Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
atsprukt
atsprukt -sprūku, -sprūc, -sprūk, pag. -spruku darbības vārds; intransitīvs
1.Strauji, nejauši atraisīties, atbrīvoties; tikt vaļā.
PiemēriMaiss atsprūk vaļā.
  • Maiss atsprūk vaļā.
  • Kannas vāks atsprucis vaļā.
  • Suns atsprucis no ķēdes.
2.Atbēgt.
PiemēriPele atsprūk alā atpakaļ.
  • Pele atsprūk alā atpakaļ.