..es biju tāds guļava un nevarēju nekad pamosties.
- neprātis ..es esmu neprātis, sapņotājs .. bet kāda tam nozīme..
- pūslis ..esmu sastapusi tādus pūšļus un snobus: nodzied trīs koncertiņus un vairs nesveicinās!
- nešķīstenis ..Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā šajā dienā paredzēta bluķa vilkšana, ar skaļām dziesmām un uguni dzenot prom tumsu un visādus nešķīsteņus.
- projām ..gar logu pazibēja ēna – prom viņš bija.
- iebūvietis ..glabājams taču Brīviņu kunga tēvs, nevis kaut kāds iebūvietis.
- skrobe ..gleznas man izstādēs 12 gadus neņēma pretī.. bija jau skrobe..
- veterinārs ..gosniņa Kamolīte pārēdās rasainu āboliņu .. uzpūtās un nobeidzās.. Nelīdzēja ne veterināra dūrieni sānos, ne kausēts sviests..
- līst ..gribējās gulēt, bet troksnis traucēja, ložņāja pa māju, līda pa atslēgas caurumiem un durvju apakšām no telpas uz telpu..
- skauties ..Grietiņa pati skāvās cieši klāt un čukstēja: "Cik tas labi, ka tu mani pamodināji!"
- virsroka ..gurums sāka drīz ņemt virsroku pār bēdām.
- aprindas ..Gūtmaņi bijuši smalki kuldīdznieki, kā mēdz teikt, no labām aprindām.
- trīties ..Haralds burkšķ, slapjš un nosalis trinoties pie ugunskura.
- pastrups ..iepazīšanās iznāca tāda pastrupa un Džemma nepaguva nosaukt pat savu vārdu, kā tas šobrīd pieklātos.
- ikviens ..Ikvienam ir rokas jāpieliek, Lai lielais darbs uz priekšu tiek..
- apziņa ..ilggadējā latviešu valodas skolotāja.. daudzu gadu garumā pratusi iepotēt latvisko apziņu.. bērniem.
- aizmūžs ..ir nepieciešams.., lai mēs ar lietu vai cilvēku būtu saistīti aizmūža saknēm.
- privāts ..īsi pirms ugunsgrēka esot redzēti aizdomīgi cilvēki privātā ar benzīna kannām.
- šķērsenisks ..istabā .. Billes gulteli vajadzēja pagriezt šķērseniski, citādi nebija, kur likt.
- mičot ..istabā ar smiekliem un gavilēm, un dažām Marijas asarām mičoja jauno sievu, un viņas vainagu pēc tam uzlika jaunākajai māsai.
- žvakstēt ..istaba mirdz vienos sudrabos, zeltos, dimantos, un pašā vidū dimanta zirgs .. dīžļā pa sudraba grīdu, ka sudraba pakavi vien žvakst..
- mežvīns ..istabas ārsiena noaugusi ar mežvīnu, lapainu stīgu bārkstis aizkārušas logus gandrīz pavisam ciet.
- uzkrist ..izdauzīju klases logu. Taisni tu todien biji dežurants. Direktors uzkrita tev, lai sakot, kas ir vainīgs.
- pārpirkt ..izjūtam to, ka labākie darbinieki tiek vienkārši pārvilināti un pārpirkti ar daudz, daudz augstākām algām.
- mūsējais ..Ja tu redzēji jau gulbjus ejam, Tie ir citi, tie nav mūsu, Mūsējie vēl zaļos silezeros mīt..
- lielīt ..jaunkundze rakstāmmašīnu klabināja tik veikli, ka pat kancelejas priekšnieks Cālis viņu lielīja: "Ir gan man Minna rakstītāja.."
- mūžība ..jūra šalc svešus mūžības vārdus. Gadu tūkstošiem cilvēks velti mēģinājis tos atminēt..
- pašķīst ..jūra vairs nebija tik rāma.. Viena otra viļņa galā šņākdamas pašķīda putu krēpes.
- vilkt ..kādā mākslinieku ballē notikusi izloze.. viņai pirmajai ļāva vilkt lozi.
- paspārne ..kāds ģimnāzijas skolotājs pieņēma Urbānu savā paspārnē, deva viņam iespēju turpināt izglītošanos, nobeigt Upsalas universitāti.
- slīmests ..kapteinis strādāja ar cirvi un slīmestu, kamēr koks bija izdrāzts apaļš un gluds.
- kārīgs ..kārīgi lidinās brokastu odi, tālumā mauj govis..
- mandeļkoks ..klinšainākos pauguros iesakņojušies mandeļkoki, kas pavasarī priecē ar sniegbaltu ziedu plīvuru..
- skurbums ..ko viņš varēja pretoties tam ziedēšanas skurbumam, kas saulgriežu laikā pārņēma visu latviešu zemi?
- noklabēt ..krūzē iešļācās ūdens, noklabēja cukurtrauka vāks..
- sirdspuķīte ..kungiem jāņem vērā viena patiesība. Jo virtuve būs omulīgāka, jo viņu sirdspuķītes tajā ilgāk uzturēsies.
- piecilpot ..Kurcums viņu jau bija ieraudzījis un lieliem, dejojošiem soļiem piecilpoja klāt.
- ķibele ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
- prātula ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
- nesums ..Lieldienu rītā .. viņi [bērni] .. devās dārzā ievākt Zaķa nesumu..
- siet ..Luze nemaz nevar izdomāt, kurš no viņas piecām zīdainēm būtu .. vispiemērotākais. Ja sietu varavīksnaino, būtu varbūt labāki derējis siet brūno, ja sietu brūno, būtu varbūt atkal labāki bijis dzeltenais! – Nē, sies tad jau labāk balto.
- vienveidīgs ..ļoti interesants ir pats vasaras sākums, bet pēc tam viss paliek vienveidīgi zaļš.
- pusbībele ..man gribējās dabūt sen apsolīto pusbībeli. Vecmāte man teicās to dot, tiklīdz es mācēšot labi lasīt. Kas tur gan par skaistiem stāstiem esot, to es ne iedomāties nevarot.. Pusbībele esot svēta grāmata, un kaut kurš nejēga ap to vis nevarot smulēties.
- errastība ..man šī noņemšanās ar reizesrēķinu šķita tīrā errastība.
- izblamēt ..mana sieva nodarbojas ar kostīmu veidošanu teātrī, un es nevaru staigāt apkārt ģērbies kā tāds ērms. Galu galā sievu izblamēšu!
- kadrs ..mani gaida viens skuķis. baigais kadrs.
- saulesriets ..mans mežs, kā izmainījies tavs vaigs kopš prieka, ko bērnībā devi. Un tomēr – vēl galotnēs saulesriets kūp un ciņi deg brūkleņu sārtos..
- zaļš ..mežam ir liela, zaļa dzīvība, mežs nav uzvarams..
- piekrišana ..Milda pie vīra netikusi ar visu Kaucmindi. Jau skolā viņai pie zēniem nekādas piekrišanas nebijis – ne viņa apģērbties mācējusi, ne iznesties.
- urbties ..motoru troksnis urbjoties cauri visām sienām..
- laboratorija ..muitas laboratorija jau ir veikusi vairāk nekā 800 preču paraugu pārbaudes..
- tēraudkausētājs ..mums arī turpmāk būs vajadzīgi tēraudkausētāji, velmētāji, ekonomisti un visi pārējie speciālisti.
- turēt ..mums bija labs zirgs, kurš turēja vagu.
- nolauzīt ..mūsu barku mastus nolauzīja spāņu lielgabali..
- tuvība ..naktī starp viņu un Sandru bija tuvība..
- tukšā ..nauda būs vējā, un jūs abi tukšā.
- slaukt ..nauda ir ļoti vajadzīga, bet šis nav laiks, kad no kāda to slaukt.
- paģiras ..nekas tāds noticis nebija, kas šodien man palīdzētu tikt vaļā no pretīgās morālo paģiru sajūtas..
- trūkumcietējs ..Nīna vēro garumgaro trūkumcietēju rindu pēc brīvpusdienām.
- luste ..no dažādām lustēm tīri vai galva skurba.
- vilkties ..no satumstošajiem kaktiem glūnēdamas vilkās laukā bailes..
- vīraks ..no zemes gaisā ceļas zilgans auglības vīraks..
- nokrākties ..nokūpēja un nosmirdēja benzīns, nokrācās motors..
- skats ..Nora dziedāja ar milzīgu cepuri galvā, – noteikti to skatu gribēju redzēt.
- taisns ..nu atkal ar naudu būs grūti. Būs taisni tāpat kā gadsimta sākumā.
- prasts ..ņem sev kādu prastu ļaužu bērnu, kas būs mierā, lai tu kāds būdams.
- viegls ..oši, kas ieauguši starp brūnām eglēm, pieņēmuši vieglu vara nokrāsu..
- jaukties ..pa logu vēl labāk varēja redzēt, kā mākoņi nemierīgi skrēja un jaucās, brīžiem aizklādami mēnesi...
- lausks ..pa naktīm no savas ledus migas izlīda ārā lausks un kā mēnessērdzīgs staigāja pa dārzu, gar mājas pakšķiem, un .. uzsita ar savu sudraba cirvīti.
- pliks ..pakausis bija pliks kā ābols..
- šķērdība ..parasti vecāmāte tramvajā braukšanu sauca par tukšu šķērdību.
- pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
- krauties ..pāri debesu laukam krāvās melni padebeši, kas vēstīja negaisu.
- ekstrēms ..patiesība nav nekad ekstrēmos, nekad nav labajā vai kreisajā pusē, bet allaž vidū.
- padēklis ..pēc pilsoņu kara Hammers no Krievijas izvedis savas bagātības padēkli ar lētām dārglietām, ikonām, kuras lēti iemainījis pret maizi badā mirstošajiem.
- ārdīt ..Pērkons un zibens Debešus ārda.
- prusaki ..pie birēņietes viņš [dēls] dzīvoja kā prusaks aizkrāsnē..
- aizpukšķēt ..pie pārbrauktuves brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
- takts ..pie saviem daudziem netikumiem es negribētu pievienot vēl takta trūkumu.
- gatve ..pienaglot no jauna sētas kārti, kas atkritusi gatvei, pa kuru govis dzina uz ganībām.
- patšautene ..pret viņu neapbruņotām krūtīm vērsās piecpadsmit lauku žandarmu patšauteņu stobri.
- piegult ..Prīdis vakarā jau agri bija gultā, kad sieva piegūla blakus, tas jau krāca kā jūra niknā laikā.
- nospīdēt ..redzam graciozos dzīvniekus [stirnas] slinkiem lēcieniem pazūdam mežā. baltie dibeni un sirmie sāni vien nospīd.
- apsūbēt ..Rīgas seno torņu zaļgani apsūbējušās vara smailes.
- slauktuve ..saimniece viņu pamodinājusi, virtuvē darbojoties ar savām skārda piena slauktuvēm.
- sers ..saimnieks no pirmā miega bija piecēlies un aizgājis uz riju sera aplūkot, vai būs ar beidzamo krāsni diezgan sauss vai arī vēl jāgaida otra rīta.
- pūkains ..sakritis pūkains un tik balts sniegs kā baltākā truša kažociņš.
- pļaukāt ..sāļais [jūras] vējš pļaukā tavu bālo seju..
- ļodzīgs ..saticība Gravelsiņu ģimenē acīm redzot ir visai ļodzīga.
- apkampt ..saule un debess tos apkampj ar savām vasaras rokām.
- šīberēt ..savu sajūtu viņa sauca par debešķīgu. Tā kļuva vēl debešķīgāka, šīberējot ar Jāni..
- treji ..sieviete vēro vīru ar trejās bizēs sapītu bārdu..
- slota ..sievu slota – maiga un pēc medus smaržojoša – ir no liepas. Tā labi sviedrē un noder ādas kopšanai..
- skabarga ..sirdī nav pat niknuma skabargas.
- izkaldināt ..Sirms kalējs reiz sudraba atslēgu izkaldinās.
- uzklupt ..skaudība, karsta un svilinoša, kas uzklupa kā žņaudzējs ik reizes, kad viņš sastapa kādu senu līdzgaitnieku, kam dzīve bija gājusi uz augšu.
- kutēt ..smaršas tvīks Un skurbi kutēs nāsīs manās.
- krustīties ..Sofija, pagriezusies pret svētbildi, krustījās un zemu klanījās.
- ķermenis ..starp lepnām dižceltnēm vēl šobaltdien stāv daža laba astoņpadsmitā gadsimta muižiņa, iesprūdusi un palikusi Rīgas augošajā ķermenī kā dīvains kukainis dzintarā.
- mokasīni ..stāv indiāņu sieviete un meitene. Sievietei kājās mokasīni, meitenei kājas basas.
- ķēkša ..stāvēja liels patvāris, to kurināja resna, baltpriekšautaina ķēkša..
- terca ..šāds skaņojums rada disonansi tercu skanējumā, kvintas saglabājot akustiski tīras.
- aizsist ..šāviena troksnis bija tik spalgs, ka Priedem aizsita ausis.
- mode ..šī ir īstā reize slimot pēc Laimdotas modes. Jau vakarā rādīties sagurušai, no rīta teikt, ka galva sāp un reibst, un tad uzberzēt termometru.
- vērts ..tā [māja] bija .. tikai astoņus tūkstošus vērta..
- virspuse ..tā [vieglprātība] bija tikai virspuse, bēgšana no tā nomācošā sloga, ko nemitīgi nesu sevī.
- kontramarka ..tā bija dāvana viņai – kontramarka uz izrādēm.
- norēķināt ..tā rīcība [ar naudu], kādu tēvs deva [dēlam] līdzi, bija smalki norēķināta līdz pēdējam.
- raibsvārcis ..taka .. aizlocījās tālāk, pazuzdama tuvējā meža pudurī, kur mundrā rakstā lietišķi strādāja raibsvārcis dzenis.
- pašpaļāvīgs ..tās [acis] parasti raudzījās pasaulē ar maigu izbrīnu un pašpaļāvīgu prieku par to, ka tā visa pieder viņam vienam.
- miers ..Tavās rokās ir alga un sods, Un es mierīgi eju bez steigas, Jo šī ticība mieru man dod.
- nabags ..tavs direktors ir nabags. Kas tā par firmu, kam tik vien transporta kā tavs trīsritenis ar kasti priekšā?
- zobenists ..termins zobenists darināts pēc analoģijas ar sportistu nosaukumiem: futbolists, hokejists, šahists u. c.
- pliks ..tev patīk taisnie gabali kņudinošā ātrumā uz plikas šosejas.
- žēlastība ..tēva nāve .. bija žēlastība izmocītajām miesām..
- tupēt ..tēvs tup bibliotēkās, raksta un mokās ar galvassāpēm..
- šauracis ..tikai krāsa tam [pūķauglim] ir pārskatāmi balta un izmērs šauracim pūķim piemērots.
- piesarkt ..tomātu dēsti apkārušies lieliem zaļiem bumbuļiem. Gan saulē piesarks arī tie.
- visgudrs ..tu esi izgaršojusi dzīves sūrumu un tālab vari visgudri raudzīties sarunu biedram acīs..
- ņigu ..tur [virtuvē] visu laiku iet ņigu ņegu, rībēdama nokrīt pavārnīca, nošļakst nejauši izlijis ūdens, un vienā durvju pavērienā izlaižas laukā nobijies un sakaitināts pašmāju kaķis..
- tuksnesīgs ..tuvumā neviena nebija. Biruta tika brīnījusies, cik tuksnesīgi var būt tādas lielas iestādes gaiteņi..
- tvīksmains ..Tvīksmains reibums aizņem elpu ciet..
- vertikāle ..ūdens klajuma līnija ieplūda vēl tālu debesīs bārkstainām, spurainām vertikālēm.
- mežainis ..ūdens malā dusēja iesārtā Diāna, bet viņā no biezokņa lūkojās mežainis ar zilas miglas pietūkušām acīm.
- pārsalt ..ūdens upē bija jau pārsalis ar biezu ledus kārtu.
- zarot ..un .. baltas skaidas man plakstos, acīm asarojot, dzīs – par to, cik sīksti mīlestība zaro caur dienām īsajām, caur mūžu garo.
- tūkstoškārt ..Un tūkstoškārt lai ir šis brīdis slavēts, Kad rudzu grauds top melnā zemē sēts..
- pastingrs ..uz pastingri nobrauktā ceļa dipēja viņas pašas soļi.
- tūdaliņ ..uz tik slikta ceļa viņš tūdaliņ iestigtu dubļos..
- noklunkurēt ..vai tad bille jelkad varējusi soli paspert kā cilvēks? Noklunkurējusi no laipas un grāvī.
- priekšsacīkstes ..vajadzēja treniņos un priekšsacīkstēs sasniegt labus rezultātus.
- viensēta ..vasaras vienmēr pavadīju pie omītes, lauku viensētā, kur visapkārt bija meži.
- pļava ..vējā viļņoja pļava. Āboliņš, timotiņš, pļavas ziedi un zāle, vēl pilna smagas rasas.
- hieroglifs ..vējš iesit vēl kailos liepzaru hieroglifus rūtīs, ir marta beigas..
- novaidēties ..vērās istabas durvis, žēli novaidēdamās..
- aizvelties ..viena kara armija nule aizvēlusies, bet nav parādījusies otrā, neviens nezin, kad tā nāks!
- sabiedrotais ..vientulība vecam cilvēkam ir slikts sabiedrotais.
- modinātājs ..viņa .. bija aizgulējusies, nedzirdējusi modinātāju, kas ilgāku laiku dusmīgi bija tarkšķējis..
- apstaiga ..viņa [bērnu nama priekšniece] vakara apstaigā gāja no istabas istabā..
- introspekcija ..viņa [režisora Ingmara bergmana] darbos priekšplānā izvirzījās introspekcija: personīgo, nevis sociālo problēmu analīze.
- trubiņa ..viņa ierunājās nedabīgi skanīgā un skaidrā balsī, it kā runātu telefona trubiņā..
- urbties ..viņa nervi joprojām vibrēja no Gremzdienes raudām, kas urbās viņā kā svārspsts.
- lācene ..viņai bija.. augums kā kādai ledus lācenei, mīksts un spēcīgs..
- nokārties ..viņas skaistā galva bij nokārusies kā aizšautai dūjai.
- prātvēders ..viņi [iedzērušie vīrieši] bija vareni prātvēderi, katrs pieredzējis brīnumu brīnumus, tos tā vien gribējās citiem izstāstīt!
- pateikties ..viņi apstājās. Jāatvadās. "Pateicos, Švemberga kungs, par patīkamo vakaru.."
- utubunga ..viņi nav nekādi nabagi un utubungas, kas to nevarētu atļauties, viņiem nav jādreb par katru kapeiku..
b citās vārdnīcās:
Tēzaurs