Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 217 šķirkļi
beka
beka [bȩka] lietvārds; sieviešu dzimte
Stobriņu sēne ar biezu cepurīti un stingru kātiņu.
PiemēriSviesta beka.
  • Sviesta beka.
  • Veca, tārpaina beka.
  • Lasīt baravikas un citas bekas.
Stabili vārdu savienojumiApšu beka. Bērzu beka. Kā (veca) beka.
  • Apšu beka taksons [Boletus rufus] — beka ar sārti vai dzeltenīgi brūnu cepurīti un melnbaltu kātiņu.
  • Bērzu beka — ēdama beka ar tumšbrūnu cepurīti un tievu kātiņu.
  • Kā (veca) beka sarunvaloda — saka par ko neizskatīgu, arī mazkustīgu.
  • Raganu beka — ēdama sēne ar dzeltenu cepurīti un apakšdaļā paresninātu kātiņu dzeltenā vai iesarkanā krāsā ar brūnganu, pūkainu tīklojumu.