Paplašinātā meklēšana

Meklējam arī.

Atrasts vārdos (124):

Atrasts vārdu savienojumos (52):

Atrasts skaidrojumos (7688):

NRA "Neatkarīgā Rīta Avīze" (laikraksts).
(ne)zaudēt dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; (ne)ļauties izmisumam.
kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
komunārs 1871. gada Parīzes Komūnas dalībnieks.
atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
kniepadata Adata ar apaļu galviņu (kā saspraušanai, piespraušanai, arī rotāšanai).
kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot; noadīt.
laicīgs Agrāk nekā nepieciešams, laikus; arī savlaicīgi.
priekšlaikus Agrāk nekā vajag; arī priekšlaicīgi.
dzelzs rumaks agrāk vilciens, tagad arī automašīna, motocikls, velosipēds u. tml.
māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
lūgt Aicināt (kādu kur iet, ko darīt).
uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
aizsēdināt Aicināt, arī likt nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā.
nevīžot Aiz slinkuma, nolaidības nedarīt (ko), arī negribēt (ko darīt).
aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
korķēt Aizdarīt (ko) ar korķi; atdarīt (ko) aizkorķētu.
aizvākot Aizdarīt (šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (par bitēm).
aizbultēt Aizdarīt ar bultu, aizbīdni.
aizkņopēt Aizdarīt ar spiedpogām.
aizvākot Aizdarīt ar vāku.
aizvaskot Aizdarīt ar vaska kārtu.
aizšņorēt Aizdarīt ciet ar auklu, šņori.
blīvēt Aizdarīt, aizpildīt (plaisas, spraugas u. tml.); pildīt ko (plaisās, spraugās u. tml.).
aiztaisīt Aizdarīt, taisīt ciet (ar vāku, aizbāzni u. tml.).
aizvilkties Aizdarīties, sakļauties.
atstāt Aizejot pamest; pamest vientulībā, arī bez apgādības.
izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
tabu Aizliegums (galvenokārt pirmatnējām tautām) izdarīt kādu darbību.
prohibīcija Aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus.
aizplombēt Aizliekot priekšā plombu, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
piemirst Aizmirst (ko izdarīt).
pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, arī apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli, ēku u. tml.).
aizdzīt Aizpildīt (ar sniegu, smiltīm, piem., grambas, pēdas); padarīt neizbraucamu (ceļu).
aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
aizdrīvēt Aizpildīt, aizbāzt (plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas u. tml.) aizdarīt.
aizliet Aizpildīt, aizdarīt (ar šķidru, cietējošu masu).
aizlīdzināt Aizpildīt, aizdarīt (piem., bedres), padarot (ko) gludu, līdzenu.
nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt.
atgādinājums Aizrādījums atcerēties, izdarīt, ievērot (ko).
rājiens Aizrādījums, arī nosodījums (piem., par slikti paveiktu vai nepaveiktu darbu, neatbilstošu uzvedību).
celmlauzis Aizsācējs (lielam, arī ar grūtībām saistītam darbam); pamatlicējs.
sasaitēt Aizsaitēt, arī sasiet (piem., ar saiti, auklu).
mīmikrija Aizsargājoša (dzīvnieka, arī auga) formas vai krāsas līdzība ar apkārtējās vides objektiem.
aizplīvurot Aizsedzot (ar miglu, dūmiem u. tml.), padarīt vāji saskatāmu.
aizplīvurot Aizsegt (seju, arī ķermeni) ar plīvuru.
nosiet Aizsiet, arī apsiet; nosaitēt.
trāpīt vārīgā vietā aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, skapi) padarīt (ievietoto) nepieejamu citiem.
islāmfobija Aizspriedumi, arī naids pret islāmu, kas izraisa bailes vai nepatiku pret visiem islāmticīgajiem.
homofobija Aizspriedumi, nepatika pret homoseksuālismu, homoseksuālām, arī biseksuālām personām.
vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties (parasti nevēlami).
nokunkstēt Aizturēti vaidot, stenot, arī žēlabaini, raudulīgi noteikt, pateikt.
aizskart Aizvainot, arī pazemot.
samiegt Aizvērt, cieši saspiežot plakstiņus, arī sašaurināt (acis), pieverot plakstiņus.
iet ciet aizvērties, aizdarīties; par govi – pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās).
paleolīts Akmens laikmeta senākais periods, kam raksturīga akmens darbarīku izgatavošana.
komediants Aktieris (parasti komiķis), cirka mākslinieks, arī jokdaris.
līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā); arī līdzjūtība.
pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
ass Aktuāls, svarīgs.
sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
aizāķēt Āķējot aizdarīt (ciet).
līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums.
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī sagādāt produktus un gatavot ēdienu.
kalpotājs Algots darbinieks, kas strādā garīgu vai citu darbu, kas nav saistīts ar ražošanu (padomju iekārtā).
hinīns Alkaloīds, ko iegūst no hinīnkoku mizas un ko lieto medicīnā, kā arī dzērienu gatavošanā.
brūzis Alus darītava, arī spirta dedzinātava.
darbs Amata pienākumi, to veikšana; arī ieņemamais amats.
kalējs Amatnieks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu (izgatavojot, piem., lauksaimniecības darbarīkus, metāla detaļas vai priekšmetus, arī tos remontējot).
tiesu izpildītājs amatpersona, kuras pienākums ir panākt tiesas sprieduma izpildi, ja nepieciešams, arī piespiedu kārtā.
nepotisms Amatu, arī titulu vai īpašumu piešķiršana savējiem (radiniekiem, draugiem u. tml.); radu būšana, draugu būšana.
čarlstons Amerikāņu sarīkojumu deja; ātrā fokstrota paveids; šīs dejas mūzika.
skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus; būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
pamatne Apakšējā, arī balsta daļa (priekšmetam).
kūka Apaļas vai četrstūrainas formas lielāks konditorejas izstrādājums, kuru pasniedzot sadala gabalos; arī torte.
pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piem., dziju, diegu).
spidometrs Aparāts, ierīce (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
apbērēt Apbedīt; apglabāt, sarīkojot bēru mielastu.
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) – par lidaparātiem, arī par cilvēkiem tajos.
meditēt Apcerēt, gremdēties (parasti garīgās) pārdomās.
saņemt Apcietināt; arī sagūstīt.
uzmākties Apdraudēt (piemēram, psihiloģiski, fiziski, arī seksuāli) personas neaizskaramību.
izēst Apēst (kā iekšējo, arī labāko daļu).
apgabaltiesa Apgabala tiesa; svarīgāko lietu pirmās instances tiesa un sīkāku lietu otrās instances tiesa.
izbarot Apgādājot ar barību, izturēt, izmitināt (mājlopus).
piebarot Apgādāt (piem., meža dzīvnieku) ar papildbarību.
uzturēt Apgādāt ar barību, apkopt.
izmitināt Apgādāt ar telpām, arī barību (dzīvniekus).
svece Apgaismošanai paredzēts, parasti cilindrisks stearīna, parafīna, vaska vai kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
zibspuldze Apgaismošanas ierīce fotografēšanā, kas paredzēta ļoti spilgtas gaismas iegūšanai no īpašas, spēji uzliesmojošas, fotoaparātā iebūvētas, kā arī tam atsevišķi pievienojamas spuldzes.
apgleznot zīdu apgleznot zīda audumu, arī šāda auduma izstrādājumu.
rūpes Apgrūtinoša nepieciešamība izdarīt vajadzīgo, risināt kādus sarežģījumus; nomākts psihisks stāvoklis, ko izraisa šāda nepieciešamība.
veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
panckas Apģērba gabali; arī mantas, iedzīve, kas kādam pieder.
apeja Apiešana; arī eja, ceļš, pa kuru var apiet, apvirzīties (kam) apkārt.
mērogs Apjoms, arī vēriens, plašums.
appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
sasummēt Apkopot (ko paveiktu, padarītu u. tml.).
špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs cilvēks; nerātnis.
maldi Aplams priekšstats, uzskats, atzinums, kas (runātājam, darītājam) šķiet patiess, pareizs.
apiet Aplenkt, arī nokļūt pretinieka aizmugurē.
laidars Aploks tieši pie kūts sienas vai tās tuvumā; arī aploks uz lauka.
(visu) kopā ņemot aplūkojot vienā veselumā, kopumā; arī rezumējot.
pansija Apmešanās vieta, kurā tiek nodrošināts arī uzturs.
rīvdēlis Apmetēja darbarīks – četrstūraina plāksne ar rokturi apmetuma izlīdzināšanai.
apņemties Apņēmīgi nolemt, apsolīties (ko izdarīt); paziņot šādu lēmumu, solījumu.
sapakot Apņemt, arī piepildīt (ko) ar kāda materiāla kārtu.
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
aplēst Aprēķināt, arī aptuveni novērtēt.
aplēse Aprēķins, arī aptuvens novērtējums.
piesēdināt Apsēdinot likt (kādam) darīt ko tādu, kas veicams sēžot.
āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis.
piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt); apsolīt (ko izdarīt).
piesolīties Apsolīties (ko izdarīt).
apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
apklusināt Apspiest, apslāpēt; arī apremdināt.
alibi Apstāklis, kas pierāda aizdomās turētā, apsūdzētā nevainību (piem., tā atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums).
liktenis Apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka visu notiekošo.
apstāt Apstāties; pārstāt (ko darīt).
apliecināt Apstiprināt (kā esamību, patiesumu); arī apgalvot.
izirdināt Apstrādājot padarīt pilnīgi irdenu; uzirdināt.
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
irdināt Apstrādāt (augsni), lai (to) padarītu irdenu.
pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to gludu un spīdīgu.
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
inkriminēt Apsūdzēt sodāmā nodarījumā.
apņemt Aptvert ar rokām, apkampt; arī apskaut.
attapt Aptvert; saprast (kas darāms), pagūt (ko izdarīt).
uzlēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri.
ņemt ļaunā apvainoties (par ko), uztvert (ko) kā pāridarījumu.
uzmest lūpu apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
apslāpēt Apvaldīt; arī apspiest.
ola Apvalkā ietverta, no organisma izvadīta ovāla (putnu, arī dažu dzīvnieku) olšūna.
grupēt Apvienot grupās, sadalīt grupās (pēc kopējas pazīmes); arī klasificēt.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
bio Apzīmējums bioloģiskajās saimniecībās ražotai produkcijai, arī produkcijai, kuras ražošanā izmantotas bioloģiski audzētas izejvielas.
apziņa Apzināšanās; izpratne, arī izjūta.
mistifikācija Apzināta maldināšana, arī krāpšana (piem., uzdodot viltojumu par senlaiku literāru darbu).
obskurantisms Apzināta rīcība, lai (kas) netiktu izpausts, nekļūtu zināms; vēršanās pret garīgu progresu.
žests Apzināta vai neapzināta kustība (parasti ar roku), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
mocīt Apzināti darīt (kādam) fiziskas sāpes, mokas, ciešanas; spīdzināt.
rakt kapu (kādam) apzināti darīt ļaunu, censties pazudināt.
piecirst Apzināti darīt tā, lai (kādam) iepatiktos.
atriebt Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
atriebties Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
iegriezt Apzināti nodarīt (kādam) ko sliktu, ļaunu.
ar nodomu apzināti, tīši (ko darīt, veikt).
sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums; arī zināšanas, izpratne; jēga.
prāts Apziņa; arī izpratne, domas.
atšaut Ar (parasti medību ieroča) šāvienu atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu dzīvniekam).
slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēka, cilvēku kopuma) darbību (piem., bruņotā cīņa, uzbrukumā).
aizstāvēt Ar aktīvu rīcību, arī nostāju sargāt, nodrošināt (pret ko nevēlamu); aizsargāt.
āķēt Ar āķi aizdarīt (ciet), kabināt (klāt), savienot (kopā).
spīdzināt Ar apzinātu, mērķtiecīgu rīcību radīt (kādam) lielas fiziskas, arī psihiskas ciešanas.
subjekts Ar apziņu apveltīta būtne (cilvēks), kas izzina īstenību un iedarbojas uz to; tas, kas ir darbības, procesa darītājs, veicējs.
vaga Ar arklu (arī, piem., ar īpašu vagu veidotāju) izveidots garens padziļinājums augsnes virskārtā.
griezt Ar asu rīku, priekšmetu sadalīt daļās, atdalīt no veselā; arī smalcināt.
uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
iebarot Ar barību pielabināt, padarīt drošu, paklausīgu (dzīvnieku).
ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, paklausīgu (dzīvnieku).
ar smagu sirdi ar bažām, nelabprāt (ko darīt), nojaušot ko ļaunu.
uzblīkšķināt Ar blīkšķi uzsist, arī sasist; radīt blīkšķi (piemēram, šaujot).
uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni), arī izgatavot (koka priekšmetu).
tēst Ar darbarīku šķelt nost, līdzināt; šādā veidā darināt (ko).
dziedināt Ar dažādiem līdzekļiem padarīt veselu, atjaunot veselību.
pušķot Ar dekoratīviem elementiem, ziediem u. tml. darīt (ko) skaistāku; rotāt, greznot.
apdziedāt Ar dziesmām cildināt, slavināt, arī apdzejot.
ekseļi Ar ekseļmašīnu sasmalcināta lopbarība.
nogrozīt galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, arī pārmetumu.
sagatavot Ar garīgu darbību, garīgu piepūli izveidot, arī apgūt; organizējot, mēģinot u. tml. izveidot, sarīkot.
grāmatniecība Ar grāmatu ražošanu, izplatīšanu, glabāšanu un lietošanu saistītu darbību kopums (grāmatu izdošana, tirdzniecība, arī bibliotēku darbs, bibliogrāfija u. tml.).
uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
cīnīties Ar grūtībām, ilgi darboties (ap ko), darīt (ko).
velt Ar grūtībām, neskaidri, arī lēnām teikt, runāt (ko).
iejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku transportlīdzeklim, darbarīkam).
jūgt Ar iejūgu saistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
izgudrēm Ar iepriekšēju slēptu nodomu, arī ar viltību.
transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
celibāts Ar īpašu solījumu saistīta (mūku, garīdznieku u. tml.) atteikšanās no laulības dzīves un seksuālajām attiecībām; šāda dzīvesveida ievērošana.
atdarināt Ar izturēšanos, balsi u. tml. darīt (ko) līdzīgi (kam); veidot, darināt (ko) pēc kāda parauga.
rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu atklāt, darīt zināmu (ko).
nerādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu nepaust, nedarīt uztveramu (ko).
rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu paust, darīt uztveramu (ko).
kārdināt Ar izturēšanos, runu u. tml. censties izraisīt kādā vēlēšanos, kāri (pēc kā, ko darīt); būt par cēloni, ka kādam rodas vēlēšanās, kāre (pēc kā, ko darīt).
kaitējums Ar kāda darbību vai bezdarbību izraisīts nevēlams, pēc likuma sodāms nodarījums.
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
piesmērēt Ar kādu ierakstu, uzrakstītu tekstu u. tml. (ko) sabojāt, padarīt nederīgu.
kinotehnika Ar kinofilmu ražošanu saistīto māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, kā arī tehnisko iemaņu, paņēmienu kopums.
mūmija Ar konservējošām vielām pret trūdēšanu apstrādāts miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermenis.
saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī kā (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
aizlakot Ar laku aizdarīt, hermētiski noslēgt.
ielabot Ar lauksaimnieciskiem pasākumiem padarīt (augsni) auglīgāku.
gastroskops Ar lēcu sistēmu un gaismas avotu aprīkots instruments kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas apskatei.
uzmocīt Ar lielām grūtībām uzdabūt virsū (uz kā, kam, arī kur); ar lielām grūtībām uzdabūt augšā.
šņakāt Ar lielu apetīti, arī trokšņaini ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ar abām rokām ar lielu prieku, sajūsmu, ar lielu aizrautību, dedzīgi, intensīvi (ko darīt).
satvert Ar lūpu, žokļu kustību, panākt, ka (kas) nokļūst mutē, arī atrodas kādā stāvoklī (par dzīvniekiem).
vārdošana Ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piem., uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana.
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem (slimo cilvēku, orgānu, organisma daļu) darīt veselu.
nosusināt Ar meliorācijas paņēmieniem novadīt lieko ūdeni (kādā teritorijā), padarīt (augsni, zemi) sausāku.
uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur).
spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes māņu tēls, kas iedveš bailes; arī rēgs.
iedīdīt Ar neatlaidību, stingrību, arī nesaudzīgu bardzību iemācīt (kādam ko); iedresēt.
uzmakšķerēt Ar nelielu piepūli, arī neviļus, negribēti uzdabūt augšā (no kurienes).
atrunāt Ar pārliecināšanu censties panākt, lai atsakās (ko darīt).
neapnicis Ar patiku, bez apnikuma (ilgstoši ko darīt).
labprāt Ar patiku; arī neiebilstot.
spīlēt Ar piepūli aut, ģērbt (ko) ļoti šauru, cieši piegulošu, arī ar piepūli virzīt (ķermeņa daļu kur iekšā).
berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
ar zobiem un nagiem ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzaut (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
uzstibīt Ar pūlēm, grūtībām uznest, arī uzvilkt, uzstumt (ko smagu).
plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
skatīt Ar redzi uztvert (ko) parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā); iepazītu (to); arī redzēt.
reklamēt Ar reklāmu piesaistīt uzmanību, palielināt pieprasījumu (precei vai pakalpojumam), padarīt (ko) populāru.
ordinēt Ar reliģisku ceremoniju iesvētīt garīdznieka amatā.
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt garīdznieka amatā; ordinēt (garīdznieku).
ieriebt Ar rīcību, runu, izturēšanos sagādāt (kādam) nepatikšanas, izdarīt ko ļaunu.
plātīt rokas ar roku kustībām sānis paust neziņu, nevarību.
rullēt Ar rulli (2) līdzināt, darīt blīvu, gludu; veltnēt.
saķīmiķot Ar sarežģītiem vai viltīgiem paņēmieniem izdarīt, izveidot (ko).
sarkanīgs Ar sarkanu nokrāsu, iesarkans, arī gaiši sarkans.
pietaisīt Ar saviem izkārnījumiem padarīt netīru (ko).
atsaldēt Ar savu izturēšanos, rīcību padarīt (kādu) vienaldzīgu, mazināt (viņa) vēlmi tuvoties, sadarboties.
izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piem., psihisku stāvokli, attieksmi).
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī).
sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piem., jubilejā, svētkos.
rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
pārveidot pasauli ar savu rīcību censties darīt labu, izmainīt to, kas ir slikts, nepareizs.
parādīt Ar savu rīcību, izturēšanos izpaust, padarīt uztveramu (piem., personības, rakstura īpašību, attieksmi).
kaitēt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
mudināt Ar savu runu, žestiem, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (piemēram, zilumu, ievainojumu).
noskatīt Ar skatienu novērtēt, nopētīt (kādu, arī ko).
apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert; skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
tēlot Ar skatuves mākslas, kinematogrāfijas u. tml. līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi, filmu); atveidot izrādē, iestudējumā, filmā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt; ar skrošu šāvienu savainot.
sadragāt Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek salauzts, sapostīts.
sadragāt Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu).
uzdzīt Ar spēku (piemēram, triecienu) uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
paspert Ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
urbties Ar spiedienu tikt virzītam, virzīties (kur iekšā, arī kam cauri) – par ko smailu.
spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā.
izspert Ar spiedienu, arī triecienu izgrūst, izsviest.
granāta Ar sprāgstvielām pildīts munīcijas priekšmets pretinieka iznīcināšanai nelielā attālumā; arī artilērijas šāviņš.
triekt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās (parasti ātri) noteiktā virzienā.
žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.)
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
uzgrūst Ar svarcelšanas tehnikas paņēmienu (grūžot no krūtīm) pacelt un noturēt izstieptās rokās virs galvas; arī pacelt ar vienu roku virs galvas.
uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2).
sports Ar šādām nodarbībām saistīts priekšmets, vieta, telpa, arī nozare, speciālists u. tml.
skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piem., ūdeni).
uztriekt Ar triecienu, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
aizsisties Ar troksni strauji aizvērties, aizdarīties; aizcirsties.
sprāgt Ar troksni vērties vaļā, arī atdalīties, strauji virzīties nost (par priekšmetiem).
apvārdot Ar vārdošanu padarīt (parasti produktus) spējīgus dziedināt, novērst ļaunumu.
terorizēt Ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
pakļaut Ar varu panākt, ka (tauta, valsts) nonāk (kā) atkarībā.
izspiest Ar varu, draudiem u. tml., arī piespiežot (kādu), panākt (ko).
atvēzēties Ar vēzienu pacelt, atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (gatavojoties sitienam, sviedienam u. tml.).
izlikt cilpas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
izlikt lamatas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
izlikt slazdus ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
atvilt Ar viltu, arī negodīgi atņemt.
depeša Ar ziņnesi sūtīta, steidzama vēstule vai ziņa; arī telegramma.
priekšdurvis Ārdurvis; dubultdurvju priekšējās (pirmās) durvis; arī parādes durvis.
konfigurācija Ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piem., celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai); arī apveids.
vainags Ārējais, retinātais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis.
kesons Arhitektonisks veidojums – padziļinājums griestos, arī arku un velvju iekšējās virsmās.
gotika Arhitektūras, arī tēlotājmākslas stils Rietumeiropā 12.–16. gs., kam raksturīgas vertikālas, uz augšu vērstas līnijas.
rīt arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
rītā arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
vērstuve Arkla darbīgā daļa – izliekta tērauda plāksne, kas piestiprināta arkla korpusam zemes aršanai, arī irdināšanai.
citrusaugļi Aromātiski citrusaugu augļi (citroni, apelsīni, mandarīni, greipfrūti u. tml.).
pētersīļi Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar divkārt un trīskārt plūksnainām lapām.
dilles Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar ļoti smalki plūksnainām lapām un dzelteniem ziediem; [Anethum graveolens].
pupumētra Aromātisks panātru dzimtas garšaugs, kura garša un aromāts līdzīgs melno piparu garšai un aromātam un kuras lapas parasti pievieno pākšaugu ēdieniem, arī kartupeļiem, gaļas un zivju ēdieniem, marinējumiem, mērcēm.
vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
aizart Arot aizdarīt, aizbērt (ciet).
uzvērst Arot apvērst (zemi); arī uzart.
uzart Arot padarīt irdenu, bez apauguma u. tml.; arot, padarot irdenu, sabojāt.
apstrādāt Arot, ecējot, rušinot u. tml., sagatavot (zemi, tīrumu) sējai, stādījumiem, arī apkopt sējumus, stādījumus.
vārdot Ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piem., uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
apriebt Ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml.; apvārdot.
traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kas sniedz pirmo palīdzību traumu gadījumos; traumu punkts.
pārart Art vēlreiz, no jauna (tīrumu, lauku u. tml.); arī kārtāt.
mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt.
uzknābt Asi, arī dzēlīgi ko pateikt (kādam, par ko).
uzasināt Asinot padarīt smailu.
uzasināt Asinot panākt, ka (darbarīks ar asmeni, priekšmets ar šķautnēm) iegūst vēlamo asumu; uztrīt.
noasināt Asinot, drāžot, tēšot u. tml., padarīt asu, arī smailu.
liesa Asinsrades un limfātiskās sistēmas orgāns, kas funkcionē arī kā asins rezervuārs.
lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml.; lamas, kurās izpaužas ļauna novēlējums.
atbultēt Atbīdot bultu, aizbīdni, atdarīt.
labi Atbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); atbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
metodisks Atbilstoši metodikai (1) plānveidīgi; arī sistemātiski, regulāri.
novelt uz (kāda) pleciem atbrīvojoties no kā smaga, grūta, arī nepatīkama, panākt, ka to uzņemas cits.
emancipācija Atbrīvošana vai atbrīvošanās no pakļautības, atkarības, aizspriedumiem.
emancipēt Atbrīvot (kādu) no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem.
atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu).
atmīnēt Atbrīvot no mīnām, spridzekļiem u. tml.; padarīt nekaitīgu (piem., lādiņu).
tikt vaļā atbrīvoties (no kā, arī no kāda).
novelt no saviem pleciem atbrīvoties no kā smaga, grūta, arī nepatīkama.
plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu).
attaisīt Atdarīt (piem., atverot plakstiņus).
atkosties Atdarīt (piem., pasakot pretī ko nepatīkamu).
atlīdzināt Atdarīt ar labu.
gandarīt Atdarīt, atmaksāt, pēc tam izjūtot apmierinājumu, iegūstot sirdsmieru.
atspēlēties Atdarīt, atriebties.
atdabūt Atdarīt, atvērt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
atvērt Atdarīt.
atvērties Atdarīties; kļūt vaļējam, pieejamam.
veiktspēja Atdeves vai rezultativitātes, arī uzvedības mērījumi sistēmām, kas nereti tiek veikti ne tikai, lai mērītu atdevi, bet arī lai veiktu procesu optimizāciju (datorikā, inženierijā, ekonomikā, administratīvajā pārvaldē u. c.).
nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piem., zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
atgūties Atgūt, piem., savaldību, spēju skaidri domāt; atgūt nepieciešamo fizisko un garīgo spēku.
atkāpties Atiet (no kāda), atstājot vienu, arī netraucējot.
reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, arī pēc intensitātes mazināšanās – par dabas parādībām).
pārlādēt Atjaunot, arī izveidot, pārlikt vēlreiz no jauna (piem., programmatūru, fotogrāfijas datorā); pārlikt (datus, informāciju), piem., no vienas datora programmas uz otru.
uzspodrināt Atjaunot, papildināt, padarīt labāk izmantojamu (ko, piemēram, karjerā).
nikotīnisms Atkarība no nikotīna.
recidivēt Atkārtoti izdarīt noziegumu.
bakstīt Atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest vai grūst; arī durstīt.
izvilkt (dienas) gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
izvilkt dienasgaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
(iz)celt (dienas) gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
rakt augšā atklāt, darīt zināmu (piem., ko aizmirstu).
uzķert Atklāt, pamanīt, arī izprast.
grēksūdze Atklāta atzīšanās kādā nodarījumā un tā nožēlošana.
apvainot Atklāti pateikt, ka uzskata par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
publicitāte Atklātība, plaša pieejamība, atvērtība; plaša atpazīstamība, popularitāte sabiedrībā, arī reklāma.
filokartija Atklātņu, arī grāmatzīmju kolekcionēšana.
miskaste Atkritumu tvertne, arī tās saturs.
sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
kurtāža Atlīdzība māklerim vai brokerim par starpniecību darījumā.
komisija Atlīdzība par darījuma izpildi.
sāpju nauda atlīdzība par fizisku nodarījumu vai aizskārumu.
samaksa Atlīdzība par padarīto darbu, pakalpojumu u. tml.
nepalikt parādā atlīdzināt; atdarīt ar to pašu.
uzloks Atloks; arī uzlocījums.
ziņa Atļauja (kādam, piem., ko darīt).
atbrīvot Atļaut nepildīt (kādus pienākumus, saistības), nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar darba ņēmēju).
atļauties Atļaut sev, dot iespēju sev (darīt ko kārojamu, ne vienmēr iespējamu u. tml.); iegādāties, lietot.
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ievirzās, novietojas (kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
atvilkt elpu atpūsties (pēc fiziskas un garīgas piepūles).
izvēdināt galvu atpūsties pēc garīga darba (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
izvēdināt smadzenes atpūsties pēc garīga darba (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
zvilnis Atpūtai guļus, pusguļus, arī pussēdus paredzēts ērts krēsls, dīvāns.
kankāns Ātra, strauja deja, kam raksturīgi augsti un sparīgi kāju vēzieni; šīs dejas mūzika.
uzkoda Ātrai uzēšanai sagatavots ēdiens; arī uzkožamais.
būt Atrasties (kā) rīcībā, zināšanā, arī eksistēt (kāda) apziņā.
iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem); plūst (par šķidrumu).
stāvēt Atrasties neizmantotam, novārtā, arī nevēlamā stāvoklī.
pludot Atrasties, arī izplatīties (piem., uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
saskarties Atrasties, arī šķietami atrasties tieši līdzās.
smakt Atrasties, dzīvot nebrīvē, arī grūtos, nomācošos apstākļos.
spietot Atrasties, pārvietoties kustīgā kopumā (kur, pie kā, ap ko) – par kukaiņiem, arī putniem.
būt Atrasties, uzturēties (kur), arī ierasties, piedalīties (par cilvēkiem).
rikšot Ātri iet, arī skriet (par cilvēkiem).
sperties Ātri iet, arī skriet kādā virzienā.
spert Ātri iet, arī skriet; sperties (3).
lēkšot Ātri iet, arī skriet.
izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
nelikt lūgties ātri piekrist ko darīt.
uzmesties Ātri uziet, uzskriet, arī uzbraukt.
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
uzspolēt Ātri, ar paātrinājumu braukt; pieļaut, arī panākt, ka transportlīdzekļa riteņi (ritenis) brīdi griežas uz vietas, buksē.
izšaut Ātri, arī īsi pateikt.
izšauties Ātri, arī īsi tikt pateiktam.
izrīt Ātri, arī negausīgi izēst, izdzert.
pāršmaukt Ātri, arī paslepus pāriet, pārskriet, arī pārbraukt (pāri kam, pār ko).
uzmest aci ātri, arī pavirši ieskatīties.
uzmest acis Ātri, arī pavirši ieskatīties.
uzšņāpt Ātri, arī pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt; ātri uzzīmēt.
novicot Ātri, enerģiski (ko) paveikt, izdarīt.
vicot Ātri, enerģiski (ko) veikt, darīt.
sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apsēst, arī ierīt (kā) lielāku daudzumu.
atsviest Ātri, nevērīgi, arī asi atbildēt (kādam).
samest Ātri, parasti ar noteiktām kustībām izveidot (piem., mezglu); arī samudžināt.
tekāt Ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, arī skriet šurp turp, dažādos virzienos.
steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (virzīties, ko darīt, veikt).
traukt Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt); traukties.
traukties Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt).
uzlidot Ātri, vieglā gaitā uziet, uzskriet; arī ātri uzbraukt.
atmaksa Atriebība, atdarīšana.
atgremot Atrīt mutē (barību no priekškuņģa) un pilnīgi sakošļāt (par atgremotājiem).
atrijas Atrīta barība (ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus).
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (darīt ko tā attālināšanās virzienā).
segt Atrodoties (kam) virsū, apklāt, darīt neredzamu.
aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, padarīt (ko) nesaskatāmu, neredzamu; aizklāt.
ašs Ātrs, arī straujš, veikls.
knašs Ātrs, straujš; arī veikls.
vantis Atsaites (virves, troses) mastu, arī citu apaļkoku noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
ekspropriēt Atsavināt īpašumu (parasti piespiedu veidā, neatkarīgi no īpašnieka gribas).
klēts Atsevišķa (parasti koka) ēka labības un dažu citu pārtikas produktu, arī apģērba glabāšanai.
relaksēties Atslābināties, atbrīvoties no sasprindzinājuma, stresa; arī atpūsties.
piespalvot Atstājot (kur) spalvas lielākā daudzumā, padarīt netīru (ko) – parasti par suni, kaķi.
paturēt Atstāt sev, pie sevis, arī savā rīcībā, īpašumā.
sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piem., ar pasta, interneta starpniecību (ko) lielākā daudzumā; nosūtīt, arī atsūtīt, piem., ar pasta, interneta starpniecību (kā lielāku daudzumu).
diferenciāls Atšķirīgs, dažāds (atkarībā no kāda nosacījuma).
nestandarta Atšķirīgs, individuāls; arī neparasts, oriģināls.
izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita; panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita; vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties pagūt (izdarīt ko).
gavēnis Atteikšanās no noteikta veida (parasti gaļas) ēdieniem vai neēšana vispār, kā arī citu ierobežojumu ievērošana baznīcas noteiktajā laikā; attiecīgais laika posms.
boikots Atteikšanās piedalīties (kur), darīt (ko).
liegties Atteikties (ko darīt).
iezīmēt Attēlot, atveidot, arī ieskicēt (piem., daiļdarbā).
plāns Attēls, kurā shematiski norādīta (kā) pārvietošanās, arī pārvietošanās ceļš, virziens, secība.
boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana, lai ietekmētu kādu valsti, iestādi, personu; ar šādu mērķi organizēta tirdzniecības pārtraukšana.
uzbrukt Attiecīgi izturoties (piemēram, metoties virsū) nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
spert soļus attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt (ko), arī izmantot attiecīgus līdzekļus.
cieņa Attieksme un izturēšanās, kurā izpaužas (kāda cilvēka) zināšanu, nopelnu atzīšana, arī godbijība (pret kādu, ko).
ietiekties Attiekties arī uz citu (nākotnes vai pagātnes) laika posmu.
perspektīva Attīstība, virzība nākotnē (par notikumu, procesu u. tml.); arī izredzes.
vēsture Attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums.
inteliģence Attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, plašas, vispusīgas zināšanas, augsta uzvedības kultūra.
plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (piem., norisi, darbību).
atturēties Atturēt sevi (piem., no kaitīga ieraduma, iegribas); izvairīties (ko darīt).
gaidīt Atturēties uz laiku (no kādas darbības, rīcības), neuzsākt (ko darīt).
salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski; ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
uztvert Atveidot, arī analizēt apziņā (īstenības priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem).
stāvēt acu priekšā atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
stāvēt acīs atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
mute Atvere ar dobumu sejas lejasdaļā, kas paredzēta barības uzņemšanai, skaņu veidošanai.
aizdare Atvērums, kas speciāli izveidots un aprīkots (kā) aizdarīšanai.
atelpa Atvieglojums, miers (piem., pēc garīgām, fiziskām grūtībām).
nodzert magaričas atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
sadzert magaričas atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
apvainojums Atzinums, ka tiek uzskatīts par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība parādību attieksmēs; likums, likumība.
noliegt Atzīt (ko) par neesošu vai nepatiesu un izpaust, darīt zināmu (to).
apmierināt Atzīt (prasību, sūdzību u. tml.); dot gandarījumu.
attaisnot Atzīt par pieļaujamu; būt par apstākli, kas pieļauj (ko darīt).
noplātīt rokas atzīt savu bezspēcību, nespēju (ko darīt, ietekmēt).
pieteikties Atzīt sevi (par ko) un darīt to oficiāli zināmu.
nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
ņemt uz sevi vainu atzīt sevi par vainīgu; uzņemties atbildību par nodarījumu.
uzņemties vainu (uz sevi) atzīt sevi par vainīgu; uzņemties atbildību par nodarījumu.
paparžaugi Augi, piem., kosas, staipekņi, papardes, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa.
dārzkopība Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu, puķu un to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī apstādījumu ierīkošana; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fizisku un garīgu briedumu; izaugt (1).
sazelt Augot attīstīties, arī sazaļot.
pieaugt Augot fiziski un garīgi attīstīties, sasniegt pilngadību; izaugt.
uzaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) – par augiem, to daļām.
parazītaugs Augs, kas pilnīgi vai daļēji pārtiek no citu dzīvo organismu barības vielām.
irdne Augsnes, zemes irdenā virskārta; arī augsne, zeme.
prelāts Augsta garīga amatpersona katoļu un anglikāņu baznīcā.
versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
profesionālisms Augsta līmeņa prasme, zināšanas un pieredze kādā profesijā vai darbības veikšanā; profesionālā meistarība; profesionalitāte.
tiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi; komandtiltiņš; arī stūres māja.
robeža Augstākā (arī zemākā, pēdējā u. tml.) pieļaujamā pakāpe.
plaukums Augstākā (garīgo spēju, talanta, fiziskā spēka u. tml.) izpausme, attīstība.
virsotne Augstākā (kādas darbības, rīcības, norises, arī parādības) pakāpe, izpausme, arī sasniegums.
pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (augiem un to daļām); arī pilngatavība.
pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (garīgām spējām, talantam, spēkam u. tml.).
patriarhs Augstākā garīgā amatpersona pareizticīgo baznīcā.
katolikoss Augstākā garīgā amatpersona, baznīcas galva (armēņu apustuliskajā, Gruzijas pareizticīgo baznīcā).
providence Augstākā griba, kas lemj visas pasaules likteņus, arī kaut kā iepriekšēja nolemtība.
krīvu krīvs augstākais garīdznieks, virspriesteris.
kalifs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; halīfs.
halīfs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; kalifs.
virspavēlnieks Augstākais pavēlnieks, augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
premjerlīga Augstākās meistarības līga (piem., kādās sporta spēlēs).
arhierejs Augstākas pakāpes pareizticīgo baznīcas garīdznieks.
koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo) garīdznieku apspriede.
kapituls Augstāko garīdznieku kolēģija.
sinode Augstāko garīdznieku padome (katoļu un pareizticīgo baznīcā); garīdznieku un laicīgo personu padome baznīcas lietu kārtošanai (protestantu baznīcā).
splīns Augstprātība, untumainība, ārišķīgums; arī īgnums, sapīkums.
vīzdegunīgs Augstprātīgs, nicīgi iedomīgs, arī uzpūtīgs, pārlieku izvēlīgs.
lielskungs Augsts feodālis (piem., grāfs, hercogs); arī valdnieks.
smalks Augsts, skanīgs, arī pakluss (par skaņu).
ekselence Augstu valsts amatpersonu, diplomātu, garīdznieku u. tml. tituls; attiecīgā uzrunas forma.
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums; arī treļļi.
plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
augšgals Augštece, arī tās apkārtne.
vadaudi Augu audi, pa kuriem pārvietojas ūdens un tajā izšķīdušās barības vielas.
hidroponika Augu audzēšana bez augsnes barības vielu šķīdumā vai augsnes aizstājējos.
dievkrēsliņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst dažādi augi, arī kaučukaugi.
uzkrājējaudi Augu pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas.
okroška Aukstā zupa, ko gatavo no rupjmaizes maizes kvasa, arī no rūgušpiena vai kefīra, pievienojot olas, gaļu, zaļumus un citas piedevas.
zaķene Ausaina zaķādas, arī trušādas cepure.
bankomāts Automātiska iekārta skaidras naudas izņemšanai, arī dažu maksājumu izdarīšanai no personīgā bankas konta.
melnā kaste automātisks lidojuma vai vilciena kustības datu ierakstītājs, kas paliek neskarts arī pēc transportlīdzekļa avārijas.
autora teksts autora vēstījums, arī piebildes, remarkas atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas.
prestižs Autoritāte, reputācija, arī cieņa, ietekme.
vīķauzas Auzu un vīķu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
zirņauzas Auzu un zirņu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
avīžniecisks Avīžniecībai, arī avīzēm raksturīgs; ar avīžniecību, arī ar avīzēm saistīts.
lopbarības raugs B grupas vitamīniem un olbaltumvielām bagātināta barības piedeva lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā.
nikotīnskābe B grupas vitamīns, kas organismā veicina gremošanas trakta un nervu sistēmas darbību (arī PP vitamīns).
trīcēt par savu ādu baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
drebēt par savu ādu baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
drebelīgs Bailīgs, nedrošs; nevarīgs.
izbakstīt Bakstot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); bakstot padarīt viscaur caurumainu.
variācija Baletā – neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
sārts Bāli, arī gaiši sarkans, sarkanīgs.
izbalsināt Balsinot padarīt baltu, tīru.
karbamīds Balta, kristāliska viela, ko izmanto, piem., mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā.
jātvingi Baltu cilšu grupa, kas dzīvoja tagadējās Lietuvas, Polijas, arī bijušās Prūsijas teritorijā.
lauma Baltu mitoloģijā – meža gars sievietes izskatā; arī burve, ragana.
bonuss Balva, arī kāds cits labums, kas tiek piedāvāts klientam.
iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
komercbanka Banka, kas pieņem noguldījumus, kreditē uzņēmumus un privātpersonas, kā arī veic operācijas ar vērtspapīriem, pārskaitījumus, akreditīvu operācijas u. tml.
sadot sutu bargi norāt, arī izlamāt.
sadot pirti bargi norāt, arī izlamāt.
ēsma Barība, ko (dzīvnieks) labprāt ēd.
papildbarība Barība, ko dzīvnieki saņem papildus pamatbarībai.
ēsma Barība, ko lieto dzīvnieku pievilināšanai.
izēdas Barības paliekas, ko neapēd dzīvnieki.
izkārnījumi Barības pārstrādes atkritumprodukti, kas sakrājas resnās zarnas apakšējā daļā; fekālijas.
guza Barības vada paplašinājums (piem., putniem).
barības vienība barības vērtības standartmērs.
trekns Barības vielām bagāts (parasti par zemi, augsni).
podzols Barības vielām nabadzīga, lauksaimniecībai nelabvēlīga augsne; podzolēta augsne, podzolaugsne.
šķiedrvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; balastvielas.
balastvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; šķiedrvielas.
kalorija Barības vielu enerģētiskās vērtības vienība.
barotne Barības vielu maisījums (parasti mikroorganismu) audu audzēšanai laboratorijas apstākļos.
kafijas bārmenis bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; barista.
barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis.
uzbārstīt Bārstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
svētīt Bārt, lamāt; arī pērt.
ņemt uz grauda (kādu) bārt, rāt, arī izzobot.
delfinārijs Baseins, kurā tur, pētī, kā arī demonstrē delfīnus.
vikārs Baznīcas amatpersonu (piem., bīskapa, abata, garīdznieka) palīgs vai aizvietotājs.
primāts Baznīcas galva – augstākais garīdznieks (metropolīts), kura jurisdikcijai pakļauti visi attiecīgās valsts arhibīskapi.
kantors Baznīcas kora diriģents, ērģelnieks; arī dziedātājs baznīcā.
svētdienas skola Baznīcas organizētas nodarbības (bērniem, arī pieaugušajiem).
vigīlija Baznīcas vakara vai nakts lūgšana pirms lieliem reliģiskiem svētkiem, arī īpaši svarīgā nodomā.
stūķēt Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
aizbāzt Bāžot (ko), aizpildīt, aizdarīt.
uzbāzt Bāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
sirdēsti Bēdas, arī raizes.
nolaisties Beidzot lidojumu, nonākt lejā, zemē; nosēsties – par lidaparātiem, arī to apkalpi, pasažieriem.
valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā.
rakaris Bērns (parasti mazs, arī palaidnīgs).
zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
zaglēns Bērns, kas izdarījis zādzību; arī sīks zaglis.
cilvēkbērns Bērns; arī cilvēks.
krūšautiņš Bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu vai arī piepogā pie apģērba.
aizbērt Berot aizpildīt, aizdarīt; berot likvidēt.
piepildīt Berot, liekot (ko) iekšā, padarīt pilnu (ko).
trīt Berzējot (ar ko, pret ko) panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa) kļūst ass vai asāks; asināt.
saberzēt Berzējot, beržot (starp pirkstiem), padarīt mīkstu, arī sadalīt (ko).
noberzt Berzējot, beržot radīt ādas iekaisumu, sāpes, arī ievainot (piem., par apaviem).
trīt Berzēt (ķermeņa daļu pret ko, ar ko, arī ķermeņa daļas vienu pret otru).
dzēst Berzt (ar dzēšgumiju), slaucīt (ar lupatu, roku) u. tml., lai iznīcinātu, padarītu neredzamu (piem., ko uzrakstītu).
noberzt Beržot nomazgāt, notīrīt, arī izmasēt (ķermeni, tā daļas).
aizbetonēt Betonējot aizdarīt; betonējot padarīt nepieejamu.
dzidrs Bez citu toņu piejaukuma, tīrs, arī ļoti skaidrs (par krāsu, tās toni, arī mirdzumu, spožumu).
(ar) plikām rokām Bez darbarīkiem, palīgierīcēm.
(ar) kailām rokām Bez darbarīkiem, palīgierīcēm.
pliekans Bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piem., par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); sekls (3), banāls.
(ar) gariem zobiem Bez intereses, negribīgi, ar nepatiku (ko darīt).
tukšā gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piem., ko darīt).
zilā gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piem., ko darīt).
tukšā Bez kā vēlama, arī (attiecīgajā situācijā) parasta.
nevilkt laiku garumā bez kavēšanās, iespējami ātrāk (ko darīt, veikt).
dzestrs Bez maiguma, atturīgs, arī paskarbs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kā pa tumsu bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties (piem., ko darīt, veikt).
pa nullēm Bez zaudējumiem, bet arī negūstot peļņu.
draiskuļot Bezbēdīgi, jautri rotaļāties; būt (nedaudz) nerātnam, arī darīt nerātnības.
tingeltangels Bezgaumīga, lēta izprieca, sarīkojums.
kā uz sēkļa izmests bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
kā uz sēkļa izsviests bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
ledains Bezjūtīgs, arī naidīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
benzols Bezkrāsains, gaistošs šķidrums – svarīga ķīmiskās rūpniecības izejviela, arī šķīdinātājs.
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
aizbīdīt Bīdot aizdarīt.
piebīdīt Bīdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzbīdīt Bīdot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
kupena Bieza (piem., lapu, smilšu) kārta, arī kaudze.
pirē Biezenis, kas pagatavots no kartupeļiem vai citiem dārzeņiem, arī augļu masa.
kumšķis Biezi saaudzis, arī savēlies (apmatojuma) kopums.
tumēt Biezināt (šķidrumu); padarīt (ko) tumīgu.
paklājs Biezs (parasti austs) tekstilizstrādājums telpu grīdu (arī sienu) apklāšanai.
nospēlēt Bieži atskaņojot, padarīt apnicīgu.
nodrillēt Bieži atskaņojot, padarīt parastu, apnicīgu.
badināt Bieži atstāt neēdušu, nebarotu; regulāri dot par maz barības.
iedauzīt Bieži sitot, iebaidīt, padarīt (mājdzīvnieku) tramīgu.
noslīkt glāzītē bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, kļūt atkarīgam no alkohola, pagrimt.
noslīkt glāzē bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, kļūt atkarīgam no alkohola, pagrimt.
jādelēt Bieži vai ilgstoši, arī bez noteikta mērķa jāt (zirgu) šurp un turp.
izbraukāt Bieži vai vairākkārt braucot (pa ko), padarīt nelīdzenu, arī izdangāt, izbojāt.
turēt maku vaļā bieži, arī ilgstoši izdarīt maksājumus.
dzert Bieži, sistemātiski, arī daudz lietot alkoholiskus dzērienus.
Valsts drošības komiteja bijušās PSRS represīva iestāde padomju iekārtas aizsardzībai, kā arī izlūkošanai.
stakle Bikšu staru savienojuma vieta; arī kājstarpa.
stāvbiļete Biļete stāvvietā (skatītāju zālē, arī transportlīdzeklī u. tml.).
simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pāri.
premikss Bioloģiski aktīvu vielu un pildvielas maisījums, ar ko bagātina lopbarību, parasti pievienojot kombinētajai spēkbarībai.
izbirdināt Birdinot izkaisīt, arī ļaut, ka izbirst.
domkapituls Bīskapa baznīcas (doma) garīdznieku kolēģija.
mitra Bīskapu un augstāko garīdznieku galvassega.
lapseņu pūznis bīstamu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
lapseņu midzenis bīstamu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
bišu maize bišu barība, ko tās izstrādā no putekšņiem un medus.
pieblietēt Blietējot padarīt blīvu, līdzenu.
noblietēt Blietējot padarīt blīvu, stingru.
pieblietēt Blietējot pieplacināt, padarīt blīvu vai blīvāku.
siksna Blīva, izturīga materiāla lente, ko izmanto par apģērba piederumu, arī dzīvnieku (parasti suņu) pieturēšanai, vadāšanai.
noblīvēt Blīvējot aizdarīt ciet (piem., spraugu).
platīnblonds Blonds ar sudrabbaltas krāsas niansi (parasti par matiem, arī cilvēku ar šādas krāsas matiem).
ārdīt Bojāt (cilvēka organismu, arī atsevišķus orgānus).
mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; šādā veidā vai pagriežot, pastiepjot bojāt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
ēst Bojāt, arī iznīcināt (par kaitēkļiem).
klinčs Boksā – pretinieka aptveršana tuvcīņā, lai viņu kavētu izdarīt sitienus.
sabradāt Bradājot (pa ko), padarīt slapju, netīru (ko); sabrist.
sabradāt Bradājot, staigājot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
piebradāt Bradājot, staigājot padarīt netīru (grīdu, telpu).
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
izdangāt Braucot vai staigājot padarīt (piem., ceļu, lauku) nelīdzenu, bedrainu.
nobraukāt Braukājot saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
nobraucīt Braukot (ar roku, plaukstu) noberzēt, arī noglaudīt (kādu ķermeņa daļu).
pabraukt Braukšus, arī braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabraukt Braukšus, arī braucot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
samba Brazīliešu izcelsmes strauja sarīkojumu deja.
nobremzēt Bremzējot apstādināt (transportlīdzekli), arī ievērojami samazināt (tā) kustības ātrumu.
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
sabrist Brienot (pa ko), padarīt slapju, netīru (ko).
izbrist Brienot izstaigāt (daudzas vietas), arī pārvarēt (piem., grūtības, šķēršļus).
nobrist Brienot, staigājot (pa ko), padarīt netīrus, slapjus (apavus, kājas).
brīnumains Brīnišķīgs, arī neparasts, neredzēts, apbrīnojams.
eliksīrs Brīnumains dzēriens, kas spēj pagarināt dzīvi vai padarīt cilvēku nemirstīgu.
plastisks Brīvi krītošs, arī vijīgs (parasti par tērpu, audumu).
kā kungs Brīvi, neatkarīgi no citiem.
dūrums Brūce, ievainojums, kas radies duršanas rezultātā; arī dūriens (2).
zeltbrūns Brūns ar zeltam raksturīgu nokrāsu, arī spīdumu.
sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, kas vērsts pret tās suverenitāti, politisko neatkarību vai teritoriālo neaizskaramību.
sabružāt Bružājot padarīt neizskatīgu, sabojāt.
nobružāt Bružājot, ilgāku laiku un nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
lama Budistu mūks, garīdznieks zemēs, kur izplatīts lamaisms (Tibetā, Mongolijā).
pieburāt Burājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
saburzīt Burzot padarīt negludu; šādā veidā saspiest mazākā apjomā (parasti ko nevajadzīgu, aizmetamu).
pārvaldīt Būt (kā) valdītājam, turētājam, arī apsaimniekotājam.
pakļauties Būt (kāda) pakļautībā, atkarībā.
šķist Būt (subjektīvam, arī maldīgam) priekšstatam, uzskatam (par ko); likties.
atšķirties Būt ar īpašībām, pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita); arī izcelties.
noaugt Būt ar labi attīstītu, spēcīgu, arī skaistu augumu.
būt (kā) ķertam (uz ko) būt ar sakāpinātu, arī pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.), arī mācēt, zināt.
pakļauties Būt atkarīgam (no kā) un pildīt tā nosacījumus.
zibeņot Būt ātram, straujam, arī veiklam; izcelties ar savu straujumu, ātrumu, arī veiklību.
sēdēt bez maizes būt bez minimāliem iztikas līdzekļiem, arī bez pārtikas.
rokas klēpī turēt būt bezdarbībā, nekā nedarīt.
būt mierā Būt bezdarbīgam, arī nekustīgam.
spēlēt pirmo vijoli Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
sabriest Būt gatavam (ko darīt), nobriest (kam).
būt uz strīpas Būt gatavam, spējīgam ko darīt.
kutēt Būt grūti apvaldāmam, izraisoties (arī šķietami) kādā ķermeņa daļā.
pārsteigt Būt iepriecinātam, izbrīnītam, arī apmulsušam (par ko negaidītu, neparastu).
patikt Būt ieradumam (ko darīt) – par dzīvniekiem.
izdoties Būt iespējamam (ko izdarīt, paveikt); būt iespējai (ko izdarīt).
likt sarkt būt izdarītam slikti, neveiksmīgi, nepareizi u. tml.
nelikt sarkt būt izdarītam, paveiktam labi, veiksmīgi, pareizi u. tml.
atmaksāties Būt izdevīgi, būt vērts (ko darīt).
aizstiepties Būt izstieptam, novietotam, arī aizsniegties (kādā virzienā, līdz kādai vietai).
saskanēt Būt līdzīgam, arī vienādam (pēc satura, formas).
plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skaļi, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskoties.
trakot Būt ļoti kustīgam, nepakļāvīgam, arī agresīvam (par dzīvniekiem).
turēties (cieši) pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
stāvēt pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
(būt) (cieši) pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
svārstīties Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piem., par parādību, norisi, stāvokli).
dusēt Būt mierīgam, rāmam, arī sastingušam (par parādībām dabā).
sēdēt uz narkotikām būt narkotiku atkarībā.
slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam, arī nesaskatāmam (par parādībām dabā).
būt ēnā būt neievērotam, nepamanītam, arī tādam, kas neizceļas.
sēdēt uz ausīm Būt neizdarīgam, nevērīgam.
ēsties Būt nepatikai, dusmām, arī skaudībai u. tml.
trūkt Būt nepietiekamā daudzumā vai pavisam nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti par redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
lidināties pa mākoņiem Būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam.
trīsēt Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu, arī uguni).
vāļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (2).
svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (2).
domāt Būt nolūkam; nolemt, arī iecerēt, gatavoties (ko darīt).
vīties Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
nosegt Būt novietotam, atrasties virsū, pāri, arī priekšā (kam).
nozīmēt Būt nozīmīgam, svarīgam.
tvīkt Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti; arī karst (1).
silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam.
sarūgtināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piem., par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
pievilināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas interese, vēlēšanās (ko darīt, kurp doties).
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt); būt par cēloni tam, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, tieksmi (ko darīt).
sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) ar triecienu (vai triecieniem) tiek sabojāts, padarīts nelietojams.
vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
kņudināt Būt par cēloni tam, ka kņud; arī kutināt.
ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (ko darīt, kam notikt u. tml.).
saliedēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū slapjš.
rūsināt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) rūsē.
paraut Būt par cēloni, ka (kāds) strauji pakļūst zem (kā), arī (kam) apakšā.
uzšūpot Būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi, arī reizēm šūpojas.
uzdzīt Būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas, arī pietuvojas, kļūst sajūtams.
uztriekt Būt par cēloni, ka (piemēram, transportlīdzeklis) ar lielu spēku izvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
sasist Būt par cēloni, ka, piem., sitiena, trieciena rezultātā (kas) tiek bojāts, arī padarīts nelietojams.
vēstīt Būt par pazīmi, zīmi kam gaidāmam, arī kam bijušam.
pārspēt Būt pārākam (par kādu citu); spēt izdarīt ko labāk, vairāk (par kādu citu).
mēgt Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
gulēt uz ausīm Būt pasīvam, nedarīt vajadzīgo.
patikt Būt patikai (ko veikt, darīt).
iedrošināties Būt pietiekami drošam, drosmīgam, lai ko darītu.
vilties Būt sarūgtinātam par savu maldīšanos, kļūdīšanos, arī par kā neīstenošanos.
kontaktēt Būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu); kontaktēties.
kontaktēties Būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu).
nezināt, kur likties būt satrauktam, nespēt nomierināties, nezināt, kur iet, ko darīt.
korelēt Būt savstarpējā sakarībā, savstarpēji atbilst; saistīt (ar ko).
dabūt Būt spiestam (ko darīt).
mirdzināt Būt tādam, arī panākt, ka (kas) spīd, izceļas ar savu spožumu.
rīstīties Būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piem., par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
mīlēt Būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā).
drīkstēt Būt tādam, kam ir atļauts (ko darīt); varēt, būt iespējamam.
mīlēt Būt tādam, kam patīk darīt (ko).
pūkot Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (1).
pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (1).
pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (2).
savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piem., par parādībām dabā, mākslas darbiem).
svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1); būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
ziedēt Būt tādam, kas attīstās, darbojas veiksmīgi, arī būt attīstītam, izplatītam.
ņemt Būt tādam, kas griež, šķeļ vai citādi apstrādā (ko) – par darbarīkiem, ierīcēm u. tml.
saistīt Būt tādam, kas ierobežo (kā) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (ko darīt, kur nokļūt); būt tādam, kas izraisa tieksmi (pēc kā).
vilkt Būt tādam, kas izraisa, arī kur izraisās nepatīkamas sajūtas, sāpes.
turēt Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli; būt par balstu, pamatu (kam).
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.).
spiest Būt tādam, kas pārāk cieši ietver, aptver (ķermeņa daļu), pārāk smagi gulst (uz kā), arī tāds, kas izraisa smaguma, sasprindzinājuma sajūtu.
saukt Būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, kurp doties u. tml.).
komponēt Būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu.
pludot Būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras, arī asinis) – par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
saņemt Būt tādam, kur (kas) ir sajūtams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko ierodoties sajūt.
skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
samigloties Būt tādam, kur, arī kad rodas migla.
uzsist Būt tādam, kurā (arī no kura) strauji (kas) ceļas uz augšu.
sniegties Būt tādam, kura skaitliskā vērtība atbilst (kādam lielumam), arī iekļaujas (kādā lielumu kopā).
plīvot Būt tādam, kurā, arī kam veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu).
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt (2).
varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī spēt (1).
spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem).
pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
slieties Būt vērstam, atrasties, arī celties (kam pāri, virs kā) virzienā uz augšu (parasti par celtnēm, arī augiem).
turēties pie veselības būt veselam, arī saglabāt veselību.
būt pie veselības būt veselam, arī saglabāt veselību.
ziedēt Būt veselīga izskata, arī skaistam (par cilvēku); būt veselīgam (par cilvēka izskatu).
atlikt Būt vienai iespējai (ko darīt); būt vēl nepieciešamam (ko darīt).
zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī augu kopumu); būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
vārgt Būt, arī kļūt vārgam (parasti slimības, nelabvēlīgu apstākļu iedarbībā).
sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko); būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
staipīties Būt, atrasties (kur) vērstam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem gariem, tieviem priekšmetiem, arī veidojumiem, augiem u. tml.).
būt spīlēs būt, atrasties ļoti nevēlamos, arī bezizejas apstākļos, situācijā.
stāvēt priekšā būt, notikt turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
esence Būtība; būtiskā, svarīgākā kopsavilkums, kvintesence.
pieturpunkts Būtiskākais, svarīgākais (tekstā), kas ņemams vērā, iegaumējams, dod pamatu kādai rīcībai u. tml.
kvintesence Būtiskāko pazīmju, īpašību kopums, īss kopsavilkums; pats galvenais, svarīgākais.
galvenais Būtiski, īpaši svarīgi.
saldais pārītis būtnes (parasti cilvēki) starp kuriem ir liela pieķeršanās, arī mīlestība.
baļķis Būvmateriāls – apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals.
izbužināt Bužinot izjaukt, izpurināt, padarīt kuplāku.
uzbužināt Bužinot sakārtot, padarīt kuplāku (piemēram, frizūru).
vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
rīkle Cauruļveida orgāns starp mutes dobumu un barības vadu.
tēraudkausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē tēraudu.
slīdceliņš Celiņš, arī īpaša josla, kas ir slīdes kustībā.
atkarība Cēloniska sakarība (ar citu parādību, faktoru u. tml.).
blamēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu.
krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, uzkodu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve.
māja Celtne dzīvošanai, arī sabiedriskām vai saimnieciskām vajadzībām.
ferma Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
morgs Celtne, arī telpa līķu novietošanai, glabāšanai, identificēšanai, secēšanai.
nams Celtne, arī telpa, kurā ir, parasti atklāts, pavards.
kapliča Celtne, telpa mirušo novietošanai līdz apbedīšanai un arī bēru ceremonijai.
būve Celtniecības objekts, ko ceļ; arī (gatava) celtne.
uzbrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota uzbraukšanai (uz kā).
pauninieks Ceļojošs sīktirgotājs, kas lauku iedzīvotājiem iznēsāja vai izvadāja preces, arī (ko) uzpirka.
uzcelt Ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas); arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
taisīties vaļā censties atbrīvoties (no kāda, arī no kā, kas traucē).
vairīties Censties ko nedarīt.
slēpt pēdas censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.
piesiet Censties padarīt (kādu) par vainīgu (kādā nodarījumā).
vēdināt galvu censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd sasprindzinājums pēc garīga darba; atpūsties.
vēdināt smadzenes censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd sasprindzinājums pēc garīga darba; atpūsties.
uzmudināt Censties panākt (piemēram, ar runu, saucieniem), ka (kāds) ko dara ātrāk, sparīgāk u. tml.
rosināt Censties panākt, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās (ko darīt); mudināt.
muļķot Censties panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; arī mānīt, krāpt.
tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4).
pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt).
lūkot Censties, mēģināt (ko darīt, īstenot).
raudzīt Censties, mēģināt (ko darīt).
mēģināt Censties, pūlēties (ko paveikt, izdarīt).
likt pie sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot).
galvenais Centrālais, visnozīmīgākais, arī vislielākais (kādā sistēmā).
apbrūnināt Cepot, grauzdējot, padarīt (ko) no virspuses brūnganu vai brūnu.
iecirst Cērtot ievirzīt, sparīgi ietriekt (kur iekšā).
atcirsties Cērtot kļūt neasam (par darbarīku).
sacirst Cērtot ļoti savainot, arī nonāvēt.
atcirst Cērtot padarīt neasu (darbarīku).
sacirst Cērtot, arī durot, izkožot u. tml. sabojāt.
sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi.
sālsmaize Ciemakukulis (sāls un maize vai arī cits cienasts), ko pasniedz tam, kuru, apciemo pirmo reizi viņa jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
zemlikas Cienasts mirušo gariem; arī laikposms, kad tiek likts šāds cienasts.
groziņš Cienasts, ar ko katrs piedalās kopīgā saviesīgā sarīkojumā.
magaričas Cienasts, mielasts (ar iedzeršanu), slēdzot savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
apdedzināt pirkstus ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
apdedzināt nagus ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
nobultēt Cieši aizdarīt (ar bultu, stieni u. tml.); aizbultēt.
sažņaugt Cieši apņemt (ar ko), saspiest, arī sašaurināt.
savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2).
sarauties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus; arī saliekties (1).
griezt zobus cieši sakostiem zobiem izdarīt sāniskas košļāšanas kustības, radot raksturīgu čirkstošu skaņu.
sakost Cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piem., sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot.
noslēgt Cieši, blīvi aizdarīt, aiztaisīt.
sērsna Cieta, blīva sniega virskārta, arī ledus garoza, kas veidojas sniegam atkūstot un pēc tam sasalstot.
pesārijs Cietas gumijas vai metāla gredzens dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī, ko lieto arī kontracepcijas nolūkā.
žoklis Ciets hitīna veidojums (bezmugurkaulniekiem); galvas skeleta daļa (mugurkaulniekiem), kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
krams Ciets, pelēcīgs silīcija iezis, no kura akmens laikmetā gatavoja ieročus un darbarīkus; šā ieža gabals.
zeks Cietumnieks, ieslodzītais; arī bijušais ieslodzītais.
ko nagi nes cik ātri vien spēj (ko darīt).
cik (tik) uziet Cik gribas, cik vēlas (piem., ko darīt).
līdz galam (atvērt, atdarīt) (durvis, logu u. tml.) cik iespējams plaši, pavisam vaļā, pilnīgi atvērt, atdarīt u. tml.
par visu naudu cik vien iespējams (ko darīt).
platums Cik vien plati (arī plaši) iespējams.
godināt Cildināt, arī sveikt (kādu, parasti publiski); izturēties ar goddevību (pret ko).
krūze Cilindriskas, arī citādas formas (parasti keramikas, stikla) trauks ar osu (šķidrumam).
tīne Cilindrveida, konusveida vai mucveida tvertne ar vāku graudu, miltu un citu produktu, kā arī tekstiliju glabāšanai.
jaunrade Cilvēka darbība, kas rada kvalitatīvi jaunas (parasti garīgas) vērtības.
darbaspēks Cilvēka fizisko un garīgo spēku kopums, kas tiek izmantots ražošanas procesā.
intelektuālās attīstības koeficients cilvēka garīgās attīstības, viņa zināšanu līmeņa un informētības rādītājs, ko iegūst ar dažādu testu palīdzību.
raksturojums Cilvēka īpašību, rakstura apraksts un vērtējums; arī oficiāls dokuments, kurā ietverts šāds apraksts un vērtējums.
dzīve Cilvēka mūžs, arī biogrāfija.
sirds Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme.
spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju; stress; arī sasprindzinājums.
taka Cilvēka, tautas, arī valsts darbības virziens, gaita.
ļautiņi Cilvēki ar šauru garīgo apvārsni.
klērs Cilvēki, kas pieder pie garīdzniecības.
pamatlicējs Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas (ko) aizsāk, veido (kā) pamatus.
dzinējs Cilvēks (arī dzīvnieks), kas (ko) dzen, virza uz priekšu, liek (kādam) doties noteiktā virzienā (piem., zvēru medībās).
pakaļbraucējs Cilvēks (arī transportlīdzeklis), kas brauc (kādam, kam) aizmugurē.
jubilārs Cilvēks (arī uzņēmums, iestāde, organizācija u. tml.), kam ir jubileja.
uzpircējs Cilvēks (arī uzņēmums), kas nodarbojas ar kā (piemēram, lauksaimniecības ražojumu, nekustamo īpašumu) uzpirkšanu pārdošanai (vai pārstrādei) par augstāku cenu.
puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze; arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
zirdzinieks Cilvēks (piem., karavīrs, sportists), kas jāj uz zirga, arī vada zirga pajūgu.
putnubiedēklis Cilvēks ar nepievilcīgu, arī nekārtīgu ārieni.
priekštecis Cilvēks attiecībā pret saviem pēctečiem, arī nākamajām paaudzēm.
pēcnācējs Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, arī senčiem.
līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
lutausis Cilvēks, arī dzīvnieks ar lielām (parasti noļukušām) ausīm.
terorists Cilvēks, arī dzīvnieks, kurš izturas varmācīgi, pakļauj citus savām vēlmēm, iegribām.
īpašnieks Cilvēks, arī iestāde, organizācija, kam pieder (kas), kam ir īpašuma tiesības (uz ko).
parādnieks Cilvēks, arī uzņēmums, organizācija u. tml., kam ir parāds.
virtuozs Cilvēks, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme.
matainis Cilvēks, kam ir gari (bieži arī nekopti) mati.
matains Cilvēks, kam ir gari, arī nekopti mati.
idiots Cilvēks, kam ir garīgā atpalicība vissmagākajā formā.
meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (kādā profesijā, mākslas nozarē).
muļķis Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts prāts; cilvēks ar nepietiekamām zināšanām; arī vientiesīgs cilvēks.
pazinējs Cilvēks, kam ir plašas, arī īpaši apgūtas zināšanas (kādā jomā).
mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, garīgo ideālu trūkums un kam materiālās intereses dominē pār garīgajām.
sarkanbārdis Cilvēks, kam ir ruda, arī rūsgana bārda.
sarkanmatis Cilvēks, kam ir sarkanīgi, arī rudi mati.
varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
cietušais Cilvēks, kam nozieguma rezultātā izdarīts fizisks, materiāls vai morāls kaitējums.
mākslinieks Cilvēks, kam piemīt tēlaina domāšana, arī izcila gaume.
pesimists Cilvēks, kam raksturīga nomāktība, bezcerība, arī tieksme jebkurā situācijā sagaidīt sliktāko iznākumu.
viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
ciemiņš Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, kur).
nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības vai garīgas atpalicības dēļ) nespēj apzināties savu rīcību un būt atbildīgs, piem., par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
strādnieks Cilvēks, kas ar savu darbu rada materiālas vai garīgas vērtības.
nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
staigulis Cilvēks, kas bieži maina dzīves, darbavietu; arī klaidonis.
raudulis Cilvēks, kas bieži, arī apnicīgi gaužas.
skrituļslēpotājs Cilvēks, kas brauc ar skrituļslēpēm, arī sportists, kas specializējies skrituļslēpošanā.
skrituļslidotājs Cilvēks, kas brauc ar skrituļslidām, arī sportists, kas specializējies skrituļslidošanā.
grāmatnieks Cilvēks, kas daudz lasa; grāmatu mīļotājs, arī krājējs.
hronisks alkoholiķis cilvēks, kas fiziski un psihiski ir atkarīgs no alkohola.
glūņa Cilvēks, kas glūn, arī izseko, izspiego (kādu).
apmeklētājs Cilvēks, kas ierodas darīšanās (piem., iestādē).
sātībnieks Cilvēks, kas ievēro mērenību, parasti dzeršanā, ēšanā, arī alkohola lietošanā.
pakalpiņš Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm; cilvēks, kas darbojas reakcionāras sabiedrības daļas, tās ideoloģijas labā.
pieaudzis Cilvēks, kas ir fiziski un garīgi pilnīgi attīstījies, sasniedzis pilngadību.
grēka gabals cilvēks, kas ir izdarījis ko sliktu, kura rīcība tiek nosodīta.
grēka pagale cilvēks, kas ir izdarījis ko sliktu, kura rīcība tiek nosodīta.
nodevējs Cilvēks, kas ir izdarījis nodevību.
noziedznieks Cilvēks, kas ir izdarījis noziegumu vai smagu tiesību normu pārkāpumu.
slepkava Cilvēks, kas ir izdarījis slepkavību.
varonis Cilvēks, kas izceļas, arī pievērš sev uzmanību ar savu rīcību, arī ar kādām izdarībām u. tml.
vaininieks Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams.
vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams.
racionalizators Cilvēks, kas izstrādā racionalizācijas priekšlikumus, lai (piem., kā izgatavošanu) padarītu efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
ķēms Cilvēks, kas izturas, rīkojas muļķīgi, nesaprātīgi, arī ne tā, kā gaidīts.
pavadonis Cilvēks, kas kādu (arī ko) pavada.
pratējs Cilvēks, kas ko prot, arī kam ir zināšanas (kādā nozarē).
filokartists Cilvēks, kas kolekcionē atklātnes, arī grāmatzīmes.
puķkopējs Cilvēks, kas kopj puķes; arī puķkopis.
bende Cilvēks, kas ļoti nežēlīgi izturas pret cilvēkiem (arī dzīvniekiem); cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
audzēknis Cilvēks, kas mācās kādā mācību iestādē vai arī pirmskolas bērnu iestādē.
marasmatiķis Cilvēks, kas nespēj loģiski, sakarīgi domāt, spriest; idiots (2).
vedējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) transportēšanu; arī ormanis.
miesnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar gaļas pirmapstrādi; arī gaļas tirgotājs.
tirgonis Cilvēks, kas nodarbojas ar nelegālu, arī nekvalitatīvu preču tirdzniecību.
sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar sīku, mazvērtīgu, arī lietotu priekšmetu tirdzniecību.
veikalnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību, tirdznieciskiem, arī finansiāliem darījumiem.
zvērkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zvērkopību; zvērkopības speciālists; arī cilvēks, kas nodarbojas ar savvaļas dzīvnieku aprūpi.
vēstnesis Cilvēks, kas nogādā (kādam) vēstis, ziņojumus, arī (ko) vēstī; ziņnesis.
tirgotājs Cilvēks, kas pārdod (ko); cilvēks, arī uzņēmums, kas nodarbojas ar tirdzniecību.
klēriķis Cilvēks, kas pieder pie garīdzniecības – mācītājs, priesteris, garīgā semināra audzēknis u. tml.
gaitnieks Cilvēks, kas pilda klaušas; arī kalps.
neirastēniķis Cilvēks, kas slimo ar neirastēniju; arī nervozs, nelīdzsvarots cilvēks.
soģis Cilvēks, kas soda, arī cilvēks, kas dod stingru vērtējumu (par ko).
brīnumdaris Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus, veikt ko sevišķi ievērojamu, neparastu, apbrīnojamu.
aldaris Cilvēks, kas vada alus gatavošanas tehnoloģisko procesu (rūpnīcā); cilvēks, kas nodarbojas ar alus gatavošanu; alus darītājs.
vajātājs Cilvēks, kas vajā (kādu), lai (to) notvertu, arī nogalinātu.
dublieris Cilvēks, kas vienlaikus dara to pašu, ko dara cits; aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
laimes luteklis cilvēks, kuram vienmēr viss veicas, arī laimējas.
simpātija Cilvēks, pret kuru izjūt patiku, arī draudzību, mīlestību.
peramais zēns cilvēks, uz kuru noveļ vainu, arī izgāž dusmas.
ļaudis Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu.
tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
pasaule Cilvēku sabiedrība, arī tās daļa ar noteiktām raksturīgām iezīmēm (piem., kādā laikposmā).
uzcīnīties Cīnīties (ar kādu, ko arī par ko) – parasti sportā; cīnoties nokļūt (līdz kādai vietai vērtējumā).
numurs Cipars, ciparu kopa, ko lieto, lai noteiktā secībā apzīmētu (piem., priekšmetu, parādību) virknes locekļus, kā arī to identifikācijai.
zobenrijējs Cirka mākslinieks, kas demonstrē zobena asmens ievadīšanu dziļi mutē, barības vadā.
tauta Cita novada iedzīvotāji, citas dzimtas, radu saimes pārstāvji; svešinieki; arī precinieki.
lāsums Citas krāsas vai nokrāsas (parasti ieapaļš) plankums, arī raibums.
zirnis Cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas un ziedi; šī auga sēkla.
viņpagasts Cits, arī kaimiņu pagasts.
kaitējuma atlīdzināšana civiltiesisks pienākums, kas rodas sakarā ar personai vai viņas mantai, kā arī organizācijai nodarītu kaitējumu.
suķis Cūka, arī baroklis.
apbēdas Cūku bēres; arī mielasts (cūkgaļa ar kāpostiem), ko rīko pēc cūkas nokaušanas.
ievārījums Cukurā savārīta ogu vai augļu (arī ogu un augļu) masa.
nasks Čakls, veikls, izdarīgs; ātrs.
piečāpot Čāpojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
anīss Čemurziežu dzimtas augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un arī par garšvielu.
četrotne Četru (cilvēku, arī dzīvnieku) kopa.
sačubināt Čubinot padarīt mīkstu, kuplu.
uzčubināt Čubinot panākt, ka (kas) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
piečurāt Čurājot padarīt slapju, netīru (telpu, arī apkārtni).
tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā joslā un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, īss augu veģetācijas periods.
negaiss Dabas parādība – zibens ar pērkonu, lietu, arī stiprām vēja brāzmām.
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
peizāža Dabasskats, arī skats.
promteka Dabiska vai mākslīga gultne, arī ūdenstilpe, kurā ieplūst nosusināšanas sistēmas ūdeņi.
stihija Dabiskā, arī nepieciešamā, patīkamā vide.
brīvs Dabisks, bez sasprindzinājuma, arī nepiespiests, nesamākslots.
raut Dabūt, arī atrast, sameklēt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī teika, leģenda (1).
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, šķelties, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos, arī, piem., trieciena, spiediena iedarbībā.
drupt Dalīties nelielās, arī sīkās daļās (par ko irdenu, trauslu); noārdīties.
taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis.
vidusposms Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis; vidusdaļa (2).
vidusdaļa Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas ir paredzēta noteiktam nolūkam, arī ko piešķir, dod kādam.
posms Daļa (piem., dzelzceļa līnijai, autobusa maršrutam) starp divām stacijām, pieturām, arī vietām.
ar pusausi (klausīties, dzirdēt u. tml.) daļēji, arī neuzmanīgi, pavirši (klausīties, dzirdēt u. tml.).
pusdarīts Daļēji, līdz pusei padarīts; iesākts darīt un nepabeigts.
puspelēks Daļēji, pa pusei pelēks; arī netīri balts.
pusnemaņa Daļējs apziņas, samaņas, arī rīcībspējas zudums.
pusparazīts Daļējs parazīts; tāds, kas spēj dzīvot un baroties arī patstāvīgi, bez saimnieka organisma.
sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli.
parciāls Daļējs; arī atsevišķs.
aste Darba daļa, kas palikusi nepadarīta, nepabeigta.
darbarokas Darba darītāji.
pēctecis Darba, amata, arī tradīciju turpinātājs.
specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra.
zobs Darbarīka griezējdaļa, griezējšķautne.
nedzīvais inventārs darbarīki, mašīnas, saimniecības piederumi, transportlīdzekļi (kādā saimniecībā, uzņēmumā).
cirvis Darbarīks – kātā iestiprināts metāla gabals ar asmeni vienā pusē.
grābeklis Darbarīks – kātā iestiprināts piets ar zariem.
ķeksis Darbarīks – pagarš kāts ar nosmailinātu metāla kāsi galā.
kalts Darbarīks – tērauda stienītis, kam parasti vienā galā ir asmens, bet otrā spals.
nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) – spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, reizēm arī galu; šāds aukstais ierocis.
nēši Darbarīks (kā nešanai) – pār pleciem liekama kārts, kam abos galos var iestiprināt spaiņus vai grozus.
slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
knaibles Darbarīks (piem., kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem.
atslēga Darbarīks (piem., uzgriežņu) griešanai; instruments (kā) atvēršanai, regulēšanai u. tml.
adāmadata Darbarīks adīšanai – pagarš stienītis ar smailākiem galiem; adāmā adata.
skrāpis Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot.
cērte Darbarīks ar asu galu (piem., akmeņu skaldīšanai); cirtnis.
cirtnis Darbarīks ar asu galu cietu materiālu apstrādei.
konservu nazis darbarīks ar asu šķautni konservu kārbu atvēršanai.
gludeklis Darbarīks drēbju gludināšanai ar karstumu un spiedienu.
šķēres Darbarīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; grieznes.
grieznes Darbarīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; šķēres.
ota Darbarīks krāsošanai, gleznošanai u. tml. – kātā iestiprināts matu vai saru saišķis.
lauznis Darbarīks laušanai – dzelzs stienis ar asu galu.
lāpsta Darbarīks rakšanai – pagarā kātā iestiprināta (parasti metāla) plātne.
āmurs Darbarīks sišanai – kātam piestiprināts garens dzelzs, retāk koka gabals.
uzgriežņu atslēga darbarīks skrūvju un uzgriežņu skrūvēšanai ar noteiktu žokļu atvērumu.
sliepne Darbarīks sliepnēšanai; špaktele.
špakteļlāpstiņa Darbarīks špaktelēšanai – neliela, plāna plātne ar rokturi.
špaktele Darbarīks špaktelēšanai, špakteļlāpstiņa.
adata Darbarīks šūšanai – tievs metāla irbulis ar smailu galu un caurumu otrā galā diega ievēršanai.
tamboradata Darbarīks tamborēšanai – samērā tievs stienītis ar āķveida galu.
rušinātājs Darbarīks vai ierīce, mehānisms (kā) rušināšanai.
zoblocis Darbarīks zāģa zobu locīšanai.
zāģis Darbarīks, instruments ar asmeņiem, kuri izvietoti metāla plātnes vai diska malās, vai arī ir piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem; darbmašīna ar šāda veida asmeņiem.
štruments Darbarīks, instruments.
bliete Darbarīks, mehānisms blietēšanai.
darīšana Darbība --> darīt.
padarīšana Darbība --> padarīt.
slēpošana Darbība --> slēpot, arī sporta veids.
revīzija Darbība, arī rezultāts --> revidēt (2); (kā) pārskatīšana, mainīšana.
cīņa Darbība, darbību kopums, kurā viens otru cenšas pārspēt (fiziska spēka, veiklības, arī zināšanu, prasmes ziņā).
pēcdarbība Darbība, kas noris pēc kādas citas darbības, arī citas darbības ietekmē.
piedošana Darbība, process --> piedot [2]; savstarpējo attiecību izlīdzinājums (piem., pēc pāri nodarījuma).
smējiens Darbība, process --> smieties (1); arī smiekli (1).
apbūve Darbība, process, arī rezultāts --> apbūvēt.
izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot; izveidošana.
izvēle Darbība, process, arī rezultāts --> izvēlēties (1).
novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt, novirzīties; lielums, par kādu (kas) ir novirzījies vai atšķiras (no nospraustā kursa, noteiktās normas u. tml.).
pārbīde Darbība, process, arī rezultāts --> pārbīdīt (1).
pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt; signāla, ziņojuma vai cita veida informācijas nosūtīšana no vienas vietas uz citu, izmantojot telefonu, radio, interneta vai cita veida sakarus.
pārvērtība Darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (1), pārvērsties (1); kļūšana par ko citu.
socializācija Darbība, process, arī rezultāts --> socializēt, socializēties.
socioloģizācija Darbība, process, arī rezultāts --> socioloģizēt, socioloģizēties.
trūde Darbība, process, arī rezultāts --> trūdēt.
pārvirze Darbība, process, arī rezultāts, kurā (kas) virzās vai tiek virzīts no vienas vietas uz citu.
zemskare Darbība, stāvoklis, kurā kājas pēda, arī tās daļa skar zemi (piem., skrienot, lecot).
vingrinājums Darbība, uzdevums, ko veic, lai attīstītu kādas iemaņas, spējas, arī iegūtu psihisku vai fizisku īpašību.
subjekts Darbības darītājs, procesa izjutējs, ko visbiežāk izsaka ar teikuma priekšmetu.
vidējā kārta darbības vārda kārta, kas izsaka, ka darbības subjekts reizē ir arī darbības objekts.
bezpersonas verbs darbības vārds, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju; vienpersonas verbs.
ritms Darbības, procesa norises veids, arī temps.
kriminālvajāšana Darbību kopums, kas kriminālprocesuālos likumos paredzēts noziegumu atklāšanai, krimināllikumu piemērošanai personai, kas izdarījusi noziegumu.
kopspēle Darbību kopums, ko reizē veic vairāki vai daudzi darītāji (piem., sporta spēlēs).
cietumsargs Darbinieks, kas apsargā cietumu; arī cietuma uzraugs.
rakstvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto dokumentus, kā arī veic saraksti.
austuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kur auž.
miecētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kur miecē jēlādas.
presētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā ko presē.
tecinātava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā ko tecina [1] (2).
veltuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā veļ tekstilmateriālus.
vērptuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā vērpj (1).
klaudzēt Darbojoties radīt šādu samērā skaļu troksni (par darbarīkiem, mehānismiem u. tml.).
krāmēties Darboties (ar ko); veikt, darīt ko nepatīkamu vai tādu, kas prasa lielas pūles.
ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz pūļu, laika; darīt ko tūļīgi, lēni.
mīņāties uz vietas Darboties bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
pretdarboties Darboties, lai izraisītu pretēju darbību citai darbībai, arī lai vērstos pret citu darbību, stāvokli u. tml.
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko).
izturēties Darboties, rīkoties, arī uzvesties.
melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
gani Darbs, kas saistīts ar mājlopu uzraudzīšanu ganībās; arī ganības.
papilddarbs Darbs, ko veic papildus pamatdarbam, arī iepriekš paredzētajam darbam.
štelle Darbs, nodarbošanās; darīšanas.
gabaldarbs Darbs, par kuru maksā pēc padarītā daudzuma.
šance Darbs, strādāšana, arī darbavieta.
godalieta Darbs, uzdevums, pienākums, kas saistīts ar (kāda) goda apliecināšanu, arī saglabāšanu.
berils Dārgakmens – šī minerāla dažādu paveidu dzidrs kristāls (piem., akvamarīns, smaragds).
akmens Dārgakmens, arī tā imitācija.
rebes Darījumi.
piramīdveida shēma darījums, kura dalībnieki gūst peļņu no jaunu dalībnieku iesaistīšanas.
norēķins Darījums, kurā notiek dažādu maksājumu un citu finansiālu darbību veikšana; naudas pārskaitījums.
klapatas Darīšanas, rūpes, noņemšanās.
klejotājs Darīt --> klejot; tas, kas klejo.
abižot Darīt (kādam) pāri; aizvainot (kādu).
jautrināt Darīt (kādu) jautru.
izaicināt likteni darīt (ko) ar ļoti lielu risku; riskēt.
uz dullo darīt (ko) iepriekš negatavojoties, nedomājot (par to).
dragāt Darīt (ko) intensīvi, lielā steigā.
nolaisties tik zemu Darīt (ko) nepieņemamu, rīkoties pretēji saviem morāles principiem.
ielikt sirdi darīt (ko) no visas sirds, pilnīgi nododoties tam.
pārspīlēt Darīt (ko) pārāk daudz, pārāk bieži.
maksāt meslus darīt (ko) vai būt spiestam darīt (ko) kādam par labu, tam pakļaujoties, piekāpjoties.
pārdarīt Darīt (ko) vēlreiz, no jauna.
izziņot Darīt (ko) zināmu, paziņot (daudziem vai visiem).
publiskot Darīt (ko) zināmu; publicēt.
izmēģināt Darīt (ko), lai noskaidrotu (piem., kādu apstākli, iespēju).
spert izšķirošu (arī svarīgu, liktenīgu u. tml.) soli darīt (ko), rīkoties (kā).
spert soli Darīt (ko), rīkoties (kā).
darboties Darīt (ko), veikt (kādu darbību), neatrasties miera stāvoklī.
strādāt Darīt (parasti ko nevēlamu, negaidītu).
asināt Darīt asu (darbarīku, kam ir asmens).
daiļot Darīt daiļu.
(ap)gāzt kalnus darīt darbus, kas prasa lielu piepūli, lielu fizisko spēku; veikt ko lielu, nozīmīgu.
plēsties Darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panāktu, sasniegtu.
miekšķēt Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
duļķot Darīt duļķainu (šķidrumu); maisot, jaucot u. tml. neļaut (kam) nogulsnēties (šķidrumā).
atskaņot Darīt dzirdamu, pārraidīt – par skaņu reproducēšanas un pārraides aparātiem.
lēkt uz ecēšām Darīt gandrīz vai neiespējamo, rīkoties neapdomīgi.
gausināt Darīt gausāku, palēnināt (ko).
gludināt Darīt gludu, līdzināt.
gurdināt Darīt gurdenu, vāju, nespēcīgu.
rakt bedri (kādam) darīt kādam ļaunu, (kādam) slepeni darīt sliktu.
darboties Darīt kādu darbu (ilgāku laiku); būt aizņemtam (ar ko).
svīst Darīt ko ar lielu fizisku vai garīgu piepūli.
steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties; censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
lauzties atvērtās durvīs darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
lauzties vaļējās durvīs darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
muļļāties Darīt ko lēni, neprasmīgi, bez jūtama rezultāta.
skriet ar izkārtu mēli darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
ķēmoties Darīt ko muļķīgu, jocīgu; aušoties.
ķēmoties Darīt ko nelietderīgu, nevajadzīgu.
blēņoties Darīt ko peļamu; darīt (arī teikt ko) nenopietni, bez nozīmes.
rotāt Darīt ko skaistāku, greznāku, krāšņāku.
rokas smērēt darīt ko sliktu, noziedzīgu.
uzdzīvot Darīt ko tādu, kas parasti vai ilgstoši nav bijis iespējams (piemēram, materiālo apstākļu dēļ).
plicināt Darīt nabadzīgu, neizteiksmīgu.
blēņoties Darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
dīdīt Darīt nemierīgu, nelikt mierā.
krist uz nerviem darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt.
vārtīt Darīt netīru, vāļājot pa zemi, netīru virsmu vai pieļaujot, ka (kas) skar zemi, netīru virsmu.
niknot Darīt niknu.
palaidņoties Darīt palaidnības, draiskoties.
lēkt uz auguma darīt pāri, apvainot, aizskart kāda intereses.
kārties Darīt pašnāvību pakaroties.
iepazīstināt Darīt pazīstamu (ar kādu, citu ar citu) klātbūtnē nosaucot (personas) vārdu.
nest Darīt pieejamu, izplatīt.
popularizēt Darīt plaši zināmu, pazīstamu, iepazīstināt daudzus.
smaržoties Darīt sevi smaržīgu vai smaržīgāku (ar parfimērijas, kosmētikas līdzekļiem).
krāšņot Darīt skaistāku, krāšņāku; rotāt.
skaistināt Darīt skaistu, arī skaistāku.
lubricēt Darīt slidenu, palielināt slīdamību.
graut Darīt sliktu, ļoti kaitēt.
laist grīstē darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
izpirkt grēkus darīt tā, lai izlabotu (savu rīcību, izturēšanos).
īsināt Darīt tā, lai, piem., laiks paietu ātrāk, interesantāk.
mazgāt Darīt tīru (ko) ar ūdeni un dažādiem citiem līdzekļiem.
padarīt Darīt un pabeigt darīt.
vieglināt Darīt vieglāku vai vieglu (piemēram, darbu, kādu norisi, arī dzīvi).
gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kā) īstenošanai; būt gatavam, tikt gatavotam (turpmākai darbībai).
posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai; gatavoties (1).
rādīt (ko) no labās puses darīt zināmas, izcelt (kā) labās īpašības, priekšrocības.
rādīt (ko) no sliktās puses darīt zināmas, izcelt (kā) sliktās īpašības, mīnusus.
rādīt Darīt zināmu (ceļu, kustības virzienu); ļaut, dot iespēju, ka (kāds) dodas (kurp).
izplatīt Darīt zināmu (daudziem), iepazīstināt (daudzus).
pateikt Darīt zināmu (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.
nākt klajā Darīt zināmu (ko); kļūt zināmam.
klajā Darīt zināmu (ko).
ziņot Darīt zināmu (ko).
sacīties Darīt zināmu (piem., kādu faktu), parasti runājot.
sludināt Darīt zināmu (piem., kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski.
kārt pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
likt pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
likt trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
sviest trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
pieteikties Darīt zināmu savu gaidāmo ierašanos pasaulē (par bērnu).
atvērt testamentu darīt zināmu testamenta saturu.
izdot Darīt zināmu, atklāt pretiniekam; nodot.
norādīt Darīt zināmu, dot noteiktu informāciju.
paziņot Darīt zināmu, informēt (ko).
pasacīt Darīt zināmu, izpaust (ko).
izvirzīt Darīt zināmu, izteikt (piem., domu, problēmu).
nest Darīt zināmu, nogādāt (piem., ziņu, vēsti).
vēstīt Darīt zināmu, paust (ko); arī stāstīt, ziņot.
stāstīt Darīt zināmu, paust, vēstīt (ko vai par ko) rakstveidā, episkā daiļdarbā u. tml.
publicēt Darīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem.
aiznest Darīt zināmu; izplatīt.
laist Darīt zināmu; izplatīt.
afišēt Darīt zināmu; reklamēt.
uzrādīt Darīt zināmus (datus, faktus, ziņas u. tml.).
klapatot Darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
klausīties Darīt, rīkoties pēc (kāda) gribas, lūguma, padoma u. tml.; klausīt (1).
turēt doto vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts.
turēt savu vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts.
klausīt Darīt, rīkoties, ņemot vērā (kāda) teikto, pēc (viņa) gribas, lūguma, padoma u. tml.
iesākt Darīt, rīkoties; paveikt.
īsināt Darīt, veidot īsāku.
slīpināt Darīt, veidot slīpāku vai slīpu.
nopūlēties Darīt, veikt (ko) ar lielu piepūli.
pārforsēt Darīt, veikt (ko) pārāk spēcīgi, par daudz intensīvi.
braukt pa virsu darīt, veikt (ko) pavirši.
nodarboties Darīt, veikt (ko), nodoties (kam), pildīt noteiktus pienākumus.
ārdītājs Darītājs --> ārdīt.
cēlājs Darītājs --> celt.
cēlējs Darītājs --> celt.
dalītājs Darītājs --> dalīt.
dedzinātājs Darītājs --> dedzināt.
domātājs Darītājs --> domāt.
devējs Darītājs --> dot.
drupinātājs Darītājs --> drupināt.
dūrējs Darītājs --> durt.
grāvējs Darītājs --> graut.
grauzējs Darītājs --> grauzt.
griezējs Darītājs --> griezt [2].
iekarotājs Darītājs --> iekarot.
iekrāvējs Darītājs --> iekraut.
ienācējs Darītājs --> ienākt.
iestādītājs Darītājs --> iestādīt.
irdinātājs Darītājs --> irdināt, tas, kas irdina (ko).
izcirtējs Darītājs --> izcirst.
izmeklētājs Darītājs --> izmeklēt.
iznēsātājs Darītājs --> iznēsāt.
izpildītājs Darītājs --> izpildīt.
izsaucējs Darītājs --> izsaukt; tas, kas izsauc, izraisa (ko).
izvadītājs Darītājs --> izvadīt.
kāpējs Darītājs --> kāpt.
kopētājs Darītājs --> kopēt.
krāsotājs Darītājs --> krāsot.
kulstītājs Darītājs --> kulstīt.
ķērājs Darītājs --> ķert.
lējējs Darītājs --> liet.
licējs Darītājs --> likt [1].
līdējs Darītājs --> līst [1].
maisītājs Darītājs --> maisīt.
malējs Darītājs --> malt; cilvēks, kas strādā maltuvē, dzirnavās.
mazgātājs Darītājs --> mazgāt.
mazinātājs Darītājs --> mazināt.
meklētājs Darītājs --> meklēt.
mērītājs Darītājs --> mērīt.
metējs Darītājs --> mest; sportists, kas specializējies kādā mešanas disciplīnā.
miglotājs Darītājs --> miglot.
mīkstinātājs Darītājs --> mīkstināt.
mīlētājs Darītājs --> mīlēt; cilvēks, kas mīl.
mizotājs Darītājs --> mizot.
modelētājs Darītājs --> modelēt; speciālists, kas projektē, izstrādā skices, modelē (piem., apģērbu).
nēsātājs Darītājs --> nēsāt.
nesējs Darītājs --> nest.
nirējs Darītājs --> nirt; sportists, kas specializējies niršanā.
nīdējs Darītājs --> nīst; cilvēks, kas ienīst, arī necieš, nemīl (ko).
noņēmējs Darītājs --> noņemt.
noteicējs Darītājs --> noteikt; tas, kas (ko) nosaka.
ņēmējs Darītājs --> ņemt; cilvēks, kas pērk, iegādājas (ko).
pārrakstītājs Darītājs --> pārrakstīt.
pasniedzējs Darītājs --> pasniegt.
patērētājs Darītājs --> patērēt.
pildītājs Darītājs --> pildīt.
pinējs Darītājs --> pīt (1); amatnieks, kas nodarbojas ar pinumu darināšanu.
plānotājs Darītājs --> plānot.
plēsējs Darītājs --> plēst.
pūtējs Darītājs --> pūst.
rakstītājs Darītājs --> rakstīt.
rausējs Darītājs --> raust.
rāvējs Darītājs --> raut.
ravētājs Darītājs --> ravēt.
ražotājs Darītājs --> ražot; tas (piem., uzņēmums), kas ražo.
rosinātājs Darītājs --> rosināt; ierosinātājs.
saiņotājs Darītājs --> saiņot.
saņēmējs Darītājs --> saņemt.
saucējs Darītājs --> saukt.
savācējs Darītājs --> savākt.
savienotājs Darītājs --> savienot.
savilcējs Darītājs --> savilkt.
sējējs Darītājs --> sēt (1).
sējējs Darītājs --> siet (1).
skaitītājs Darītājs --> skaitīt.
skaitļotājs Darītājs --> skaitļot.
skalotājs Darītājs --> skalot.
slāpētājs Darītājs --> slāpēt.
slaucējs Darītājs --> slaukt; lopkopis (liellopu fermā), kura darba pienākumos ietilpst govju slaukšana un to apkopšana.
slēpotājs Darītājs --> slēpot.
slidotājs Darītājs --> slidot.
smidzinātājs Darītājs --> smidzināt.
soļotājs Darītājs --> soļot.
spridzinātājs Darītājs --> spridzināt; cilvēks, kas spridzina.
staigātājs Darītājs --> staigāt; arī klaiņotājs.
sūcējs Darītājs --> sūkt; sūcējkukainis.
svērējs Darītājs --> svērt.
šāvējs Darītājs --> šaut.
šķirotājs Darītājs --> šķirot.
tecinātājs Darītājs --> tecināt [1].
teicējs Darītājs --> teikt.
tēlotājs Darītājs --> tēlot.
turētājs Darītājs --> turēt.
urbējs Darītājs --> urbt.
uzlabotājs Darītājs --> uzlabot; tas, kas (ko) uzlabo.
vajātājs Darītājs --> vajāt.
valdītājs Darītājs --> valdīt.
vālotājs Darītājs --> vālot.
vaskotājs Darītājs --> vaskot.
vērpējs Darītājs --> vērpt.
vērtētājs Darītājs --> vērtēt.
vedējs Darītājs --> vest.
vēstītājs Darītājs --> vēstīt.
voltižētājs Darītājs --> voltižēt.
žņaudzējs Darītājs --> žņaugt.
datorika Datorzinātne; arī datoru konstruēšana un izmantošanas prakse.
nesaistes režīms datu apstrādes sistēmas funkcionālā bloka darbības režīms, kurā bloks var strādāt arī tad, ja tas ir atslēgts no sistēmas.
nesējs Datu, informācijas u. tml. pārraides, arī uzglabāšanas līdzeklis.
noēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
nobraukt Daudz braucot (pa ko, pāri kam), saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
samācīties Daudz iemācīties; intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko).
daudz kas Daudz nozīmīga, svarīga.
laist darbā mēli daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu; arī aprunāt.
kladzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); izplatīt (piem., baumas, ziņas).
ļaut mēlei vaļu daudz runāt; arī runāt ko nevajadzīgu, lieku.
tālu tikt daudz sasniegt, arī gūt.
noskraidīties Daudz skraidīt, arī staigāt (parasti līdz nogurumam); daudz skraidot vai staigājot pavadīt (kādu laikposmu).
nosmēķēt Daudz smēķējot, sabojāt (ko), nodarīt kaitējumu (organismam, veselībai).
nomīņāt Daudz staigājot un nevīžīgi valkājot, padarīt neizskatīgus (apavus).
sastrādāt Daudz strādājot, padarīt (rokas) raupjas, tulznainas.
nošļūkāt Daudz šļūkājot, padarīt (ko) gludu, cietu.
braukt ar muti daudz, aplam, arī nepieklājīgi runāt.
mirkt asarās daudz, arī bieži raudāt.
pārbarot Daudz, arī nepareizi ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
nobaroties Daudz, arī sātīgi ēdot, pārlieku pieņemties svarā.
treilers Daudzasu piekabe smagu un lielgabarīta kravu pārvadāšanai.
motete Daudzbalsīgs garīga rakstura skaņdarbs korim bez pavadījuma.
sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā [Asparagus officinalis].
tauksakne Daudzgadīgs lakstaugs, ko izmanto ārstniecībā, dažas sugas audzē lopbarībai vai kā krāšņumaugu.
lucerna Daudzgadīgs lopbarībā izmantojams lakstaugs ar gariem stublājiem un ziliem, violetiem vai dzelteniem ziediem.
pumpēties Daudzkārt atspiesties ar rokām (no zemes, arī citas pamatnes).
ksilīts Daudzvērtīgs spirts, ko izmanto, piem., laku, līmju ražošanā, kā arī par cukura aizstājēju diabētiskajos produktos.
kapināt Dauzīt ar āmuru (parasti izkapts asmeni), lai padarītu (to) plānāku, asāku.
sports Dažādas fiziskas nodarbības sava ķermeņa stiprināšanai, savu fizisko, arī prāta spēju attīstīšanai, kāpināšanai.
mudžeklis Dažādos virzienos vērsts, arī savijies (augu, to daļu) kopums.
topāzs Dažādu krāsu, arī bezkrāsains minerāls, kura caurspīdīgie kristāli ir dārgakmeņi.
sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā.
kupāža Dažādu vīna šķirņu (arī citu dzērienu) sajaukšana, lai uzlabotu to garšu vai izskatu.
pupa Dažu citu tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augu sēkla, auglis.
anabioze Dažu dzīvu būtņu, kā arī organismu spēja atkal atjaunot dzīvības procesus.
rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko); tiekties (kurp).
sirsnīgs Dedzīgi, aizrautīgi, arī enerģiski (ko darīt).
sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties; dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties.
temperamentīgs Dedzīgs, arī vitāls (par cilvēku).
temperaments Dedzīgums, arī vitalitāte.
smelgt Dedzinoši, sūrstoši, samērā vāji sāpēt (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.).
sarīkojumu dejas dejas, ko dejo dažādos sarīkojumos, atpūtas pasākumos.
čau čau dekoratīvo suņu šķirne – vidēja lieluma suņi, kuriem ir ruds vai melns apspalvojums un ļoti bieza pavilna, kā arī zilganmelna mēle.
akmeņlauzīte Dekoratīvs lakstaugs, ko plaši izmanto dažādos stādījumos, arī akmeņdārzos.
zieds Dekoratīvs, ziedošs lakstaugs, arī puskrūms; šāda auga ziedošā daļa kopā ar kātu.
puķe Dekoratīvs, ziedošs lakstaugs, arī puskrūms.
bērns Dēls vai meita (neatkarīgi no vecuma) attiecībā pret saviem vecākiem.
šunelis Dem. --> suns (1); neliels, arī jauns suns.
velniņš Dem. --> velns; arī velnēns.
sātans Dēmonu valdnieks, kritušais eņģelis, kurš ir sacēlies pret Dievu un ir Dieva ienaidnieks, augstākais ļaunuma spēku iemiesojums, kurš grūž cilvēkus uz garīgu iznīcību; velns.
plāns Detalizēti izstrādāta (kā, piem., darba, darbības, arī norises, pasākuma) nākamā norise, gaita; attiecīgais teksts, dokuments.
tureklis Detaļa (priekšmetam), arī priekšmets, veidojums, kas ir paredzēts (kā) turēšanai.
patrona Detaļa, elements (kā) ieskrūvēšanai, arī iespīlēšanai.
pagarinātājs Detaļa, elements, arī ierīce (piem., priekšmeta) pagarināšanai.
savienotājs Detaļa, elements, arī ierīce, ietaise u. tml. (kā) savienošanai.
klape Detaļa, kas pārsedz, aizsedz, arī noslēdz (ko).
lumbālpunkcija Diagnostikas vai arī ārstniecības nolūkos veikta punkcija muguras smadzenēs mugurkaula jostas vietas apvidū.
gravis Diakritiska zīme ( ` ), ar ko apzīmē zilbes intonāciju, akcentu jeb uzsvaru, arī skaņas izrunas veidu.
tēvs Dibinātājs, pamatlicējs; arī vadītājs, organizators.
parīts Diena pēc rītdienas; parītdiena.
vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
diena Diennakts, arī šāda diennakts daļa kā nedēļas septītā daļa.
diena Diennakts, arī šāda diennakts daļa, noteikts datums, kas saistīts ar kādu notikumu, darbību.
svētība Dieva palīdzība, aizsardzība, īpaša labvēlība; veiksme, labklājība, pārticība u. tml., kas iegūta ar Dieva gādību, arī izpildot noteiktus rituālus u. tml.
kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā); cieņas izteikšanas forma, runājot par Dievu, arī Jēzu Kristu.
Meža māte dievība latviešu mitoloģijā – meža, arī putnu un zvēru aizgādne, aizbilde.
pasalts Diezgan bezjūtīgs, arī nelaipns.
izdipināt Dipinot iziet, iznākt, arī izskriet.
nodipināt Dipinot noiet, nonākt, arī noskriet.
uzdipināt Dipinot uziet, uznākt, arī uzskriet.
komercdirektors Direktors, kas atbild par preču vai pakalpojumu realizāciju, to noietu, kā arī kārto dažas citas saimnieciskas un finansiālas operācijas.
brīnumains Dīvains, neticams, arī neizskaidrojams.
slēgt darījumu divām vai vairākām pusēm vienoties, paužot gribu par kāda darījuma norisi.
turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, sulīgi uzbriedušu sakni, kuras mīkstums ir baltā vai dzeltenā krāsā; lopu rācenis [Brassica rapa].
pēdiņa Divpusēja pieturzīme, ko lieto tiešās runas un citātu atdalīšanai, dažādu nosaukumu apzīmēšanai, kā arī stilistiskos nolūkos.
sinapse Divu neironu saskares vieta, arī nerva un muskuļa saskares vieta, kur notiek nervu impulsu uztveršana un pārvade.
kontaminācija Divu vai vairāku notikumu, parādību u. tml. apvienošana, arī sajaukšana.
līdzdalība Divu vai vairāku personu kopīga piedalīšanās nozieguma izdarīšanā.
dizains Dizainera radītais konkrēta izstrādājuma ārējais veidols, arī mākslinieciskie risinājumi tā izveidē.
vēderguļa Dizentērija; arī asiņaina caureja.
cēls Dižens; svinīgs, arī skaists.
rejošs klepus dobjš, dziļš, arī biežs klepus.
trauks Dobs, parasti necaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei.
endoskopija Dobu orgānu un ķermeņa dobumu (piem., kuņģa, barības vada, bronhu u. tml.) izmeklēšana ar endoskopu.
piebarot Dodot barību vai ēdienu pietiekamā daudzumā, paēdināt (ko).
norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, pavēli, likt (kādam ko darīt, veikt), nosūtīt (kādā uzdevumā).
izrīkot Dodot rīkojumu, likt (kādam) ko darīt.
maksājuma uzdevums dokuments, ar kuru bankai tiek dots rīkojums izdarīt naudas pārskaitījumu uz tajā norādīto kontu.
kristāmzīme Dokuments, ko izdod baznīcā pēc kristības kā apliecinājumu tam, ka bērns vai pieaugušais ir kristīts attiecīgajā baznīcā; arī baznīcas izdota dzimšanas apliecība.
pavadzīme Dokuments, kurā norādīta informācija par preci, preces piegādātāja un saņēmēja nosaukums, kā arī abu pušu rekvizīti.
pase Dokuments, kurā sniegtas svarīgākās ziņas (par ko).
padoms Doma, kā ko darīt, kā rīkoties.
nodoms Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (ko darīt, veikt); iecere.
abstrahēties Domās norobežoties (no mazāk svarīgā, nebūtiskā).
nodomāt Domās pieņemt lēmumu; iecerēt (ko veikt, darīt).
rūpes Domas, bažas par ko nokārtojamu, padarāmu, arī turpmāk veicamu.
spriedums Domāšanas forma loģikas mācībā, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
abstrahēt Domāšanas procesā nošķirt (no mazāk svarīgā, nebūtiskā), akcentējot galveno; vispārināt.
filozofēt Domāt, spriest, diskutēt par fundamentāli svarīgiem jautājumiem.
pilnvarot Dot (kam) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt); izdot pilnvaru.
laist Dot (ko apkārt, arī no rokas rokā).
atļaut Dot atļauju, piešķirt tiesības (ko darīt).
barot Dot ēst, dot barību (dzīvniekiem).
atļaut Dot iespēju (kādam ko darīt), neiebilst (pret ko).
piedāvāt Dot iespēju (ko) darīt, realizēt u. tml.
ļaut Dot iespēju, arī netraucēt, neierobežot (kādam ko darīt); neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi, izpausmi).
ieteikt Dot padomu, ierosināt (ko darīt).
piekrist Dot pozitīvu atbildi, būt ar mieru (ko darīt).
apsolīt Dot solījumu (ko paveikt, izdarīt).
uzmirkšķināt Dot zīmi (ar automobiļa gaismām), (tās) ieslēdzot, pārslēdzot u. tml. (piemēram, norādot pagriezienu); šādā veidā sveicināt (pazīstamu pretimbraucēju), arī brīdināt (pretimbraucēju, piemēram, par ceļu policijas patruļu).
dzirdīt Dot, arī ļaut (kādam) dzert.
dzirdināt Dot, arī ļaut (parasti dzīvniekiem) dzert; dzirdīt.
nodot Dot, sniegt (ko) tā, ka otrs paņem, saņem, arī pieņem.
ziedot Dot, veltīt Dievam, arī dieviem (ko), lai pateiktos tiem, arī izlūgtos to labvēlību u. tml.; upurēt.
tikt Doties (uz kādu vietu, iestādījumu u. tml.), lai (tur) ko darītu.
iet Doties (uz kurieni, parasti regulāri), lai ko apmeklētu, darītu u. tml.
iet Doties, arī rīkoties, lai nokļūtu (jaunos apstākļos).
delverēties Draiskoties, draiskuļoties, arī blēņoties.
nerātnība Draiskulības, palaidnības; arī jokošanās, jautrība.
draiskulība Draiskulīga izdarība, nerātnība.
izrāde Dramatiska, arī teatrāla situācija.
pērminderis Draudzes vecākais, kas veic arī mācītāja palīga pienākumus (piem., evaņģēliski luteriskajā baznīcā).
nodrāzt Drāžot padarīt smailu, asu; drāžot piešķirt vēlamo formu.
uzdrāzt Drāžot padarīt smailu; uzasināt.
lupata Drēbes gabals (nolietots, mazvērtīgs, arī tāds, ko izmanto kādai vajadzībai).
liela dūša drosme, arī pašapziņa, nesavaldība.
izdrupināt Drupinot padarīt robainu, caurumainu.
zābaki Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.
uzdurt Durot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
izdurstīt Durstot izveidot (caurumu); durstot padarīt caurumainu.
sadurstīt Durstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, sīkus ievainojumus.
agresija Dusmīga, naidīga, arī uzbrūkoša rīcība.
žultsbeka Dusmīgs, ļauns, arī ļaunatminīgs cilvēks.
sirdīgs Dusmīgs, nikns, arī sašutis (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
errīgs Dusmīgs; arī aizkaitināts.
sirdīties Dusmoties, niknoties, arī sašust.
zeltdzeltens Dzeltens ar zeltam raksturīgu nokrāsu, arī spīdumu.
profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
tērauds Dzelzs un oglekļa sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
nodzīt Dzenot panākt, ka (kas) noiet, aiziet (no kādas vietas), arī atvirzās nost, attālinās (no kā).
uzlējums Dzēriens, ko iegūst, uzlejot ūdeni vienai un tai pašai (piemēram, tējas lapiņu) porcijai (arī atkārtoti).
tukšot Dzerot, ēdot padarīt (trauku) tukšu.
tempt Dzert (ko), parasti lielā daudzumā, arī strauji.
sviķot Dzert alkoholiskus dzērienus; arī uzdzīvot.
padzerties Dzert un pabeigt dzert, arī dzert tā, ka slāpes remdētas.
izdzesēt Dzesējot padarīt viscaur aukstu; atdzesēt.
izdzesināt Dzesinot padarīt pilnīgi, viscaur vēsu, aukstu.
trallināt Dziedāt bez vārdiem, parasti, atkārtojot zilbes "tra la lā", arī jautri dziedāt.
lalināt Dziedāt, parasti atkārtojot zilbi "la"; arī trallināt.
skandēt Dziedāt; arī atskaņot (skaņdarbu).
solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu.
kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
pārdziedāt Dziedot pārspēt skaļumā; dziedāt labāk, arī prast vairāk dziesmu (par kādu).
dzimumdziedzeri Dziedzeri, kas izstrādā dzimumšūnas, arī dzimumhormonus (cilvēkiem un zīdītājiem).
singls Dziesma (skaņdarbs) no mūzikas albuma, ko izplata ātrāk un kas ir reklāma visam albumam; arī pats albums.
apdziedāties Dziesmās savstarpēji izzobot, izjokot; arī cildināt citam citu (piem., kāzās).
dziesmu kamols dziesmu (arī pasaku) kopums, ko kāds zina.
pasaku kamols dziesmu (arī pasaku) kopums, ko kāds zina.
nopūsties Dziļi ieelpot un lēnām spēcīgi, arī sadzirdami izelpot, izpaužot parasti negatīvas emocijas; šādi elpojot, ko pateikt.
sirds aicinājums dziļu jūtu izraisīta tieksme, vēlēšanās (ko darīt).
dzinēja tilpums dzinēja cilindru kopējais tilpums (kubikcentimetros, arī litros).
labskanīgs Dzirdei tīkams; arī daiļskanīgs.
padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt, arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairs negribas dzert.
padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt, arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairs negribas dzert.
dzīve Dzīva organisma (cilvēku, dzīvnieku, arī augu, to daļu) bioloģiska eksistence.
darma Dzīves likumsakarību sistēma (budismā); mūžīgs morāles likums, tikumīgas dzīves kārtība (hinduismā).
možs Dzīvespriecīgs, enerģisks; arī spirgts, darbīgs, rosīgs.
puika Dzīvnieka vīrišķās kārtas mazulis, arī šāds samērā jauns dzīvnieks.
monofāgi Dzīvnieki, kas barībā izmanto vienas sugas vai radniecīgu sugu augus vai dzīvniekus.
zoofāgi Dzīvnieki, kas pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības.
kuplaste Dzīvnieks ar kuplu asti (parasti vāvere, arī lapsa).
tārps Dzīvnieks bez ekstremitātēm, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem; arī kāpurs.
pēcnācējs Dzīvnieks, arī augs attiecībā pret īpatni, no kā tas radies.
pēctecis Dzīvnieks, arī augs attiecībā pret īpatni, no kā tas radies.
totēms Dzīvnieks, augs, dabas parādība, priekšmets, ko totēmismā uzskata par kādas cilvēku kopas, arī kāda cilvēka priekšteci, senci.
sarkanacains Dzīvnieks, kam ir sarkanas, arī sarkanīgas acis.
ložņa Dzīvnieks, kas (piem., meklējot barību) mēdz ložņāt (piem., pa koku stumbriem).
viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilgu laiku, arī ir ieradies no citurienes.
kārumnieks Dzīvnieks, kas kāro labu barību, īpašu pacienājumu.
vienpatis Dzīvnieks, kas nemēdz uzturēties baros un ir neatkarīgs, izņemot pārošanās laiku.
veģetārietis Dzīvnieks, kas pārtiek no augu barības.
laupījums Dzīvnieks, ko cits dzīvnieks ir nomedījis vai medī barībai.
gaļēdājs Dzīvnieks, kura galvenā vai vienīgā barība ir citi dzīvnieki, to gaļa.
aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, ādas, arī spalvu krāsa, kas pielāgota vides dominējošai krāsai.
smarždziedzeri Dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala smaržīgu, arī smirdīgu sekrētu.
vitamīnbarība Dzīvnieku barība ar augstu vitamīnu vai to provitamīnu saturu.
plēsēju kārta dzīvnieku kārta, pie kuras pieder dzīvnieki ar spēcīgiem ilkņiem un nagiem un kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku valsts barības, piem., lāči, vilki, lūši, āpši.
sirojums Dzīvnieku pārvietošanās no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu.
kauls Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa (arī kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem), ko izmanto uzturam.
ērbēģis Dzīvojamā māja; arī saimniecības ēka.
veģetēt Dzīvot bezmērķīgi, nelietderīgi, bez garīgiem centieniem; arī dzīvot trūcīgi.
parazitēt Dzīvot uz cita organisma vai citā organismā un izmantot tā barības vielas.
sadzīvot Dzīvot, arī darboties ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu).
satikt Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu); sadzīvot (1).
mute Ēdājs; arī apgādājamais.
šnicele Ēdiens – cepta, iegarena gaļas šķēle, arī šāds maltas vai kapātas gaļas veidojums.
fondī Ēdiens – karsta (parasti kausēta siera, arī šokolādes) mērce, ko ēd no kopēja trauka, pamērcējot tajā maizi, augļus u. tml; trauks šī ēdiena gatavošanai.
zīdenis Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem, arī kartupeļiem un žāvētas cūkgaļas; grūdenis.
zirņu pikas ēdiens no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotām lodītēm.
salds Ēdiens, dzēriens, kas satur samērā daudz cukura; arī saldēdiens.
terīne Ēdiens, ko gatavo cepeškrāsnī, slēgtā traukā, kurā to arī pasniedz.
kulinārija Ēdienu gatavošanas māksla; arī ēdienu gatavošana.
paēdināt Ēdināt un pabeigt ēdināt, arī ēdināt tā, ka (cilvēkam) vairāk negribas ēst.
izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu daudzumu).
nomizot Ēdot (parasti ko skābu), padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus).
gārša Egļu un lapkoku mežs, kas izveidojies barības vielām bagātās augsnēs.
pieiet Ejot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
tikties Ejot, gaidot u. tml., arī ierodoties norunātā vietā, nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu).
rija Ēka labības žāvēšanai, arī kulšanai.
vēstures piemineklis ēka, būve, arī tās paliekas, piemiņas vietas un priekšmeti, kas saistīti ar nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem tautas dzīvē, valsts attīstību, kultūru u. tml.
mītne Ēka, telpa vai telpas, arī vieta, kur (uzņēmums, iestāde, organizācija) atrodas, darbojas.
pirts Ēka, telpa vai telpas, kas ir īpaši iekārtotas mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
makroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta visā valsts tautsaimniecībā notiekošos procesus un likumsakarības; attiecīgais mācību priekšmets.
mēģinājums Eksperiments; arī izmēģinājums.
zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids – pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā – zorbā.
kokteiļkleita Eleganta kleita (parasti bez piedurknēm un apkakles), ko velk, apmeklējot svinīgus sarīkojumus.
šiks Elegants, īpaši izsmalcināts; arī dārgs, grezns.
šiks Elegantums, īpaša izsmalcinātība; arī dārdzība, greznība.
kondukcija Elektrības, arī siltuma vadīšana.
elektrotrauma Elektriskās strāvas (arī zibens) radīts organisma bojājums.
starojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas izplatīšanās telpā.
izstarojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas veidu izplatīšanās telpā (no kāda avota).
voltampēru raksturlīkne elektronikā bieži izmantojams grafiks, kas attēlo caur divizvadu ierīci plūstošās strāvas atkarību no tai pieliktā sprieguma.
spins Elementārdaļiņu kustības daudzuma moments, kas tām piemīt neatkarīgi no to kustības.
pieelpot Elpojot padarīt smacīgu, siltu (gaisu, telpu).
aizslāpt Elpojot sajust gaisa trūkumu; apgrūtināti elpot, arī runāt.
patoss Emocionāla pacilātība, liela jūsma, aizgrābtība; arī aizrautība, entuziasms; šādu jūtu izpausme.
kā uguns Emocionāli straujš, ātri uzbudināms; arī straujš (darbībā, rīcībā).
mulsums Emocionāls stāvoklis – biklums, kautrums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
labpatika Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piem., kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
niknums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti stipras dusmas, sašutums, arī agresivitāte.
žēlsirdība Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas spējā just līdzi, izrādīt izpratni, gatavībā palīdzēt; arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
ķerties (kam) klāt enerģiski sākt (ko darīt).
dūšīgs Enerģisks, darbīgs, uzņēmīgs, arī drosmīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ņiprs Enerģisks, sparīgs.
ieēnot Ēnojot padarīt tumšāku.
ūdensērce Ērču kārtas dzīvnieks, parasti spilgti sarkans un dažus milimetrus garš, kas dzīvo galvenokārt stāvošos un lēni tekošos saldūdeņos, kā arī jūrā.
Esi vīrs! esi vīrišķīgs, bezbailīgs, arī godīgs!
vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
strēbt Ēst (ko šķidru), arī dzert, parasti ar troksni.
knibināties Ēst (lēnām, pa mazām daļām, arī nedaudz).
paēst Ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst.
mieloties Ēst, dzert; ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu.
niekoties Ēst, lietot uzturā (vieglu barību, našķus).
laizīt Ēst, ņemot barību ar mēli.
apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
noēvelēt Ēvelējot padarīt līdzenu, gludu (kā) virsmu.
atbilde Fakti, sakarības u. tml., kas noskaidrojas, risinot kādu jautājumu, problēmu.
vajadzība Faktori (dabiski, sociāli, garīgi), to kopums, kas nepieciešams (organisma, personības, sociālas grupas) dzīves, darbības nodrošināšanai.
aģents Faktors, arī līdzeklis, kas izraisa, uztur, veicina vai kavē kādu procesu.
nabadzības apliecība fakts, rīcība, kas liecina par garīgu aprobežotību, nespēju.
vaka Feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija.
bajārs Feodālis, arī augsta amatpersona (Senajā Krievzemē no 10. līdz 17. gs.).
soģis Feodālismā – augstākais tiesnesis, teritorijas pārvaldnieks; arī fogts.
reālisms Filozofijā – priekšstats, ka apkārtējā pasaule, īstenība telpā un laikā pastāv neatkarīgi no cilvēka apziņas.
spirituālisms Filozofiska mācība, kas apgalvo, ka esamībai ir garīga daba.
duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
aizņēmums Finansiāls darījums – naudas līdzekļu saņemšana, kas pēc noteikta laika ir jāatmaksā; šādā veidā iegūti naudas līdzekļi.
transakcija Finansiāls, komerciāls darījums darījums.
operācija Finanšu darījums; darbība vai darbības ar finansēm.
gaismasspēja Fizikāls lielums, no kura atkarīgs optiskās sistēmas veidotā attēla apgaismojums.
gremot Fizioloģiski pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
slodze Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā.
gremošana Fizioloģisks process, kurā uzņemtās barības vielas pārveidojas vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
spēks Fiziska iedarbība, ietekmēšana; arī vardarbība.
kretīnisms Fiziska vai garīga atpalicība iedzimta vairogdziedzera bojājuma dēļ.
pašmocība Fiziskas vai garīgas mokas, ciešanas, ko kāds izraisa pats sev.
pārpūle Fiziskās vai psihiskās darbības spēju krasa samazināšanās, arī veselības traucējumi pārmērīgas piepūles vai nervu sasprindzinājuma dēļ.
aiztikt Fiziski aizskarot, nodarīt sāpes, ļaunumu.
kā bez kauliem fiziski nevarīgs, ļengans, bez spēka; arī ļoti lunkans.
attīstīts Fiziski vai garīgi izveidojies, nobriedis; izkopts.
nīkulis Fiziski vārgs, nespēcīgs, nevarīgs cilvēks.
sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsts pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
piepūle Fizisko un garīgo spēku palielinājums; palielināts fizisko vai garīgo spēku patēriņš.
pūles Fizisko, garīgo spēku intensitāte, koncentrācija (kādā darbībā); fizisko, garīgo spēku patēriņš.
pilates Fizisku un garīgu vingrinājumu komplekss, ar kura palīdzību tiek attīstīta izturība un trenētas atsevišķas muskuļu grupas, veicināta pareiza elpošana.
starpforma Forma, veids, kam ir divu vai vairāku citu formu, veidu pazīmes, īpašības; arī (kā) pārejas forma.
uzņemt Fotografēt, nofotografēt (ar fotokameru, kinokameru), arī fiksēt attēlu ar digitālo tehniku (piemēram, digitālo videokameru); šādi iegūt kadrus, materiālu (piemēram, kinofilmas izveidei).
uzņemties Fotografēties, nofotografēties, arī filmēties.
safrēzēt Frēzējot ar frēzmašīnu, izveidot, arī apstrādāt (ko) lielākā daudzumā.
nofrēzēt Frēzējot padarīt gludu, līdzenu.
proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
kancis Gabals (parasti kā ēdama); arī dona.
gadalaiks Gada daļa, kam atkarībā no Saules stāvokļa ir raksturīgi noteikti laikapstākļi.
rūpēties Gādāt (par kādu), darīt (ko) kā labā.
reize Gadījums, arī brīdis (starp citiem līdzīgiem gadījumiem, brīžiem).
kāzuss Gadījums, nejauša darbība atšķirībā no tīšas vai neuzmanīgas darbības; nejaušs nodarījums.
tēvs Gados vecāks vīrietis (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi); arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks.
Ginesa rekordu grāmata gadskārtēja enciklopēdija ar vislabākajiem sasniegumu sarakstiem dažādās jomās, ko izdod pēc Ginesa alus darītavas iniciatīvas.
ēra Gadu skaitīšana, ko sāk ar kādu svarīgu notikumu; laika posms, kurā pastāv attiecīgā gadu skaitīšanas sistēma.
slēpt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
slēpt dūres kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
slēpt dūres kabatās gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
turēt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
turēt dūres kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
turēt dūres kabatās gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
atraugas Gaisa (reizēm arī neliela šķidruma daudzuma) skaļa vai klusa izdalīšanās no kuņģa vai barības vada; šāds gaiss, kas izplūst pa muti vai degunu.
lidgrozs Gaisa balona sastāvdaļa – grozam līdzīga paliela kaste, kurā lidojuma laikā atrodas apkalpe un pasažieri, kā arī transportējamie priekšmeti.
nokrišņi Gaisa mitrums, kas lietus, sniega vai krusas veidā krīt no mākoņiem; arī gaisa mitrums, kas kondensējas uz zemes vai priekšmetiem (piem., rasa, sarma, atkala).
migla Gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas.
elpa Gaisa strāva, plūsma, arī smarža; kādai vietai raksturīgais gaiss.
mākslīgā elpināšana gaisa vai skābekļa mākslīga ievadīšana plaušās, ko izmanto dabiskās elpošanas atjaunošanai, kā arī smagas slimības, nelaimes gadījuma vai inhalācijas narkozes laikā.
gabarītu uguņi gaismas ķermeņi, kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus.
gabarītlukturis Gaismas ķermeņi, kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus.
refrakcija Gaismas, arī skaņu viļņu virziena maiņa, tiem pārejot no vienas vides citā; staru laušana.
balts Gaišs, arī bezkrāsains.
saime Gājēju, kalpu kopums (piem., zemnieka saimniecībā, muižā); atkarīgu cilvēku grupa, kopums.
galda klājums galda piederumu, arī ēdienu, dzērienu izkārtojums uz galda.
monopols Galda spēle, kuras dalībnieki veic finanšu darījumus, pērkot un pārdodot nekustamos īpašumus.
ēvele Galdnieka darbarīks koka virsmas nogludināšanai.
rakstāmgalds Galds (parasti ar atvilktnēm, skapīšiem u. tml.), kas paredzēts garīga darba veikšanai (rakstīšanai, lasīšanai).
receklis Galerts, arī želeja.
menestrels Galma dziedonis, mūziķis (viduslaiku Francijā un citās Eiropas zemēs), arī ceļojošs dziesminieks.
šūpuļtīkls Galos pakarams, no virvēm darināts, tīkls, kas ir paredzēts atpūtai brīvā dabā; arī guļamtīkls.
trīszaru nervs galvas smadzeņu nervs, kam ir trīs zari un no kura atkarīga jušana sejā.
lakats Galvas, plecu, arī kakla apsegs – parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
pamatbarība Galvenā barība, no kuras (kāds,) pārtiek.
pamatspecialitāte Galvenā specialitāte, arī galvenā darbības joma.
pamatsastāvdaļa Galvenā, arī lielākā sastāvdaļa.
pamatpatiesība Galvenā, būtiskākā patiesība; arī neapstrīdama patiesība.
pamatvērtība Galvenā, nozīmīgākā (garīgā) vērtība.
mezgla punkts galvenā, svarīgākā daļa, posms.
pamatsolis Galvenais, arī sākotnējais solis, no kura veido citus soļus (piem., dejā).
maģistrāls Galvenais, svarīgākais (par satiksmes līnijām, ielām, arī ūdensvada, kanalizācijas, elektrotīkla u. tml. līnijām).
ass Galvenais, svarīgākais ap ko risinās kādi notikumi, darbība.
centrālais Galvenais, svarīgākais.
būtība Galvenās (cilvēka) rakstura īpašības un dotības, arī iekšējais, dziļākais, garīgais saturs.
pamatzināšanas Galvenās, būtiskākās zināšanas, arī zināšanu pamati, minimums (kādā jomā).
varonis Galveno lomu tēlotājs traģēdijā (18. un 19. gadsimtā); vēlāk arī galveno lomu tēlotājs drāmā, komēdijā.
tonzūra Galvvidū izskūts laukums (līdz 1973. gadam – katoļu garīdzniekiem, mūkiem).
buljons Gaļas, kaulu, arī zivju novārījums; šāds ēdiens, ko parasti pasniedz tasēs.
piepildījums Gandarījums, apmierinātība.
atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunumu), apzināti atdarot vainīgajam.
stola Gara, plata lenta, ko mācītājs apliek ap kaklu virs liturģiskā tērpa (piem., Romas katoļu, arī Evaņģēliski luteriskās baznīcas tradīcijā).
sloksne Gara, samērā šaura (piem., virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus.
pātari Garas, apnicīgas runas, runāšana, arī pamācības.
garengriezums Gareniskā virzienā izdarīts griezums.
šalle Garens apģērba piederums kakla, plecu, arī galvas segšanai.
vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
pātarot Gari, apnicīgi runāt, arī pamācīt.
baznīckungs Garīdznieks (parasti katoļu).
kapelāns Garīdznieks kapelā [1]; garīdznieka palīgs.
imāms Garīdznieks, kas mošejā vada kopējo lūgšanu.
sprediķotājs Garīdznieks, kas saka sprediķi (1).
biktstēvs Garīdznieks, kas uzklausa grēksūdzi.
kapelāns Garīdznieks, kura aprūpē ir īpaša kontingenta cilvēki.
dekāns Garīdznieks, kura pārziņā ir dekanāts (2); katedrāles vecākais garīdznieks.
garīgais tēvs garīdznieks, mācītājs; arī padomdevējs.
Dieva kalps garīdznieks.
dvēseļu gans garīdznieks.
melnsvārcis Garīdznieks.
garīdzniecība Garīdznieku kopums.
meditācija Garīga apcere, gremdēšanās pārdomās; garīga koncentrēšanās, ko praktizē, piem., budismā, lai iegūtu mieru un apskaidrību.
idiotija Garīga atpalicība vissmagākajā formā.
kultūra Garīgā bagātība, inteliģence, pieklājības normām atbilstoša uzvedība (indivīdam, cilvēku grupai).
inteliģents Garīgā darba darītājs; cilvēks, kas pieder pie inteliģences (2).
inteliģence Garīgā darba darītāju kopums; sociālā grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
plānā galdiņa urbējs garīgā darba veicējs.
meklēt Garīgā darbībā censties atklāt, iegūt (ko).
sacerēt Garīgā darbībā radīt, izveidot (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
iedvesma Garīga pacilātība, produktīva jaunrades spēju atraisītība radošā darbā.
bauda Garīga patika, gandarījums, apmierinājums.
spiričuels Garīga rakstura dziesma (Amerikas nēģeru mūzikā).
rekolekcijas Garīga rakstura nodarbības (Svēto Rakstu lasīšana, lūgšanas, meditēšana, pārdomas, pārrunas u. tml.) ar mērķi pievērsties savas garīgās dzīves sakārtošanai, tās atjaunotnei.
korālis Garīga rakstura skaņdarbs, baznīcas dziesma (parasti luterāņu baznīcā).
tuvība Garīga saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem.
gara radniecība garīga tuvība, saprašanās.
dvēsele Garīgā, nemirstīgā cilvēka būtības daļa.
guru Garīgais audzinātājs (hinduismā); viens no galvenajiem sikhu vadītājiem.
briedums Garīgās un fiziskās attīstības augstākā pakāpe (par cilvēku).
garamantas Garīgās vērtības, garīgās bagātības.
gaisma Garīgās vērtības, izglītība; tas, kas ir labs, cēls, cildens.
manta Garīgās vērtības.
stulbs Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; muļķīgs (1).
gara aristokrāts garīgi bagāts un izsmalcināts cilvēks.
kulturāls Garīgi bagāts, inteliģents (par cilvēku); pieklājīgs.
Dieva dots garīgi nepilnvērtīgs, vientiesīgs.
vārgulis Garīgi nevarīgs, mazvērtīgs cilvēks.
pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam (parasti labākam).
veldzēt Garīgi spēcināt, bagātināt, arī sniegt prieku, mierinājumu.
deģenerēties Garīgi, morāli pagrimt.
garīgums Garīgo un ētisko īpašību kopums, (cilvēka) garīgā bagātība.
būtne Garīgo un fizisko īpašību kopums (cilvēkam).
psihoterapija Garīgo un uzvedības traucējumu ārstēšana, izmantojot verbālo un neverbālo saskarsmi, pārliecināšanu, izglītošanu, hipnozi u. tml.
spirituāls Garīgs, dvēselisks.
krājums Garīgu vērtību, ideju, atmiņu, arī personības īpašību u. tml. kopums.
talārs Garš, plats amata tērps, parasti līdz potītēm (juristiem, garīdzniekiem, augstskolu docētājiem u. tml.).
paltraks Garš, plats, arī bezformīgs apģērba gabals.
sutana Garš, priekšā pogājams, melns katoļu garīdznieka ikdienas tērps.
stiegra Garš, samērā tievs audu veidojums (organismā); arī cīpsla.
sklanda Garš, tievs apaļkoks; kārts; arī maikste.
angstrēms Garuma mērvienība – 1 desmitmiljardā daļa metra, ko lieto optikā gaismas viļņa garuma mērīšanai, kā arī atomfizikā [Å].
izplānot Gatavojoties (ko) darīt, veikt, iepriekš izdomāt (tā) norisi.
vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam); arī neveikli darboties, rīkoties.
grasīties Gatavoties (ko darīt).
sukāt Glaust, kārtot, arī tīrīt ar suku, ķemmi (dzīvnieku, tā apspalvojumu).
apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
pieglaust Glaužot padarīt gludu, līdzenu.
saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot.
izgludināt Gludinot ar gludekli, padarīt gludu.
mīkstpēdiņš Gļēvs, arī izlutināts cilvēks.
bāba Gļēvs, arī pļāpīgs cilvēks.
kā lupata gļēvs, nevarīgs, bezspēcīgs.
pēc labākās sirdsapziņas godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
pēc (labākās, vislabākās) sirdsapziņas godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
ar vislabāko sirdsapziņu godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
goda vīrs godīgs, apzinīgs, arī godājams vīrietis.
skaidrs Godīgs, atklāts, arī patiess; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kārtīgs Godīgs, krietns, arī tikumīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pirmpiene Govs, arī kaza u. tml., kas ir pirmo reizi atnesusies.
govslops Govs, arī teļš, bullis.
sagrābt Grābjot (piem., ar darbarīku, ierīci) savirzīt (piem., vielu, nelielus priekšmetus kopā, kādā veidojumā, kur).
pagrābt Grābjot paņemt (ar rokām vai darbarīku kādu kopumu).
uzgrābt Grābjot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt.
uzgrābstīt Grābstot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt.
nošu atslēga grafiska zīme, kas norāda noteiktas skaņas (un līdz ar to arī pārējo skaņu) atrašanās vietu nošu sistēmā.
diagramma Grafisks attēls, kas uzskatāmi parāda sakarību starp kādiem lielumiem.
izgraizīt Graizot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu u. tml.
sagraizīties Graizot, griežot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
konkordance Grāmatas tekstā sastopamo (parasti svarīgāko) vārdu saraksts, ko parasti papildina citējumi ar attiecīgo vārdu.
vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira.
pamatforma Gramatisko formu sistēmā – sintaktiski neatkarīga forma, kuras celms parasti ir formveidošanas celms citām paradigmas formām.
debets Grāmatvedībā – konta ierakstu kreisā puse, kurā raksta kontā iemaksātās summas, kā arī uz šo kontu attiecinātos izdevumus un parādus.
grumba Gramba; arī nelīdzenums.
grumbains Grambains; arī nelīdzens.
sagrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, arī kādas īpašības.
izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.; graužot radīt (kur caurumu, robu u. tml.)
sagrauzt Graužot sabojāt (parasti pilnīgi); izmantojot barībai, izalot, sacaurumot.
piegrauzties Graužoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
smagums Gravitācijas spēka, arī inerces spēka izpausme, arī iedarbība.
tranšeja Grāvjveida būve (kā, piemēram, skābbarības, skābsiena) sagatavošanai un novietošanai.
vadgredzens Gredzens (parasti elastīgs), uzmava (piem., virzulim, arī kā centrēšanai).
sagremot Gremojot pārstrādāt (uzņemtās barības vielas).
kuņģis Gremošanas orgāns starp barības vadu un tievo zarnu, kurā notiek mehāniska un ķīmiska barības pārstrādāšana.
sagremoties Gremošanas procesā pilnīgi pārveidoties vienkāršākos šķīstošos savienojumos (par uzņemtām barības vielām).
mutes dobums gremošanas trakta sākumdaļa, kur notiek barības mehāniska sasmalcināšana un sākas tās ķīmiskā apstrāde.
labpatikt Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta.
švirksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piem., darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
skrullēt Griezt (ko) gredzenveidīgi, spirālveidīgi; arī cirtot.
virmot Griezties, plūst (pa gaisu) riņķveida, spirālveida, arī viļņveida kustībā.
atgriezt Griežot (piem., detaļu ar vītni) padarīt vaļīgāku; griežot atvērt.
atgriezt Griežot padarīt neasu.
sagriezties Griežot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, radīt brūci, ievainot.
gorīties Grozīt, arī staipīt savu ķermeni, tā daļas.
pārgrozīt Grozot padarīt mazliet citādu; pārmainīt, pārveidot.
strāva Grupējums, arī ideju, atziņu u. tml. kopums kāda (mākslas, sabiedriska, politiska u. tml.) virziena ietvaros.
nolaist rokas grūtā situācijā pakļauties nevarībai, bezspēcībai.
posta dzīve grūta, arī trūcīga, nabadzīga dzīve.
atgrūst Grūžot atdarīt vaļā.
pagrūst Grūžot pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); grūžot, uzgrūžoties (arī neviļus, negribēti) pieļaut, ka (kāds, kas) zaudē līdzsvaru, krīt.
nošņākties Gulēt, pagulēt miegā, arī nosnausties.
sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, (to) sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu u. tml.
izgulēt Guļot apmierināt vajadzību pēc miega, arī atpūtas.
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs (piem., ar iespiedumiem).
sagumzīt Gumzot padarīt negludu; saburzīt; saņurcīt.
ziemziede Gundegu dzimtas daudzgadīgs, pavasarī agri ziedošs augs; sniegaroze.
smelt Gūt (piem., spējas, spēku), arī rast (ierosmi, idejas).
revanšēties Gūt gandarījumu par zaudējumu, uzvarot nākamajā cīņā, spēlē.
saņemt Gūt iespēju (ko) izmantot, arī (ko) veikt.
dabūt Gūt iespēju, izdevību (ko veikt, darīt).
triumfēt Gūt izcilus panākumus, izcilu uzvaru; gūt pozitīvu sabiedrības attieksmi, arī godu, ko rada šāds panākums, uzvara.
profitēt Gūt peļņu, ienākumu, arī kādu labumu.
vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēcvulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības.
ģimenes pavards ģimene, arī ģimenes mājvieta.
tuvinieks Ģimenes loceklis attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem; piederīgais, arī radinieks.
piederīgais Ģimenes loceklis, tuvinieks, arī radinieks.
ģimenes ligzda ģimenes mājoklis, arī pati ģimene.
dialīze Hemodialīze, asiņu attīrīšana no vielām, kas tajās uzkrājas palielinātā daudzumā nieru mazspējas vai arī akūtas saindēšanās gadījumā.
krūmcidonija Henomele; arī cidonija.
mata higrometrs higrometrs, kura darbības pamatā ir cilvēka mata īpašība mainīt savu garumu atkarībā no gaisa mitruma.
mahariši Hinduistu garīgais vadonis.
bruceloze Hroniska, lipīga mājdzīvnieku slimība, ko izraisa specifiska baktērija un ar kuru var inficēties arī cilvēks.
kategoriskais imperatīvs I. Kanta ētikas pamatjēdziens, obligāts tikumiskais likums, kas neatkarīgi no apstākļiem jāievēro ikvienam cilvēkam.
propaganda Ideju, uzskatu, teoriju sistemātiska izplatīšana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus, arī pamudināt cilvēkus uz noteiktu rīcību.
bumbulis Ieapaļš, dažu lakstaugu stublāja vai saknes veidojums zemē – auga barības vielu krātuve.
ietramdīt Iebaidīt, padarīt bailīgu, nedrošu.
iestūķēt Iebāzt, ievietot (parasti ar grūtībām, arī nevērīgi).
posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
sacukurot Iecukurot, parasti stipri; arī sasaldināt.
uzkurbulēt Iedarbināt (motoru) ar kloķi; arī iedarbināt.
priecēt Iedarbojoties uz uztveri, izraisīt, radīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
piedēstīt Iedēstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
maldi Iedoma, ilūzija, arī nerealitāte.
paralēlā pasaule iedomāta (arī hipotētiska) esamība, kas eksistē līdztekus, vienlaikus reālajai pasaulei.
sagudrot Iedomāties, iecerēt (piem., ko darīt, veikt).
stādīties Iedomāties, iztēloties (ko); arī atainoties atmiņā.
parādība Iedomu tēls, vīzija, arī halucinācija.
pabarot Iedot barību (dzīvniekam).
atļauties Iedrošināties (pateikt, darīt).
iedrīkstēties Iedrošināties, atļauties (ko darīt).
uzpravīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu, arī novērstu paģiras.
gremdēties Iedziļināties, pilnīgi (kam) nodoties, arī aizmirsties.
debilitāte Iedzimtas garīgas atpalicības vieglākā forma, kurai raksturīgi spriešanas traucējumi.
oligofrēnija Iedzimti vai agrīnā bērnībā iegūti psihiskās attīstības traucējumi, garīga atpalicība.
instinkts Iedzimts organisma reakciju (komplicētu beznosacījuma refleksu) kopums, kas nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas.
pamatiedzīvotājs Iedzīvotāji, kas (kādā valstī, teritorijā) veido iedzīvotāju lielāko daļu; arī (kādas valsts, teritorijas) senākie iedzīvotāji.
raznočinci Iedzīvotāju slānis (Krievijā 18. gs. beigās un 19. gs.), kas sastāvēja no dažādu kārtu cilvēkiem (tirgotājiem, trūcīgās muižniecības pārstāvjiem, garīdzniecības, sīkpilsoņiem u. tml.).
elpas vilciens ieelpa, arī izelpa.
iegrauzt Ieēst (mazliet cietas barības).
tapa Iegarens, samērā īss konusveida stienis, detaļa, ko izmanto (kā) aizdarīšanai, daļu savienošanai.
iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt).
stāties spēkā iegūt juridisku spēku (piem., par darījumu, līgumu, likumu).
iemanīties Iegūt prasmi (ko darīt), parasti ilgākā laikā, vingrinoties.
piesavināt Iegūt sev (ko); padarīt (ko) par savu.
vākt Iegūt, gādāt (sev barību) – par dzīvniekiem.
dārgi samaksāt Iegūt, sasniegt (ko) ar lielām grūtībām, zaudējumiem, arī upuriem.
ietuntuļot Ieģērbt (parāk siltā un biezā apģērbā); vairākām kārtām, arī nekārtīgi ietīt.
uzmanība Ieinteresēta, laipna, arī iejūtīga, gādīga attieksme, izturēšanās pret kādu.
meklēt blusas svešā kažokā iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
mīkstsirdīgs Iejūtīgs, labsirdīgs; arī jūtīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
iecirst zobus Iekārot (ko) un iegūt, arī censties iegūt (to).
ventilators Iekārta gaisa un gāzu pārvietošanai, mākslīgas gaisa plūsmas radīšanai, arī beramu materiālu transportēšanai.
elpināšanas aparāts iekārta, ar ko nodrošina gaisa pievadi plaušām, kā arī ogļskābās gāzes izvadi.
stends Iekārta, arī īpaši ierīkota vieta (piem., rūpnīcā) mašīnu, aparātu, ierīču u. tml. montēšanai un izmēģināšanai.
rausējs Iekārta, ierīce u. tml. (kā) savākšanai, arī virzīšanai vienkopus.
sildelements Iekārtas, ierīces daļa, arī ierīce (kā) sildīšanai.
iekārtoties Iekārtot sev (dzīves vai darba vietu); apmesties (kur uz dzīvi, arī uz kādu laiku).
attaisīt Iekārtot, ierīkot; padarīt pieejamu.
radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru realizēšanai, kā arī radio un televīzijas programmu pārraidei.
pastarpināt Iekļaujoties, tiekot iekļautam starpā, padarīt (ko) netiešā veidā uztveramu, pieejamu u. tml.
uzņemt Iekļaut (kādā kopumā), padarīt par (tā) sastāvdaļu.
noglabāt Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos, arī lai (to) neaizmirstu.
apkost Iekost, arī nokost (no virspuses, visapkārt).
ielādēt Iekraut (transportlīdzeklī, parasti daudz, arī ko smagu).
pakurināt Iekurināt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā.
pakurt Iekurt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā.
saķerties Ieķerties, arī iesprūst (kur) lielākā daudzumā; pielipt (kur) lielākā daudzumā.
sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem pirkstiem; arī dūre.
izmācīt Iemācīt (ko darīt); sagatavot (kādas darbības veikšanai).
pamats Iemesls; arī cēlonis.
brūte Iemīļota sieviete; arī mīļākā.
brūtgāns Iemīļots vīrietis, arī mīļākais.
iedomāt Ienākt prātā domai, idejai (ko darīt).
ēst Ieņemt (barību) mutē, (parasti) sakošļāt un norīt.
saskatīties Iepazīties un izjust savstarpējas simpātijas; arī iemīlēties.
apaugļot Ieplūdinot vīrišķo dzimumšūnu sievišķajā, radīt jauna organisma dīgli; padarīt (sievišķo organismu) par jauna organisma veidotāju.
iecerēt Iepriekš izdomāt, nolemt (ko un kā darīt, veikt u. tml.).
paredzēt Iepriekš nojaust, arī noteikt (ko gaidāmu).
politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta rīcība, darbības veids, arī paņēmienu kopums kāda mērķa sasniegšanai.
viņpavasar Iepriekšējā, pagājušajā pavasarī.
reģistrēt Ierakstīt, fiksēt (sarakstā, rādītājā, veidlapā, grāmatā u. tml.), lai izdarītu (kā) uzskaiti vai piešķirtu (kam) likumisku spēku.
ieņemties Ierast darīt, rīkoties (kādā veidā).
starteris Ierīce (kā, parasti iekšdedzes motora) iedarbināšanai; arī ierīce zemspiediena luminiscences spuldžu iededzināšanai.
lamatas Ierīce (parasti savvaļas) dzīvnieku ķeršanai; arī slazds.
aizslēgs Ierīce (šaujamierocī) šāviņa patronas iebīdīšanai patrontelpā, stobra kanāla hermetizēšanai, šāviena izdarīšanai, čaulas izvilkšanai no patrontelpas.
gaļasmašīna Ierīce gaļas (arī citu produktu) samalšanai mājas apstākļos; gaļas maļamā mašīna.
kodolreaktora regulators ierīce kodolu dalīšanās procesa intensitātes regulēšanai, kā arī tā apturēšanai avārijas gadījumā.
tecīla Ierīce metāla darbarīku asināšanai – abrazīva slīpripa, ko darbina ar rokām vai mehānisko piedziņu.
surdīne Ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai.
batometrs Ierīce ūdens dziļuma mērīšanai, kā arī ūdens paraugu ņemšanai.
mizotājs Ierīce vai darbarīks (kā) mizošanai.
griezējs Ierīce vai mašīna griešanai, arī sasmalcināšanai.
telūrijs Ierīce, ar kuru demonstrē Zemes griešanos ap savu asi un ap Sauli, kā arī Mēness griešanos ap Zemi.
skaitļotājs Ierīce, arī ierīču komplekss mehanizētai vai automatizētai matemātisku operāciju veikšanai.
aizgrieznis Ierīce, detaļa (kā) aizdarīšanai, noslēgšanai un atvēršanai.
satvere Ierīce, iekārta, arī detaļa (kā) satveršanai.
satvērējierīce Ierīce, iekārta, arī detaļa (kā) satveršanai.
savilcējs Ierīce, iekārta, arī rīks, detaļa (kā) savilkšanai.
savācējs Ierīce, iekārta, būve, to daļa (kā) savākšanai, arī uztveršanai; kolektors (1).
ravētājs Ierīce, iekārta, darbarīks nezāļu ravēšanai.
kolektors Ierīce, ietaise, iekārta (kā) savākšanai, uztveršanai, arī novadīšanai.
taimeris Ierīce, ietaise, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci, arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
metālmeklētājs Ierīce, kas (zemē, ūdenī vai kādā citā vidē) uzrāda metāla priekšmetu, kā arī strāvu vadošus elementus.
modems Ierīce, kas ciparu signālu formā uzglabāto informāciju pārveido analogajos signālos, kā arī saņemtos analogos signālus – ciparu signālos.
rakstītājs Ierīce, kas paredzēta informācijas ierakstīšanai, arī audio un video ierakstu veikšanai.
vagona bukse ierīce, kas vagona svaru pārnes uz riteņpāra ass kakliņiem, kā arī ierobežo vagona sānnovirzi.
šķūre Ierīce, mehānisms, arī rīks, piem., sniega tīrīšanai, zemes virskārtas līdzināšanai, pārvietošanai bīdot, stumjot.
atpakaļgājiens Ierīces, ierīces daļas kustība pretējā virzienā; arī atpakaļgaita.
sarīties Ierīt, arī ieelpot (ko) lielākā daudzumā; ierīt, arī ieelpot lielāku daudzumu (kā).
pierīties Ierīt, ieelpot lielākā daudzumā (piem., dūmus, ūdeni); sarīties.
priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību.
aktivēt Ierosināt, arī veicināt (fizioloģiska, ķīmiska u. tml.) procesa norisi, palielināt reakcijas spēju.
izaicinājums Ierosme (izdarīt, paveikt ko, parasti jaunu, arī grūtu); grūtības.
sainis Iesaiņots priekšmets, arī sakārtotu priekšmetu kopums; kopā sasietu priekšmetu kopums.
nodarbināt Iesaistīt darbā, dot iespēju strādāt; likt darīt (ko).
iejaukt Iesaistīt, padarīt līdzatbildīgu (kādā, parasti nosodāmā, darbībā).
iekļaut Iesaistīt, padarīt par (kā) sastāvdaļu.
pasākt Iesākt (ko regulāri darīt); uzsākt (ko).
iepūt Iesākt pūt; mazliet, arī vietumis sapūt.
iekaukties Iesākt radīt stieptu, spalgu samērā augstu skaņu (par parādībām dabā, arī ierīcēm, mašīnām, šāviņiem).
izdarīt Iesākt, pasākt, arī rīkoties.
albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai).
uzsist Iesist, parasti spēcīgi (ar ko), virzot sitienu (pa ko, kam, arī kur).
skābputra Ieskābēta šķidra miežu putraimu putra, kam ēdot piejauc arī rūgušpienu vai biezpienu un lieto aukstu.
nogāzens Ieslīps, arī nolaidens.
atskaņa Iespaidi, arī sekas (pēc kāda notikuma).
brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.
teikšana Iespēja, arī tiesības (ko) noteikt, vadīt, rīkot.
uzēsties Iespiesties (kā virsmā, materiālā) tā, ka grūti noņemt, pavirzīt; arī ieēsties (1).
piespļaut Iespļaujot (kur iekšā), padarīt netīru (ko).
uzspraust Iespraužot, iestiprinot u. tml., novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
redakcija Iestāde (piem., dažādi plašsaziņas līdzekļi), kuras uzdevums ir sagatavot un padarīt pieejamus preses izdevumus, radio, TV raidījumus u. tml.; celtne, telpas, kurās darbojas šāda iestāde.
banka Iestāde, kas pieņem noguldījumus, uzglabā naudu, ir starpnieks maksājumos, norēķinos, kā arī izsniedz kredītus; ēka, kur veic šīs operācijas.
filharmonija Iestāde, kas rīko koncertus un citus mūzikas sarīkojumus; ēka, kurā atrodas šāda iestāde.
muzejs Iestāde, kas vāc, glabā, sistematizē, izstāda apskatei, kā arī pēta noteikta veida materiālās un garīgās kultūras vērtības.
aptieka Iestāde, kur pārdod ārstniecības līdzekļus, kā arī izgatavo zāles pēc individuālām receptēm; telpa, kur atrodas šāda iestāde.
rīkojums Iestādes, tās vadītāja izdots dokuments, kurā ietverts obligāti izpildāms norādījums, pavēle (ko darīt, kā rīkoties).
stiga Iestaigāta taka, brīva josla, pa kuru var iet, arī braukt.
inspekcija Iestāžu, uzņēmumu u. tml. pārbaude, kontrole; arī (kā) apskate.
logs Iestikloti rāmji šādas atveres aizdarīšanai; ietvars šādu rāmju iestiprināšanai.
iemēslot Iestrādājot mēslojumu, padarīt (zemes gabalu) auglīgu, auglīgāku.
oderēt Iestrādāt oderi (apģērbam, arī apaviem).
mūķene Iesvētīta reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) sieviešu kārtas locekle, kas devusi īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
priesteris Iesvētīts garīdznieks kristietībā (parasti katoļu, pareizticīgo, anglikāņu baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
mūks Iesvētīts reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) vīriešu kārtas loceklis, kas devis īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
ieņemt Iešūt (piem., lai padarītu šaurāku, īsāku).
iet savu ceļu Iet uz savu (arī citu) pusi.
iet citu ceļu Iet uz savu (arī citu) pusi.
dipināt Iet, arī skriet sīkiem solīšiem, radot raksturīgu soļu troksni.
maršēt Iet, soļot vienmērīgā, noteiktā ritmā; arī staigāt.
lāčot Iet, staigāt (netīrām, sabristām kājām, apaviem); arī iet, skraidīt kur pagadās.
laizītava Ietaise (meža dzīvnieku) piebarošanai ar lopbarības sāli.
zibensnovedējs Ietaise ēku, būvju, arī transportlīdzekļu aizsardzībai pret zibeni.
pamācība Ieteikums, norādījums (kā rīkoties, izturēties); arī padoms.
pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu.
izurbt Ieurbjoties, arī strauji ietriecoties, padarīt (ko) cauru, caurumainu, robainu.
preambula Ievaddaļa (piem., likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā, kurā izklāstīti tā mērķi un galvenie principi.
savainot Ievainojot (organisma daļu), padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli kustēties, darboties.
ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu, rievas); padarīt (ko) rievainu.
ierobīt Ieveidot (kādā virsmā robu), padarīt (ko) robainu.
augsts Ievērojams, nozīmīgs, svarīgs, arī saistīts ar lielu atbildību.
piefiksēt Ievērot, pamanīt, arī iegaumēt (ko).
importēt Ievest (preces, arī kapitālu, pakalpojumus) no ārzemēm.
ieslieties Ievietoties stāvus, arī atbalstoties (kur iekšā) – par cilvēku.
ievilkties Ievirzīties (kur iekšā), parasti vairoties, arī slēpjoties (no kā).
iedarvot Ieziest, arī piesūcināt (kā) virskārtu ar darvu.
nogulumieži Ieži, kas radušies no senāku iežu dēdēšanas produktiem vai organiskām atliekām, arī no vulkānu izvirdumiem.
aploks Iežogota vieta (parasti mājlopu, arī mājputnu ganīšanai vai izmitināšanai zem klajas debess).
atrūkt Īgni, negribīgi, arī neskaidri atbildēt.
norūkt Īgni, nelaipni, arī neskaidri pateikt (ko).
skābs Īgns, nelaipns, arī neapmierināts; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
skāņš Īgns, nelaipns; arī neapmierināts.
vēsture Ikviens attīstības process, likumsakarība dabā.
priekšzobs Ikviens no zobiem, kas atrodas mutes priekšpusē (noder barības nokošanai).
uzglabāt Ilgāku (arī noteiktu) laiku glabāt (tā, ka, piemēram, nebojājas, nezaudē kvalitāti).
uzglabāties Ilgāku (arī noteiktu) laiku tiekot turētam (kur, kādos apstākļos), nezaudēt kvalitāti.
darīties Ilgāku laiku (ko) darīt, darboties (ar ko, ap ko).
nospiest Ilgāku laiku balstoties (uz kādas ķermeņa daļas), padarīt (to) sāpīgu.
uzberzēt Ilgāku laiku berzējot, arī kam berzējoties (iegūt, rasties).
dirnēt Ilgāku laiku bezdarbībā, arī nekustīgi, atrasties (kur).
knosīties Ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski.
iztrakoties Ilgāku laiku darboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
sēdēt Ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties sēdus stāvoklī.
klapatoties Ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
iekopt Ilgāku laiku kopjot, padarīt auglīgāku (zemi).
zelēt Ilgāku laiku košļāt, arī viļāt pa muti (ko).
vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
nosēdēt Ilgāku laiku sēžot, nospiest, padarīt stīvu (ķermeņa daļu).
mīcīties Ilgāku laiku uzturēties, arī pārvietoties nelielā platībā; mīdīties.
izkratīt Ilgāku laiku, arī spēcīgi kratīt.
sagulēt slimnīcā ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā; ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim).
sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
sanīkt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties neērtos, nogurdinošos apstākļos.
sadarīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt.
sadejot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dejot.
sadzīvot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīvot; nodzīvot.
saganīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ganīt.
sastaigāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu staigāt; ilgāku laiku staigāt (līdz noteiktam brīdim).
izdarīties Ilgāku laiku, daudz darīt (dažādā veidā, arī dažādus darbus).
izdauzīties Ilgāku laiku, daudz trokšņaini, draiskulīgi rotaļāties, arī izskraidīties.
urbināties Ilgāku laiku, intensīvi urbināt (1, 2); arī rušināties.
izverdzināt Ilgāku laiku, ļoti verdzināt; arī izkalpināt.
aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgāku laiku, ļoti vēlēties (ko darīt).
atspiest Ilgi balstoties (uz kā), padarīt sāpīgu.
apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
ovācijas Ilgi, vētraini aplausi, arī ar priekpilniem izsaucieniem.
delamais Ilgstoša, smaga slimība; arī tuberkuloze.
izkliegt Ilgstoši kliedzot vai skaļi un daudz dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (balss aparātu).
tupēt Ilgstoši uzturēties (kur), piem., negribēti, arī nelietderīgi.
savazāt Ilgstoši valkājot, arī lietojot (ko), padarīt (parasti viscaur, ļoti) netīru.
vaukšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet īsiem, retiem rējieniem (par suni).
kvankšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni).
kvekšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni).
plēst Ilgstoši, arī nevērīgi lietojot, pieļaut, ka (kas) kļūst plānāks, caurumains.
bružāt Ilgstoši, arī vairākkārt burzīt, berzēt; nevīžīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
nomuļļāt Ilgstoši, bieži lietojot, padarīt (ko) apnicīgu.
plikšķināties Ilgstoši, intensīvi plikšķināt, arī plīkšķināt.
zelēt Ilgu laiku runāt (par ko, arī par kādu), pārspriest (ko).
čatnijs Indiešu ēdienu piedeva, ko gatavo no vārītiem vai svaigiem sasmalcinātiem augiem, augļiem, dārzeņiem un kas atkarībā no sastāvdaļām var būt skābs, sāļš, saldskābs, maigs vai ass.
strihnīns Indīgs alkaloīds, kas mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību, bet lielākās devās ir nāvējošs.
personība Indivīda nozīmīgo īpašību kopums, kas izpaužas viņa rīcībā, domāšanā, attieksmē, kā arī emocionālajās reakcijās.
starpvaloda Individuāls, mainīgs valodas paveids vai lietojums, kam raksturīgas divu valodu pazīmes; arī starpniekvaloda.
ģermāņi Indoeiropiešu cilšu grupas, kas 6.–1. gs. p.m.ē. apdzīvoja teritoriju starp Reinu, Donavu, Vislu, Ziemeļjūru un Baltijas jūru, kā arī Skandināvijas pussalas dienviddaļu.
tuberkuloze Infekcijas slimība, ko izraisa īpašas baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, arī citus orgānus.
seksuāli transmisīvās slimības infekcijas slimības, ar kuru ierosinātājiem saslimst galvenokārt dzimumceļā; arī veneriskās slimības.
vietne Informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros.
zibatmiņa Informātikā – energoneatkarīga atmiņa, kas operē ar veseliem datu blokiem; ārējais datu nesējs.
medības Instinktu nosacīts darbību kopums, lai noķertu citu dzīvnieku barībai.
virspavēlniecība Institūcija (augstākā pavēlniecība), kas vada valsts bruņotos spēkus, atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
līmeņrādis Instruments, ar ko nosaka, vai plakne horizontālā, arī vertikālā virzienā ir taisna.
nodoties Intensīvi darīt (ko), padoties (piem., kādam netikumam).
sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, aizvadīt mūžu; šādi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst (visi spēki).
sadedzināt Intensīvi garīgi darbojoties, iztērēt (visus savus spēkus).
sadīdīties Intensīvi, arī ilgāku laiku dīdoties, kustoties, nonākt kādā stāvoklī (piem., sakarst).
sadomāties Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko) tā, ka ietekmē sevi.
safantazēties Intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt (piem., noskaņojot, ietekmējot sevi).
saosties Intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko); intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
saostīties Intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko); intensīvi; arī ilgāku laiku ostīt (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
lūgties Intensīvi, arī ilgstoši lūgt (1); ļoti lūgt (1).
dūšīgs Intensīvi, arī pamatīgi, daudz (ko darīt).
sparīgs Intensīvs, arī straujš (par parādībām dabā).
skaips Interneta programma, kas šīs programmas lietotājiem ļauj savstarpēji sarunāties, kā arī redzēt vienam otru.
žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (gaļas produktu, zivju) žāvēšanai dūmos; kūpinātava.
žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (kā) žāvēšanai ar siltumu, gaisa plūsmu.
matu sprādze īpaša saspraude matu sastiprināšanai, arī rotājumam.
ebola Īpaši bīstama infekcioza saslimšana, ko izraisa Ebolas vīruss un kas rada aknu un nieru bojājumus, kā arī ārējo un iekšējo asiņošanu; Ebolas slimība.
slidotava Īpaši ierīkots ledus laukums slidošanai; arī šāds laukums kopā ar īpašu celtni, telpām.
dižens Īpaši liels; arī spēcīgs.
sviestpapīrs Īpaši pagatavots papīrs sviesta un citu pārtikas produktu (piem., marmelādes) iesaiņošanai; arī pergamentpapīrs.
pildījums Īpaši sagatavota produktu masa, kas tiek pildīta kulinārijas izstrādājumā, arī augļos, dārzeņos.
savienojamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus; arī saistāmība (2).
starpība Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara ko atšķirīgu (no citiem); arī atšķirība.
vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
tiesībsubjektība Īpašību kopums, arī stāvoklis, kas ir raksturīgs tiesību subjektam.
gospelis Īpašs afroamerikāņu garīgo dziesmu izpildījuma veids; šāda stila reliģiska dziesma.
velētava Īpašs sols, arī laipa (kā) velēšanai.
OMON Īpašu uzdevumu milicijas vienība cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem, kas vēlāk kļuva par represīvu spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību; melnās beretes.
viegla zeme irdena smilts zeme, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
grants Irdens iezis, kas sastāv no noapaļotām iežu (arī minerālu) drumslām; rupja, graudaina smilts.
taukķermenis Irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas.
rakņāt Irdināt, jaukt, arī pārvietot ar kādu rīku vai rokām zemi (kādā platībā).
pieirt Irot, airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt.
konspektēt Īsi pierakstīt (piem., no teksta, runas) svarīgāko saturu.
atmest Īsi, nevaļīgi, arī nevērīgi atbildēt.
cīruļputenis Īslaicīgs sniegputenis pavasarī, kad sniegs jau nokusis.
skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties pret ko.
knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piem., viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, arī neliela sprādziena, šāviena troksnis.
plīkšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas (šķidruma lāsēm, priekšmetam) atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
pakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., šķidruma pilieniem, arī nelieliem priekšmetiem atsitoties pret ko.
Korāns Islāma svētā grāmata – musulmaņu reliģisko, tiesisko, tikumisko, kā arī sadzīvisko noteikumu un pamācību krājums, ko pravietis Muhameds saņēmis no Allāha.
Sunna Islāma tekstu krājums, kurā ietilpst stāsti par Muhamedu, kā arī Korāna papildinājumi un iztulkojumi.
starpsauciens Īss izteikums, arī izsauciens (parasti skaļš), paužot savu reakciju uz kāda runu, darbību, izturēšanos; arī replika.
replika Īss izteikums, piezīme, piebilde (arī rakstveidā); šāds izteikums, starpsauciens no vietas (piem., sapulcē, sanāksmē).
strups Īss, aprauts, arī nelaipns, skarbs (par izteikumu).
sludinājums Īss, publisks paziņojums rakstveidā vai mutvārdos (piem., par kāda darījuma piedāvājumu, par kādu sadzīves faktu vai par kādu notikumu).
turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.).
nošausmināties Īsu brīdi izpaust šausmas, arī sašutumu, neapmierinātību (par ko).
apstulbt Īsu brīdi kļūt nespējīgam aptvert, saprast; arī apmulst.
pašķīst Īsu brīdi šķīst, izkliedēties uz visām pusēm, arī kādā virzienā (piem., par šķidrumu, masu).
uzbungot Īsu brīdi, arī reizēm bungot (pa ko, kam).
uzklaudzināt Īsu brīdi, arī reizēm klaudzināt (pa ko).
uzplikšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plikšķināt (kādam, kam, pa ko).
uzplīkšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
uzpliķēt Īsu brīdi, arī reizēm pliķēt (kādam, kam, pa ko).
uzšmaukstināt Īsu brīdi, arī reizēm šmaukstināt.
uzšmīkstināt Īsu brīdi, arī reizēm šmīkstināt.
varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
saārstēt Izārstēt; arī sadziedēt.
iztaisīt Izaudzināt (kādu par ko); arī izmācīt.
izvadāt Izaudzināt līdz noteiktai attīstības pakāpei (mazuļus) – par putniem; arī izvest.
uzplaukt Izaugt, sasniegt fiziskās un garīgās attīstības briedumu.
kumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm).
Ak (tu) pasaulīt! izbrīna, pārsteiguma, prieka, arī satraukuma izsauciens.
Mīļā pasaulīt! izbrīna, pārsteiguma, prieka, arī satraukuma izsauciens.
Baltā pasaulīt! izbrīna, pārsteiguma, prieka, arī satraukuma izsauciens.
uzeja Izbūvēta vieta, arī konstrukcija (piemēram, kāpnes, traps), kas paredzēta nokļūšanai kur augšā.
ģenēze Izcelšanās, rašanās, arī veidošanās.
greznoties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko greznu, krāšņu, arī izcilu).
rotāties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu); būt tādam, kas rotā (ko).
prominence Izcils cilvēks, arī izcilu cilvēku kopums.
gara milzis izcils cilvēks, kura garīgajam darbam ir ļoti liela sabiedriska nozīme; ģēnijs.
meistardarbs Izcils mākslas darbs; meistarīgs veikums, darinājums.
triumfs Izcils panākums, izcila uzvara; pozitīva sabiedrības attieksme, arī gods, ko rada šāds panākums, uzvara.
tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (pie debesīm).
zeltoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltot (1).
zeltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltoties.
varoņdarbs Izdarība, dēka, ar kuru (kāds) izceļas, pievērš sev citu uzmanību.
žiperīgs Izdarīgs, izveicīgs; kustīgs, veikls.
velns Izdarīgs, prasmīgs (par cilvēkiem); arī slikts, nevēlams, nepiemērots.
izrīcīgs Izdarīgs.
airēties Izdarīt (ar rokām) airēšanai līdzīgas kustības.
trepanēt Izdarīt (kā) trepanāciju.
apkalpot Izdarīt (kādam) dažādus pakalpojumus (ko pasniedzot, atnesot, aiznesot u. tml.).
dabūt gatavu izdarīt (ko grūtu, riskantu, pārdrošu).
pielaistīt Izdarīt (ko), tikt nolietotam (ar to).
nostrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu vai negaidītu).
izstrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
sastrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
pastrādāt Izdarīt (parasti ko sliktu, nosodāmu).
izmest Izdarīt (piem., šķēpa, granātas) metienu.
izlēkāt Izdarīt (visu) tā, kā kāds vēlas.
analizēt Izdarīt analīzi (2).
izpildīt solījumu izdarīt apsolīto.
diskontēt Izdarīt atskaitījumu no vekseļa nominālās summas.
noblēdīties Izdarīt blēdību.
kūņoties Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); ķepuroties.
izdrāzt Izdarīt dzimumaktu.
nodrāzt Izdarīt dzimumaktu.
eksperimentēt Izdarīt eksperimentus.
ekstrapolēt Izdarīt ekstrapolāciju.
nogrēkoties Izdarīt grēku.
ieelpot Izdarīt ieelpu.
sakustēties Izdarīt īslaicīgu kustību.
izelpot Izdarīt izelpu.
izkastrēt Izdarīt kastrāciju.
apiet Izdarīt ko aizmuguriski, kādam nezinot.
nopūdelēt Izdarīt ko aplam, kļūdīties (piem., sporta spēlēs).
nogāzt podu izdarīt ko aplam, nepareizi.
nogāzt podus izdarīt ko aplam, nepareizi.
ieberzties Izdarīt ko aplam; nonākt muļķīgā situācijā.
sagrēkot Izdarīt ko neatbilstošu reliģijas normām.
sasmērēties Izdarīt ko nosodāmu, morāles normām neatbilstošu u. tml.
apgrēkoties Izdarīt ko reliģiskos priekšrakstos aizliegtu vai nosodāmu, morāles normām neatbilstošu.
(iz)gāzt podus izdarīt ko sliktu, uzvesties, izrunāties tā, kā nevajag.
novest līdz galam izdarīt līdz galam, pabeigt.
iemaksāt Izdarīt maksājumu, nododot noteiktu naudas summu; samaksāt daļu (no kādas summas).
norēķināties Izdarīt maksājumus, nokārtot finansiālās saistības.
izspēlēt joku izdarīt negaidītu, pārsteidzošu pavērsienu.
izspēlēt numuru izdarīt negaidītu, pārsteidzošu pavērsienu.
palocīt celi izdarīt nelielu reveransu.
nokārtot Izdarīt nepieciešamās darbības, lai (kas) būtu, realizētos.
nodot Izdarīt nodevību (pret ko).
noziegties Izdarīt noziegumu vai ko sliktu, nosodāmu.
nodarīt pāri izdarīt pārestību.
nogrēkoties Izdarīt pārkāpumu, arī ko nosodāmu, sliktu.
apgrēkoties Izdarīt pārkāpumu.
sagrēkot Izdarīt pārkāpumu.
noslīcināties Izdarīt pašnāvību slīcinoties.
pakārties Izdarīt pašnāvību, apmetot sev ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un zaudējot balstu zem kājām.
mest cilpu kaklā izdarīt pašnāvību, pakārties.
mest cilpu ap kaklu izdarīt pašnāvību, pakārties.
nogalināties Izdarīt pašnāvību; nonāvēties.
noslēgt rēķinus ar dzīvi izdarīt pašnāvību.
padarīt sev galu izdarīt pašnāvību.
pielikt sev roku izdarīt pašnāvību.
likt punktu uz "i" izdarīt pēdējos precizējumus.
izpotēt Izdarīt potēšanu daudziem vai visiem.
nākt prettriecienā izdarīt prettriecienu (par pretinieku).
dot prettriecienu izdarīt prettriecienu.
punktēt Izdarīt punkciju.
izrevidēt Izdarīt revīziju.
presingot Izdarīt spiedienu (piem., uz kādu cilvēku, cilvēku grupu).
izspļaut Izdarīt spļāvienu.
nospļauties Izdarīt spļāvienu.
izšaut Izdarīt šāvienu.
iegūt laiku izdarīt tā, ka (kādam nolūkam) atliek vairāk laika.
izdabāt Izdarīt tā, kā (kādam) patīk, ir pa prātam; iztapt.
izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā.
salaist grīstē izdarīt tā, ka (kas) sarežģījas, notiek pretēji vēlamajam.
pārstatīt kalnus izdarīt to, kas ir šķietami neiespējams.
sagatavoties Izdarīt visu nepieciešamo (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
smērēt rokas izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
smērēt nagus izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
traipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
apzagties Izdarīt zādzību.
apsteigt Izdarīt, izpildīt (ko) ātrāk nekā paredzēts; noritēt ātrāk, straujāk nekā parasti.
atkārtot Izdarīt, izpildīt, pateikt vēlreiz vai vairākas reizes (paša vai cita izdarīto, pateikto).
paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījuma; izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma).
pārspēt pašam sevi izdarīt, paveikt (ko) daudz labāk, nekā pats līdz šim to ir spējis padarīt, paveikt.
pakalpot Izdarīt, paveikt (ko), lai kādam izpalīdzētu.
notaisīt Izdarīt, paveikt (ko).
šķidrs Izdilis, nodilis, arī plāns (par audumu, apģērbu).
uzdomāt Izdomāt, iecerēt (ko darīt, veikt).
papildizeja Izeja, ko izmanto papildus galvenajai izejai vai arī gadījumos, kad galveno izeju nav iespējams izmantot; rezerves izeja.
smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
uzmargot Izgatavot (piemēram, uzadot, uztamborējot, uzzīmējot); pagatavot, arī sacerēt.
mūžizglītība Izglītība, kas iegūstama, neatkarīgi no cilvēka vecuma – visa mūža garumā.
izskoloties Izglītoties; arī izmācīties.
gredzenot Izgriezt apkārt koka stumbram (arī zaram) mizas sloksnīti vai uzmaukt stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu augšanu.
izšmurgāt Izjaukt un neizēst (barību, ēdienu).
izvandīt Izjaukt, izsvaidīt, arī izrakņāt (parasti zemi).
dabūt trūkties izjust (parasti sava nodarījuma) negatīvās sekas.
atelpot Izjust atvieglojumu, mieru (piem., pēc garīgām, fiziskām grūtībām).
justies gandarītam izjust gandarījumu, apmierinājumu.
mocīties Izjust psihiskas ciešanas, arī pārdzīvot ko ļoti nepatīkamu.
tiekties Izjust tieksmi, nepieciešamību (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt).
izbaudīt Izjust un pārdzīvot; arī piedzīvot.
gribēties Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt); gribēt (1).
gribēt Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt).
iežēloties Izjust žēlumu, līdzjūtību (pret kādu); aiz žēluma, līdzjūtības izdarīt (ko kāda labā); apžēloties.
iemīlēties Izjust, arī sākt izjust mīlas jūtas (pret kādu, vienam pret otru).
iemīlēties Izjust, arī sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu); izjust interesi, patiku (par ko), nepieciešamību (pēc tā).
nest Izjust, pārdzīvot, arī glabāt (ko sevī).
apbrīna Izjūtas, ko rada kas izcils, ievērojams, neparasts un kas izpaužas cieņā, godbijībā, arī pārsteigumā.
aizkausēt Izkausējot (kādu vielu), aizdarīt ciet.
kavēt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
īsināt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
jaukt Izkliedējot, izsvaidot u. tml., darīt nekārtīgu (piem., priekšmetu kopumu).
izdaiļot Izkopt, padarīt garīgi bagātāku.
izļodzīt Izkustināt (no stabila stāvokļa); arī padarīt ļodzīgu, nestipru (priekšmetu).
lauzt Izkustināt un celt laukā no zemes (celmus, akmeņus), parasti ar kādu darbarīku, ierīci.
mauka Izlaidīga sieviete; arī prostitūta.
nolaistīt Izlaistot (ko), padarīt (ko) slapju, arī netīru.
atšifrēt Izlasīt (ko šifrētu, arī rakstītu, piem., nezināmā rakstībā).
nolieties Izlejot (ko), izlīstot (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to).
noliet Izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to ko).
kumbrs Izliekums, arī izvirzījums uz āru (ķermeņa daļā), kūkums (mugurā).
iztērēt Izlietot (daudz vai visus spēkus, arī daudz vai visu laiku); nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot.
izbarot Izlietot barībai, izēdināt (dzīvniekiem).
līferēties Izlocīties, izvairīties; arī blēdīties.
izprasīt Izlūgt; arī pieprasīt.
saēst Izmantojot barībai, izalojot, sabojāt; sagrauzt (2).
izēst Izmantojot barībai, izveidojot alas, sabojāt (no iekšpuses) – par kukaiņiem.
maskēt Izmantojot dažādus līdzekļus (piem., dekoratīvo kosmētiku), padarīt (ko) nemanāmu vai mazāk pamanāmu.
ekspluatēt Izmantot cilvēkus, viņu padarīto darbu savā labā.
apiet likumu ar līkumu izmantot kādu likuma nepilnību, neprecizitāti, arī citu likumu, lai paliktu nesodīts.
aizņemt Izmantot savām vajadzībām (telpu, vietu); arī apdzīvot.
realizēt Izmantot, arī īstenot (ko paredzētu, iespējamu).
izlīdzēties Izmantot, izlietot (kādu paņēmienu); arī atrast iespējas.
izspēlēt (lielāko, pēdējo) trumpi izmantot, likt lietā izšķirošo līdzekli; pateikt pašu svarīgāko, būtiskāko.
izlietot Izmantot, mērķtiecīgi lietot (garīgajā darbībā, jaunradē, valodā u. tml.).
krimināllieta Izmeklēšanas un izziņas iestāžu, kā arī tiesas savāktie materiāli par noziegumu un personām, kas varētu būt vainīgas nozieguma izdarīšanā.
izlauzt Izmežģīt; arī salauzt.
nokost Iznīcināt (augus, to daļas), arī iznīcināt augus (kādā platībā) – par salu, salnu.
triekt zemē Iznīcināt, arī pakļaut, padarīt padevīgu.
prerogatīva Izņēmuma tiesības, priekšrocība (kādai valsts institūcijai, arī amatpersonai).
spēks Izpausmes, arī iedarbības pakāpe (darbībai, norisei u. tml.).
pasacīt Izpaust, darīt zināmu (piem., par mākslas darbu).
izstāstīt Izpaust, padarīt zināmu (ko) rakstveidā.
nolasīt Izpaust, padarīt zināmu mutvārdiem (lekcijas, referāta u. tml. veidā).
izzināt Izpētīt un apgūt objektīvās īstenības parādības, to būtību, likumsakarības.
nest gaismu izplatīt garīgās vērtības.
tveicēt Izplatīt ļoti stipru siltumu, arī izplatot ļoti stipru siltumu, spiedīgi karsēt.
zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu).
zibšņot Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu).
plūsmot Izplatīties, arī plūst.
pārmesties Izplatīties, izraisot degšanu arī citā vietā (par liesmām, uguni); pārsviesties (2).
pārsviesties Izplatīties, izraisot degšanu arī citā vietā (par uguni, liesmām); pārmesties (2).
urbties Izplatīties, virzīties (kur, arī kam cauri).
pārņemt Izplatoties aptvert (visu organismu, tā daļu, arī kādu īpatņu kopumu) – par slimību.
prologs Izrādē – ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
maigoties Izrādīt maigumu, arī mīlestību (pret kādu); mīlināties.
sakārdināt Izraisīt (kādā), parasti ļoti, spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt).
urbt Izraisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas, arī sāpes.
mocīt Izraisīt (kādam) psihiskas ciešanas, nepatīkamus pārdzīvojumus; arī ļoti nogurdināt, apgrūtināt (kādu).
apdedzināt Izraisīt apdegumu, ievainot vai sāpīgi sakairināt (augstā temperatūrā, arī ar karstu vai kodīgu šķidrumu).
plēst galvu (pušu) izraisīt nepatīkamas sajūtas (par stipru troksni, arī galvassāpēm).
patikt Izraisīt patiku (pret kādu, ko, arī pret sevi).
savaldzināt Izraisīt pret sevi (kāda) dziļu, parasti seksuālu, interesi, arī patiku, labvēlību.
dzelt Izraisīt sāpes, apsārtumu, arī ievainot ar dzeloņiem vai adatveida izaugumiem.
sadrošināties Izraisīt sev drosmi (ko darīt).
sasparoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, sparu, gribu (parasti ko darīt); saņemties, arī apņemties (ko darīt).
iesildīt Izraisīt siltuma sajūtu (par karstu ēdienu, dzērienu); izraisīt reibumu, arī siltuma sajūtu (par alkoholisku dzērienu).
uzkurināt Izraisīt, arī pastiprināt (piemēram, emocionālu stāvokli).
uzkurt Izraisīt, arī pastiprināt (piemēram, emocionālu stāvokli).
izvēlēt Izraudzīt no kāda kopuma vēlamo, arī piemērotāko.
deleģēt Izraudzīt, ievēlēt, arī sūtīt (kādu) par delegātu.
Sasper jods! izsaucas dusmās, sašutumā, arī pārsteigumā.
Žēlīgais Dievs! izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
(ak) tu žēlīgais! Izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
Mīļais Dievs! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, izbailēs u. tml.
ak (tu) kungs izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā u. tml.
ak (tu) kungs un dievs Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā u. tml.
Ak (tu) mūžs! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs.
Ak tu mūžs! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs.
lai jupis (pa)rauj izsaucas lielā neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, vēloties, lai kaut kā nebūtu, arī lādot.
(ak) tu piķis! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Piķis un zēvele! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Ak tu vilks! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
kad tevi piķis izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Vai tev (arī jums, viņam u. tml.) prāts! izsaucas, lai paustu šaubas par kāda domām, izteikumu, arī lai paustu kāda domu, izteikuma noliegumu.
jupis (pa)rāvis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, arī neizpratni.
Lika (drusku) pagaidīt! izsaucas, paužot, ka nedarīs to, ko (kāds) gaida, vēlas, pavēl.
apgaismot Izskaidrot, padarīt saprotamu; izglītot.
tiesāt Izskatīt (kādas personas) lietu tiesā [1] (1); arī spriest tiesu.
revidēt Izskatīt, pārskatīt (ko), lai veiktu labojumus, izdarītu grozījumus u. tml.
izlaist Izskriet vai ātri izbraukt (parasti lokveidā, arī turp un atpakaļ).
apklusināt Izslēgt, apturēt, arī panākt, ka pārstāj darboties (mašīna, ierīce, iekārta u. tml.), kas rada skaņas, troksni; panākt, ka izbeidzas šādas skaņas, troksnis.
glauns Izsmalcināts, smalks; arī grezns, dārgs.
grīns Izsmējīgs, nicīgs, arī īgns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
spēlēties Izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
nolaist Izstiept, arī noliekt uz leju (ķermeņa daļu); pavērst uz leju (piem., acis, skatienu).
izlaisties Izstiepties guļus; arī atlaisties.
plīvurs Izstrādājums no plāna, caurspīdīga auduma, ko liek uz galvas, arī ar ko aizsedz seju.
izplēsties Izstrīdēties; arī izkauties.
marginalizācija Izstumšana (piem., politiskā, sociālā) perifērijā, nostumšana malā, padarīšana par maznozīmīgu.
izslēgt Izsvītrot (piem., no saraksta); padarīt par neesošu, anulēt.
iztašķīt Izšķiest, izšļakstīt; arī izsmērēt.
divdomība Izteiciens, ko var saprast arī citādi (parasti saistībā ar ko erotisku, nepieklājīgu).
pateiciens Izteiciens; arī izteikums.
pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgi spilgti kontrasti, krasas pārejas; arī izteiksmes veids, kurā viss netiek pateikts līdz galam.
skaļi vārdi izteiksmīgi, arī jūsmīgi vārdi, kas (parasti) nav pamatoti satura, faktu ziņā.
prasīt Izteikt (noteiktu, arī kategorisku) vēlēšanos iegūt, panākt (ko).
sakurināt pirti izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
sakurt pirti izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
izmelot Izteikt melus, ko nepatiesu, arī pārspīlētu.
atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt (ko piedāvātu); atsacīties.
atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt, noraidīt (piem., piedāvājumu, lūgumu); atteikties.
ierosināt Izteikt priekšlikumu; pamudināt, radīt vēlmi (ko darīt).
pieteikties Izteikt savu vēlmi, gribu (ko darīt, veikt).
uzprasīties Izteikt vēlēšanos, gatavību (ko darīt, uzņemties u. tml.).
piedāvāties Izteikt vēlēšanos, gatavību izdarīt, paveikt (ko).
novēlēt Izteikt vēlēšanos, lai kas tiktu izdarīts.
noliecināt Izteikt, darīt zināmu (piem., tiesā) savu liecību (1).
izrunāties Izteikt, pateikt asi, arī nepieklājīgi.
izgvelzt Izteikt; arī izpļāpāt (ko).
pārmetums Izteikta, arī citādi pausta neapmierinātība ar kāda rīcību, runu, attieksmi.
vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piem., cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
pārtērēt Iztērēt (ko) par daudz; iztērēt (ko) vairāk, nekā iepriekš paredzēts, arī noteikts, atļauts.
pakāst Iztērēt, zaudēt (naudu), parasti bezjēdzīgi, nelietderīgi, arī, tiekot apkrāptam vai tml.
izskatīt Iztiesāt, izdarīt juridisku izmeklēšanu.
izlīdzēties Iztikt (ar ko mazāk piemērotu), arī apmierināties (ar ko).
grauzt sausu garozu iztikt ar trūcīgu barību; dzīvot trūkumā.
grauzt sausu maizi iztikt ar trūcīgu barību; dzīvot trūkumā.
satraucēt Iztraucēt, arī sabaidīt, satraukt.
uztraucēt Iztraucēt; arī traucējot uzmodināt.
iztrūcināt Iztraucēt; izbaidīt, arī satraukt.
žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piem., nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); just līdzi (kādam).
sliet degunu gaisā izturēties augstprātīgi, iedomīgi, arī pašpārliecināti.
sliet degunu mākoņos izturēties augstprātīgi, iedomīgi, arī pašpārliecināti.
ar degunu mākoņus stumdīt izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pārāk pašpārliecināti.
ar degunu mākoņus stumt Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pārāk pašpārliecināti.
uzsliet degunu izturēties augstprātīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
muļķoties Izturēties nenopietni, aušīgi; arī niekoties, draiskoties, blēņoties.
saņemt (kādu) stingri (rokās) izturēties nopietni, stingri, arī bargi pret kādu.
klīrēties Izturēties pārspīlēti smalki; nevajadzīgi kautrēties, arī tiepties.
krūtis izgāzis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
krūti izgāzis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
krūtis izgriezis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
krūti izgriezis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
ālēties Izturēties skaļi, trokšņaini, arī neapvaldīti, nepieklājīgi.
likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt).
pretestība Izturība (organismam) pret kaitīgiem apkārtējās vides apstākļiem, arī slimību ierosinātājiem organismiem.
pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
izgaudoties Izvaimanāties, arī skaļi izraudāties (parasti ilgāku laiku).
uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei kārtīgu, vēlamu izskatu; sakārtot, arī izrotāt (piemēram, telpu, teritoriju) kādam pasākumam.
savīt Izveidot (ko) spirālē, arī aplī, lokā.
saskrullēt Izveidot cirtas (matos, ūsās, kādā to daļā); arī savīt (matus, ūsas).
izlocīt Izveidot līkumotu, arī nelīdzenu.
salapot Izveidot vairākas, daudzas, arī visas lapas (par augiem, to daļām).
izvērsties Izveidoties (par ko), arī pārmainīties (par cilvēku).
sakrist Izveidoties no divām vai vairākām parādībām (zūdot atšķirībām starp tām, arī zūdot kādai no šīm parādībām).
noklusējuma izvēle izvēle, ko programma veic automātiski (parasti visiespējamākā izvēle, ko lietotājs būtu izdarījis).
izvazāt Izvietojot dažādās vietās, arī piesavinoties, likvidēt (kādu kopumu, krājumu u. tml.).
izsliet Izvirzīt (uz augšu, arī uz priekšu priekšmetu).
izcelt Izvirzīt kā svarīgāko vai galveno, padarot labāk uztveramu.
izslieties Izvirzīties (uz augšu, arī uz priekšu) – par ķermeņa daļām.
zināšana Izziņas rezultāts, arī sistematizēts ziņu kopums (piem., kādā nozarē).
iznerrot Izzobot, izjokot, arī izmuļķot.
sacīt Jāatzīst, arī jākonstatē.
teikt Jāatzīst, arī jākonstatē.
izjādelēt Jādelējot pabūt (daudzās vai visās vietās, arī kādā teritorijā).
sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
plēst Jaukt, arī ārdīt (piem., celtni, tās daļas).
rakņāt Jaukt, arī pārvietot, piem., zemi, smiltis.
vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
mīcīt Jaukt, spaidīt ar rokām (kādu masu), lai padarītu (to), piem., viendabīgu, elastīgu.
kreoli Jauktas izcelsmes persona (piem., eiropiešu un Amerikas nēģeru pēctecis Karību jūras valstīs).
jaunkundze Jauna sieviete ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
kvartārs Jaunākais (arī pašreizējais) Zemes ģeoloģiskās vēstures periods (sācies aptuveni pirms 1,7 miljoniem gadu).
jumprava Jaunava; arī jaunkundze.
zaļoksns Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs; zaļoksnējs (2).
tautu dēls jaunietis no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes; arī precinieks; tautietis.
zaļš Jauns, fiziski un garīgi nenobriedis, darbā nepieredzējis.
rēta Jaunu audu veidojums, kas rodas bojājuma vietā, sadzīstot brūcei; arī brūce.
Kas vainas? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
Kas par vainu? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
mīkla Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde; tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
nebēdnīgs Jautrs, bezrūpīgs, arī draiskulīgs, nerātns.
stiepjams jēdziens jēdziens, kura saturu var uztvert dažādi, arī patvaļīgi paplašināt.
koncepts Jēdziens, vispārināta doma, arī vispārīgs priekšstats.
muļķīgs Jocīgs, smieklīgs; arī nevajadzīgs, neiederīgs.
čakra Jogas mācībā – viens no septiņiem enerģijas saņemšanas un garīgā spēka punktiem.
pigori Joki, arī aušības.
kumēdiņi Joki, smieklīgas, aušīgas, dīvainas izdarības, nerātnības.
dzīt velnu jokot, jokoties, arī muļķot kādu.
dzīt jokus jokot, jokoties, arī muļķot kādu.
rabīns Jūdu (ebreju) garīdznieks, sinagogas vadītājs.
piejūgt Jūdzot zirgu, piesaistīt to pie transportlīdzekļa, darbarīka u. tml.
laminārijas Jūras brūnaļģes, no kurām dažas sugas izmanto uzturā (jūras kāposti), lopbarībā, kā arī ārstniecībā.
miertiesa Juridiska institūcija (dažās valstīs, arī Latvijā 1918.–1940. gadā), kurā izskata un iztiesā mazsvarīgas civillietas un krimināllietas, kā arī sastāda un apliecina juridiskus aktus.
noilgums Juridiskā spēka zudums pēc likumā noteiktā laika, arī iespējas zudums prasīt vai saukt pie atbildības.
norakstīt Juridiski apstiprinot, novēlēt, arī dāvināt (piem., nekustamo īpašumu).
aizgādnība Juridisks akts, ar kuru nosaka tiesību un interešu aizstāvību, kā arī aprūpi personai ar ierobežotu rīcībspēju; rūpes, gādība (par kādu).
pilntiesība Juridisks stāvoklis, kad ir visas tiesības būt (par ko), darīt (ko).
advokāts Jurists, kas tiesas procesā aizstāv (apsūdzēto) vai pārstāv (kā) likumīgās intereses, kā arī sniedz juridiskas konsultācijas.
apjūsmot Jūsmot (par ko), arī cildināt (ko).
ilgoties Just dziļu, ilgstošu vēlēšanos, tieksmi (ko izdarīt, sasniegt, iegūt u. tml.); vēlēties, tiekties (pēc kā).
degt Just stipru karstumu; kļūt karstam, arī sārtam (par ķermeni, tā daļām).
vēlēties Just vajadzību, tieksmi (ko darīt).
lepoties Justies apmierinātam, arī pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
atstāt pēdas dvēselē jūtami ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, būtību.
mīlestība Jūtas, kas pauž sirsnību, simpātijas pret kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai parādību; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese.
sensuāls Juteklisks; arī emocionāli jūtīgs.
krist Kā ietekmē liekties, arī gāzties (zemē) – par augiem.
kā nākas kā vajag, kā pieklājas; arī kārtīgi, pareizi.
uzkabināt Kabinot novietot, arī uzstiprināt virsū (uz kā, kam).
pa vidu kādā kopumā, grupā, vidē (arī norisē) būt, darboties (arī jaukties, traucēt).
uz laiku kāda laika sprīža ietvaros; arī pagaidām.
regresija Kāda lieluma vidējās vērtības funkcionāla atkarība no cita lieluma vai lielumiem.
pārklājs Kāda materiāla izstrādājums (kā) pārklāšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml., arī lai (to) rotātu.
paplatinājums Kāda vieta vai daļa, kas ir kļuvusi vai padarīta platāka.
aprunāt Kādam klāt neesot, stāstīt par viņu ko sliktu, arī nepatiesu.
mode Kādam noteiktam laikam raksturīgs ģērbšanās, arī dzīves stila, uzvedības u. tml. veids.
pamatkurss Kādas nozares nozīmīgākā satura, arī būtiskāko prasmju un zināšanu izklāsts.
pirmā bezdelīga kādas parādības pirmais vēstnesis, kāda pasākuma pirmais veicējs, arī rezultāts.
postulāts Kādas zinātniskas teorijas princips, atzinums, sākotnējs pieņēmums, kurš šās teorijas ietvaros nav pierādāms; arī aksioma.
dažs Kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms cilvēks.
nopriecāties Kādu brīdi izjust, arī izpaust prieku.
nopūlēties Kādu laiku ļoti pūlēties (lai ko izdarītu, paveiktu).
palauzīties Kādu laiku tielēties, negribēt (piem., ko darīt).
pabakstīties Kādu laiku, mazliet darīt (ko).
pliknis Kails, arī gandrīz gluži kails cilvēks.
plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
stilbs Kājas daļa no ceļgala locītavas līdz pēdai; arī kājas daļa no iegurņa līdz ceļgala locītavai; apakšstilbs; arī augšstilbs.
ratiņš Kājminama ierīce ar samērā lielu ratu vilnas vai augu šķiedru vērpšanai dzijā vai diegos, arī dzijas sašķetināšanai.
pedikīrs Kāju, arī kāju nagu kopšanas speciālists.
piekakāt Kakājot padarīt netīru (telpu, apkārtni).
pakakle Kakla daļa zem zoda; arī pazode.
izkalpot Kalpojot, strādājot (pie kāda), izdarīt (tam) pa prātam, apmierināt (to).
puisis Kalps, laukstrādnieks, arī strādnieks laukos.
plāns Kalsns, vājš; arī šaurs (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
atkalt Kaļot padarīt vaļēju.
vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju; vijoļmūzikas koncerts.
dupleksais kanāls kanāls, kas nodrošina vienlaicīgu un neatkarīgu datu pārsūtīšanas iespēju abos virzienos.
tējkanna Kanna tējas vārīšanai, tējas uzlējuma gatavošanai; arī kanna tējas pasniegšanai galdā.
izkapāt Kapājot (piem., ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
piekāpt Kāpjot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
smilšu kalniņš kapsēta; arī kaps.
kapu kalns kapsēta; arī kaps.
smilšu kalns kapsēta; arī kaps.
smiltaine Kapsēta; arī kaps.
smiltājs Kapsēta; arī kaps.
reparācija Karā nodarīto zaudējumu atlīdzināšana uzvarētājvalstij.
kara rētas kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
stratēģija Kara, arī atsevišķu militāru operāciju sagatavošana, plānošana, īstenošana.
stratēģija Karamākslas nozare, kas pēta kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu.
vads Karaspēka taktiskā apakšvienība, kas sastāv no vairākām nodaļām (arī, piem., apkalpēm).
komandieris Karaspēka vienības, arī karakuģa, lidaparāta u. tml. apkalpes priekšnieks; vadītājs, priekšnieks.
vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.–18. gadsimtā); vaivads (1).
raitnieks Karavīrs, kas nodod tālāk komandiera vai štāba pavēles un ziņojumus, kā arī izpilda citus dienesta uzdevumus.
eminence Kardināla tituls; garīdznieks ar šādu titulu.
zaldāts brunčos kareivīga, arī vīrišķīga sieviete, kas cenšas visus izrīkot.
zaldāts Kareivis, karavīrs (piem., Vācijā, arī Krievijā pirms 1917. gada).
krist Kāri, arī badīgi, sākt ēst (ko).
dominikāņi Karību valstu Dominikas un Dominikānas pamatiedzīvotāji.
aizkārpīt Kārpot (piem., zemi), aizpildīt, aizdarīt ciet.
pārkarsēt Karsējot, sildot padarīt pārāk karstu; pieļaut, ka (kas) pārāk sakarst.
karamelizēt Karsēt (cukuru, arī cukuru vai cieti saturošu produktu), kamēr (tas) kļūst brūngans vai pārklājas ar kraukšķīgu, cietu kārtiņu.
uzkarst Karstot sasniegt vēlamo temperatūru (par priekšmetu, vielu); arī sakarst.
uguns Karstuma sajūta, arī spēka palielināšanās sajūta.
svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses.
tvīksme Karstums, tveice; arī stipra, skurbinoša smarža.
reize Kārta, rinda (ko darīt).
zvīņas Kārtas, arī sīkas sastāvdaļas (piem., iezim, vielai, veidojumam).
samaksa Kārtība, sistēma, kā tiek atlīdzināts par padarīto darbu, darba apstākļiem u. tml.
šucmanis Kārtības policists (Vācijā, arī dažās tās okupētajās teritorijās Otrā pasaules kara laikā).
post Kārtot, tīrīt; arī greznot, rotāt (piem., telpu) .
gardums Kārumi, našķi, arī delikateses.
skribināt Kasīt, arī skrāpēt (ko); kasot, arī skrāpējot atdalīt (parasti ko sīku).
izkasīt Kasot izdzēst, padarīt neredzamu.
aizkašņāt Kašņājot (piem., zemi), aizpildīt, aizdarīt ciet.
kardināls Katoļu baznīcā – augstākā garīgā amatpersona pēc Romas pāvesta; šādas amatpersonas tituls.
ornāts Katoļu garīdznieka liturģiskais tērps (parasti grezns, izrotāts).
ministrants Katoļu garīdznieka palīgs pie altāra dievkalpojuma laikā.
monsinjors Katoļu garīdznieka tituls, ko piešķir par īpašiem nopelniem.
abats Katoļu garīdznieks (Francijā).
ksendzs Katoļu garīdznieks (Polijā).
breviārs Katoļu garīdznieku rokasgrāmata dievkalpojumu noturēšanai, kurā ietverti reliģiskie teksti katrai dienai.
templieši Katoļu garīgais bruņniecības ordenis (no 12. līdz 14. gs.).
jezuīti Katoļu garīgais ordenis – Jēzus biedrība, kas izveidots 1534. gadā.
katru mīļu dienu katru dienu; arī vienmēr.
katru mīļu dieniņu Katru dienu; arī vienmēr.
atkausēt Kausējot dabūt nost (no kā); kausējot sasalumu, atsegt (ko), padarīt (ko) lietojamu.
apašs Kauslis, huligāns (sākotnēji Parīzes ielās).
jebšu Kaut arī, lai gan.
kauču Kaut gan; kaut arī [2].
dinozaurs Kaut kas ļoti liels un sens, arī vecmodīgs.
inscenēt Kaut ko sarīkot, notēlot, lai ar savu izturēšanos, rīcību maldinātu.
izkauties Kauties, arī cīnīties, plēsties (vienam ar otru, savā starpā) un izbeigt kauties, arī cīnīties, plēsties.
vicoties Kauties; arī ķildoties.
plūkties Kauties; arī strīdēties.
dragūns Kavalērists, kas kaujās var piedalīties arī kā kājnieks.
vilcināt Kavēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
atraut Kavēt darīt (ko), nodarboties (ar ko).
velna ģīmis kaza, arī āzis.
kinorūpniecība Kinoražošana, ietverot arī kinotehnikas un kinolenšu ražošanu, uzņemto kinofilmu kopēšanu u. tml.
klenderis Klaidonis; arī apkārtklīstošs dzērājs.
saklaigāt Klaigājot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
špaktelēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai to padarītu gludu; tepēt.
tīklot Klāt, arī saistīt ar ko tīklveidīgu (parasti par kukaiņiem).
saklausīties Klausoties uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz).
saklauvēt Klauvējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
klaigas Kliedzieni, skaļi izsaucieni, arī sasaukšanās.
kartupeļu klimpas klimpas no sarīvētiem kartupeļiem.
ieklīst Klīstot ievirzīties, arī iemaldīties (kur).
uzklīst Klīstot, arī maldoties nejauši nokļūt, ierasties (kādā vietā).
purpināt Klusi, neskaidri, arī īgni, neapmierināti runāt (parasti pie sevis).
trausls Klusināts, liegs (par skaņu); nepiesātināts (par krāsu, gaismu); ātri gaistošs, arī tikko sajūtams (par smaržu).
dvest Klusu, ar grūtībām teikt, čukstēt, arī radīt (kādu skaņu).
misēklis Kļūme, negadījums; arī pārpratums.
atiet otrā plānā kļūt (kāda dzīvē) mazāk svarīgam.
savārgt Kļūt (parasti ļoti) vārgam; arī saslimt (1).
sasilt Kļūt (parasti pilnīgi, viscaur) siltam (kā darbības, arī berzes u. tml. rezultātā) – par priekšmetiem.
uzpūsties Kļūt apjomīgākam, piem., piepildoties ar gaisu, arī saceļot spalvas u. tml. – par dzīvnieka ķermeni, ķermeņa daļu.
slīgt alkoholismā kļūt atkarīgam no alkohola lietošanas.
nobālēt Kļūt bālam, neizteiksmīgam, arī nenozīmīgam, mazsvarīgam.
uzbiezēt Kļūt biezākam, arī biezam.
saplīst Kļūt cauram, arī sabojāties, pārstāt funkcionēt (parasti par apģērbu, tā daļām).
stingt Kļūt cietam, arī želejveidīgam.
nodzeltēt Kļūt dzeltenam, dzeltenīgam, pārstājot augt, arī sasniedzot brieduma, gatavības pakāpi (par augiem, to daļām).
nogurt Kļūt gurdenam, vārgam, nespēcīgam (no piepūles, fiziskas vai garīgas slodzes).
saskābt Kļūt īgnam, nelaipnam, arī neapmierinātam.
skābt Kļūt īgnam, nelaipnam; arī kļūt neapmierinātam.
klust Kļūt klusam vai klusākam, arī beigties (par skaņām).
satrakoties Kļūt ļoti nemierīgam, arī postošam.
iedzeltēt Kļūt mazliet, arī vietumis dzeltenam; iesākt dzeltēt.
nomelnēt Kļūt melnam vai ļoti tumšam, arī netīram.
nocietināties Kļūt neiejūtīgam, nepiekāpīgam; arī nepieļaut, apvaldīt savu jūtu izpausmi.
nolaisties Kļūt nekārtīgam, nevīžīgam, vairs nerūpēties par savu ārējo izskatu; arī morāli pagrimt.
noslēgties Kļūt nesabiedriskam, arī mazrunīgam, neatklājot savas domas, pārdzīvojumus; norobežoties (no citiem).
jukt Kļūt nesakarīgam, neskaidram.
izzust Kļūt nesaskatāmam (attālinoties, arī nonākot tumsā, miglā u. tml.).
zust Kļūt nesaskatāmam (attālinoties, arī nonākot tumsā, miglā u. tml.).
sagurt Kļūt neveselam, arī nespēcīgam.
saniķoties Kļūt neveselam, arī tādam, kura darbībā ir traucējumi.
dilt Kļūt plānākam, arī neasam, tiekot lietotam (piem., par darbarīkiem).
apmākties Kļūt skumjam, drūmam, arī saīgušam, dusmīgam.
izlaisties Kļūt slinkam, nevīžīgam, nedisciplinētam; arī morāli pagrimt.
tirpt Kļūt stīvam, nejutīgam, arī tādam, kur rodas durstoši sāpīga, kņudoša sajūta.
tikt Kļūt tādam, kam ir iespēja (ko darīt, veikt, arī ko izmantot).
samākties Kļūt tādam, kam ir skumja, drūma, arī dusmīga izteiksme; kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
saskarties Kļūt tādam, kam izveidojas saskare, arī saskarsme (ar kādu, ko).
vīst Kļūt tādam, kam rodas novecošanās, arī ilgstoša slimības ārējās pazīmes (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piem., gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī slāpt (2).
atradināties Kļūt tādam, kam zudušas agrākās iemaņas, ierašas; arī atsvešināties.
nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
sākt Kļūt tādam, kas pauž, arī kam izpaužas (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) pirmās pazīmes.
sazelt Kļūt tādam, kur augot attīstās, arī sazaļo vairāki, daudzi augi – par tīrumu, dārzu u. tml.
sagurt Kļūt tādam, kurā izpaužas slimība, arī nespēks.
uzmirdzēt Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas).
sataukoties Kļūt taukainam, arī netīram.
aptrakt Kļūt trakam, arī neprātīgam, apdullušam.
aptumst Kļūt tumšam vai tumšākam (parasti samazinoties apgaismojumam); arī satumst.
sabiezēt Kļūt tumšam vai tumšākam, arī piesātinātam (par krāsu, tās toni).
tuvoties Kļūt tuvākam, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu, arī par cilvēka mūža posmu).
sastingt Kļūt uzmanīgam, koncentrētam, arī klusam.
pausties Kļūt uztveramam, arī nojaušamam.
sačabēt Kļūt vājam, nevarīgam.
panīkt Kļūt vārgam, vājam (par dzīvniekiem); kļūt sīkam, kroplīgam, arī mazražīgam (par augiem).
vecot Kļūt vecam vai vecākam; arī kļūt vecam, nelietojamam.
spītēties Kļūt, arī būt spītīgam (parasti attiecībās ar kādu).
spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, nepiekāpīgam; nepakļauties (piem., kāda gribai).
splīnēties Kļūt, arī būt splīnīgam.
spuroties Kļūt, arī būt spurainam (par matiem, bārdu u. tml.).
spuroties Kļūt, arī būt spurainam (par šalli, auklu u. tml.).
žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī kam veidojas žuburi.
žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (1).
uzbāzties Kļūt, arī būt uzbāzīgam (1).
sanīkt Kļūt, parasti ļoti, vārgam; arī saslimt.
savilgt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, mitram, arī slapjam.
saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, kaprīzam, untumainam, arī nepaklausīgam (parasti par bērnu).
izknābāt Knābājot izēst, arī iztukšot.
izknābāt Knābājot radīt (caurumu, robu u. tml.), padarīt (ko) caurumainu.
saknābāt Knābājot savainot, arī sakropļot.
saknābt Knābjot savainot, arī sakropļot.
aizkniedēt Kniedējot aizdarīt ciet.
uzknipelēt Knipelējot izgatavot, arī izveidot.
izkodināt Kodinot izgatavot, izveidot, arī apstrādāt.
ķīlis Koka vai metāla darbarīks (parasti garens, galā sašaurināts klucītis) kā šķelšanai; šādas formas detaļa kā nostiprināšanai, nospriegošanai.
tievkoks Koks, arī kokmateriāls ar samērā mazu (piem., līdz 13 cm) stumbra apkārtmēru.
zemzarītis Koks, kam zari novietoti arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei; koks, kam zari ir nolīkuši līdz zemei.
satīns Kokvilnas kārstās dzijas vai ķemmdzijas, kā arī ķīmisku pavedienu audums ar gludu, spīdīgu labo pusi.
savietis Kolektīva, cilvēku grupas loceklis (no šī kolektīva, šīs grupas locekļu viedokļa); arī tautietis, novadnieks.
dekolonizācija Koloniālās atkarības likvidācija.
līga Komandu grupa (piem., kādā sporta spēlē ) atkarībā no to meistarības.
kombikorms Kombinētā lopbarība.
valokordīns Kombinēts medikaments, ko lieto pret stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
komercaģents Komersants, kas pilnvarots citas personas vārdā un labā slēgt darījumus ar trešām personām.
sonorika Kompozīcijas tehnika, kas priekšplānā izvirza tembrālus elementus, kā arī pārejas momentus no vienas skaņas vai saskaņas uz otru.
Parīzes Komūna komunistiska valdība, kas 1871. gadā dažus mēnešus pastāvēja Parīzē.
rausis Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām.
spēkbarība Koncentrēta lopbarība, kam ir augsta enerģētiska vērtība un laba sagremojamība.
iecentrēties Koncentrēties, saņemties (kāda, parasti garīga darba veikšanai).
noteikts Konkrēts, iepriekš zināms; arī pastāvīgs, nemainīgs.
piekonservēt Konservējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
vērot Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
saskatīt Konstatēt, ievērot, secināt (ko); arī nojaust, noprast.
atmiņas modulis konstruktīvi izveidota atsevišķa atmiņa, ko var izmantot neatkarīgi vai arī operatīvās atmiņas paplašināšanai.
konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums (piem., izteikumam, vārdam), kas nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts.
vajāt Kontrolējot, kritizējot u. tml. ierobežot, arī sodot pārtraukt (piemēram, kā darbību, rīcību).
simts Kopā aptuveni pa simt vienībām; arī ļoti daudz.
tusiņš Kopā sanākšana, satikšanās (piem., ballītē, klubā); arī pasākums, kurā satiekas cilvēki ar kopīgām interesēm.
sadarbība Kopīga, savstarpēji saskaņota darbība, arī palīdzība.
dalīt Kopīgi pārdzīvot (piem., bēdas, priekus); darīt zināmus citiem (piem., savus pārdzīvojumus).
dalīties Kopīgi pārdzīvot (piem., bēdas, priekus); darīt zināmus citiem (piem., savus uzskatus, domas).
plecu pie pleca Kopīgi, arī vienoti.
sadarboties Kopīgi, savstarpēji saskaņoti darboties, arī palīdzēt.
izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu, padarīt skaistu.
vidus Kopums, grupa (ko veido cilvēki, arī citas dzīvas būtnes, līdzīgi priekšmeti, parādības).
gremot Košļājot smalcināt, ēst; arī košļāt, zelēt (ko).
sakost Kožot savainot, arī sakropļot; kožot nonāvēt.
pasteļtonis Krāsas tonis, kam nav spilgtuma; maigs, gaišs, arī blāvs krāsas tonis.
izcelties Krasi atdalīties (no apkārtējiem, arī kontrastēt ar apkārtējo); būt labāk redzamam, uztveramam (uz vispārējā fona).
tīģeļkrāsns Krāsns metālu (arī, piem., stikla) kausēšanai ar iebūvētu ugunsizturīga materiāla tīģeli, ko karsē, piem., elektriski (ar induktoru).
ietonēt Krāsojot, arī jaucot krāsas, panākt, ka (kam) rodas kāda nokrāsa.
sīpolpuķes Krāšņi ziedoši augi, kas barības vielu rezerves uzkrāj sīpolā vai bumbuļsīpolā (piem., gladiolas, hiacintes, tulpes, krokusi, lilijas).
grezns Krāšņs, bagātīgs, arī izcili skaists.
izbužināt Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu.
uzlādēt Kraujot novietot virsū (uz kā, arī kur).
pakraut Kraujot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums.
leiboristi Kreisa strādnieku partija (Lielbritānijā, arī Austrālijā, Jaunzēlandē).
sinode Krievijas cara Pētera I nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas un reliģijas lietas.
recidīvists Krimināli sodīta persona, kas atkārtoti izdarījusi noziegumu.
nozieguma sastāvs krimināllikumā ietverto pazīmju kopums, kas ļauj atzīt attiecīgo nodarījumu par noziegumu.
birt Krist vienlaidus plūsmā, citam aiz cita (par vielu, kas sastāv no sīkām daļiņām, arī par sīkiem priekšmetiem).
laisties gar zemi krist, arī gulties zemē.
pilēt Krist, arī tecēt pa pilieniem (par šķidrumu); krist, arī tecēt (par pilieniem).
kristālķīmija Kristalogrāfijas un mineraloģijas nozare, kas pēta sakarības starp kristālu uzbūvi un to ķīmiskajām īpašībām.
prāvests Kristiešu baznīcā – garīdznieks, kas vada draudzi vai baznīcas iecirkni, kurš sastāv no vairākām draudzēm.
bīskaps Kristīgās baznīcas augstākais garīdznieks, baznīcas administratīvi teritoriālās pamatvienības galva.
lejupejošs Krītošs (par skaņām, arī balsi).
lejupslīdošs Krītošs (par skaņām, arī balsi).
sakrist Krītot, arī gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, arī kur).
sasist Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
sadauzīt Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu.
sasisties Krītot, atsitoties (pret ko) u. tml., savainoties, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu.
sagrūst Krītot, lecot, atsitoties pret ko u. tml., radīt sastiepumu (parasti kājā, rokā), padarīt (to) sāpīgu.
slacīt Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (parasti par šķidrumu).
krodzinieks Kroga īpašnieks vai nomnieks, kas arī apkalpo viesus.
krustības Krustabas, arī kristības.
ripsis Krustziežu (kāpostu) dzimtas viengadīgs eļļas un lopbarības, kā arī nektāraugs ar mietveida sakni, zaļām, matotām apakšējām lapām [Brassica campestris; Brassica rapa].
uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu, pret ko).
rēderis Kuģa (kuģu) īpašnieks, kas nodarbojas ar jūras transporta darījumiem vai savu kuģu iznomāšanu.
sviests Kulinārijas izstrādājums – sviesta un dažādu piedevu (parasti arī garšaugu) maisījums.
izkultivēt Kultivējot izveidot, arī uzlabot.
bibliotēka Kultūras iestāde (vai organizācijas, iestādes daļa), kas krāj, apstrādā, glabā grāmatas un citus izdevumus (arī rokrakstus, mikrofilmas, audioierakstus u. tml.) un izsniedz tos lasītājiem, apmeklētājiem.
muskuļkuņģis Kuņģa nodalījums (piem., putniem), kur ar akmentiņu, smilšu palīdzību tiek saberzta rupjā barība.
gastroskopija Kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas iekšējās virsmas apskate ar speciālu instrumentu – gastroskopu.
izkurināt Kurinot padarīt siltu (krāsni, pavardu); panākt, ka izkuras (parasti krāsns).
tupeles Kurpes (parasti lētas, arī novalkātas).
salmene Kurvjziežu (asteru) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu [Helichrysum bracteatum].
skaloties Kustēties, arī padobji guldzēt, atsitoties pret trauka malām (par šķidrumu, arī trauku, kurā atrodas šķidrums).
plunčāties Kustēties, arī peldēt ūdenī, šļakstinot to (par cilvēkiem).
pīties Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piem., aizķeroties aiz kā, arī slikti orientējoties).
trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
radioamatierisms Kustība, arī vaļasprieks, kurā nodarbojas, piem., ar raidītāju konstruēšanu un izgatavošanu, savstarpēju radiosakaru dibināšanu.
gaita Kustība, pārvietošanās (transportlīdzeklim); braukšanas, pārvietošanās, arī darbības, kustības veids, ātrums.
plastika Kustību lokanums, vijīgums, arī harmoniskums; arī kustību izveides paņēmienu kopums.
virpulis Kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība.
tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
priecīgs Kustīgs, skaļš, arī rotaļīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
skudru pūznis kustīgu, rosīgu cilvēku kopums; arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
svārstīt Kustināt šurp turp (piem., ko rokā saņemtu, arī ķermeņa daļu).
vēdināt Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku).
laisks Kūtrs, bezdarbīgs; arī slinks.
amats Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu ražošana ar rokām, izmantojot vienkāršus darbarīkus.
solīds Kvalitatīvs, izturīgs; arī liels, apjomīgs.
pirkstis Kvēlojošas ogļu daļiņas pelnos; arī karsti pelni.
pieķemmēt Ķemmējot piekārtot, arī pielīdzināt (matus), arī pieglaust.
saķēpāt Ķēpājot (ko virsū), padarīt netīru, sabojāt (ko).
izķepēt Ķepējot izziest, arī izlietot (daudz vai visu).
paaste Ķermeņa daļa, arī apmatojums, apspalvojums, kas atrodas zem astes.
sānis Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem.
sāniski Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem.
viduklis Ķermeņa vidējā daļa, arī pamatdaļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
potenciālā enerģija ķermeņu mijiedarbības enerģija, kas atkarīga no savstarpējā novietojuma telpā.
gravitācija Ķermeņu vispārīga fizikāla īpašība savstarpēji pievilkties ar spēku, kas atkarīgs no to masas un savstarpējā attāluma.
medīt Ķert (dzīvnieku) barībai – par dzīvniekiem.
ragana Ķildīga, ļauna, arī neglīta sieviete.
kašķīgs Ķildīgs, strīdīgs; arī nesaticīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ķēdes reakcija ķīmiska reakcija vai kodolreakcija, kurā rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
attīstīt Ķīmiski apstrādāt (piem., apgaismotu negatīvu), lai padarītu attēlu redzamu.
ēst Ķīmiski, mehāniski u. tml. iedarbojoties bojāt, arī iznīcināt.
smalkas ausis laba dzirde, arī uztvere.
zaļa dzīve Laba, viegla, arī pārtikusi dzīve bez raizēm un grūtībām.
zelta dzīve laba, viegla, arī pārtikusi dzīve.
sānis Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā.
hrestomātija Labāko literāro darbu vai to fragmentu krājums, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (parasti skolas vajadzībām).
filantropija Labdarība; materiālās palīdzības sniegšana.
skanīgs Labi uztverams, dzirdei tīkams, arī melodisks (par skaņu).
druva Labības (arī linu) lauks.
griezt par labu labot (piem., ko aplam izdarītu).
gludināt Labot, precizēt (stilu, valodu), darīt (tekstu) saprotamu, viegli uztveramu.
turēties pie sava krēsla labprātīgi neatstāt vadošu amatu, arī censties to saglabāt.
turēties pie saviem krēsliem labprātīgi neatstāt vadošu amatu, arī censties to saglabāt.
ar labu (prātu) labprātīgi; arī miermīlīgi, saprašanās ceļā.
zelta gabaliņš labs, ļoti patīkams, arī mīļš cilvēks.
šķelmīgs Labsirdīgi draiskulīgs, mazliet nerātns, arī koķets.
saulains Labsirdīgs, sirsnīgs, arī dzīvespriecīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); gaišs (3).
veicināt Labvēlīgi ietekmēt (procesa, darbības u. tml. norisi); arī sekmēt.
skrīne Lāde, arī tīne.
sinodiskais periods laika intervāls, pēc kura atkārtojas planētas vai pavadoņa opozīcijas un konjunkcijas, kā arī fāzes.
brīdis Laika moments, posms, kad kas notiek, arī īss laika posms noteiktos apstākļos.
starplaiks Laika posms starp diviem laikposmiem, divām darbībām, norisēm, arī stāvokļiem; laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts.
bronzas laikmets laikmets, kad cilvēki darbarīku un ieroču darināšanai izmantoja bronzu.
putnu dienas laikposms (pavasarī), kad tiek rīkoti dažādi putniem veltīti pasākumi.
svētlaime Laimes izjūta, ko izraisa kas svēts, arī ļoti ilgots, kārots; laimes augstākā pakāpe.
gaišs Laimīgs, bezrūpīgs; arī jauks, patīkams.
labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu, piem., lai panāktu, ka nedusmojas, piedod).
aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt); izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara); lūgt, saukt.
ielūgt Laipni, lūguma formā uzaicināt (kādu) ierasties (parasti sarīkojumā, svinībās).
lūgt Laipni, pieklājīgi izteikt vēlēšanos, arī prasību (kādam, lai tas ko dara, dod u. tml.).
izlaistīt Laistot izkliedēt (šķidrumu); laistot (šķidrumu), padarīt (ko) mitru vai slapju.
aplaistīt Laistot padarīt mitru, slapju; apliet.
nolaistīt Laistot samitrināt, padarīt slapju (ko).
pielaistīt Laistot, lejot padarīt (ko) viscaur slapju.
aplaizīt Laizot padarīt mitru, notīrīt.
pielaisties Laižoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pielidot.
salaisties Laižoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – parasti par putniem, kukaiņiem.
lappuse Lapas viena puse, arī lapa (grāmatā, burtnīcā u. tml.).
aizlāpīt Lāpot aizdarīt (caurumu); lāpot salabot (ko).
salāpstot Lāpstojot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
nolasīt Lasīt un pabeigt lasīt balsī (tekstu); arī norunāt, nodeklamēt.
salsa Latīņamerikā izplatīts mūzikas stils, arī deja.
rumba Latīņamerikāņu cilmes sarīkojumu deja; šīs dejas mūzika.
jaunlatvieši Latviešu pirmās nacionālās atmodas kustības darbinieki 19. gs. 50. un 60. gados, kas rosināja latviešu nacionālo pašapziņu, ekonomisko neatkarību, tautas izglītību, sekmēja nacionālās literatūras, literārās valodas izveidi u. c.
Gaismas pils latviešu tautas garīgo vērtību simbols, arī skola, kultūras vai izglītības iestāde, bibliotēka.
zilais krusts Latvijā – kristīga organizācija, kas sniedz garīgu un materiālu palīdzību no alkohola vai narkotikām atkarīgām personām.
Latvijas Banka Latvijas centrālā banka, kurai piešķirtas naudas un vērtspapīru izlaišanas tiesības, kā arī tiesības kontrolēt naudas apgrozību un pārraudzīt citas bankas.
LNNK Latvijas Nacionālās neatkarības kustība (dibināta 1988. gadā).
LNT Latvijas Neatkarīgā televīzija.
vadības lauks lauks datu ierakstā, ko izmanto ierakstu identifikācijai, kā arī lai norādītu ar datiem veicamās operācijas.
priekškultūra Lauksaimniecības kultūra, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms citas kultūras; arī priekšaugs.
ekseļmašīna Lauksaimniecības mašīna lopbarības sasmalcināšanai.
vagotājs Lauksaimniecības mašīna rušināmaugu vagošanai, arī vagu (1) veidošanai.
laukkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver pārtikas tehnisko, lopbarības u. c. kultūraugu audzēšanu; zemkopība.
zemkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu.
lopkopība Lauksaimniecības nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku audzēšanu pārtikas produktu un arī dažu rūpniecības izejvielu ieguvei.
graudkopība Lauksaimniecības pamatnozare – graudaugu audzēšana pārtikai vai lopbarībai.
izlauzīt Lauzot padarīt nelīdzenu, robainu.
uzlauzt Laužot (piemēram, slēdzeni), dabūt vaļā (piemēram, durvis, vārtus); šādi padarīt pieejamu (piemēram, telpu).
nolauzt Laužot padarīt nederīgu, sabojāt (ko).
salēkt Lecot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
pielēkt Lecot, ar lēcieniem vai lieliem, straujiem soļiem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
kontinentālais ledājs ledājs, kas aizņem ievērojamu daļu sauszemes neatkarīgi no tās reljefa (piem., Grenlandē).
saliet Lejot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
krampji Lēkmjveidīga muskuļu savilkšanās, saraušanās, ko izraisa, piem., nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle.
leļļinieks Leļļu teātra darbinieks, parasti aktieris, arī leļļu izgatavotājs.
lempis Lempīgs cilvēks, arī dzīvnieks.
vilkties Lēnā gaitā, arī ar piepūli, negribīgi u. tml. iet, doties (kur, uz kurieni) – par cilvēkiem, dzīvniekiem; lēni kādā apgrūtinājumā braukt (par transportlīdzekļiem).
polonēze Lēna, svinīga poļu deja, arī balles deja ¾ taktsmērā (ar ko parasti atklāj balli); šīs dejas mūzika.
izurbties Lēnām, rūpīgi izlasīt, izpētīt; arī izstudēt.
atslīgt Lēni atsēsties, atgulties (parasti bezspēkā); lēni, nevarīgi nonākt iepriekšējā stāvoklī.
slaistīties Lēni kustēties, staigāt, arī atrasties (kur) bezdarbībā.
uzrāpties Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā.
izsvempties Lēni, ar grūtībām, arī neveikli izkļūt, izkāpt (no kurienes).
uzlīst Lēni, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā.
svempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli kāpt, rāpties, arī celties.
uzpeldēt Lēni, slīdoši (arī šķietami) virzoties, parādīties, kļūt redzamam.
tūļāties Lēni, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
slinks Lēns, gauss, arī ar mazu intensitāti (piem., par darbību, norisi).
lentenis Lentveidīgs tārps, kas parazitē dzīvnieka, arī cilvēku zarnās.
bufete Lete vai galds (ēdnīcā, sarīkojuma telpā u. tml.), uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus.
uzlidināt Lidinot, arī metot izvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lidinot, arī metot uzvirzīt uz kādas vietas.
konvertoplāns Lidmašīna, kurai var mainīt propelleru, dzinēju, kā arī spārnu stāvokli, ļaujot tai pacelties un nolaisties kā helikopteram.
šasija Lidmašīnas daļa – balstu sistēma, ko izmanto stāvēšanai, lidmašīnas pārvietošanai pa zemi, ieskrējienam pirms pacelšanās, bremzēšanai pēc nosēšanās, kā arī trieciena samazināšanai nosēžoties.
pielidot Lidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
salidot Lidojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – parasti par putniem, kukaiņiem.
uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par lidaparātiem, arī to apkalpi, pasažieriem.
planēt Lidot, arī turēties gaisā ar nekustīgi izplestiem spārniem (par putniem).
šobaltdien Līdz pašreizējam laikposmam; arī joprojām.
uzliekt Liecot pavērst uz augšu (priekšmeta, arī ķermeņa daļu).
noliekt Liecot pavērst uz priekšu, uz leju, arī līdz zemei (parasti augu, tā daļu).
pieliekties Liecoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
žūžināt Liegi, lēni šūpojot, arī dziedot, midzināt.
dzesināt muti lieki, arī bez panākumiem runāt.
dzesēt muti lieki, arī bez panākumiem runāt.
uzlikt Liekot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
salikt Liekot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
aizlikt Liekot, novietojot (kam) priekšā, aizdarīt ciet.
līkt Liekt muguru, liekties (lejup, arī pāri kam).
līkt Liekties lejup (par augiem, to daļām, arī lokaniem priekšmetiem).
slīgt Liekties lejup, arī svērties uz kādu pusi.
slīdēt Liekties, arī tikt virzītam lēni, vienmērīgi lejup (par ķermeņa daļām, ķermeni).
glaimi Liekulīgi, lišķīgi cildinājumi, komplimenti, ko saka, lai kādam izpatiktu, arī lai ko panāktu, iegūtu.
pamatīgs Liela apjoma, arī izturīgs, stiprs.
nojoņot Lielā ātrumā noskriet, arī nobraukt (lejā), virzīties gar (ko), garām (kam).
piejoņot Lielā ātrumā piebraukt, arī pieskriet.
pamatīgs Liela auguma, arī spēcīgs (par cilvēku); liels (par dzīvnieku).
lamzaks Liela auguma, neveikls, lempīgs; arī neattapīgs cilvēks.
mokas Liela fiziska vai garīga piepūle; liels fizisko vai garīgo spēku sasprindzinājums.
liela nauda liela, arī ļoti liela naudas summa.
siloss Liela, augsta cilindriskas formas tvertne, ko izmanto beramo vielu (piem., graudu, miltu, cukura, cementa) uzglabāšanai vai zaļbarības konservēšanai.
cisterna Liela, cilindriska tvertne (šķidruma, gāzes, arī beramu vielu) uzglabāšanai vai pārvadāšanai.
māksla Liela, meistarīga prasme, māka.
iniciālis Lielāks (parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts) vārda pirmais burts (teksta vai tā daļas sākumā).
uzdiegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši uzšūt virsū (uz kā, kam).
atdiegt Lieliem dūrieniem, arī pavirši atšūt.
iediegt Lieliem dūrieniem, arī pavirši šujot, iestiprināt, iešūt.
lielkņaze Lielkņaza meita, kas nav precējusies; arī lielkņaziene.
seģene Liels (parasti vilnas) lakats, arī villaine.
ērģeles Liels mūzikas instruments, kas sastāv no vairākām dažāda lieluma stabuļu rindām, vienas vai vairākām klaviatūrām – manuāļiem, kā arī pedāļiem.
tutenis Liels nazis, arī duncis.
čiekurs Liels priekšnieks, svarīga amatpersona.
jūklis Liels, arī haotisks (daudzu parādību, norišu) kopums.
vāls Liels, blīvs vilnis, arī liela ūdens masa.
ellīgs Liels, briesmīgs, neizturams; arī grūts.
muca Liels, cilindrisks koka, metāla vai plastmasas trauks ar plakanu dibenu dažādu šķidrumu, kā arī beramu vielu pārvadāšanai un uzglabāšanai.
makans Liels, smags dzīvnieks, arī priekšmets (atšķirībā no citiem līdzīgiem).
brangs Liels, varens, arī labs.
lielvara Lielvalsts varas izpausme (parasti agresīva, citas valsts neatkarību apdraudoša).
ielīst Lienot ievirzīties (kur iekšā) – par rāpuļiem, tārpiem, arī kukaiņiem.
izlīst Lienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par rāpuļiem, tārpiem, arī kukaiņiem.
salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem dzīvniekiem; ielīst (kur).
laistīties Liet sev virsū; arī vienam uz otru, citam uz citu.
gan Lieto jautājuma teikumos, lai piešķirtu šaubu, nenoteiktības, arī minējuma nokrāsu.
ir Lieto pievienojuma un pastiprinājuma izteikšanai; arī.
mīļš Lieto uzrunā, lai paustu simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību (pret kādu).
vecais zēns lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu.
tā dēvētais lieto, lai apzīmētu ar neoficiālu vai mazpazīstamu, arī ar īsti neatbilstošu nosaukumu.
žviukt Lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu kritiena troksni.
skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni, kas rodas, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī, ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piem., kam plaisājot, arī kam sīkam beržoties gar ko.
plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
šņakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piem., ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu, dobju troksni, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
čir Lieto, lai atdarinātu pazemas, nedaudz griezīgas dažu putnu balss skaņas, arī dažu kukaiņu (piem., circeņu) radītās skaņas.
švīks Lieto, lai atdarinātu samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piem., ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
blaukš Lieto, lai atdarinātu smaga kritiena, arī sitiena troksni.
lielisks Lieto, lai emocionāli izteiktu apmierinājumu, prieku par notikušo, darīto, teikto u. tml.
nuja Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, arī piekrišanu iepriekš teiktajam.
labi Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai), arī lai apstiprinātu iespējamo atbildi.
fū Lieto, lai izteiktu atvieglojumu, arī nogurumu.
ahā Lieto, lai izteiktu gandarījumu, arī apstiprinājumu.
(nu) un tad? lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
Ak (tu) tētīt! lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt.
lūdzu Lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, arī lai izteikumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi.
nujā Lieto, lai izteiktu nedrošu apgalvojumu, arī piekrišanu iepriekš teiktajam.
pfu Lieto, lai izteiktu negatīvas, nepatīkamas izjūtas, arī izbīli, pārsteigumu.
fu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī izbailes.
tfu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī nicinājumu.
lai iet lieto, lai izteiktu piekrišanu, apņemšanos, ko darīt.
laukā Lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas); ārā.
Labs ir! lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
sakarā ar (ko) lieto, lai norādītu uz (kā), parasti cēlonisko, sakarību.
ar vienu vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
ar vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
īsi sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
vienvārdsakot Lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
vai Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību; arī gandrīz.
viens Lieto, lai norādītu uz kā pastiprinājumu, arī nepārtrauktību.
tā sauktais lieto, lai norādītu uz neoficiālu vai mazpazīstamu, arī īsti neatbilstošu nosaukumu, saīsinājums t. s.
tavs Lieto, lai norādītu uz pārsteigumu, izbrīnu, arī sašutumu.
Tempā, tempā! lieto, lai pamudinātu (kādu) darīt (ko) ātrāk.
ekur Lieto, lai pamudinātu pievērst kam uzmanību, arī lai norādītu uz ko.
tā Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikuma domu, arī emocionālu stāvokli.
tāpat Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi; arī [1] (1).
velns Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
he Lieto, lai paustu nevērību, arī izsmieklu, nicinājumu.
vai nu lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi, arī lai pastiprinātu kādu emocionālā stāvokļa izpausmi.
lai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei pastiprinājuma, arī pievienojuma nokrāsu; arī.
sak Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
kā saka lieto, lai samazinātu izteikuma kategorismu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
svētais tēvs Lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, mūku vai runājot par viņu.
dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, panākt, ka dzīst (brūce, ievainojums); šādā veidā padarīt veselu (ķermeņa daļu).
savalkāt Lietojot padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru (parasti no auduma gatavotu priekšmetu).
nolietot Lietojot padarīt izmantošanai nederīgu.
pieslaucīt Lietojot slaucīšanai, padarīt netīru, arī slapju (ko).
rīcība Lietošanā, izmantošanā; arī pārziņā.
likt darbā Lietot darba procesā (darbarīku).
makulatūra Lietoti, veci un nevajadzīgi periodiski izdevumi, grāmatas, arī papīra pārstrādes atgriezumi, ko var izmantot par otrreizēju izejvielu.
antikvārs Lietotu grāmatu, kā arī antīku (2) lietu tirgotājs un pazinējs.
širmis Lietussargs; arī saulessargs.
vedējs Līgavaiņa radi, arī draugi, kas aizved līgavu no tēva mājām.
nolīgt Līgstot vienoties (ko veikt, darīt), noteikt (piem., darba samaksu, algu).
funkcijas grafiks līkne, kas attēlo funkcijas atkarību no argumenta.
uzdot Likt (darīt, veikt ko), parasti obligāti, saistībā ar pienākumu.
dīdīt Likt (kādam) atkārtoti darīt, atkārtoti mācīt (kādam ko); dresēt.
spiest Likt (kādam) ko darīt pret tā gribu, vēlmi.
komandēt Likt (kādam) ko darīt, darboties; rīkot.
dzīt Likt (kādam) ko darīt.
vilkt pie kāķa likt atbildēt (par ko izdarītu), sodīt.
klāt galdu likt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda.
plēst Likt maksāt, atlīdzināt (ļoti daudz, arī par daudz).
noplēst Likt samaksāt (ļoti daudz, arī par daudz).
tupināt Likt, arī aicināt tupēt (kur, uz kā u. tml.).
stādināt Likt, arī mācīt (parasti bērnu) stāvēt (uz kājām).
sacīt Likt, pavēlēt, pamudināt, arī brīdināt.
speķot Likt, spiest speķa, arī sīpola, ķiploka, burkāna gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
Laima Likteņlēmēja dieviete, arī bāreņu, sieviešu aizstāve (latviešu mitoloģijā); Laimes māte.
norma Likumā formulēts, arī tradicionāli izveidojies noteikums, kas regulē un nosaka savstarpējās attiecības, darbības principus, standartus u. tml.
tiesības Likumīga iespēja, brīvība ko darīt, rīkoties kādā veidā.
delikts Likumpārkāpums; prettiesisks nodarījums, par ko atbildīgs nodarītājs.
krimināllikums Likums, kas nosaka kriminālatbildības robežas, kā arī darbības, kas kvalificējamas par noziegumiem, un attiecīgo sodu veidus.
likums Likumsakarība, likumība.
likumība Likumsakarība.
sīpols Liliju dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stobrveida vai plakanām lapām (lokiem) un parasti apaļu, apaļīgi plakanu, ovālu pazemes vasu, kā arī visam augam raksturīgu specifisku smaržu.
aizlīmēt Līmējot aiztaisīt, aizdarīt.
līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piem., grafikā).
svītrlīnija Līnija (piem., rasējumā), kas veidota no atsevišķām svītrām; arī pārtraukta līnija.
snātene Linu plecu lakats, arī, parasti linu, seģene.
aizlipināt Lipinot aizdarīt; aizlīmēt.
aizlipt Līpot aizdarīties, sastiprināties (kopā) tā, ka grūti atvērt.
eposs Liroepikas paveids – varoņpoēma, kas vēstī par svarīgiem notikumiem tautas dzīvē; šā liroepikas paveida daiļdarbs.
pielīt Līstot (lietum), kļūt viscaur ļoti slapjam, arī pārklāties ar ūdens peļķēm.
salīt Līstot, arī plūstot savienoties.
konstruktīvisms Literatūras virziens (galvenokārt 20. gs. 20. gadu krievu padomju dzejā), kurā svarīga loma tika piešķirta teksta konstruktīvajam elementam, grafiskajam izkārtojumam, nereti pārspīlējot literārās tehnikas paņēmienu nozīmi.
mecenātisms Literatūras, mākslas, izglītības, arī dažādu sporta, kultūras un labdarības pasākumu materiāla atbalstīšana.
atlobīt Lobot atdalīt; lobot (ko nost) atsegt, atdarīt.
izlodāt Lodājot izstaigāt (daudzas vai visas vietas, arī kādu teritoriju, vietu).
aizlodēt Lodējot aizdarīt (plaisu, spraugu); lodējot izlabot (metāla priekšmetu).
plastisks Lokans, vijīgs, arī harmonisks (par kustībām); tāds, kam ir raksturīgas šādas kustības (parasti par cilvēku); tāds, kas ir lokans, kustīgs (par ķermeni, tā daļām).
izlakt Lokot izēst (barību); lokot iztukšot (trauku).
rotīt Lokot, virzīt (ko) (uz augšu vai uz leju), padarīt (to) īsāku vai garāku.
spraislis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstu, sienas; arī velve.
varoņloma Loma, kurā attēlots cildens, varonīgs cilvēks, spēcīga personība, kas cīnās par kādiem ideāliem; arī galvenā loma.
skābbarība Lopbarība – skābēta sasmalcināta zaļo augu masa.
spraukumi Lopbarībai izmantojams eļļas rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pēc eļļas izspiešanas no eļļas augu sēklām.
runkulis Lopbarības biete [Beta vulgaris ssp. crassa].
kacenkāposti Lopbarības kāposti [Brassica oleracea].
kombinētā lopbarība lopbarības maisījums no dažādiem graudiem un to pārstrādes produktiem; kominētā spēkbarība.
sojas rauši lopbarības rauši, ko iegūst, pārstrādājot sojas sēklas.
izložņāt Ložņājot izstaigāt, pārmeklēt (daudzas vai visas vietas, arī kādu teritoriju, vietu).
Ceturtais maijs LR Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena.
izlūgties Lūdzot, arī lūdzoties panākt, iegūt, saņemt (ko).
diedelēt Lūgt žēlastības dāvanu, arī ubagot.
palūgt Lūguma formā izteikt vēlēšanos, vajadzību (kādam, lai ko izdara vai atļauj ko darīt).
purslas Lūpas (cilvēkam); arī mute.
uzlūzt Lūstot dalīties gabalos (par ledus segu, parasti upē, ceļoties ūdens līmenim pavasarī).
izlutināt Lutinot atradināt no grūtībām, padarīt (kādu) ļoti izvēlīgu, kaprīzu.
viņļaudis Ļaudis, ar kuriem nedzīvo kopā (piem., vienā un tajā pašā mājā), arī kaimiņi.
velns Ļauna, pārdabiska būtne, kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota (piemēram, tautas pasakās).
riebšana Ļauna, slikta darīšana.
mošķis Ļaunais gars; arī spoks.
ļaundaris Ļaundarīgs cilvēks.
velnišķīgs Ļauns, viltīgs; arī ļoti spēcīgs, intensīvs, liels.
velnišķs Ļauns, viltīgs; arī ļoti spēcīgs, intensīvs, liels.
laist Ļaut (kādam) doties, arī virzīties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
izlaist Ļaut (parasti lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nepaklausīgs, nevīžīgs, arī bezkaunīgs.
izlaist Ļaut brīvi slīdēt, arī krist (pār ko).
atraugāties Ļaut izplūst gaisam no kuņģa vai barības vada pa muti vai degunu.
pārlaist Ļaut nokarāties pāri (kam), pār (ko), arī novietot pāri (kam), pār (ko) tā, ka ir vērsts uz leju.
laist Ļaut, arī likt (kādam) doties prom (no kurienes); ļaut, arī likt doties (no kurienes mājās).
laist Ļaut, arī likt (kādam) nonākt (kur), mainīt dzīves apstākļus.
izsauļot Ļaut, arī panākt, ka (kur) viscaur izplatās saules gaisma, arī ultravioletie stari.
izsviedrēties Ļaut, arī panākt, ka (no organisma) pastiprināti izdalās sviedri.
izsaldēt Ļaut, arī panākt, ka izsalst, aiziet bojā (parasti daudzi vai visi).
uzaudzēt Ļaut, lai (mati, arī nagi) izaug (parasti gari).
sildīties Ļauties, arī pakļaut sevi siltuma iedarbībai.
plēsonis Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks; arī ļoti naidīgs cilvēks.
nogriezt kā ar nazi Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
kā ar nazi nogriezt Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
tā, ka nejūt zemi zem kājām ļoti ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
uz urrā [!urrā] ļoti ātri, arī pavirši, bez vajadzīgās sagatavošanās.
trieciena tempā ļoti ātri, strauji (ko darīt, veikt).
slava Ļoti augsts sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piem., uzņēmuma, iestādes, arī cilvēka darbības rezultāta) vērtējums.
svelošs Ļoti auksts; arī tāds, kura zemā temperatūra izraisa asu kairinājumu.
šausmas Ļoti bīstams, drausmīgs notikums, norise u. tml., kas izraisa lielas bailes, briesmu izjūtas, arī nemieru, satraukumu.
kaut vai uz galvas stāvēt ļoti censties, darīt visu iespējamo, lai ko panāktu.
pārdrošs Ļoti drošs, drosmīgs; arī pārāk drošs, nepiesardzīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kā (melns) mākonis Ļoti drūms, arī dusmīgs.
kā (negaisa) mākonis ļoti dusmīgs, arī drūms.
nikns Ļoti dusmīgs, naidīgs; arī ass, nežēlīgs.
gardums Ļoti garšīgs ēdiens, arī dzēriens.
iztūļāties Ļoti gausi sagatavoties un sākt (ko darīt).
nolaizīts Ļoti gludi, kārtīgi sasukāts, arī saziests ar ko mitru, spīdīgu (par matiem, matu sakārtojumu).
šļaugans Ļoti gurdens, nespēcīgs; arī slābans, slābs.
mūžs Ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi laikposmi.
mūžu mūžos ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi; mūžīgi.
mūžmūžos Ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi; mūžīgi.
bez jēgas ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
spožs Ļoti izcils, ievērojams (par cilvēku, tā personību); arī spilgts (2).
kārns Ļoti kalsns, kaulains, arī ļoti novājējis.
trakulīgs Ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kā konfekte ļoti labs, arī skaists.
kruts Ļoti labs, moderns, stilīgs, arī dārgs, vērtīgs.
jūra Ļoti liela ūdenstilpe (liels ezers, arī mākslīga ūdenskrātuve).
grēku plūdi ļoti lieli plūdi, liels posts, arī nelaime.
varens Ļoti liels pēc izmēriem, apjomiem, formas u. tml.; arī milzīgs (1).
bads Ļoti liels, arī pilnīgs (parasti ilgstošs) uzturlīdzekļu trūkums.
sātans Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks; arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
vērdiņš Ļoti maza naudas summa; arī sīknauda.
minimums Ļoti maza, arī vismazākā (kā) intensitāte.
minimums Ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība; ļoti mazs, arī vismazākais (kā) daudzums.
mīksts kā plūme ļoti mīksts, arī tukls.
kā zīds ļoti mīksts, smalks, gluds; arī spīdīgs (par matiem, dzīvnieka apmatojumu u. tml.).
ledusauksts Ļoti neiejūtīgs, ļoti neatsaucīgs, arī ļoti nelaipns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
spiedīgs Ļoti nepieciešams, arī neatliekams, steidzams.
bez žēlastības ļoti nežēlīgi, arī bez saudzības.
briesmonis Ļoti nežēlīgs, cietsirdīgs cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu; necilvēks.
spiest pie zemes ļoti nomākt (kādu), darīt grūtsirdīgu.
nodedzināt Ļoti nosauļot (ķermeni, tā daļas), iegūt stipru iedegumu, arī apdegumu.
izmērēt Ļoti novājēt barības trūkuma dēļ.
noplēst Ļoti novalkāt; padarīt lietošanai nederīgu.
mūža darbs ļoti nozīmīga, svarīga darbība, kam veltīts ilgs mūža posms vai viss mūžs; šādas darbības rezultāts.
milzu Ļoti nozīmīgs, svarīgs.
kost pirkstos ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
traks Ļoti pārdrošs, pārgalvīgs, arī vieglprātīgs.
hiperbolizēt Ļoti pārspīlēt (piem., tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku.
saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piem., apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
piegāzties Ļoti piedzerties, arī pieēsties.
smalks Ļoti pieklājīgs, smalkjūtīgs, arī izsmalcināts, izvēlīgs (par cilvēku).
agrotīkls Ļoti plāns materiāls, ko izmanto, piem., augu pārklāšanai agrā pavasarī.
kā bluķis Ļoti resns, arī pietūcis.
pamatīgi Ļoti rūpīgi (ko darīt, paveikt).
sabeigt Ļoti sabojāt, padarīt slimu.
sakliegties Ļoti skaļā balsī runājot, arī kliedzot sazināties.
sakliegt Ļoti skaļā balsī saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
spalgs Ļoti skaļš, spēcīgs, arī ass, griezīgs (par skaņu); tāds, kas rada ļoti skaļas, spēcīgas, arī asas, griezīgas skaņas.
skaudrs Ļoti skarbs, arī stingrs (par cilvēku).
stāvgāzēm Ļoti spēcīgi (līt, snigt, arī plūst).
versmīgs Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmains (2).
versmains Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmīgs (2).
skarbs Ļoti spēcīgs, auksts; tāds, kas var nodarīt postu.
grandi Ļoti spēcīgs, dobjš; arī spalgs, nevienmērīgs troksnis, ko rada dabas parādības, parasti pērkons, artilērijas šāviņi u. tml.; dārdi.
ass Ļoti spraigs, arī nežēlīgs.
trakums Ļoti spraigs, intensīvs psihisks stāvoklis: arī psihisks stāvoklis, kam ir raksturīgs saprātīguma zudums.
sīvs Ļoti spraigs, intensīvs, arī nežēlīgs (piem., par darbību, norisi); tāds, kas darbojas ļoti spraigi, intensīvi, arī nežēlīgi.
atbildīgs Ļoti svarīgs, nozīmīgs; saistīts ar atbildību.
melns Ļoti tumšs, arī vēls (par nakti); necaurredzams (par tumsu).
sakārnis Ļoti vājš, kaulains cilvēks; arī nepatīkams, nevēlams cilvēks.
šķilt valodu ļoti veikli, arī asprātīgi runāt.
kārot Ļoti vēlēties, just tieksmi (ko darīt, sasniegt, iegūt u. tml.).
kāroties Ļoti vēlēties, just tieksmi (ko darīt, sasniegt, iegūt u. tml.).
pūka Ļoti viegla, mīksta, smalka (piem., auduma, vates) atsevišķa šķiedra, šķiedras gabaliņš; arī kāda tekstilmateriāla daļa.
primitīvs Ļoti vienkāršs, arī nepilnīgs; arī apzināti vienkāršs.
minimums Ļoti zema, arī viszemākā (kā) pakāpe.
vājprātīgs Ļoti, arī pārmērīgi liels.
ultramoderns Ļoti, arī pārspīlēti moderns.
uz nebēdu Ļoti, no visa spēka (ko darīt).
līdz nemaņa ļoti, pārmērīgi (darīt, darboties).
līdz nesamaņai ļoti, pārmērīgi (ko darīt, darboties).
astroloģija Mācība par cilvēka likteņa atkarību no debess spīdekļu savstarpējā stāvokļa; nākotnes pareģošana pēc debess spīdekļu savstarpējā stāvokļa.
mendelisms Mācība par iedzimtības likumsakarībām, pazīmju iedzimšanu, ko atklāja dabaszinātnieks un mūks G. J. Mendelis.
lasāmā grāmata mācību grāmata lasītprasmes attīstīšanai, kurā iekļauti daiļdarbi, to fragmenti, kā arī populārzinātnisku, publicistisku rakstu fragmenti.
palīgskola Mācību iestāde bērniem ar garīgās attīstības aizturi vai atpalicību; speciālā internātskola.
seminārs Mācību iestāde, kur gatavo garīdzniekus.
izlaidums Mācību iestādes nobeigums; šādam nobeigumam veltīts sarīkojums.
dziedāšana Mācību priekšmets – vokālo dotību izkopšana, vokālo skaņdarbu iestudēšana, kā arī mūzikas vēstures un teorijas pamatu apgūšana.
dabas mācība mācību priekšmets, kas sniedz zināšanas par dabas parādībām un to likumsakarībām.
skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
studija Mācību vieta, iestāde, kurā apgūst (parasti dažādu radošu prasmju) meistarības pamatus.
brīvlaiks Mācību, arī citu nodarbību pārtraukuma laiks (mācību iestādēs).
ģeomagnētisms Magnētiskie spēki, kas darbojas uz Zemes, tās dzīlēs, kā arī ārpus tās; Zemes magnētisms.
cīrulītis Magoņu dzimtas lakstaugs, kas zied agri pavasarī sārti violetiem ziedu ķekariem.
burvība Maģisks spēks, kas (pēc mītiskiem priekšstatiem) ietekmē, pārvērš cilvēkus, dabu; maģiska izdarība.
smalks Maigs, patīkams, arī izcils (parasti par garšu, smaržu).
arguments Mainīgais lielums, no kura vērtības ir atkarīga dotās funkcijas vērtība.
svārstība Mainīgums, nepastāvība, nevienmērība, arī nenoteiktība (piem., parādībai, norisei, stāvoklim).
griezt Mainīt kā stāvokli, virzienu; likt mainīt, panākt, ka maina virzienu vai atrašanās vietu, arī doties kādā virzienā.
rotāt Mainīties (krāsā, intensitātē u. c.); izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
rotāties Mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) – par gaismu; izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
vērsties Mainīties, veidoties, arī kļūt citādam.
sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli).
taisīt Mainot muskuļu stāvokli, panākt, ka sejai, tās daļām, arī balsij rodas noteikta izteiksme.
pārmijus Mainoties vienam ar otru, citam ar citu; arī pārmaiņus.
maiznieks Maizes cepējs; arī maiznīcas īpašnieks.
nams Māja, arī dzīvoklis ar tā iemītniekiem, viesiem u. tml.
viesis Māja, vieta, kur (kāds) ir viesis, arī stāvoklis, kad (kāds) ir viesis.
mūsmājas Mājas, kurās dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
viņmājas Mājas, kurās nedzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar saviem ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
dzīvais vilcējspēks mājdzīvnieki, kurus izmanto (kā) pārvadāšanai, arī vilkšanai; darba lopi.
apteksne Mājkalpotāja; arī oficiante.
nūdeles Makaronu paveids – parasti īsi vai gari lentveida makaroni, arī sīki, gareni makaroni.
alga Maksa, atlīdzība par padarīto darbu (pēc noteiktas likmes vai līguma).
ūtrupe Maksātnespējīga parādnieka, arī likvidējama uzņēmuma, saimniecības mantas izpārdošana vairāksolīšanā.
biennāle Mākslas sarīkojums (piem., izstāde), kas notiek ik pēc diviem gadiem.
klasicisms Mākslas stils, arī literatūras virziens (no 17. gs. līdz 19. gs. sākumam), kas par paraugu izvirzīja antīko mākslu, tās formu stingrību un harmoniju.
menedžeris Mākslas vai sporta pasākumu organizētājs, arī vadītājs; persona, kas vada, organizē (grupas, komandas u. tml.) darbu.
impresionisms Mākslas virziens (radās 19. gs. 60. gados Francijā, visspilgtāk izpaudās glezniecībā, arī mūzikā, literatūrā), kam raksturīga cenšanās tvert acumirklīgus iespaidus, atspoguļot subjektīvus uztvērumus un sajūtas.
plasts Mākslīga lielmolekulāra organiska viela, ko iegūst sintēzes ceļā, vai arī pārveidojot dabas vielas.
provokācija Mākslīga slimības simptomu izraisīšana vai pastiprināšana diagnostikas nolūkā, arī, lai pārliecinātos par terapijas pareizību.
stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, arī daiļrades paņēmienu kopums (piem., mākslas darbā, kāda rakstnieka daiļradē, kāda laikmeta mākslā).
konferansjē Mākslinieks, kas koncertā, sarīkojumā vada programmu, arī sniedz patstāvīgus priekšnesumus.
marīnists Mākslinieks, kas strādā marīnas žanrā.
uzmaldīties Maldoties, arī klīstot nejauši, negaidīti nokļūt (uz kā, pie kā).
neatraidāmais mantinieks mantinieks, kuram pienākas mantojuma daļa, neatkarīgi no mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojuma.
reliņi Margas (kuģim, arī kāpnēm, balkonam u. tml.).
nomaskēt Maskējot padarīt (ko) grūti saskatāmu vai neieraugāmu.
lokauts Masveida atlaišana no darba (piem., slēdzot uzņēmumu, vai arī lai piespiestu piekrist neizdevīgākiem darba nosacījumiem).
vālotājs Mašīna, arī ierīce, kas savāc (parasti sienu) vālos.
kombinatorika Matemātikas nozare, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo savienojumu skaitu.
algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem (izteiktiem ar burtiem) neatkarīgi no to skaitliskās vērtības; attiecīgais mācību priekšmets.
bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīts vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
starpslānis Materiāla, vielas, arī iežu u. tml. slānis, kas atrodas starp, parasti diviem, citiem (kā) slāņiem.
objekts Materiālās pasaules elements, kas eksistē ārpus cilvēka apziņas, neatkarīgi no tās.
bohēma Materiāli nenodrošināts, vieglprātīgs, arī izlaidīgs (parasti mākslinieku, aktieru) dzīvesveids; cilvēki (parasti mākslinieki, aktieri), kam ir šāds dzīvesveids.
segmateriāls Materiāls (kā) pārsegšanai, pārklāšanai, arī aizsargāšanai.
balsts Materiāls, arī garīgs pamats (kaut kam); palīdzība.
odere Materiāls, kas ir iestrādāts apģērba, arī apavu iekšpusē.
pārdoties Materiālu ieguvumu dēļ atteikties no saviem principiem, vērtībām, nodot sevi (kāda atkarībā).
lēkšķe Matu, spalvu u. tml. neliels kopums, šķipsna (parasti nekārtīga, salipusi, arī netīra).
uzmaukt Maucot uzvirzīt, uzvilkt virsū (uz kā, kam, arī kur).
sviķis Maza tapiņa mucas gaisa caurumiņa aizdarīšanai, arī šis caurumiņš (bez kura šķidrums netek laukā).
skaida Maza, plāna īpaši veidota (kā) sloksne, plāksne u. tml., arī skaidiņa (2).
amatalus Mazas darītavas alus, ko ražo mazā mērogā un ar tradicionālām metodēm.
nomazgāt Mazgājot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi.
izmazgāt Mazgājot padarīt tīru (parasti no iekšpuses).
uzmazgāt Mazgājot padarīt tīru (segumu, pa kuru staigā); mazgājot (piemēram, grīdu), padarīt tīru (telpu).
vannoties Mazgāties vannā, arī atrasties vannā.
vieglināt Mazināt (negatīvu pārdzīvojumu, arī sāpes, ciešanas).
nivelēt Mazināt (piem., kā atšķirības); padarīt līdzīgu, vienādot.
šķaidīt Mazināt (šķidruma, arī masas) koncentrāciju.
panākt Mazliet pavērties, atvērties, arī atirt.
apņurcīt Mazliet saburzīt, padarīt negludu, arī netīru, neizskatīgu.
pasalds Mazliet sentimentāls, arī bezgaumīgs.
saldsērīgs Mazliet sērīgs, skumjš; arī sentimentāls.
skāņš Mazliet skābs; arī ieskābis.
paknābāt Mazliet, arī negribīgi ieēst (par cilvēkiem).
ieskrambāt Mazliet, arī vietām ievainot.
ieurbināt Mazliet, arī vietām paurbināt.
iebojāt Mazliet, arī vietām sabojāt.
iebojāties Mazliet, arī vietām sākt bojāties.
ieskrambāt Mazliet, arī vietām saskrambāt (ko).
ietrunēt Mazliet, arī vietām satrunēt.
ietrupēt Mazliet, arī vietām satrupēt; ietrunēt.
ieburzīt Mazliet, arī vietumis saburzīt.
iegumzīt Mazliet, arī vietumis sagumzīt.
ieņurcīt Mazliet, arī vietumis saņurcīt.
iepelēt Mazliet, arī vietumis sapelēt.
ierūsēt Mazliet, arī vietumis sarūsēt.
iesprēgāt Mazliet, arī vietumis sasprēgāt.
pabrīvēt Mazliet, daļēji atbrīvot; padarīt mazliet brīvāku.
kluss Mazrunīgs; arī noslēgts; tāds, kas maz runā, netrokšņo.
sīcis Mazs bērns; arī bērns.
puisis Mazs zēns, arī pusaudzis.
kuģelis Mazs, arī nolietots kuģis.
trausls Mazs, arī tievs (parasti par cilvēkiem, to ķermeņa daļām); fiziski, garīgi neizturīgs, vārgs.
ūķis Mazs, neglīts, arī vecs miteklis; neliela, parasti tumša telpa.
šūna Mazs, regulāras formas veidojums, kurā bites novieto barību, audzē perus.
bandinieks Mazsvarīga persona.
nieks Mazsvarīgi, nenopietni izteikumi; muļķības, blēņas.
niecība Mazvērtīgs, arī neievērojams, nenozīmīgs cilvēks.
lēts Mazvērtīgs, bez dziļāka satura; arī bezgaumīgs, banāls.
kāds nekāds Mazvērtīgs, mazsvarīgs; kaut kāds.
hematoloģija Medicīnas nozare, kas pēta asinis un asinsrades orgānus, kā arī asins slimības.
pediatrija Medicīnas nozare, kas pēta bērnu veselību bērna attīstības procesā, bērna fizioloģiju, kā arī bērnu slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
neiroloģija Medicīnas nozare, kas pēta nervu sistēmas funkcijas, attīstību, kā arī nervu sistēmas slimības un nodarbojas ar šo slimību ārstēšanu.
fleboloģija Medicīnas nozare, kas pēta vēnu uzbūvi un funkcijas, kā arī izstrādā vēnu saslimšanu profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodes.
tanatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī organisma procesus īsi pirms un pēc nāves, kā arī nāves pazīmes, cēloņus, organisma atdzīvināšanas iespējas u. tml.
dzemdniecība Medicīnas nozare, kas pētī sievietes organismā notiekošos procesus grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā, kā arī izstrādā medicīniskas palīdzības metodes grūtniecei, dzemdētājai un nedēļniecei.
uroloģija Medicīnas nozare, kas pētī urīna izvadorgānu un vīriešu dzimumorgānu uzbūvi, funkcijas, slimības, kā arī šo slimību ārstēšanu un profilaksi.
pamēģināt roku mēģināt ko izdarīt; pārbaudīt savas spējas, veiksmi.
provēt Mēģināt, arī novērtēt.
pistole Mehāniskā ierīce, darbarīks, kam ir šāda šaujamieroča forma.
saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, arī savainot.
meistarstiķis Meistarīgs veikums, izcils sasniegums.
šedevrs Meistarīgs, izcils veikums.
meistarisks Meistarīgs.
izrakt Meklējot atrast, dabūt; atklāt, padarīt zināmu (ko apslēptu, nezināmu).
uzošņāt Meklējot atrast; ar dažādiem (arī slepeniem) paņēmieniem izdibināt.
uzost Meklējot atrast; ar dažādiem (arī slepeniem) paņēmieniem izdibināt.
uzostīt Meklējot atrast; ar dažādiem (arī slepeniem) paņēmieniem izdibināt.
uzmeklēt Meklējot dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu).
sameklēt Meklējot izraudzīt (kādu, arī ko piemērotu) kādam nolūkam.
uzmeklēt Meklējot pamanīt, iegūt (piemēram, medījumu, barību) – par dzīvniekiem; meklējot (piemēram, uzturēšanās vietu), nokļūt (tajā).
uzmeklēt Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts, atrasts, arī ieraudzīts.
uzkasīties Meklēt ieganstu strīdam, konfliktam, pāridarījumam, arī darīt pāri.
ganīties Meklēt un ēst brīvā dabā augu barību (par dzīvniekiem).
ķerstīties Meklēt vārdus, izteikties nesakarīgi.
mellenājs Melleņu cers; arī melleņu audze.
uraninīts Melns, ļoti radioaktīvs minerāls – urāna rūda, ko izmanto arī iežu vecuma noteikšanai.
melns Melnstrādnieks; arī kurinātājs.
vienbalsība Melodijas atskaņojums viena dziedātāja vai soloinstrumenta priekšnesumā; arī unisons.
mērs Mēraukla; arī kritērijs.
izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni); mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu.
atmērcēt Mērcējot, mitrinot padarīt mīkstāku; atmiekšķēt.
miekšķēt Mērcējot, turot ilgāku laiku ūdenī, darīt mīkstu.
veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) – parasti par apdzīvotu vietu.
virzīt Mērķtiecīgi ietekmēt (piem., apstākļus, notikumu attīstību, arī kā rīcību, darbību).
izaudzināt Mērķtiecīgi veidojot, audzinot, panākt, ka izveidojas, arī kļūst (par ko).
uzmērīt Mērot (parasti ģeodēziski) iezīmēt plānā, kartē apvidus, arī kādas platības reljefu, profilu, objektu izmērus, to novietojumu u. tml.
pārmesties Mesties darīt (ko citu).
piemētāt Mētājot, metot iekšā (ko lielākā daudzumā), piepildīt, padarīt netīru (ko).
piemētāt Mētājot, metot zemē (ko lielākā daudzumā), padarīt netīru, nekārtīgu (kādu virsmu).
tīģelis Metāla plātne, kas piespiež papīru pie iespiedformas (piem., rokas iespiedmašīnās); arī iespiedmašīna.
kosmiskie putekļi meteoru putekļi, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā.
iemetināt Metinot (tehnoloģiskā procesā karsējot), iestiprināt (kur, arī starp ko).
sametināt Metinot (tehnoloģiskā procesā sakausējot) savienot; šādā veidā salabot, arī izveidot (detaļu).
aizmetināt Metinot aizdarīt (piem., plaisu, caurumu); metinot salabot.
apmest Metot (kam ko virsū), apklāt (no visām pusēm, visapkārt), arī novietot (ap ko).
dabas pamatne meži, pļavas, purvi, ūdenstilpes ar krastu aizsargjoslu, kā arī pilsētu parki, skvēri, meži.
mežsargs Mežniecības darbinieks, kas apsargā noteiktu meža apgaitu, kā arī pārzina un uzrauga mežu stādīšanu, kopšanu, ciršanu un dažādu tehnisku mežsaimniecības darbu izpildīšanu.
uzmēzt Mēžot, slaukot padarīt tīru (piemēram, telpu).
zaļais zelts mežs, arī koksne.
dumbrājs Mežs, kas izveidojies zemās vietās un kurā aug egles un lapu koki, arī kārkli; šāds meža augšanas apstākļu tips.
samīcīt Mīcot padarīt (ko), parasti pilnīgi, viendabīgu, elastīgu.
samīdīt Mīdot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt, nonāvēt.
nomīdīt Mīdot saplacināt, padarīt blīvu, cietu (ko).
piemīdīt Mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
nomīdīt Mīdot virsū, savainot (kājas) vai padarīt netīrus (apavus).
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai daļēji iznīcināt (augus vai vietu, kur aug šie augi).
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur negludu, bedrainu.
tanīns Miecviela, ko satur dažādi augi (piem., ozoli, tējasaugi) un ko lieto medicīnā, arī ādu miecēšanā u. tml.
nomidzis Miega stāvoklis, miegs; arī snauda.
atmiekšķēt Miekšķējot padarīt (ko) mīkstāku, mīkstu.
izmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt viscaur mīkstu.
statika Miera stāvoklis, arī līdzsvara stāvoklis.
dusa Miers, arī sastingums dabā.
mīkstums Miesa; arī ķermeņa daļa, kur ir daudz muskuļaudu un saistaudu.
eksekūcija Miesassoda vai nāvessoda izpildīšana; arī spīdzināšana.
infuzorijas Mikroskopiski vienšūnas dzīvnieki ar skropstām klātu ķermeni (mīt jūrās, saldūdeņos, augsnē, arī parazitē); skropstaiņi.
pelējums Mikroskopisku sēņu kopums, kas rada pelēcīgu, arī iezilganu kārtu (uz kā).
zīdeklis Mīksta materiāla (piem., gumijas, silikona) priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm.
ģipsis Mīksts, balts vai pelēks minerāls, ko izmanto celtniecībā, tēlniecībā, arī medicīnā.
tuvākmīlestība Mīlestība pret savu tuvāko, arī pret jebkuru cilvēku attieksmē pret sevi.
graut Militārā darbībā iznīcināt (pretinieku), nodarīt zaudējumus (pretiniekam).
karatiesa Militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militārpersonu noziegumiem, arī lietas par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (piem., cariskajā Krievijā).
valsts noslēpums militāra, ekonomiska un politiska rakstura ziņas, kam ir svarīga valstiska nozīme un ko speciāli aizsargā valsts.
kompleksie mēsli minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
kompleksie minerālmēsli minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
piemīt Minot saspiest, piespiest, padarīt blīvāku.
uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur negludu, bedrainu.
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai daļēji iznīcināt (augus vai vietu, kur aug šie augi).
apmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties noblīvēt (ap ko, kam apkārt).
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur negludu, bedrainu.
nomīņāt Mīņājot, mīņājoties saplacināt, padarīt blīvu, cietu (ko).
zibsnis Mirklis, arī moments.
naktsmītne Mītne, arī apmešanās vieta, kur pārnakšņo.
spīgana Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura lido pa gaisu un spīdot vilina, maldina cilvēkus; arī ragana.
zemesmāte Mitoloģiska būtne, kas glabā mirušā augumu, arī sargā zemi.
Lieldienu zaķis mitoloģisks zaķis, kas Lieldienu rītā apdāvina ar krāsotām olām, arī šādas formas konditorejas izstrādājumiem (parasti no šokolādes).
luksts Mitra, arī purvaina pļava; mitra, applūstoša vieta.
laupīt Mizot; arī lobīt.
konceptuālā māksla modernās mākslas virziens, kurā ideju paušanu uzskata par svarīgāku nekā vizuālo tēlu radīšanu.
unisekss Modes stils, kurā apģērba modeļos (arī, piemēram, frizūru, saulesbriļļu modeļos, parfimērijā) nivelētas atšķirības starp sieviešu un vīriešu modei tradicionāli raksturīgo.
mocības Mokas, ciešanas; arī spīdzināšana.
murgains Mokošs, arī nesakarīgs (par sapni, tā tēliem).
ukazs Monarha, arī augstas varas iestādes rīkojums, kam bija likuma spēks (parasti cariskajā Krievijā).
sīknauda Monētas; arī monētas ar samērā mazu skaitlisko vērtību.
galaktoze Monosaharīds – piena cukura jeb laktozes sastāvdaļa.
vitrāža Monumentāli dekoratīvās mākslas veids – sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu; šādā tehnikā veidots mākslas darbs.
gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība, tās pozitīvs vērtējums; arī šādas vērtības, vērtējuma izpausme.
kautrība Morālas jūtas, arī personības īpašība, kas izpaužas, piem., atturīgā uzvedībā, sevis, savu nopelnu neizcelšanā.
kauns Morālas jūtas, kas saistītas ar nepatīkamu pārdzīvojumu, piem., par savu nodarījumu, rīcību.
bālais zēns morāli tīra, bet praktiski nevarīga jaunieša tēls latviešu literatūrā (romantisma virziena rakstnieku darbos).
atalgojums Morāls gandarījums, atzinība par paveikto.
sprigans Možs, kustīgs, arī enerģisks (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
skubināt Mudināt, rosināt; arī steidzināt (ko ātrāk darīt).
ģeķīgs Muļķīgs; arī nenopietns.
mūjābelis Muļķis; arī neveikls, neizdarīgs cilvēks.
pajoliņš Muļķis; savdabīgs, par nenopietnu, arī muļķīgu uzskatāms cilvēks.
aizmūrēt Mūrējot aizdarīt.
ķelle Mūrnieka, apmetēja darbarīks – neliela lāpstiņa ar izliektu kātu un rokturi.
rokmūzika Mūsdienu mūzikas žanrs, kam raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums, kā arī elektrisko ģitāru, sitaminstrumentu un elektronisko mūzikas instrumentu izmantojums.
mēle Muskuļains ar gļotām klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās barības sasmalcināšanā, norīšanā; svarīgs cilvēka runas orgāns.
parēze Muskuļu vājums, nespēja izdarīt kustību; daļēja, piem., ekstremitātes, paralīze.
burka Musulmaņu apģērbs – vienlaidu auduma gabals, kas nosedz visu ķermeni un arī acis.
muftijs Musulmaņu augstākās garīdzniecības pārstāvis, kam ir tiesības pieņemt lēmumus juridiskajos un šariata jautājumos.
ajatolla Musulmaņu šiītu augstākais garīdznieks.
mulla Musulmaņu teologs un likumu zinātājs, arī garīdznieks.
ņuņņa Mute; arī lūpas.
siekalas Mutes dobuma dziedzeru sekrēts, kas paredzēts barības mitrināšanai.
uzvirst Mutuļojot, virmojot u. tml. izplūst; arī uzvirmot (2).
paziņot Mutvārdos vai rakstveidā darīt zināmu (ko).
minēt Mutvārdos vai rakstveidā darīt zināmu (vārdu, nosaukumu u. tml.); teikt, nosaukt.
konservatorija Mūzikas augstskola (piem., Latvijā līdz 1991. gadam), arī vidējā mūzikas mācību iestāde (dažās valstīs).
mūziķis Mūzikas mākslinieks (izpildītājs, arī komponists).
skaņkārta Mūzikas skaņu savstarpējas sakarības sistēma, ko nosaka noturīgo un nenoturīgo skaņu attiecības.
etīde Mūziķa meistarības izkopšanai domāts instrumentāls skaņdarbs, kura pamatā ir kāds noteikts spēles paņēmiens.
etnomūziķis Mūziķis, kurš atskaņo (nereti arī komponē) etnomūziku.
rokmūziķis Mūziķis, kurš atskaņo (nereti arī komponē) rokmūziku.
aiznaglot Naglojot aizdarīt, padarīt nepieejamu.
uzmākties Naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam).
pienākt Nākot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
iecere Nākotnē īstenojams nodoms; lēmums (kā ko izdarīt, panākt u. tml.).
kalims Nauda (arī manta, piem., lopi), kas līgavainim jādod līgavas tēvam (dažām Āzijas tautām).
kukulis Nauda vai cita materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
depozīts Nauda, vērtspapīri, vērtīgi priekšmeti, kas nodoti glabāšanā (piem., bankā); noguldījuma, arī glabāšanas veids.
rokasnauda Naudas summa, ko viena puse iemaksā otrai pusei pirms kāda darījuma, lai nodrošinātu tā realizēšanu.
depozītnoguldījums Naudas vai tās ekvivalentu noguldījums bankā, krājaizdevu sabiedrībā, lai uzglabātu, kā arī lai gūtu noteiktus procentus.
franks Naudas vienība Šveicē, arī Francijā, Beļģijā, Luksemburgā pirms eiro ieviešanas; attiecīgā naudas zīme, monēta.
nav ar pirkstu taisīts nav muļķis, arī nav vārgulis.
vienalga Nav svarīgi; nesvarīgi, nenozīmīgi.
gals Nāve, bojāeja; arī stāvoklis, kad (kas) ir beidzies.
laga Navigācijas ierīce kuģa ātruma mērīšanai, arī nobrauktā attāluma noteikšanai.
nosāņus Ne tieši pretī; arī tālāk, savrup.
ni Ne; arī nē.
neaizvērt Neaizdarīt (acis, muti).
neaizvērt Neaizdarīt, neaiztaisīt (ko).
lāsmenis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē); arī āliņģis.
nelikt rokas klāt neaiztikt, neaizskart; negribēt (ko) darīt, nesākt (ko) darīt.
pliks Neapbūvēts, neizveidots, klajš, arī neaizņemts, brīvs (par vietu, teritoriju).
neņemties Neapņemties, neuzdrošināties (ko darīt).
tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
slikti Neatbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); neatbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
slikti Neatbilstoši morāles normām, arī nepieklājīgi, netaktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
suverenitāte Neatkarība (no kā), patstāvība darbībā.
brīvība Neatkarība, patstāvība, suverenitāte, pašnoteikšanās tiesības (tautai, valstij).
konfederācija Neatkarīga valstu savienība.
tiesu vara neatkarīga vara Latvijas Republikā, kas pastāv līdzās likumdošanas varai un izpildvarai.
brīvvalsts Neatkarīga, suverēna valsts.
gribot negribot neatkarīgi no paša vēlēšanās.
NVS Neatkarīgo valstu savienība – valstu apvienība, kas izveidojās 1991. gadā pēc PSRS sabrukuma, un kurā ietilpst 12 bijušās padomju republikas.
autonoms Neatkarīgs, patstāvīgs.
lauzties Neatlaidīgi censties panākt (ko), vēlēties darīt (ko).
censties Neatlaidīgi darīt (ko), lai sasniegtu iecerēto, nodomāto.
apvārdot Neatlaidīgi runājot ietekmēt, pierunāt (ko darīt).
vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
urdīt Neatlaidīgi, arī uzmācīgi mudināt, skubināt (kādu ko darīt); neatlaidīgi, arī uzmācīgi runājot, ietekmēt (kādu).
nedarbs Neatļauts, nosodāms (parasti bērnu) nodarījums.
darba skudra neattīstītā bezspārnu skudru mātīte, kas veic pūžņa būvi un aizsardzību, gādā barību, kopj kāpurus un kūniņas.
liegties Neatzīties (nodarījumā, pārkāpumā u. tml.).
nebēdnība Nebēdnīga izdarība, draiskulība, arī nerātnība.
niecīgs Nebūtisks, maznozīmīgs, nesvarīgs.
guaša Necaurspīdīga krāsa, ko iegūst, krāsu pigmentu šķīdinot ūdenī un piejaucot augu līmi, kā arī cinka vai svina balto.
palikt tukšā nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko).
palikt bešā nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko).
noslēpt Nedarīt zināmu, noklusēt.
uzkost Nedaudz ieēst (ko, parasti pēc alkoholiska dzēriena dzeršanas); arī uzēst (2).
uzstrēbt Nedaudz iestrēbt, arī iedzert (ko, parasti pēc kāda ēdiena).
paņemt rokā grāmatu nedaudz palasīt; arī iesākt lasīt.
patāls Nedaudz tālāk, attālāk; arī atstatu.
palīks Nedaudz, arī samērā līks.
pabērt Nedaudz, arī vietumis uzbērt; nedaudz nobērt.
pabalināt Nedaudz, mazliet balināt, padarīt gaišāku.
nobīdīt pie malas nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.
nobīdīt malā nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.
nostumt malā nedot iespēju, nepieļaut ko darīt, kur piedalīties; neatzīt.
mērdēt Nedot pārtiku, barību pietiekamā daudzumā.
skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
kumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā iet; arī klumburot.
uzsteberēt Nedroši, nevarīgi, neveikli uziet; neveikli, grīļojoties ejot, uzgrūsties (kam).
steberēt Nedroši, neveikli, arī nevarīgi iet.
steberīgs Nedrošs, nevarīgs, neveikls (par kustībām).
kautrība Nedrošums, mulsums, neērtuma izjūta; arī biklums.
ziepene Neēdama lapiņu sēne ar pelēcīgu cepurīti, baltu mīkstumu, bālganām, arī zaļgandzeltenām lapiņām.
vilku sēne neēdama sēne, arī sēne, kuras izmantošana nav zināma.
kautrēties Neērtuma izjūtas, mulsuma dēļ neuzdrošināties (ko darīt).
klizma Negadījums, nelaime; arī neveiksme.
gadījums Negaidīts, iepriekš neparedzēts notikums, arī nejaušība.
negantnieks Negants cilvēks, arī dzīvnieks.
žurga Negaršīgs, arī nekvalitatīvs dzēriens; susla.
liga Negatīva parādība, nelaime, liksta; arī slimība.
saindēt dvēseli negatīvi ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, garīgo attīstību.
mērkaķis Neglīts, arī nejauks cilvēks.
blēdība Negodīga rīcība, krāpšana, viltīgs darījums savtīgos nolūkos.
nelietība Negodīga, nekrietna, arī zemiska rīcība; ļaunprātīga rīcība ar nolūku kādam kaitēt.
afēra Negodīgs, spekulatīvs pasākums; blēdīgs darījums.
knābāt Negribīgi, arī maziem kumosiņiem ēst (par cilvēkiem).
stūrains Neiecietīgs, parupjš (par cilvēkiem); arī stūrgalvīgs.
aizmirst Neiedomāties, neattapt (ko veikt, darīt).
dot vaļu neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
ļaut vaļu neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
absolūts Neierobežots; neatkarīgs.
sēdēt malā neiesaistīties, arī netikt iesaistītam (kādā darbībā, norisē).
grēkot Neievērot, pārkāpt (piem., noteikumus, priekšrakstus); darīt ko nosodāmu, rīkoties slikti.
atņemt elpu Neilgi atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
pakūkot Neilgu laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
pamīcīties Neilgu laiku būt, arī pārvietoties nelielā platībā.
patrakot Neilgu laiku trakulīgi uzvesties, arī izklaidēties, izpriecāties.
uzčīgāt Neilgu laiku, arī reizēm čīgāt.
uzdejot Neilgu laiku, arī reizēm dejot.
uzducināt Neilgu laiku, arī reizēm ducināt.
uzdungot Neilgu laiku, arī reizēm dungot.
uzdziedāt Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt.
uzkūkot Neilgu laiku, arī reizēm kūkot.
uzlīņāt Neilgu laiku, arī reizēm līņāt.
uzmiglot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt (2).
uzmirgot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt (2).
uzsmidzināt Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm.
uzlīt Neilgu laiku, arī reizēm līt.
uzrasināt Neilgu laiku, arī reizēm rasināt (1).
uzrukšķēt Neilgu laiku, arī reizēm rukšķēt (par cūku).
uzskandināt Neilgu laiku, arī reizēm skandināt.
uzspurgt Neilgu laiku, arī reizēm skanēt.
uzslidot Neilgu laiku, arī reizēm slidot (piemēram, kur, ar kādu).
uzsmēķēt Neilgu laiku, arī reizēm smēķēt.
uzsnigt Neilgu laiku, arī reizēm snigt.
uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli).
uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, skaņdarbu, mūzikas instrumentu).
uzstrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm strinkšķināt.
uzsvilpot Neilgu laiku, arī reizēm svilpot.
uzšņākt Neilgu laiku, arī reizēm šņākt.
uztrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (piemēram, mūzikas instrumentu).
uzvīterot Neilgu laiku, arī reizēm vīterot.
pafilozofēt Neilgu laiku, mazliet filozofēt; arī paprātot.
pakavēt Neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu); neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai nebūtu garlaicīgi (pašam).
pakaitināt Neilgu laiku, mazliet kaitināt; arī paķircināt.
uzturēties Neilgu, arī noteiktu laiku būt, atrasties (noteiktā vietā, vidē).
negribēt (ne, nekā) zināt neinteresēties (par ko), arī būt pret (ko).
dekorācija Neīsts, ārišķīgs, arī nepatiess.
snaudulīgs Neizdarīgs, neaktīvs; tāds, kam trūkst iniciatīvas.
ķēpa Neizdarīgs, neveikls cilvēks.
nokavēt Neizmantot, palaist garām kā veikšanai, izpildīšanai (paredzēto, noteikto, arī visizdevīgāko laiku).
turēt slepenībā neizpaust, arī slēpt.
turēt noslēpumā neizpaust, arī slēpt.
glabāt sveci zem pūra neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
turēt sveci zem pūra neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
nešpetns Nejauks, nepatīkams, arī ļauns, negants.
pārpratums Nejauša apstākļu sagadīšanās, kuras dēļ nepareizi saprot (ko, arī kādu), kura rada nepareizu priekšstatu (par ko).
atpogāties Nejauši atdarīties (par ko aizpogātu).
uzminēt Nejauši izvēlēties, nosaukt u. tml. (ko tādu, kas zināms, izlemjams tikai citiem vai arī nevar būt zināms nevienam).
uzrakāt Nejauši, arī meklējot (kādā kopumā), atrast (ko).
uzrakāt Nejauši, arī meklējot (kādā kopumā), atrast (ko).
uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties kādam.
uzgrūsties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu).
trāpīt Nejauši, negaidīti nokļūt kādos apstākļos, situācijā, stāvoklī, arī gadīties.
nekustināt ne pirksta nekā nedarīt (piem., lai ko mainītu, panāktu).
nekustināt ne pirkstu nekā nedarīt (piem., lai ko mainītu, panāktu).
nepakustināt ne (mazo) pirkstiņu nekā nedarīt.
ne pirksta nepakustināt nekā nedarīt.
samest Nekārtīgi, nevīžīgi, arī ar metienu, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur).
tukša vieta nekas; tas, kas ir pavisam nenozīmīgs, arī vienaldzīgs.
bāzt degunā nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
bāzt acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
iebāzt degunā nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
grūst acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku, teikt (ko nepatīkamu).
bāzt (savu) degunu nekautrīgi, netaktiski jaukties citu darīšanās; ziņkārīgi interesēties par cita dzīvi.
plīties Nekautrīgi, uzmācīgi censties iekļūt (kur), arī panākt, iegūt (ko).
plukata Nekopies, skrandains, noplucis, arī nabadzīgs cilvēks.
nešķīstenis Nekrietns, negodīgs, arī netikumīgs, izlaidīgs cilvēks.
maitasgabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks; maita [2].
maitas gabals nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks; maitasgabals.
maita Nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks.
ļauns prāts nelabvēlīga, arī naidīga attieksme pret kādu.
vajāt Nelabvēlīgi iedarboties (uz kādu), parasti ilgstoši, arī intensīvi.
gandēt Nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt, arī bojāt.
sagandēt Nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt; padarīt nepievilcīgu, nepieņemamu.
nelaimes putns Nelaimīgs cilvēks; arī neveiksmīgs cilvēks.
spurains Nelaipns, skarbs, arī nepakļāvīgs.
labils Nelīdzsvarots, arī ciklisks (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
punkts Neliela (piem., teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta.
lodziņš Neliela atvere sienā (parasti starp divām telpām vai telpas daļām), ko var arī aizdarīt.
pusbēda Neliela bēda; arī daļa no lielākas problēmas, sarežģījuma.
zutnis Neliela formāta priekšmets (parasti) naudas glabāšanai; maks; arī zutenis.
zutenis Neliela formāta priekšmets (parasti) naudas glabāšanai; maks; arī zutnis.
vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piem., iepazīstoties).
pinkulis Neliela pika, neliels gabals; arī neliels kunkulis.
kloķis Neliela svira, rokturis, arī slēdzis.
kiosks Neliela viegla celtne, arī nodalījums, novietne sīku preču tirdzniecībai.
mazēka Neliela vienstāva ēka; arī neliela celtne, konstrukcija, piem., mājdzīvnieku izmitināšanai, dārzeņu audzēšanai.
kantīne Neliela, darbiniekiem, personālam paredzēta ēdnīca, arī neliels veikals (organizācijas, iestādes u. tml. teritorijā, telpās).
pompadūra Neliela, grezna maisiņa formas sieviešu rokassoma garā saitē; arī šāds rokdarbu maisiņš.
dievmaizīte Neliela, plāna (neraudzētas mīklas) apaļa maizīte, ko dievkalpojuma laikā konsekrē un izdala ticīgajiem; hostija; arī dievmaize.
ballīte Nelielas viesības, sarīkojums (parasti šauram personu lokam).
ragaviņas Nelielas, ar rokām velkamas ragavas, kas paredzētas bērnu vizināšanai, nobraukšanai no kalna, arī nelielu kravu vešanai.
skribināt Nelieliem kumosiem ēst (ko cietu); arī atdalot no (kā) cieta.
šūniņa Neliels (bišu, kameņu) regulāras, parasti sešskaldņa, formas vaska veidojums barības krāšanai, peru audzēšanai.
tomahauks Neliels cirvītis ar rokturi, ko Amerikas indiāņi lietoja kā darbarīku vai ieroci.
tējnīca Neliels ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjama tēja, konditorejas izstrādājumi, arī citi dzērieni, uzkožamie.
uzmetums Neliels grafikas, glezniecības vai tēlniecības darbs ātrā izpildījuma manierē; arī skice.
starpspēle Neliels instrumentāls brīvas formas skaņdarbs; starpposms starp skaņdarbu daļām; arī īss, parasti nenozīmīgs, iestarpinājums; intermeco.
skupsna Neliels mežs; arī koku, krūmu puduris.
lauku kapela Neliels muzikantu ansamblis (kas spēlē svinībās, sarīkojumos).
slotiņa Neliels rīks (piem., kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un, parasti, roktura, kāta.
svilpe Neliels rīks, arī akustiska signālierīce, kurā skaņu (parasti vienā augstumā) rada gaisa strūkla.
krāģis Neliels sols; arī ķeblis.
cukurtrauks Neliels trauks cukura pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai.
sālstrauks Neliels trauks vārāmā sāls pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai; sālnīca.
sālnīca Neliels trauks vārāmā sāls pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai; sālstrauks.
piedēklis Neliels veidojums (organismā), kas atzarojas vai ir atkarīgs no kāda cita orgāna.
piebarošanas lauciņš neliels zemes gabals, kur augus audzē meža dzīvnieku barībai.
barības lauciņš neliels zemes gabals, kur augus audzē meža dzīvnieku barībai.
zirģelis Neliels, arī ļoti vājš, izkāmējis zirgs.
kāmis Neliels, drukns grauzēju kārtas dzīvnieks ar īsām kājām un vaigu maisiem barības vākšanai.
sliņķis Neliels, mazkustīgs zīdītājs (Centrālās Amerikas un Dienvidamerikas mežos), kas uzturas kokos, parasti iekāries zaros ar galvu uz leju un pārtiek no augu barības.
kukuļdošana Nelikumīga rīcība – kāda materiāla labuma nodošana amatpersonai par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs.
kukuļņemšana Nelikumīga rīcība – kāda materiāla labuma pieņemšana atlīdzības veidā par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs.
nelikumība Nelikumīga, neatļauta, arī prettiesiska darbība, rīcība.
kriminālaborts Nelikumīgi izdarīts aborts.
piesavināties Nelikumīgi padarīt (ko) par savu.
pārkāpt Nelikumīgi, arī slepeni šķērsot (valsts robežu).
aizliegt Neļaut (ko darīt); nepieļaut, ka (kas) notiek, norisinās, tiek izplatīts, demonstrēts.
nomākt Neļaut attīstīties; padarīt vājāku, novājināt.
apcirpt spārnus neļaut kādam ko darīt; ierobežot kāda rīcību vai darbību.
aizslēpt Neļaut saskatīt (ko), atrodoties, aizvirzoties (kam) priekšā, arī aizvirzot (ko) priekšā.
atturēt Neļaut, aizliegt (ko darīt); būt par cēloni, ka nedara (ko).
nocietināt sirdi neļauties žēlumam, līdzjūtībai, arī kļūt cietsirdīgam, nepiekāpīgam.
plīvurpuķe Neļķu dzimtas zarains lakstaugs ar zilganzaļām lapām un sīkiem, baltiem, arī iesārtiem zvaigžņveida ziediem; ģipsene.
ģipsene Neļķu dzimtas zarains lakstaugs ar zilganzaļām lapām un sīkiem, baltiem, arī iesārtiem zvaigžņveida ziediem; plīvurpuķe.
smaguma centrs nemainīgs cieta ķermeņa punkts, caur kuru iet smaguma spēka darbības līnija (neatkarīgi no tā, kā ķermenis orientēts telpā).
saķēzīt Nemākulīgi rīkojoties, sabojāt; arī saķēpāt.
saķērnāt Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot, iztērēt; arī saķēpāt.
kleķerēt Nemākulīgi, pavirši ko darīt (piem., krāsot, zīmēt, rakstīt).
ķērnāties Nemākulīgi, tērējot laiku ko darīt; ķēpāties (1).
trihinella Nematožu klases veltņtārps, kas parazitē zīdītājdzīvnieku, arī cilvēku organismā.
virmot Nemitīgi kustēties, drūzmēties (par cilvēku, arī sīku dzīvnieku kopumu); būt tādam, kur ir nemitīga kustība, drūzma.
knakstīties Nenopietni ko darīt, niekoties.
hameleons Nenoteikts cilvēks, kas atkarībā no situācijas maina savas domas un uzskatus.
plūstošs Nenoteikts, arī mainīgs (par kā apveidu, virzību).
kuluāri Neoficiālas situācijas vai apstākļi, arī neoficiālas tikšanās.
vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt).
knifs Neparasta rīcība, paņēmiens u. tml., lai (ko) panāktu, īstenotu, padarītu interesantu, pievilcīgu u. tml.; šādas rīcības, paņēmiena u. tml. rezultāts.
tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē; saruna, kurā izplatās šādas ziņas, arī baumas.
trakums Nepārdomāta, arī bezjēdzīga izturēšanās, rīcība.
neprātība Nepārdomāta, neapdomīga, arī pārgalvīga, pārdroša rīcība.
pārprast Nepareizi saprast (ko, arī kādu), iegūt nepareizu priekšstatu (par ko).
aplam Nepareizi, arī muļķīgi.
aplams Nepareizs, arī muļķīgs.
zaļbarība Nepārstrādāta barība (parasti zāle, sakņaugu lapas) lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
laiks Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita, kas izpaužas likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne, nākotne kā veselums.
no vietas nepārtraukti, arī neko neizlaižot.
pastāvīgs Nepārtraukts, arī biežs.
nedoties Nepārvietoties un neiesaistīties (nodarbē, pasākumā u. tml.), arī nesākt (nodarbi, pasākumu).
dezinformācija Nepatiesa, arī apzināti sagrozīta informācija.
kauns Nepatika, mulsums, ko izraisa paša vai cita amorāla, nepieklājīga, arī situācijai nepiemērota rīcība.
rūgts kumoss nepatīkams, arī aizvainojošs pārdzīvojums, notikums.
rūgts malks nepatīkams, arī aizvainojošs pārdzīvojums, notikums.
nešķīstenis Nepatīkams, atbaidošs, arī kaitīgs dzīvnieks.
nokavēt Nepaveikt, neizdarīt (ko) paredzētajā, noteiktajā laikā.
nokavēties Nepaveikt, neizdarīt (ko) paredzētajā, noteiktajā laikā.
grūst rīklē nepelnīti, arī pret savu gribu dot (kādam naudu vai ko vērtīgu).
stāvēt malā nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
stāvēt nomaļus nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
trekns Nepieklājīgs, aizskarošs, arī rupjš.
rupjš Nepieklājīgs, nekaunīgs, arī brutāls (par cilvēku).
nobloķēt Nepieļaut, padarīt neiespējamu (kā) pieņemšanu.
nevietā Nepiemērotā, neīstā brīdī; arī nevajadzīgi (ko darīt).
puika Nepieredzējis, arī nenopietns jaunietis.
robs Nepilnība, trūkums, arī zaudējums.
samuļļāt Neprasmīgi rīkojoties (ar ko), sabojāt, arī padarīt neskaidru.
neveikls Neprasmīgs, nemākulīgs; arī neskaidrs, nepārliecinošs.
klusēt Neradīt skaņas, būt klusam; arī nedarboties.
likties Nerīkoties tā, ka (kādam) atkārtoti jālūdz, jāsaka u. tml. (ko darīt).
blefot Nerunāt patiesību, melot; arī rīkoties maldinoši, radot pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
plicināt Nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (kur) augu daudzumu, arī (augsnes) auglību.
murgains Nesakarīgs, nesaprotams.
vilcināties Nesākt, arī nesteigties (parasti ko darīt); vilcināt kā (parasti kādas darbības) iesākšanu.
murgot Nesamaņā nesakarīgi, neskaidri runāt.
vieglums Nesarežģīti, arī bezrūpīgi dzīves apstākļi.
dublēt Nesaskaņoti darīt vienu un to pašu (par iestādēm, darbiniekiem).
valkāt Nēsāt (ko), arī vadāt (kādu) sev līdzi.
velns Nesaticīgs, ļauns cilvēks; arī ass, nepakļāvīgs, nevaldāms cilvēks.
atkailināt Nesaudzīgi padarīt citiem atklātu, neslēptu.
cietsirdīgs Nesaudzīgs, bezjūtīgs (pret citiem), arī nežēlīgs, ļauns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neofīts Nesen kristīts vai par mūku vai garīdznieku iesvētīts cilvēks.
jaust Neskaidri, aptuveni apzināties (ko gaidāmu, arī esošu); nojaust.
nojaust Neskaidri, aptuveni apzināties, sajust (ko gaidāmu, arī esošu).
novervelēt Neskaidri, arī ātri norunāt, pateikt (ko).
uzskribelēt Neskaidri, arī nemākulīgi uzrakstīt.
vervelēt Neskaidri, arī nesaprotami, apnicīgi u. tml., parasti ātri, runāt, stāstīt.
vāvuļot Neskaidri, nesaprotami runāt; arī runāt nesaprotamā valodā.
viest Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just; jaust.
juceklis Neskaidrība, nesakarība.
mīklains Neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
juceklīgs Neskaidrs, nesakarīgs.
mūžamežs Neskarts, pirmatnīgs, cilvēka nepārveidots, arī platībā ļoti liels mežs.
pārsegums Nesošā, arī norobežojošā ēkas konstrukcija, kas uzņem pastāvīgo un mainīgo slodzi un pārnes to uz nesošajām sienām vai kolonnām.
pārstiepties Nesot, ceļot (ko smagu), pārslogot ķermeni, nodarīt sev kaitējumu.
švaks pulveris nespēcīgs, nevarīgs, arī nespējīgs cilvēks.
mazspēja Nespēja (ko) sekmīgi darīt.
tuvredzība Nespēja paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situācijas nākotnē.
nesamierināmība Nespēja, arī neiespējamība samierināties (ar ko).
nespēks Nespēja; nevarība.
atteikties Nespēt (ko darīt, darboties – piem., par ķermeņa daļām).
nojukt Nespēt turpināt darbību vai nespēt ko darīt vajadzīgajā kvalitātē (par cilvēku).
diskriminācija Netaisna, pazemojoša, arī prettiesiska izturēšanās pret atsevišķiem iedzīvotājiem, piem., rasu, tautības, dzimuma, seksuālās orientācijas, ticības dēļ.
tuvums Netāla apkārtne, vieta, kas atrodas tuvu (kam), arī neliels attālums.
vaiga sviedros netaupot spēkus, smagi, arī čakli (ko darīt).
(ar) sviedriem vaigā netaupot spēkus, smagi, arī čakli (ko darīt).
sivēns Netīrīgs, arī nevīžīgs cilvēks.
likt mierā netraucēt, nejaukties (kāda dzīvē); neaizskart, nedarīt pāri (kādam).
likt mieru netraucēt, nejaukties (kāda dzīvē); neaizskart, nedarīt pāri (kādam).
sadauzīt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, pakļaujot triecienam, sabojāt, padarīt nelietojamu.
ar glanci nevainojami, eleganti (ko izdarīt).
samudžinātība Nevajadzīga sarežģītība, arī neskaidrība, juceklīgums.
samudžināt Nevajadzīgi sarežģīt, padarīt grūti izprotamu.
nevietā Nevajadzīgi; arī nepareizi (ko teikt, rakstīt, darīt).
kas Nevajag (ko darīt).
kaza Nevaldāma, trakulīga, arī vieglprātīga (jauna) meitene, sieviete.
netikt nekādā galā nevarēt (ko) paveikt, izdarīt.
ņerga Nevarīgs, nespējīgs cilvēks.
impotents Nevarīgs, nespējīgs.
ņuņņa Nevarīgs, raudulīgs cilvēks.
uzļepatot Neveiklā gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet.
aizļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem aiziet (par dzīvniekiem).
aizļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem aiziet, aizskriet (par dzīvniekiem).
ļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem iet (par dzīvniekiem).
lāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā iet.
nolāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā noiet, nonākt.
pārlāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
čammāties Neveikli, ilgi (ko) darīt; tūļāties.
tuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām iet.
iztuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām iznākt (no kurienes, kur u. tml.).
muļļa Neveikls, arī gauss cilvēks; tūļa.
lācīgs Neveikls, tūļīgs, arī smagnējs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kļūme Neveiksme, liksta; arī kļūda.
neradība Nevēlama, kaitīga, arī pretīga radība.
ēnas puses nevēlamais, negatīvais (kādā parādībā); arī trūkumi.
pieveikt Nevēlami iedarboties, arī iznīcināt (kādu) – par slimību.
lauzt Nevērīgi lietojot, bojāt, padarīt nederīgu.
apburzīt Nevērīgi lietojot, valkājot, padarīt negludu, neizskatīgu; mazliet saburzīt.
apvazāt Nevērīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt mazliet netīru, apbružātu u. tml.
izlaidīgs Nevērīgs, nevīžīgs, arī nedisciplinēts, neuzvedīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzsēdināt Neviļus pieļaut, arī panākt, ka (parasti ūdens transportlīdzeklis) uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
vazāt Nevīžīgi, arī intensīvi lietot, valkāt (ko) tā, ka (tas) nobružājas, kļūst netīrs.
slampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot, arī ar grūtībām, iet.
skricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt (ko).
krecelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt.
bakstīties Nevīžīgi, nolaidīgi strādāt; negribīgi, nemākulīgi darīt (ko).
lubraks Nevīžīgs cilvēks; arī nabadzīgs cilvēks.
krecelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu).
skricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts, nemākulīgs (par rakstītu tekstu, rokrakstu); krecelīgs.
kaut kāds Nezināms, nenoteikts, arī vēl neminēts (piem., par priekšmetu, parādību).
mistisks Nezināms, nepazīstams, arī šaubīgs.
kā auns pie jauniem vārtiem neziņā, nesaprašanā (ko darīt); izbrīnā.
neķert uz mušpapīra nezoboties, arī nemānīt.
zākāties Nicīgi, arī nievīgi izsakoties, paust savu attieksmi (pret kādu, pret ko); pelt, nievāt (kādu), ņirgāties (par kādu, par ko).
zākāt Nicīgi, nievīgi, arī izsmējīgi izteikt nopēlumu.
gnīda Nicināms, arī sīkumains, skops cilvēks.
apsaukāt Nicinošiem, arī nepieklājīgiem vārdiem vairākkārt nosaukt; nolamāt.
druskas no (kāda) galda niecīga, pazemojoša atlīdzība, šķietama labdarība.
smiekli Niecīgs, arī nenozīmīgs.
klejojošā niere niere, kas noslīd un pārvietojas atkarībā no ķermeņa stāvokļa.
spļaut acīs nievīgi, nicinoši, arī izaicinoši ko teikt (kādam).
spļaut sejā nievīgi, nicinoši, arī izaicinoši ko teikt (kādam).
kniest Niezēt, kņudēt, sūrstēt, arī izraisīt niezēšanas, kņudēšanas sajūtu.
kņudēt Niezoši kutēt, arī niezoši smelgt, sāpēt.
slīpripa No abrazīviem materiāliem izgatavots rotējošs ripveida instruments (kā) slīpēšanai, arī asināšanai.
knēdelis No baltmaizes, miltiem vai arī kartupeļu masas gatavota (pildīta) klimpa, ko ēd kā piedevu vai patstāvīgu ēdienu.
pollūcija No cilvēka gribas neatkarīga sēklas noplūšana (parasti miegā).
skals No koka gabala atšķelta, plāna, samērā šaura plāksne (iekuram, pinumiem, senāk – arī apgaismošanai).
firsts No ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs valdnieks (viduslaikos); augsts dižciltīgo muižnieku tituls.
miezītis No miežiem darīts alus.
gremoklis No priekškuņģa atrīta atgremojamā barība (atgremotājiem).
redeles No šādām līstēm veidota konstrukcija (kūtī, stallī), kurā ievieto dzīvniekiem paredzēto rupjo barību.
tauki No šādiem esteriem, arī no citām organiskām vai neorganiskām izejvielām iegūts produkts, ko izmanto tehniskām vajadzībām.
izpletnis No viegla, izturīga auduma darināta kupolveidīga ierīce krišanas ātruma, arī lidmašīnas, sporta automobiļa u. tml. bremzēšanas ceļa samazināšanai.
sastāties Nodalīties no šķidruma (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
niekoties Nodarboties ar niekiem, darīt ko nevajadzīgu, bezjēdzīgu.
noziegums Nodarījums (tīšs vai aiz neuzmanības), par kuru krimināllikumā ir paredzēts sods; sodāms tiesību normas pārkāpums.
pāridarījums Nodarījums, kas aizskar (kādu), sagādā (kādam) ciešanas; pārestība.
apskādēt Nodarīt kaitējumu; sabojāt.
apkaunot Nodarīt kaunu, negodu; arī pazemot.
postīt Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) – par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
postīt Nodarīt lielus zaudējumus (piem., bojājot, iznīcinot).
nodarīt gauži nodarīt pāri.
padarīt Nodarīt, izdarīt (kādam, kam ko nevēlamu).
nodot Nodevīgi atklāt, padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
doma Nodoms (ko darīt).
apskaņot Nodrošināt (piem., telpu, sarīkojumu) ar skanējumu (parasti mūzikas ierakstiem).
apēst Noēst bez pārpalikuma (barību).
nošķibīt Nogriezt, arī noplūkt, noraut (augus, to daļas).
māls Nogulumiezis, kas mitrumā kļūst mīksts un lipīgs, un ko izmanto būvniecībā, keramikā, arī kosmētikā u. tml.
noļepatot Noiet, nostaigāt; arī noskriet (par cilvēku).
saost Nojaust, samanīt (ko slēptu, draudošu, arī ko sev izdevīgu).
nosēsties Noklāties, nogulsnēties, veidojot kārtu (par putekļiem, nogulsnēm, arī sniegu u. tml.).
pārdot savu dvēseli (kādam) nokļūt pilnīgā atkarībā no kāda.
sadurties Nokļūt, būt pretrunīgās, arī cīņas attieksmēs.
pakļūt Nokļūt, nonākt zem (kā), arī (kam) apakšā.
nobarikādēt Nokraujot, novietojot (dažādus priekšmetus), radīt šķērsli, padarīt nepieejamu, neizmantojamu (ko).
sasēsties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (kopā, arī kur) – par putniem, kukaiņiem.
aplauzt Nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
sadomāt Nolemt, nodomāt (ko darīt).
nonivelēt Nolīdzināt, samazināt (piem., atšķirības); panākt (kam) vienādu līmeni; padarīt (ko) vienveidīgu, bālu, neizteiksmīgu.
nedoties Nolieguma darb. --> doties; nepārvietoties, arī nesākt pārvietoties (kādā virzienā, uz kādu vietu u. tml.).
nolīkt Noliekties, arī tikt noliektam lokveidā (uz priekšu, uz leju, arī pāri kam, pār ko) – par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
konsorcijs Nolīgums, vienošanās (piem., starp bankām vai uzņēmumiem) kopīgas finansiālas operācijas veikšanai; šāda apvienība komerciālu darījumu veikšanai.
sagult Nolīkt, pieplakt pie zemes; arī sagulēties.
sagulties Nolīkt, pieplakt pie zemes; arī sagulēties.
nospiest sirdi nomākt, padarīt grūtsirdīgu kādu.
nostūris Nomaļa, arī attāla vieta; nomale.
kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē; pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
palikt Nomirt, arī krist kaujā.
samist Nonākt izmisumā; arī izmist.
mesties pa karstu nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
samesties par karstu nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
uzkrist Nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
satikties Nonākt saskarē, arī saskarsmē vienam ar otru, citam ar citu; sastapties (2).
sastapties Nonākt saskarē, arī saskarsmē vienam ar otru, citam ar citu; satikties (2).
sanākt Nonākt, arī atrasties kādās (parasti nevēlamās) attiecībās (ar kādu).
sanākt Nonākt, arī būt (kādās attiecībās).
noslānīt Nopērt; arī piekaut.
siens Nopļauta, izkaltēta zāle, kas izmantojama lopbarībai.
uz Norāda ar ko aizņemtu platību, platības vietu, kurā (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, arī notiek, noris.
uz Norāda darbības, norises mērķi, nolūku, arī rezultātu.
uz Norāda runas, arī psihiskas darbības, iedarbības objektu.
no Norāda uz (darbības, norises, stāvokļa) cēloni, pazīmi, veidu, arī intensitātes pakāpi.
tik vien norāda uz (kā) daudzuma, arī intensitātes samazinājumu.
tādēļ Norāda uz (kā) nolūku, arī cēloni, iemeslu; tāpēc (1).
viss Norāda uz (kā) pilnīgu kopumu, arī izpausmi.
pats Norāda uz (kā) svarīgumu, nozīmīgumu.
no Norāda uz (kāda) izcelsmes, dzīves vietu, arī piederību (kam).
tā Norāda uz (skaita, daudzuma, arī laika) aptuvenību, nenoteiktību.
pa Norāda uz atsevišķu vienību no kāda kopuma, arī uz šādu vienību grupu.
uz- Norāda uz darbības īslaicīgumu, arī nevienmērīgu norisi.
pa- Norāda uz darbības īslaicīgumu, arī uz īslaicīgu pabeigtu darbību.
uz- Norāda uz darbības sākumu, arī īslaicīgu, parasti spēcīgu, tās norisi.
sa- Norāda uz darbības sākumu, pēkšņumu, arī īslaicīgumu.
uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, arī negribētu sastapšanos (ar kādu), pietuvošanos (kādam).
pa Norāda uz darbības veidu, iemeslu, arī secību.
no- Norāda uz darbības virzību lejā, zemē, arī nost (no kurienes).
pie- Norāda uz darbības virzību pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk.
uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
pēc Norāda uz darbību, norišu secību saistībā ar citu iepriekšēju darbību, arī darbības rezultātu.
tāds Norāda uz dzīvu būtni, arī priekšmetu, parādību, par kuru grib ko uzzināt.
ar Norāda uz dzīvu būtņu slimības raksturu, veidu, arī uz slimo orgānu.
šis (un) tas norāda uz ko nenoteiktu, arī konkrēti neminētu.
kaut kas norāda uz ko nenoteiktu, nezināmu, arī neminētu.
vēl Norāda uz laikposmu, kurā līdz šim nav sākusies kāda darbība, norise vai kurā joprojām pastāv kāds stāvoklis, kāda pazīme; pagaidām, arī līdz šim.
pret- Norāda uz neatbilsmi, arī to, ka ir pretrunā ar salikteņa otrajā daļā nosaukto.
nost Norāda uz nepieciešamību rīkoties nevilcinoties, arī noteikti, konsekventi.
labad Norāda uz nolūku, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
no- Norāda uz nomaļu, arī nodalītu vietu.
tas viss norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, norišu u. c.) pilnīgu kopumu.
viss tas norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, norišu u. c.) pilnīgu kopumu.
visai Norāda uz palielinātu daudzuma pakāpi; arī ļoti.
ne- Norāda uz pamatvārdā nosauktās īpašības noliegumu vai arī uz tās pilnīgu vai daļēju trūkumu.
tas Norāda uz pilnīgu atbilstību, līdzīgumu, vienādumu, arī uz ko parastu, zināmu.
tāpat Norāda uz pilnīgu vai daļēju līdzīgumu (kādam, kam, norisei, stāvoklim u. tml.), arī uz darbības stāvokļa nemainīgumu.
maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo lielumu, apjomu, skaitlisko vērtību, arī mazo skaitu, daudzumu.
ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aiztaisīts, aizdarīts, aizslēgts; aizstājot priedēkli aiz-, norāda, ka (kas) tiek aiztaisīts, aizdarīts, aizslēgts.
vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts.
pret Norāda uz to (parasti uz ko nevēlamu), kam stājas, aktīvi darbojas pretī, arī ko cenšas atvairīt, nostatīt pretī.
dēļ Norāda uz to, kā labā, interesēs, kas notiek vai tiek darīts.
labs Norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts; labad.
pret Norāda uz vietu, arī priekšmetu, pie kā (kas) balstās, skaras klāt, arī pret ko (kas) kustībā atduras.
pret Norāda uz vietu, priekšmetu, kam pretī vai tuvu (kas) atrodas, noris, arī kam pretī (kas) vēršas, virzās.
pa Norāda uz vietu, telpu, vidi, kur (kas) virzās, tiek darīts.
tā Norāda uz zināmu, noteiktu (arī iepriekš minētu, paredzētu) darbību, norisi, stāvokli, pazīmi u. tml.
nostāk Norāda, ka (kas) atrodas kur attālāk, nost (no kā), arī aizvirzās attālāk, nost (no kā).
virspus Norāda, ka (kas) atrodas uz augšu (no kā), virs (kā), arī pirms (kā).
starp Norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, arī virzās kam vidū, ir apņemts, ietverts no abām vai visām pusēm.
priekšā Norāda, ka (kas) būs, notiks, eksistēs turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
līdzi Norāda, ka (kas) darbojas, norisinās, notiek, arī pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
priekša Norāda, ka (kas) ir vērsts uz turpmāko laikposmu, nākotni; norāda, ka (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
priekšā Norāda, ka (kas) nonāk, nokļūst (kur) ātrāk par citiem; norāda, ka (kas) steidzīgi, ātri aizvirzās tālāk par citiem, arī pārspēj citus, ir pārāks (par ko).
tāpat Norāda, ka (kas) notiek, norisinās neatkarīgi no apstākļiem, arī kā parasti, bez nolūka u. tml.
pretī Norāda, ka (kas) pārvietojas, virzās, arī tuvojas no pretējās puses uz kā pusi.
papildu Norāda, ka (kas) tiek izmantots, lietots, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, arī sākotnējo.
nost Norāda, ka (kas) tiek noņemts, atdalīts, arī atdalās (no kā).
sa- Norāda, ka (kas) tiek padarīts, kļūst, parasti ļoti, viscaur netīrs, traipains.
pretī Norāda, ka (kas) tiek virzīts, virzās uz ko, piem., noteiktu objektu, arī mērķi.
uz- Norāda, ka (kas) velkot, maucot, arī griežot tiek uzvirzīts virsū (uz kā, kam, arī kur).
tūlīt Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūliņ (1).
tūliņ Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūlīt (1).
ie- Norāda, ka ar darbību (kas) tiek padarīts derīgs kādam nolūkam.
kontrol- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto kontrolē (ko), arī izmanto (kā) kontrolei.
maurs Norāda, ka augs sastopams šādā zālājā, arī veido šādu zālāju.
iz- Norāda, ka darbība attiecas uz visu objektu, arī uz daudziem vai visiem objektiem.
at- Norāda, ka darbība tiek veikta, lai atbildētu uz cita teikto vai darīto.
sevis Norāda, ka darbība vai norise vērsta uz pašu darītāju vai norises izjutēju.
laukā Norāda, ka darbības objekts tiek iznīcināts, izlietots vai arī nolietojas, bojājas.
aiz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek aizdarīts (ciet).
pie- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek padarīts netīrs, nekārtīgs.
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, arī ievainots.
at- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā.
mēgt Norāda, ka darbību veic bieži; būt paradušam (ko darīt).
iz- Norāda, ka darbību veic daudzi vai visi darītāji.
ar Norāda, ka darītājs saistīts ar kādu savstarpējās attieksmēs; norāda uz priekšmetu, parādību saistību, sakarību.
vairs Norāda, ka ir pavājinājusies, samazinājusies, arī izbeigusies (kā) īpašība, pazīme.
virsū Norāda, ka kādam (piem., cilvēkam, dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
viens Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts; kāds.
vairs Norāda, ka kas ir beidzis pastāvēt, eksistēt, arī izbeidzies, izlietots.
zem- Norāda, ka kas nav klaji redzams, arī pateikts, pausts, bet izsecināms no kā.
uz- Norāda, ka kas tiek nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī izveidots virsū (uz kā, kam).
garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītajam virzoties garām.
simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās, arī daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās.
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) savā izpausmē sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) tiek veikts kā virspusē, no virspuses, arī pēdējais.
sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sānu daļā, pusē, malā, arī (kam) blakus.
vilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vilci, saistīts ar tās izmantošanu (kā) pārvietošanai, arī vilkšanai uz priekšu.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) augšējā, virsējā kārta, slānis, daļa, arī (kā) virsējā puse.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir augstāka ranga; arī norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārzina, pārrauga kāds galvenais, arī augstāka ranga.
super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais starp attiecīgā amata, profesijas u. tml. pārstāvjiem, ka tam ir sevišķi augsta meistarība.
pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir neīsts, šķietams, arī saistīts ar ko neīstu, šķietamu.
pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgākais, galvenais, arī sākotnējais.
veidotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgs (kā) veidošanas, veidošanās norisē, arī (kā) uzbūvē, struktūrā.
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paša ierosināts, veikts, arī attiecas uz sevi pašu.
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paša veikts, paša darināts, arī darināts, audzēts mājas apstākļos, mājsaimniecībā.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmatnējs, vissenākais, arī sākotnējs.
meteo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem, kā arī ar to pētīšanu.
hidro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdeni, ūdensbaseiniem, tajos notiekošajiem procesiem, kā arī ar ūdens izmantošanu.
apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar virzīšanos no vienas vietas uz otru, arī uz vairākām vietām vai pie vairākām personām pēc kārtas.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sākotnējs, arī galvenais.
savilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts stiepes spēka radīšanai, arī (kā) garuma regulēšanai.
priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris pirms cita, līdzīga; arī pirms- (1).
ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc savām īpašībām pārsniedz kādu robežu, arī parastu normu.
papild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, lietots, funkcionē papildus galvenajam, būtiskākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam.
ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir ļoti, neparasti augsta, arī galēja pakāpe.
brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt neparastas īpašības, spēja darīt brīnumus.
brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt neparastas, izcilas spējas, arī īpašības, kas izraisa apbrīnu.
auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai tas attiecas uz pašu darītāju.
priekšraksts Norādījumi, noteikumi (kādai rīcībai, darbībai), ieteikums (kā, ko darīt).
rādīt ar pirkstu (uz kādu) Norādīt uz kādu, atklāti paužot nosodījumu, nicinājumu; arī izsmejot kādu, ņirgājoties par kādu.
atkratīties Noraidoši, izvairīgi izteikties, arī pastiprinot noraidījumu ar žestiem.
nostādīt Noregulēt (ko) noteiktas darbības veikšanai, arī novietot, novirzīt (ko) noteiktā stāvoklī, virzienā.
nolikt Norīkot (kādu ko darīt, veikt).
pielikt Norīkot, likt (kādam) ko darīt.
viļņot Norisēt spēcīgi, strauji (par parādībām sabiedrībā, arī psihisku, fizioloģisku stāvokli).
viļņoties Norisināties spēcīgi, strauji (par parādībām sabiedrībā, arī psihisku, fizioloģisku stāvokli).
ieēst Norīt ar barību (ko neēdamu); apēst (ko) bojātu, kaitīgu.
iet savu gaitu noritēt, notikt neatkarīgi ne no kā.
tikumība Normu un principu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem; cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šādai sistēmai; arī morāle (1).
safari parks norobežota teritorija, kurā apmeklētāji, braucot ar automobili, var dabiskos apstākļos vērot savvaļas dzīvniekus (arī plēsīgus).
relativitāte Nosacītība, atkarība (no citiem faktoriem); arī ierobežotība.
relatīvs Nosacīts, atkarīgs (no citiem faktoriem).
atklāt Noskaidrot un padarīt zināmu; atmaskot.
atsegt Noskaidrot un padarīt zināmu.
apzināt Noskaidrot; arī izpētīt un apkopot.
ieņemties Noskaņoties, nodomāt (ko darīt).
pārkreditēt Noslēgt līgumu ar to pašu vai arī citu banku, lai pagarinātu, piem., parāda atmaksas termiņu, vai arī lai saņemtu izdevīgāku kredītu.
rāmis Noslēgta līnija, arī kontūras, kas norobežo (ko, piem., tekstu, attēlu); ielogojums (2).
aizslēgt sirdi noslēgties sevī, arī būt cietsirdīgam.
slīkonis Noslīcis, arī slīkstot dzīvības pazīmes zaudējis cilvēks vai dzīvnieks.
melnais darbs Nosodāma, ļauna, arī noziedzīga rīcība.
grēks Nosodāma, slikta rīcība; nodarījums; netikums.
novilkt Nospiest, padarīt sāpīgu (parasti rokas, plecus) – par smagu nesamo.
sastāties Nostāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
slieties Nostāties uz kājām no, piem., sēdus vai guļus stāvokļa, arī no guļus stāvokļa pāriet uz sēdus stāvokli; celties (1).
stāžs Nostrādātais laiks (kādā nozarē, specialitātē, arī darbavietā).
nodalīt Nošķirt, norobežot, arī nesajaukt.
paredzēt Noteikt iepriekš ar īpašām metodēm, arī pēc iepriekšējas pieredzes, zināšanām.
pārbaudīt Noteikt veselības stāvokli, arī (orgāna) funkcionēšanas spējas.
pārbaudīt Noteikt, arī izmēģināt, vai (priekšmets, ierīce, mašīna u. tml.) ir lietošanas kārtībā, darbojas.
locīt Noteikt, arī nosaukt (kāda vārda) locījumu formas.
pateikt Noteikt, konstatēt, arī novērtēt.
nomuldēt Noteikt, pateikt (piem., ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
vērstība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību u. tml., arī cilvēka darbības) virzība (uz kādu objektu).
uzturlīdzeklis Noteikta apmēra ikmēneša maksājumi bērna uzturēšanai vecākam (arī, piemēram, aizbildnim), kura aprūpē bērns atrodas; alimenti.
noskaņojums Noteikta domu, uzskatu, gribas u. tml. virzība, arī attieksme (pret kādu, ko).
programma Noteiktā secībā dots (piem., sarīkojumā, koncertā, televīzijā u. tml.) izpildāmo priekšnesumu saraksts; iespieddarbs, kurā sniegta informācija par izrādi un tās dalībniekiem, par koncerta priekšnesumiem; priekšnesumu pasākumu kopums.
punkts Noteikta vieta, telpa, celtne, kas ir iekārtota kādam speciālam nolūkam, arī kurā veic speciālus darbus.
polarizācija Noteikta virziena veidošanās, arī radīšana (kādai parādībai, tās izpausmei).
topavasar Noteiktā, jau pagājušā pavasarī.
trase Noteiktam sporta veidam speciāli iekārtots, arī dabisks, šī sporta veida prasībām atbilstošs ceļš; attiecīgais maršruts.
prasība Noteikti, arī kategoriski pausta vēlēšanās (ko) iegūt, panākt.
katrā ziņā noteikti, arī protams, bez šaubām.
konsekvence Noteiktība, noteiktu principu ievērošana; loģiska pamatotība, likumsakarība.
norma Noteikts (kā) mērs, daudzums, apjoms, lielums, kas atbilst noteiktām prasībām, arī tiek uzskatīts par lietderīgāko vai pieļaujamu.
uzbūve Noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu savstarpējs izvietojums; arī struktūra.
deva Noteikts (piem., barības, zāļu) daudzums, kas paredzēts vienai reizei vai noteiktam laika posmam.
konkrēts Noteikts atsevišķs, arī zināms, pazīstams (kādā priekšmetu, parādību kopā).
stāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret kādu, ko); arī nostāja.
kodollādiņš Noteikts kodolsprāgstvielas daudzums, kā arī ierīce tās uzspridzināšanai.
modulis Noteikts lielums vai lielumu attiecība; arī koeficients.
izturēts Noteikts, nemainīgs (piem., uzskatos, rīcībā); arī konsekvents; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
svēts Noteikts, stingrs, arī patiess, īsts (par uzskatiem, pārliecību u. tml.).
saskare Noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar cilvēkiem, to grupām, arī dzīvniekiem); noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem); arī saikne.
spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
pasaules uzskats noteiktu principu, uzskatu sistēma par pasauli un tās likumsakarībām.
statūti Noteikumi, kas reglamentē kādas organizācijas uzbūvi un darbību, kā arī visu organizācijas locekļu rīcību.
izdoties Notikt, noritēt, arī tikt paveiktam, izdarītam labi, veiksmīgi, tā, kā iecerēts, vēlams.
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas saistīts ar lieliem materiāliem zaudējumiem, arī dzīvības briesmām, cilvēku upuriem, smagiem dzīves apstākļiem u. tml.
pārķert Notvert (ko uz noteiktu vietu, arī noteiktā virzienā raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu; pārtvert.
noliesēt Novājēt (par cilvēku, arī tā ķermeņa daļām).
novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst netīrs, neizskatīgs; arī padarīt netīru, neizskatīgu.
līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt; padarīt vienādus, līdzvērtīgus.
plesties Novietojoties, arī atrodoties (kur), ieņemt samērā lielu telpu, laukumu.
iesēsties Novietojoties, arī nokrītot sēdus, notraipīties.
paslēpt Novietot (ko), arī dot iespēju (kādam) novietoties tā, lai (to) nevarētu atrast, saskatīt.
uzkārt Novietot (priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur) tā, ka (tas) karājas.
uzsēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus virsū (uz kā, kam, arī kur).
savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā; radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
nolikt Novietot, arī noglabāt (īpašā vietā, īpašos apstākļos) – parasti līdz kādam laikam, arī kādā nolūkā.
uztupināt Novietot, izvietot (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti ne sevišķi drošā vietā.
savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
uzstutēt Novietot, uzlikt, atbalstīt noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
sasēsties Novietoties sēdus (kopā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
piesēdēt Novietoties sēdus (parasti uz neilgu laiku, arī kam blakus).
sēsties Novietoties sēdus stāvoklī (lai darītu ko).
slēpties Novietoties tā, lai citi neredzētu, nepamanītu, arī lai patvertos, izsargātos no kā nevēlama.
satupt Novietoties tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā) – par vairākiem, daudziem; arī sasēsties (1); satupties.
satupties Novietoties tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā) – par vairākiem, daudziem; arī sasēsties, satupt.
uztupties Novietoties tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēsties.
uzmesties Novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma.
uzmesties Novietoties, parasti strauji, arī uz brīdi, sēdus, guļus, tupus u. tml. virsū (uz kā, kam).
sastāties Novietoties, tik novietotam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par transportlīdzekļiem.
recidīvs Noziedzīga nodarījuma atkārtota izdarīšana.
recidīvisms Nozieguma atkārtota izdarīšana.
dzimumnoziegums Noziegums, kas saistīts ar dzimumdziņas apmierināšanu netiklā, arī vardarbīgā formā.
metonīmija Nozīmes pārnesums – viena vārda aizstāšana ar citu uz to savstarpējās sakarības pamata.
bagātība Nozīmīgas garīgās vērtības.
moments Nozīmīgs faktors, apstāklis, svarīga pazīme.
virzītājspēks Nozīmīgs, izšķirošs priekšnosacījums (kā attīstībai, arī pastāvēšanai).
ieguldījums Nozīmīgs, svarīgs veikums (piem., kādā pasākumā, nozarē).
zīmīgs Nozīmīgs, svarīgs; tāds, kam ir īpaša nozīme.
mazisks Nožēlojami sīkumains, niecīgs, arī zemisks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
tik tikko Nupat; arī nesen.
lasīt Ņemt ārā, arī nost (no kā).
raisīt Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu).
ņemt savā zināšanā ņemt savā ziņā, arī pārziņā.
ņiprulis Ņiprs cilvēks, arī dzīvnieks.
noņurcīt Ņurcot (piem., ar rokām) saburzīt, sagumzīt, arī nobružāt, padarīt neizskatīgu.
izziņa Objektīvās īstenības parādību, to būtības un likumsakarības atspoguļošana cilvēka apziņā.
odieris Odekolons, arī smaržas, smaržūdens.
pilnvara Oficiāli apstiprinātas tiesības (ko darīt, būt par ko).
standarts Oficiāli atzīta, apstiprināta, noteiktām prasībām atbilstoša norma, paraugs, arī attiecīgs normatīvs dokuments u. tml., kas reglamentē (kādu darbību, tehnoloģiju, procesu u. tml.).
pieteikties Oficiāli darīt zināmu savu vēlmi (kur piedalīties, strādāt, ko saņemt u. tml.) un nokārtot nepieciešamās formalitātes.
pieteikt Oficiāli paziņot, darīt zināmu (par kā sākumu).
pasludināt Oficiāli paziņot, darīt zināmu.
noslēgt Oficiāli savstarpēji vienojoties, padarīt (ko) par spēkā esošu.
moratorijs Oficiāls aizliegums uz zināmu laiku ko darīt, izpildīt u. tml.
dzimšanas apliecība oficiāls dokuments, kurā norādīts bērna vārds, uzvārds, dzimšanas datums un vieta, kā arī ziņas par vecākiem.
miršanas apliecība oficiāls dokuments, kurā norādīts mirušās personas vārds, uzvārds, miršanas datums un vieta, kā arī nāves cēlonis.
norīkojums Oficiāls rīkojums, arī norādījums (kādam ko darīt); nosūtījums.
komunikē Oficiāls valsts paziņojums par starptautisku sarunu rezultātiem, valstu vienošanos, militārām operācijām vai citiem svarīgiem notikumiem.
temperācija Oktāvas sadalījums 12 vienādos pustoņos (taustiņinstrumentiem, arī skaņu sistēmai).
oligarhs Oligarhijas pārstāvis – cilvēks ar lielu ietekmi politikā, ekonomikā, arī plašsaziņas līdzekļos.
izoperēt Operējot izņemt (kādu organisma daļu, arī patoloģisku veidojumu organismā).
teodolīts Optiski mehānisks instruments leņķu mērīšanai horizontālā un vertikālā plaknē, arī virziena noteikšanai.
retors Orators; arī retorikas skolotājs (Senajā Grieķijā, Romā).
ordeņa statūts ordeņa apraksts, kā arī priekšstats par to, kādā kārtībā ar šo ordeni apbalvo un kā tas nēsājams.
volūta Ordera kapiteļa spirālveida ievijuma formas dekoratīva sastāvdaļa, arī šādas formas karnīžu, portā.
divertikuls Orgāna (piem., barības vada) maisveida izspīlējums uz āru.
redukcija Orgāna samazināšanās, tā uzbūves vienkāršošanās, arī orgāna vai audu grupas izzušana.
līdzsvara orgāni orgāni, kas uztver ķermeņa stāvokļa maiņas, kā arī gravitācijas spēka iedarbību.
vīnskābe Organiska skābe, kas ietilpst vīnogu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā.
pektīns Organiska viela, polisaharīds, kas sastopams sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā, kā arī dažās aļģēs un kā recinātājs izmantojams medicīnā un pārtikas ražošanā.
spirts Organiska viela, produkts, ko iegūst, pārtvaicējot cukuru un cieti saturošas vielas; arī etilspirts.
holesterīns Organisks savienojums, kas atrodas visu dzīvnieku un cilvēka audos un kam ir svarīga nozīme organisma dzīvības funkciju norisē.
glicerīns Organisks savienojums, trīsvērtīgs piesātinātais spirts – biezs, bezkrāsains, salds šķidrums, ko izmanto par izejvielu pārtikas, parfimērijas, zāļu ražošanā, kā arī sprāgstvielu izgatavošanā.
saistaudi Organisma audi, kas atrodas visos orgānos, kā arī saista tos savā starpā, ietver nervus un asinsvadus.
termoregulācija Organisma fizioloģiska funkcija, kas nodrošina vielmaiņas procesiem nepieciešamo ķermeņa temperatūru neatkarīgi no apkārtējās vides temperatūras svārstībām.
imunitāte Organisma neuzņēmība pret infekcijas ierosinātājiem, arī ģenētiski svešiem audiem un vielām.
augs Organisms, kas attīstās un barojas ar vielām, kuras uzņem no augsnes, gaisa, ūdens vai arī no citiem organismiem.
parazīts Organisms, kas dzīvo uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
sēne Organisms, kuru veido micēlijs un kas uzņem barības vielas no citiem organismiem vai nedzīvu organismu atliekām.
preparāts Organisms, tā daļa, kas ir sagatavota, piem., anatomiskai, histoloģiskai izmeklēšanai, pētīšanai, arī ilgstošai uzglabāšanai.
patronāts Organizācija, arī persona, kas aizstāv, atbalsta (kā) intereses, darbību; patrons.
noorganizēt Organizējot panākt, ka (kas) notiek, norisinās; sarīkot.
mafija Organizēta noziedznieku grupa, kas parasti darbojas azartspēļu, narkotiku tirdzniecības, prostitūcijas u. c. jomās (nereti iesaistot arī valsts amatpersonas).
pārrunas Organizēta, oficiāla savstarpēju domu apmaiņa, arī diskusija.
pasākums Organizēts darbību, norišu kopums ar noteiktu programmu, kurā tiek iesaistīta plašāka sabiedrība; sarīkojums.
sūcējorgāns Orgāns, ar ko (dzīvnieks, augs) sūc barību.
siāmieši Orientālo kaķu šķirne, kam ir raksturīgs krēmkrāsas kažoks ar kontrastējošu tumši brūnu apspalvojumu uz ķepām, astes un purna daļā, kā arī spilgti gaišzila acu krāsa; Siāmas kaķi.
skujiņa Ornamenta raksta elements – divas leņķī savienotas taisnas līnijas, arī detaļas.
dokers Ostas krāvējs, arī strādnieks dokā.
vidējs Otrais pēc vecuma no trijiem (bērniem, brāļiem, māsām); arī tāds (cilvēks, paaudze), kas pēc saviem gadiem ir starp jaunāko un vecāko paaudzi.
treks Ovāla sporta būve, kurā izveidots slīps ceļš riteņbraukšanas sacensībām, autotransportam un motosportam, arī transportlīdzekļu izmēģināšanai.
duets Pa diviem (ko darīt).
parasti Pa lielākai daļai; arī vienmēr.
piecatā Pa pieciem (cilvēkiem, arī dzīvniekiem) kopā.
katedra Paaugstinājums ar pulti, arī speciāla mēbele, kas paredzēta publiskam runātājam, lektoram u. tml.
vaga Paaugstinājums starp šādiem blakus padziļinājumiem, arī šaura, garena dobe, iesētu, iestādītu augu rinda.
augstos toņos paaugstinātā balsī, ar pārākuma izteiksmi, arī rupji.
komerccena Paaugstināta cena (precei, pakalpojumam), ko nosaka tirgotājs (parasti pastāvot paralēli arī valsts noteiktajai cenai).
pabāzt degunu pabāzt galvu (kur), arī brīdi pabūt (kur).
patrīt Paberzēt, parīvēt.
izsliet Pacelt, izstiept (uz augšu), arī atliekt (ķermeņa daļu).
pasteigties Pacensties (ko) paveikt, izdarīt ātrāk.
papīkstēt Pačīkstēt (parasti smalkā, pīkstošā, arī klusā balsī).
apraut Padarīt (ādu) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku.
cietināt Padarīt (audumu, veļu u. tml.) cietāku, stingrāku, mazāk burzīgu; stērķelēt.
birokratizēt Padarīt (darba stilu, kādu procedūru kārtošanu u. tml.) birokrātisku; pieļaut, ka kļūst birokrātisks.
aizplīvurot Padarīt (faktu, domu) neskaidru, grūti saprotamu.
parādīt Padarīt (informāciju) redzamu, uztveramu (par aparātiem, ierīcēm).
apbēdināt Padarīt (kādu) bēdīgu; sarūgtināt.
nervozēt Padarīt (kādu) nervozu; uztraukt, satraukt.
atbruņot Padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos).
paspilgtināt Padarīt (ko, piem., pēc satura, īpašībām) izteiksmīgāku, iedarbīgāku u. tml.
pārveidot Padarīt (ko) citādu; pārmainīt (ārējo izskatu).
demokratizēt Padarīt (ko) demokrātisku vai demokrātiskāku.
pieduļķot Padarīt (ko) duļķainu.
apgaismot Padarīt (ko) gaišu, redzamu (ar gaismas avotu).
apgaismot Padarīt (ko) gaišu, redzamu, izstarojot gaismu.
greznot Padarīt (ko) greznu, krāšņu, arī svinīgu; būt par rotājuma elementu.
samākslot Padarīt (ko) īstenībai neatbilstošu (piem., to pārspīlējot, pārmērīgi izskaistinot).
liberalizēt Padarīt (ko) liberālu vai liberālāku, atceļot ierobežojumus, mazinot kontroli un likumu stingrību.
piegānīt Padarīt (ko) ļoti netīru.
piesmērēt Padarīt (ko) ļoti netīru.
pamazināt Padarīt (ko) mazāku; samazināt.
izķēmot Padarīt (ko) neglītu, ķēmīgu; izkropļot.
anestezēt Padarīt (ko) nejutīgu.
apēnot Padarīt (ko) nepatīkamu, drūmu; aptumšot.
aprīt Padarīt (ko) nesaskatāmu, nemanāmu, nedzirdamu.
piežmiegt Padarīt (ko) nespējīgu, vāju; pakļaut (kādu, ko) savai gribai.
mistificēt Padarīt (ko) noslēpumainu, neizprotamu, piedēvēt (kam) neizskaidrojamību.
iestatīt Padarīt (ko) par aktīvi lietojamu, izmantojamu (datorā, viedtālrunī u. tml.); uzstādīt (kā) parametrus.
pārkaitēt Padarīt (ko) pārāk karstu.
pārslogot Padarīt (ko) pārāk lielu, grūti īstenojamu.
piepildīt Padarīt (ko) pilnvērtīgu, saturīgu.
pieplacināt Padarīt (ko) plānāku.
uzmirdzināt Padarīt (ko) populāru, atpazīstamu, ievērojamu.
sabiedriskot Padarīt (ko) sabiedrisku.
sārtot Padarīt (ko) sārtu.
noslidināt Padarīt (ko) slidenu, gludu.
pastiprināt Padarīt (ko) spēcīgāku, efektīvāku; palielināt.
nostiprināt Padarīt (ko) spēcīgu, stabilu, drošu.
pastiprināt Padarīt (ko) stiprāku, intensīvāku.
piesviedrēt Padarīt (ko) sviedrainu.
sasviedrēt Padarīt (ko) sviedrainu.
šaurināt Padarīt (ko) šaurāku.
šķīdināt Padarīt (ko) šķidrāku.
trivializēt Padarīt (ko) triviālu.
pietuvināt Padarīt (ko) tuvu, ļoti līdzīgu (kam).
nomākt Padarīt (ko) vājāk sajūtamu, uztveramu.
palaist Padarīt (ko) vaļīgāku, garāku vai platāku.
primitivizēt Padarīt (ko) vienkāršu, apzināti vienkāršot (ko).
izkruzuļot Padarīt (ko) viscaur kruzuļainu.
izrievot Padarīt (ko) viscaur rievainu.
izrobot Padarīt (ko) viscaur robainu, nelīdzenu.
sarūtot Padarīt (ko) viscaur rūtainu.
izstiegrot Padarīt (ko) viscaur stiegrainu.
liesināt Padarīt (parasti būvmateriālu) liesāku, piejaucot smiltis.
sasmērēt Padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru.
sasmulēt Padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru.
sablīvēt Padarīt (parasti pilnīgi, viscaur) blīvu, arī cietu, stingru.
izsausināt Padarīt (parasti viscaur) sausu.
liesināt Padarīt (pārtikas produktu) liesāku, saturošu mazāk taukvielu, (ko) piejaucot.
sagatavot Padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, patērējamu; pagatavot (ēdienu, dzērienu).
salāgot Padarīt (piem., detaļu, elementu) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai.
uzvest uz ceļa Padarīt (piem., uzņēmumu) veiksmīgu, stabilu.
savandīt Padarīt (piem., zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt (parasti pilnīgi).
nostiprināt Padarīt (piem., zināšanas) noturīgas, stabilas.
uzsārtināt Padarīt (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem) sārtu.
aizdarīt Padarīt (priekšmetu) no ārpuses nepieejamu; aiztaisīt.
laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veidā atdzist.
piejaucēt Padarīt (savvaļas dzīvnieku) par mājdzīvnieku.
noslāpēt Padarīt (skaņu) klusu, nedzirdamu; būt tādam, kas nomāc (skaņu).
denaturēt Padarīt (spirtu) nederīgu dzeršanai.
biezināt Padarīt (šķidrumu, masu) biezu vai biezāku.
sildīt Padarīt (telpu, vidi u. tml.) siltu vai siltāku.
piesviedrēt Padarīt (telpu) tādu, kur jūtama sviedru smaka.
piesārņot Padarīt (vidi) netīru ar sārņiem, atkritumiem, kaitīgām vielām u. tml.
noplicināt Padarīt (vietu, teritoriju) nabadzīgu, nepievilcīgu, neizskatīgu.
saasināt Padarīt aktuālu, spilgtu, spraigu.
saasināt Padarīt akūtu.
izmērcēt līdz ādai padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
samērcēt līdz ādai padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
izmērcēt līdz kaulam padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
izmērcēt līdz pēdējai vīlei padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
samērcēt līdz kaulam padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
samērcēt līdz pēdējai vīlei padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
aromatizēt Padarīt aromātisku, smaržīgu.
likt uz spēles padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam.
iezīmēt Padarīt atšķirīgu ar kādu zīmi; norobežot ar atšķirības zīmēm.
izcelt Padarīt atšķirīgu no pārējā teksta.
paaugstināt Padarīt augstāku.
automatizēt Padarīt automātisku (kādu procesu); likt automātiski darboties (kādam mehānismam, iekārtai).
automatizēt Padarīt automātisku (piem., kustību).
bagātināt Padarīt bagātāku, pilnīgāku, daudzveidīgāku u. tml.
iebiedēt Padarīt bailīgu; panākt, ka baidās; iebaidīt.
iebaidīt Padarīt bailīgu; panākt, ka baidās.
banalizēt Padarīt banālu.
iebiezināt Padarīt biezāku (piem., ko piejaucot vai tvaicējot).
uzbiezināt Padarīt biezāku (piemēram, ko piejaucot).
notušēt Padarīt blāvāku, mazāk spilgtu, uzkrītošu.
sabiezināt Padarīt blīvāku, novietojot (kā) elementus tuvāk citu pie cita; panākt, ka (kas) atrodas, novietojas tuvu cits pie cita.
noblīvēt Padarīt blīvu, arī cietu, stingru.
atbrīvot Padarīt brīvu, neaizņemtu (piem., telpu, vietu).
atsvabināt Padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā); atbrīvot.
atbrīvot Padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā).
brūnināt Padarīt brūnu (ar sauli, vēju u. tml.).
humanizēt Padarīt cilvēkam piemērotāku, pieejamāku.
izdaiļot Padarīt daiļu, patīkamu.
kuplināt Padarīt daudzveidīgāku, bagātāku; papildināt.
iedrošināt Padarīt drošu, radīt drosmi; būt par cēloni, ka (kāds) kļūst drošs.
aptumšot Padarīt drūmu; sabojāt.
izmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piem., ceļu, zemi) – parasti par lietu.
aizkaitināt Padarīt dusmīgu, niknu; sakaitināt.
apkaitināt Padarīt dusmīgu; aizkaitināt.
padziļināt Padarīt dziļāku.
iedvest dzīvību Padarīt dzīvu, reālu (mākslas darbu).
pagarināt Padarīt garāku (piem., pievienojot attiecīga materiāla gabalu, attiecīgu elementu).
izlaist Padarīt garāku, platāku, brīvāku (piem., tērpu, tā daļas).
izgludināt Padarīt gludu, izlīdzināt.
nogludināt Padarīt gludu, līdzenu.
sarežģīt Padarīt grūtāku, grūtāk paveicamu, īstenojamu.
hermetizēt Padarīt hermētisku, cieši, blīvi noslēgt, lai neieplūstu vai neizplūstu gāze, šķidrums.
cilvēciskot Padarīt humānāku, cilvēkam atbilstošāku, piemērotāku.
paildzināt Padarīt ilgāku (darbību, norisi, stāvokli).
paildzināt Padarīt ilgāku (laikposmu).
pagarināt Padarīt ilgāku; paildzināt.
kāpināt Padarīt intensīvāku, spraigāku; palielināt.
sabiezināt Padarīt intensīvu, ietekmīgu (parasti par ko negatīvu).
apirdināt Padarīt irdenu, uzirdināt (parasti augsni ap ko, kam apkārt).
paīsināt Padarīt īsāku, mazliet saīsināt.
koncentrēt Padarīt īsāku, piesātinātāku.
uzskaistināt Padarīt izskatīgāku, glītāku; mazliet izgreznot.
atjaunināt Padarīt jaunāku, citādu (piem., darba grupu, kolektīvu), nomainot darbiniekus, dalībniekus u. tml.
atmizot Padarīt jūtīgus, sāpīgus (zobus).
izsist no ierindas padarīt kaujai nespējīgu, nespējīgu strādāt, darboties.
izkropļot Padarīt kroplu.
kuplināt Padarīt kuplu vai kuplāku.
aplaimot Padarīt laimīgu; ļoti iepriecināt.
latviskot Padarīt latvisku vai latviskāku; padarīt atbilstošu latviešu valodas uzbūvei, sistēmai.
legalizēt Padarīt legālu, likumīgu.
palēnināt Padarīt lēnāku; samazināt (ātrumu).
izlīdzināt Padarīt līdzenu, gludu; likvidēt (negludumus, rievas u. tml.).
aplīdzināt Padarīt līdzenu, nolīdzināt.
nolīdzināt Padarīt līdzenu, viscaur vienādu.
tuvināt Padarīt līdzīgu (kam), veidot (kam) kopējas īpašības, pazīmes.
cilvēciskot Padarīt līdzīgu, raksturīgu cilvēkam.
palielināt Padarīt lielāku (attēlu).
kuplināt Padarīt lielāku, plašāku (piem., cilvēku grupu).
ielīksmot Padarīt līksmu, iepriecināt.
nocūkot Padarīt ļoti netīru; notriept.
sacūkot Padarīt ļoti netīru.
izmērcēt Padarīt ļoti slapju.
nomatēt Padarīt matētu (ko).
noplicināt Padarīt mazāk auglīgu vai neauglīgu (augsni); būt par cēloni tam, ka (augsne) kļūst mazāk auglīga vai neauglīga.
saīsināt Padarīt mazāku (piem., ejamo, braucamo attālumu), virzoties pa īsāku ceļu.
iebrūnināt Padarīt mazliet brūnu, mazliet tumšāku.
pieklusināt Padarīt mazliet klusāku.
apmuļļāt Padarīt mazliet netīru (no virspuses, no ārpuses).
pieplacināt Padarīt mazliet plakanu.
paskābināt Padarīt mazliet skābu.
paskaistināt Padarīt mazliet skaistāku.
piegludināt Padarīt mazliet, nedaudz gludāku, līdzenāku.
apmirdzēt Padarīt mirdzošu ar savu gaismu.
mitrināt Padarīt mitru.
atdzīvināt Padarīt mundru, arī aktīvu, darbīgu; padarīt spraigāku, saistošāku.
noplicināt Padarīt nabadzīgu, vienveidīgu.
bendēt Padarīt nederīgu (piem., darbarīku, ierīci), lietojot (to) nepiemērotos apstākļos.
apslāpēt Padarīt nedzirdamu vai vāji dzirdamu.
apgrūtināt Padarīt neērtu, traucēt (norisi, darbību).
izbojāt Padarīt neglītu, nepatīkamu.
noārdīt visus tiltus padarīt neiespējamu atgriešanos; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
aizcirst durvis Padarīt neiespējamu, nepieļaut;
nomērdēt Padarīt nejutīgu.
sajaukt Padarīt nekārtīgu (ko), izvietojot izklaidus, izsvaidot atsevišķas daļas.
izjaukt Padarīt nekārtīgu, sajaukt.
imobilizēt Padarīt nekustīgu (kādu locekli).
nofiksēt Padarīt nemainīgu.
atsvabināt Padarīt nenoslogotu, (pienākumam, saistībai) nepakļautu; atbrīvot.
saduļķot Padarīt nenoteiktu, neskaidru, sliktu.
noslēpt Padarīt nepamanāmu, nesaskatāmu.
aizžogot Padarīt nepieejamu, norobežot ar žogu; nožogot.
aizcirst durvis Padarīt nepieejamu.
aizklāt Padarīt nesaskatāmu vai slikti redzamu.
nodzēst Padarīt nesaskatāmu.
aizmiglot Padarīt neskaidru (skatienu).
aizmiglot Padarīt neskaidru, grūti uztveramu.
aizplīvurot Padarīt neskaidru, miglainu (skatienu, acis).
apmiglot Padarīt neskaidru, miglainu, ar samazinātām uztveres spējām (par acīm, redzi, skatienu).
apmiglot Padarīt neskaidru, neasu (prātu, apziņu).
matēt Padarīt nespodru, blāvu (stikla, koka, metāla u. tml. virsmu), to īpaši apstrādājot.
destabilizēt Padarīt nestabilu; traucēt normālu darbību; funkcionēšanu.
pieķēpāt Padarīt netīru (ar ko mīkstu, ķepīgu).
piemēslot Padarīt netīru ar atkritumiem, mēsliem.
noķēpāties Padarīt netīru sevi, savas drēbes; notraipīties (parasti ar ko mīkstu, lipīgu).
noziesties Padarīt netīru sevi, savu apģērbu; notraipīties, nosmērēties.
noķepināt Padarīt netīru, lipīgu (ko).
apšņurkāt Padarīt netīru, neizskatīgu; apbružāt.
sadraņķēt Padarīt netīru, nelietojamu.
notraipīt Padarīt netīru, noklāt ar traipiem.
nosmulēt Padarīt netīru, nosmērēt, notraipīt.
apgānīt Padarīt netīru, notraipīt; nopostīt, izpostīt, izturēties zaimojoši (parasti aiz ļaunuma).
novārtīt Padarīt netīru, notraipīt.
pieķēzīt Padarīt netīru, piemēslot ar izkārnījumiem.
piecūkot Padarīt netīru, piemēslot; arī piesārņot.
šmucēt Padarīt netīru, piemēslot.
notaukot Padarīt netīru, taukainu.
nosmērēt Padarīt netīru; notraipīt, notriept.
noziest Padarīt netīru; notraipīt; nosmērēt.
noķēpāt Padarīt netīru; notraipīt.
nomuļļāt Padarīt netīru; notraipīt.
piedraņķēt Padarīt netīru; piesārņot.
gāzt no kājām padarīt nevarīgu, rīcības nespējīgu; pievārēt, piem., par slimību, alkoholiskiem dzērieniem.
samaitāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu); ļoti pasliktināt (veselību); sabojāt (2).
sabojāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu); ļoti pasliktināt (veselību).
iemūžināt Padarīt nezūdošu.
saniknot Padarīt niknu, būt par cēloni, ka (kāds) pēkšņi kļūst nikns.
optimizēt Padarīt optimālu; uzlabot.
pataisīt mīkstu padarīt pakļāvīgu, parasti fiziski ietekmējot.
aktualizēt Padarīt par aktualitāti.
iekausēt Padarīt par būtisku, neatņemamu sastāvdaļu, organiski iekļaut.
sekularizēt Padarīt par laicīgu, pasaulīgu, samazināt reliģijas ietekmi.
izslēgt Padarīt par neiespējamu, nepieļaut.
kodificēt Padarīt par normu; apstiprināt.
kanonizēt Padarīt par obligātu likumu, noteikumu, kanonu [1] (1).
atcelt Padarīt par spēkā neesošu; oficiāli paziņot, ka nenotiks.
komercializēt Padarīt par tādu, no kā gūst peļņu.
pārpiparot Padarīt pārāk piparotu (ēdienu).
pārsaldināt Padarīt pārāk saldu (ēdienu, dzērienu).
pārsālīt Padarīt pārāk sāļu (ēdienu, dzērienu).
saldināt Padarīt patīkamu, priecīgu vai patīkamāku, priecīgāku.
uzstutēt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
personificēt Padarīt personisku, individuālu, piemērotu konkrētai personai, personām.
pavērt Padarīt pieejamu, īstenojamu u. tml.
atvērt Padarīt pieejamu; ierīkot, atklāt.
atdzīvināt Padarīt pievilcīgāku, izteiksmīgāku.
bagātināt Padarīt pilnvērtīgāku (piem., atdalot liekos piemaisījumus, pievienojot nepieciešamās sastāvdaļas).
noplacināt Padarīt plakanu, arī plānāku vai zemāku.
izbazūnēt Padarīt plaši zināmu (ko); izstāstīt, izpļāpāt (daudziem).
piekārt pie lielā zvana padarīt plaši zināmu (piem., kādu pārkāpumu).
apstarot Padarīt priecīgu, gaišu.
noraibināt Padarīt raibu (ko).
apraibināt Padarīt raibu (no virspuses, vairākās vietās).
atklāt Padarīt redzamu, ļaut saskatīt, noņemot, atvirzot u. tml. to, kas apsedz, aizsedz.
atsegt Padarīt redzamu, ļaut saskatīt, noņemot, atvirzot u. tml. to, kas apsedz, aizsedz.
atiezt Padarīt redzamus (zobus), piem., smaidot.
resnināt Padarīt resnu vai resnāku.
retināt Padarīt retāku (augu kopu).
ritmizēt Padarīt ritmisku; piešķirt (kam) noteiktu ritmu.
rūgtināt Padarīt rūgtu.
atraisīt mēli Padarīt runīgu, valodīgu.
sasaldināt Padarīt saldu.
sasālīt Padarīt sāļu.
komplicēt Padarīt sarežģītāku, daudzveidīgāku.
samezglot Padarīt sarežģītu, grūti atrisināmu, grūti nokārtojamu.
samezglot Padarīt sarežģītu, konfliktiem bagātu (piem., daiļdarbu).
sasārtināt Padarīt sārtu.
harmonizēt Padarīt saskanīgu (ar ko), atbilstošu (kam).
iezīmēt Padarīt saskatāmu, labāk atšķiramu no pārējā.
apsausināt Padarīt sausāku (no virspuses); apsusināt.
nosausināt Padarīt sausu (kā) virsmu, ārpusi.
kaltēt Padarīt sausu (parasti mutes gļotādu), izraisīt slāpes.
saskaņot Padarīt savstarpēji atbilstīgu, piemērotu.
sasmērēties Padarīt sevi (parasti ļoti, viscaur) netīru.
smurgāties Padarīt sevi netīru; traipīties.
apskaidrot Padarīt skaidru (apziņu, prātu); radīt iekšēju mieru (cilvēkā).
apmirdzēt Padarīt skaistu, patīkamu.
pieslapināt Padarīt slapju (ko), parasti urinējot.
apslapināt Padarīt slapju, mitru (no virspuses).
bojāt Padarīt sliktāku, mazvērtīgāku, arī nelietojamu.
pasliktināt Padarīt sliktāku; būt par cēloni, ka (kas) kļūst sliktāks.
izbojāt Padarīt sliktu (piem., garastāvokli, attiecības); arī izjaukt.
sagandēt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu; sabojāt (1).
samaitāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu; sabojāt (1).
sabojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu.
sabojāt Padarīt sliktu, negaršīgu.
samaitāt Padarīt sliktu, negaršīgu.
samaitāt Padarīt sliktu, negatīvi vērtējamu; sabojāt (4).
sabojāt Padarīt sliktu, negatīvi vērtējamu.
noslīpināt Padarīt slīpu.
nosmailināt Padarīt smailu.
iesmaržināt Padarīt smaržīgu; iesmaržot.
sasmirdināt Padarīt smirdīgu.
sabiezināt Padarīt spilgtu, arī piesātinātu (krāsu, tās toni).
atspirdzināt Padarīt spirgtu, možu.
uzstutēt uz kājām Padarīt stabilu (piem., uzņēmumu, saimniecību).
atmiekšķēt Padarīt staignu, dubļainu.
internacionalizēt Padarīt starptautisku, daudzām valstīm pieejamu.
sastīvināt Padarīt stingru, noturīgu (ar kādu vielu).
stīvināt Padarīt stingru, stīvu (4).
nostiprināt Padarīt stiprāku, spēcīgāku (organismu), uzlabot, nostabilizēt (veselību).
strupināt Padarīt strupu vai strupāku; īsināt, apraut.
apstulbot Padarīt stulbu.
atsvaidzināt Padarīt svaigāku, tīrāku, zaļojošu u. tml.
sašaurināt Padarīt šaurāku.
sašķobīt Padarīt šķību (ko).
novecināt Padarīt tādu, kas izskatās vecs vai vecāks nekā īstenībā.
notīrīt Padarīt tīru (ko), atbrīvojot no gružiem, traipiem, netīrumiem u. tml.
aptīrīt Padarīt tīru, notīrīt; tīrot apkopt.
spodrināt Padarīt tīru, spožu, pozitīvi vērtējamu.
aptraipīt Padarīt traipainu; notraipīt.
aptumšot Padarīt tumšu vai tumšāku.
notumšot Padarīt tumšu vai tumšāku.
aizēnot Padarīt tumšu, drūmu; aptumšot.
tuvināt Padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības.
konkretizēt Padarīt uzskatāmu, precizēt; izteikt konkrētākā formā (piem., minot piemērus).
uzrādīt Padarīt uztveramu, konstatējamu (piemēram, informāciju par kādu parādību, stāvokli).
vāciskot Padarīt vācisku vai vāciskāku; padarīt atbilstošu vācu valodas uzbūvei, sistēmai.
vājināt Padarīt vājāku.
attaisīt Padarīt vaļēju (piem., atpogājot, atāķējot); izplest, atvērt, atšķirt.
attaisīt Padarīt vaļēju, pieejamu (piem., atverot durvis, noņemot vāku).
atvērt Padarīt vaļēju, pieejamu (piem., noņemot vāku, atverot durvis, attaisot iesaiņojumu).
atlaist Padarīt vaļīgāku vai atbrīvot (ko savilktu, saspraustu, saskrūvētu u. tml.).
atvēsināt Padarīt vēsāku vai vēsu; padarīt mazāk sakarsušu.
atvieglot Padarīt vieglāku vai vieglu (piem., darbu, kādu norisi).
novienādot Padarīt vienādu vai ļoti līdzīgu.
izlīdzināt Padarīt vienādu, līdzīgu (ar ko); samazināt atšķirības.
novienkāršot Padarīt vienkāršu, vai vienkāršāku (ko); vienkāršot.
izlīdzināt Padarīt vienmērīgu (gaitu, darbību u. tml.).
izcaurumot Padarīt viscaur caurumainu.
izplacināt Padarīt viscaur plānāku (piem., sitot ar āmuru).
izraibināt Padarīt viscaur raibu.
nozilināt Padarīt zilu (piem., pamatīgi noperot).
izdaudzināt Padarīt zināmu (daudziem vai visiem); plaši izziņot, izklāstīt.
noplūdināt Padarīt zināmu (ko) plašākai sabiedrībai.
izpaust Padarīt zināmu, ļaut uztvert citiem.
subjektivizēt Padarīt, arī atzīt (ko) par subjektīvu.
uzfrizēt Padarīt, attēlot labāku, skaistāku (parasti īstenībai neatbilstoši).
objektivizēt Padarīt, atzīt (ko) par objektīvu, īstenībai, realitātei atbilstošu, bez subjektīvisma un aizspriedumiem.
sadārdzināt Padarīt, parasti ievērojami, dārgāku.
sagānīt Padarīt, parasti pilnīgi, nelietojamu, neizmantojamu (piem., piemēslojot).
fetišizēt Padarīt, pieņemt (ko) par fetišu; pārspīlēti izcelt, godināt (ko).
izsvītrot Padarīt, uzskatīt (ko) par neeksistējošu.
apsildīt Padarīt, uzturēt siltu (telpu).
biedrs Padomju iekārtā – pilsoņu uzrunas forma, arī pieklājības forma, ko, piem., pievieno personas uzvārda priekšā.
Kurzemes katls padomju literatūrā izplatīts apzīmējums teritorijai, kurā Otrā pasaules kara beigās atradās Kurzemē ielenktās vācu armijas (arī latviešu leģionāru) daļas; Kurzemes cietoksnis.
NKVD Padomju Savienībā – represīvas iestādes Iekšlietu tautas komisariāta nosaukums, kas tautas valodā saglabājās arī tad, kad šo komisariātu 1946. gadā pārveidoja par iekšlietu ministriju.
pasniegt Padot (kādam), arī uzlikt galdā (kādam dzērienu, ēdienu).
krist kārdināšanā padoties tieksmei darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
palaiskoties Padzīvot bezdarbībā; arī paslinkot.
apmetne Pagaidu apmešanās, arī atpūtas vieta.
viņgad Pagājušajā gadā; arī togad.
sētsvidus Pagalma, sētas vidējā daļa; arī pagalms, sēta.
salūkot Pagatavot, arī sagādāt (ēdienu, parasti ēdienreizei).
samežģīt Pagriežot, pastiepjot u. tml.; padarīt sāpīgu (locītavu); arī izmežģīt.
nogriezt Pagriežot, piem., slēdzi, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību, arī pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi.
salašņa Pagrimis, arī noziedzīgs cilvēks.
apgrozīt Pagrozīt gan uz vienu, gan uz otru pusi, arī apkārt (parasti aplūkojot).
pagriezt ceļu paiet, arī pabraukt sāņus, lai palaistu (kādu) garām.
izkustināt kājas paiet, paskriet kādu gabalu; arī padejot.
padzīt jokus pajokot, pajokoties, arī izliekoties muļķot kādu.
padzīt velnu pajokot, pajokoties, arī izliekoties muļķot kādu.
padzīt muļķi pajokot, pajokoties, arī izliekoties muļķot kādu.
vezumnieks Pajūga, vezuma vadītājs; arī pajūgs, vezums (parasti vezumu rindā).
serviss Pakalpojumu kopums, to sniegšana; arī iestāde, uzņēmums, kas sniedz šādus pakalpojumus.
vidusmērs Pakāpe (kā kvalitātei, daudzumam u. tml.), kurai raksturīga vidēja, arī bieža sastopamība, izplatība; tas, kas pēc kvalitātes, daudzuma atbilst šādai pakāpei.
dzist Pakāpeniski beigt degt; beigt izstarot gaismu, arī izplatīt siltumu.
nosēsties Pakāpeniski iegrimt, arī noslīdēt zemāk.
uzkrāt Pakāpeniski iegūt, apgūt (ko garīgā, sabiedriskā sfērā).
skaust Pakāpeniski likvidēt, arī iznīcināt (parasti ko nevēlamu).
norimt Pakāpeniski pārstāt, arī izbeigties (par parādībām, norisēm dabā, arī sabiedrībā).
krāt Pakāpeniski vairot, padarīt spēcīgāku.
viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
bojāties Pakāpeniski zaudēt kvalitāti, vērtību, arī kļūt nelietojamam.
izsekot Pakāpeniski, sistemātiski novērot (kādas parādības, norises), lai ko izpētītu, izprastu, izdarītu secinājumus.
izkārt Pakārt (ko) izplestā veidā, arī izklaidus; žūšanai pakārt (kur vairākus priekšmetus).
pārvaldījums Pakārtojuma paveids, kurā vārkopas atkarīgo komponentu piesaista neatkarīgajam komponentam vienā noteiktā formā.
saskaņojums Pakārtojuma veids, kurā vārdkopas atkarīgais komponents pielīdzinās neatkarīgajam dzimtē, skaitlī un locījumā.
purkšķināt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt; purkšķēt (2).
purkšķēt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt.
verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, arī būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā.
sagaismot Pakļaujot kāda starojuma iedarbībai, arī pārgaismojot, sabojāt, parasti pilnīgi (gaismjutīgu materiālu).
turēt Pakļaut (kādu) savai ietekmei, arī panākt, ka tiek ierobežotas (tā) darbības, rīcības iespējas, arī, ka (tas) nokļūst kādā (parasti ilgstošā) situācijā, apstākļos.
dispanserizēt Pakļaut regulārai veselības pārbaudei, arī uzskaitei un ārstēšanai dispanseros.
sagūstīt Pakļaut savai ietekmei, varai; arī savaldzināt.
sviedrēties Pakļaut sevi karstuma, arī kādu vielu iedarbībai tā, ka no organisma izdalās daudz sviedru.
izrēķināties Pakļaut smagam (parasti ārpustiesas, fiziskam) sodam vai patvaļīgai vardarbībai, arī nogalināt.
paverdzināt Pakļaut, padarīt par vergu.
vasalis Pakļauta, atkarīga persona.
pakārtojums Pakļautība (svarīgākajam, plašākajam), atkarība (no svarīgākā).
nopakot Pakojot ar kādu materiālu piepildīt, arī apņemt (ko).
stirāji Pākšaugu, arī dažu labību stublāji, salmi.
stiķi un niķi palaidnības, nerātnības, arī uzvedības, izturēšanās īpatnības.
bosiks Palaidnīgs, nerātns cilvēks, arī dzīvnieks.
paklanīt Paliekt (galvu) uz priekšu un uz leju (piem., paužot piekrišanu, arī sveicinot, pateicoties).
simtkāršot Palielināt (aptuveni) simt reižu, arī daudz reižu.
intensificēt Palielināt (kā) intensitāti, padarīt intensīvāku, spraigāku; veikt intensifikāciju.
uzbriest Palielināties apjomā, arī kļūt tuklam (par ķermeņa daļām); arī uztūkt.
bandūra Paliels, arī liels, masīvs priekšmets.
prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu; prepozīcija.
artikuls Palīgvārds, ko dažās valodās lieto kopā ar lietvārdu noteiktības vai nenoteiktības, arī dzimtes, skaitļa, locījuma gramatiskās kategorijas izteikšanai.
izdzīvot Palikt dzīvam, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos).
uzticēt Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu, uzdot, ļaut (tam) veikt (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu, ko).
uzticēties Paļauties uz (kāda) spējām, godīgumu, uzdodot, ļaujot (tam) veikt (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu, ko).
paskolot Pamācīt (ko darīt, veikt).
uztaustīt Pamanīt, atrast (piemēram, ar skatienu, arī noteiktu metodi).
kapitāls Pamatīgs; arī nozīmīgs.
motivēt Pamatot, paskaidrot; arī argumentēt.
tramplīns Pamats, arī sākums (kā) tālākai attīstībai, darbībai.
noteikums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko); nosacījums.
minimalizēt Pamazināt, samazināt līdz ļoti mazam, arī vismazākajam.
izmēģināt Pamēģināt (darīt ko jaunu), praksē pārbaudīt.
paraudzīties Pameklēt, arī dabūt; paraudzīt (3).
sacelt kājās Pamodināt (vairākus, daudzus); arī panākt, ka (vairāki, daudzi) pieceļas.
ierosme Pamudinājums, rosinājums, arī tieksme darboties.
pavedināt Panākt (ar vārdiem, rīcību, izturēšanos u. tml.), ka (kādam) rodas vēlēšanās darīt ko nevēlamu.
svilināt Panākt (piem., liekot klāt ko degošu, karstu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses.
vienoties Panākt savstarpēju saprašanos, arī kopīgi nolemt (ko darīt).
ielaist Panākt vai ļaut, ka ieplūst, arī izplatās (kur iekšā).
vītināt Panākt, arī būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) vīst, daļēji zaudējot mitrumu (parasti saulē, ēnā).
laist Panākt, arī ļaut, ka (dzīvnieks) virzās (noteiktā gaitā, kustībā).
izlaist Panākt, arī ļaut, ka (kas) izplūst, iztek u. tml.
laist Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
izplūdināt Panākt, arī ļaut, lai izplūst.
savelt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (apmatojumā, apspalvojumā) izveidojas vairākas, daudzas pinkas.
satrūdināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) satrūd.
saindēt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piem., vidē) nonāk indīgas vai radioaktīvas vielas, kaitīgā, bīstamā koncentrācijā savairojas nevēlami mikroorganismi.
izsmērēt Panākt, arī pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs.
uztecināt Panākt, arī pieļaut, ka (kas) uztek [1] virsū (uz kā, kam).
ieplūdināt Panākt, arī pieļaut, ka ieplūst (ūdenskrātuvē).
nokausēt Panākt, būt par cēloni tam, ka (piem., sniegs, ledus) nokūst, arī izkūst.
smērēt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs; traipīt.
novītināt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) novīst.
vērst Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēka psihiskam stāvoklim, viņa darbībai) veidojas noteikta, arī citāda virzība (uz ko, pret ko).
spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) palielinās garīgie spēki.
salauzt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd spējas darboties: arī iznīcināt (cilvēku).
spārnot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst garīgi aktīvs, darbīgs, ka (tam) rodas vēlēšanās strādāt, darboties; iedvesmot (1); iejūsmināt.
iedvesmot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) tiek garīgi pamudināts enerģiskai rīcībai, darbam.
sadrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas drosme (ko darīt); iedrošināt.
maldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sagrozīta, arī nepareiza izpratne (par ko).
veldzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) zūd vai mazinās (slāpes, arī sāpes).
sasparot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi rodas spars, griba (ko darīt).
sadūšot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt).
pataisīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko) vai arī tiek uzskatīts (par kādu).
uzmundrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst mundrs; arī uzmudināt.
pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sasniedz augstāku pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā.
smīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) smejas, arī smaida.
notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek garīgi nomākts, kļūst nejūtīgs, vienaldzīgs.
uzraut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas, arī strauji pieceļas.
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē garīgo līdzsvarotību, mieru; dziļi ietekmēt, saviļņot (kādu).
sakaitināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku.
spriegot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, arī palielinās mehāniskais spriegums.
lidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas viegls), gaisa plūsmas nests, virzās, arī kustas.
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., celtnes, teritorija, arī vide, vieta) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās, arī vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
sarūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., laikposms) ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, arī kļūst nepatīkams, grūts.
piepildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir pilnvērtīgs, saturīgs, izraisa gandarījumu, apmierinājumu.
zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu spožumu, arī krāsas spilgtumu.
zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu; būt tādam, kas izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaismu (par priekšmetu ar gaismas avotu).
svētīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti noderīgs, arī labvēlīgs.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mīkstāks vai mīksts, arī mazāk raupjš.
dzēst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu.
paretināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst skaitā mazāks, arī retāks.
nocietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stingrs, ciets, arī nepiekāpīgs, nelokāms.
zeltīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst zeltains, iegūst zeltam raksturīgo krāsu, arī mirdzumu.
saplacināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, plakans, arī plāns.
svētīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas lielā daudzumā, arī bagātīgi.
saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
pakārtot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pakļauts (kam svarīgākam, plašākam).
plīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plīkšķ, arī plikšķ.
neitralizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zaudē nevēlamas, arī bīstamas īpašības.
uzsaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (ledus kārta) izveidojas virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (organisma, tā daļu funkcionēšana, arī fizioloģiskais un psihiskais stāvoklis) kļūst labāks.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti negatīvs psihisks stāvoklis) kļūst mazāk spēcīgs, arī beidzas.
saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
uzduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās augšā, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst duļķains.
paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (skanējums) kļūst augstāks, arī skaļāks.
sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) izveidojas cieša savstarpēja saskarsme, arī ciešas attiecības.
uzdvest Panākt, būt par cēloni, ka iesāk izplatīties, arī īsu brīdi izplatās.
stimulēt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās, aktivizējas (process, norise u. tml.), arī aktivizējas darbības, norises (kādā nozarē, jomā u. tml.).
vienveidot Panākt, būt par cēloni, ka kas kļūst vienāds, arī vienāda veida.
sprostot Panākt, būt par cēloni, ka netiek pieļauta, tiek novērsta (kā) iespējamā kustība, virzība, arī izplatīšanās u. tml.
uzkrāt Panākt, būt par cēloni, ka pakāpeniski atjaunojas, palielinās; pakāpeniski palielināt, padarīt spēcīgāku.
saspīlēt nervus panākt, būt par cēloni, ka psihiska stāvokļa intensitāte sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu pakāpi.
viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī priekšstats, spriedums u. tml.).
sagāzt Panākt, būt par cēloni, ka, parasti stipri, sasveras, arī nogāžas, sagrūst.
izgāzt Panākt, darīt tā, ka (kas) beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu; panākt, ka noraida, neatzīst.
izlīst (kā kamielim) caur adatas aci panākt, izdarīt ko, gandrīz neiespējamo, pārvarot lielas grūtības.
vest Panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās, seko līdzi; arī vadīt (kādu).
uzvelt Panākt, ka (kādam, kam) jāveic (kas grūts, arī nepatīkams), jāatbild (par ko grūti veicamu, izlemjamu u. tml.).
iekārdināt Panākt, ka (kādam) rodas stipra vēlēšanās (pēc kā, ko darīt u. tml.); būt par cēloni, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
pakļaut Panākt, ka (kāds, kas) tiek pakārtots (kam), ir atkarīgs (no kā).
nosūtīt Panākt, ka (kāds) dodas (kur, uz kurieni, arī ko darīt); arī norīkot.
ieradināt Panākt, ka (kāds) ierod (ko darīt), iegūst ieradumu.
peldināt Panākt, ka (kāds) peldas, arī mazgājas, iegremdējoties ūdenī.
savaldīt Panākt, ka (kas, parasti parādība dabā) kļūst mazāk iedarbīgs vai izbeidzas, arī iegūst cilvēkam vēlamās īpašības.
turpināt Panākt, ka (kas, piem., tradīcijas, kāda cilvēka paveiktais) neizbeidzas, eksistē arī turpmāk, attīstās.
precizēt Panākt, ka (kas) kļūst precīzāks vai precīzs; papildinot, labojot u. tml. (piem., datus), padarīt precīzāku vai precīzu.
noturēt Panākt, ka (kas) notiek, norisinās; sarīkot; novadīt.
pazemināt Panākt, ka (kas) samazinās; padarīt (ko) zemāku, mazāku.
uzpildīt Panākt, ka (piemēram, šķidrums, masa, arī gāze) tiek iepildīts (piemēram, tilpnē, traukā).
pazemināt Panākt, ka (skaņa, balss) kļūst zemāka, arī klusāka.
sasēdināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) apsēžas (kopā, arī kur).
sastādīt Panākt, ka (vairāki, daudzi) nostājas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); panākt, ka vairāki, daudzi nostājoties izveido (kādu kopumu, veidojumu).
satupināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) novietojas tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā); arī sasēdināt.
vilcināt Panākt, ka ieilgst (kā) īstenošana, norise u. tml., arī panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
atdarīt Panākt, ka ir vaļā (piem., durvis); padarīt (kā iekšieni) pieejamu; atvērt, attaisīt.
izsildīt Panākt, ka izsilst, ļaut, arī panākt, ka kļūst viscaur silts.
izmērdēt Panākt, ka ļoti novājē, ļoti izsalkst, arī aiziet bojā (barības trūkuma dēļ).
uztupināt Panākt, ka novietojas tupus vai sēdus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
pakļaut Panākt, ka tiek veikts, izdarīts (kas).
saņemties Paņemt sev, arī iegādāties (ko) lielākā daudzumā.
paošņāt Paokšķerēt; arī paskatīties.
papildspēki Papildu darītāji, kāda uzdevuma veicēji.
turza Papīra, tāss u. tml. materiāla veidojums neliela (kā, piem., produktu) daudzuma ievietošanai; arī tūta.
vaigu maisi paplašinājumi vaigos barības novietošanai (piem., kāmjiem).
ciets Par iežu, arī sniega, ledus kārtu; tāds, kur ir šāda iežu, arī sniega, ledus kārta.
priecīgs Par laikposmu, arī mūžu, tā posmu.
skumjš Par laikposmu, arī mūžu, tā posmu.
viegls Par laiku, laikposmu (saistījumā ar cilvēka dzīvi); arī par cilvēka dzīvi, mūžu, tā posmu.
slavens Par uzņēmumu, iestādi, arī cilvēka darbības rezultātu.
krākt Par vēju, negaisu, lietusgāzi; arī par mežu, kokiem (vētrā, negaisā).
skaistumkaraliene Par visskaistāko atzītā sieviete (speciālā konkursā, arī svētkos, sarīkojumā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
obligācija Parāda vērtspapīrs, ko izlaiž valsts, pašvaldība vai juridiska persona, apsolot vērstpapīra turētājam (aizdevējam) pēc noteikta laika atmaksāt pilnu vērtspapīra vērtību, kā arī periodiski izmaksāt procentus.
svešierosme Parādība, ko kādā sistēmā ierosina, uztur cita sistēma; neatkarīgā ierosme.
likumsakarība Parādību iekšējā, būtiskā sakarība; cēloniska sakarība.
statistika Parādību, faktu u. tml. skaitliska uzskaite, arī interpretācija.
ierādīt Parādīt (kā darīt), iemācīt.
uzrādīt klasi parādīt augstu meistarību.
parādīt garu degunu Parādīt kādam savu pārākumu, arī noraidījumu, nicinājumu.
poetizēt Parādīt, attēlot (ko) tēlaini, emocionāli, arī idealizēt.
zibeņot Parādīties zibenim, arī zibeņiem.
tikums Paradums, arī tradīcija.
ūzuss Paradums; ierastā prakse, kā (kas) tiek darīts (piemēram, studentu korporācijās).
diskonts Parādzīmes (vekseļa) nominālās vērtības samazināšanas procents, kas atkarīgs no tā, cik maz laika atlicis līdz termiņam (nesamaksātas parādzīmes pirkšanas gadījumā).
novazāt Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnicīgu, banālu.
novalkāt Pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, ikdienišķu, nepievilcīgu.
pārskrieties Pārāk daudz skrienot, nodarīt sev kaitējumu.
pārpīpēties Pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī saslimt.
siltumnīcas stāds pārāk trausls, izlutināts, nevarīgs, praktiskai dzīvei nepiemērots cilvēks.
siltumnīcas augs pārāk trausls, izlutināts, nevarīgs, praktiskai dzīvei nepiemērots cilvēks.
virsroka Pārākums, arī pārsvars.
priekšroka Pārākums, pārsvars, arī nozīmīgums (salīdzinot ar ko, kādu), kas izriet no kāda pazīmju, attieksmju kopuma u. tml.
pasākt Parasti savienojumā "ko pasākt": darīt.
likt Parasti savienojumā "kur likt": izmantot (ko kur), darīt, iesākt (ar ko, ar kādu).
plāns Parasti savienojumā "pirmais", "otrais", "trešais", "pēdējais": lieto, lai norādītu uz kādu no svarīguma, nozīmīguma pakāpēm (noteiktos apstākļos).
tēvs Parasti savienojumā "svētais tēvs": lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu.
siet Parasti savienojumā ar "klāt": vainot kādā nodarījumā, noziegumā.
varīte Parasti savienojumos "ar varītēm", "ar varīti", "par varītēm", "pa varītēm": ar varu, visiem spēkiem; pārvarot (kāda, kā) pretestību.
kurtēt Pāraugot (arī ilgi glabājoties) kļūt šķiedrainam, sausam, ar tukšu vidu (par sakņaugiem).
sakurtēt Pāraugot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur sausam, šķiedrainam, arī tādam, kam ir tukšs vidus (par augiem, to daļām).
modelis Paraugs, etalons, arī tips, marka (izstrādājumam, konstrukcijai u. tml.).
noviciāts Pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgā ordenī (klosterī).
izmēģināt roku pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.
izmēģināt laimi pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.
pārripot Pārbraukt (pāri kam, pār ko) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
gars Pārdabiska būtne, kurai nav ķermeniska veidola; arī spoks.
feja Pārdabiska sieviešu dzimuma būtne, kas spēj darīt brīnumus.
veikalnieks Pārdevējs veikalā; arī veikala īpašnieks; tirgotājs.
prasīt Pārdodot ko, slēdzot līgumu u. tml., noteikt, arī paust vēlēšanos iegūt (atlīdzību, samaksu).
prātīgs Pārdomāts, uzmanīgs, arī lēns (par darbību, rīcību).
trakums Pārdroša, pārgalvīga, arī vieglprātīga izturēšanās, rīcība.
trakulīgs Pārdrošs, pārgalvīgs, arī vieglprātīgs (par cilvēkiem); arī pārāk skaļš, straujš.
izmocīta dvēsele pārdzīvojumos ļoti novājināti garīgie spēki, nogurdināta psihe.
versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli; būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
turēt Pārdzīvot, arī paust (noteiktu, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli), parasti ilgāku laiku.
šausmināties Pārdzīvot, izjust vai paust šausmas, arī nepatiku, neapmierinātību, sašutumu.
uzdevums Paredzētā funkcija (piemēram, ierīcei, arī parādībai sabiedrībā); dabiski izveidojusies (piemēram, vielas) darbība.
virspriesteris Pareizticīgo baznīcas augstākā garīgā amatpersona, kas ir atbildīga par savu baznīcu un draudzi.
pops Pareizticīgo un vecticībnieku baznīcas garīdznieks.
pārnakšņot Pārgulēt, arī pavadīt nakti (kur).
vispirms Pāri visam pārējam, arī galvenokārt.
pārinodarījums Pāridarījums.
apslēpt Pārklājot vai aizklājot padarīt neredzamu, neieraugāmu.
satīklot Pārklāt, arī sasaistīt ar ko tīklveidīgu (parasti par kukaiņiem).
apsegt Pārklāt, nosegt, arī apņemt (ko).
nolipt Pārklāties (ar ko lipīgu, arī ar ko tādu, kas pieķeras) – par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu.
nokvēpt Pārklāties ar kvēpiem, sodrējiem, arī netīrumiem.
notecēt Pārklāties, tikt pārklātam, arī notraipīties (ar ko tādu, kas tek).
aurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi dziedāt (ko).
uzaurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi uzdziedāt (ko).
apgriezt Pārmainīt pretējā virzienā, arī sagrozīt.
savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami; izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
izskatīt Pārmeklēt, arī pārbaudīt.
pārspīlēts Pārmērīgi liels; arī samākslots.
kārties (vai) nost pārmērīgi nomocīties, cenšoties ko padarīt, arī ko iegūt, dabūt.
mest kūleni Pārmesties pār galvu (piem., no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
pārmest kūleni Pārmesties pār galvu (piem., no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
atgremotāji Pārnadžu kārtas dzīvnieki, augēdāji, kas barību atgremo.
klēpjdators Pārnēsājams dators ar atvāžamu plakanu displeju, kas paredzēts darbam jebkurā vietā, arī ceļojumā, novietojot to klēpī.
pārstaipīt Pārnēsājot ko pārāk smagu, padarīt sāpīgu, traumēt.
pārmantot Pārņemt no priekštečiem (kultūras vērtības, arī, piem., amatu, profesiju).
sapārot Pārojot panākt, ka (dzīvnieks) apaugļojas; arī sakrustot.
reorganizēt Pārorganizēt; arī pārkārtot, pārveidot (ko) pēc citiem principiem.
pilnība Pārpilnība, arī bagātība.
tāle Pārredzamais plašums tālumā, arī tāls, neierobežots plašums.
uzveikt Pārspēt (kādu) ar fizisku spēku, veiklību u. tml.; arī uzvarēt (1).
kults Pārspīlēta (kā) uzskatīšana par vissvarīgāko, par galveno; arī dievināšana.
mānija Pārspīlēta, slimīga tieksme (ko darīt), apsēstība ar kādu domu, ideju.
grotesks Pārspīlēti komisks, kariķēts; arī dīvains, neparasts.
medains Pārspīlēti laipns, arī glaimīgs (parasti par balsi, runu).
likt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs.
stāties Pārstāt darboties, arī darboties ar traucējumiem (par organismu, tā daļām); kļūt vājākam, arī pakāpeniski beigties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
nolikt pie malas pārstāt darīt (ko), atlikt (to), neturpināt vairs.
pārgribēties Pārstāt gribēt, vairs negribēt (ko, ko darīt).
mitēties Pārstāt, pārtraukt, arī beigt (ko darīt).
norimties Pārtraukt (ko darīt); nomierināties.
boikotēt Pārtraukt attiecības, darījumus, lai ietekmētu kādu valsti, iestādi, personu; ar šādu mērķi pārtraukt tirdzniecību.
nolikt ieročus pārtraukt bruņotu cīņu, pretdarbību; arī padoties.
pāriet Pārtraukt iepriekšējo (darbības, rīcības veidu) un sākt darīt citādi.
slēgt Pārtraukt, arī beigt (kā, piem., iestādes, sanāksmes) darbību, norisi, stāvokli.
notrūkt Pārtrūkt, arī pārtrūkstot atdalīties nost.
patrīt mēli parunāt, papļāpāt; arī patenkot.
patrīt zobus parunāt, papļāpāt; arī patenkot.
tiešais pārvaldījums pārvaldījums, kurā atkarīgais komponents piesaistīts tieši, bez prievārda.
netiešais pārvaldījums pārvaldījums, kurā atkarīgais komponents pievienots noteiktā locījumā kopā ar prievārdu.
saņemties Pārvarēt, parasti uztraukumu, bailes, arī sāpes, nogurumu u. tml.
saņemties Pārvarot laiskumu, sakopot spēkus, sasparoties (kādas darbības veikšanai); pārvarot kautrību, neizlēmību u. tml.; iedrošināties, spēt (ko izdarīt).
pielāgot Pārveidojot padarīt (ko) piemērotu, atbilstošu (kādam nolūkam, kādām vajadzībām u. tml.).
labot Pārveidojot precizēt, konkretizēt, arī papildināt (tekstu); panākt, ka nav (tekstā) kļūdu.
pārtaisīt Pārveidot, padarīt citādu.
modificēt Pārveidot, pielāgot (kādām prasībām), arī izmainīt.
ārdīt Pārvērst (adījumu, tamborējumu, arī audumu) dzijā, diegos.
izkropļot Pārvērst, padarīt neatbilstošu īstenībai; sagrozīt.
sastapt Pārvietojoties ieraudzīt (ko, piem., dzīvnieku, dabas objektu, priekšmetu), arī piekļūt (tam).
satikt Pārvietojoties ieraudzīt (piem., dzīvnieku, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā).
nopēdot Pārvietojoties un atstājot pēdu nospiedumus, padarīt netīru (ko).
uzripot Pārvietojoties uzvirzīties (kur, līdz kurienei u. tml.) – par transportlīdzekļiem ar riteņiem, arī braucējiem tajos.
sērfings Pārvietošanās pa piekrastes viļņiem, stāvot uz īpaši izgatavota dēļa; arī šāds sporta veids; sērfs.
sasniegt Pārvietošanās, izplatīšanās rezultātā kļūt iedarbīgam, arī uztveramam (kur) – par parādībām dabā.
vilkt Pārvietot (ko) sev līdzi (par transportlīdzekli, arī darba dzīvnieku).
sirot Pārvietoties no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu (par dzīvniekiem).
doties Pārvietoties un iesaistīties (nodarbē, pasākumā u. tml.), arī sākt (nodarbi, pasākumu).
doties Pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piem., iet, skriet, braukt, peldēt kādā virzienā, uz kādu vietu u. tml.).
tecēt Pārvietoties, būt tādam, kura visas daļiņas kustas (parasti par šķidrumu, gāzi); arī plūst (1).
sijāties Pārvietoties, krist, arī izplatīties (par sīkām kā daļiņām).
riņķot Pārvietoties, virzīties pa riņķa līniju, arī ap savu asi (par debess ķermeņiem).
racionalizācija Pasākumu kopums ar mērķi padarīt (ko) efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
skola Pasākumu kopums kvalifikācijas celšanai, arī kādu prasmju iegūšanai.
kultūrizglītība Pasākumu kopums, lai nodrošinātu bērnu, jauniešu un pieaugušo izglītošanos kultūras jomā, viņu radošo spēju attīstīšanu gan mācību iestādē, gan ārpus tās, kā arī sagatavotu kultūras darba speciālistus.
statists Pasīvs, arī maznozīmīgs cilvēks (kādā situācijā, pasākumā u. tml.).
miegamice Pasīvs, neizdarīgs cilvēks.
miegapūznis Pasīvs, neizdarīgs cilvēks.
pablenzt Paskatīties (parasti ar nekustīgu skatienu, nenovēršoties, arī ko novērojot).
pārbaudīt Paskatīties, pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts.
šmaukt Paslepus, zagšus iet, doties prom; arī bēgt.
paslieties Pasliet (uz augšu, arī uz priekšu) savu ķermeni.
pastariņš Pastarītis.
samelst Pastāstīt nepārbaudītas ziņas, baumas; arī samelot.
varēt Pastāvēt situācijai, apstākļiem, norisēm u. tml., kas nodrošina kādu darbību, procesu, stāvokli, arī (kā) eksistenci.
būt Pastāvēt, arī parādīties (noteiktu laika posmu).
slēpties Pastāvēt, būt tā, ka ārēji neizpaužas; arī tikt slēptam, neizpaustam.
turēties virs ūdens Pastāvēt; arī neiet bojā.
turēties uz ūdens Pastāvēt; arī neiet bojā.
nost Pastiprina, arī precizē darbības vārda priedēkļa nozīmi.
aktivizēt Pastiprināt aktivitāti; padarīt rosīgu (darbību).
uzbaroties Pastiprināti (arī nepareizi) ēdot, palielināt sava ķermeņa masu, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam.
pacilāt Pastrādāt ar cilājamu darbarīku.
miestiņš Pašdarīts alus.
patlaban Pašreiz; arī pašlaik.
akūts Pašreizējā brīdī svarīgs, neatliekams.
šobrīd Pašreizējā brīdī; arī pašlaik, pašreiz.
šodien Pašreizējā laikposmā; arī tagadnē, mūsdienās.
šopavasar Pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī.
šodiena Pašreizējais laikposms; arī tagadne, mūsdienas.
nomurgot Pateikt (ko nesaprotamu, nesakarīgu u. tml.).
uzdot Pateikt, darīt zināmas (piemēram, kādas ziņas).
atzīties mīlestībā pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
atklāt mīlestību pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
atklāt sirdi Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
padot Pateikt, darīt zināmu; parādīt.
izdabūt Pateikt, izrunāt (parasti ar pūlēm, grūtībām); arī panākt, ka (kāds ko) pasaka, izpauž.
uzbilst Pateikt, pasacīt, parasti īsi; arī pajautāt.
sadedzināt Patērēt (ar barības vielām uzņemto enerģiju), parasti fiziskā darbā, nodarbē.
notērēt Patērēt, arī izlietot (ko visu vai lielu kā daudzumu).
autonomais patēriņš patēriņa daļa, kas nav atkarīga no ienākuma izmaiņām.
galva Pati svarīgākā, galvenā persona; galvenais vadītājs.
prāts nesas uz jokiem patīk, arī gribas jokot.
viegls Patīkams, tāds, kas ir saistīts ar pozitīvām emocijām, arī tāds, kas nav nomācošs (par psihisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis.
mikrocefālija Patoloģiski maza, neattīstīta galva, arī iedzimti galvas smadzeņu attīstības traucējumi.
ēde Patoloģisks ādas bojājums, kam raksturīgs apsārtums, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās u. tml.; arī ekzēma.
nacionālisms Patriotiskas jūtas, nacionālais pašlepnums; savas nācijas identitātes un vērtību aizsargāšana; centieni pēc savas neatkarīgas valsts.
dezertēt Patvaļīgi, nodevīgi aiziet (no darba, kolektīva, sarīkojuma u. tml.).
sacīties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt).
teikties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt).
uzklupt Paust asu, arī naidīgu kritiku, nosodījumu.
sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu).
gremzties Paust savu neapmierinātību, dusmas; arī kurnēt.
kremsties Paust savu neapmierinātību, dusmas; arī kurnēt.
mest Paust, darīt zināmu (ko).
lasīt Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā); mācīt, pasniegt (mācību priekšmetu, parasti augstākajā mācību iestādē).
apieties Paust, parādīt savu attieksmi, arī izturēties (pret cilvēku, arī dzīvnieku).
nobakstīties Pavadīt kādu laiku, darot ko sīku, nenozīmīgu, arī darot ko veltīgi, bez rezultāta.
izvadīt Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni); aizvadīt.
aizmiglot Pavājināt (kā) saskatāmību, arī caurredzamību (par miglu, tvaiku, putekļiem u. tml.).
saplakt Pavājināties, parasti ļoti, arī pārstāt izpausties.
vizbulīte Pavasarī agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem [Hepatica nobilis].
vecīgs Pavecs (par cilvēku); arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas īpašības.
vecišķs Pavecs (par cilvēku); arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas īpšības; vecīgs (2).
ievest kārdināšanā pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
ievest grēkā pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
sadarīt Paveikt (parasti daudz); izdarīt (parasti daudz nevēlama).
nokopties Paveikt ikdienas darbus saimniecībā, arī sakārtot (ko) vajadzīgā, vēlamā veidā.
apiet mājas soli paveikt nepieciešamos mājas (arī rīta, vakara) darbus.
atgūt nokavēto paveikt to, kas nav laikā izdarīts.
izpildīt Paveikt, izdarīt (ieplānoto, iecerēto, uzdoto u. tml.).
novēlot Paveikt, izdarīt (ko) vēlāk par paredzēto, noteikto laiku; nokavēt (2).
apdarīt Paveikt, padarīt (nepieciešamos darbus).
nobeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam; pabeigt.
klejojums Paveikta darbība, arī darbība --> klejot; prombūtne, vairākkārt mainot uzturēšanās vietu.
darījums Paveikta darbība, rezultāts --> darīt.
gandarījums Paveikta darbība, rezultāts --> gandarīt (2); atmaksa, arī atriebība.
noklusējums Paveikta darbība, rezultāts --> noklusēt; tas, kas netiek darīts zināms, izpausts.
paplašinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paplašināt; tas, kas ir kļuvis vai padarīts plašāks, apjomā lielāks.
pārgrozījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārgrozīt; grozījums; arī pārmaiņa.
pieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt; dokuments, kurā izteikta vēlme ko darīt, kur piedalīties u. tml.
pogājums Paveikta darbība, rezultāts --> pogāt (1); daļa, josla (piem., apģērbam), kur ir izveidotas pogas, arī pogcaurumi.
polsterējums Paveikta darbība, rezultāts --> polsterēt (1): arī polsteris (1).
polsterējums Paveikta darbība, rezultāts --> polsterēt (2), arī polsteris (2).
salāgojums Paveikta darbība, rezultāts --> salāgot; saskares, savienojuma vietas padarīt ģeometriski pareizas.
saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (1); stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, uzskatu atšķirība, arī naidīgums un kas var pāraugt sadursmē.
sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (2); fizisko un garīgo spēku koncentrēšana un ar to saistītā piepūle.
savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt (5); arī krokojums.
vijums Paveikta darbība, rezultāts --> vīt, arī vīties; darinājums, izstrādājums, ko veido, vijot kādu materiālu (piem., šķiedras, pavedienus).
likt Pavēlēt, dot rīkojumu (ko darīt, kā rīkoties), teikt (lai izdara ko).
teikt Pavēlēt, pamudināt; arī pamācīt, brīdināt.
paskatīties Pavērst skatienu, arī neilgu laiku skatīties.
saraustīt Pavilkt (uz augšu vai leju), arī savilkt (ciet) – par apģērba gabalu.
pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai (to) izceltu, padarītu atšķirīgu.
apmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt; nepadarīt līdz galam.
uzķēpāt Pavirši, nekārtīgi uzrakstīt, uzzīmēt, uzkrāsot, arī uzziest.
pakļūt Pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
noslīdēt Pazemināties, kristies (par temperatūru, arī tās rādītāju).
konverģence Pazīmju tuvināšanās, sakrišana (kam atšķirīgam, savstarpēji neatkarīgam).
pieteikt Paziņot par (kāda, kā) gatavību kur piedalīties, ko darīt; piereģistrēt.
pieteikt Paziņot, darīt iepriekš zināmu (ko).
pavēstīt Paziņot, darīt zināmu (ko).
nodot Paziņot, darīt zināmu.
apziņot Paziņot, izziņot, darīt zināmu (daudziem vai visiem).
atklāt Pēc celtniecības, izveides nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu pasākumu).
zīlēt pēc rokas pēc delnas līnijām paredzēt (kādam) nākotni, arī noteikt pagātni.
zīlēt pēc delnas pēc delnas līnijām paredzēt (kādam) nākotni, arī noteikt pagātni.
kāda uzdevumā pēc kāda cilvēka norādījuma, rīkojuma (ko darīt).
pārmaiņus Pēc kārtas (darīt) vienu un otru.
mest Pēc kārtas dot (ko); arī ziedot.
pastorālā saruna pēc laja iniciatīvas starp garīdznieku un laju notiekoša saruna, kuras neizpaužamību garantē likumdošana.
finālists Pēdējā izšķirošā sacensību (arī konkursa u. tml.) posma dalībnieks.
ģenerālmēģinājums Pēdējais mēģinājums pirms pirmizrādes, kur viss tiek darīts kā īstā izrādē.
gals Pēdējais, beidzamais, arī izšķirošais.
sprādziens Pēkšņa pozitīvu vai negatīvu emociju, arī attieksmes spēcīga izpausme.
vīveles Pēkšņa vēdersāpju lēkme, kas saistīta (parasti) ar vēdera dobuma orgānu slimībām (lauksaimniecības dzīvniekiem, biežāk zirgiem); arī kolikas.
atcerēties Pēkšņi iedomāties (par ko neizdarītu, aizmirstu u. tml.).
iegribēties Pēkšņi sākt gribēt (ko, ko darīt).
sacirsties Pēkšņi saslieties, arī strauji mainīt pozu.
iztrūkties Pēkšņi tikt iztraucētam un sabiedētam; arī izbīties.
atplaiksnīties Pēkšņi, arī uz brīdi izpausties (piem., sejā); pēkšņi atveidoties (atmiņā, iztēlē).
gadīties Pēkšņi, negaidīti, arī reizumis būt, notikt.
uz līdzenas vietas pēkšņi, tūlīt, nekavējoties (ko darīt).
nobaidīties Pēkšņi, uz kādu brīdi izjust bailes, arī nedrošību; nobīties.
nobīties Pēkšņi, uz kādu brīdi izjust bailes, arī nedrošību.
krass Pēkšņs, ļoti straujš; arī ļoti liels, nozīmīgs.
ģerānija Pelargonija; gandreņu dzimtas krāšņumaugs, arī ārstniecības augs.
uzpeldēt Peldot uzvirzīties ūdens virspusē; arī uznirt.
brāķēt Pelt, nicināt, arī atzīt par nederīgu, nelietojamu.
profīts Peļņa, ienākums, arī kāds labums.
suka Pēriens, arī rājiens.
stroboskopija Periodisku procesu vizuāla novērošana, arī mērīšana ar stroboskopu.
misionārs Persona, kas (citā zemē) veic kristīgās ticības izplatīšanas un labdarības darbu; kristīgas reliģiskas organizācijas (piem., misijas) loceklis.
nozieguma subjekts persona, kas izdarījusi noziegumu un atbild par to.
plaģiators Persona, kas izdarījusi plaģiātu.
tiesībpārkāpējs Persona, kas izdarījusi tiesībpārkāpumu.
kara noziedznieks persona, kas kara laikā izdarījusi starptautiski atzītu kara likumu pārkāpumu.
komitents Persona, kas komisionāram uzdod veikt tirdzniecības darījumu.
impresārijs Persona, kas organizē un bieži arī finansē koncertus, izrādes u. tml.
apdrošinātājs Persona, kas pilnvarota izdarīt apdrošināšanu.
Eiropas Parlamenta šveicars persona, kas tērpusies uniformā – melnā frakā un baltā kreklā ar baltu tauriņu un sudraba ķēdi un kas EP frakciju un parlamentāro komiteju sēdēm piegādā vēstules un dokumentus, ierāda deputātiem vietas, kā arī nodod deputātu palīgu vai frakciju sūtītās ziņas.
brokeris Persona, kas veic starpniecības darījumus (finanšu, vērtspapīru, apdrošināšanas, nekustamā īpašuma u. tml. jomā).
novicis Persona, kurai noteikts pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgā ordenī (klosterī).
kontaktpersona Persona, kuras telefons vai atrašanās vieta darīta zināma atklātībai un kura kādas citas personas, organizācijas, uzņēmuma u. tml. vārdā kontaktējas ar ieinteresētām personām.
partneris Persona, uzņēmums, organizācija u. tml., ar kuru saista savstarpējas (piem., līguma, darījuma) attiecības.
galvasnauda Personas nodoklis, kas jāmaksā katram nodokļu maksātājam vienādi, neatkarīgi no viņa ienākumu lieluma vai īpašuma apjoma.
pašapsūdzība Personas paziņojums par to, ka viņa ir izdarījusi kādu noziedzīgu nodarījumu.
vaina Personas psihiska attieksme pret savu nodarījumu un tā sekām.
riska grupa personas, kurām ir vislielākā iespēja iegūt kādu slimību, nonākt atkarībā u. tml.
vēsturiska personība personība, kura tiek augstu vērtēta par nopelniem sabiedrības labā arī nākamajās paaudzēs.
tēst Pērt; arī sist.
rast Pētījumu, meklējumu gaitā gūt (ko jaunu, arī vēlamu, vajadzīgu).
rakņāties Pētīt, censties izzināt, arī atcerēties.
skatīt Pētīt, iztirzāt, arī vērtēt (parasti izmantojot kādu viedokli, teoriju u. tml.).
piestāt Piebraukt un apstāties (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
piestāties Piebraukt un apstāties (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
uzslieties Piecelties sēdus, arī pussēdus.
piečuks Piecu latu, arī eiro naudaszīme.
vēlēt Piedalīties vēlēšanās, arī veikt (kā) vēlēšanas.
piesolīt Piedāvāt (ko saņemt, izmantot); piedāvāt (ko izdarīt).
piesolīties Piedāvāties (ko izdarīt).
vācietība Piederība pie vācu tautas, arī vācu tautai piederīgie (piem., Latvijā pagājušos gadsimtos); arī vācisks noskaņojums.
prasts Piederīgs pie kāda zemāka sabiedrības slāņa; arī mazturīgs, nabadzīgs.
apžēlot Piedot, nesodīt par nodarījumu.
krimiķis Piedzīvojumu filma par kāda nozieguma izdarīšanu un atklāšanu; detektīvfilma.
pielikties Pieēsties, arī piedzerties.
atļaut Pieklājības forma, paziņojot klātesošajiem par nodomu ko darīt.
maukoties Piekopt netiklu dzīvesveidu, piem., dzīvojot dzimumdzīvi ar gadījuma partneriem, pārkāpjot laulību; arī nodarboties ar prostitūciju.
parakstīties Piekrist, būt ar mieru (ko darīt).
atļauja Piekrītoša, pozitīva atbilde uz lūgumu, prasību; apstiprinātas tiesības (ko darīt); dokuments par šādām tiesībām.
oportūnisms Pielāgošanās politika, izdevīguma meklēšana, arī bezprincipialitāte.
piemērot Pielāgot, padarīt (kam) atbilstošu.
atstāt Pieļaut, arī likt, lai paliek (kādos apstākļos), bieži pašam aizejot.
ieildzināt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) ieilgst.
sajaukt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokļūst, atrodas (kopā, kādā kopumā, veidojumā ar ko).
smirdināt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) smird.
triept Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (uz kā) nokļūst kādas vielas un (tas) kļūst traipains, netīrs; traipīt.
salaist Pieļaut, arī panākt, ka (kas) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā.
iesaldēt Pieļaut, arī panākt, ka (kas) iesalst; sasaldēt.
sadeldēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (cilvēks), kļūst vārgs, vājš, zaudē garīgos spēkus.
izčakarēt Piemānīt, piemuļķot, arī likt vilties.
izcūkot Piemānīt; nodarīt kaitējumu.
piedrazot Piemētājot drazas, atkritumus, padarīt (ko) netīru, nekārtīgu.
piegružot Piemētājot, atstājot aiz sevis gružus un atkritumus, padarīt netīru, nekārtīgu (ko).
pielūžņot Piemētājot, nenovācot nevajadzīgus priekšmetus, padarīt nekārtīgu, netīru (kādu vietu, apkārtni).
vainags Piemiņas vietā (piem., uz kapa) novietojams, ar ziediem, arī lentām greznots skuju vai mūžzaļu augu riņķveida pinums.
būt Piemist (par pazīmēm, īpašībām, spējām, arī jūtām, pārdzīvojumiem).
krejotava Piena pārstrādes uzņēmums vai uzņēmuma daļa, kurā veic piena pirmapstrādi, iegūst krējumu, arī ražo sieru, biezpienu, sviestu.
saistība Pienākums (pret kādu), nepieciešamība ko darīt, veikt (kāda labā).
nolemt Pieņemt lēmumu (ko darīt).
izšķirt Pieņemt, izvēlēties (kādu no vairākām iespējām); arī izlemt.
pieglumēt Piepildīties, arī pārklāties ar ko glumu (piemēram, ar gļotām).
uzpūsties Piepildīties, parasti ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā, arī izveidoties ar porām.
pūsties Piepildoties ar gāzi (parasti fizioloģisku traucējumu, arī atsevišķu pārtikas produktu ietekmē), palielināties apjomā.
saasiņot Pieplūst, arī piesūkties ar asinīm.
piesērēt Pieplūstot smilts, dūņu u. tml. sanesumiem, kļūt seklam, arī netīram (par ūdenstilpi).
saasiņojums Pieplūšana, arī piesūkšanās ar asinīm.
paģērēt Pieprasīt, arī pavēlēt, parasti stingri, kategoriski.
pasūtīt Pieprasīt, lūgt izgatavot, piegādāt, arī rezervēt (ko).
uzrēķināt Pieprasot samaksu, aprēķināt lielāku summu par sākotnēji paredzēto (piemēram, kā soda naudu par ko nenomaksātu, arī pārtērētu).
peldveste Piepūšama, arī no korķa vai putuplasta izgatavota veste, kas paredzēta cilvēka noturēšanai virs ūdens.
piejaucēt Pieradināt, padarīt (kādu) par savējos.
ierast Pierast, ieradināties (ko darīt, kā izturēties).
vervēt Pierunāt, pārliecināt, lai panāktu, ka iesaistās kādā organizācijā, grupējumā, karaspēkā u. tml.; arī šādi veidot (cilvēku grupu).
iejūgties Piesaistīt sevi (pie transportlīdzekļa, darbarīka) vai satvert (to) vilkšanai.
piefiksēt Piesienot, pielīmējot u. tml. padarīt nekustīgu, piestiprināt.
sagrābt Piespiedu kārtā, arī varmācīgi aizturēt, pārņemt savā varā.
vardarbība Piespiedu metodes (arī militāra darbība) pret kādu, piem., etnisku vai sociālu grupu, tautu.
nospiest uz ceļiem piespiest padoties, pakļaut savai varai, arī gribai.
piespiesties Piespiest sevi (ko izdarīt).
izdzīt Piespiest, arī likt atstāt, pamest (kādu vietu); padzīt.
kalpība Piespiesta kalpošana, atkarība, pakļautība, pienākums strādāt kā labā.
pieblīvēt Piespiežot, piemīdot u. tml. padarīt blīvu, ciešu.
impregnēt Piesūcināt ar ķīmiskām vielām, lai pasargātu no nelabvēlīgiem vides ietekmes faktoriem, padarītu izturīgāku (pret ko).
niansēt Piešķirt (kam) nianses; darīt (ko) niansēm bagātu.
izkāpināt Piešķirt ļoti spilgtu, arī pārspīlētu izteiksmi; sakāpināt.
arhaizēt Piešķirt senatnīgu, novecojušu formu; padarīt arhaisku.
uzdot Pieteikt (kādu), arī darīt zināmu (ko par kādu).
punkts Pieturzīme (.); arī diakritiska zīme – dažu burtu sastāvdaļa.
skriet (kādam) pakaļ pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
savircot Pievienojot (kam) virces, padarīt (ko) pikantu, ar asu garšu.
atšķaidīt Pievienojot (šķidrumu), samazināt (kā) koncentrāciju; padarīt šķidrāku.
piebāzt Pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
trieka Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību; paralīze.
paralīze Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību.
nobeigtība Pilnīga, galīga (kā) izveides, izstrādes, arī īstenošanas pakāpe.
tāpatīgs Pilnīgi atbilstošs, pilnīgi līdzīgs (parasti par jēdzieniem, spriedumiem); arī identisks.
tiešs Pilnīgi atklāts, arī neliekuļots (par cilvēku).
iegremdēties Pilnīgi nodoties (kam), iedziļināties, arī dziļi iejusties.
saberzt miltos pilnīgi uzvarēt, arī iznīcināt.
samalt miltos pilnīgi uzvarēt, arī iznīcināt.
uzpildīt Pilnīgi vai daļēji piepildīt (piemēram, tilpni, trauku ar šķidrumu, masu, arī gāzi).
lūzt Pilnīgi zaudēt fiziskos vai garīgos spēkus.
miers Pilnīgs (kā) pārtraukums; arī beigas.
spartieši Pilntiesīgie Spartas pilsoņi, arī Spartas iedzīvotāji senajā Grieķijā.
dārzu pilsēta pilsēta (arī pilsētas daļa), kas izvietota plašā apzaļumotā teritorijā, kur ir daudz apstādījumu, parku.
bāriņtiesa Pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādības iestāde, kas risina un izlemj jautājumus par vecāku varas pārtraukšanu, ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
katedrāle Pilsētas, arī klostera galvenā baznīca, kurā dievkalpojumus vada augstākais garīdznieks (arhibīskaps, patriarhs).
urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī pilsētas veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
gaura Pīļu dzimtas nirējputns, kam atšķirībā no pīles ir raksturīgs šaurs, garš knābis un dažām sugām arī cekuls uz galvas.
aizpīt Pinot aizdarīt.
uzpīt Pinot izgatavot, arī izveidot.
čibuks Pīpes galviņa; arī pīpes kāts.
noņēmējs Pircējs; arī patērētājs.
medus mēnesis pirmais laulības mēnesis, arī sākuma posms jaunlaulāto kopdzīvē.
medusmēnesis Pirmais mēnesis, arī sākuma posms jaunlaulāto kopdzīvē.
pirmdokuments Pirmais, arī oriģinālais dokuments, ko parasti izmanto turpmāko dokumentu izstrādei.
pirmteksts Pirmais, sākotnējais (kā) teksts; arī oriģināls.
sākums Pirmās rindas, lappuses, pirmais nodalījums (piem., rakstā, grāmatā, tekstā), arī šādu rindu, lappušu, nodalījuma saturs; pirmās taktis, pirmā epizode u. tml. (skaņdarbā).
rumulēt Pirmoreiz pavasarī izlaižot lopus ganībās, pēc paražas (kādu) apliet ar ūdeni.
skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piem., cauruļu nostiprināšanai, koka siju nostiprināšanai u. tml.
rakurss Plaknē attēlota objekta krass perspektīvs samazinājums, kas ir atkarīgs no skata punkta; šāds skatījums uz kādu objektu.
viegls Plāns, arī tāds, kam samērā mazs svars, arī tāds, kas maz silda (par audumu, apģērbu u. tml.).
žilete Plāns, divpusējs asmens sejas (bārdas), arī citu ķermeņa daļu apmatojuma skūšanai; šāds asmens kopā ar turekli.
viedkarte Plastikāta karte ar iestrādātu atmiņu un mikroprocesoru, ko izmanto, piemēram, informācijas ierakstīšanai un nolasīšanai, datu apstrādei un to saglabāšanai, lietotāju identificēšanai, kā arī naudas norēķiniem, pārvedumiem.
forums Plaša (parasti starptautiska) sanāksme, liela mēroga sarīkojums.
kongress Plaša sanāksme, apspriede, kurā piedalās kādas organizācijas, profesionālās apvienības, partijas u. tml. pārstāvji vai pilnvaroti delegāti svarīgu jautājumu izlemšanai.
aula Plaša svinību, sarīkojumu zāle (parasti augstākajās mācību iestādēs).
regate Plašas burāšanas, arī airēšanas sacensības, kas sastāv no vairākiem braucieniem.
slaids Plašs, arī straujš, veikls (par kustībām); plašs (par, parasti lokveida, kustības virzienu).
plaukts Plata, pie sienas piestiprināta plāksne (vilciena vagonā) gulēšanai, arī bagāžas novietošanai.
vieta Platība, telpa, arī platības, telpas daļa, kas paredzēta noteiktam nolūkam.
trekns Plats, tumšs, spilgts (par līnijām, svītrām, arī par burtiem, zīmēm, tekstu).
mazais pirkstiņš plaukstas, arī pēdas pēdējais (piektais) pirksts.
saplēst Plēšot sadalīt, sasmalcināt; plēšot sabojāt, arī iznīcināt.
saplēst Plēšot, kožot savainot, arī nonāvēt.
pārplīst Plīstot, arī tiekot šķeltam, pārdalīties.
ārdīties Plosīties, arī trakot (par dzīvniekiem).
saplosīt Plosot savainot, sakropļot, arī nonāvēt.
izplūkt Plūcot izraut, izplēst; plūcot padarīt retāku (piem., dzīvnieka apmatojumu).
applūkāt Plūkājot izraut (ko visapkārt vai vairākās vietās); plūkājot padarīt neizskatīgu.
izplūkāt Plūkājot izraut, izplēst; plūkājot padarīt retāku (piem., dzīvnieka apmatojumu).
pulsēt Plūst, izplatīties periodiski, arī turp un atpakaļ.
spiesties Plūst, tecēt, arī izplatīties, parasti mazliet, pa ko šauru, sīku (piem., spraugu) – par ūdeni, dūmiem u. tml.
izplūst Plūstot izplesties, arī izplatīties uz visām pusēm.
izgrauzt Plūstot padarīt viscaur robainu; plūstot izveidot – par ūdeņiem.
murdēt Plūstot radīt paklusu, neskaidru troksni (par ūdeni, arī ūdenstilpi).
tērgas Pļāpas; arī tenkas.
klačoties Pļāpāt, tenkot; arī aprunāt.
tērgāt Pļāpāt; arī tenkot.
pļāpa Pļāpīgs cilvēks, arī cilvēks, kas neprot glabāt noslēpumus.
aizpļaut Pļaujot skart, arī ievainot.
sargpostenis Policijas, arī apsardzes vienība, kas patrulē (kādā vietā) un nodrošina sabiedrisko kārtību, nepieļauj nepiederošu, arī nevēlamu personu iekļūšanu (kur).
spiestuve Poligrāfijas uzņēmums, kas gatavo dažādu veidu iespieddarbus; arī tipogrāfija.
glikogēns Polisaharīds, kas kā ogļhidrātu rezerve uzkrājas organismā (galvenokārt aknās).
ciete Polisaharīds, kas rodas un uzkrājas augos.
kapitālisms Politiska un ekonomiska sistēma, kuras pamatā ir ražošanas līdzekļu privātīpašums un kurā preču ražošana atkarīga no privātā uzņēmēja peļņas interesēm.
atbrīvošanās Politiskas, ekonomiskas, tiesiskas u. tml. neatkarības iegūšana (pašu spēkiem).
atentāts Politisku iemeslu dēļ izdarīts uzbrukums ar nolūku nogalināt.
klerikālisms Politisku uzskatu virziens, kas atbalsta baznīcas un garīdzniecības ietekmes palielināšanos valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
starpposms Posms, daļa starp citiem galvenajiem posmiem, arī starp darbības, norises sākumu un beigām.
plosīt Postoši iedarboties (uz cilvēkiem), nevēlami ietekmēt, arī iznīcināt (cilvēkus) – par parādībām sabiedrībā.
aizsardzība Pozīcijas aizsargāšanas veids, paņēmieni, arī attiecīgās figūras novietojums (šahā, dambretē).
pluss Pozitīvā puse, priekšrocība, arī labums.
pateicība Pozitīvs novērtējums, atzinība (tam, kas izdarījis ko labu); šo jūtu, atzinības izpaudums.
laboratorijas darbs praktisks mācību uzdevums, ko veic laboratorijā, pamatojoties uz izdarītajām analīzēm, mērījumiem, eksperimentiem u. tml.
pretenzija Prasība (parasti pēc kā tāda, uz ko ir tiesības), arī tīkojums (pēc kā), iebildums (pret ko).
civilprasība Prasība civilprocesā; prasība kriminālprocesā atlīdzināt zaudējumus, kas nodarīti noziegumā cietušajam.
prasīties Prasīt atļauju (kurp doties, ko darīt).
vākt Prasīt un saņemt (maksājumus), arī aicināt dot un saņemt (piemēram, ziedojumus, kādas vērtības), parasti no vairākiem.
talants Prasme, spējas ko veikt, darīt.
mācēt Prast (ko darīt), būt apguvušam (piem., zināšanas, iemaņas).
savedējs Precību starpnieks; arī starpnieks vīrieša un sievietes intīmā tuvināšanā.
vārdu pa vārdam precīzi, pilnīgi atkārtojot, arī tulkojot (kādu izteikumu, tekstu).
vārds vārdā precīzi, pilnīgi atkārtojot, arī tulkojot (kādu izteikumu, tekstu).
trāpīgs Precīzs, mērķtiecīgs, arī piemērots, pareizi izraudzīts (par izteikumu, vārdu savienojumu, tekstu u. tml.).
bazārs Preču pārdošana labdarības nolūkos.
ēnu ekonomika preču ražošana un realizācija, finanšu darījumi u. tml., nemaksājot nodokļus un neievērojot likumus.
imports Preču, arī kapitāla, pakalpojumu ievešana no ārzemēm.
novokaīns Preparāts, ko izmanto vietējai anestēzijai, arī dažu slimību ārstēšanai.
preses balle preses darbinieku organizēts sarīkojums (vienreiz gadā).
sadursme Pretējus spēkus, pretējas puses pārstāvošu cilvēku saskare, izmantojot fizisku iedarbību, arī ieročus, vardarbību.
aizstāvēties Pretojoties aizstāvēt, aizsargāt sevi (pret uzbrukumu, pāridarījumu u. tml.).
lustēties Priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
jandalēt Priecāties, līksmot; trokšņaini, jautri uzvesties; arī trakot.
(ar) vieglu sirdi priecīgā garastāvoklī; arī labprāt, bez nožēlas; arī bez uztraukuma, bažām (par ko).
apmierinātība Prieka, gandarījuma izjūta; apmierinājums, labpatika.
luste Prieks, jautrība, arī izpriecas.
priekša Priekšējā daļa, arī puse (piem., priekšmetam, telpai).
kāts Priekšmeta, darbarīka daļa – garens, gluds, noapaļots stienis vai garena detaļa, ko satver, priekšmetu lietojot.
zars Priekšmeta, darbarīka elements – tievs, garens veidojums, kas atdalās no priekšmeta pamatnes.
plāns Priekšmets, (kā) joslas, daļas atrašanās vieta, izvietojums atkarībā no skatītāja vietas.
relikvija Priekšmets, ar ko ir saistītas dārgas atmiņas vai kas ir svarīgu, nozīmīgu pagātnes notikumu liecība.
spole Priekšmets, arī rotējoša detaļa pavediena, lentes uztīšanai; šāds priekšmets, detaļa kopā ar uztīto materiālu.
amulets Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no nelaimēm, slimībām, arī nest laimi.
greznumlieta Priekšmets, ko lieto par rotājuma elementu; arī rotaslieta.
slīpne Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir slīpa virsma.
slauķis Priekšmets, rīks, arī ierīce (kā) slaucīšanai.
paliktnis Priekšmets, uz kura (ko) uzliek, novieto, arī priekšmets, ko paliek (kam) apakšā.
starplika Priekšmets, veidojums, viela, ko novieto starp ko (piem., lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu); arī līste.
preference Priekšrocība, arī privilēģija, atvieglojums.
nojēga Priekšstats; arī izpratne, sapratne.
svētnieks Priesteris, garīdznieks.
priesterība Priesteru konfesionālais stāvoklis, pienākumu kopums; priesteru kopums; arī garīdzniecība.
prezbiterijs Priesteru telpa baznīcā, arī altārtelpas daļa, kuru parasti nošķir paaugstināts grīdas līmenis.
prīma Primabalerīna; arī primadonna.
slietenis Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievajos galos savienoti stabi, arī kārtis.
bezdelīgactiņa Prīmulu dzimtas augs, kas zied pavasarī ar daudziem, čemurā sakopotiem sārti violetiem ziediem [Primula farinosa].
gaiļbiksīte Prīmulu dzimtas savvaļas augs ar dzelteniem, pavasarī ziedošiem ziediem čemuros, ko lieto arī par ārstniecības augu [Primula officinalis; Primula veris].
apjūsma Process, arī rezultāts --> apjūsmot.
aprēķins Process, arī rezultāts --> aprēķināt (1); šādi iegūta skaitliska izteiksme.
atrofija Process, arī rezultāts --> atrofēties.
izpausme Process, arī rezultāts --> izpaust, izpausties.
izpēte Process, arī rezultāts --> izpētīt.
izpilde Process, arī rezultāts --> izpildīt (1).
koncentrācija Process, arī rezultāts --> koncentrēt (1).
koncentrācija Process, arī rezultāts --> koncentrēt (2); koncentrēšana.
koncentrācija Process, arī rezultāts --> koncentrēt (3).
pārpilde Process, arī rezultāts --> pārpildīt (3); pārsniegšana.
pigmentācija Process, arī rezultāts --> pigmentēt; krāsojums, kas rodas, pigmentiem uzkrājoties audos.
rēķins Process, arī rezultāts --> rēķināt (1); matemātikas uzdevums.
pāreja Process, rezultāts, arī stāvoklis --> pāriet.
ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iegūst no dzīvnieka vai auga, arī no dzīvnieku vai augu kopuma noteiktā laika posmā.
dziedonis Profesionāls dziedātājs, arī kora, vokālā ansambļa u. tml. dalībnieks.
kodoskops Projekcijas aparāts, kas uz caurspīdīgas plēves zīmētus attēlus vai rakstītu tekstu neatkarīgi no apgaismojuma telpā projicē uz baltas sienas vai ekrāna.
baptisti Protestantisma konfesija, kas atzīst tikai pieaugušu cilvēku kristīšanu, iegremdējot tos ūdenī, un kam raksturīga atsevišķu draudžu neatkarība.
metodisti Protestantisma konfesija, kas radusies 18. gs. Anglijā, atdaloties no anglikānisma un pulcējot kristiešus, kuri garīgajā dzīvē vadījās pēc noteiktas metodes.
unitārisms Protestantisma virziens, kas noliedz Trīsvienību, arī Kristus dievišķumu, sakramentus, mācību par grēkā krišanu un grēku izpirkšanu.
superintendents Protestantu garīdznieks, kam ir augstākā administratīvā vara kādā teritorijā (ja nepastāv bīskapa amats).
sirdsgaišums Psihiska līdzsvarotība, arī labsirdība, dzīvesprieks.
spēja Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
lepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis vai cilvēka īpašība, kam raksturīgs pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
šaubas Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī domas, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizumu, iespējamību.
pašlepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs lepnums pašam par sevi, pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
uztvere Psihisks izziņas process, kurā īstenības priekšmeti un parādības atveidojas apziņā to pazīmju kopumā, arī šī atveidojuma izpratne.
izklaidība Psihisks stāvoklis, arī rakstura īpašība, kam piemīt izkliedēta, nenoturīga uzmanība, nespēja koncentrēties.
trauksme Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, spēcīga dziņa, arī satraukums, nemiers.
nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga spēcīga vēlēšanās darboties, gūt ko jaunu, arī neapmierinātība ar esošo.
transs Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs prāta kontroles trūkums, arī (piemēram, sāpju, pārdzīvojuma izraisīts) skaidras apziņas trūkums.
voluntārisms Psiholoģijā – mācība, uzskats, kas galveno nozīmi piešķir gribas procesiem un mazina prāta lomu; arī attiecīga rīcība, darbība.
sociālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka rīcības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskās īpatnības, raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālā psiholoģija.
sociālā psiholoģija psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka rīcības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskās īpatnības, raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija.
geštaltterapija Psihoterapijas metode, kurā tiek izmantoti geštaltpsiholoģijas principi (piem., indivīda būtība kā veselums, viņa jūtu un domu nozīmīgums), kā arī psihoanalīze.
suģestija Psihoterapijas metode, kuras pamatā ir iekšējo orgānu darbības atkarība no augstākās nervu sistēmas darbības.
speciālizlaidums Publicējums, arī periodiska izdevuma iespiedvienība, regulāra radioraidījuma vai televīzijas raidījumu cikla daļa, kas ir veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
atslepenot Publicēt, darīt pieejamu.
lustrācija Publiski izteikta atzīšanās un nožēla par izdarīto, tādējādi mazinot savu vainu.
koncerts Publisks (skaņdarbu, arī horeogrāfisku darbu) izpildījums pēc iepriekš sastādītas programmas.
pučists Puča organizētājs, arī aktīvs dalībnieks.
zellis Puisis, jauns vīrietis (parasti izdarīgs, apsviedīgs).
nopulēt Pulējot padarīt gludu, spīdīgu.
lēkt vai no ādas laukā Pūlēties visiem spēkiem, darīt gandrīz neiespējamo; pārmērīgi censties.
modinātājs Pulkstenis (arī mobilais telefons, radioaparāts), kas ar zvanu, melodiju u. tml. noteiktā laikā signalizē (parasti, lai pamodinātu).
pusnakts Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra datumi – divpadsmit naktī, arī divdesmit četri, arī nulle, nulle.
bužināt Purinot, cilājot padarīt mīkstāku, mazāk blīvu.
uzbužināt Purinot, sabikstot, cilājot u. tml., panākt, ka (kas) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
purvaine Purvaina vieta, teritorija; arī purvaina augsne.
zemais purvs purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu – zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.
zāļu purvs purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu – zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.
smurgulis Pusaudzis; arī ļoti jauns cilvēks; šmurgulis (1).
biznesa pusdienas pusdienas, ko ietur kopīgi ar darījumu partneriem; speciāls ēdienu piedāvājums (restorānos).
termistors Pusvadītāju rezistors, kura aktīvā elektriskā pretestība ir atkarīga no temperatūras.
koka pūšamie instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, ko sākotnēji izgatavoja no koka, bet mūsdienās arī no citiem materiāliem (piem., flauta, oboja, klarnete, fagots).
pušķoties Pušķot sevi; arī rotāties (1).
atpūst Pūšot atdarīt vaļā.
izpūst Pūšot izkliedēt, arī izsmidzināt.
izpūst Pūšot padarīt (ko) aukstu; izdzisināt (par telpu caurvējā).
sapūst Pūšot saaukstēt, padarīt slimu (cilvēka ķermeni, tā daļu) – par vēju, gaisa plūsmu.
klejotāji putni putni, kas neaizceļo uz pārziemošanas vietām, bet barības meklējumos uzturas dažādās vietās.
ūdensputns Putns, kura ķermenis ir pielāgots dzīvei ūdenī un kas spēj labi peldēt, nirt un iegūt ūdenī barību.
baltā gaļa putnu, zivju, trušu, arī teļa gaļa.
šampūns Putojošs šķidrums matu, arī dzīvnieku apspalvojuma mazgāšanai.
reālie skaitļi racionālie un iracionālie skaitļi, ieskaitot arī nulli.
riebt Radīt (kādam) nepatikšanas, darīt ko ļaunu, sliktu.
dot Radīt (kādu rezultātu, materiālas vai garīgas vērtības).
veltīt Radīt (piemēram, daiļdarbu), veikt (darbu, pasākumu), norādot, ka tiek parādīta cieņa, atzinība (kādam, arī kam), godinot (kādu, arī ko).
skrapstēt Radīt aprautus, paasus trokšņus, kādi dzirdami, piem., cietiem priekšmetiem saskaroties, beržoties gar ko cietu, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu; atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas, arī runāt, dziedāt ļoti augstā, spalgā balsī.
svilpot Radīt augstas, stieptas skaņas, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu, piem., svilpi.
svilpt Radīt augstu, stieptu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu, piem., svilpi.
dunēt Radīt dobju, ļoti zemu troksni, parasti izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piem., par pērkonu, ūdeņiem, arī par sprādzieniem, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atbalsot šādu troksni.
plarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piem., par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim.
atļaut Radīt iespēju (ko darīt), būt labvēlīgam (piem., par apstākļiem).
plaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
knakšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu); atskanēt šādam troksnim.
strikšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (kas rodas, piem., kam plīstot, arī kam cietam beržoties pret ko); atskanēt šādam troksnim.
skripstēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piem., par priekšmetiem, kuros veidojas plaisas, arī par ko sīku, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
plīkšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (par šķidruma lāsēm, priekšmetiem) kas atsitas pret ko vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
skrabēt Radīt īsu, citu citam sekojošu troksni, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržoties (gar ko), piem., par asiem, cietiem priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim.
pašķirt ceļu radīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju (kādam ko veikt, darīt).
pavērt ceļu radīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju (kādam ko veikt, darīt).
smakot Radīt nepatīkamu smaku; būt tādam, no kā izplatās nepatīkama smaka; arī smirdēt.
likties Radīt priekšstatu, sajūtu (arī maldīgu), ka piemīt (kāda īpašība), atrodas (kādā stāvoklī), līdzinās (kam) u. tml.
spiegt Radīt raksturīgas augstas, griezīgas skaņas (par dzīvniekiem, arī mehānismiem).
krākt Radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē).
vīpsnāt Radīt raksturīgu sejas izteiksmi; kurai raksturīgs noraidošs, nicinošs smaids, arī ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīnēt.
plunkšķēt Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī, arī par ūdeni, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts); atskanēt šādam troksnim.
švīkstēt Radīt samērā klusu troksni (piem., par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu); atskanēt šādam troksnim.
žļurkstēt Radīt samērā skaļu, spēcīgu troksni, kāds veidojas, piem., brienot, braucot pa šķidru masu, dubļiem u. tml., arī šķidrumam iekļūstot apavos; atskanēt šādam troksnim.
urkšķēt Radīt samērā zemas, ritmiskas balss skaņas (piemēram, par cūkām); arī rukšķēt.
iekārtoties Radīt sev (piemērotus, arī vēlamus dzīves vai darba apstākļus).
uzdrošināties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt), izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties.
uzdrīkstēties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko) darīt, izturēties (kādā veidā); uzdrošināties.
kvarkšķēt Radīt skarbas dažāda augstuma un skaļuma balss skaņas (par dažiem putniem, arī vardēm).
žvidzināt Radīt skarbu, švīkstošu troksni, ātri vicinot ko samērā tievu, arī strauji virzot ko pa gaisu.
zibeņot Radīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu.
apsvilināt Radīt svilinošu sajūtu, padarīt sāpīgu.
šņakstēt Radīt šādu troksni ēdot (parasti ko cietu, arī sulīgu); atskanēt šādam troksnim.
žļakstēt Radīt troksni, kāds veidojas, piem., brienot, braucot pa šķidru masu, dubļiem u. tml., arī šķidrumam iekļūstot apavos; atskanēt šādam troksnim.
tvaikot Radīt tvaiku (piem., par vielu, arī ūdenstilpi, mitru vietu).
ienest Radīt, izraisīt, arī ieviest; būt par cēloni, ka (kas) rodas, izraisās.
ievainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku, dzīvnieku) nespējīgu normāli kustēties, darboties.
veikla mēle raita, arī asprātīga runa.
veikla valoda raita, arī pārliecinoša runa.
veikla runa raita, arī pārliecinoša runa.
uzrakņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, sabojāt.
izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt.
spalva Rakstīšanai vai zīmēšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu; arī rakstāmspalva.
rakstāmpiederumi Rakstīšanai, arī zīmēšanai, rasēšanai paredzēti piederumi (piem., pildspalvas, zīmuļi, dzēšgumijas, korekcijas līdzekļi).
iedaba Rakstura, personības īpašību kopums; arī raksturs.
raksturlīkne Raksturīga lieluma maiņas, parādību sakarības līkne (piem., diagrammā, grafikā).
skrīveris Rakstvedis, arī ierēdnis.
ielūgums Rakstveida aicinājums ierasties (parasti sarīkojumā, svinībās).
uzrāpties Rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem; rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
izrāpties Rāpjoties, arī rāpus izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
uzrāpties Rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties uz kādas vietas.
ierāpties Rāpjoties, arī rāpus, rāpojot ievirzīties (kur iekšā).
norāpot Rāpojot, arī rāpus virzīties (pa kurieni), novirzīties lejā, nost u. tml.
krūškurvis Rāpuļu, putnu un zīdītāju (arī cilvēka) ķermeņa skeleta daļa, ko veido mugurkaula krūšu daļa, ribas un krūšu kauls.
aizrāpties Rāpus, arī rāpjoties aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
atrāpties Rāpus, arī rāpjoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīties nost.
parāpties Rāpus, arī rāpjoties pavirzīties.
perināties Rasties (par domām, idejām, plāniem, arī tieksmēm u. tml.).
iegadīties Rasties iespējai (ko darīt); negaidīti notikt; gadīties.
iedomāties Rasties nodomam (ko darīt).
likties Rasties subjektīvam (arī maldīgam) uzskatam, priekšstatam (par ko).
izveidoties Rasties, arī sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piem., par kādu darbības nozari).
mosties Rasties, kļūt intensīvākam, aktivizēties (par psihi, tās īpašībām, arī par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
sākotne Rašanās laiks, pirmais attīstības posms (parasti parādībai sabiedrībā, dabā), kurā rodas, tiek radīti (tās) pamati, turpmākās izveides priekšnoteikumi; arī attīstības sākuma forma.
izcelsme Rašanās, tapšanas, veidošanās process, arī apstākļi; izcelšanās, cilme.
izcelšanās Rašanās, tapšanas, veidošanās process, arī apstākļi.
saraukt Raucot padarīt (purnu, tā daļu) grumbainu (par dzīvniekiem).
saraukt Raucot padarīt (seju, tās daļu) grumbainu.
desu zāle raudene (oregano), arī dārza majorāns.
pieraudāt Raudot padarīt pilnīgi slapju (ko).
činkstēt Raudulīgi un apnicīgi gausties, žēloties, arī raudulīgi diedelēt, prasīt (ko); čīkstēt.
raudzīties ar platām acīm raudzīties izbrīnā, pārsteigumā, neizpratnē, arī bailēs.
raudzīties caur pieri raugoties uz kādu ar pieliektu galvu un augšup vērstu skatienu, paust naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi.
plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (parasti ko sīku) no kā; raujot, ar rāvieniem atbrīvot (ko) no (parasti) kā sīka; arī plūkt (1).
krevele Raupja, atmirusi ādas vai gļotādas kārta; sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
pluinīt Raustīt, plucināt, arī burzīt.
paraust Raušot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
saimniecība Ražošanas vai pakalpojumu nozare vai palīgnozare, arī tās darbam nepieciešamo celtņu, iekārtu, ierīču u. tml. kopums.
absolūtā vērtība reāla skaitļa vērtība neatkarīgi no plusa vai mīnusa zīmes.
objektivitāte Reāla, no cilvēka apziņas neatkarīgi pastāvoša eksistence.
reālija Reāli pastāvoša lieta, objekts; arī materiālās kultūras elements.
tirgot Realizēt nelegālas, arī nekvalitatīvas preces.
sapnis Redzes un dzirdes tēli, arī notikumi, kas parādās miegā.
aina Redzeslokā ietverama (arī iztēlē veidota) apkārtnes daļa; ainava, skats.
darīties Refl. --> darīt.
durties Refl. --> durt (1), tikt durtam (kur iekšā, arī kam cauri).
purināties Refl. --> purināt (1); arī purināt, piem., savu apģērbu, ķermeņa daļu, lai to atbrīvotu (no kā).
saistīties Refl. --> saistīt (1); tikt saistītam; tikt sastiprinātam, turēties kopā (ar ko), arī klāt (pie kā).
smiekli Refleksīvu, samērā īsu, ritmisku balss skaņu kopums, kas rodas izelpā un ko izraisa, piem., prieks, labsajūta, laipnība, arī nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
slodze Regulāri, arī kādā laikposmā veicamo darbu, darbību, uzdevumu u. tml. kopums.
policijas reģistrs reģistrs, kas satur informāciju par personām, kas izdarījušas noziegumu vai turētas aizdomās par to.
izreklamēt Reklamējot padarīt plaši pazīstamu, labi zināmu.
sareklamēt Reklamēt (parasti daudz, arī pārmērīgi); izreklamēt.
ticība Reliģijas virziens, arī konfesija.
ordinācija Reliģiska ceremonija – garīdznieka iesvētīšana amatā.
dievkalpojums Reliģiska ceremonija (parasti baznīcā) par godu Dievam garīdznieka vadībā.
lūgšana Reliģiska darbība, kurā vēršas pie Dieva vai svētajiem ar kādu lūgumu, vajadzību, arī pateicību; šādā darbībā izmantojamais teksts.
svētnīca Reliģiska kulta celtne, telpa, arī vieta; templis, baznīca, dievnams.
maniheisms Reliģiska mācība (radās 3. gs. Tuvajos Austrumos), kuras pamatā ir uzskats par pastāvošo konfliktu starp garīgajiem (gaismas) spēkiem un ļaunajiem (tumsas) spēkiem.
misija Reliģiska organizācija kristietības izplatīšanai un labdarības veikšanai.
svētums Reliģiskās norisēs lietojams priekšmets, ar reliģiskām norisēm saistīta darbība; arī ar Dieva atklāsmi saistīta parādība.
tantrisms Reliģiski filozofiska mācība (Indijā, arī citās Austrumu zemēs), kas saistīta ar sievišķo dievību kultu, mistiski ezoteriskiem rituāliem.
mūnisti Reliģisks novirziens (dibināts 1954. g.), kura mācībā apvienoti kristietības un daoisma priekšstati, kā arī liela nozīme piešķirta laulības institūtam; Unifikātu (Apvienošanās) baznīca.
vēders Resnākā, platākā, arī visvairāk uz sāniem apaļiski izvirzītā (priekšmeta) daļa; vidusdaļa (priekšmetam), kas (parasti) ir resnākā, platākā daļa.
resnītis Resns (parasti maza auguma) cilvēks; arī resns dzīvnieks.
šķidrs Rets, arī kluss (parasti par aplausiem).
grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un citās barības vielām nabadzīgās un slapjās augsnēs; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
izretušēt Retušējot izlabot (attēlu), padarīt skaidrākas kontūras (attēlā).
vizitācija Revīzija (baznīcās, draudzēs vai garīgo bruņinieku ordeņu pilīs); arī garīdznieku pārbaude.
gals Rezultātā, arī beidzot, beigās.
pieradums Rezultāts --> pierast (2); atkarība.
samulsums Rezultāts --> samulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, mērķtiecīgas rīcības, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības sajūta.
treliņi Režģveida nožogojums (piem., kāpņu malā, ap balkonu); režģis; arī reliņi.
palīdzība Rīcība, darbība, lai palīdzētu (kādam), sniegtu atbalstu, arī lai (kas) tiktu paveikts, padarīts.
pārestība Rīcība, kas izraisa ciešanas, aizskarot (kāda, piem., sociāli zemākstāvoša, arī fiziski vājāka) pašcieņu, intereses u. tml.
neizdarība Rīcība, kurā izpaužas izveicības trūkums, gausums, arī nemākulība.
demaršs Rīcība, pasākums (diplomātijā, politikā), arī pretrīcība kāda notikuma sakarā.
badmira Rijīgs, negausīgs cilvēks, arī dzīvnieks.
ierīt Rijot ievirzīt (piem., barības vadā); norīt.
norīt Rijot ievirzīt barības vadā.
izrīkot Rīkojot panākt, ka (kas) tiek izdarīts.
iespītēt Rīkoties (kā), izdarīt (ko) par spīti (kādam).
lietot Rīkoties (piem., ar materiālu, izejvielu) mērķtiecīgi, gūstot labumu; izmantot (piem., darbarīku, iekārtu, darba metodi).
ķert karstu rīkoties neapdomīgi, arī neapvaldīti.
strēbt karstu (putru) rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
uzupurēties Rīkoties pašaizliedzīgi, uzņemoties veltīt savus spēkus, dzīvi, arī dzīvību kā labā, kāda mērķa dēļ; upurēties.
upurēties Rīkoties pašaizliedzīgi, veltot visus savus spēkus, laiku, arī dzīvi kā labā, kāda mērķa dēļ.
noslēpt (visus) galus ūdenī rīkoties tā, lai nevarētu atrast nekādus pierādījumu par izdarīto pārkāpumu, noziegumu.
uzdarboties Rīkoties, darboties, parasti pārspīlēti aktīvi, arī nevajadzīgi.
riskēt Rīkoties, darīt (ko), pakļaujot sevi iespējamām briesmām, zaudējumam, neveiksmei.
racionalizēt Rīkoties, lai padarītu (ko) efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
stāties Rīkoties, lūgt, iesniedzot dokumentus u. tml., lai tiktu pieņemts, iesaistīts (darbā, amatā, kādās attiecībās), arī lai kļūtu par (organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni.
šiverēties Rīkoties, rosīties, veikli, izmanīgi darboties; arī saimniekot.
ērmoties Rīkoties, uzvesties savādi, neparasti, jocīgi; arī muļķoties, jokoties.
mīstīklas Rīks (linu, arī kaņepāju) stiebru salauzīšanai.
slota Rīks (piem., telpu, pagalmu, ielu) slaucīšanai – vienādā virzienā sakārtotu, samērā tievu zaru, arī stiebru saišķis, kurā (parasti) ir iestiprināts kāts.
pletne Rīks pēršanai – pie īsa kāta piestiprinātas ādas, auklu, arī metāla, parasti savītas, sloksnes.
trinams Rīks, arī ierīce (kā) asināšanai; asināmais.
siets Rīks, ierīce, arī ierīces daļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) sīkākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
verķis Rīks, instruments, arī detaļa.
pātaga Rīks, parasti dzīvnieku skubināšanai, arī pēršanai – kāts ar tam piestiprinātu auklu, siksnu u. tml.
uzrikšot Rikšojot, rikšiem uzskriet, arī uzskriet.
stīpa Riņķveida, lokveida, arī slokšņveida priekšmets, ko izmanto, piem., (kā) nostiprināšanai, piestiprināšanai, arī rotāšanai.
vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par ko); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par ko); būt tādam, kurā kas norisinās ļoti intensīvi, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
avantūra Riskants, neprātīgs, bieži arī negodīgs pasākums, kura rezultāti atkarīgi no nejaušības.
iet Ritēt, paiet (par laiku, laika posmu, arī par mūžu, mūža posmu).
plest Ritināt, arī locīt vaļā, klāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
ieritināt Ritinot ielocīt, arī ieveidot (uz iekšu).
vijīgs Ritmisks, vienmērīgs, elastīgs, arī nesteidzīgs (par kustībām).
sastrēgt Rodoties grūtībām, traucējumiem, tikt (parasti ievērojami) kavētam, arī pārtrauktam (par darbiem, darbībām).
svārpsts Rokas darbarīks caurumu urbšanai.
svīķurbis Rokas darbarīks noteikta diametra caurumu urbšanai koksnē.
parakt Rokot izveidot, arī novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
atrakt Rokot padarīt pieejamu, brīvu (piem., ko aizbērtu, apbērtu); rokot uziet.
parakties Rokoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
grafoloģija Rokraksta pētīšana, piem., lai noteiktu sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli.
lāpstiņa Roku darbarīks – plātne ar paīsu kātu (dažādiem darbiem).
kulstīkla Roku darbarīks linu šķiedru attīrīšanai no spaļiem.
sirpis Roku darbarīks, piem., labības, zāles griešanai – rokturī iestiprināts, puslokā izliekts asmens ar sašaurinātu galu.
triforijs Romānikā, gotikā – trīsdaļīgs arkveida logs vai aila, arī trīsdaļīga arkāde starp baznīcas galveno un sānu jomu.
šiverīgs Rosīgs, darbīgs, izdarīgs.
iedvesmot Rosināt (radoša darba darītāju).
vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
sakūdīt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties.
samusināt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties; sakūdīt.
sakūdīt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies rīkoties, darboties.
izrotāt Rotājot padarīt skaistāku, greznāku (ar ornamentiem, rotaslietām u. tml.); izgreznot.
meņģēties Rotaļāties; arī jokoties, draiskoties.
veltnis Rotējošs cilindrveida priekšmets, kura garums ir lielāks par diametru, piemēram, (kā) gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai; ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements.
ritēt Rotējot pārvietoties, būt rotācijas kustībā; arī rotēt.
gardēnija Rubiju dzimtas krūmaugs ar spīdīgām lapām un baltiem, rozei līdzīgiem, smaržīgiem ziediem, ko audzē arī kā istabas puķi.
parudens Rudens sākums; arī atvasara.
parullēt Rullējot padarīt mazliet gludāku, plānāku u. tml.
izrullēt Rullējot, veltnējot padarīt blīvu, gludu, līdzenu, izveidot vēlamo formu.
paust Runā, rakstītā tekstā darīt zināmu (ko).
bezjēdzība Runa, rīcība ar muļķīgu, arī apkaunojošu, aizskarošu raksturu.
teikties Runājot darīt zināmu (kādu faktu); sacīties (1).
sacīt Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
teikt Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
pateikt Runājot darīt zināmu (ko).
stāstīt Runājot darīt zināmu, paust, vēstīt (ko vai par ko).
sarunāties Runājot savstarpēji sazināties (parasti par diviem, arī vairākiem cilvēkiem).
sarunāt Runājot vienoties (ar kādu ko darīt).
stiept Runājot, dziedot, arī spēlējot mūzikas instrumentu, palielināt (skaņas, vārda, toņa u. tml.) ilgumu, ievērojami nemainot skaņas augstumu.
zibināt zobus runājot, smejoties u. tml., padarīt redzamus zobus.
vēderrunāšana Runāšana, runa, kurā par rezonatoriem skaņu veidošanā izmanto galvenokārt rīkli, barības vadu, diafragmu.
pelt Runāt (par kādu, arī par ko) nievīgi, neatzinīgi, to nosodot, kritizējot.
žvadzēt Runāt (parasti apnicīgi, vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku).
žvadzināt Runāt (parasti apnicīgi, vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku).
žvarkstēt Runāt (parasti apnicīgi, vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku).
asināt mēli runāt asprātības, arī zoboties.
murgot Runāt ko neloģisku, arī nepieņemamu.
jaukties pa vidu runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
maisīties pa vidu runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
jokot Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus.
glaudīt pa spalvai runāt, darīt kādam pa prātam, izdabāt.
ķērkt Runāt, kliegt, arī dziedāt skaļā, griezīgā balsī.
vārīties Runāt, parasti daudz, ātri, arī aplam, nevajadzīgi.
mēļot Runāt, pļāpāt; arī tenkot, melst.
melst niekus runāt, stāstīt ko nenozīmīgu, mazsvarīgu.
melst Runāt, stāstīt nepārbaudītas ziņas, baumas; arī pļāpāt.
klukstēt Runāt, stāstīt; arī paklusām paust savu neapmierinātību.
teksts Runātu vai rakstītu izteikumu virkne, kas veido sakarīgu veselumu.
aprūpe Rūpes, gādība (par slimu, vientuļu, nevarīgu u. tml. cilvēku); apkopšana, apkalpošana.
posts Rūpes, raizes, arī nepatikšanas.
aprūpēt Rūpēties (par kādu); apkopt, arī apkalpot (kādu).
pagādāt Rūpēties un panākt, ka (kāds) dabū, iegūst (ko nepieciešamu); arī iegādāties, pagatavot.
sakopt Rūpēties, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas, arī apģērbs) ir, parasti pilnīgi, tīrs, kārtīgs.
(uz)turēt kārtībā Rūpēties, lai (piem., darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
turēt kārtībā Rūpēties, lai (piem., darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
uzņemt Rūpēties, lai (piemēram, viesis) tiktu nodrošināts ar visu nepieciešamo, arī (kur) izmitināts.
uzokšķerēt Rūpīgi meklējot, atrast; ar dažādiem (arī slepeniem) paņēmieniem izdibināt.
sargāt kā aci pierē rūpīgi sargāt, arī saudzēt.
studēt Rūpīgi, sistemātiski iepazīt, apgūt, arī pētīt (ko).
skrupulozs Rūpīgs, precīzs; arī pedantisks, sīkumains.
zariņbarība Rupjā lopbarība – lapu koku, skuju koku un krūmu sīkie zari un atvases.
tilpumaina barība rupjā lopbarība.
barbarisms Rupjība, brutalitāte, arī kultūras trūkums.
barbars Rupjš, brutāls, arī nekulturāls cilvēks.
mežonis Rupjš, nežēlīgs cilvēks; arī barbars.
mežonīgs Rupjš, nežēlīgs; arī barbarisks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
brutāls Rupjš, varmācīgs, arī nežēlīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
būvindustrija Rūpniecības nozare, kas ražo būvmateriālus, ēku daļas, arī ēkas.
sarušināt Rušinot padarīt (ko) viscaur irdenu.
parušināt Rušinot padarīt mazliet irdenāku.
sarušināt Rušinot savirzīt (kur, arī kopā, kādā kopumā, veidojumā).
dzīvokļu īpašnieku sabiedrība sabiedrība, kas tiek reģistrēta namīpašuma (parasti privatizētu daudzdzīvokļu ēkas) pārvaldīšanai, kā arī līgumu slēgšanai ar uzņēmumiem, kuri nodrošina ēku ar komunāliem pakalpojumiem.
zemniecība Sabiedrības kārta, kuras pamatnodarbošanās ir lauksaimniecība; arī zemnieku kopums (kādā zemē, valstī, teritorijā).
spēja Sabiedrības nodrošināts stāvoklis (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko darīt, veikt.
kultūra Sabiedrības un cilvēka radītais materiālo un garīgo vērtību kopums; šo vērtību kopums, kas saistīts ar kādu laikmetu, tautu.
nometne Sabiedriski politisks grupējums, arī sabiedriski politisks virziens.
sačammāt Sabojāt, izbojāt, padarīt nebaudāmu.
sagandēt Sabojāt, padarīt slimu.
saniķoties Sabojāties, arī sākt darboties, funkcionēt ar traucējumiem.
saņurcīt Saburzīt, arī burzot saspaidīt.
sacīt priekšā sacīt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž; ieteikt kādam, piem., ideju, darbību, rīcību.
sadomāties Sadomāt (piem., ko darīt), iecerēt, izfantazēt (ko).
savākt Sadzīt, arī novietot (vairākus, daudzus dzīvniekus kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
notikums Sadzīvisks atgadījums; arī negadījums.
sadzejot Safantazēt; arī samelot.
kost kaulā sagādāt ciešanas, arī zaudējumus; kaitēt, būt nepatīkami sajūtamam.
sarūpēt Sagādāt, arī nodrošināt (ko).
sarūpēt Sagādāt, arī sagatavot (ko).
ievākt Sagādāt, uzkrāt barību – par dzīvniekiem.
saņemt Sagaidīt, izejot pretī, sasveicinoties, arī sagaidīt un uzņemt (ciemiņu, atnācēju u. tml.).
savīkšt Sagatavot (norisi, darbību u. tml.); arī sagādāt (1), sarūpēt (ko).
organizēt Sagatavot, sarīkot (piem., pasākumu).
sagatavot stundu sagatavoties, arī gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
gatavot stundu sagatavoties, arī gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
ietaisīties Sagatavoties, iesākt (ko darīt); iztaisīties.
sagāzties kaudzē sagāzties citam uz cita, arī cieši citam pie cita.
sakrist kaudzē sagāzties citam uz cita, arī cieši citam pie cita.
sagāzt kaudzē sagāzties citam uz cita, arī cieši citam pie cita.
sakrāt Saglabājot, neizlietojot, nepārveidojot u. tml. (ko pakāpeniski saņemtu, iegūtu u. tml.), panākt, arī pieļaut, ka (tā) daudzums pakāpeniski palielinās.
sasukāt Saglaust, sakārtot ar ķemmi, suku (matus, arī bārdu, ūsas).
piegriezt Sagriezt (materiālu), lai izveidotu apģērba, arī apavu detaļas.
uzgriezt Sagriezt (pārtikas produktu, piemēram, desu, sieru, augli) šķēlēs, gabalos u. tml. un novietot (šķēles, gabalus u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur).
izģērbties Saģērbties (kā); arī pārģērbties, lai nevarētu pazīt.
iztaisīties Saģērbties, arī izturēties (līdzīgi kam).
sakars Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība; sakarība.
lielsaimniecība Saimniecība ar lielu zemes platību, arī ar lielāka apjoma lauksaimniecisku ražošanu.
šķūnis Saimniecības celtne lopbarības, malkas, darbarīku u. tml. glabāšanai.
grāmatvedība Saimnieciskās darbības finanšu uzskaites sistēma (visu darījumu sistemātiska iegrāmatošana un apkopošana).
rēķinvedība Saimniecisko darījumu reģistrēšana, iegrāmatošana, norēķinu operāciju uzskaite.
pekele Sainis, nesamais; arī lieta.
vai Saista ar partikulu "vai" ievadīta jautājuma teikuma neatkarīgas daļas, norādot, ka jautātājs šaubās par tajās minēto.
ka Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu).
ka Saista salikta teikuma daļu ar cēloņa apstākļa palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto apstākļa vārdu).
ka Saista salikta teikuma daļu ar izteicēja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu).
ka Saista salikta teikuma daļu ar mēra apstākļa vai veida apstākļa palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto apstākļa vārdu).
lai Saista salikta teikuma daļu ar nolūka, cēloņa vai veida apstākļa palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu).
ka Saista salikta teikuma daļu ar seku palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto apstākļa vārdu vai apstākļa vārdu kopā ar citiem vārdiem).
ka Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai papildinātāja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu).
vai Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai papildinātāja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu).
taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, salikta sakārtojuma teikuma komponentus, kā arī patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; tomēr.
šūt Saistīt (kopā) ar adatā ievērtu pavedienu; šādā veidā gatavot (piem., apģērbu), arī veikt (tā) apdari.
kalt važās saistīt ar važām, padarīt nebrīvu.
aprobežot Saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību vai tās izpausmi); ierobežot.
jūgties Saistīt sevi (pie transportlīdzekļa, darbarīka) vai satvert (to) vilkšanai (par cilvēku).
aicināt Saistīt, valdzināt, rosinot ko darīt.
vīties Saistīties, arī būt secīgam (noteiktā veidā) – piem., par domām, teksta sastāvdaļām; risināties secīgi, arī raiti (par runu).
vīties Saistīties, savienoties, arī secīgi mainīties.
termināls Saistīts ar (kā) robežu, arī ar (piem., norises, stāvokļa) galējo pakāpi, beigām.
serozs Saistīts ar apvalku, kas izklāj mugurkaulnieku (arī cilvēku) ķermeņa dobumus un apņem iekšējos orgānus.
garīgs Saistīts ar apziņu, domāšanu, arī cilvēka psihi un morāli.
autobiogrāfisks Saistīts ar autora dzīvi, arī autobiogrāfiju.
morāls Saistīts ar cilvēka garīgo dzīvi.
morālisks Saistīts ar cilvēka garīgo pasauli; morāls (2).
sociāls Saistīts ar cilvēku dzīvi un attiecībām sabiedrībā, tām raksturīgs; arī sabiedrisks (1).
klerikāls Saistīts ar garīdzniecību, arī klerikālismu.
kontemplatīvs Saistīts ar garīgumu, Dieva klātbūtni; apcerīgs, vērojošs.
histērisks Saistīts ar histēriju, tai raksturīgs; arī tāds (cilvēks), kam piemīt kaprīzes, nenosvērtība, untumi.
praktisks Saistīts ar iemaņu, prasmju iegūšanu mācību, arī darba procesā.
vecmodīgs Saistīts ar kādu no pagājušo laikposmu modēm, tai raksturīgs; nemoderns; arī veclaicīgs.
praktisks Saistīts ar kādu noteiktu (dzīves, sadzīves u. tml.) reālo vajadzību, prasību apmierināšanu, arī ar kādu, parasti ikdienišķu, darbību veikšanu.
kancelejisks Saistīts ar kanceleju, tai raksturīgs; arī formāls, birokrātisks.
labdarīgs Saistīts ar labdarību, tai raksturīgs; filantropisks.
briesmīgs Saistīts ar ļaunumu, briesmām, bailēm, arī lielām grūtībām.
noziedzīgs Saistīts ar nozieguma izdarīšanu.
konditoreja Saistīts ar pārtikas rūpniecības nozari, kura šādus izstrādājumus ražo, arī šai nozarei raksturīgs.
praktisks Saistīts ar praksi, arī ar kādas zinātnes nozares teorētisko atziņu izmantošanu praksē.
reimatisks Saistīts ar reimatismu, tam raksturīgs; arī tāds, ko izraisījis reimatisms.
kosmētisks Saistīts ar sejas, ķermeņa izskatu, arī ar skaistumkopšanu.
senlaiki Saistīts ar seniem laikiem, arī senatni; senatnei raksturīgs.
šāpavasara Saistīts ar šā gada pavasari, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šā gada pavasarī.
etnogrāfisks Saistīts ar tautas, etniskās grupas materiālo un garīgo kultūru.
vāci Saistīts ar Vāciju, tās karaspēku (piem., Pirmajā pasaules karā, arī nacistiskās Vācijas laikā).
žņaugs Saite, arī gumijas caurule, ko stingri savelk ap ekstremitāti, saspiežot asinsvadu (parasti, lai apturētu asiņošanu).
piesaitēt Saitējot piesaistīt, padarīt nekustīgu (ko).
šņorēt Saitēt, siet, parasti ar auklu, saiti (parasti apavus, arī apģērbu).
mikslis Sajaukums, maisījums, arī (kā) kombinācija.
apgurt Sajust pagurumu, spēka trūkumu; arī pazaudēt sparu, enerģiju.
izsalkums Sajūta, kas rodas, ja kādu laiku nav uzņemta barība.
vilks ar ārā! saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
Ak (tu) dieviņ! saka izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, izbailēs u. tml.
Prātiņ, nāc mājā! saka lielā izbrīnā, nesapratnē, arī neatzīstot, nosodot kādu par muļķību.
Prātiņ, nāc mājās! saka lielā izbrīnā, nesapratnē, arī neatzīstot, nosodot kādu par muļķību.
(kāds) nelabais dīdīja saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
velns saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
(kāds) velns dīdīja Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
jods (viņu) zina saka neziņā, neizpratnē, arī paužot neapmierinātību.
kā (nu) kurš saka norādot, ka katrs var rīkoties, darīt citādāk.
ko tur tik daudz saka norādot, ka nav nozīmes, vajadzības (ko darīt).
spējīgs uz visu Saka par (ko), kas ir spējīgs izdarīt iespējami labāko.
galva kā poga saka par apaļu, gludu, arī mazu galvu.
par šauru saka par apģērbu, arī apaviem, ko nav iespējams uzvilkt, vai kas pārāk cieši apņem ķermeni, tā daļas.
elkoņi spīd saka par apģērbu, kam nodiluši, izdiluši, arī caurumaini elkoņi, ceļgali.
ceļgali spīd saka par apģērbu, kam nodiluši, izdiluši, arī caurumaini elkoņi, ceļgali.
stingrs mugurkauls saka par cilvēku, kam (kādā jautājumā) ir noteikts, nemainīgs uzskats, viedoklis un kurš to nemaina atkarībā no apstākļiem.
dzimis laimes krekliņā saka par cilvēku, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
kā suns saka par cilvēku, kas dara ko grūtu, smagu, arī sajūt ko nevēlamu, ir pakļauts kam nevēlamam.
mute līdz ausīm Saka par cilvēku, kas daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
gatavais putnu biedēklis saka par cilvēku, kas ir nepiemēroti ģērbies, izskatās neglīti, arī dīvaini.
spējīgs uz visu Saka par cilvēku, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti kaitīgu, nevēlamu.
pati uzmanība saka par cilvēku, kas ko ļoti uzmanīgi vēro, klausās u. tml., arī kas izturas laipni, pakalpīgi (pret kādu).
kā lauva saka par cilvēku, kas ļoti drosmīgi, bezbailīgi, arī enerģiski ko dara.
muld kā pa ķešu saka par cilvēku, kas runā daudz un bezjēdzīgi, nesakarīgi.
vilks avju drānās saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
vilks avju drēbēs saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
peras kā vista pa pakulām saka par cilvēku, kuram neveicas darbs; arī par neveiklu cilvēku.
tīras rokas saka par cilvēku, kurš ir bijis godīgs, nav darījis neko sliktu.
gaisā pasists saka par dīvainu, arī vieglprātīgu, nenopietnu cilvēku.
gaisā parauts saka par dīvainu, arī vieglprātīgu, nenopietnu cilvēku.
nav visi mājās (kādam) saka par garīgi slimu cilvēku vai cilvēku, ko uzskata par garīgi slimu.
ragi dūņās saka par kādu, kurš ir tādā stāvoklī, ka neko nespēj izdarīt.
ragi sūnās saka par kādu, kurš ir tādā stāvoklī, ka neko nespēj izdarīt.
uz zaķa saka par kaut ko nekārtīgi, nevīžīgi, arī nepilnīgi veiktu, arī ko nepamatotu, nejaušu u. tml.
kā ūdeni mutē ieņēmis saka par klusējošu, arī ļoti nerunīgu cilvēku.
Ir (pilnīgi, galīgi) garām! saka par ko (pilnīgi) nepieņemamu, neizdevušos, arī aplamu, nepareizu.
sunim jāsmejas saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
zirgam jāsmejas saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
(kā) slazda valgs saka par ko ļoti nevēlamu, arī bīstamu.
pilnīgā nejēgā saka par ko ļoti sliktu, neizdevušos, arī ko bezjēdzīgu, neloģisku.
galīgā nejēgā saka par ko ļoti sliktu, neizdevušos, arī ko bezjēdzīgu, neloģisku.
liela muiža saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu.
kā (veca) beka saka par ko neizskatīgu, arī mazkustīgu.
Sīka vienība! saka par ko nenozīmīgu, nesvarīgu, nebūtisku.
tas nav itin nekas saka par ko nesvarīgu, nenozīmīgu.
tas nav (it, itin) nekas saka par ko nesvarīgu, nenozīmīgu.
uzspraust uz naglas saka par ko tādu, kas kādreiz bija svarīgs (piem., dokuments), bet tagad pilnīgi zaudējis savu nozīmi.
uzspraust uz nagliņas saka par ko tādu, kas kādreiz bija svarīgs (piem., dokuments), bet tagad pilnīgi zaudējis savu nozīmi.
(viss) mirdz un laistās saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
(viss) spīd un laistās saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
no Mozus laikiem saka par ko, kas ir ļoti sens, arī vecs.
noasa šķirsts saka par lielu, milzīgu, ļaužu pārpildītu telpu; arī par vienīgo patvēruma vietu.
nevar ne soli (pa)spert saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nevar ne kāju (pa)spert saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nav kur kāju (pa)spert saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nav kur kāju likt saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nav kur soli (pa)spert saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nav kur soli (no)likt saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
kā no laivas izmests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
kā no laivas izsviests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
(no) baltās ķēves trešā augumā saka par ļoti tālu vai arī nedrošu radniecību.
(no) baltās ķēves piektā augumā saka par ļoti tālu vai arī nedrošu radniecību.
(no) baltās ķēves septītā augumā saka par ļoti tālu vai arī nedrošu radniecību.
(no) baltās ķēves devītā augumā saka par ļoti tālu vai arī nedrošu radniecību.
velna pulveris saka par ļoti uzņēmīgu, enerģisku, izdarīgu, arī stipru cilvēku.
kā caur žogu izrauts saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
kā no (modes) žurnāla izkāpis saka par moderni, arī dārgi ģērbtu cilvēku.
mucā audzis, pa spundi barots saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt.
kā mucā audzis saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt.
(kā) slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku, raksturojot tā nožēlojamo stāvokli, izskatu.
kā no žurnāla vāka nokāpis saka par nevainojami, arī moderni ģērbtu cilvēku.
aci pret aci, zobu pret zobu saka par principu atdarīt, atriebt pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
acs pret aci, zobs pret zobu saka par principu atdarīt, atriebt pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
bērna prātā saka par psihiski aprobežotu, arī par naivu, ne visai gudru cilvēku.
saule ar zobiem saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti ziemā, agrā pavasarī).
pamats zūd zem kājām saka par situāciju, kad zūd garīgais līdzsvars, stabilitāte, kad pārņem izmisums.
sīksts kā krams saka par spēcīgu, izturīgu cilvēku, arī par cilvēku ar nelokāmu raksturu.
vārās kā raganu katls Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
vārās kā elles katls Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
vārās kā raganu katlā Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
vārās kā elles katlā Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
smaida kā pilns mēness saka par tādu, kam ir plats, arī labsirdīgs smaids, kas ir laimīgs, apmierināts.
smaida kā maija mēness saka par tādu, kam ir plats, arī labsirdīgs smaids, kas ir laimīgs, apmierināts.
noskrējies kā suns saka par tādu, kas skrienot, staigājot ir ļoti noguris, piekusis, arī nopūlējies.
izsprāgst kā korķis saka par tādu, kas strauji izvirzās (no kurienes), arī par tādu, kas tiek izstumts, izmests (no kurienes).
(ir) uz sirds saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt.
likteņa pirksts saka par to, ko it kā var uzskatīt par likumsakarīgu un nenovēršamu pārdabisku spēku iedarbību.
dzīvais mironis saka par vāju, arī garīgi inertu cilvēku.
(Lai viņam) vieglas smiltis! saka, apbedījot mirušo, arī pieminot to.
laiks visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
gadi visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
dzīve visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
Dots pret dotu! saka, atriebjot nodarīto vai atlīdzinot labu ar labu.
ko tur (var) darīt saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
ko lai dara saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
ko (tu) padarīsi saka, atzīstot nespēju ko izdarīt, panākt.
Es tev (arī viņam, jums u. tml.) parādīšu! saka, draudot kādu pārmācīt, atdarīt kādam.
uz priekšu vai atpakaļ saka, ja (kā) starpība, atsķirība ir maznozīmīga, mazsvarīga.
jumts aizbraucis saka, ja (kāds) kļuvis nesaprātīgs, psihiski nevesels, garīgi nelīdzsvarots.
stingra roka saka, ja (kāds) rīkojas stingri, nepiekāpīgi, noteikti, arī nežēlīgi.
ar stingru roku saka, ja (kāds) rīkojas stingri, nepiekāpīgi, noteikti, arī nežēlīgi.
nolaižas rokas saka, ja (kāds) vairs nespēj, vai nav vairs vēlēšanās (ko) darīt, rīkoties.
ko (tas) līdz saka, ja (kas) nepalīdz, arī neietekmē.
(dūc) kā bišu stropā saka, ja (kur) ir liels troksnis, kas rodas daudziem cilvēkiem sarunājoties, arī ja ir liela kustība, rosība.
galva sāk pampt saka, ja bijusi liela garīga piepūle, slodze.
lokana mēle saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
vaļīga mēle saka, ja cilvēks ir runīgs; arī nevajadzīgi daudz runā, izpaužot ko lieku.
juceklis galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
putra galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi, loģiski domāt, spriest.
viegla roka saka, ja cilvēks viegli, bez piepūles, arī bez apdomāšanās ko dara.
kā pie Bābeles (torņa) saka, ja ir liela burzma, troksnis, ja daudzi runā reizē, arī dažādās valodās.
vēders pie mugurkaula pielipis saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
vēders pie mugurkaula pieaudzis saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
vēders pie mugurkaula pierāvies saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
vēders raujas čokurā saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
vēders raujas pie ribām saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
sirdsapziņa moka (arī tirda, urda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
ne gailis pakaļ nedziedās saka, ja ir pārliecināts, ka neviens neko neuzzinās (par kādu rīcību, nodarījumu).
strīpa pāri saka, ja izbeidz (ko), ja izbeidzas, arī tiek pārtraukts (kas).
svītra pāri saka, ja izbeidz (ko), ja izbeidzas, arī tiek pārtraukts (kas).
vilka kauls mugurā saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
niez rokas saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
rokas niez saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
niez pirksti saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
niez nagi saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
nauda neturas (kabatā) saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu.
runāt pilnā mutē saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
būt uz lūpām (kādam) saka, ja kāds grib ko teikt, bet kaut kas kavē to darīt.
netīra sirdsapziņa saka, ja kāds ir izdarījis ko ļaunprātīgu, noziedzīgu.
rokas nav tīras saka, ja kāds ir izdarījis ko sliktu, noziedzīgu.
kā jērs saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt, ko grib.
kā jēriņš saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt, ko grib.
būt pa plecam saka, ja kāds ir spējīgs, ja kādam ir pietiekama prasme ko darīt, veikt.
rotaļājas kā kaķis ar peli saka, ja kāds izturas pret kādu ļoti nevērīgi, arī cietsirdīgi, nežēlīgi.
ka prieks saka, ja kāds ko ir (ļoti) labi veicis, izdarījis.
roka neceļas saka, ja kāds ko nespēj vai nevēlas darīt.
mācas virsū kā miegs saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
pirksti deg saka, ja kāds ļoti vēlas ko darīt.
pirksti niez saka, ja kāds ļoti vēlas ko darīt.
palikt ēnā saka, ja kāds nepelnīti ir palicis nepamanīts, neievērots, arī nenovērtēts.
kā mežā saka, ja kāds nespēj orientēties, arī nezina, ko iesākt.
kā (bites) (sa)dzelts saka, ja kāds pēkšņi strauji, neapvaldīti uzlec kājās; arī ja kāds uztraukti, neapvaldīti sāk darīt (ko).
mīksta mēle Saka, ja kāds runā iztapīgi, glaimojoši, arī lišķīgi.
balss raustās saka, ja kāds runā neskaidri, arī ar pārtraukumiem (parasti aiz uztraukuma).
ar vienu spalvas vilcienu saka, ja kas ātri tiek izlemts, arī veikts, parakstot (ko), uzrakstot (piem., dokumentu) u. tml.
lai būtu, kur būdams saka, ja kas attiecināms uz kādu neatkarīgi no tā atrašanās vietas, prombūtnes u. tml.
vilciens (jau, ir) aizgājis Saka, ja kas ir nokavēts, arī nav laikus izdarīts.
gulēt uz (kāda) sirdsapziņas saka, ja kas izraisa nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par pārkāpumu, noziegumu, arī ko nepaveiktu).
palikt pusceļā saka, ja kas netiek izdarīts, paveikts līdz galam.
palikt pusratā saka, ja kas netiek izdarīts, paveikts līdz galam.
(kā) no gaisa (krīt, birst u. tml.) saka, ja kas notiek pēkšņi, negaidīti, arī viegli, bez darba, piepūles.
par labu kādam saka, ja kas notiek vai tiek darīts kāda interesēs.
aug kā sēnes pēc lietus saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā.
iet vaļā saka, ja kas sākas, arī ja kas strauji noris.
par zīmi saka, ja kas tiek darīts kā apstiprinājums (kam), norādījums (uz ko).
ķeksīša dēļ saka, ja kas tiek darīts, tikai lai ievērotu formālas prasības.
nāk kā pa reni saka, ja kas tiek iegūts lielā daudzumā, arī bez pūlēm.
rokas par īsām saka, ja kaut kas nav pa spēkam, ja kāds ko nespēj izdarīt.
pakausis kūp saka, ja ko dara ar lielu garīgu vai fizisku piepūli.
galva kūp saka, ja ko dara ar ļoti lielu garīgu piepūli.
sirds saka saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī ja ir kāda priekšnojauta.
pārmaiņas dēļ saka, ja ko vienveidīgu, arī pierastu, apnikušu aizstāj ar ko citu.
pārmaiņas pēc saka, ja ko vienveidīgu, arī pierastu, apnikušu aizstāj ar ko citu.
pudu sāls apēdis saka, ja kopā (kas) darīts ilgāku laiku.
mugura kūp saka, ja mugura ir sakarsusi, arī mitra (piem., no intensīva darba).
ne domas saka, ja nav iespējams, nav vēlēšanās (ko darīt).
nav (vairs) iekšā saka, ja nav spēka, uzņēmības (ko darīt).
nav nekāda gala saka, ja nav vēlamā rezultāta, ja nav nekādas nozīmes ko darīt; saka, ja nav nekādas jēgas, nekāda labuma.
nav (nekāda) gaisa saka, ja nav vēlamo apstākļu, ja nav jēgas kaut ko sākt, darīt.
nav nozīmes saka, ja nav vērts (ko darīt).
kā to lai saka saka, ja nezina, kā izteikt savu domu, arī ja nevēlas ko paust tieši, atklāti.
cik zināms saka, ja par ko ir tikai aptuvena, arī daļēja informācija.
nevar zināt saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piem., ko darīt, kā izturēties).
rokas nolaižas saka, ja pārņem bezcerība, kad vairs nav vēlēšanās ko darīt.
sirds pielīst saka, ja pārņem pozitīvas, arī negatīvas jūtas.
seja satumst saka, ja sejā parādās drūma, noraidoša, īgna, arī dusmu izteiksme.
tīra sirdsapziņa saka, ja viss ir darīts godīgi.
lai maksā ko maksādams saka, ka darīs (ko) katrā ziņā, izmantojot visas iespējas.
Liecies mierā! saka, lai (kāds) pārstāj (ko) darīt.
nav (nekāds) joks saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
nav joka lieta saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
Stāvi pie ratiem! saka, neiecietīgi noraidot kāda līdzdalību, apsaucot, liekot klusēt, prasot neiejaukties citu darīšanās.
vēl (jo) vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu.
jo vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu.
pat vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu.
ko tur saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
kas tur Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
Ko tur! Ko tur tik daudz saka, norādot, ka nav nozīmes, vajadzības (piem., ko darīt).
lai tur vai kas saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
Uz veselību! saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu).
Uz veselībām! saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu).
rokas nenokritīs saka, pamudinot kādu ko izdarīt.
Ak Dievs! saka, paužot izbrīnu, pārsteigumu, arī satraukumu, izbailes u. tml.
ko iedomājies saka, paužot nicīgu attieksmi, arī izbrīnu.
Ko domā! saka, paužot nicīgu attieksmi, arī izbrīnu.
ko domājies saka, paužot nicīgu attieksmi, arī izbrīnu.
vilks ar viņu saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, ko.
vilks ar to saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, ko.
Turi muti! saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem.
Dievs palīdz! saka, sveicinot kādu, kas strādā, arī vēlot veiksmi darbā.
asociācija Sakarība, kas veidojas starp priekšstatiem uz saskares, līdzības vai pretstata pamata.
korelācija Sakarība, savstarpēja atbilstība (starp priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
jēdzīgs Sakarīgs, saprotams.
radniecība Sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piem., starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām) vai kuriem šāds sakars radies laulībā, arī izveidojoties svainībai.
pakārtojums Sakars starp neatkarīgu komponentu (vārdu vai teikuma daļu) un atkarīgu komponentu (vārdu vai teikuma daļu).
piekarsēt Sakarsēt (piemēram, ūdeni) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
siltumstarojums Sakarsētu ķermeņu elektromagnētiskais starojums, kura spektrs un intensitāte ir atkarīga tikai no ķermeņa temperatūras.
degt Sakarst (mitrumā) – par sieru, zaļbarību, nopļautu zāli u. tml.
nokaist Sakarst tā, ka kļūst sarkans, arī balts; ļoti sakarst.
salikt Sakārtot, savirknēt (piem., vārdus teikumā); arī sacerēt.
aizvērties Sakļauties, aizdarīties.
sūcējsakne Saknes daļa, ar ko augs sūc barībai nepieciešamās vielas.
sulīgā barība sakņaugi, skābbarība u. tml.
turēties Sakopojot spēkus, arī cīnoties, pārvarēt grūtības; pretoties, nepadoties grūtībām, šķēršļiem.
piespiesties Sakopot spēkus, enerģiju, lai piespiestu sevi (ko izdarīt, pabeigt u. tml.).
sakoncentrēt Sakopot, parasti pilnīgi, sakrāt, arī novietot (piem., vienā un tai pašā vietā, sistēmā).
ievadīt Sākot mācīt (ko), iepazīstinot (ar ko jaunu), padarīt (to) saprotamu, zināmu u. tml.
ievalkāt Sākot valkāt, vairākkārt uzvelkot, padarīt (apavus) valkāšanai ērtus.
pirmcēlonis Sākotnējais, arī galvenais (kā) cēlonis.
uzkost Sakožot zobus ēdot, sajust mutē (ko neēdamu, arī nepatīkamu garšu).
ziedaļa Sakranraiba govs, arī govs ar sīkiem raibumiem.
sastāties Sakrāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par šķidrumu.
sakrāmēt Sakravāt, sakraut; arī sakārtot.
savilkt Sakrokot, arī sakrunkot (piem., audumu, apģērbu).
stāties Sākt (ko darīt, veikt).
iesākt Sākt (ko darīt); veikt pirmo (darbības, norises) posmu.
ņemties Sākt (ko, parasti intensīvi) darīt.
ķerties Sākt (ko) darīt, izgatavot, apstrādāt; sākt darboties (ar darbarīku, ierīci).
satumst Sākt (parasti pēkšņi) izpaust naidu, arī drūmumu (piem., par skatienu, seju).
ņemt priekšā Sākt darīt (ko).
spert pirmo soli Sākt darīt ko jaunu.
pāriet no vārdiem pie darbiem sākt darīt.
likties Sākt enerģiski darīt (kādu darbu); sākt aizrautīgi nodarboties (ar ko).
iekvēloties Sākt intensīvi izjust un izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos).
ieskanēties Sākt izpausties, kļūt dzirdamam (arī iztēlē).
iesākt Sākt pierast (ko darīt).
pieķerties Sākt risināt, sākt darīt (ko).
uzņemt Sākt runāt (par kādu tematu, arī noteiktā veidā), arī sākt dziedāt (dziesmu).
pirmizglītība Sākumizglītība, arī pirmsskolas izglītība.
atmoda Sākums aktīvai tautas masu darbībai (piem., cīnoties par nacionālu neatkarību).
vārti Sākums, arī robeža (kam).
saskalot Sakustināt (trauku) tā, ka (tajā) sakustas, arī sajaucas šķidrums.
uzsalt Sala iedarbībā izveidoties virsū (uz kā, kam, arī kur).
sabeigt Salaužot, saplēšot, nevīžīgi lietojot u. tml., padarīt nelietojamu; sabojāt.
vēdzele Saldūdens mencu dzimtas ieapaļa zivs ar sīkām zvīņām, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura, pie apakšžokļa viens garš tausteklis, pie nāsīm pa vienam īsam tausteklim un kas barību aktīvi meklē naktīs [Lota lota].
karūsu ģints saldūdens zivju ģints, kurā ietilpst arī dekoratīvās, akvārijos turamās zivis, piem., plīvurastes.
sakucis Salīcis; arī sarāvies.
saritināties Saliekt ķermeni un cieši pievilkt pie tā locekļus, arī galvu (piem., guļot, sēžot) – par cilvēkiem, dzīvniekiem; savilkt ķermeni lokos – par čūskām, tārpiem u. tml.
virsteikums Salikta pakārtota teikuma neatkarīgā daļa, no kuras ir atkarīgs palīgteikums.
palīgteikums Salikta pakārtota vai jaukta salikta teikuma atkarīgā daļa.
kopulatīvie salikteņi salikteņi no sintaktiski neatkarīgiem un vienlīdzīgiem komponentiem (piem., sālsmaize, diennakts).
polisaharīdi Saliktu ogļhidrātu grupa, kuru hidrolīzē rodas vairākas vienkāršo cukuru – monosaharīdu – molekulas (piem., ciete, celuloze, glikogēns).
salēkšķēt Salipt lēkšķes, arī kļūt, parasti ļoti, nekārtīgam, netīram (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
atalgojums Samaksa, atlīdzība (par padarīto).
peļņa Samaksa, ko saņem par padarīto darbu; šādā veidā gūtie ienākumi.
atalgot Samaksāt, atlīdzināt (par padarīto vai par pakalpojumu).
poza Samākslota, neīsta, arī maldinoša izturēšanās.
pozēt Samāksloti, arī maldinoši izturēties; izlikties.
stīvs Samākslots, arī neizteiksmīgs (piem., par runu).
noplicināt Samazināt (kā vērtību), padarīt nabadzīgu (piem., kādu kopumu).
savilkt jostu (ciešāk, stingrāk) samazināt pārtikas lietošanu; arī būt taupīgākam, ierobežot izdevumus.
sakrist Samazināties apjomā, parasti augstumā (piem., sastāvdaļu tuvināšanās, arī noārdīšanās dēļ).
sarukt Samazināties garumā, platībā, arī ilgumā.
noplakt Samazināties, arī izzust.
salūkot Sameklēt, sagādāt (ko vajadzīgu, vēlamu); arī paņemt (no kurienes).
rīkle Samērā dziļš atvērums, arī dobums.
pagarš Samērā garš; tāds, kas mazliet pārsniedz parasto, arī vajadzīgo garumu; pretstats: paīss.
ziņojums Samērā īsa publiska runa, arī tās rakstveida teksts (konferencē, sanāksmē u. tml.) ar konspektīvu faktu, pētījumu rezultātu u. tml. izklāstu.
švīksts Samērā kluss, troksnis, kas rodas, piem., ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu.
pakluss Samērā kluss; tāds, kur (arī kad) ir samērā klusas skaņas.
paklusām Samērā klusu; arī paslepus; paklusi, paklusu.
pakūtrs Samērā lēns, gauss, arī slinks.
izteikts Samērā liels, saskatāms, arī attīstīts (par organisma daļām).
pasīks Samērā mazsvarīgs, nenozīmīgs.
subkultūra Samērā patstāvīga, zemāka līmeņa garīgo un materiālo vērtību sistēma kādas kultūras ietvaros.
labi Samērā pilnīgi, samērā lielā mērā, arī pastiprināti (izpausties darbībai, norisei, parādībām dabā).
tuvs Samērā pilnīgs, sīks, arī detalizēts.
siltens Samērā silts; arī remdens.
sprauga Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels atstatums starp diviem vai vairākiem veidojumiem, priekšmetiem u. tml.
starpa Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels atstatums starp diviem vai vairākiem veidojumiem, priekšmetiem u. tml.; arī atstarpe, sprauga.
patāls Samērā tāls, arī pasens (par laikposmu, norisi u. tml.).
traktieris Samērā zemas klases viesnīca, arī iebraucamā vieta ar krogu vai restorānu.
paviegls Samērā, arī diezgan plāns (par apģērbu).
paslapjš Samērā, arī diezgan slapjš.
pasmags Samērā, arī diezgan smags.
patauks Samērā, arī diezgan tauks; patrekns.
pavecs Samērā, arī diezgan vecs (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
paviegls Samērā, arī diezgan viegls (pēc intensitātes, iedarbības, arī izpausmes pakāpes u. tml.).
pabargs Samērā, arī mazliet auksts, samērā spēcīgs (par laikapstākļiem).
paauksts Samērā, arī mazliet auksts.
pabailīgs Samērā, arī mazliet bailīgs; kautrīgs, nedrošs.
pabāls Samērā, arī mazliet bāls.
pabargs Samērā, arī mazliet bargs.
pablāvs Samērā, arī mazliet blāvs.
padobjš Samērā, arī mazliet dobjš.
pastrups Samērā, arī mazliet īss, aprauts, arī nelaipns (parasti par vārdiem, izteikumu).
pakautrs Samērā, arī mazliet kautrs.
palaisks Samērā, arī mazliet laisks.
panetīrs Samērā, arī mazliet netīrs.
pacilus Samērā, arī mazliet pacelti (virs kā); atstatu, cieši nesakļaujoties.
paraibs Samērā, arī mazliet raibs.
paraupjš Samērā, arī mazliet raupjš.
paremdens Samērā, arī mazliet remdens.
parūgts Samērā, arī mazliet rūgts.
paskumjš Samērā, arī mazliet skumjš.
paslims Samērā, arī mazliet slims.
paslinks Samērā, arī mazliet slinks.
pastāvs Samērā, arī mazliet stāvs.
pastrups Samērā, arī mazliet strups.
pastulbs Samērā, arī mazliet stulbs (par cilvēku, dzīvnieku).
pašķidrs Samērā, arī mazliet šķidrs (par šķidrumu, masu).
patievs Samērā, arī mazliet tievs.
pastingrs Samērā, arī pietiekami noteikts, nelokāms (par cilvēku, tā rakstura īpašībām); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pastingrs Samērā, arī pietiekami stingrs (piem., par vielu, priekšmetu).
izsist no sliedēm samulsināt, padarīt bezpalīdzīgu.
salidojums Sanāksme, satikšanās, kurā piedalās vienas un tās pašas cilvēku grupas, profesijas u. tml. pārstāvji un kurai parasti ir svinību, arī izklaidējošas daļas.
sanākšana Sanāksme; arī sapulcēšanās.
sadūšoties Saņemt drosmi, izraisīt sevī drosmi (ko darīt).
dabūt sutu saņemt rājienu, sodu, arī pērienu.
dabūt pa bieti saņemt sitienu pa galvu, arī seju.
saspringt Saņemties (piem., lai izdarītu, paveiktu ko).
sarūgtinājums Sāpīgs pārdzīvojums, ko izraisa, piem., pārestība, nepatiess apvainojums, padarītā darba neatbilstošs novērtējums.
vraks Sapostīts, līdz pilnīgai nederīguma pakāpei nolietots kuģis, arī lidaparāts, arī (tā) atliekas, kas pamatos saglabājušas savu ārējo formu.
lasīt dvēselē saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
prast godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk vairs uzturēties nevar.
prasties godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk vairs uzturēties nevar.
stāvēt (kam) pāri Saprātīgi, godprātīgi attiekties, izturēties (pret ko, arī kādu).
loģisks Sapratīgs, pamatots, likumsakarīgs.
loģika Saprātīgums, pamatotība, likumsakarība.
savest Saprecināt; arī panākt, ka (kādi) intīmi tuvinās.
kopsapulce Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) locekļi; arī šāds administratīvs orgāns.
saiešana Sapulcēšanās, pasākums, kurā sapulcējas daudzi cilvēki; arī viesības.
samocīt Sapūlēt, padarīt sāpīgu, traumēt (ķermeņa daļu, orgānu).
uzražot Saražot (parasti lielā daudzumā, arī ne visai kvalitatīvi).
sardzne Sardzei (1) paredzētas telpas, arī celtne.
konflikts Sarežģījumi, asas domstarpības (piem., starptautiskajās attiecībās); arī militāra sadursme.
mudžināt Sarežģīt, darīt (ko) neskaidru, nesaprotamu; šādā veidā stiept, vilkt garumā (ko).
strupceļš Sarežģīta situācija, kurā vairs nav iespējams līdzšinējā veidā ko darīt, rīkoties.
mašinērija Sarežģīta, komplicēta sistēma, kas darbojas ar lielu jaudu (arī birokrātiski, neiejūtīgi, neņemot vērā dažādus apstākļus).
apsargāt Sargājot padarīt (kādu objektu) nepieejamu nepiederīgām, nevēlamām personām, saglabāt materiālās vērtības (tajā).
sapucināt Sarīdīt (1).
mielasts Sarīkojuma daļa, kurā tiek pasniegti ēdieni un dzērieni; ēšana un dzeršana (viesībās).
pasodoble Sarīkojuma deja (Latīņamerikas deju grupā), kurā dejotāji attēlo toreadora cīņu ar vērsi; šīs dejas mūzika.
karnevāls Sarīkojums (parasti ar dejām), kurā dalībnieki ir maskās; masku balle.
viesības Sarīkojums ar lūgtiem viesiem un mielastu (parasti ģimenē svarīgu notikumu, arī svētku svinēšanai).
bērnurīts Sarīkojums bērniem (ar priekšnesumiem, rotaļām u. tml.), kas notiek priekšpusdienā.
vakars Sarīkojums, kas notiek aptuveni dienas beigās vai īsi pirms nakts iestāšanās.
bērnu rīts sarīkojums, koncerts (bērniem), kas notiek dienas sākumā (līdz pusdienai).
balle Sarīkojums, kura lielāko daļu aizņem dejas.
izrīkojums Sarīkojums.
tango Sarīkojumu deja 2/4 vai 4/8 taktsmērā, kurai raksturīgs lēns, slīdošs solis, spriegas kustības; šīs dejas mūzika.
tvists Sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā ar izteiktām gurnu kustībām, kurā partneri dejo viens otram pretī; šīs dejas mūzika.
čačača Sarīkojumu deja ar Latīņamerikas tautu dejas elementiem; šīs dejas mūzika.
lambetvoks Sarīkojumu deja lēnā solī (populāra 20. gs. 30.–40. gados).
fokstrots Sarīkojumu pāru deja, kam raksturīga garu un īsu soļu mija.
izrīkot Sarīkot (svinības, viesības u. tml.).
uzmočīt Sarīkot, izveidot, uzrakstīt u. tml.
uztaisīt Sarīkot, noorganizēt (piemēram, pasākumu).
iztaisīt Sarīkot, noorganizēt, arī paveikt (kādu pasākumu).
sabīdīt Sarīkot, noorganizēt; izveidot.
sataisīt Sarīkot; izraisīt.
uzrīkot Sarīkot; panākt, ka izraisās.
uzriktēt Sarīkot.
kaparčūska Sarkanbrūna glodene, arī sarkanbrūna, kaparkrāsas čūska (piem., Latvijā aizsargājamā gludenā čūska).
sarķe Sarkanbrūns, sarkanīgs, arī ruds mājdzīvnieks, parasti zirgs.
zeltsarkans Sarkans ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
asinis Sarkans šķidrums, kas cirkulē organismā un veic dažādas dzīvībai svarīgas funkcijas.
zaimi Sarkastisks izsmiekls, ļaunas nievas, kas vērstas (parasti) pret ko svētu, godājamu; arī šāds izsmiekls, nievas, kas vērstas pret cilvēku.
nosarkt Sarkstot kļūt sārtam (par seju, arī cilvēku ar šādu seju).
zeltsārts Sārts ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
nožēla Sarūgtinājums, neapmierinātība (par ko notikušu, izdarītu).
pārrunāt Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām; organizētā, oficiālā domu apmaiņā, arī diskusijā iztirzāt (noteiktu jautājumu, problēmu sanāksmē, sapulcē u. tml.).
sarunas augstākajā līmenī sarunas starp valstu, arī valdību vadītājiem.
augstākā līmeņa sarunas sarunas starp valstu, arī valdību vadītājiem.
troksnis Sarunas, runas, dzīva, plaša (kā) apspriešana, ko izraisījusi pastiprināta, arī sakāpināta interese (par to).
samuldēt Sarunāt (parasti daudz kā bezjēdzīga, nesakarīga).
pļāpāt Sarunāties, runāt (parasti par ko nenozīmīgu, mazsvarīgu).
savārstīt Sasaistīt, savirknēt (vārdus, domas u. tml.), parasti nepārdomāti, pavirši, arī bezsaturīgi.
savārstīt Sasaistot, savirknējot nepārdomātus, paviršus, arī bezsaturīgus vārdus, domas u. tml., veidot (ko).
satriekt Sasitot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
koordinēt Saskaņot darbības, norises u. tml., radīt (starp tām) atbilstību, arī pakārtot (tās) citu citai.
saskarsme Saskare, arī saikne (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem); saskare, arī saikne (kam ar parādībām sabiedrībā, dabā).
nobriest Sasniegt fizisku vai garīgu briedumu; pilnībā izveidoties.
izveidoties Sasniegt noteiktu pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā; intelektuāli attīstīties; sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piem., par rakstura īpašībām, uzskatiem).
kompresija Saspiešana, arī saspiedums (kādai ķermeņa daļai, orgānam).
aprepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt negludam, raupjam, arī netīram (parasti par rokām, kājām).
sakopot Sasprindzināt (fiziskos, arī garīgos spēkus) noteiktai darbībai.
pūlēties Sasprindzināt, koncentrēt fiziskos, garīgos spēkus, arī aktīvi darboties (lai ko veiktu, sasniegtu).
ar varu Sasprindzinot fiziskos un garīgos spēkus.
aizsprādzēt Sastiprināt, aizdarīt (ko) ar sprādzi; aizdarīt (sprādzi).
rokoties Sasveicināties, arī apsveikt ar rokas spiedienu.
sarokoties Sasveicināties, arī apsveikt ar savstarpēju rokas spiedienu.
sagāzties Sasvērties, parasti stipri, arī sagrūt.
sariesties Satecēt, arī izveidoties (kur) lielākā daudzumā (par lāsēm, pilēm).
uztrūkties Satrūkstoties (no kā), pēkšņi uzmosties, arī tikt pēkšņi iztraucētam (no kā).
saņemt Satvert (parasti ar rokām), lai saturētu, pieturētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
nosaukt Saukt (kādu) raksturīgas (arī šķietamas) pazīmes, īpašības vārdā.
ausma Saullēkts; arī spoža, mirdzoša gaisma, kas atspīd, saulei lecot.
sausbarība Sausā barība (dzīvniekiem).
divīzija Sauszemes karaspēka vienība, kas sastāv no vairākiem pulkiem, dažkārt arī brigādēm.
autobiogrāfija Savas dzīves apraksts, paša rakstīta biogrāfija; arī literārs darbs, kurā rakstnieks apraksta savu dzīvi.
bez Savienojumos "bez mēra", "bez gala" u. tml.: ilgi, daudz (ko darīt); ārkārtīgi; ļoti daudz.
bet Savienojumos "ne vien – bet arī", "ne tikai – bet arī", "ne tikvien – bet arī" vieno vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz otrā locekļa saturisko nozīmīgumu.
kopoties Savienoties dzimumaktā (par cilvēkiem); arī pāroties (par dzīvniekiem).
sadurt Savirzīt ļoti tuvu citu pie cita, arī tā, ka saskaras (ķermeņa daļas, parasti galvas).
salasīties Savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par dzīvniekiem.
sastumties Savirzīties (kur), parasti cieši kopā, arī ar pūlēm.
sakļauties Savirzīties ļoti cieši kopā, savienoties, arī saplūst kopā; ļoti cieši pievirzīties (pie kā).
saiet Savirzīties, tikt savirzītam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
saskaņa Savstarpēja atbilstība, harmonija, arī vienprātība (starp cilvēkiem).
kopsakarība Savstarpēja sakarība, ciešas attieksmes (starp ko); kopsakars.
saruna Savstarpēja sazināšanās ar vārdiem un žestiem (parasti starp diviem, arī vairākiem cilvēkiem).
līkopi Savstarpēja vienošanās par darījumu, ko (parasti) atzīmē ar iedzeršanu.
skaidroties Savstarpēji censties pierādīt savu viedokli, arī censties panākt savstarpēju vienošanos.
sadoties Savstarpēji satvert vienam otra, citam cita roku (piem., atbalstam, arī lai apliecinātu tuvību).
kopsakars Savstarpējs sakars, ciešas attieksmes (starp ko); kopsakarība.
insinuācija Savtīgos vai ļaunprātīgos nolūkos izdarīts ziņojums par kādu personu.
pučs Sazvērnieku grupas mēģinājums izdarīt valsts apvērsumu; valsts apvērsums, ko izdarījusi šī grupa.
process Secīga stāvokļu maiņa (kā) attīstības gaitā; ciešā sakarībā esošu attīstības stadiju nepārtraukta kustība.
norise Secīga, pakāpeniska (kā) stāvokļa, stadiju maiņa, arī darbības ritums, gaita.
plūst Secīgi izpausties (piem., runā), arī secīgi risināties (par domām, atmiņām u. tml.).
sols Sēdēšanai paredzēta mēbele, veidojums, kas sastāv no garenas plāksnes ar balstiem galos, arī vidusdaļā.
pasegt Sedzot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
nosegt Sedzot, klājot (ar ko), novietot (to) virsū, pāri, arī priekšā (kam).
kuvērs Segas, arī spilvena pārvalks.
seismometrija Seismoloģijas nozare, kas izstrādā iekārtas seismisko viļņu uztveršanai, kā arī pilnveido seismoloģisko novērojumu metodiku.
vieplis Seja (parasti neglīta), arī tās attēls; maska (1).
smeceris Seja; arī deguns.
vaigs Seja; arī vaibsti.
vaibsti Sejas veidojuma raksturīgas iezīmes (piem., indivīdam); raksturīgas līnijas (sejā), arī sejas izteiksme.
uzsēt Sējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
endosperma Sēklas baltums, īpaši audi augu sēklās, kuros uzkrājas dīgļa attīstībai nepieciešamās barības vielas.
sēkla Sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāns, kurā ir dīglis ar tā attīstībai nepieciešamajām barības vielām.
piecinieks Sekmju vērtējums – teicami (piecu ballu sistēmā), arī viduvēji (10 ballu sistēmā).
trāķieši Sena indoeiropiešu cilšu grupa, kas apdzīvoja Eiropas dienvidaustrumu zemes – Trāķiju, kā arī Balkānu pussalas ziemeļaustrumus un Mazāzijas ziemeļrietumu daļu.
lasts Sena kuģu kravas daudzuma mērvienība, pēc kā izteica arī kuģu un liellaivu tilpību.
reiki Sena ķīniešu dziedniecības metode cilvēka garīgai un fiziskai pilnveidošanai.
talants Sena svara mērvienība Tuvajos Austrumos un Vidusjūras reģionā, kas tika lietota arī kā norēķinu vienība Senajā Grieķijā un Senajā Romā; talents.
hetēra Senajā Grieķijā – valdzinoša sieviete ar brīvu dzīves veidu, arī prostitūta.
pretors Senajā Romā – amatpersona, kas realizēja augstāko tiesas varu un atbildēja par iekšējo kārtību; arī provinces pārvaldnieks.
barbars Senajiem grieķiem un romiešiem – cittautietis; arī zemāk attīstītas tautas piederīgais.
akmens laikmets senākais periods cilvēces vēsturē (kad darbarīkus un ieročus darināja no akmens, arī koka vai kaula).
kiniķi Sengrieķu filozofijas skolas pārstāvji (4. gs. p. m. ē.), kas aicināja atteikties no mantas, ģimenes, baudas, lai iegūtu garīgu neatkarību.
sofists Sengrieķu filozofu, arī daiļrunas skolotāju grupas pārstāvis (no 5. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras).
vaidelotis Seno latviešu dziesminieks; arī burtnieks.
sprigulis Sens darbarīks labības kulšanai, kurš sastāv no kāta un pie tā auklā piesietas vāles.
taure Sens pūšaminstruments, arī signalizācijas instruments (parasti ar konusveidīgi paplašinātu galu), kuram nav skaņu caurumu.
salds Sentimentāls (parasti par skaņdarbu, tā sastāvdaļu); arī lirisks.
pašierosme Sevī radusies ierosme, ko pašam darīt, veikt.
pašapmāns Sevis maldināšana, arī ilūzija.
trekns kumoss Sevišķi garšīgs, arī sātīgs, bagātīgs ēdiens;
emfātisks Sevišķi izcelts, uzsvērts, akcentēts, arī emocionāli izteiksmīgs.
svinīgs Sevišķi svarīgs, nepārkāpjams.
uzsēsties Sēžoties novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur).
struktūrshēma Shēma, kas atspoguļo (kā, piem., iestādes, arī noteikta procesa, norises) struktūru.
vadzis Sienā iedzīta koka (arī metāla) tapa (kā) uzkāršanai, arī tapa, āķis pakaramajā, sienai piestiprināts āķis u. tml.
aizsiet Sienot aizdarīt ciet; sienot sastiprināt.
saistīt Sienot, arī aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
rupjā lopbarība siens, salmi, arī zariņbarība, skujas.
stiklbetons Sienu paneļi, arī pārseguma plātnes ar dzelzsbetonā iestrādātiem stikla blokiem; ar stikla lauskām fakturēti dzelzsbetona paneļi.
jāņusiers Siers, ko gatavo no biezpiena un piena ar sviesta, olu, kā arī ķimeņu piedevu un ko nav nepieciešams īpaši nogatavināt.
svainis Sievas vai vīra brālis, arī māsas vai sievas māsas vīrs.
svaine Sievas vai vīra māsa, arī brāļa vai vīra brāļa sieva.
bāba Sieviete, arī sieva (parasti veca).
viešņa Sieviete, kas (kādu) apciemo, arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, kur).
ragana Sieviete, kurai piemīt spēja zīlēt, burt, arī dziedināt.
knupis Sievietes krūtsgalam līdzīgs silikona, lateksa u. tml. priekšmets, ko liek uz pudelītes (zīdaiņu, mazu bērnu, arī dzīvnieku mazuļu barošanai).
sīkaļa Sīka auguma cilvēks, arī dzīvnieks.
kripata Sīka, niecīga (parasti ēdiena) daļa; arī drupata, druska.
galoda Sīkgraudaina, abrazīva materiāla rīks (parasti garena plāksne), ko lieto asmeņu asināšanai, arī virsmas slīpēšanai.
izpurināt Sīki pārmeklēt; arī izkratīt.
trīcēt Sīki vibrēt, viegli raustīties, arī īsi, bieži svārstīties (par cilvēku, dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); drebēt.
pratināt Sīki, arī vairākkārt jautāt.
amatniecība Sīkražošana, kam pamatā roku darbs un vienkārši darbarīki.
skriemelis Siksnas vai troses pārvada sastāvdaļa – rats, kas pārnes griezes momentu starp vārpstu un siksnu vai trosi, vai arī brīvi griežas ap vārpstu vai asi.
virpulis Sīku vielas daļiņu, arī (parasti vieglu) priekšmetu kopums, kas atrodas īslaicīgā, ļoti spēcīgā un straujā riņķveida, spirālveida kustībā.
kapājamā sile sile, kurā kapājot sasmalcina dzīvniekiem paredzēto barību.
kaloritāte Siltuma enerģijas daudzums, ko iegūst no uzturlīdzekļiem, barības.
kust Siltuma, arī spiediena iedarbībā pāriet no cieta agregātstāvokļa šķidrā; kļūt mīkstam.
citrusi Siltzemju koki vai krūmi (piem., apelsīni, citroni, mandarīni) ar aromātiskiem augļiem, kuru miza satur ēteriskās eļļas; šo koku vai krūmu augļi.
simtkāršs Simt reižu (parasti aptuveni), arī daudz reižu lielāks; simtkārtīgs.
simtkārtīgs Simt reižu (parasti aptuveni), arī daudz reižu lielāks.
no (visas) sirds Sirsnīgi, iejūtīgi, arī pilnīgi atklāti.
knābt Sist, cirst, arī plēst ar knābi.
trenēt Sistemātiski vingrināt, lai iegūtu, attīstītu, saglabātu (kādas spējas, iemaņas, arī kādu psihisku vai fizisku īpašību).
aizsist Sitot aizdarīt.
izkapināt Sitot ar āmuru, iztaisnot, padarīt plānāku, asāku (izkapti).
izkalt Sitot ar knābi, izdabūt (no kurienes barību).
pasist Sitot, ar sitieniem piestiprināt zem (kā), arī (kam) apakšā.
nosist Sitot, ar sitienu atdalīt nost; arī notriekt, nogāzt (zemē, gar zemi).
sasist Sitot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties (parasti pilnīgi) sabojāt, padarīt nelietojamu; negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek (parasti pilnīgi) sabojāts, padarīts nelietojams.
triekt Sitot, baidot u. tml., dzīt (dzīvnieku), parasti ātri, arī nesaudzīgi; trenkt (1).
kauties Sitot, sperot, durot u. tml. cīnīties, nodarīt otram sāpes, miesas bojājumus; sist vienam otru.
signāls Situācija, arī darbība, kas liecina (par ko).
nenoteikts Skaidri neizpaužot; arī izvairīgi.
taustāms Skaidri, viegli uztverams, konstatējams, pamanāms; arī konkrēts.
paskaidrot Skaidrojot padarīt saprotamu, zināmu.
izskaidrot Skaidrojot padarīt saprotamu; paskaidrot.
dzidrs Skaidrs un caurspīdīgs, arī mirdzošs.
paradīzes stūrītis skaista, parasti sakopta, arī klusa, mierīga vieta.
glezns Skaists, smalki veidots; arī vārs, trausls.
skala Skaitlisko vērtību sistēma (kā) lieluma, arī attiecību raksturošanai.
funkcija Skaitļu attiecības vai matemātiska izteiksme, kur viens lielums ir atkarīgs no otra.
noskaitīt Skaitot atdalīt vai iedalīt (noteiktu naudas summu, arī kā daudzumu).
izskalot Skalojot padarīt tīru.
noskalot Skalojot padarīt tīru.
pieskalot Skalojot smilts, dūņu u. tml. sanesumus, piepildīt, padarīt seklu (ko).
uzkliegt Skaļā balsī runājot, kliedzot panākt, arī pieļaut, ka (kāds) uzmostas.
tracis Skaļa trokšņošana, kņada; arī skandāls.
zirgoties Skaļi (arī ironiski) smieties, zoboties.
iztaurēt Skaļi, arī netaktiski izpaust, padarīt zināmu (daudziem).
skaņš Skanīgs, arī skaļš.
vibrācija Skaņas svārstības (stīgu instrumentu, arī vokālā izpildījumā), kas izpaužas nelielās novirzēs no pamattoņa; vibrato.
vokalīze Skaņdarbs vokālam atskaņojumam bez teksta (parasti vingrinājums balss tehniskās meistarības izkopšanai).
opuss Skaņdarbs; arī sacerējums.
dziesma Skaņu kopums, ko rada putni, arī kukaiņi u. tml.
ass Skarbs, aizskarošs, arī naidīgs.
durties Skaroties (klāt), radīt sāpes, arī, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piem., par ērkšķiem, zariem).
plāns Skatījums no noteikta viedokļa, arī kā izpausmes sfēra, aspekts.
dzīvesziņa Skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi; arī tradīciju, ieražu kopums (kādai tautai).
publika Skatītāju, sarīkojuma apmeklētāju u. tml. kopums.
vērties Skatīties (uz kādu, ko, arī kur), būt vērstam (uz kādu, ko, arī kur) – par skatienu, acīm.
glūnēt Skatīties, paužot nedraudzīgu, arī naidīgu attieksmi.
uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) izturas neatbilstoši vēlamajam, arī lai sargātu (ko).
uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
paskatīties Skatoties pavērot, pārbaudīt, lai pārliecinātos (par ko), arī uzzinātu (ko).
sazīmēt Skatoties uztvert kā iepriekš redzētu, zināmu; arī saskatīt.
saskatīties Skatoties uztvert, arī iegaumēt (parasti lielā apjomā).
varietē Skatuves mākslas veids, kam izteikts izklaides raksturs un kas parasti apvieno muzikālus, kustību un cirka mākslas priekšnesumus, arī asprātīga konferansjē tekstus un komiskus dialogus.
palīgskolotājs Skolotāja palīgs (piem., darbā ar neredzīgiem vai nedzirdīgiem bērniem, bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem specializētajās mācību iestādēs).
pasniedzējs Skolotājs vidējā profesionālā izglītības iestādē; arī augstskolas mācībspēks (docētājs).
knauzeris Skopulis, sīkstulis; arī sīkumains cilvēks.
izskraidīties Skraidot, arī ātri ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
izskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (daudzās vai visās vietās); skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
apskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
saskrambāt Skrambājot radīt (vairākas, arī daudzas) rievas, švīkas (kā) virsmā; skrambājot sabojāt (ko).
ieskrāpēt Skrāpējot ieveidot (kādā virsmā, piem., rievas); mazliet, arī vietām saskrāpēt.
ieskrāpēt Skrāpējot mazliet, arī vietām ievainot.
smilšvabole Skrejvaboļu dzimtas sīks kukainis ar garām kājām, kas ne tikai ļoti ātri skrien, bet spēj arī strauji pacelties gaisā un nolidot vairāk nekā 10 metrus un parasti ir sastopams smilšainās vietās.
paskriet Skrienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
apskriet Skrienot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās); apmeklēt (daudzus vai visus).
nopērties Skrienot, braucot u. tml., arī darot ko, ļoti nošķiesties, kļūt netīram, slapjam.
uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot nepatīkami pārsteigtam.
atskrūvēt Skrūvējot atlaist vaļīgāk, arī noskrūvēt, izskrūvēt; skrūvējot attaisīt, noņemt.
saskubināt Skubinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sāk veikt, darīt (ko).
skujotne Skuju kopums, arī skuju un zaru kopums (kokam).
sēroties Skumt, bēdāties, arī žēloties.
smuidrs Slaids, garš, arī lokans (par augiem, parasti kokiem, to daļām); tāds, kur aug slaidi, gari, arī lokani koki (piem., par mežu).
smuidrs Slaids, stalts, arī lokans, vingrs (par cilvēku, tā augumu).
šmaugs Slaids; arī tievs.
ieslacīt Slakot ievirzīt (šķidrumu); slakot padarīt mitru.
apslaucīt Slaukot notīrīt (no visām pusēm, visapkārt), padarīt sausu (no virspuses).
izslaucīt Slaukot padarīt (parasti no iekšpuses) sausu, arī tīru, spodru.
izslaucīt Slaukot padarīt sausu (piem., acis, matus).
uzslaucīt Slaukot padarīt tīru (segumu, pa kuru staigā); slaukot (piemēram, grīdu) padarīt tīru (telpu).
noslaucīt Slaukot panākt, ka (kas) kļūst tīrs, arī sauss.
saslaucīt Slaukot savirzīt (kopā, kādā kopumā, arī kur).
uztīrīt Slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (segumu, pa kuru staigā); slaukot, mazgājot padarīt tīru (telpu).
izslavēt Slavējot (arī reklamējot, ieteicot u. tml.) padarīt plaši pazīstamu.
lielīt Slavēt, stāstot par (kā) labajām īpašībām (arī pārmērīgi).
pieslēgt Slēdzot aizdarīt; aizslēgt.
aizslēgt Slēdzot aizdarīt.
atslēgt Slēdzot padarīt atveramu, arī pieejamu; atslēdzot atbrīvot.
pieslēgt Slēdzot piesaistīt (pie kā, kam klāt) un padarīt nepieejamu.
saslēgt Slēdzot sasaistīt kopā, padarīt nepieejamu (ko).
slēpnis Slepena vieta kā novietošanai, glabāšanai; arī vieta, kurā (ko) novieto, ievieto, lai (tas) nebūtu redzams, arī netraucētu u. tml.
izvilkt Slepeni izņemt; arī izzagt.
līkopi Slepeni noslēgta vienošanās, darījums.
likt ragus slepeni vilt, krāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
šuri muri slepeni, blēdīgi darījumi; slepenas savstarpējās attiecības.
zagšus Slepeni, neatļauti, arī tā, ka (kāds) nemana.
kriptonīms Slepens nosaukums; šifra vārds; arī kods.
apslēpt Slēpjot padarīt (ko) neieraugāmu, nepamanāmu.
maskēt Slēpt, padarīt (ko) neieraugāmu, piem., nepamanāmu, klājot, liekot ko virsū, priekšā, izmainot (kā) izskatu.
slapstīties Slēpties, vairīties (no kā), dzīvojot, uzturoties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās); bēguļot.
ieslidināt Slidinoties padarīt gludu, slidenu.
nosliepnēt Sliepnējot padarīt gludu, līdzenu (kā) virsmu; nošpaktelēt.
nelāgs Slikts; arī nomākts, drūms.
sieviešu slimības slimības, kas raksturīgas sievietei (atšķirībā no vīrieša) un kas atkarīgas no viņas ķermeņa anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām; sieviešu dzimumorgānu slimības.
nervu slimības slimības, kas saistītas ar nervu, smadzeņu, kā arī ar to apvalku un asinsvadu bojājumu.
traucējums Slimīgas izpausmes, arī novirzes no normas organisma, tā funkciju darbībā.
nīkulīgs Slimīgs, fiziski nespēcīgs, arī vārgs (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
vārguļot Slimot, parasti ilgāku laiku; arī vārgt (1), parasti ilgāku laiku.
stiept gumiju slinkot; ļoti lēni, negribīgi darīt (ko).
slīpums Slīpa vieta; arī slīps veidojums.
apslīpēt Slīpējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu; mazliet noslīpēt.
noslīpēt Slīpējot padarīt (ko) gludu, līdzenu; slīpējot izveidot (kam) vēlamo formu.
uzslīpēt Slīpējot padarīt gludu, līdzenu; noslīpēt.
šķērsām Slīpi vai perpendikulāri pāri (kam), zem (kā), arī cauri (kam).
slotaskāts Slotas saišķī, plāksnē iestiprināms, arī iestiprināts kāts.
evaņģēlists Sludinātājs, kas izplata evaņģēlija mācību un cenšas pievērst cilvēkus kristīgajai ticībai; arī misionārs.
tusnīt Smagi, aprauti, ar troksni elpot, arī ar grūtībām kustēties.
slogs Smagi, grūti apstākļi, apspiestība, arī apgrūtinājums.
sirdssāpes Smagi, sāpīgi pārdzīvojumi, arī liels žēlums.
lumpačot Smagiem soļiem, arī neveiklā gaitā iet.
stampāt Smagnējā gaitā, arī ar grūtībām, neveikli virzīties (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
gāzties Smagnēji krist, arī velties (par ko lielu, smagu).
melnais darbs Smags, arī vientuļš (parasti fizisks) darbs.
grimt Smaguma spēka ietekmē virzīties, slīdēt iekšā (šķidrumā); arī stigt (staignā, irdenā, mīkstā masā).
iesms Smails stienis (arī koka zars, skals u. tml.), uz kura (ko) uzdur (cepšanai vai kūpināšanai).
urķis Smails, parasti tievs priekšmets (kā) bikstīšanai, rušināšanai u. tml.; arī kruķis.
nokviekt Smalkā, spiedzošā balsī pateikt, arī nodziedāt (ko).
diplomātija Smalki aprēķināta, veikla, arī viltīga izturēšanās, rīcība, lai sasniegtu kādu mērķi.
rīvmaize Smalki sarīvēta kaltēta maize (parasti baltmaize).
takts Smalkjūtība, pieklājība, arī citu cilvēku cienīšana, respektēšana.
sasmalstīt Smalstot savākt (kopā, kādā kopumā, arī kur).
parfīms Smaržas, arī smaržūdens.
muskuss Smaržīga viela, kas veidojas dažu dzīvnieku (piem., muskusbrieža) dziedzeros, arī dažu augu (piem., dižzirdzenes) saknēs.
sasmidzināt Smidzinot padarīt (ko) viscaur mitru, slapju; smidzinot viscaur pārklāt (ar ko).
ķiķināt Smieties īsiem, paklusiem, arī slēptiem smiekliem; uzjautrināties.
lavīna Sniega nobrukums (kalnos), kas virzoties lejup pa kalnu nogāzēm, palielinās apjomā; arī liels (zemes, akmeņu u. tml.) kopums, kas, virzoties lejup pa nogāzi, palielinās apjomā.
vējputenis Sniega pārvietošanās stipra vēja iedarbībā; laika apstākļi, kam ir raksturīga šāda sniega pārvietošanās; arī sniegputenis.
sniegputenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja iedarbībā, parasti snigšanas laikā; arī putenis.
atalgot Sniegt gandarījumu.
atveldzēt Sniegt garīgu baudījumu, atslodzi.
iepazīstināt Sniegt ziņas, priekšstatu (par ko), darīt zināmu.
noziņot Sniegt ziņojumu; ziņojot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
uzrēķins Soda nauda (piemēram, par ko nenomaksātu, arī pārtērētu).
trimda Soda veids – pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā, arī attiecīgā nometinājuma vieta; nelabvēlīgu apstākļu radīta nepieciešamība atrasties svešumā, arī attiecīgā atrašanās vieta.
solīties Solīt (ko veikt, darīt).
rokassoma Soma, kurā ievieto nelielus priekšmetus un kas paredzēta nešanai rokās; arī rokassomiņa.
Baltijas somi somugru tautu (arī cilšu) grupa, pie kuras pieder, piem., somi, igauņi, lībieši.
burzīt Spaidot un berzējot (pirkstos, rokās) darīt negludu.
izspārdīt Spārdot izjaukt (kādu kopumu), arī spārdot izsvaidīt, izkliedēt.
nospārdīt Spārdot, skarot (ko ar kājām), padarīt netīru.
sist Sparīgi, aizrautīgi spēlēt (parasti kāršu spēles).
ka put vien sparīgi, braši, ātri, viegli.
sirdīgs Sparīgi, enerģiski.
švuncīgs Sparīgs; ātrs, straujš.
bruņutehnika Speciāla kara tehnika, arī speciāls, piem., šāviņus necaurlaidošs aprīkojums (karakuģiem, lidmašīnām u. tml.) aizsardzības nodrošināšanai.
stražņiks Speciāla sardzes dienesta kareivis, arī pagastu policijas kārtībnieks (Krievijas impērijā).
saldētava Speciāla telpa, celtne, arī uzņēmums ar saldēšanas iekārtu produkcijas uzglabāšanai un saldēšanai.
ceļš Speciāli izveidota, iebraukta vai iestaigāta zemes strēle transportlīdzekļu, arī gājēju kustībai.
finansists Speciālists, kas nodarbojas ar naudas darījumiem; speciālists finanšu jautājumos.
ekspertīze Speciālistu grupa (arī organizācija), kas veic šādu izpēti, pārbaudi.
specvienība Speciālo uzdevumu vienība policijā, drošības dienestā, armijā, kuras uzdevums ir nemieru savaldīšana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana un reaģēšana uz ārkārtas situācijām, vai arī ķīlnieku atbrīvošana, īpaši bīstamu noziegumu atklāšana.
dendrārijs Speciāls dārzs vai dārza daļa, kurā iestādīti reti sastopami vai citzemju koki, arī krūmi.
biktskrēsls Speciāls krēsls (Romas katoļu baznīcā), kurā atrodas garīdznieks, uzklausot grēksūdzi.
suverenitāte Specifiska valsts varas kvalitāte, tās neatkarība savu funkciju realizēšanā gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā.
vētra Spēcīga psihiska stāvokļa izpausme, arī intensīvs protesta, prasību, viedokļu u. tml. paudums, norise.
dziņa Spēcīga tieksme (pēc kā); spēcīga vēlēšanās (ko darīt).
varoņtēls Spēcīgas, arī cildenas personības tēls (literatūrā, mākslā).
žņaudzīt Spēcīgi (parasti nervozi) spaidīt, arī burzīt.
plosīt Spēcīgi iedarbojoties, izraisīt nepatīkamas sajūtas, izjūtas, arī ļoti traucēt (par skaņu, troksni).
virt Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli, jūtām, arī gribu, enerģiju u. tml.).
izdedzināt Spēcīgi karsējot, ļoti izkaltēt, arī iznīcināt (augus); ļoti izkaltēt (dārzu, lauku), tā ka aiziet bojā augi (par sauli).
uzlādēt Spēcīgi rosināt, padarīt spēcīgu (piemēram, kāda psihisko stāvokli).
uzdauzīt Spēcīgi, arī vairākkārt uzsist (kādam, kam, pa ko), lai, piemēram, radītu troksni.
cirst Spēcīgi, sparīgi sist.
spīvs Spēcīgs, arī ass, kairinošs.
tvirts Spēcīgs, arī stiprs (par gaisu, tā strāvu).
vilnis Spēcīgs, intensīvs (kā) pastiprinājums, kāpinājums, arī izpaudums (par parādībām, norisēm dabā, sabiedrībā).
dzelžains Spēcīgs, tāds, kam raksturīga stingrība, noteiktība, arī izturība (piem., par gribu, raksturu).
māka Spēja (ko) veikt, izdarīt; prasme, mācēšana.
vestspēja Spēja (transportlīdzeklim) pārvadāt normētu kravas masu vai pasažieru skaitu; arī kravnesība.
viegla galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
zelta galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
reālisms Spēja objektīvi, patiesi uztvert, arī novērtēt īstenību.
varējums Spēja; arī iespēja.
iemirdzēties Spēji, arī īsu brīdi izpausties.
iegaismoties Spēji, arī īsu brīdi kļūt gaišam (par ko apgaismotu).
iemirdzēties Spēji, arī īsu brīdi parādīties, izpausties (acīs, skatienā).
iegailēties Spēji, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs, skatienā).
spars Spēks, arī ātrums (darbībai, norisei); augsta (darbības, norises) izpausmes pakāpe.
krampis Spēks, stingrība; spēja ko izdarīt.
azartspēle Spēle, kuras rezultāts atkarīgs galvenokārt no nejaušībām.
draudzības sacensības spēle, sacensības, ko rīko meistarības celšanai.
draudzības spēle spēle, sacensības, ko rīko meistarības celšanai.
iet Spēlēt (rotaļu); izdarīt gājienu (spēlē).
izturēt Spēt apgādāt ar barību (mājdzīvniekus).
izturēt Spēt dzīvot, arī uzturēties (kādu laika posmu nelabvēlīgos apstākļos).
paspēt Spēt, varēt (piem., ko izdarīt, paveikt) laikus, laicīgi; pagūt.
paspēt Spēt, varēt (piem., ko izdarīt, paveikt) pirms kādas citas sekojošas darbības.
fosforescence Spīdēšana apgaismojuma ietekmē, kas saglabājas arī tad, kad apgaismošana ir beigusies.
fosforescēt Spīdēt apgaismojuma ietekmē un arī tad, kad apgaismošana ir beigusies.
lāsmot Spīdēt, arī mirdzēt (parasti nevienmērīgi, mainot nokrāsu).
mirdzināt Spīdināt (mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu).
kļaut Spiest, cieši likt, arī virzīt (kopā, pie kā, kam klāt).
stampāt Spiest, stumt (kur iekšā, arī virsū).
aizspiest Spiežot aizdarīt.
uzspiest Spiežot, parasti īsu brīdi (piemēram, ar pirkstu), iedarboties (uz ko), arī iedarbināt (ko).
piežmiegt Spiežot, spaidot iznīcināt; arī nonāvēt.
blīvēt Spiežot, stampājot u. tml. padarīt blīvu vai blīvāku.
piedzīvojums Spilgts, atmiņā paliekošs, arī satraucošs notikums.
krāsains Spilgts, daudzveidīgs; arī dzīvespriecīgs, jautrs.
krāšņs Spilgts, niansēm bagāts, arī augstvērtīgs (parasti par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
portvīns Spirtots deserta vīns no speciālu šķirņu vīnogām, kuru krāsa nosaka arī vīna krāsu.
denaturāts Spirts, kas ar kādu piedevu padarīts nederīgs dzeršanai.
atspītēt Spītējot atdarīt, atmaksāt.
nospļaudīt Spļaudot notraipīt, padarīt netīru (kā virsmu).
piespļaudīt Spļaudot pārklāt ar spļaudekļiem, padarīt netīru (ko).
nospļaut Spļaujot notraipīt, padarīt netīru.
piespļaut Spļaujot pārklāt ar spļaudekļiem, padarīt netīru (ko).
spoguļvirsma Spoguļa virsma; arī ļoti gluda, spoža (kā) virsma.
teniss Sporta spēle ar bumbiņu, ko spēlētāji ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam, cenzdamies to izdarīt tā, lai pretspēlētājam nebūtu iespējams to atsist atpakaļ.
nobloķēt Sporta spēlēs – aizšķērsojot ceļu, nepieļaut, padarīt neiespējamu (pretinieka ripas, bumbas) raidījumu.
aizsardzība Sporta spēlēs – noteiktas laukuma daļas aizsargāšana no pretinieka uzbrukumiem; arī attiecīgās pozīcijas.
stils Sporta veida, arī sporta disciplīnas paveids, kas atšķiras ar kādiem īpašiem paņēmieniem.
voltižēšana Sporta veids – vingrošana uz skrejoša vai lēkājoša zirga; arī specifisks akrobātikas veids.
zibsnis Spožas, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktas gaismas uzplaiksnījums.
laistīties Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot gaismu (par gaismas avotu, arī gaismu).
iluminēt Spoži, spilgti, arī krāsaini apgaismot (ielas, ēkas u. tml., parasti svētkos).
iluminācija Spožs, spilgts, arī krāsains ielu, ēku apgaismojums (parasti svētkos).
uzsprāgt Sprādziena, triecienviļņa iedarbībā tikt bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
raut Spraigi, intensīvi darīt (ko), darboties.
rauties Spraigi, intensīvi darīt (ko); darboties; strādāt.
saspraukties Spraucoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
aizspraudīt Spraudot aizdarīt.
šķirba Sprauga; arī plaisa.
aizspraust Spraužot aizdarīt.
saspridzināt Spridzinot sašķelt, sadalīt; spridzinot sabojāt (parasti pilnīgi), arī iznīcināt (1).
hipotētisks spriedums spriedums, kurā apgalvojums ir atkarīgs no noteiktiem nosacījumiem.
teorija Spriedumu, nosacījumu, likumsakarību kopums (piem., praktiskā darbībā, sadzīvē).
vijīgs Sprogains, arī pakļāvīgs, viegli veidojams (parasti par matiem).
krātiņš Sprosts (parasti savvaļas dzīvniekiem, arī sagūstītiem putniem), kas veidots no metāla vai koka režģiem; būris.
pasprukt Sprūkot atbrīvoties, arī izkļūt (ārā no kurienes).
nolāčot Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to).
nostaigāt Staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) cietu, gludu.
pienest Staigājot ar netīriem, slapjiem apaviem vai kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu), – sanest (ko).
piemīdīt Staigājot ar netīriem, slapjiem apaviem vai kājām, padarīt netīru, slapju (piem., grīdu).
pielāčot Staigājot ar netīriem, slapjiem apaviem vai kājām, piebradāt (grīdu), padarīt netīru; slapju (telpu).
piestaigāt Staigājot padarīt netīru (grīdu, telpu); piebradāt.
pievazāt Staigājot padarīt netīru (grīdu, telpu).
izstaipīt Staipot padarīt garāku, lielāku (priekšmetu).
pastaipīt Staipot padarīt mazliet garāku, arī vaļīgāku.
sastampāt Stampājot sasmalcināt; stampājot padarīt (parasti pilnīgi) viendabīgu, mīkstu.
stampāties Stampāt (2); arī mīņāties.
mērs Standartizēta vienība, ko izmanto (kā) lieluma, daudzuma, apjoma u. tml. skaitliskai raksturošanai; arī mērvienība.
dispersija Starojuma viļņu laušanas koeficienta vai izplatīšanās ātruma atkarība no viļņu garuma (frekvences).
mākleris Starpnieks (piem., tirdzniecības darījumos).
komisionārs Starpnieks tirdznieciskos darījumos, persona, kas par zināmu atlīdzību veic tirdznieciskus darījumus (piem., pieņem preci pārdošanai).
Pestīšanas armija starptautiska kristīga misionāru labdarības organizācija, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem ir sociālās palīdzības un atbalsta nodrošināšana trūcīgajiem iedzīvotājiem.
jehovietis Starptautiskas reliģiskas organizācijas "Jehovas liecinieki" loceklis, kas sludina Kristus otrreizēju atnākšanu un noraida Svēto Trīsvienību, kā arī citas kristietības doktrīnas.
klāstīt Stāstīt (parasti sīki, detalizēti); arī skaidrot.
iebraukt auzās stāstīt, darīt ko aplamu; kļūdīties.
izstāstīt Stāstot izpaust, padarīt zināmu (kādu domu, faktu u. tml.).
pastāstīt Stāstot mutvārdiem vai rakstveidā pavēstīt, darīt zināmu.
skaidrot Stāstot, rakstot, arī rādot panākt, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams.
stāt Stāties (1); arī apstāties (1).
korelācija Statiska vai varbūtiska sakarība (starp divām parādībām, notikumiem), kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs.
pastatnis Statīvs; arī paliktnis.
uzkarināms Statnis, plaukts u. tml. ar vadžiem, āķiem virsdrēbju uzkāršanai; arī viens no šādiem āķiem, vadžiem; pakarināmais.
pakaramais Statnis, plaukts, līste u. tml. ar āķiem, vadžiem apģērbu, galvassegu, dvieļu u. tml. uzkāršanai; arī viens no šiem āķiem, vadžiem.
sānis Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.).
sāniski Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.).
miers Stāvoklis (apkārtnē, dabā, arī telpā), kas neizraisa nevēlamu psihisku ietekmi; stāvoklis, kad nav nevēlamas psihiskas vai fiziskas slodzes.
parādu verdzība stāvoklis (verdzības iekārtā), kad cilvēks kļuva par kreditora vergu neatlīdzinātā parāda dēļ; stāvoklis, kad cilvēks neatlīdzinātā parāda dēļ nokļūst kreditora pilnīgā atkarībā.
pats Stāvoklis šaha spēlē, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, un partija tiek atzīta par neizšķirtu.
bezmiegs Stāvoklis, arī laikaposms, kad cilvēkam nākas atturēties no miega, būt nomodā.
nogurums Stāvoklis, arī sajūta, kad ir ievērojams spēka, kādu spēju samazinājums, izsīkums (pēc piepūles, fiziskas vai garīgas slodzes).
sajukums Stāvoklis, kad (kādā norisē, procesā, arī sistēmā) nav ierastās, paredzētās kārtības.
nespēja Stāvoklis, kad (kāds) nav spējīgs ko darīt, veikt; arī kādas spējas trūkums.
samaitātība Stāvoklis, kad (kas, arī kāds) ir kļuvis slikts, negatīvi vērtējams, arī neatbilstošs (piem., morāles) normām.
pakļautība Stāvoklis, kad (kas) ir atkarīgs (no kā), no nācis (kā) ietekmē, iedarbībā.
nesaiste Stāvoklis, kad (starp ko) nav savienojuma, saistījuma, sakarības; savienojuma, saistījuma trūkums, neesamība.
līdzatkarība Stāvoklis, kad kāds ir kļuvis līdzatkarīgs.
vadība Stāvoklis, kad kāds no sacensības dalībniekiem ir ieguvis vislabāko rezultātu, arī atrodas, piem., skrējiena, brauciena pašā priekšgalā.
brīvība Stāvoklis, kad nav nacionālas, politiskas, ekonomiskas u. tml. atkarības, arī nav šāda rakstura spaidu un ierobežojumu.
neziņa Stāvoklis, kad nav nekādu ziņu, datu, zināšanu (par ko), kad nezina (ko darīt).
apsēstība Stāvoklis, kam raksturīga neatlaidīga tieksme kaut ko darīt, uzmācīgas domas, idejas.
apskaidrība Stāvoklis, kam raksturīga skaidrība, arī garīgs, iekšējs miers.
stats Stāvus saslietu labības kūļu, arī linu sauju kopa.
uz ātru roku Steidzīgi; arī steigā.
skriet Steigā ātri iet, arī braukt; arī steigties; arī bieži (ko) darīt.
sasteigt Steigā padarīt, paveikt; steigā pavirši padarīt, paveikt.
uzgrūst Steigā pavirši (ko) izdarīt, paveikt.
pārsteigties Steigā, neapdomājot izdarīt ko tādu, ko nākas nožēlot.
raut darbu no rokām ārā Steigties padarīt cita darbu.
tampons Sterila materiāla (vates, marles) sloksne, veidojums ievirzīšanai ķermeņa dobumā vai brūcē asiņošanas apturēšanai, arī izdalījumu (strutu, siekalu u. c.) uzsūkšanai.
litera Stienītis, kura augšdaļā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls tipogrāfiskam iespiedumam; arī burtstabiņš; burts.
plēst Stiepjot (ko), parasti pretējos virzienos, dalīt (to) atsevišķos gabalos; arī raut, dalīt nost (no kā).
plēst Stiepjot ar zobiem, nagiem, arī kožot, dalīt atsevišķos gabalos, arī nonāvēt (medījumu) – par dzīvniekiem.
nostiept Stiepjot iztaisnot, arī nospriegot.
izstiept Stiepjot iztaisnot, padarīt garāku; izvirzīt garumā (ko).
pastiept Stiepjot padarīt (ko) mazliet garāku, platāku, vaļīgāku u. tml.
vads Stieple (arī, piem., izolēts stiepļu kopums), ko izmanto elektriskās strāvas, arī elektrisko signālu pārvadīšanai.
plest Stiept sānis (piem., rokas, kājas, spārnus); stiept un atvirzīt citu no cita, arī iztaisnot (pirkstus).
vilkt Stiept un nostiprināt (vadu, virvi u. tml.), arī būvēt, ierīkot (ko) saistītu ar vadiem, stieplēm u. tml.
vitrīna Stiklota plāksne, kaste, stiklots skapis u. tml., kas paredzēts priekšmetu novietošanai apskatei; arī skatlogs.
morālists Stingras tikumības aizstāvis un sludinātājs, arī cilvēks, kas mēdz moralizēt.
lasīt morāli stingri mutvārdos pamācīt (kādu), moralizēt, arī nosodīt, rāt.
lasīt lekciju stingri mutvārdos pamācīt (kādu), moralizēt, arī nosodīt, rāt.
lasīt sprediķi stingri mutvārdos pamācīt (kādu), moralizēt, arī nosodīt, rāt.
dzelžains Stingri noteikts, arī nemaināms.
dzelzs Stingri noteikts, arī nemaināms.
sakrampēt Stingri sakļaut (rokas, arī to pirkstus); stingri apņemt (rokas, arī pirkstus ap ko).
triekt Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt; trenkt (2).
trenkt Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt.
triekt augšā stingri, arī varmācīgi modināt.
trenkt Stingri, arī varmācīgi raidīt (kādu) projām; likt atstāt kādu telpu, teritoriju.
pavēlēt Stingri, bez ierunām norādīt (ko darīt).
tabu Stingrs aizliegums runāt (par ko); tas, par ko sabiedrībā nav pieņemts runāt; tas, ko nedrīkst, arī ko nav pieņemts darīt.
spartisks Stingrs, noteikts; arī vienkāršs, pieticīgs.
kāre Stipra vēlēšanās, tieksme (ko darīt, sasniegt, iegūt u. tml.).
sūrums Stipri rūgta, asa, arī sāļa vai skābi rūgta garša.
sūrs Stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts (par smaržu).
sūrs Stipri rūgts, ass, arī sāļi vai skābi rūgts (par garšu).
samocīties Stipri, arī ilgāku laiku mocīties, pūlēties.
stiprināties Stiprināt sevi psihiski, morāli, garīgi.
sviloņa Stiprs karstums; arī svelme.
kā krams Stiprs, izturīgs, arī nepiekāpīgs, nelokāms.
stetoskops Stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
rukāt Strādāt (parasti centīgi, sparīgi, atdodot spēkus).
darba vīrs strādnieks, arī strādīgs vīrietis.
uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
izbrāzties Straujā gaitā izskriet, arī izbraukt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
uzbrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
uztriekties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
kviksteps Strauja sarīkojumu pāru deja – ātrais fokstrots.
aizšaut Strauji aizbīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.); strauji aizdarīt (durvis, vārtus u. tml.).
likties gar zemi strauji gulties, arī krist zemē.
iegāzties Strauji iebirt, ieslīdēt u. tml., arī tikt strauji iebērtam, iemestam (kur iekšā) – par lielāku (kā) daudzumu.
izraut Strauji izdarīt (ko).
izlaisties Strauji izskriet, arī izbraukt.
nogāzties Strauji nokrist, arī novelties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
sacirst Strauji pagriezt, pavērst (ko), arī panākt, ka (kāds) strauji pagriežas, pavēršas.
skriet Strauji risināties, arī mainīties (piem., par domām, atmiņām); strauji, arī mainīgi norisēt (par psihiskiem stāvokļiem).
mesties Strauji sākt (ko darīt); strauji doties (ko darīt).
sacirst Strauji sasliet, arī strauji sakustināt (ķermeņa daļu).
uzmest Strauji uzlikt (uz kādas ķermeņa daļas); arī strauji uzvilkt (mugurā).
uzraut Strauji velkot, arī vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji velkot, arī vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas.
uzraut Strauji velkot, uzvirzīt (transportlīdzekli, arī braucējus tajā) augšā.
tvert Strauji virzīt roku (arī pirkstus, plaukstu, kādu rīku) cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to).
iegāzt Strauji, arī nevērīgi ieliet (kur iekšā); būt par cēloni, ka strauji ielīst (kur iekšā).
iegāzties Strauji, arī nevērīgi iesēsties, iegulties (kur iekšā).
saklupt Strauji, arī pēkšņi klupt virsū (par vairākiem, daudziem).
sist Strauji, arī spēcīgi virzīt, mest, pārvietot u. tml. (ko, piem., priekšmetus, liesmas, ūdens strūklas).
iekampt Strauji, arī steigā iedzert (ko).
nosviest Strauji, nevērīgi (ko) nolikt, novietot (arī tam nepiemērotā, neparedzētā vietā).
saspurgt Strauji, pēkšņi (piem., saskrienot) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
iegāzties Strauji, sparīgi iesteigties (kur iekšā); ierasties.
izgrūst Strauji, spēji, arī ar pūlēm pateikt, izrunāt; īsi, aprauti, arī negribīgi pateikt, izrunāt.
piesprukt Strauji, steigā piekļūt, tikt klāt – par dzīvniekiem, arī cilvēkiem.
iegrūst Strauji, steigā, arī nevērīgi ievietot (kur iekšā).
spurgt Strauji, švīkstot spārniem, arī raksturīgi klaigājot, celties gaisā, lidot (par putniem).
laidiens Straujš brauciens, skrējiens, arī liels lēciens.
pretstraume Straume, kuras virziens ir pretējs attiecīgās teritorijas valdošo vēju, kā arī stabilu virspusējo straumju virzienam.
izstrēbt Strebjot izēst (ko šķidru), arī izdzert.
plēsties Strīdēties, arī kauties.
nostrīķēt Strīķējot padarīt asu.
aizstumt Stumjot aizdarīt, aizbīdīt.
sastumt Stumjot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kur).
pastumt Stumjot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
piestumt Stumjot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzstumt Stumjot uzvirzīt virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
uzstumties Stumjoties, pārvietojoties uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
iecirsties Stūrgalvīgi nepiekāpties, iespītēties, arī noslēgties sevī (parasti pēc aizskāruma).
konstantāns Sudrabaini balts vara un niķeļa sakausējums, kam raksturīga maza elektriskās pretestības atkarība no temperatūras, tādēļ to izmanto elektrisko mēraparātu, rezistoru u. tml. izgatavošanai.
nosūdzēt Sūdzoties darīt (kādam) ko zināmu.
sasukāt Sukājot saglaust matus, arī izveidot (cilvēkam) matu sakārtojumu; sukājot saglaust (dzīvniekam) apmatojumu.
izsukāt Sukāt un pabeigt sukāt (linus, kaņepājus, arī kažokādu u. tml.).
paauglis Sulīgs auglis, kas veidojas ne tikai no auglenīcas, bet arī no citām zieda daļām.
gums Sulīgs paresnināts sānsaknes pārveidojums, kur uzkrājas rezerves barības vielas.
pamatsumma Summa, kas ir galvenā, nozīmīgākā, arī lielākā.
vaukšķis Suns, parasti neliels, kas mēdz ilgstoši, arī apnicīgi riet.
nosusināt Susinot padarīt sausu (kā) virsmu, ārpusi.
nosusināties Susinot padarīt sevi, savu ķermeni sausu.
piesvaidīt Svaidot, sviežot (ko lielākā daudzumā), padarīt nekārtīgu, arī netīru (ko); piemētāt.
piesvaidīt Svaidot, sviežot iekšā (ko lielākā daudzumā), padarīt netīru (ko).
atziņa Svarīga doma, secinājums (par pieredzēto, novēroto, izpētīto u. tml.).
figūra Svarīga, ievērojama persona.
notikums Svarīga, nozīmīga, atmiņā paliekoša darbība vai norise.
pieturpunkts Svarīgākais, nozīmīgākais notikums, brīdis (kādā norisē, procesā u. tml.).
misija Svarīgs (parasti starptautisks) uzdevums, noteiktu pienākumu pildīšana (kādā ārvalstī).
liels Svarīgs, nozīmīgs (cilvēka dzīvē, sabiedrībā).
nopietns Svarīgs, nozīmīgs; būtisks.
aktualitāte Svarīgums, nozīmīgums (noteiktā laika posmā), atbilstība pašreizējam momentam.
kodīgs Svelošs, arī ass.
gāzties Svērties (uz sāniem, apkārt); arī brukt, jukt (par ko lielu, smagu).
svētrīts Svētdienas rīts; reliģiska darbība svētdienas, arī citas dienas rītā.
vakarēdiens Svētīta maize un vīns, kas simbolizē Jēzus Kristus miesu un asinis; arī attiecīgais sakraments; dievgalds.
saulgrieži Svētki, ieražu kopums, kas saistīts ar noteiktu gada laiku, arī Saules stāvokli.
scenārijs Svētku, sarīkojuma norises apraksts.
pasviest Sviežot censties iedot, arī panākt, ka satver (ko).
izsvaidīt Sviežot izkliedēt; nosviest, arī nolikt vairākās vietās (parasti nekārtīgi); izmētāt.
pasviest Sviežot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
piesviest Sviežot piepildīt (ko); izsviežot (ko lielā daudzumā), padarīt netīru, nekārtīgu (ar to).
svētki Svinīgs sarīkojums.
kantāte Svinīgs, arī liriski episks skaņdarbs solistiem, korim un orķestrim vai korim un orķestrim.
svinains Svinpelēks, šķietami smags (piem., par debesīm); arī apmācies.
piegrieztne Šablons, pēc kura piegriež (apģērba, arī apavu) detaļas.
ķēpāt Šādā veidā padarīt netīru, bojāt (ko).
slaucīt Šādā veidā panākt, ka (šķidrums) tiek uzsūkts, arī novirzīts (no kā).
saorganizēt Šādā veidā sarīkot (parasti pasākumu).
lāpīt Šādā veidā šujot, aizdarīt (caurumu, izdilumu).
inkrustācija Šādi darināts rotājums, arī šādi veidots mākslas darbs.
laiks Šāds posms, vai vairāki posmi, to mija, arī mijas ietekme subjektīvā uztverē, subjektīvās izjūtās.
žagars Šāds zars, arī šādu zaru kopums, ko izmanto pēršanai.
nervs Šādu veidojumu kopums, ko cilvēks izjūt par sava psihiskā un fizioloģiskā stāvokļa, kā arī izturēšanās veida noteicēju.
metāls Šādu vielu sakausējums (arī ar citas vielas piejaukumu); priekšmets, kas izgatavots no šāda sakausējuma.
pašreiz Šajā laika momentā, brīdī, arī šajā laikposmā.
šamanis Šamanisma speciālists, kas spēj nonākt transa stāvoklī un stāties sakaros ar gariem; arī dziednieks, pareģis.
raidīt Šaujot virzīt (lodi, šāviņu u. tml.); izdarīt šāvienu kādā virzienā.
trāpīt Šaujot, arī metot, virzot, panākt, ka (kas) skar objektu, ievirzās objektā.
trāpīt Šaujot, metot, virzot ko, panākt, arī pieļaut, ka tas skar objektu, mērķi, ievirzās objektā, mērķī.
stars Šaura, noteiktā virzienā orientēta (elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas) izplatīšanās josla, arī (šādi orientēts) kopums.
celiņš Šaurs, garens paklājs; arī galdauts.
fjords Šaurs, garš, arī sazarots jūras līcis ar stāviem, klinšainiem krastiem.
smails Šaurs, garš, arī uz priekšu izvirzīts.
dvielis Šaurs, pagarš (parasti linu, kokvilnas) auduma izstrādājums (ķermeņa, tā daļu, arī trauku) slaucīšanai.
šaujamlūka Šaušanai un novērošanai iekārtota sprauga (aizsargbūvēs, arī tankos, bruņumašīnās).
rācenis Šī auga sakne, ko izmanto uzturam vai lopbarībai.
teātris Šī mākslas veida darbs; arī izrāde.
Internacionāle Šīs organizācijas un komunistisko partiju himna, kā arī PSRS himna (no 1917. līdz 1944. gadam).
šķiest Šķērdēt, tērēt, arī lietot (ko) neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi.
izšķetināt Šķetinot atdalīt, izritināt vaļā (ko sašķetinātu, savītu, satītu, arī samudžinātu).
dzira Šķidra barība (mājdzīvnieku ēdināšanai).
pernica Šķidra, plēvi veidojoša viela, ko lieto eļļas krāsu ražošanā, kā arī koka un metāla virsmu apstrādei pirms krāsošanas.
strebjams Šķidrs ēdiens, arī dzēriens.
slapjums Šķidruma kopums (kādā vidē, arī vietā); arī mitrums.
izkust Šķidruma, arī mitruma iedarbībā izšķīst, sadalīties (par vielu).
limfa Šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku (arī cilvēka) limfātiskajā sistēmā un pārnēsā šūnu vielmaiņas produktus.
izšķiebt Šķiebjot padarīt šķību, greizu.
stāvēt Šķietami vai reāli nepārvietoties, arī atrasties kādā vidē (par parādībām dabā).
nošķiest Šķiežot padarīt netīru, slapju.
piešķiest Šķiežot padarīt slapju, notraipīt (ko).
nošķīt Šķinot atdalīt nost, arī novākt.
rādīties Šķist, likties, arī būt.
izšķobīt Šķobot padarīt šķību, greizu; izkustināt.
nošļākt Šļācot padarīt (ko) slapju, arī netīru.
apšļākt Šļācot vai šļācoties padarīt slapju, arī netīru.
nošļākt Šļācoties padarīt (ko) slapju, arī netīru.
apšļakstīt Šļakstot apšļākt, arī aptraipīt.
nošļakstīt Šļakstot padarīt (ko) slapju, arī netīru.
notašķīt Šļakstoties notraipīt, padarīt (ko) slapju, netīru.
nošļakstīt Šļakstoties padarīt (ko) slapju, arī netīru.
piešļūkt Šļūcošā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sašņaukt Šņaucot (degunu), padarīt (ko) viscaur slapju, arī netīru; piešņaukt.
piešņaukt Šņaucot padarīt (ko) netīru, arī slapju.
piešpaktelēt Špaktelējot pielīdzināt (atsevišķas vietas), padarīt (ko) gludu, līdzenu.
aizšūt Šujot aizdarīt.
uzšūt Šujot izveidot virsū (uz kā, kam), arī šujot piestiprināt (uz kā, kam).
iešūt Šujot padarīt šaurāku, īsāku.
vīlēt Šujot veidot malu, arī apmali (piem., auduma gabalam).
priekšplāns Tā, ka (kas) tiek uzskatīts par nozīmīgāko, svarīgāko, galveno (starp citiem līdzīgiem); pirmajā, galvenajā vietā.
pakaļ Tā, ka atkārto, atdarina (kāda runāto, darīto u. tml.).
vērts Tā, ka atmaksājas, tā, ka ir nozīmīgi, svarīgi.
tuvu Tā, ka ir daudz kopīga, vienojoša (ar kādu); tā, ka ir laba garīgā saskaņa, draudzīgas attiecības (ar kādu).
bojā Tā, ka iznīkst, izbeidzas, arī mirst u. tml.
uzvarošs Tā, ka izpaužas gandarījums par (piemēram, strīdā, sacensībā) iegūto pārākumu, sava pieņēmuma apstiprināšanos u. tml.
smieklīgs Tā, ka jāsmejas; arī jocīgi, dīvaini.
priekša Tā, ka kas tiek veikts, darīts (kāda, kā) klātbūtnē; arī atklāti.
tupus Tā, ka ķermeņa augšdaļa balstās uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī uz ceļgaliem.
papildus Tā, ka tiek izmantots, lietots, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, arī sākotnējo.
gals Tā, ka tiek paveikts, izdarīts, sasniegts (iecerētais, paredzētais, nepieciešamais); tā, ka tiek panākts pozitīvs atrisinājums, pārvarot grūtības.
lekns Tā, ka veidojas par labi attīstītu, arī kuplu (augu).
ripa Tablete; arī narkotiskā tablete.
svešs Tādi, starp kuriem nav garīgas tuvības, kopīgu interešu, draudzīgu attiecību (par cilvēkiem); tāds, ar kuru nav šādu attiecību.
palielināts Tāds (attēls), kas ar tehnisku vai optisku līdzekļu palīdzību ir pietuvināts, padarīts lielāks.
gudrs Tāds (cilvēks), kam ir attīstīts prāts, plašas zināšanas, liela pieredze; tāds, kas ātri uztver, saprot, iegaumē; arī attapīgs.
dusmīgs Tāds (cilvēks), kam ir dusmas; tāds, kas viegli saniknojams, aizkaitināms, arī pastāvīgi īgns, neapmierināts.
sarkanbārdains Tāds (cilvēks), kam ir ruda, arī rūsgana bārda.
sarkanmatains Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīgi, arī rudi mati.
sarkanmatis Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīgi, arī rudi mati.
tukšs Tāds (cilvēks), kam nav saiknes ar saturīgu garīgo dzīvi; tāds, kurā nav spēcīgu emocionālu pārdzīvojumu (par cilvēka psihi).
dzēlīgs Tāds (cilvēks), kas (ar vārdiem, izturēšanos) sāpīgi aizvaino, aizskar; tāds, kurā izpaužas nicinājums, arī ironija, zobgalība.
luterticīgs Tāds (cilvēks), kas ir saistīts ar luterismu, luterticību, arī piederīgs luteriskajai baznīcai.
deklasēts Tāds (cilvēks), kas ir zaudējis savu sociālo stāvokli; morāli pagrimis, arī noziedzīgs.
kaut kāds Tāds (cilvēks), kas nepelna ievērību; mazsvarīgs.
liberāls Tāds (cilvēks), kas spēj respektēt un pieņemt atšķirīgus uzskatus; arī pārlieku iecietīgs, bez vajadzīgās stingrības.
vulgārs Tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīga, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša.
kukaiņēdājs Tāds (dzīvnieks, augs), kas barībai izmanto kukaiņus.
sarkanvēdera Tāds (dzīvnieks), kam vēders ir sarkans, arī ruds, ar sarkaniem, arī rudiem laukumiem.
plēsīgs Tāds (dzīvnieks), kas pārtiek no citiem dzīvniekiem, tos medījot barībai.
aukstasiņu Tāds (dzīvnieks), kura ķermeņa temperatūra mainās atkarībā no apkārtējās vides temperatūras.
vizlains Tāds (parasti iezis), kura sastāvā ir vizla; arī vizlai līdzīgs.
izdevīgs Tāds (piem., novietojums, atrašanās vieta), kas ir ērts, rada priekšrocības, arī ir piemērots kādam nolūkam.
bruto Tāds (preces svars), kurā ierēķināts arī iesaiņojums.
bezdarbīgs Tāds (stāvoklis, rīcība, izturēšanās, arī laikposms), kas nav saistīts ar lietderīgu darbu, nodarbību.
tumšs Tāds (stāvoklis), kas saistīts ar apgaismojuma trūkumu vai ļoti vāju apgaismojumu (piem., vidē, telpā, arī diennakts posmā).
vienkopas Tāds (teikums), kurā ir viens virsloceklis, kas var būt paplašināts arī ar palīglocekļiem.
polaroīds Tāds fotoaparāts, kurā notiek arī fotomateriāla apstrāde un fotoattēls ir gatavs drīz pēc fotografēšanas.
pamazināts intervāls tāds intervāls, kas ir par pustoni zemāks nekā attiecīgais tīrais intervāls; arī tāds, kura sastāvā ir šāds intervāls.
vienpersonas Tāds verbs, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju; bezpersonas verbs.
tuvs Tāds, ar ko ir tieša radniecība; tāds, ar ko ir laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, arī labi pazīstams, mīļš (par cilvēkiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ražīgs Tāds, ar ko samērā īsā laikā var iegūt daudz produkcijas, var daudz paveikt (par darbarīkiem, ierīcēm, iekārtām).
tāls Tāds, ar ko vairs nav saiknes, tuvības, arī tāds, par ko nav vairs intereses, satraukuma u. tml.
smags Tāds, ar kuru ir grūti veidot kontaktu, saikni (par cilvēkiem); arī nesaticīgs, ķildīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nenoteikts Tāds, ar kuru izsaka ko vispārīgu, arī nepazīstamu, iepriekš neminētu, aptuvenu.
visāds Tāds, kā ir samērā daudz un kam ir vairāki, dažādi veidi, arī dažāds.
bruņots Tāds, kā rīcībā ir darbarīki, piederumi.
tuvs Tāds, kā starpā ir daudz kopēju, parasti no senas cilmes atkarīgu, pazīmju; tāds, kam pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē).
mākoņains Tāds, kad debesis ir klātas ar mākoņiem (par laikapstākļiem, arī laikposmu).
tukšs Tāds, kad ir stipri izjūtams (kā) trūkums, arī, kad nav nepieciešamo materiālo vērtību, eksistences līdzekļu, ražas u. tml. (par laikposmu).
viesuļains Tāds, kad ir viesulis (par laikapstākļiem, laikposmu), tāds, kur ir viesulis, arī tāds, kas ir līdzīgs viesulim.
skaņš Tāds, kad izplatās skaļas, arī skanīgas skaņas (par laikposmu).
svarīgs Tāds, kad norisinās kas nozīmīgs, arī ievērības cienīgs (par laikposmu).
viegls Tāds, kad pastāv patīkami, arī vēlami laikapstākļi (par laikposmu).
trauksmains Tāds, kad pastāv, noris kas straujš, spraigs, arī nemierīgs, satraucošs (par laikposmu, mūžu u. tml.).
rīcības nespējīgs tāds, kam (piem., garīgas slimības dēļ) nav tiesību veikt juridiskas darbības un kas nav atbildīgs par savu rīcību.
prioritārs Tāds, kam dod priekšroku; īpaši svarīgs.
simtgadīgs Tāds, kam ir (aptuveni) simt gadu, arī ļoti vecs.
tūkstošgadīgs Tāds, kam ir (aptuveni) tūkstoš gadu, arī daudz gadu.
dziļš Tāds, kam ir būtisks, nozīmīgs saturs; tāds, kas pauž svarīgas, nozīmīgas atziņas, domas u. tml.
reprezentabls Tāds, kam ir cienīgs, iespaidīgs izskats, ārējais veidols; arī vērtīgs, dārgs.
plašs Tāds, kam ir daudzveidīgs, daudzas parādības aptverošs saturs, arī liels apjoms (piem., par tekstu, zināšanām).
apgarots Tāds, kam ir dziļas, cildenas jūtas, domas, bagāta garīgā pasaule; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
debils Tāds, kam ir iedzimta garīgā atpalicība vieglākajā formā.
bruņots Tāds, kam ir ieroči, bruņojums; arī klāts ar bruņuplāksnēm; apbruņots.
imbecils Tāds, kam ir imbecilitāte; garīgi slims.
meistarīgs Tāds, kam ir izcila prasme, spējas, arī talants (piem., kādā profesijā, mākslas nozarē).
krāšņs Tāds, kam ir izcili skaista seja, ķermeņa formas (parasti par sievieti); tāds, kas ir izcili skaisti, arī grezni ģērbies.
skolots Tāds, kam ir izglītība, zināšanas, prasmes; arī mācīts.
kumps Tāds, kam ir izliekums, arī līks.
kumšķains Tāds, kam ir kumšķi; arī savēlies.
stiprs Tāds, kam ir labas zināšanas, arī prasme, pieredze (kādā nozarē).
skanīgs Tāds, kam ir labi izstrādāta, arī uztverei tīkama forma (piem., par tekstu).
spirgts Tāds, kam ir labs fiziskais un psihiskais stāvoklis, lai aktīvi ko veiktu, darītu; tāds, kurā izpaužas šāds stāvoklis.
saskanīgs Tāds, kam ir līdzīgas, arī kopīgas būtiskās (piem., psihes, rakstura, personības) īpašības, arī intereses, uzskati; tāds, kam ir laba savstarpēja saprašanās, labas, harmoniskas attiecības.
sirdsgudrs Tāds, kam ir liela garīgā pieredze, tāds, kas rīkojas atbilstoši morāles normām.
nozīmīgs Tāds, kam ir liela nozīme [1] (2), vērtība, liela, būtiska ietekme; svarīgs.
dārgs Tāds, kam ir liela nozīme, vērtība; ļoti nepieciešams, svarīgs.
izsmalcināts Tāds, kam ir ļoti laba, izkopta gaume, manieres, spējas; arī pārspīlēti smalks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
minimāls Tāds, kam ir ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība.
neauglīgs Tāds, kam ir maz augiem, auglībai nepieciešamo barības vielu; tāds, kas neveicina (augu) auglību.
mazgabarīta Tāds, kam ir mazi gabarīti, izmēri; neliels.
secīgs Tāds, kam ir noteikta secība; tāds, kurā (kas) likumsakarīgi seko viens otram.
uzmanīgs Tāds, kam ir noturīga uzmanība, tāds, kas spēj koncentrēt uzmanību, lai ko pēc iespējas pilnīgāk redzētu, dzirdētu, arī izprastu, veiktu.
vērienīgs Tāds, kam ir nozīmīgas parādības aptverošs saturs, liela, vispārināta forma, arī plašs apjoms (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku pētījumu).
meditatīvs Tāds, kam ir pārdomu raksturs; apcerīgs; garīgs.
izskatīgs Tāds, kam ir patīkams, glīts izskats (par cilvēku); arī skaists.
pinkains Tāds, kam ir pinkas, arī tāds, kas ir apaudzis ar biezu, parasti cirtainu, apmatojumu (par dzīvnieku).
platzaru Tāds, kam ir plati zari, arī platas atstarpes starp zariem (par darbarīkiem, piem., dakšām, grābekli).
spējīgs Tāds, kam ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kurš rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
ragains Tāds, kam ir ragi vai arī ragiem līdzīgi izaugumi uz galvas (par dzīvniekiem).
spārnots Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, arī iedvesma, iejūsma (parasti par psihisku stāvokli).
sniegbalts Tāds, kam ir raksturīga intensīvi balta krāsa, arī gaiša krāsa, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, ģintī (parasti par augiem).
kundzisks Tāds, kam ir raksturīga pārākuma apziņa, nevērīga, arī nievājoša attieksme pret citiem cilvēkiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
krietns Tāds, kam ir raksturīga samērā pastiprināta (norises, procesa, arī stāvokļa) izpausme; tāds, kas noris, notiek diezgan intensīvi.
skeptisks Tāds, kam ir raksturīga skepse, arī skepticisms (2); tāds, kurā izpaužas skepse.
slinks Tāds, kam ir raksturīga tieksme vadīt laiku bezdarbībā, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko; tāds, kas lēni, negribīgi strādā, dara ko.
viegls Tāds, kam ir raksturīga veiklība, graciozitāte, arī tāds, kas nav smagnējs (par kustībām).
pedantisks Tāds, kam ir raksturīgs izteikts, arī pārmērīgs rūpīgums, kārtīgums.
slapjš Tāds, kam ir raksturīgs paaugstināts nokrišņu daudzums; tāds, kam ir raksturīgs paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums; arī mitrs (2).
trauksmains Tāds, kam ir raksturīgs straujums, spraigums, arī steiga (par darbību, norisi u. tml.).
mietpilsonisks Tāds, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, garīgo ideālu trūkums un kam materiālās intereses dominē pār garīgajām; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
smags Tāds, kam ir raksturīgs veiklības, viegluma trūkums; tāds, kam ir raksturīga, parasti lēna, virzība, piem., lejup, arī tāds, kā rezultātā rodas cieša saskare, piem., ar kā virsmu (par kustību, arī darbību).
saistīts Tāds, kam ir sakars, kopsakarība (ar ko), arī atkarība (no kā) – piem., par parādībām, norisēm.
paviegls Tāds, kam ir samērā, arī diezgan neliels svars.
pabāls Tāds, kam ir samērā, arī mazliet bāla krāsa, pavājš spilgtums.
pluskains Tāds, kam ir savēlies, sapinkojies, arī netīrs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem).
vājš Tāds, kam ir slikta, piem., saturiskā kvalitāte, tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, normām, arī neizraisa patiku.
varens Tāds, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara (par cilvēkiem, valstīm, tautām).
dziedinošs Tāds, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
košs Tāds, kam ir spilgtas krāsas; spilgts, arī krāšņs.
kārs Tāds, kam ir stipra vēlēšanās, tieksme (ko darīt, sasniegt, iegūt u. tml.); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
zelts Tāds, kam ir šim cēlmetālam raksturīga krāsa, arī spīdums; zeltains.
tēžveida Tāds, kam ir tēzēm (1) raksturīgais lakoniskais formulējums, arī satura vispārinājums.
mīkstmiesīgs Tāds, kam ir vājš raksturs; gļēvs, nevarīgs.
pilntiesīgs Tāds, kam ir visas tiesības būt (par ko), darīt (ko).
vizuļains Tāds, kam ir vizuļi [1] (1), arī no vizuļiem veidots (piem., par tērpu, rotājumu); tāds (cilvēks), kam ir, piem., šāds tērps, rotājums.
tiesīgs Tāds, kam likumā nodrošināta iespēja (ko darīt, rīkoties).
dziļš Tāds, kam mala, robeža ir tālu (no viduspunkta, centra); arī tāls.
snaudulīgs Tāds, kam nāk snauda; tāds, kas bieži snauž; arī miegains (1).
nebūtisks Tāds, kam nav būtiskas nozīmes; mazsvarīgs.
mazsvarīgs Tāds, kam nav būtiskas, izšķirošas nozīmes; tāds, kas nav ļoti nozīmīgs, svarīgs; maznozīmīgs.
gluds Tāds, kam nav grumbu, bojājumu, rētu, arī tāds, kam nav apmatojuma.
bezspēcīgs Tāds, kam nav iespēju ko izdarīt, panākt, iedarboties uz ko; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vienkāršs Tāds, kam nav īpašu privilēģiju, izcila stāvokļa, arī samērā slikti situēts; tāds, kas nav augstprātīgs, iedomīgs.
taisns Tāds, kam nav izliekumu vai ieliekumu, līkumu, arī tāds, kas ir bez novirzēm, atkāpēm (par līniju, virzienu u. tml.).
steidzīgs Tāds, kam nav laika (piem., kur ilgāk palikt, uzkavēties); arī nevaļīgs.
zems Tāds, kam nav nozīmīgs, atbildīgs, arī noteicošs amats vai stāvoklis (sabiedrībā, dienestā u. tml.).
tukšs Tāds, kam nav saturīgas garīgās dzīves, dziļu emociju; arī nenopietns, vieglprātīgs.
nespējīgs Tāds, kam nav spēju, prasmes vai atbilstošu īpašību ko darīt, veikt.
bezpalīdzīgs Tāds, kam nav spēka, iespēju, izpratnes, lai veiktu ko nepieciešamu, tāds, kam vajadzīga palīdzība; nevarīgs.
bezvārda Tāds, kam nav vārda, nosaukuma, vai arī tas nav zināms.
tukšs Tāds, kam nav vēlamā rezultāta; arī veltīgs.
stīvs Tāds, kam nav vingruma, elastīguma, arī piespiests, neatraisīts, lēns (par kustībām); nekustīgs (par stāvokli).
viegls Tāds, kam pēc izskata ir šķietami maza masa, mazs svars, arī augsts (parasti par mākoņiem, debesīm).
atkarīgs Tāds, kam piemīt atkarība (piem., lietojot narkotiskas vielas, spēlējot azartspēles).
pilnskanīgs Tāds, kam piemīt daudzveidība, visas nepieciešamības, arī iespējamās akustiskās īpašības (par skaņu, balsi).
sarežģīts Tāds, kam piemīt daudzveidīgas, arī pretrunīgas īpašības (par cilvēku, tā psihi, raksturu u. tml.).
vitāls Tāds, kam piemīt enerģisks darbīgums, tāds, kas ir spējīgs pilnvērtīgi dzīvot, arī možs, mundrs (par cilvēku).
koherents Tāds, kam piemīt koherence; savstarpēji saskaņots, sakarīgs.
dēmonisks Tāds, kam piemīt noslēpumaina, parasti ļauna vara, spējas; tāds, kurā izpaužas noslēpumainība, arī ļauna vara, spējas.
gaišs Tāds, kam piemīt pozitīvas īpašības, piem., optimisms; arī gudrs, izglītots.
antitoksisks Tāds, kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
tālredzīgs Tāds, kam piemīt spēja paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situāciju nākotnē; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
talantīgs Tāds, kam piemīt talants (1); arī apdāvināts.
tālredzīgs Tāds, kam piemīt tālredzība (par acīm, arī cilvēku ar šādām acīm).
viegls Tāds, kam piemīt, arī ir raksturīga veiklība, graciozitāte, arī tāds, kas ar savām kustībām rada neliela svara iespaidu (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
cēloņsakarīgs Tāds, kam raksturīga cēloņu un seku objektīvi noteikta sakarība.
pesimistisks Tāds, kam raksturīga nomāktība, bezcerība, arī tieksme jebkurā situācijā sagaidīt sliktāko iznākumu.
šķidrs Tāds, kam raksturīga plūstamība, arī amorfums (par vielu); pretstats: ciets, gāzveidīgs.
trauksmains Tāds, kam raksturīga trauksme, arī nemiers, satraukums (par cilvēku, tā raksturu, arī psihisku, fizioloģisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vieds Tāds, kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze; arī gudrs (1).
vīzīgs Tāds, kam raksturīgs manierīgums, pārspīlēti smalka izturēšanās; arī vīzdegunīgs.
atraisīts Tāds, kam raksturīgs vieglums, dabiskums, arī māksliniecisks pacēlums.
lietišķs Tāds, kam rīcība, arī runa ir mērķtiecīga, praktiski lietderīga.
smags Tāds, kam salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu ir lieli izmēri, liela jauda, masa, arī liels nozīmīgums.
viegls Tāds, kam salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu ir mazi izmēri, maza jauda, masa, arī mazs nozīmīgums.
šaudīgs Tāds, kam strauji vairākkārt mainās izplatības virziens, arī stiprums.
aprobežots Tāds, kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma; tāds, kam ir šaurs garīgais apvārsnis.
nesakarīgs Tāds, kam trūkst loģiskas sakarības, savstarpēja saistījuma; nesaprotams, neloģisks.
vājš Tāds, kam trūkst stingrības, izturības, noteiktības, arī viegli ietekmējams (par cilvēku, tā raksturu, gribu u. tml.).
sarkangalvains Tāds, kam uz galvas ir sarkans, sarkanīgs, arī ruds laukums, arī apspalvojums, apmatojums.
punktains Tāds, kam uz ķermeņa, tā daļām ir raksturīgi punktveida plankumi, punkti (par dažiem dzīvniekiem, parasti kukaiņiem, arī par dažiem augiem).
proporcionāls Tāds, kam vērtību attiecība nemainās (par, parasti diviem, atkarīgiem lielumiem).
zemzarains Tāds, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (par kokiem); zemzaru.
zemzaru Tāds, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (par kokiem).
svešs Tāds, kas (kādam, kam) nav raksturīgs, būtisks, arī piemērots; tāds, kas (kādam) nav pieņemams; tāds, ar ko (kādam) nav saikņu, attiecību.
vājš Tāds, kas (ko) veic slikti, neapmierinoši, ir nemākulīgs, neizdarīgs, arī ar zemu kvalifikāciju.
primārs Tāds, kas (no kāda viedokļa) ir pirmais (kādā secībā), arī galvenais (kādā sistēmā, kopumā).
priekšējs Tāds, kas (priekšmetā, telpā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko, arī kam tuvāko, redzamāko (piem., pēc parastā kustības virziena, novietojuma); pretstats: pakaļējs.
nepieskaitāms Tāds, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
smags Tāds, kas apgrūtina elpošanu (par gaisu); smacīgs, arī spiedīgs.
visaptverošs Tāds, kas aptver visas jomas, visus aspektus, arī tāds, kas aptver visu (kādā jomā, sfērā).
pasaule Tāds, kas aptver visu zemeslodi vai lielu tās daļu, kā arī tās iedzīvotājus vai lielu to daļu un ir saistīts ar tiem.
vēss Tāds, kas apvalda, arī atklāti nepauž savas jūtas, domas u. tml.; arī noslēgts, atturīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pabeigts Tāds, kas apzīmē darbību, darbības norisi vai stāvokli, kam ir noteikta robeža vai arī kas izbeidzas, sasniedzas kādu robežu; perfektīvs.
pašapzinīgs Tāds, kas apzinās savas spējas, iespējas un sevi augsti vērtē; arī augstprātīgs.
spītīgs Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas pretēji (kāda) gribai, uzskatiem, parasti, lai (tam) nodarītu ko nevēlamu.
smieklīgs Tāds, kas ar ko neparastu, dīvainu, nepamatotu u. tml. izraisa smieklus, arī neizpratni, izsmieklu; arī jocīgs (2).
riebīgs Tāds, kas ar savām īpašībām, uzvedību u. tml. izraisa nepatiku, arī riebumu, pretīgumu.
solīds Tāds, kas ar savu ārieni, izturēšanos, sabiedrisko stāvokli u. tml. izraisa pret sevi cieņu, uzticību; arī pieklājīgs, atturīgs, savaldīgs.
smalks Tāds, kas atbilst augstām prasībām, arī izsmalcināts.
kārtns Tāds, kas atbilst noteiktām likumībām; arī regulārs.
moderns Tāds, kas atbilst sava laika prasībām, gaumei, arī jaunākajiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem; mūsdienīgs.
labs Tāds, kas atbilst, ir piemērots vispārpieņemtām prasībām, nosacījumiem (par norisi, stāvokli, arī laiku, laika apstākļiem).
desmitreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto desmit, arī daudz reižu; desmitkārtējs.
iecirtīgs Tāds, kas ātri kļūst stūrgalvīgs, nepiekāpīgs, arī noslēdzas sevī.
apķērīgs Tāds, kas ātri, viegli saprot, aptver, arī ātri orientējas situācijā; atjautīgs, attapīgs.
objektīvs Tāds, kas atrodas ārpus subjekta sfēras, nav atkarīgs no tā.
vietējs Tāds, kas atrodas noteiktā (parasti citiem tuvā, arī zināmā) vietā, teritorijā.
aizmugurējs Tāds, kas atrodas pakaļgalā, arī mugurpusē.
aizokeāna Tāds, kas atrodas, arī dzīvo, uzturas aiz (parasti Atlantijas) okeāna.
pretējs Tāds, kas atrodas, arī vērsts pretī (kam); tāds, kura kustības virziens vērsts pretī (kam).
zemzeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem zemes, augsnes virsējā slāņa; tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem Zemes virsējā slāņa.
zemvēja Tāds, kas atrodas, noris jahtas vai buru kuģa pusē, pret kuru nepūš vējš; aizvēja, arī pavēja; pretstats: pretvēja.
starpkontinentāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp kontinentiem; arī tāds, kas var sasniegt jebkuru zemeslodes virsmas punktu (piem., par lidaparātiem, raķetēm).
skarbs Tāds, kas atspoguļo ko grūtu, smagu, arī sarežģītu (par mākslas darbu).
elementārs Tāds, kas attiecas uz (kā) pamatiem; pats svarīgākais, nepieciešamākais.
mažoritārs Tāds, kas attiecas uz balsu vairākumu; tāds, kas ir atkarīgs no balsu vairākuma.
publisks Tāds, kas attiecas uz centrālo valdību, pašvaldībām, arī uz lielām monopolistiskām firmām.
universāls Tāds, kas attiecas uz vairākām, daudzām, arī visām parādībām; arī vispārējs.
ūdens Tāds, kas aug ūdenstilpēs, arī mitrās vietās.
bailīgs Tāds, kas baidās; tāds, kurā izpaužas bailes, arī kautrība, nedrošība.
platonisks Tāds, kas balstās tikai uz garīgām simpātijām, bez jutekliskuma.
monofāgs Tāds, kas barībā izmanto vienas sugas vai radniecīgu sugu augus vai dzīvniekus.
tramīgs Tāds, kas bieži izjūt nedrošību, bailes, arī nemieru (par cilvēkiem).
hameleonisks Tāds, kas bieži mainās (atkarībā no situācijas, apstākļiem); mainīgs.
saudzīgs Tāds, kas cenšas nedarīt pāri, nekaitēt (kam), ir rūpīgs, uzmanīgs.
bramanīgs Tāds, kas dižojas, ir lielīgs, arī nekaunīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vietējs Tāds, kas dzīvo noteiktā, parasti citiem tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā; tāds, kura darbība ir saistīta ar noteiktu vietu, teritoriju (par cilvēkiem).
mežonīgs Tāds, kas dzīvo savvaļā; ļoti straujš, arī nikns, plēsīgs (par dzīvniekiem).
ūdens Tāds, kas dzīvo ūdenī, arī pie ūdenstilpēm un barību iegūst tajās.
objektīvs Tāds, kas eksistē neatkarīgi no cilvēka apziņas; reāls, īstenībā eksistējošs.
mūžīgs Tāds, kas eksistē, pastāv ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi.
nespējīgs Tāds, kas fiziski vai garīgi nav spējīgs ko darīt, veikt; nespēcīgs.
primitīvs Tāds, kas garīgi ir vāji attīstīts, tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
celsmīgs Tāds, kas garīgi pacilā.
lēniedarbīgs Tāds, kas iedarbojas lēni, arī pakāpeniski.
atsaucīgs Tāds, kas iejūtīgi reaģē; arī izpalīdzīgs.
aizsācējs Tāds, kas iesāk (ko) darīt.
noteicošs Tāds, kas ievērojami ietekmē (ko), tāds, no kā (kas) ir atkarīgs; galvenais, būtisks.
simtgadīgs Tāds, kas ilgst (aptuveni) simt gadu, arī daudz gadu.
simtgadu Tāds, kas ilgst (aptuveni) simt gadu, arī daudz gadu.
tūkstošgadīgs Tāds, kas ilgst (aptuveni) tūkstoš gadu, arī daudz gadu.
uzplijīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, arī ir agresīvs (par dzīvniekiem).
dulls Tāds, kas ir apdullis, labi neuztver apkārtējo, arī iereibis.
situēts Tāds, kas ir apgādāts, arī nodrošināts ar labu materiālo stāvokli.
vaļējs Tāds, kas ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts; tāds, kas nav sastiprināts ar aizdari.
spēļatkarīgs Tāds, kas ir atkarīgs no azarta,spēlēm.
uzkrītošs Tāds, kas ir ātri pamanāms, neparasts, atšķiras no pieņemtajām normām, arī spilgts.
viņējais Tāds, kas ir attāls, tāls, arī pretējs (par vietu).
vēlams Tāds, kas ir atzīstams par labu; derīgs, ieteicams, arī piemērots.
podzolēts Tāds, kas ir barības vielām nabadzīgs, lauksaimniecībai nelabvēlīgs (par augsni).
pliekans Tāds, kas ir bezgaršīgs, sājš; tāds, kam ir maza barības vērtība; arī novadējies.
smeldzošs Tāds, kas ir dedzinošs, sūrstošs, samērā vājš (par sāpēm); arī smeldzīgs (1).
smeldzīgs Tāds, kas ir dedzinošs, sūrstošs, samērā vājš (par sāpēm); arī smeldzošs (1).
ražens Tāds, kas ir devis labus rezultātus; tāds, kad ir daudz padarīts.
parocīgs Tāds, kas ir ērti lietojams, labi piemērots kādas darbības veikšanai (piem., par darbarīku, kādu priekšmetu).
pieaudzis Tāds, kas ir fiziski un garīgi pilnīgi attīstījies, sasniedzis pilngadību (par cilvēku).
vārgs Tāds, kas ir fiziski vājš, kam nav laba veselība; nevarīgs, nespēcīgs.
spārnots Tāds, kas ir garīgi aktīvs, darbīgs, tāds, kam ir vēlēšanās strādāt, darboties (par cilvēku).
smalks Tāds, kas ir gluds, arī maigs (par ādu); tāds, kam ir gluda, arī maiga āda (par ķermeņa daļām).
visgudrs Tāds, kas ir gudrs, arī gudrāks par citiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ultraīss Tāds, kas ir ievērojami īsāks par (kā) parasto garumu, arī ilgumu.
uzliekt Tāds, kas ir izveidojies, arī izveidots ar lokveida uzvirzījumu uz augšu.
priekšējs Tāds, kas ir kādas secības, virziena u. tml. pašā sākumā; arī pirmais.
izkurtējis Tāds, kas ir kļuvis viscaur sauss, šķiedrains, arī ar tukšu vidu (pāraugot).
spēcīgs Tāds, kas ir labi attīstījies (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām, arī apmatojumu, apspalvojumu).
lepns Tāds, kas ir labi, arī grezni ģērbies; turīgs; tāds, kas nāk no augstākajiem sabiedrības slāņiem.
teiksmains Tāds, kas ir līdzīgs teiku, teiksmu tēliem; neparasti skaists, arī ļoti labs, stiprs; pasakains (1); arī fantastisks.
nosvērts Tāds, kas ir līdzsvarots, mierīgs, arī noteikts (par cilvēku).
milzu Tāds, kas ir ļoti plaši izvērsts, arī izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par darbību, norisi).
svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nepastāvīgs, nevienmērīgs, arī nenoteikts (piem., par parādību, norisi, stāvokli).
suverēns Tāds, kas ir neatkarīgs (no kā), brīvs, arī patstāvīgs savā darbībā (par cilvēku).
uzstājīgs Tāds, kas ir neatlaidīgs, nepiekāpīgs savās prasībās, izteikumos; tāds, kas ietiepīgi turpina (ko darīt).
noslēpumains Tāds, kas ir neizprotams, savāds, arī tāds, kam ir daudz noslēpumu (par cilvēku).
vājš Tāds, kas ir nepietiekams, slikti nodrošina, veicina (kā) darbību, eksistenci (par psihi, tās funkcijām, arī spējām).
noslēgts Tāds, kas ir nesabiedrisks, arī mazrunīgs, neatklāj savas domas, pārdzīvojumus; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nosacīts Tāds, kas ir no kā atkarīgs, saistīts ar kādu pieņēmumu, nosacījumu, konstatējumu u. tml.
stiprs Tāds, kas ir nobriedis, labi izveidojies (par augiem, to daļām, arī augu kopumu).
spēcīgs Tāds, kas ir nobriedis, labi izveidojies, nav vārgs, trausls (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
stingrs Tāds, kas ir nobriedis, labi izveidojies, spēcīgs (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
izdevies Tāds, kas ir noritējis veiksmīgi, sekmīgi, labi; tāds, kas ir padarīts, izveidots veiksmīgi, prasmīgi, labi.
darvains Tāds, kas ir noziests, arī notraipīts ar darvu.
pamazināts Tāds, kas ir padarīts mazāks.
saspringts Tāds, kas ir padarīts spraigs; tāds, kurā izpaužas aktivitāte, koncentrēšanās; tāds, kas ir saistīts ar aktivitāti, koncentrēšanos; sasprindzināts (1).
viņējais Tāds, kas ir pagājis, arī pastāvējis, norisējis agrāk, iepriekš (par laikposmu).
pārpilns Tāds, kas ir pārāk pilns, arī ļoti pilns; tāds, kurā (kas) atrodas pārāk lielā daudzumā.
smalks Tāds, kas ir paredzēts precīziem darbiem (piem., par ierīcēm, iekārtām); tāds, kā veikšanai nepieciešama uzmanība, precizitāte; arī precīzs.
smalks Tāds, kas ir pareizi, arī patīkami, glīti veidots (parasti par sejas vaibstiem); tāds, kurā izpaužas inteliģence, arī izsmalcinātība.
paštaisns Tāds, kas ir pārliecināts par savas rīcības, darbības uzskatu u. tml. pareizumu; arī pašpārliecināts.
snobisks Tāds, kas ir pārspīlēti pašpārliecināts, arī pārspīlēti iedomīgs; tāds, kas pretendē uz izsmalcinātu gaumi, manierēm, īpašu izpratni (kādā nozarē, parasti mākslā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
stabils Tāds, kas ir pastāvīgs, nemainīgs, arī iesakņojies.
prasmīgs Tāds, kas ir paveikts, izdarīts ar labu prasmi.
starpsezonu Tāds, kas ir piemērots valkāšanai pavasarī un rudenī (par apģērbu, apaviem).
rast Tāds, kas ir pieradis (ko darīt).
pilns Tāds, kas ir pierakstīts, iezīmēts u. tml. līdz beigām, līdz pēdējai lappusei, arī tāds, kur ir daudz teksta, zīmējumu u. tml. (piem., par burtnīcu, kladi, grāmatu).
tēvišķs Tāds, kas ir raksturīgs bērnu tēvam; arī sirsnīgi gādīgs, rūpīgs, tēvišķīgs.
tēvišķīgs Tāds, kas ir raksturīgs bērnu tēvam; arī sirsnīgi gādīgs, rūpīgs; tēvišķs.
savs Tāds, kas ir raksturīgs tikai noteiktai personai, noteiktam priekšmetam, parādībai, veido tās iezīmes, īpatnības; arī savdabīgs.
gatavs Tāds, kas ir sagatavojies, sagatavots (ko veikt); tāds, kas ir ar mieru (ko darīt).
perspektīvs Tāds, kas ir saistīts ar attīstību, virzību nākotnē, arī ar izredzēm.
zeme Tāds, kas ir saistīts ar cilvēka laicīgo dzīvi, pretstatā garīgajam, arī debesīm, viņpasaulei.
radošs Tāds, kas ir saistīts ar kā jauna, vēl nebijuša radīšanu vai izmantošanu; tāds, kas ir saistīts ar māksliniecisko jaunradi, garīgo vērtību radīšanu.
laimīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko vēlamu, patīkamu (piem., par gadījumu, notikumu); arī veiksmīgs.
laboratorisks Tāds, kas ir saistīts ar laboratoriju; tāds, kas ir veikts, arī iegūts laboratorijā.
smags Tāds, kas ir saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm, arī bīstams dzīvībai; tāds, kas ir saistīts ar izteiktiem psihiskiem traucējumiem.
starptautisks Tāds, kas ir saistīts ar vairākām vai visām tautām, valstīm, arī attiecas uz tām, nosaka to attiecības (par sadarbību, sakariem, līgumiem u. tml.).
smeldzošs Tāds, kas ir saistīts, piem., ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu un ir samērā vājš (par psihisku stāvokli); arī smeldzīgs (2).
smeldzīgs Tāds, kas ir saistīts, piem., ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu un ir samērā vājš (par psihisku stāvokli); arī smeldzošs (2).
stalts Tāds, kas ir samērīgs augumā, arī vingrs, spēcīgs (par dzīvniekiem).
spokains Tāds, kas ir savāds, dīvains, iedveš bailes ar savu noslēpumainību; arī rēgains, spocīgs.
vienkāršots Tāds, kas ir skaidrs, saprotams, arī elementārs, primitīvs; tāds, kam trūkst dziļuma.
stalts Tāds, kas ir slaids, samērīgs, parasti gara auguma (par cilvēku); arī tāds, kas ir vingrs, samērīgs (par cilvēka kustībām).
pacietīgs Tāds, kas ir spējīgs ilgi, neatlaidīgi, bez apnikuma darīt ko; arī savaldīgs, iecietīgs.
pirmšķirīgs Tāds, kas ir svarīgāks, nozīmīgāks, arī vērtīgāks par ko citu līdzīgu; galvenais.
nesavienojams Tāds, kas ir tik atšķirīgs, arī tik pretrunīgs, kas tas nevar pastāvēt kopā, ka to nevar saistīt, savienot (ar ko citu).
neizdzēšams Tāds, kas ir tik ietekmīgs, ka to grūti vai neiespējami padarīt par nebijušu.
viegls Tāds, kas ir tikko manāms, arī neuzkrītošs, tāds, kura iedarbība maz jūtama.
vārs Tāds, kas ir tikko sajūtams; arī blāvs (par smaržu, gaismu, krāsu).
svaigs Tāds, kas ir tīrs, spirdzinošs, arī tāds, kas ir ārpus telpām (par gaisu, gaisa plūsmu).
smalkjūtīgs Tāds, kas ir uzmanīgs, iejūtīgs pret citiem, arī izturas tā, lai kādu neapvainotu.
slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums lāšu, pilienu veidā; tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā; arī mitrs (1).
vājš Tāds, kas ir vārgs, nespēcīgs, arī, piem., slimības novārdzināts; tāds, kas slikti funkcionē, nav pietiekami labi attīstīts, arī ir vārgs, nespēcīgs (par ķermeni, tā daļām, orgāniem).
tāls Tāds, kas ir veicams, noris, pārvarot samērā lielu attālumu, arī ilgākā laika posmā.
tuvs Tāds, kas ir veicams, pārvarot samērā mazu attālumu, arī samērā īsā laikposmā (parasti par ceļu, gājienu, braucienu).
smalks Tāds, kas ir veidots ar dziļu izpratni, zināšanām, arī ar labu gaumi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sānisks Tāds, kas ir vērsts (kā) sānu daļas, malas virzienā, arī virzienā prom no (kā) sānu daļas, malas.
sānisks Tāds, kas ir vērsts ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem.
ieslīps Tāds, kas ir vērsts, arī pārvietojas mazliet slīpā virzienā.
straujš Tāds, kas īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm); tāds, kas sekmē pēkšņu, intensīvu psihisko norišu izraisīšanos (par psihes, raksturs, personības īpašībām).
sirreālistisks Tāds, kas īstenībā šķietami neeksistē; šķietami, reāli neizskaidrojams, neizprotams, arī mistisks; sirreāls (1).
pirmšķirīgs Tāds, kas izceļas ar savām spējām, talantu, amata prasmi; arī izcils; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pirmklasīgs Tāds, kas izceļas ar savām spējām, talantu, amata prasmi; arī izcils.
vainīgs Tāds, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; tāds, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams.
priecīgs Tāds, kas izjūt prieku, tāds, kam ir jautrs, pacilāts garastāvoklis; arī līksms.
visgudrs Tāds, kas izliekas gudrs, arī gudrāks par citiem; pārgudrs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nīcīgs Tāds, kas iznīkst, zūd, nav mūžīgs; arī mirstīgs.
pārmērīgs Tāds, kas izpaužas pārāk spēcīgi, intensīvi, arī pārāk augstā pakāpē.
vētrains Tāds, kas izpaužas spēcīgi (par psihisku stāvokli); arī tāds, kas noris intensīvi, saspringti (piemēram, par rīcību).
aktīvs Tāds, kas izpaužas, atklājas (enerģiskā) darbībā, rīcībā, arī kustībā.
tālāknesējs Tāds, kas izplata, nodod tālāk (piem., ko svarīgu, nozīmīgu).
tuvs Tāds, kas izplatās vai ir uztverams no samērā maza attāluma, arī tāds, kas izplatās samērā mazā attālumā (parasti par skaņu, gaismu).
tāls Tāds, kas izplatās, virzās, arī ir uztverams no samērā liela attāluma.
postošs Tāds, kas izraisa (kā) bojāeju, arī iedarbojas ļoti nevēlami (uz ko); postīgs (1).
postīgs Tāds, kas izraisa (kā) bojāeju, arī iedarbojas ļoti nevēlami (uz ko); postošs (1).
simpātisks Tāds, kas izraisa (kādā) emocionāli labvēlīgu attieksmi (par cilvēku, arī par cilvēka izskatu, psihes, rakstura, personības īpašībām u. tml.).
simpātisks Tāds, kas izraisa (kādā) emocionāli labvēlīgu attieksmi, patiku, arī tieksmi iegūt to (piem., par priekšmetiem).
pikants Tāds, kas izraisa erotiskas, juteklīgas sajūtas, arī mazliet nepieklājīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
delamais Tāds, kas izraisa ilgstošu slimošanu, arī nāvi.
vilinošs Tāds, kas izraisa interesi, vēlēšanos (ko darīt, kur nokļūt); tāds, kas izraisa tieksmi (pēc kā).
ugunīgs Tāds, kas izraisa karstuma sajūtu; arī stiprs.
neomulīgs Tāds, kas izraisa nepatīkamas (piem., neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
baigs Tāds, kas izraisa nomācošas, drūmas izjūtas, arī bailes.
skaists Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas (par laikapstākļiem); tāds, kad ir laikapstākļi, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas; arī jauks.
tuvs Tāds, kas izraisa pozitīvas jūtas, arī interesi, arī tāds, kas ir labi zināms, saprotams.
sensacionāls Tāds, kas izraisa sensāciju, arī tāds, kam ir sensācijas raksturs.
kodīgs Tāds, kas izraisa sūrstošas, dedzinošas sajūtas, arī apdegumu; ļoti kairinošs.
kodīgs Tāds, kas izraisa sūrstošas, dedzinošas sajūtas, arī saindēšanos (par augiem).
šaubīgs Tāds, kas izraisa šaubas, arī neuzticību, aizdomas.
slapjš Tāds, kas izraisa šķidruma uzkrāšanos organismā, arī izdalīšanos no tā (par slimībām).
kautrīgs Tāds, kas izturas atturīgi, neizceļ sevi, ir nedrošs, arī bikls.
uzmanīgs Tāds, kas izturas ieinteresēti, laipni, arī iejūtīgi, gādīgi (pret kādu); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
valšķīgs Tāds, kas izturas koķeti, draiskulīgi, arī mazliet viltīgi.
familiārs Tāds, kas izturas ļoti nepiespiesti, pārāk brīvi, arī vaļīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
laipns Tāds, kas izturas pieklājīgi, arī labvēlīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neprātīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem, arī pārgalvīgs, pārdrošs.
traks Tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti.
izvairīgs Tāds, kas izvairās skaidri izpaust, darīt zināmu (piem., savu viedokli, nostāju); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
ieinteresēts Tāds, kas ko dara savās vai cita interesēs (arī vēlas, lai kas būtu, notiktu).
dzīvīgs Tāds, kas labi aug, attīstās (par augiem, arī dzīvniekiem).
tūļīgs Tāds, kas lēni, vilcinoties, arī neveikli ko dara, rīkojas; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nedzirdēts Tāds, kas līdz šim nav bijis zināms, par ko līdz šim nav dzirdēts; arī ārkārtīgs.
ne redzēts, ne dzirdēts tāds, kas līdz šim nav bijis zināms; arī neparasts.
nepiedzīvots Tāds, kas līdz šim nav noticis, piedzīvots; nebijis, arī ārkārtīgs.
nepieredzēts Tāds, kas līdz šim nav noticis, pieredzēts; nebijis, arī ārkārtīgs.
neredzēts Tāds, kas līdz šim nav redzēts, pieredzēts; arī neparasts.
varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā).
varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu, arī tāds, kuram (parasti) ir izcilas kvalitatīvas īpašības (par skaņu).
postošs Tāds, kas ļoti negatīvi ietekmē cilvēka psihi, arī sabiedrību; postīgs (2).
postīgs Tāds, kas ļoti negatīvi ietekmē cilvēka psihi, arī sabiedrību; postošs (2).
spiedīgs Tāds, kas ļoti nelabvēlīgi, nomācoši ietekmē (cilvēku) – par apstākļiem, arī fizioloģisku, psihisku stāvokli.
nesaticīgs Tāds, kas mēdz bieži, arī bez pietiekama iemesla ķildoties, strīdēties.
uzmanīgs Tāds, kas mēdz rīkoties, izturēties, arī paust savas domas apdomīgi, lai izvairītos no kā nevēlama; arī piesardzīgs.
klačīgs Tāds, kas mēdz tenkot, pļāpāt, arī aprunāt, sūdzēties.
zemsirdīgs Tāds, kas meklē pašlabumu, ir savtīgs, negodīgs, arī zemisks.
patstāvīgs Tāds, kas nav (kā) pakļautībā, atkarībā; neatkarīgs.
tukšs Tāds, kas nav aizņemts, arī izmantots (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) – parasti par telpu, platību, virsmu.
brīvs Tāds, kas nav apspiests, nav pakļauts svešai varai; neatkarīgs.
neizskaistināts Tāds, kas nav ar dažādiem līdzekļiem izskaistināts, padarīts glītāks.
nebrīvs Tāds, kas nav brīvs, neatkarīgs.
vesels Tāds, kas nav dalīts, dalījies atsevišķās daļās, gabalos; arī tāds, kas pastāv, ir saglabājies neskarts, nebojāts.
vienkāršs Tāds, kas nav grūts, nav sarežģīts; tāds, kura paveikšanai, izpratnei, apguvei nav nepieciešama liela fiziska vai garīga piepūle, arī tāds, kas neprasa speciālu sagatavotību.
neparedzēts Tāds, kas nav iepriekš paredzēts; arī negaidīts, pēkšņs.
nevainīgs Tāds, kas nav izdarījis ko sliktu, nosodāmu.
nevainīgs Tāds, kas nav izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu, noziegumu.
puspadarīts Tāds, kas nav izdarīts līdz galam.
neizteikts Tāds, kas nav izpausts, nav darīts zināms citiem.
veltīgs Tāds, kas nav pamatots, arī nav vajadzīgs.
nepilnīgs Tāds, kas nav paveikts, izdarīts pilnīgi līdz galam; tāds, kas notiek, noris tikai daļēji.
svešs Tāds, kas nav pazīstams (par vietu, teritoriju u. tml.); tāds, kas (kādam) nav dzimtā vieta, arī pastāvīga dzīvesvieta.
vārgs Tāds, kas nav pietiekami attīstījies, tāds, kas nav stiprs, stingrs (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
nevērīgs Tāds, kas nav pietiekami rūpīgs, uzmanīgs; arī paviršs, nolaidīgs (pret sevi, savu darbu, pienākumiem u. tml.).
nespēcīgs Tāds, kas nav pietiekami spēcīgs, stiprs; nevarīgs, nespējīgs, vājš.
jēls Tāds, kas nav pietiekami stingrs; vārgs, nevarīgs.
laicīgs Tāds, kas nav saistīts ar garīgām vērtībām.
viegls Tāds, kas nav saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm, arī nav bīstams dzīvībai (par slimību, ievainojumu u. tml.); tāds, kas noris bez grūtībām, lielām fiziskām ciešanām, arī tāds, kas noris strauji (par fizioloģisku procesu); tāds, kas nav saistīts ar izteiktiem psihiskiem traucējumiem.
nesaderīgs Tāds, kas nav savstarpēji saderīgs, saskanīgs, arī savienojams, izmantojams kopā.
vesels Tāds, kas nav slims, ievainots, tāds kuram ir laba veselība (par cilvēkiem, dzīvniekiem, arī organismu, ķermeni).
mīksts Tāds, kas nav spožs, spilgts, arī krass, kontrastains.
nemateriāls Tāds, kas nav vielisks, priekšmetisks, ķermenisks, bet saistīts ar cilvēka psihi, garīgo kultūru.
nelīdzens Tāds, kas nav viscaur vienā lielumā, arī vienā līnijā.
viegls Tāds, kas neapgrūtina elpošanu, arī tīrs, nepiesārņots (par gaisu).
nedabīgs Tāds, kas neatbilst (cilvēka) dabai; raksturam; arī mākslots, neīsts.
primitīvs Tāds, kas neatbilst augstām kultūras, arī labas gaumes prasībām.
nepatiess Tāds, kas neatbilst īstenībai, patiesībai; arī melīgs.
sliktums Tāds, kas neatbilst kādām normām, vajadzībām, izraisa ko nevēlamu; arī bēdas, nepatikšanas.
nepiedienīgs Tāds, kas neatbilst kādām prasībām, stāvoklim; arī nepieklājīgs.
neloģisks Tāds, kas neatbilst loģikas likumiem; tāds, kam trūkst pamatojuma, savstarpējas sakarības; nesaprotams.
slikts Tāds, kas neatbilst, ir nepiemērots vispārpieņemtām prasībām, nosacījumiem (par norisi, stāvokli, arī laiku, laika apstākļiem).
klāt neesošs tāds, kas neatrodas, arī nepiedalās (kur).
uzmedots Tāds, kas neatvairāmi tiecas iegūt kādu par sievu (vīru), arī iegūt (kāda) draudzību.
parasts Tāds, kas neizceļas ar ko īpašu, arī ikdienišķs (piem., par darbību, stāvokli, laikposmu).
nekautrīgs Tāds, kas neizjūt kautrību, neērtumu; nesmalkjūtīgs, netaktisks, arī nekaunīgs.
vārīgs Tāds, kas nelielā (kā) iedarbībā bojājas; arī trausls (1).
saticīgs Tāds, kas nemēdz ķildoties, strīdēties, tāds, kas labprāt uztur labas, mierības attiecības (par cilvēku, cilvēku grupu, arī dzīvnieku).
auksts Tāds, kas nepakļaujas jūtām; neiejūtīgs, neatsaucīgs, arī nelaipns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
salts Tāds, kas nepakļaujas jūtām: neiejūtīgs, neatsaucīgs, arī nelaipns; auksts (5).
slidens Tāds, kas nepārliecina, izraisa šaubas, arī saistīts ar risku, grūtībām.
nepiekāpīgs Tāds, kas nepieļauj atkāpšanos (piem., no sava uzskata, viedokļa); tāds, kas nelokāmi, arī stūrgalvīgi paliek pie sava.
neizveicīgs Tāds, kas neprot, arī nespēj veikli, ātri kustēties, strādāt, darboties.
neiepriecinošs Tāds, kas nesagādā prieku, gandarījumu; tāds, par ko nevar būt apmierināts.
tuvredzīgs Tāds, kas nespēj paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situācijas nākotnē; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
netīšs Tāds, kas netiek darīts, veikts apzināti, ar iepriekšēju nodomu; nejaušs.
recesīvs Tāds, kas netiek pārmantots iedzimtības ceļā (par augu, dzīvnieku, arī cilvēku pazīmēm, īpašībām).
nīkulīgs Tāds, kas nīkuļo (par augiem, to daļām, arī augu kopumu).
slēgts Tāds, kas no visām pusēm norobežots, arī ierobežots.
priekšzīmīgs Tāds, kas noder par pozitīvu paraugu (kādai rīcībai, darbībai, izturēšanās veidam); arī ļoti labs, teicams, nevainojams.
vieglprātīgs Tāds, kas nopietni nenovērtē savu rīcību, savu attieksmi (pret ko), arī savas rīcības varbūtējās sekas.
spraigs Tāds, kas noris aktīvi, arī strauji (par darbību, procesu u. tml.); tāds, kurā izpaužas šāda darbība, process u. tml.
spriegs Tāds, kas noris aktīvi, koncentrēti, arī strauji (par darbību, procesu u. tml.); spraigs (1).
straujš Tāds, kas noris īsā laika sprīdī, arī pēkšņi, intensīvi (par darbību, procesu).
zemjūras Tāds, kas noris, arī atrodas, ir izbūvēts zem jūras.
minimāls Tāds, kas noris, arī darbojas ar ļoti mazu, arī vismazāko intensitāti.
vēls Tāds, kas noris, iestājas, sāk pastāvēt pēc kā cita, arī pēc kāda laikposma.
plašs Tāds, kas noris, izpaužas intensīvi, arī daudzveidīgi; tāds, kurā piedalās, iesaistās daudzi.
vērienīgs Tāds, kas noris, izpaužas, tiek veikts plašā apjomā, arī daudzveidīgi (piemēram, par darbību, norisi, pasākumu).
suverēns Tāds, kas noris, pastāv neatkarīgi (no kā), brīvi.
veicīgs Tāds, kas noris, tiek veikts ātri, veikli, bez kavēšanās, arī steidzīgi.
ārkārtējs Tāds, kas notiek ārpus parastās secības, kārtības, arī paredzēts īpašam nolūkam.
brīvs Tāds, kas notiek pats no sevis vai pēc paša gribas, bez ārēja spēka iedarbības, arī bez šķēršļiem, kavēkļiem.
patvarīgs Tāds, kas notiek pēc paša gribas, vienpusēji, bez saskaņošanas, arī izmantojot savu varu, tiesības.
kārtējs Tāds, kas notiek, atkārtojas laiku pa laikam; tuvākais, arī pašreizējais (kā) secībā.
pašreizējs Tāds, kas notiek, pastāv šajā laika momentā, brīdī, arī šajā laikposmā.
iepriekšējs Tāds, kas notiek, tiek darīts pirms (kā) cita, atšķirīga.
spiedīgs Tāds, kas paaugstinātas temperatūras un mitruma piesātinājuma dēļ izraisa nepatīkamas sajūtas (par gaisu); arī tāds, kas intensīvi, nepatīkami karsē.
izlīdzinošs Tāds, kas padara (ko) līdzenu, arī līdzenāku, tvirtāku u. tml.
padziļināts Tāds, kas padarīts pilnvērtīgāks, saturīgāks.
padevīgs Tāds, kas paklausa bez pretestības, arī pazemīgi.
pretīgs Tāds, kas parasti ar savu izskatu, arī izturēšanos, izraisa (kādā) stipru nepatiku (par dzīvniekiem).
purvs Tāds, kas parasti satopams purvos, purvainās vietās, arī to tuvumā (par savvaļas augiem, dzīvniekiem, to sugām).
lipīgs Tāds, kas pāriet no slimā cilvēka (arī dzīvnieka) uz veselo (piem., par infekciju).
negribēts Tāds, kas pastāv, eksistē neatkarīgi no paša gribas, vēlēšanās.
relatīvs Tāds, kas pastāv, ir raksturojams salīdzinājumā (ar ko), attiecībā (pret ko); arī nepilnīgs.
pirmspensijas Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms pensijas vecuma sasniegšanas, arī pirms došanās pensijā.
šīpavasara Tāds, kas pastāv, noris šajā pavasarī, tam raksturīgs; šāpavasara.
sistemātisks Tāds, kas pastāvīgi atkārtojas, tiek atkārtots; tāds, kura darbība pastāvīgi atkārtojas noteiktā veidā; arī regulārs (1).
pašdarināts Tāds, kas paša, mājas apstākļos gatavots (parasti par alkoholisku dzērienu); pašdarīts.
aktuāls Tāds, kas pašreizējā brīdī vai noteiktā laika posmā ir nozīmīgs, svarīgs; arī neatliekams.
varmācīgs Tāds, kas patvarīgi lieto varas līdzekļus, spaidus (pret kādu); tāds, kas lieto fizisku spēku (pret kādu), tāds, kas ar fizisku spēku pakļauj sev (kādu).
vesels Tāds, kas pēc apjoma, lieluma, arī vērtības u. tml. atbilst attiecīgi lielam daudzumam, arī priekšstatam par šādu daudzumu (par kā, parasti lielu, kopumu).
elastīgs Tāds, kas pēc deformācijas atjauno savu agrāko formu; arī lokans.
zīdains Tāds, kas pēc izskata, tekstūras atgādina zīdu, arī gluds, mīksts, maigs.
samtains Tāds, kas pēc izskata, virsmas īpašībām atgādina samtu, arī mīksts, maigs.
pirmais Tāds, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir nozīmīgāks, arī visnozīmīgākais (salīdzinājumā ar ko citu).
specifisks Tāds, kas piemīt (kam) kā būtiska, neatņemama īpašība, pazīme; arī raksturīgs.
sīkmanīgs Tāds, kas pievērš pārmērīgu uzmanību sīkumiem, kam nesvarīgam, nebūtiskam; sīkumains.
sīkumains Tāds, kas pievērš pārmērīgu uzmanību sīkumiem, kam nesvarīgam, nebūtiskam.
suga Tāds, kas pilnīgi atbilst šīs pamatvienības, arī kādas šķirnes parasti saimnieciski nozīmīgajām, pazīmēm.
nopietns Tāds, kas prasa fizisku vai garīgu piepūli, rūpīgu, pamatīgu darbu.
viegls Tāds, kas rada neliela svara iespaidu, tāds, kam ir samērā smalka uzbūve (parasti par priekšmetiem, arī par formu, veidu u. tml.).
griezīgs Tāds, kas rada nepatīkamas, arī sāpīgas sajūtas, nepatīkami kairina.
spēcīgs Tāds, kas rada spēku, enerģiju, arī mundrumu, spirgtumu (piem., par barību, gaisu).
atpakaļejošs Tāds, kas rašanās, apstiprināšanas u. tml. brīdī attiecas arī uz iepriekšējo laiku.
ļaundarīgs Tāds, kas rīkojas ļauni, noziedzīgi; tāds, kas saistīts ar ļaunumu, nozieguma izdarīšanu.
neizdarīgs Tāds, kas rīkojas, darbojas bez izveicības, gausi, arī nemākulīgi.
spējš Tāds, kas rodas, noris pēkšņi, arī spēcīgi, strauji.
strups Tāds, kas runā īsi, aprauti, arī nelaipni, skarbi.
fundamentāls Tāds, kas saistīts ar (kā) pamatiem; ļoti nozīmīgs, svarīgs, pamatīgs.
saviesīgs Tāds, kas saistīts ar izklaidēšanos sabiedrībā (viesībām, ballēm); tāds, kas seko pēc (sarīkojuma) oficiālās daļas.
pasaulīgs Tāds, kas saistīts ar ko paejošu, materiālu, nevis ar ko garīgu; laicīgs (1).
reaktīvs Tāds, kas saistīts ar kustību, kuru rada pretējā virzienā ejoša gāzes vai šķidruma plūsma, arī šāda kustība.
grūts Tāds, kas saistīts ar lielām fiziskām sāpēm, ciešanām; arī bīstams dzīvībai.
darbs Tāds, kas saistīts ar materiālo vai garīgo vērtību radīšanu.
slimīgs Tāds, kas saistīts ar pārspīlētu, arī pārmērīgi negatīvu (kā) uztveri (par psihisku stāvokli, domām u. tml.); tāds, kam ir raksturīga pārspīlēta, arī negatīva (kā) uztvere, izjūta (par cilvēku).
milzu Tāds, kas sastāv no ļoti daudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu, arī par priekšmetu, vielu u. tml. kopumu); milzīgs.
vienkāršs Tāds, kas sastāv no viena elementa, vienas daļas, arī no maz elementiem, maz daļām; tāds, kura uzbūve, darbība ir viegli saprotama.
sloksne Tāds, kas sastāv, ir veidots no divām vai vairākām kāda materiāla plāksnēm, arī kārtām.
glums Tāds, kas satur gļotvielas, arī biezs, staipīgs, recekļains.
viegls Tāds, kas satur samērā maz kādas vielas vai kādu vielu, arī tāds, kas nav stiprs (piemēram, par šķīdumu, novārījumu).
pilns Tāds, kas savā izpausmē ir sasniedzis augstāko pakāpi; arī galējo robežu (par norisi, procesu, parādību).
principiāls Tāds, kas skar (kā) būtību; būtisks, svarīgs.
kardināls Tāds, kas skar būtību; svarīgākais, galvenais.
vietējs Tāds, kas skar tikai kādu (kā) daļu, arī iedarbojas tikai uz kādu (kā) daļu.
dzēlīgs Tāds, kas skarot rada sāpes, apsārtumu, arī ievaino (parasti par augiem).
smīnīgs Tāds, kas smīn; tāds, kas bieži mēdz smīnēt; arī zobgalīgs, ironisks, nievīgs.
veikls Tāds, kas spēj kustēties, darboties ātri, precīzi, arī prasmīgi (par ķermeņa daļām, parasti par rokām, kājām).
stiprs Tāds, kas spēj mērķtiecīgi darboties grūtos, sarežģītos apstākļos; arī izturīgs, patstāvīgs; tāds, kas nodrošina spējas darboties šādā veidā (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
nepacietīgs Tāds, kas stipri, dedzīgi vēlas tūlīt ko darīt, ātrāk ko sasniegt, dabūt; tāds, kurā izpaužas šādas vēlmes.
transatlantisks Tāds, kas šķērso Atlantijas okeānu, savieno tā krastus vai arī atrodas viņpus Atlantijas okeāna.
labprātīgs Tāds, kas tiek darīts pēc paša vēlēšanās, brīvprātīgi.
pāragrs Tāds, kas tiek darīts, noris pārāk agri, priekšlaicīgi; tāds, kas noris pirms parastā laika, priekšlaicīgi.
tūlītējs Tāds, kas tiek darīts, notiek tūlīt, bez kavēšanās; arī neatliekams, steidzams.
pelnīts Tāds, kas tiek iegūts, saņemts (par ko paveiktu, izdarītu); pilnīgi pamatots.
spaidi Tāds, kas tiek veikts, organizēts pēc pavēles, rīkojuma u. tml., pakļaujot (kādu) noteiktas darbības obligātai izpildei; arī piespiedu (1).
vakarējs Tāds, kas tika darīts, piedzīvots vakar, iepriekšējā dienā.
jaunākais Tāds, kas tikko vai nesen ir noticis, paveikts, arī radīts, sacerēts vai iegādāts.
ausīgs Tāds, kas uzmanīgi, arī satraukti klausās.
kā (no) dzelzs Tāds, kas var daudz izturēt, paciest, arī ļoti stingrs, nepiekāpīgs.
oligotrofs Tāds, kas var eksistēt, pastāvēt barības vielām nabadzīgos apstākļos.
nodevīgs Tāds, kas var izdarīt nodevību; tāds, kas ir saistīts ar nodevību.
briesmīgs Tāds, kas var nodarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu.
bīstams Tāds, kas var nodarīt ļaunumu, apdraudēt dzīvību, (kā) eksistenci.
pašpietiekams Tāds, kas var pastāvēt, eksistēt patstāvīgi, neatkarīgi no citiem.
āķīgs Tāds, kas var sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
visspēcīgs Tāds, kas var, spēj visu; arī visvarens.
visuvarens Tāds, kas var, spēj visu; tāds, kam ir neierobežota vara; arī visspēcīgs.
četrkārtējs Tāds, kas veic (ko) četras reizes, arī ieguvis (kādu nosaukumu) četras reizes.
trīskārtējs Tāds, kas veic (ko) trīs reizes, arī ieguvis (kādu nosaukumu) trīs reizes.
smags Tāds, kas veicams, īstenojams, pārvarams ar lielu fizisku vai garīgu piepūli, sasprindzinājumu; grūts (1).
grūts Tāds, kas veicams, īstenojams, pārvarams ar lielu fizisku vai garīgu piepūli, sasprindzinājumu.
divkārtējs Tāds, kas veicis (ko) divas reizes, arī ieguvis (kādu nosaukumu) divas reizes.
daudzkārtējs Tāds, kas veicis (ko) vairākas vai daudzas reizes, arī ieguvis (kādu nosaukumu) vairākas vai daudzas reizes.
vienlaiduma Tāds, kas veidots no vienlaidu materiāla, arī vienlaidu griezumā.
izmanīgs Tāds, kas veikli prot izmantot apstākļus, arī prot veikli izkļūt no sarežģītas situācijas; attapīgs, veikls.
vienvirziena Tāds, kas vērsts tikai uz ko vienu, arī tāds, kam trūkst plašuma, vispārinājuma (par domāšanu, jūtām, izziņas procesu).
pretinflācijas Tāds, kas vērsts, arī darbojas pret inflāciju, tās pārvarēšanu.
pretkrīzes Tāds, kas vērsts, arī darbojas pret krīzi, tās pārvarēšanu.
viduvējs Tāds, kas vērtējams ne visai augstu, arī parasts, bez izcilām īpašībām u. tml. (par priekšmetiem, parādībām, apstākļiem, stāvokli u. tml.).
trupens Tāds, kas viegli drūp, sairst; arī irdens.
vijīgs Tāds, kas vijas, arī tāds, kas ir lokans (par augiem, to daļām).
zaļoksns Tāds, kas zaļo, labi attīstās, ir spēcīgs, arī jauns (par augiem, parasti kokiem, to daļām); zaļoksnējs (1).
zaļoksnējs Tāds, kas zaļo, labi attīstās, ir spēcīgs, arī jauns (par augiem, parasti kokiem, to daļām); zaļoksns (1).
riebīgs Tāds, kas, piem., ar savu izskatu izraisa nepatiku, arī riebumu, pretīgumu.
produktīvs Tāds, ko (attiecīgajā valodas attīstības posmā) izmanto vārdu, arī to savienojumu veidošanai.
plašs Tāds, ko atzīst, arī veicina, atbalsta daudzi (par kā slavu, popularitāti u. tml.).
netverams Tāds, ko grūti, pat neiespējami sajust, uztvert, arī konstatēt.
smags Tāds, ko ir grūti sagremot (par ēdienu, barību).
neaizsniedzams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami (piem., pārvietojoties) sasniegt, arī aizsniegt.
neiedomājams Tāds, ko ir neiespējami iedomāties, aptvert, saprast; arī ārkārtīgs.
elegants Tāds, ko izdara glīti, ar lielu prasmi, meistarību.
viegls Tāds, ko nav grūti sagremot, asimilēt, arī tāds, kurā ir maz uzturvielu, kas nav sātīgs (par ēdienu, barību).
nelietīgs Tāds, ko nedrīkst darīt; neatļauts.
neizpaužams Tāds, ko nedrīkst izpaust, darīt zināmu.
instinktīvs Tāds, ko nosaka instinkts; tāds, kas saistīts ar instinktu; arī neapzināts, netīšs.
likumsakarīgs Tāds, ko nosaka parādību iekšējā, būtiskā sakarība; tāds, ko nosaka cēloniska sakarība.
vienpersonisks Tāds, ko realizē viena persona, arī viena noteikta grupa.
tveicīgs Tāds, ko saule ir ļoti sakarsējusi un kas ir arī samērā mitrs (par gaisu).
vasara Tāds, ko sēj pavasarī un kas nogatavojas šajā pašā gadā (piem., par graudaugiem); viengadīgs (par augiem, parasti par puķēm).
pamatots Tāds, ko var pierādīt, apstiprināt ar faktiem; tāds, kam ir svarīgs iemesls; vērā ņemams.
mīksts Tāds, ko var samērā viegli saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
viennozīmīgs Tāds, ko var uztvert, saprast skaidri, nepārprotami, arī tieši.
pusautomātisks Tāds, ko veic vai kas noris daļēji bez darītāja aktīvas, apzinātas līdzdarbības.
veikls Tāds, ko veic, dara ātri, precīzi, arī prasmīgi.
pārpilns Tāds, kur atrodas, pārvietojas pārāk daudz cilvēku, arī transportlīdzekļu; tāds, kur ir aizņemtas pilnīgi visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli u. tml.).
vižņains Tāds, kur ir vižņi; arī vižņiem līdzīgs.
skaņš Tāds, kur izplatās skaļas, arī skanīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi).
liess Tāds, kur maz augu barības vielu.
kluss Tāds, kur nav drūzmas, dzīvas transporta kustības (parasti par vietu); arī nomaļš.
klajš Tāds, kur nav meža, arī koku; tāds, ko var tālu pārredzēt.
vientulīgs Tāds, kur nav rosmes, dzīvības, arī tāds, kas izraisa atšķirības, pamestības izjūtu.
draisks Tāds, kurā (arī kura saturā) izpaužas šādas īpašības.
paskops Tāds, kurā (kas) ir pausts samērā īsi, arī nepilnīgi.
vulgārs Tāds, kura būtība ir rupja, arī banāla (piem., par kādu faktu, cilvēka darbību).
spaidīgs Tāds, kura dēļ ir nepieciešams samazināt, ierobežot savus izdevumus (parasti par materiālajiem apstākļiem); arī trūcīgs.
pavārgs Tāds, kura intensitāte ir vāja, arī nepietiekama.
nabags Tāds, kurā ir maz vērtīgu, derīgu, arī daudzveidīgu sastāvdaļu, elementu; nabadzīgs (2).
nabadzīgs Tāds, kurā ir maz vērtīgu, derīgu, arī daudzveidīgu sastāvdaļu, elementu; vienpusīgs, aprobežots.
trūcīgs Tāds, kurā ir maz vērtīgu, derīgu, arī daudzveidīgu sastāvdaļu, elementu.
ziedains Tāds, kurā ir nelieli piena, biezpiena, arī olu masas kunkuļi, kuri rodas, masu karsējot.
skops Tāds, kurā ir nepietiekama daudzveidība (piem., par sugām, ģintīm u. tml.); nepietiekami attīstījies, arī vājš, nespēcīgs (par augiem, dzīvniekiem).
paliess Tāds, kurā ir samērā maz augu barības vielu (par augsni).
spriegs Tāds, kurā ir vai rodas samērā liels mehānisks, arī spēka spriegums.
saraustīts Tāds, kurā ir vairākkārtīgi pārtraukumi; nesakarīgs.
bezgodīgs Tāds, kurā izpaužas (darītāja) goda jūtu trūkums (par darbību, izturēšanos).
bezbēdīgs Tāds, kurā izpaužas bezrūpība, jautrība, arī drosme, pārgalvība.
žirgts Tāds, kurā izpaužas gatavība aktīvai darbībai, arī aktivitāte, darbīgums.
sīvs Tāds, kurā izpaužas kas dzēlīgs, izsmejošs; tāds, kurā izpaužas sāpīgs pārdzīvojums, arī naids.
noliedzošs Tāds, kurā izpaužas kas noraidošs, arī negatīvs (attieksmē pret ko).
divdomīgs Tāds, kurā izpaužas kas pikants, nekautrīgs, arī nepieklājīgs.
kūtrs Tāds, kurā izpaužas lēnums, enerģijas trūkums, arī slinkums, pasivitāte.
verdzisks Tāds, kurā izpaužas liela pazemība, pazemošanās, arī pakļaušanās.
indīgs Tāds, kurā izpaužas ļoti dziļa nepatika, ļaunums; arī dzēlīgs, aizskarošs.
tramīgs Tāds, kurā izpaužas nedrošība, bailes, arī nemiers.
pabailīgs Tāds, kurā izpaužas nelielas bailes, arī kautrība, nedrošība.
mazcienīgs Tāds, kurā izpaužas nepietiekama cieņa, arī cieņas trūkums.
noraidošs Tāds, kurā izpaužas noliedzoša, arī nelabvēlīga attieksme; tāds, kas pauž šādu attieksmi.
smags Tāds, kurā izpaužas nosodījums, arī cietsirdība, ļaunums.
salds Tāds, kurā izpaužas pārspīlēta laipnība, arī pieglaimība, lišķība.
saskanīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašību līdzība, kopība, arī savstarpējā saskaņa, harmonija.
neveikls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības, arī precizitātes, ātruma trūkums.
vieds Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; arī domām, atziņām, idejām, atklāsmēm bagāts.
talantīgs Tāds, kurā izpaužas talants, arī augsta profesionāla prasme (par darbu, darbību).
vērīgs Tāds, kurā izpaužas uzmanība, cenšanās ievērot, pamanīt, saskatīt vai saklausīt ko; arī tāds, kurā izpaužas iedziļināšanās, rūpīgums.
saspringts Tāds, kurā izpaužas uztraukums, nemiers, arī konfliktam tuvs stāvoklis; sasprindzināts (2).
sasprindzināts Tāds, kurā izpaužas uztraukums, nemiers, arī konfliktam tuvs stāvoklis.
samierinošs Tāds, kurā izpaužas vēlēšanās samierināt, arī samierināties.
nepacietīgs Tāds, kura izturēšanās veidā izpaužas spēcīga tieksme kustēties, ko darīt.
saspīlēts Tāds, kurā jūtams saskaņas trūkums, uzskatu atšķirība, arī naidīgums.
siltasiņu Tāds, kura ķermeņa temperatūra ir pastāvīga un nemainās atkarībā no vides temperatūras (par zīdītājiem, putniem).
ļengans Tāds, kura muskuļi ir bezspēcīgi, arī nesasprindzināti.
slābans Tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām); ļengans (1).
slābs Tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām); ļengans (1).
šļaugans Tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām); ļengans.
tukšs Tāds, kurā nav barības vielu (par gremošanas orgāniem).
stīvs Tāds, kurā nav dzīvīguma, rosības, aktivitātes (piem., par darbību, notikumu, situāciju); arī neveikls, neizdevies.
tukšs Tāds, kurā nav vai ir ļoti maz braucēju, pasažieru, arī kravas (par transportlīdzekļiem, to daļām).
statisks Tāds, kurā neizpaužas kustība, darbība, spraigums, arī attīstība; nemainīgs.
stadiāls Tāds, kura norisē, veidošanā ir stadijas; arī saistīts ar stadijām, tām raksturīgs.
apgarots Tāds, kurā paustas dziļas, cildenas domas un jūtas; tāds, kas garīgi bagātina.
pilnvērtīgs Tāds, kura personības īpašības, darba prasme, zināšanas pilnīgi atbilst noteiktām sabiedrības prasībām, arī sabiedrības ideālam.
ļauns Tāds, kura rīcība, attieksme pret citiem ir naidīga, nekrietna, nežēlīga, arī noziedzīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
zemisks Tāds, kura rīcība, attieksme pret citiem ir nekrietna, netikumiska, arī ļauna.
paraibs Tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir samērā, arī mazliet atšķirīgi.
dzēlīgs Tāds, kura saturā ir nicinājums, arī ironija, zobgalība.
drastisks Tāds, kura saturā ir vieglprātība, arī kas ne visai pieklājīgs.
ļauns Tāds, kura saturā izpaužas kas naidīgs, nekrietns, nežēlīgs, arī nevēlams, slikts.
zemisks Tāds, kura saturā izpaužas kas nekrietns, netikumisks, arī ļauns. zemiski vārdi.
labs Tāds, kura saturā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, arī pozitīvs, labvēlīgs; tāds, kas izraisa patiku.
muļķīgs Tāds, kura saturā izpaužas saprātīguma, mērķtiecīguma, arī loģikas trūkums.
pikants Tāds, kura saturs ir erotisks, juteklīgs, arī mazliet nepieklājīgs.
programmatisks Tāds, kura saturs ir izklāstīts īpašā paskaidrojošā tekstā vai arī tikai nosaukumā (par instrumentālu skaņdarbu).
slikts Tāds, kura saturs neatbilst noteiktām prasībām; tāds, kas izraisa nepatiku, arī ko nevēlamu.
saulains Tāds, kurā saules starojumu ilgu laikposmu neaiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. un kuram (parasti) ir raksturīgs silts, arī karsts klimats (par teritoriju, zemi u. tml.).
sanitārs Tāds, kura uzdevums (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) ir veikt higiēnas, veselības aizsardzības pasākumus, arī sniegt palīdzību ievainotajiem.
uzbāzīgs Tāds, kura vairākkārtējā, arī samērā spēcīgā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku.
ietilpīgs Tāds, kurā var daudz ievietot, arī daudzi ievietoties; tāds, kam ir liels tilpums.
tilpīgs Tāds, kurā var daudz ievietot; tāds, kam ir liels tilpums; arī ietilpīgs.
tīrasinīgs Tāds, kura vecāki, arī senākie priekšteči pieder pie vienas un tās pašas rases, tautas; tīrasiņu (2).
tīrasiņu Tāds, kura vecāki, arī senākie priekšteči pieder pie vienas un tās pašas rases, tautas.
smalks Tāds, kura veikšanai nepieciešama izcila prasme, zināšanas, arī talants; tāds, kas ir sarežģīts, augsti kvalificēts.
simbolisks Tāds, kura vērtība, izpausme, intensitāte u. tml. ir mazāka, nekā nepieciešams, arī parasts.
vaļējs Tāds, kura virsbūvei nav jumta vai arī nav sienu un jumta (par transportlīdzekļiem, to daļām).
stacionārs Tāds, kura, parasti fizikālie, raksturojumi nemainās laikā; arī pastāvīgs, nemainīgs.
stilīgs Tāds, kurš ir moderni, arī oriģināli ģērbies; tāds, kura apģērbā, aksesuāros ir modernas, valdošajam modes stilam atbilstošas iezīmes.
slidens Tāds, pa kuru mazas slīdes berzes dēļ labi, arī ļoti slīd (1).
nezināms Tāds, par ko (kādam) nav nekādu ziņu, datu, arī zināšanu; nepazīstams, svešs.
sprādzēt Taisīt ar sprādzi (ko ciet vai vaļā), arī stiprināt ar sprādzi (ko pie kā).
slīpne Taisne, kas ar citu taisni vai arī ar plakni veido šauru vai platu leņķi.
slaiks Taisns un samērā garš, arī samērīgs (par cilvēkiem); slaids [1] (1).
slaids Taisns un samērā garš, arī samērīgs (par cilvēku).
sleja Taisns, lentveida gabals, arī josla.
tāle Tāla, arī nezināma vieta, zeme.
priekša Tālāk, prom no iepriekšējās (arī parastās) vietas, stāvokļa (virzīties, virzīt ko).
uztamborēt Tamborējot izgatavot, arī izveidot.
kauslis Tas (cilvēks, arī dzīvnieks), kas mēdz kauties.
dieveklis Tas (cilvēks, arī priekšmets), ko dievina, pielūdz; elks.
okupants Tas (cilvēks, arī valsts, armija), kas veic okupāciju, piedalās tās īstenošanā.
prieks Tas (notikums, parādība, apstākļi u. tml.), kas izraisa šādu emocionālu stāvokli, arī apmierinājumu, labsajūtu.
spīdeklis Tas (parasti priekšmets), kas izstaro vai atstaro gaismu; arī gaismeklis.
svētnīca Tas (piem., celtne, vieta, telpa), kam ir īpaša, parasti garīga, nozīme.
garīgā maize tas (piem., daiļliteratūra), kas garīgi bagātina cilvēku.
gara maize tas (piem., daiļliteratūra), kas garīgi bagātina cilvēku.
ziņa Tas (piem., fakts, notikums), kas tiek darīts zināms.
marķieris Tas (piem., ierīce, detaļa, arī viela), kas iezīmē, norāda (kā) robežas u. tml.
satelīts Tas (piem., iestāde, organizācija), kas ir pilnībā atkarīgs no kāda cita, kalpo tā interesēm.
ātršāvējs Tas (tāds), kas var izdarīt daudz šāvienu kādā laika vienībā.
nieks Tas, kam nav lielas, būtiskas nozīmes; nenozīmīgs, mazsvarīgs fakts, apstāklis u. tml.
pozitīvs Tas, kam piemīt kas labs, vēlams, arī derīgs.
dārgums Tas, kas (kādam) ir ļoti vērtīgs, nozīmīgs, arī mīļš, tuvs.
labums Tas, kas apmierina noteiktas cilvēka (materiālās vai garīgās) vajadzības, atbilst cilvēka, sabiedrības interesēm, centieniem.
veselība Tas, kas attiecas, ir saistīts ar (cilvēka, arī dzīvnieka) organisma stāvokļa nodrošinājumu, pētniecību u. tml.
veldze Tas, kas garīgi spēcina, iepriecina, rada mierinājumu.
nesējs Tas, kas ir (kā) īstenotājs, realizētājs, arī paudējs, vēstītājs.
spēļatkarīgs Tas, kas ir atkarīgs, parasti no azarta, spēlēm.
grēcinieks Tas, kas ir izdarījis kādu pārkāpumu, rīkojies nosodāmi.
padarīt Tas, kas ir izdarīts, paveikts.
uzturlīdzeklis Tas, kas ir izmantojams cilvēkam par barību.
izsijas Tas, kas ir izsijāts; arī atsijas.
nozarojums Tas, kas ir izveidojies par atsevišķu nozari, arī (kā) daļu.
murgi Tas, kas ir līdzīgs mokošam, bezjēdzīgam, nesakarīgam sapnim.
trekns kumoss Tas, kas ir ļoti izdevīgs, arī pievilcīgs, vilinošs.
svētība Tas, kas ir ļoti noderīgs, arī labvēlīgs (kādam, kam).
piedēklis Tas, kas ir ļoti saistīts, atkarīgs no kā cita (parasti lielāka, ietekmīgāka).
vecināts Tas, kas ir mākslīgi padarīts vecāks.
tīrā spička tas, kas ir mazs, arī nenozīmīgs.
modifikācija Tas, kas ir nedaudz pārveidots, pielāgots, ar citām īpašībām; arī paveids, variācija.
sviests Tas, kas ir neveiksmīgs, nekvalitatīvs, nesakārtots; arī stulbums.
smiekli Tas, kas ir niecīgs, arī nenozīmīgs; nieks (1), sīkums.
sakropļot Tas, kas ir padarīts kropls.
punkts Tas, kas ir par pamatu, cēloni, arī saistīts ar noteiktu situāciju (norisē, darbībā, stāvoklī).
darbs Tas, kas ir paveikts, izdarīts.
netīra lieta tas, kas ir pretrunā pastāvošajiem likumiem; negodīgs, noziedzīgs darījums.
zemisks Tas, kas ir saistīts ar ko nekrietnu, netikumisku, arī ļaunu.
numurs Tas, kas izraisa pārsteigumu, izbrīnu; arī triks.
kārdinājums Tas, kas izraisa vēlēšanos, kāri (pēc kā, ko darīt), kura kādu apstākļu dēļ būtu jāapvalda.
šķērslis Tas, kas kavē, arī padara neiespējamu (kā) attīstību, īstenošanos.
līdzatbildētājs Tas, kas kopā, vienlaikus ar kādu citu atbild par nodarījumu, likuma pārkāpumu (civilprocesā).
joks Tas, kas nav runāts vai darīts nopietni.
nespējnieks Tas, kas nav spējīgs vai neprot (ko darīt, veikt); nepraša.
nepatiesība Tas, kas neatbilst īstenībai; patiesībai; arī meli.
garants Tas, kas nodrošina, arī apliecina (ko).
motivācija Tas, kas rada vēlmi, gribu ko darīt; kādas darbības, rīcības stimuls.
nolemtība Tas, kas realizējas, norisinās neatkarīgi no cilvēka gribas, rīcības.
dzinulis Tas, kas rosina, veicina vēlēšanos, gribu (ko darīt); cēlonis, kas veicina kādu procesu, norisi.
ļauns Tas, kas saistīts ar ko naidīgu, nekrietnu, nežēlīgu, arī noziedzīgu; tas, kas saistīts ar ko ļoti nevēlamu, sliktu, arī izraisa ko ļoti nevēlamu; pretstats: labais.
izdošana Tas, kas saistīts ar naudas tērēšanu; arī izdevumi.
maksa Tas, kas tiek dots vai darīts kā atlīdzība.
virums Tas, kas tiek vārīts, ir izvārīts (parasti ēdiens, arī vira).
šķērslis Tas, kas traucē, kavē, arī padara neiespējamu pārvietošanos, virzību.
zāles Tas, kas, labvēlīgi iedarbojoties uz organismu, palīdz pārvarēt fiziskas vainas, arī negatīvu psihisku, emocionālu stāvokli.
uzdevums Tas, ko (kādam, kam) ir uzdots darīt, veikt, sasniegt; darbība, kas (kādam, kam) jāpaveic.
rokudarbs Tas, ko (kāds) ir izdarījis.
ziedojums Tas, ko dod, veltī Dievam, arī dieviem, lai pateiktos, arī izlūgtos labvēlību u. tml.
mīlulis Tas, ko mīl, arī lolo; lutina; cilvēks, kuru mīl vairāk nekā citus.
stāsts Tas, ko stāsta; arī stāstījums.
nieks Tas, ko var paveikt, izdarīt ātri, viegli, bez grūtībām.
strebeklis Tas, ko var strēbt – šķidrs ēdiens, arī dzēriens; strebjamais.
(nav) spiesta lieta tas, ko veikt, darīt (nav) obligāti nepieciešams.
mērķis Tas, ko vēlas, cenšas īstenot, sasniegt; arī nolūks.
graudēdājs Tas, kura galvenā barība ir graudi, sēklas (par dzīvniekiem).
runa Tas, par ko runā, apspriež; arī baumas, tenkas.
uzskate Tas, piem., priekšmets, attēls, kas paredzēts demonstrēšanai, lai padarītu mācību vielu uzskatāmāku, vieglāk uztveramu.
degpunkts Tas, uz ko koncentrēta uzmanība; nozīmīgākais, svarīgākais, arī aktuālākais (kādā darbībā, norisē).
amoliņš Tauriņziežu dzimtas lakstaugs (ar baltiem vai dzelteniem ziediem), ko audzē kā nektāraugu vai lopbarībai.
āboliņš Tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar trīsdaļīgām lapām un dzeltenīgi baltiem vai sarkanīgi violetiem ziediem galviņās, ko plaši izmanto lopbarībā.
vainadzīte Tauriņziežu dzimtas laukstaugs, arī neliels krūms ar sārtiem vai violetiem ziediem garkātainās čemurveida ziedkopās.
bastarda āboliņš tauriņziežu dzimtas lopbarības augs ar baltsārtiem ziediem.
tamili Tauta, kas dzīvo Tamilnadas štatā Indijas dienvidos, kā arī Šrilankā un Malaizijā.
uiguri Tauta, Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomā rajona pamatiedzīvotāji (kas dzīvo arī, piemēram, Kazahstānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā).
vācieši Tauta, Vācijas (arī Austrijas, Šveices daļas) pamatiedzīvotāji.
māņi Tautas ticējumi; arī maģijas paņēmieni.
variants Tautasdziesmas, arī cita folkloras žanra teksts, kas no pamatvarianta neatšķiras vai atšķiras ar nenozīmīgām fonētiskām un morfoloģiskām iezīmēm.
balti Tautu grupa Eiropas austrumu daļā pie Baltijas jūras (latvieši, lietuvieši; senatnē arī senprūši, jātvingi, kurši, zemgaļi, latgaļi, sēļi).
retoromāņi Tautu grupa, kas dzīvo Itālijas ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā, kā arī Šveices austrumu daļā.
režija Teātra izrādes, operas, kinofilmas u. tml. iestudēšana; koncertu, sarīkojumu, arī televīzijas, radio raidījumu u. tml. mākslinieciskā izveide.
ēnu teātris teātra mākslas veids, kurā uz apgaismota ekrāna tiek projicēti plakanu lelles, arī aktieru ķermeņu vai ķermeņa daļu kustīgi atveidi.
kodoltehnika Tehnikas nozare, kas saistīta ar kodolenerģijas ražošanas un tās praktiskās izmantošanas iespējām, kā arī radioaktīvo vielu īpašību izmantošanu.
tehnicisms Tehnikas, tās principu, paņēmienu plašs, arī pārmērīgs izmantojums cilvēku, sabiedrības darbībā.
pārvads Tehniska sistēma kustības pārnešanai no viena elementa uz otru, arī kustības veida, virziena un rotācijas ātruma maiņai.
augsts Teicams, izcils, arī nozīmīgs.
leģenda Teiksmains, fantastisks, arī reliģiska satura nostāsts par kādu vēsturisku notikumu, personu, vietu; literārs sacerējums ar šādu raksturu.
saukt Teikt, darīt zināmu vajadzību (pēc kā).
muldēt Teikt, runāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu); arī pļāpāt, melst.
laist muļķi Teikt, runāt nepatiesību, arī muļķības.
mest Teikt, runāt, arī rakstīt (ko), parasti nelaipnā, asā tonī.
satecēt Tekot, plūstot šķidrumam, kļūt (parasti viscaur) slapjam, arī tikt sabojātam (parasti pilnīgi).
konteksts Teksta daļa, arī teksts, kas nepieciešams, lai pareizi saprastu (kādas valodas vienības, piem., vārda, teikuma) nozīmi.
pamatteksts Teksta galvenā, nozīmīgākā, arī lielākā daļa.
tekstils Tekstilizstrādājums, arī tekstilijas.
apdrukāt Tekstilrūpniecībā – pārklājot audumu ar krāsu, padarīt to rakstainu.
tekstilnieks Tekstilrūpniecības speciālists, arī strādnieks.
proza Teksts metriski nesaistītā valodā: daiļdarbs (arī daiļdarbu kopums), kas sarakstīts šādā valodas formā.
reklāma Teksts, attēls, videomateriāls u. tml., kas veidots ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, palielināt pieprasījumu (pēc kā), padarīt (ko) populāru.
videotelefons Telesakaru veids, kas dod iespēju vienam otru ne vien dzirdēt, bet arī redzēt; attiecīgais aparāts.
plastika Tēlotājmākslā – telpisku, apjomīgu darbu veidojums; arī tēlniecība, skulptūra.
peizāža Tēlotājmākslas žanrs, arī atsevišķs mākslas darbs, kurā attēlota dabas ainava.
sakristeja Telpa (baznīcā), kur tiek glabāti dievkalpojumam nepieciešamie piederumi un kur garīdznieki sagatavojas dievkalpojumam.
ģērbkambaris Telpa (baznīcā), kur uzturas garīdznieks pirms un pēc dievkalpojuma (piem., lai pārģērbtos); sakristeja.
darbistaba Telpa darbam (parasti garīgam, radošam).
kalte Telpa, arī celtne ar iekārtu (piem., graudu) kaltēšanai; attiecīgā iekārta.
veikals Telpa, arī celtne tirdzniecībai; tirdzniecības uzņēmums.
tirgotava Telpa, arī celtne, kurā (ko) pārdod; veikals.
tualete Telpa, arī īpaša neliela celtne dabisko vajadzību nokārtošanai, sevis sakopšanai.
ateja Telpa, arī īpaša neliela ēka dabisko vajadzību nokārtošanai.
smēķētava Telpa, arī vieta, kas ir paredzēta smēķēšanai.
skalotava Telpa, celtne, arī vieta, kas ir paredzēta, iekārtota (kā) skalošanai.
starptelpa Telpa, kas atrodas starp citām (galvenajām) telpām, arī telpa, vieta starp veidojumiem u. tml.
frizētava Telpa, kas iekārtota friziera, arī kosmētisko pakalpojumu sniegšanai.
palīgtelpa Telpa, ko izmanto, lai nodrošinātu kādu darbību veikšanu galvenajā telpā; telpa, kas paredzēta palīgierīču, darbarīku u. tml. novietošanai.
valsts Telpa, vieta, apvidus, arī cilvēka dzīves joma, kam raksturīgs kādu parādību kopums.
valstība Telpa, vieta, apvidus, arī joma, kam raksturīgs kādu parādību kopums.
tematika Tematu, arī tēmu kopums, arī temats, tēma.
klačas Tenkas, pļāpas; arī aprunāšana.
klačot Tenkot, pļāpāt; arī aprunāt.
kinētika Teorētiskās mehānikas nozare, kas pēta ķermeņu kustību (dinamiku) un stāvokli (statiku) atkarībā no ķermeņiem pieliktajiem spēkiem.
determinisms Teorija, mācība, ka dabas un sabiedrības parādības ir likumsakarīgi un cēloniski saistītas.
profiltērauds Tērauda sagatave, arī izstrādājums, kas parasti iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
novads Teritorija, apvidus ar kopīgām etnogrāfiskām, arī valodas iezīmēm.
virstērps Tērps, ko valkā virs cita tērpa; arī virsvalks.
aptēst Tēšot padarīt gludu (visapkārt, no virspuses).
satēst Tēšot sagatavot, arī izgatavot (ko); tēšot sagatavot, arī izgatavot (kā lielāku daudzumu).
dalailama Tibetas augstākais garīdznieks, arī laicīgais valdnieks.
stāvēt Tiekot apstādinātam, atrasties (kur) uz vietas (par transportlīdzekļiem); apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
plīst Tiekot daudz lietotam, kļūt plānākam, caurumainam, arī tikt bojātam.
tikt Tiekot ieceltam, ievēlētam, arī mācoties, iegūstot kvalifikāciju, kļūt (par ko).
silt Tiekot karsētam, pakļautam siltuma iedarbībai, kļūt siltam, arī karstam (par vielu, priekšmetu).
salieties Tiekot lietam, arī plūstot, savienoties.
izdilt Tiekot lietotam, valkātam, kļūt plānam, nestipram, arī cauram.
izveidoties Tiekot organizētam, nodibinātam, rasties, arī sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piem., par kolektīvu, sabiedrisku institūciju).
sasniegt Tiekot pilnveidotam, attīstītam, arī attīstoties iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi).
novalkāties Tiekot valkātam, kļūt neizskatīgam, arī nederīgam; nolietoties.
sadilt Tiekot valkātam, lietotam, kļūt plānam, nestipram, arī caurumainam.
tiecība Tieksme (1); arī vērstība (uz kādu mērķi, darbību u. tml.).
avantūrisms Tieksme uz avantūrām; atbildības, arī apdomības trūkums (politiskajā un sabiedriskajā dzīvē).
nesties Tiekties, vēlēties (piem., ko darīt).
Satversmes tiesa tiesa, kas izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas; konstitucionālā tiesa.
līdztiesājamais Tiesājamais, ko par kopīgi izdarītu noziegumu tiesā vienlaikus ar citu.
ticības brīvība tiesības izvēlēties jebkuru reliģiju, arī tiesības būt ateistam.
dzimtnoma Tiesības nomāt zemes īpašumu uz neierobežotu laiku, arī nodot tās mantojumā.
pirmtiesības Tiesības, arī priekšrocības ko darīt, iegūt pirmajam, ārpus kārtas.
kanoniskās tiesības tiesības, kas regulē baznīcas iekšējo organizāciju, attiecības ar valsti, garīdznieku un baznīcas kalpotāju dzīvi.
krimināltiesības Tiesību normas, kas reglamentē, kāda veida darbība kvalificējama par noziegumu, kādi ir sodi par šādas darbības izdarīšanu un kādā kārtībā šie sodi piespriežami; attiecīgā tiesību nozare.
kriminālprocesuālās tiesības tiesību nozare, kas regulē krimināllietu ierosināšanu, pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas kārtību, kā arī nosaka tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas, izziņas iestāžu un procesu dalībnieku tiesības un pienākumus, izmeklējot un iztiesājot krimināllietas.
kriminoloģija Tiesību zinātnes nozare, kas pēta noziedzību, tās cēloņus un apstākļus, noziedznieka personību, kā arī izstrādā noziedzības profilakses pasākumus.
tiešsaiste Tieša pieslēguma režīms elektroniskajā vidē, kas nodrošina sinhronu, nepārtrauktu informācijas saņemšanu (piem., notiekošā tiešraidi), arī iespējamu apmaiņu ar informāciju.
rādīt ar pirkstu (uz kādu) Tieši teikt, arī tieši rādīt, norādīt, kas un kā darāms, kā jāizturas, jārunā u. tml.
šmaugs Tievs, garš; arī slaids.
kalsns Tievs, slaids, arī pavājš (par cilvēku, cilvēka ķermeni, tā daļām).
fasādes siets tīklveida materiāls, ar ko pārklāj mājas fasādi remonta laikā, lai pasargātu garāmgājējus no nejaušas darbarīku un materiālu nokrišanas.
siets Tīklveida pinums, ko izmanto, piem., (kā) iežogošanai, norobežošanai, arī aizsargāšanai.
ne mazāk svarīgs jautājums tikpat svarīgs jautājums.
padoties Tikt apgūtam, paveiktam (parasti labi); arī iznākt.
izstrēbt (savārīto) putru tikt galā ar radītajiem sarežģījumiem; novērst izdarīto aplamību.
sarasties Tikt izveidotam, arī izveidoties (lielākā vairumā).
iet Tikt kārtotam (piem., par darījumu).
izdoties Tikt labi izaudzētam, arī labi izaugt (par dzīvniekiem, augiem).
izdoties Tikt labi izaudzinātam, izglītotam, arī būt talantīgam.
krist par laupījumu tikt nolaupītam, nonākt kāda varā, arī īpašumā.
sagult Tikt novietotam horizontāli, arī uz kāda horizontāla pamata (par vairākiem, daudziem priekšmetiem).
sagulties Tikt novietotam horizontāli, arī uz kāda horizontāla pamata.
nogulties Tikt novietotam, arī novietoties (kur, uz kā u. tml.).
sarindoties Tikt sakārtotam, novietotam, arī atrasties rindā (par priekšmetiem, celtnēm u. tml.).
saraukties Tikt samazinātam (apjomā); arī saīsinātam, sašaurinātam.
pietikt Tikt veiktam, darītam līdz tādai pakāpei, ka turpināt (darbību, norisi) vairs nav iespējams.
plūst Tikt vienmērīgi, arī nepārtraukti pārvadītam, raidītam.
kosties Tikt virzītam (kur iekšā, parasti dziļi) un spiestiem kopā, lai ievainotu, arī nogalinātu (par zobiem).
skatīt vaigu vaigā tikties (ar kādu); nonākt saskarē (ar kādu, arī ar ko).
(vaigu) vaigā skatīt (arī redzēties, tikties u. tml.) tikties (ar kādu); nonākt saskarē (ar kādu, arī ar ko).
gods Tikums; arī jaunavība.
attīt Tinot atsegt (ko ietītu); tinot dabūt vaļā (to, ar ko satīts); arī atritināt.
pārtīt Tinot pārvietot (no viena uz otru, arī uz priekšu vai atpakaļ).
agrā papuve tīrā papuve, kurā augsnes apstrādi sāk pavasarī.
komercija Tirdzniecība, tirdznieciski darījumi.
prokūrists Tirdzniecības uzņēmuma, firmas u. tml. uzticības persona, pilnvarotais, kas veic komerciālus darījumus.
veikals Tirdznieciska, arī finansiāla darbība, arī darījums.
komisija Tirdzniecisks darījums, kuru fiziska vai juridiska persona par atlīdzību veic citas personas uzdevumā.
tirgus segmentācija tirgus sadalīšana pēc pircēju grupām atkarībā no to vajadzībām.
sīkumtirgus Tirgus, kur tirgojas ar dažādiem sīkiem, mazvērtīgiem, arī lietotiem priekšmetiem.
attīrīt Tīrot atbrīvot (no kā nevēlama, traucējoša, arī netīra); tīrot novākt.
iztīrīt Tīrot atdalīt, aizvākt (netīrumus, arī ko nevajadzīgu, traucējošu).
iztīrīt Tīrot pilnīgi atbrīvot (piem., priekšmetu, telpu, platību) no netīrumiem, arī no kā nevajadzīga, traucējoša.
notirpt Tirpstot kļūt nejutīgam, stīvam, arī durstīgi sāpīgam (par ķermeņa daļām).
sariebt Tīši sagādāt (kādam) nepatikšanas, nodarīt (kādam) ļaunu.
vīstīt Tīt, tīstīt, arī saiņot (ko, piem., drānā, papīrā).
psihe To cilvēka (arī augstāko dzīvnieku) īpašību kopums, kas nevis materiāli vai enerģētiski, bet gan informatīvi regulē izturēšanos un cilvēkam dod iespēju domāt, gribēt un just; dvēsele.
radiotornis Tornis raidošo un uztverošo antenu, kā arī radioreleju antenu izvietošanai.
Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki tradicionāls kultūras notikums Latvijā, kas notiek reizi piecos gados un kurā piedalās kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri u. tml. no visas Latvijas, kā arī ārvalstu kolektīvi.
pleķis Traips; arī plankums.
tērauda kumeļš traktors, arī motocikls.
ietramdīt Tramdot iebaidīt, padarīt tramīgu (dzīvnieku).
iztramdīt Tramdot izbaidīt, arī izdzenāt (parasti dzīvniekus).
transportlenta Transportiera lenta; arī lentas transportieris.
transports Transportlīdzeklis; arī transportlīdzekļu kopums.
kavēt Traucēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
krūka Trauks ar šauru augšdaļu (šķidrumu glabāšanai); arī krūze.
ietrenēties Trenējoties, arī ko darot, iegūt iemaņas, veiklību, prasmi.
tramdīt Trenkāt, arī biedēt, vajāt (dzīvnieku).
Starptautiskais Kara noziegumu tribunāls tribunāls, kurā tiesā personas, kuras tiek uzskatītas par atbildīgām smagu starptautisko tiesību pārkāpumu izdarīšanā konkrētā teritorijā.
izkapāt Triecoties (pret ko), izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (par ko krītošu, lidojošu).
sakapāt Triecoties (pret ko), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to) – piem., par krusu, lietu.
aiztriept Triepjot (iekšā ko mīkstu, pašķidru), aizdarīt, aizpildīt.
uztriept Triepjot izveidot (piemēram, zīmi) virsū (uz kā, kam, arī kur); ar triepieniem uzgleznot (ko).
notriept Triepjot padarīt netīru, traipainu; notraipīt.
trijotne Triju (parasti cilvēku, arī dzīvnieku) kopa.
notrīt Trinot padarīt asu; uztrīt.
uztrīt Trinot uzasināt (darbarīku, kam ir asmens, griezējdaļa).
kņada Troksnis, kas rodas no vairāku vai daudzu cilvēku, arī dzīvnieku balsīm.
jasmīnu ģints tropu augu ģints, pie kuras pieder krūmi, arī liānas ar nelieliem baltiem vai dzelteniem ziediem un kurus izmanto, piem., tējas aromatizēšanai, eļļas ieguvei.
pasiflora Tropu kāpelētājaugs, arī dekoratīvs telpaugs ar zili violetiem ziediem, kas atgādina Kristus ciešanu atribūtus – naglas un ērkšķu vainagu.
iebūvietis Trūcīgs lauku iedzīvotājs, kas ierīkojis savu saimniecību uz citam piederošas zemes un ir no viņa atkarīgs.
utubunga Trūcīgs, arī nicināts cilvēks.
pliks Trūcīgs, nabadzīgs, arī bez iztikas līdzekļiem.
truliķis Truls, garīgi mazattīstīts cilvēks.
tūkstoškārtīgs Tūkstoš reižu (parasti aptuveni), arī daudz reižu lielāks.
satūkt Tūkstot ievērojami palielinājies apjomā (parasti par ķermeņa daļu, arī brūci).
uz sitiena tūliņ, nekavējoties, arī ilgi nedomājot.
no skolas sola Tūlīt pēc skolas beigšanas, arī tūlīt pēc mācību pārtraukšanas skolā.
steigšus Tūlīt, nekavējoties (ko darīt, veikt).
notūļāties Tūļājoties aizkavēties, neizdarīt ko laikus.
govs Tūļīga, dumja, arī neveikla sieviete.
nakts Tumsa, arī šim laikposmam raksturīgais apgaismojums.
melanīns Tumšs pigments, kas atrodas cilvēka, dzīvnieka un augu audos un nosaka ādas, kā arī augļu mizas un kukaiņu segaudu krāsu.
zīst Turēt (ko, piem., pirkstu) mutē un izdarīt sūkšanas kustības.
nostādināt Turēt (šķidrumu, arī šķidru masu) miera stāvoklī, kamēr (tajā kas) nogulsnējas, noslāņojas.
turēt aiz atslēgas turēt ieslēgtu; nedot citam (ko); arī slēpt, nerādīt.
turēt aiz trim atslēgām turēt ieslēgtu; nedot citam (ko); arī slēpt, nerādīt.
turēt aiz septiņām atslēgām turēt ieslēgtu; nedot citam (ko); arī slēpt, nerādīt.
turēt aiz deviņām atslēgām turēt ieslēgtu; nedot citam (ko); arī slēpt, nerādīt.
atturēt Turot ciet, neļaut, aizkavēt (kur doties, ko darīt).
rādīt uguni turot, arī virzot (gaismas avotu), apgaismot (ko).
iesūnot Turoties pie ierastā, nemainīgā, nevēlēties ko mainīt, uzlabot; kļūt pasīvam, arī vecmodīgam.
priekšdienas Turpmākās dienas, turpmākais laikposms; arī nākotne.
tuviene Tuva vieta; arī samērā mazs attālums.
veidoties Tuvoties noteiktai pakāpei garīgās vai fiziskās attīstības procesā; intelektuāli, profesionāli attīstīties.
garaiņi Tvaiks, izgarojumi, kas paceļas no kā mitra, arī izgarojumi, ko rada aukstumā izelpotais gaiss.
iztveicēt Tveicējot padarīt pilnīgi sausu (parasti zemi).
ņemt Tvert (priekšmetu ar roku vai rokām), lai (to) dabūtu, turētu, lietotu, izmantotu, arī lai novietotu, pārvietotu.
vanna Tvertne materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piem., ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
izubagot Ubagojot iegūt; arī izlūgties.
ūdensplūdi Ūdens līmeņa celšanās ūdenstilpē un tās pārplūšana; arī plūdi.
sniegūdens Ūdens, kas ir radies sniega, arī ledus kušanas rezultātā.
tīģelis Ugunsdroša materiāla trauks, ko lieto, parasti metāla, kausēšanai, kausējumu iepildei, arī dažādu vielu kausēšanai vai sakausēšanai.
ugunsgailis Ugunsgrēks; arī uguns; sarkanais gailis.
šamots Ugunsizturīgs materiāls no māla, ko izmanto betona, javas, ugunsizturīgu ķieģeļu izgatavošanai, kā arī keramikā un tēlniecībā.
saūjināt Ūjinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
upenājs Upeņu krūms, arī upeņu krūmu audze.
upes kritums upes iztekas un ietekas ūdens līmeņa augstuma starpība (pilns kritums); arī augstuma starpība starp diviem punktiem kādā upes posmā.
hidrogrāfiskais tīkls upju un citu pastāvīgo un nepastāvīgo ūdensteču, kā arī ezeru un purvu kopums kādā teritorijā.
izurbināt Urbinot, izgraužot padarīt (ko) caurumainu, robainu.
izurbties Urbjot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to); urbjoties, arī strauji triecoties, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
utopists Utopijas (1) paudējs, piekritējs, arī īstenotājs.
uz diviem gaņģiem uz divām (vairākām) pusēm vienlaikus (piem., ko darīt).
uz vairākiem gaņģiem uz divām (vairākām) pusēm vienlaikus (piem., ko darīt).
pektorāls Uz krūtīm nēsājams krusts (piem., garīdzniekiem).
aizturēt Uz laiku apcietināt (par nozieguma vai smaga pārkāpuma izdarīšanu aizdomās turētu personu).
uz visiem laikiem uz ļoti ilgu laiku; arī neatgriezeniski.
mentāls Uz prātu, domāšanu attiecīgs; psihisks, garīgs.
klēpis Uz rokas, arī rokās (turēt, nest kādu).
blakts Uz sauszemes vai ūdenī dzīvojošs kukainis, kas barību iegūst, sūcot ar snuķi, un ietilpst blakšu kārtā.
zemē Uz sauszemes virsas, arī uz (parasti telpas) pamata (atrasties, novietoties, novietot).
jidišs Uz vācu valodas pamata veidojusies valoda, ko lieto ebreji Eiropā, Amerikā, Izraēlā; arī idišs.
klupt virsū uzbrukt, arī pārmest, rāt.
ķert pie rīkles uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
klupt krāgā uzbrukt; arī pārmest.
psihot Uzbudināties, uztraukties, nesavaldīgi uzvesties, arī būt intelektuāli vai emocionāli nelīdzsvarotam.
struktūra Uzbūve, sastāvdaļu sakārtojums un sakarība.
uzsliet Uzcelt (ko) ar stāvus novietotām daļām; arī uzbūvēt.
iebūvēties Uzcelt sev ēku, mājas (kādā apvidū, teritorijā, arī starp citām ēkām).
uzdot Uzcelt, padot (piemēram, ar dakšām) augšā (kur, arī kam).
uzsperties Uziet, arī uzskriet.
uzotēt Uzklāt ar otu (ko) virsū (uz kā, kam); arī uzkrāsot.
uzklausīties Uzklausīt; arī ieklausīties.
uzkulties Uzklīst, arī uzrasties.
zacene Uzkoda, arī ēdiens (pie alkoholiska dzēriena).
uzklāt galdu uzlikt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda.
uzkraut kaklā Uzlikt grūtu, arī nepatīkamu pienākumu.
uzkraut uz kakla Uzlikt grūtu, arī nepatīkamu pienākumu.
slēgt rokas uzlikt roku dzelžus kādam, arī roku un kāju dzelžus kādam.
saslēgt (kādu) dzelžos uzlikt roku dzelžus kādam, arī roku un kāju dzelžus kādam.
saslēgt (kādu) važās uzlikt roku dzelžus kādam, arī roku un kāju dzelžus kādam.
izdīkt Uzmācīgi, apnicīgi lūdzoties, iegūt, dabūt, arī panākt (ko).
uzraudzīt Uzmanīt, pieskatīt (kādu, arī dzīvnieku), lai nepieļautu, ka (tas) dara ko nevēlamu, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
uzkleķēt Uzmeistarot, uzcelt (piemēram, ko ļoti vienkāršu); pavirši uzcelt, arī uzziest, uzkrāsot u. tml.
uzlingot Uzmest (ar lingu, arī ar roku).
uzsēsties Uzmesties (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma.
nomīt Uzminot virsū, padarīt (ko) sāpīgu vai ievainot (to).
samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, sabojāt, parasti pilnīgi, arī savainot, iznīcināt.
uzkurbulēt Uzmundrināt; arī uzbudināt, uzkūdīt.
drošināt Uzmundrinot vai nomierinot, censties darīt drošu, panākt, ka nebaidās.
iesaukt Uzņemt aktīvajā karadienestā pilsoņus, kas sasnieguši noteiktu vecumu; arī mobilizēt.
baroties Uzņemt barības vielas (par augiem).
ēst Uzņemt barību.
uztvert Uzņemt sevī (apkārtējās vides iedarbību), arī reaģēt (uz to) – par augiem, to daļām.
uzsūkt Uzņemt sevī (piemēram, barības vielas) – par organismu, tā daļām.
kraut Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.); panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu vainu u. tml.) uz citu.
spiestuve Uzņēmums, arī tā daļa, celtne, telpa, kurā (ko) gatavo, iegūst spiežot, presējot.
sierotava Uzņēmums, arī uzņēmuma daļa, kurā ražo sieru.
darītava Uzņēmums, kur ražo alu, arī vīnu, bezalkoholiskos dzērienus.
saskribelēt Uzrakstīt (parasti nemākulīgi, arī daudz).
uzskrīvēt Uzrakstīt, parasti īsi, ātri, arī nevīžīgi.
savilkt Uzrakstīt, uzzīmēt, arī ieveidot (vairākas, daudzas zīmes, līnijas u. tml.).
apsaukt Uzsaucot aizrādīt, lai apklust, lai pārstāj (darīt ko nevēlamu, sliktu).
uzsist dūri uz galda uzsist ar dūri (arī delnu) pa galdu (piem., protestējot, ko pieprasot).
uzsist delnu uz galda uzsist ar dūri (arī delnu) pa galdu (piem., protestējot, ko pieprasot).
uzsist dūri galdā uzsist ar dūri (arī delnu) pa galdu (piem., protestējot, ko pieprasot).
uzsist delnu galdā uzsist ar dūri (arī delnu) pa galdu (piem., protestējot, ko pieprasot).
niecināt Uzskatīt (kādu, ko) par nevērtīgu, nenozīmīgu; arī pelt.
piešķirt nozīmi uzskatīt (ko) par loti nozīmīgu, svarīgu.
nievāt Uzskatīt (ko) par nenozīmīgu, mazvērtīgu, arī nederīgu.
(pie)vērst uzmanību Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un nodarboties (ar to).
veltīt uzmanību Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un nodarboties (ar to).
(pie)vērst vērību Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un nodarboties (ar to).
veltīt vērību Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un nodarboties (ar to).
atzīt Uzskatīt par esošu, arī pareizu, likumīgu un izteikt, apliecināt to.
solipsisms Uzskats, arī filozofijas virziens, saskaņā ar kuru eksistē tikai domājošais subjekts un objektīvā pasaule pastāv vienīgi viņa apziņā.
viedoklis Uzskats, izpratne (par ko); arī attieksme (pret ko).
seksisms Uzskats, ka paša dzimums ir pārāks par otra dzimumu; aizspriedumaina, arī noniecinoša attieksme pret otru dzimumu (galvenokārt sievieti).
makjavellisms Uzskats, ka politikā savu mērķu sasniegšanai ir pieļaujama arī neētiska rīcība, morāles normu ignorēšana.
relatīvisms Uzskats, ka viss ir relatīvs, atkarīgs no dažādiem apstākļiem.
māņticība Uzskats, ka zināmi priekšmeti vai izdarības var nest cilvēkam laimi vai nelaimi.
prāts Uzskats, uzskatu kopums; arī nodoms, nolūks, vēlēšanās.
manifests Uzskatu, viedokļa paušana (piem., ar mākslas darba palīdzību); arī izpausme, apliecinājums.
uzpīpēt Uzsmēķēt; arī smēķēt.
uzpūst Uzspēlēt (piemēram, melodiju ar pūšamo instrumentu); neilgu laiku, arī reizēm pūst (piemēram, medību ragu, medību signālu).
uzraut Uzspēlēt, arī uzdziedāt, uzdejot.
uzkniebt Uzspiest, arī uzpresēt virsū (uz kā, kam).
aizzīmogot Uzspiežot zīmogu aizdares vietā, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
trasts Uzticības darījums.
uztrāpīties Uztrāpīt (1); arī pagadīties.
maisiņš Uztūkums, arī nokarena āda (zem acīm).
veģetārisms Uztura veids un dzīvesveids, kura atbalstītāji uzturā lieto augu valsts barību un atsakās no gaļas ēdieniem; mācība par šādu uzturu un dzīvesveidu.
rezidence Uzturēšanās, apmešanās vieta; arī tikšanās, sarīkojumu vieta.
māņi Uztveres izkropļojumi, šķitumi; arī vīzijas, rēgi.
uzpazīt Uztvert (kādu, ko) kā iepriekš pazītu, arī pēkšņi pazīt.
uzņemt Uztvert (piemēram, ziņu, notikumu) un paust savu attieksmi (pret to), arī pārdzīvot (to).
skatīt Uztvert ar redzi (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas darbu; arī kādu darbību, notikumu).
goda vārds Uzvārds, arī vārds; godavārds (2).
godavārds Uzvārds, arī vārds.
uzkacināt Uzvedināt, piemēram, kaitinot (uz kādu darbību); arī pavedināt.
uzdabūt Uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti ar pūlēm, grūtībām; uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), parasti ar pūlēm, grūtībām.
uzlaist Uzvirzīt, arī pieļaut, ka (kas) nolaižot, krītot u. tml. uzvirzās virsū (uz kā, kam).
uznākt Uzvirzīties (arī šķietami) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā.
uzkāpt Uzvirzīties (arī šķietami) augšā (par parādībām dabā); izplatoties uzvirzīties augšā.
uzsēsties Uzvirzoties virsū (uz kā, kam, arī kur), nespēt turpināt pārvietošanos.
sazināt Uzzināt, arī noskaidrot; arī savākt kādas ziņas (par ko).
vācieši Vācijas karaspēka, arī nacistiskās Vācijas karaspēka karavīrs.
savākt Vācot iegūt (barību, tās krājumus) – par dzīvniekiem; vācot (barību), piepildīt (ko ar to).
audzināt Vadīt (bērna, jaunieša) attīstību vēlamā virzienā, gādājot, rūpējoties (par viņu), mācot, izglītojot (viņu); vadīt, ietekmēt indivīda garīgo attīstību vēlamā virzienā.
triekt Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā, parasti to nesaudzējot.
trenkt Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā.
slinkot Vadīt laiku bezdarbībā; arī lēni, negribīgi strādāt, darīt ko.
stumdīt Vadīt, izrīkot, arī mudināt.
līderis Vadītājs (piem., politiskā partijā, sabiedriskā organizācijā); neoficiāli arī valsts vadītājs.
motorvagons Vagons, kas aprīkots ar motoru un kurā ir arī telpa pasažieriem.
pārvaicāt Vaicāt vēlreiz, atkārtoti; arī uzdot precizējošu jautājumu.
apsūdzēt Vainot (kādu) nozieguma izdarīšanā.
vīstoklis Vairākās kārtās satīts, savīstīts veidojums; arī tīstoklis; arī sainis.
ienēsāt Vairākkārt (arī vairākiem) ienākot, neviļus ienest līdzi (piem., ar apaviem, apģērbu).
vicināt Vairākkārt (ko) ātri kustināt, arī vēzēt (parasti gaisā).
izbraukt Vairākkārt braucot, padarīt nelīdzenu, arī izbojāt, daļēji iznīcināt.
noblietēt Vairākkārt braukājot, staigājot u. tml., padarīt blīvu, stingru.
vēzēt Vairākkārt celt un virzīt (ko), arī kustināt, parasti plašā amplitūdā.
mīdīt Vairākkārt ejot, staigājot, spiest, padarīt blīvāku (ko).
mērcēt Vairākkārt gremdēt, arī (kādu laiku) turēt šķidrumā.
snauduļot Vairākkārt iesnausties un atmosties; arī snaust.
rakņāties Vairākkārt irdināt, jaukt, arī pārvietot zemi ar kādu rīku, rokām vai tml.
raustīties Vairākkārt izdarīt asas, īsas, neritmiskas kustības.
mētāties Vairākkārt izdarīt straujas kustības (par ķermeņa daļām).
mētāties Vairākkārt izdarīt straujas kustības.
spārdīties Vairākkārt izdarīt straujas, spēcīgas kustības ar kājām.
uguņot Vairākkārt izplatīt spilgtu, mainīga stipruma, arī pārtrauktu gaismu.
rakņāties Vairākkārt jaukt, arī pārvietot, piem., zemi, smiltis, sūnas, sniegu.
bukņīt Vairākkārt kādu pagrūst, arī viegli (kādam) iesist.
tramdīt Vairākkārt likt, pavēlēt (parasti stingri, noteikti, arī nelaipni) darboties, rīkoties, ko veikt.
skalot Vairākkārt mērcot, kustinot (parasti ūdenī, kādas vielas šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama, kļūst tīrs; tīrīt ar šķidruma strūklu.
skraidīt (kādam) pakaļ vairākkārt pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
plosīt Vairākkārt raujot, plēšot (parasti spēcīgi, arī dažādos virzienos), dalīt (ko) daļās, gabalos, radīt (kam) plaisas, caurumus.
piekaut Vairākkārt sitot, lietojot fizisku spēku, nodarīt (kādam) miesas bojājumus.
velēt Vairākkārt sitot, parasti ar vāli, tīrīt, mazgāt (ko), arī darīt (audumu) mīkstu.
glaudīt Vairākkārt skart ar vieglu slīdošu (rokas) kustību; arī glāstīt.
sakapāt Vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.) vai cērtot (parasti ar zobenu), savainot, arī nonāvēt.
žņaudzīt rokas vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piem., izmisumā, bēdās.
žņaudzīt pirkstus vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piem., izmisumā, bēdās.
spraudīt Vairākkārt spraust (ko kur, arī kādā veidā).
dauzīt Vairākkārt stipri sist, arī pērt (kādu).
vēcināt Vairākkārt strauji kustināt no vienas puses uz otru, šurp turp (roku), arī (ko) rokā saņemtu.
lēkāt Vairākkārt strauji šķietami kustēties (par ko vāji, neskaidri redzamu, arī par maldīgiem redzes tēliem).
šķiesties Vairākkārt šķērdēt, tērēt, arī lietot ko neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi.
urdīties Vairākkārt traucēt, ietekmēt kādu, parasti, neatlaidīgi, arī uzmācīgi runājot.
uzdarboties Vairākkārt veikt (parasti kādā vietā ko sabiedrībai kaitējošu, arī noziedzīgu).
grābāt Vairākkārt vietām, arī pavirši grābt.
grābstīt Vairākkārt vietām, arī pavirši grābt.
ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt; lēni staigāt (piem., ko meklējot).
ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni, četrrāpus vai lienot.
kult Vairākkārt, arī ilgāku laiku kustināt (ķermeņa daļu).
kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko).
kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku strauji, spēcīgi kustināt.
zīžļāt Vairākkārt, arī lēni, viegli, ar pārtraukumiem zīst; sūkāt (ko).
prašņāt Vairākkārt, arī neatlaidīgi jautāt, cenšoties ko sīki uzzināt.
spaidīt Vairākkārt, arī vairākās vietās spiest (piem., mainot kā formu, stāvokli u. tml.).
izmēģināties Vairākkārt, atkārtoti mēģināt (ko) izdarīt (parasti veltīgi).
iedzeršana Vairāku cilvēku sapulcēšanās (arī viesības) ar nolūku lietot alkoholiskus dzērienus.
sargāties Vairīties (ko darīt).
savairot Vairojot panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieku, augu) skaits (parasti ievērojami) palielinās.
mīkstmiesis Vāja rakstura, nevarīgs cilvēks.
note Vajadzība, nepieciešamība; arī steidzamība, neatliekamība.
notīgs Vajadzīgs, nepieciešams; arī steidzams, neatliekams.
nīkuļot Vāji attīstīties, slikti augt un pamazām iet bojā (par augiem, to daļām, arī augu kopumu).
reducēt Vājināt (skaņas artikulāciju) tā, ka mazinās tās ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī rodas tās zudums.
slāpēt Vājināt, nomākt (psihisku stāvokli, tā izpausmi, arī spējas, aktivitāti).
tumst Vājināties, arī zust (par psihisku stāvokli); zaudēt spēju atspoguļot ārējo pasauli (piem., par prātu, apziņu).
suareja Vakara viesības, sarīkojums.
priekšvakars Vakars, pēcpusdiena, arī diena pirms kā nozīmīga, kas gaidāms nākamajā dienā.
lasīt Vākt, arī ēst, pa vienam ceļot no zemes, raujot ar knābi (par putniem).
galms Valdnieks un viņam tuvu cilvēku (kalpotāju, padomdevēju u. tml.) kopums; arī valdnieka rezidence.
kunigaitis Valdnieks, arī karavadonis (senajā Lietuvā).
novalkāt Valkājot nolietot, padarīt neizskatīgu, arī nederīgu (ko).
nomīt Valkājot nošķiebt (apaviem papēžus); šādā veidā padarīt neizskatīgus (apavus), sabojāt (tos).
nošķiebt Valkājot padarīt (apavus, to daļas) šķībus.
savalkāt Valkājot padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu).
izstaipīt Valkājot, lietojot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piem., apģērbu, tā daļas).
izvalkāt Valkājot, nēsājot pilnīgi nolietot (drēbes, apavus); valkājot, nēsājot izstaipīt (ko), padarīt (ko) lielāku; novalkāt.
vijīgs Valkans, arī staipīgs.
leksēma Valodas leksiskās sistēmas pamatvienība – vārds (arī stabila vārdkopa) ar visām tā gramatiskajām formām un nozīmēm.
stils Valodas paveids, kas ir atkarīgs no sazināšanās vides un mērķa.
vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu mitoloģisku, reliģisku būtni, arī mākslas tēlu.
vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu personu; arī uzvārds, parasti kopā ar šādu valodas vienību; personvārds.
sakārtojums Valodas vienību (piem., vārdu, teikuma sastāvdaļu) saistījums, kam raksturīga (to) savstarpēja neatkarība pēc formas, nozīmes; valodas vienības, starp kurām ir šāds saistījums.
sastatāmā valodniecība valodniecības apakšnozare, kurā, salīdzinot valodas neatkarīgi no to radniecības, noskaidro kopīgās un atšķirīgās pazīmes.
semantika Valodniecības nozare, kas pēta valodas vienību nozīmes; arī semasioloģija.
fonētika Valodniecības nozare, kurā pēta valodas skaņas, to akustiskās un artikulārās īpatnības, kā arī vārda uzsvaru, zilbi, intonāciju u. tml.
sods Valstisks piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā, pamatodamās uz likumu, tiesa, ievērojot procesuālo kārtību, piemēro personai, kuras vaina nozieguma izdarīšanā ir pierādīta; sabiedriska rakstura ietekmēšanas līdzeklis, ko, parasti administratīvās, varas orgāni piemēro personai, kas izdarījusi pārkāpumu.
izmeklētājs Valsts amatpersona, kuras kompetence ir izdarīt iepriekšējo izmeklēšanu.
protektorāts Valsts atkarības forma – stiprākas valsts aizbildniecība pār vājāku.
teokrātija Valsts forma (parasti monarhija), kurā valsts galva vienlaikus ir arī tās reliģiskās dzīves vadītājs.
Uzņēmumu reģistrs valsts iestāde, kas reģistrē uzņēmumus, to filiāles un pārstāvniecības, individuālos komersantus, izmaiņas uzņēmumu darbības pamatdokumentos, kā arī veic citas likumdošanas aktos paredzētās darbības.
sankcija Valsts iestādes iedarbības līdzeklis, arī kriminālsods, ko piemēro noteiktu normu un noteikumu pārkāpējiem.
valodas politika valsts nacionālās politikas sastāvdaļa, kas nosaka valstī lietoto valodu statusu, funkciju sadalījumu starp tām, nosaka konkrētu valodu lietotāju lingvistiskās tiesības, kā arī sekmē valodu izpēti.
demokrātija Valsts pārvaldes sistēma, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgākos valsts dzīves jautājumus; šādā veidā pārvaldīta valsts.
prokuratūra Valsts varas iestāžu sistēma, kuras uzdevums ir saukt pie atbildības likumpārkāpējus, uzraudzīt, kā ievēro likumus un cik vienveidīgi tos piemēro, kā arī pārstāvēt tiesā valsts intereses.
puskolonija Valsts, kas ir formāli patstāvīga, bet faktiski atkarīga no kādas citas valsts.
vasaļvalsts Valsts, kurai ir ierobežota suverenitāte un kas ir atkarīga no citas stiprākas valsts.
tēvzeme Valsts, zeme, kas kādam ir viņa senču zeme; tēvija; arī dzimtene.
tēvija Valsts, zeme, kas kādam ir viņa senču zeme; tēvzeme; arī dzimtene.
nāciju sadraudzība valstu apvienība, kurā ietilpst Lielbritānija un tās bijušās kolonijas, kas ieguvušas neatkarību.
atklāt sirdi Vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas.
atklāt Vaļsirdīgi izteikt, uzticēt; darīt zināmu.
pretvara Vara, kas ir vērsta pret (ko); arī pretspēks (1).
varmācība Varas līdzekļu, spaidu patvarīgs lietojums (pret kādu); arī fiziska spēka lietojums (pret kādu); arī vardarbība.
rekcija Vārda īpašība piesaistīt atkarīgo komponentu noteiktā formā.
etniskā tīrīšana vardarbīgas metodes, arī kādas etniskas grupas vai tautas fiziska iznīcināšana, lai panāktu vienveidīgu iedzīvotāju nacionālo sastāvu.
piespiest ar varu vardarbīgi, draudot likt (kādam) ko darīt.
neatkarīgais vārds vārdkopas komponents, kam pakārtots cits (atkarīgais) vārds.
iestarpināts vārds vārds (vārdu savienojums), kas izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto un ir sintaktiski neatkarīgs.
iestarpināts vārdu savienojums vārds (vārdu savienojums), kas izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto un ir sintaktiski neatkarīgs.
iesprausts vārds vārds (vārdu savienojums), kas niansē teikuma saturu un ir sintaktiski neatkarīgs.
iesprausts vārdu savienojums vārds (vārdu savienojums), kas niansē teikuma saturu un ir sintaktiski neatkarīgs.
iestarpinājums Vārds vai vārdu savienojums teikumā, kas izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto un ir sintaktiski neatkarīgs.
iespraudums Vārds vai vārdu savienojums teikumā, kas niansē teikuma saturu un ir sintaktiski neatkarīgs.
saīsinājums Vārds, burtu savienojums u. tml., kas veidots, samazinot skaņu (burtu) skaitu vārdā, vārdu savienojumā; arī abreviatūra.
apvainojums Vārds, izteiciens, arī rīcība, izturēšanās, kas apvaino.
pavārds Vārds, kādā dēvē cilvēku; arī uzvārds.
āmen Vārds, ko lieto, beidzot lūgšanu vai garīgu dziesmu.
nosaukums Vārds, vārdu savienojums, vārdu, arī burtu kopa, kādā kas ir nosaukts.
saiklis Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas norāda uz dažādām jēdzieniski gramatiskām attieksmēm starp vārdiem, vārdkopām, salikta teikuma daļām, kā arī starp teikumu un tā iepriekšējo kontekstu; šīs vārdšķiras vārds; konjunkcija.
vārdnīca Vārdu (arī vārdu savienojumu, retāk morfēmu) sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās u. tml.; attiecīgā grāmata.
aglutinācija Vārdu atvasināšana, saknei pievienojot afiksus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus un kuriem vienmēr ir tikai viena nozīme (piem., somugru valodās).
skaitāmpantiņš Vārdu, arī zilbju ritmizēts sakopojums, ko runā spēles norisēs, lai noteiktu dalībnieku kādai spēles darbībai; skaitāmais pantiņš.
skaitāmais pantiņš vārdu, arī zilbju ritmizēts sakopojums, ko runā spēles norisēs, lai noteiktu dalībnieku kādai spēles darbībai; skaitāmpantiņš.
pagūt Varēt (ko izdarīt) pirms kādas citas, sekojošas darbības.
pagūt Varēt (ko izdarīt) savlaicīgi, noteiktā laikposmā; paspēt.
mirla Vārgs, nīkulīgs, arī nejauks, nepatīkams cilvēks.
vārs Vārīgs, viegli ievainojams; arī trausls, smalks.
kūsāt Vārīties, radot burbuļus, arī strauji ceļoties uz augšu; būt tādam, kurā (kas) šādi vārās (par trauku).
terors Varmācīgu darbību kopums ar mērķi iebiedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
savārīt Vārot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
izvārtīt Vārtot padarīt netīru.
savārtīt Vārtot, arī nevīžīgi, neuzmanīgi apejoties, padarīt netīru (parasti viscaur).
sīpols Vasas pārveidne – īsa pazemes vasa ar stipri sarukušu stumbru un sulīgām zvīņlapām, kurās uzkrājas barības vielas.
saknenis Vasas pārveidne, kura parasti atrodas augsnē un ārēji ir līdzīga saknei, bet pēc uzbūves – vasai un kurā uzkrājas barības vielu rezerves.
ambra Vaskveida viela, kas veidojas kašalotu gremošanas orgānos un kuru izmanto parfimērijā, arī kā kvēpināšanas līdzekli.
virsgans Vecākais augstākais goda nosaukums garīdzniecībā – bīskapam, metropolītam, patriarham, arhibīskapam.
tēvu grēki vecāku, arī senču grēki.
kankari Vecs, novalkāts, arī noplīsis apģērbs.
ventilēt Vēdināt (1); arī apstrādāt (piemēram, žāvēt) ar mākslīgu gaisa plūsmu.
savest Vedot (ar transportlīdzekli), savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); vedot (ar transportlīdzekli), savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
savest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki vai dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
ievest Vedot sev līdzi (kādu), padarīt zināmu (kādai sabiedrībai, sabiedrības daļai).
iztaisīt Veicot kādas darbības, izdarīt (ko).
sajaukt Veicot kādu darbību, kļūdīties, izdarīt (ko) aplam.
nokristīt Veicot kristības ceremoniju, dot vārdu un padarīt (kādu) par noteiktas kristīgās konfesijas piederīgo.
saķēpāt Veicot labojumus, papildinājumus, padarīt neglītu, sabojāt (gatavo tekstu, zīmējumu u. tml.).
sazaļot Veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām, kļūt zaļam (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
tūta Veidojums (parasti no papīra, konusa, četrstūra u. tml. formā) ar slēgtu galu neliela (kā, piem., produktu) daudzuma ievietošanai; arī turza.
tilpne Veidojums, konstrukcija (piem., iekārtā, ierīcē, celtnē), kas ir paredzēta (kā) ievietošanai, arī uzglabāšanai, transportēšanai.
ziedonis Veidošanās, attīstības, arī uzplaukuma sākuma posms (piem., kādai parādībai).
radīt Veidot (garīgas vērtības).
pārtraukt Veidot (ko) ar atstarpi, atstarpēm, arī ar starplaikiem; atrasties, būt novietotam (kā) starpā.
robot Veidot robus (kā) virsmā; darīt nelīdzenu.
mainīt Veidot, darīt citādu; pārveidot, pārmainīt.
vīze Veids; arī ieraša.
universālveikals Veikals (parasti vairākstāvu), kurā ir dažādas nodaļas plaša patēriņa preču (piemēram, apģērbu, apavu, mājturības preču, elektronikas preču, rotaļlietu) pārdošanai un parasti arī pārtikas nodaļa.
aptekāt Veikli, arī iztopot apkalpot, aprūpēt.
manīties Veikli, arī slepus, nemanāmi virzīties (piem., nost no kā, kādam klāt).
manevrēt Veikli, arī viltīgi rīkoties, izturēties.
kā no grāmatas veikli, ātri; arī ļoti pareizi.
pamanīties Veikli, attapīgi pagūt (ko izdarīt).
nocelt no deguna (priekšas) veikli, negaidīti, aizsteidzoties kādam priekšā, iegūt sev ko cita iecerētu, arī citam piederošu.
nocelt no degungala veikli, negaidīti, aizsteidzoties kādam priekšā, iegūt sev ko cita iecerētu, arī citam piederošu.
vingrs Veikls, viegls, arī drošs (par kustībām, gaitu).
uzbrukt Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pakļaut, arī nonāvēt.
uzkrist Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt.
turpināt Veikt joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu darbību).
strādāt Veikt noteiktas darbības, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības.
lūgt Veikt reliģisku darbību – vērsties pie Dieva vai svētajiem ar lūgšanu (2); lūgšanā izteikt savas vēlēšanās, arī pateicību.
turēt līdzi veikt tādu pašu (piem., darba) apjomu kā citi, neatpalikt no citiem; darīt to pašu, ko citi.
paveikt Veikt un pabeigt veikt (darbu, uzdevumu u. tml.); izdarīt, padarīt.
forsēt Veikt, darīt (ko) ar lielāku spēku, pastiprinātu enerģiju nekā parasti; mākslīgi paātrināt (procesa norisi).
beigt Veikt, darīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam.
prātīgs vēlams, arī nozīmīgs.
izvelēt Velējot izmazgāt (veļu), padarīt (audumu) mīkstu.
kārdinājums Vēlēšanās, kāre (pēc kā, ko darīt), kas kādu apstākļu dēļ būtu jāapvalda.
apetīte Vēlēšanās, patika (ko darīt).
aicinājums Vēlēšanās, tieksme (ko darīt); dzīves uzdevums.
votums Vēlēšanas, vēlēšanu sistēma, arī vēlēšanu tiesības.
padome Vēlēta valsts varas un pārvaldes institūcija bijušajā Padomju Savienībā, arī Latvijas Republikā pārejas periodā.
plurālais votums vēlētāja tiesības nodot vairākas balsis atkarībā no īpašuma, izglītības u. tml. cenza.
tīkot pēc (kāda) dzīvības vēlēties (kādu) nogalināt, arī vēlēties kāda nāvi.
pievilkt Velkot (aiz rokas vai ar roku), panākt, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
savilkt Velkot (ko), padarīt to pilnīgi stingru; sastiprināt.
aizvilkt Velkot (piem., auklu), aizdarīt; savilkt.
pievilkt Velkot padarīt ciešāku.
slaucīt Velkot pāri (ko mīkstu, uzsūcošu), beržot (ar ko mīkstu, uzsūcošu) darīt sausu, sausināt.
pievilkt Velkot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzvilkt Velkot uzvirzīt, uzstiept virsū (uz kā, kam, arī kur).
ievilkt Velkot, arī verot ievirzīt (kur iekšā pavedienu, auklu u. tml.); ievērt.
uzvilkt Velkot, arī, piemēram, griežot mehānisma detaļu, saspriegt (kā) stiegru, atsperi u. tml., sagatavojot (to) darbībai.
slaucīt Velkot, virzot (pa ko), beržot, rīvējot darīt (ko) tīru; šādā veidā tīrīt (telpu, platību, tās daļu).
patika Vēlme, griba (ko darīt); vēlēšanās.
mendele Vēlme, tieksme (piem., ko darīt).
vēl Vēlreiz; arī kādreiz.
lāpīt pasauli veltīgi cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem, censties darīt, rīkoties tā, lai dzīvot būtu labāk.
norullēt Veltnējot, rullējot padarīt blīvu, līdzenu, gludu; noveltnēt.
uzvelt Veļot, arī ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
pievelties Veļoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
atvemt Vemjot izvadīt (parasti nedaudz nesagremotas barības).
novemt Vemjot notraipīt, padarīt netīru.
novemties Vemjot notraipīties, padarīt sevi netīru.
pievemt Vemjot padarīt netīru (ko).
vārti Veramā, bīdāmā, paceļamā u. tml. daļa (piem., plāksnes veidā) šīs ailes, brīvās vietas aizdarīšanai.
darāmā kārta verbu kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
odaliska Verdzene, arī blakus sieva harēmā.
noskatīties Vērīgi, arī ar noteiktu attieksmi skatīties (uz ko, kur u. tml.).
gaiša galva Vērīgs, attīstīts prāts, arī spēja ātri uztvert un saprast.
kontemplācija Vērošana, iedziļināšanās (garīgos jautājumos), garīga apcere.
aiztaisīt Verot aizdarīt, taisīt ciet.
aizvērt Verot aizdarīt; aiztaisīt ar (virās iestiprinātu) vāku; aiztaisīt.
uzvērt Verot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
atvērt Verot vaļā, padarīt lasāmu, skatāmu; atšķirt; arī izplest.
atvērt Verot, arī velkot atdarīt.
aiztaisīt Verot, taisot ciet, padarīt nepieejamu, noslēgt.
boikotēt Vērsties (pret ko), atsakoties piedalīties (kur), darīt (ko).
uzrūkt Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), neilgu laiku, arī reizēm rūkt.
uzrēkt Vēršoties (pret kādu), īsu brīdi rēkt; neilgu laiku, arī reizēm rēkt.
uzriet Vēršoties (pret kādu), īsu brīdi riet; neilgu laiku, arī reizēm riet.
raisīt Vērt vaļā (ko aizsietu, pārsietu, arī iesaiņotu).
novērtēt Vērtējot noteikt, arī izprast, apzināties, izvērtēt (ko).
skaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot uzskatīt par piederīgu (kādam kopumam, daudzumam); uzskatīt, ka (notikums, fakts u. tml.) ir īstenojies.
izbrāķēt Vērtējot, šķirojot atzīt par nederīgu, neatbilstošu normām, arī likvidējamu.
kapitāls Vērtība (piem., garīga); tas, kas var noderēt, var būt svarīgs.
nozīme Vērtība; (kā) nozīmīgums, svarīgums.
taisīties Vērties ciet, vaļā, arī sieties vaļā.
dižmedījums Vērtīgs, parasti liels, medījamais dzīvnieks (piem., staltbriedis, alnis, arī mednis).
statīvs Vertikāla ierīce (kā, parasti aparāta, ierīču) balstīšanai, nostiprināšanai darba stāvoklī; paliktnis ar balstu (kā) novietošanai; arī statnis.
žogs Vertikāls veidojums (parasti no kokmateriāliem, mūra, metāla) teritorijas norobežošanai, arī aizsargāšanai.
pilnasinīgs Veselīgs (par cilvēkiem); fiziski un garīgi spēcīgi veselīgi sārts (parasti par seju, tās daļām).
analīze Veseluma (parādības, lietas) sadalīšana, lai noskaidrotu to īpašības un sakarību; vispusīgs, sīks apskats, sīks raksturojums.
veldzēt Vēsināt (ķermeni, ķermeņa daļas), radot spirgtuma, svaiguma sajūtu; arī spirdzināt.
ņemt Vest (ko) sev līdzi, arī turēt (ko) pie sevis, sev klāt.
korespondence Vēstules, kā arī elektroniskā pasta, faksa un telegrāfa sūtījumi.
etnogrāfija Vēstures zinātnes nozare, kurā pēta tautu vai etnisko grupu materiālo un garīgo kultūru, kultūrvēsturiskās saites.
numismātika Vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kurā pēta monētas, monētu depozītus, arī medaļas un papīra naudaszīmes.
tauta Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai raksturīga, piem., kopīga valoda, psihiskā struktūra, arī teritorija.
dzīve Vide, apstākļi, kādos cilvēks (arī dzīvnieks) dzīvo.
jenots Vidēja lieluma plēsēju kārtas dzīvnieks (Amerikā) ar biezu apmatojumu un garu, melni brūnu šķērssvītrotu asti un kuram ir paradums pirms ēšanas barību noskalot ūdenī.
dzenis Vidēja lieluma putns ar raibu apspalvojumu un cietu knābi, ar ko atšķeļ koka mizu (meklējot barību) un kaļ dobumus kokos.
mērkaķis Vidēja lieluma vai neliels dzīvnieks ar ieapaļu galvu, slaidu ķermeni, (parasti) garu asti, kas dzīvo baros, uzturas kokos, ēd augļus (dažkārt arī sīkus dzīvniekus vai putnu olas).
aita Vidēji liels lauksaimniecības dzīvnieks, ko audzē vilnas, gaļas, arī kažokādu ieguvei.
videoklips Videominiatūra, kurā skaņdarbs apvienots ar sižetisku vizuālo risinājumu; arī reklāmas rullītis.
vēders Vidukļa nodalījums (cilvēka un mugurkaulnieku ķermenī), kurā atrodas vēdera dobums; orgānu kopums, kas atrodas šādā nodalījumā; arī ķermeņa vēderpuse.
saracēnis Viduslaikos – arābs, arī islāmticīgais.
fogts Viduslaikos Vācijā, Livonijā – pārvaldnieks, arī tiesnesis.
viebties Viebt savu seju, tās daļas; arī tikt viebtam.
podzolaugsne Viegla, barības vielām nabadzīga, lauksaimniecībai nelabvēlīga augsne; podzolēta augsne, podzols.
izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izvirzīties (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
vēdas Viegla, vienmērīga (kā, piemēram, koku, to zaru) šūpošanās, arī trokšņi, ko rada šāda šūpošanās; viegla, vienmērīga (ūdenstilpes virsmas) viļņošanās.
pliķēt Viegli sitot, masēt, arī izraisīt labsajūtu, nomierināt u. tml.
trīcēt Viegli svārstīties (par gaisu, gaisa strāvu, arī uguni).
vibrēt Viegli svārstīties, trīcēt (2) – par kā, piemēram, gaismas, skaņas izplatīšanos, stāvokli, arī par balsi.
svilpot Viegli, bez grūtībām, šķēršļiem (ko darīt).
plenderēt Vieglprātīgi tērēt, šķērdēt, nelietderīgi lietot, izmantot; arī žūpot.
viendienis Vieglprātīgs, arī neapdomīgs, nesaimniecisks cilvēks, kurš nedomā par nākotni.
vējīgs Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām); vējains (2).
vējains Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām); vējīgs.
paraplāns Viegls lidaparāts garena izpletņa formā, ar kuru planē (no augstākas vietas, arī ievelkot ar vinču) vai lido ar motoru, kas piestiprināts uz lidotāja muguras.
psihostimulators Viela, kas palielina psihiskās darbības intensitāti, mazina garīgo un fizisko nogurumu.
filozofu akmens viela, kas pēc alķīmiķu domām spējusi melnos metālus pārvērst zeltā vai sudrabā, kā arī būt par universālu ārstniecības līdzekli.
saistviela Viela, ko izmanto (kā, parasti būvdetaļu, arī vielas daļiņu) saistīšanai; viela, kas veicina (piem., citu vielu, materiālu daļiņu) saistīšanu.
kontrastviela Viela, ko izmanto, lai rentgenoloģiskajā izmeklēšanā padarītu saskatāmus noteiktus orgānus.
preparāts Viela, vielu kopums, kas ir gatavots no dabiskajām izejvielām vai iegūts sintētiski un parasti paredzēts ārstniecībai; arī zāles.
masa Vielas daudzums (piem., priekšmetam, ķermenim); arī svars.
lāpsta Vielas, materiāla daudzums, kas ietilpst šādā darbarīkā.
taukvielas Vielu grupa, pie kuras pieder dzīvnieku un augu tauki, arī no neorganiskām vielām iegūti tauki, eļļas; arī tauki.
substitūcija Viena (kāda kopuma sistēmas u. tml.) elementa, sastāvdaļas aizstāšana ar citu, ievērojot attiecīgus nosacījumus, likumsakarības.
līdzdalībnieks Viena no divām vai vairākām personām, kas kopā ar kādu piedalās nozieguma izdarīšanā.
saskarnozare Viena no divām vai vairākām saskarīgām nozarēm.
pamatsolis Viena no galvenajām, arī sākotnējām darbībām (veicamo darbību virknē).
gēli Viena no ķeltu valodām, no kuras ir veidojusies īru, arī skotu valoda, un kurā mūsdienās runā daļa iedzīvotāju Skotijā.
puksts Viena no sirds sistolēm, arī tās radītā vibrācija, skaņa.
spārns Viena puse, daļa, arī gals (telpai, teritorijai).
diferenciālvienādojums Vienādojums, kurā nezināmais ir funkcija vai funkcijas un kurš satur arī šo funkciju atvasinājumus.
vienlīdzīgs Vienāds (ar ko), tāds pats, arī līdzvērtīgs kam citam.
ģeogrāfiski attālas augu formas vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
sausziedes Viengadīgi augi ar samērā sausiem, salmainiem ziediem, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu.
sorgo Viengadīgs graudzāļu dzimtas augs, kura graudus izmanto pārtikai, lopbarībai vai tehniskām vajadzībām [Sorghum].
pupa Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar taisnu, stāvu stublāju un sēklām pākstīs [Faba bona].
airene Viengadīgs vai daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, ko izmanto lopbarībai, zālienu veidošanai.
veronika Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis – sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
zirnis Viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar kāpelējošu stublāju un sēklām pākstīs.
rapsis Viengadīgs vai divgadīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar zilgani pelēcīgu stublāju un koši gaišdzelteniem ziediem ķekaros [Brassica napus].
seradella Viengadīgs, tauriņziežu dzimtas lakstaugs, kam ir plūksnainas lapas un sīki, baltsārti ziedi ķekaros un ko audzē lopbarībai vai zaļmēslojumam [Ornithops sativus].
mazais cilvēks vienkāršais darba darītājs.
monohroms Vienkrāsains, arī melnbalts.
kopskaņa Vienlaicīgs (vairāku vai daudzu balsu, instrumentu, arī skaņu) skanējums.
līdzsvars Vienlīdzība, samērība, arī atbilstība (kādām normām, prasībām).
līdzsvarots Vienlīdzīgs, samērīgs, arī atbilstošs (kādām normām, prasībām).
aizslīdēt Vienmērīgā gaitā aizbraukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
aizslīdēt Vienmērīgā gaitā aizvirzīties (par ūdens transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
plūst Vienmērīgi veidoties, skanēt (par runu, arī balss, mūzikas skaņām).
plūstošs Vienmērīgs, arī nepārtraukts (parasti par darbību, kustībām).
truls Vienmuļš, vienveidīgs, arī bezjēdzīgs (parasti par darbību, norisi).
precības Vienošanās par laulību; arī laulības.
derības Vienošanās, ka maksās, darīs (ko) tas, kura doma izrādīsies nepareiza.
iztirgot Vienoties (par ko); veikt nelikumīgus darījumus, saņemot par to samaksu.
sist saujā vienoties, būt ar mieru (par kādu darījumu).
slēgt Vienoties, uzņemoties noteiktas saistības (ar ko), arī atbildību (par ko).
komplekss Vienots (priekšmetu, parādību, elementu u. tml.) kopums, veselums, arī sistēma.
viengabalains Vienots, nedalīts, arī bez pretrunām.
grāmatvedības uzskaites unifikācija vienotu noteikumu radīšana darījumu, materiālu resursu u. tml. uzskaitei.
spiediens Vienreizēja iedarbība ar spēku, arī svaru (kur, kādā virzienā).
šļāciens Vienreizēja paveikta darbība --> šļākt (1); arī šalts, šļakata.
vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt; līnija, arī svītra, kas ir (kā, piem., gleznas, ogles zīmējuma) pamatelements.
tvēriens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> tvert.
trieciens Vienreizēja, paveikta darbība, arī rezultāts --> triekt [1] (1).
oriģināls Vienreizējs, paša autora radīts literārs darbs, arī teksts (pretstatā tulkojumam).
arhibīskaps Viens no augstākajiem amatiem kristīgajā baznīcā (augstāks par bīskapu, zemāks par metropolītu); virsbīskaps; garīdznieks, kas ieņem šādu amatu.
lapa Viens no augstāko augu pamatorgāniem – dažādas formas un lieluma (parasti zaļa) plātne, kurā norisinās fotosintēze un citi auga dzīvībai svarīgi procesi.
zobs Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā.
sunnisms Viens no islāma pamatvirzieniem, kas līdz ar Korānu atzīst arī sunnu.
birģermeistars Viens no rātes vadītājiem (arī Rīgā).
vidus dialekts viens no trim latviešu valodas dialektiem, kurā vislabāk saglabājies no baltu pirmvalodas mantotais vokālisms un daļā izlokšņu arī triju zilbju intonāciju sistēma, to runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas.
dzeroklis Viens no zobiem, kas atrodas žokļa abās pusēs (aiz acuzobiem) un ar ko sakošļā barību.
vijums Viens spirāles, arī vītnes, uztītas stieples loks tinumā.
stumbrs Vienveidīgu šūnu sakopojums (organismā), kam parasti ir refleksu, impulsu vadīšanas, arī balsta funkcija.
sērija Vienveidīgu vai radniecīgu, arī pēc noteiktiem standartiem veidotu priekšmetu, ražojumu u. tml. kopums.
nelūgts viesis viesis, kas ieradies neaicināts, parasti nelaikā; arī nepatīkams viesis.
nelūgts ciemiņš viesis, kas ieradies neaicināts, parasti nelaikā; arī nepatīkams viesis.
durvjusargs Viesnīcas darbinieks, kas pilda viesu uzņemšanas pienākumus; arī viesnīcas kalpotājs, kas atbild par istabu izīrēšanu un viesu apkalpošanu; portjē.
portjē Viesnīcas durvjusargs; arī viesnīcas kalpotājs, kas atbild par istabu izīrēšanu un viesu apkalpošanu.
malciena Vieta (parasti lauku saimniecībā) malkas zāģēšanai, skaldīšanai, arī glabāšanai.
sausums Vieta (piem., cietzeme), arī vide, kur nav mitruma vai tā ir maz.
dzimtene Vieta (zeme, valsts), kur (cilvēks) dzimis, arī uzaudzis; tēvzeme.
uzkalne Vieta neliela kalna, paugura augšdaļā, arī nogāzē.
sākuma punkts vieta, arī laika moments, kurā sākas kāda kustība, norise u. tml.
sākumpunkts Vieta, arī laika moments, kurā sākas kāda kustība, norise u. tml.; sākuma punkts.
telpa Vieta, arī vides daļa, kurai (parasti) ir noteiktas robežas un kurā kas atrodas, noris vai kurai ir kādas funkcijas.
viņpuse Vieta, kas atrodas otrā, pretējā pusē, arī cita puse.
parks Vieta, kur (kas) apvienots, arī (kā) kopums.
aizslēptuve Vieta, kur aizslēpties, arī vieta, kas aizslēpj; paslēptuve.
ieskrietuve Vieta, kur iespējams ātri paēst vai arī iedzert alkoholiskus dzērienus.
slēpnis Vieta, kur paslēpties (no kāda), arī kur slepus veikt, darīt (ko).
paspārne Vieta, mītne, kur patverties, palikt kādu laiku; arī mājoklis, pajumte.
pajumte Vieta, mītne, kur patverties, palikt kādu laiku; arī mājoklis.
mala Vieta, novads, apgabals, arī zeme (parasti nomaļa, tāla, nezināma).
poligons Vieta, teritorija, kas speciāli iekārtota tehnisko līdzekļu, kaujas līdzekļu un ieroču izmēģināšanai, kā arī karaspēka apmācībām.
vietvietām Vietām, arī vairākās vietās.
refleksīvais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda, ka darbība vērsta uz darītāju.
pastarpām Vietumis, arī šaurā joslā (starp ko).
šur Vietumis, dažviet, arī vairākās vietās.
oikonīms Vietvārds, kas nosauc apdzīvotu vietu, arī mājvārdu.
sapīties Vijoties, tinoties u. tml. sasaistīties; arī samudžināties.
savīkstīt Vīkstot iesaiņot, arī satīt (ko, piem., drānā, papīrā).
minstināties Vilcināties, nesākt, neturpināt (ko darīt), parasti aiz neziņas, šaubām.
pievilināt Vilinot panākt, ka (kādam) rodas interese, vēlēšanās (ko darīt, kurp doties).
sukāt Vilkt (piem., linu stiebrus, vilnas šķiedru) caur īpašu ierīci, lai padarītu to līdzenu, atdalītu pogaļas.
vilkties Vilkt savu ķermeni, ķermeņa daļu, arī tikt vilktam (kādā virzienā, pie kā, kam klāt).
apdedzināties Vilties, arī kļūdīties, neapdomīgi rīkojoties, neparedzot sekas.
noviļāt Viļājot padarīt netīru.
volāns Viļņveidīgs drānas krokojums, ko, parasti kā dekoratīvu apmali, izmanto tērpa, arī pārklāja u. tml. rotāšanai.
solfedžo Vingrinājumu, arī apmācības paņēmienu kopums, kuru mērķis ir attīstīt muzikālo dzirdi, atmiņu, ritma izjūtu, prasmi dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanas; attiecīgais mācību priekšmets.
uzvalks Vīriešu apģērbs (parasti no viena auduma), kas sastāv no žaketes un biksēm, dažkārt arī vestes.
zēns Vīriešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 11 gadiem); arī pusaudzis.
kastrāts Vīrietis, kam izdarīta kastrācija.
vīrieša galva vīrietis, kas vada, rīko; arī vīrietis.
vīra galva vīrietis, kas vada, rīko; arī vīrietis.
žigolo Vīrietis, kurš par maksu pavada bagātas sievietes, arī sniedz seksuālus pakalpojumus; kompanjons; pavadonis.
virsa Virsējā, augšējā daļa, arī virspuse, ārpuse (piem., priekšmetam, veidojumam).
virspalags Virsējais palags, arī apvalks (segai).
plakne Virsma (piem., priekšmetam), kam ir šādas punktu kopas forma; arī skaldne.
koncerts Virtuozs, liela apjoma (visbiežāk trīsdaļīgs) skaņdarbs vienam vai vairākiem solistiem ar orķestri vai bez tā, arī tikai orķestrim.
rīve Virtuves piederums – metāla (arī plastmasas) priekšmets ar asiem caurumiem, gar kuriem (ko) virza, lai (to) smalcinātu; ierīce šādu darbību veikšanai.
herpesvīruss Vīruss, kas ierosina pūslīšveida izsitumus uz ādas vai gļotādas, kā arī dažas slimības, piem., vējbakas.
ornitoze Vīrusu ierosināta infekcijas slimība, ar kuru var saslimt arī cilvēks, kontaktējoties ar slimiem putniem.
gaita Virzība, pārvietošanās ejot; iešanas, pārvietošanās veids, arī ātrums (cilvēkiem un dzīvniekiem).
plīva Virziena, arī apjoma bieža maiņa (piem., gāzu plūsmai, liesmām, sīku daļiņu kopumam).
primitīvisms Virziens 19. gs. beigu un 20. gs. tēlotājmākslā, kurā apzināti izmantoti vienkāršoti izteiksmes līdzekļi, pirmatnējās mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana.
bīdīt Virzīt (cilvēku, piem., svarīgā amatā).
vērst Virzīt (ko) pret vai uz (kādu, ko), arī kur.
mērkt Virzīt (ko) šķidrā vielā (traukā ar šķidru vielu), lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
mērkt Virzīt (ko) šķidrumā, arī traukā ar šķidrumu.
vilkt Virzīt pa (kā) virsmu (ko) sev līdzi, uz savu pusi u. tml., arī šādi panākt, ka (kāds) virzās līdzi.
vēdināt Virzīt šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, lai radītu gaisa kustību un atvēsinātos, atvēsinātu; šādā veidā radīt (gaisa kustības), lai atvēsinātos, atvēsinātu.
vērt Virzīt vaļā vai ciet (piemēram, durvis, logu, aizkarus, arī muti, acis).
kost Virzīt zobus (kur iekšā) un spiest tos kopā, cenšoties ievainot, arī nogalināt.
laist Virzīt, arī ļaut virzīties (priekšmetam noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
spīlēt Virzīt, spiest ar spēku, piepūli (ko kur iekšā, arī starp ko).
mest Virzīties (kur, parasti lokveidā, arī turp un atpakaļ).
turēties solī virzīties ar noteiktu gaitas ātrumu, arī pielāgoties cita gaitai, ātrumam.
lidot Virzīties lejup, arī kustēties (gaisā) – parasti par ko vieglu, ko nes gaisa plūsma.
nākt Virzīties šurp, arī ierasties, liekot soļus.
sliekties Virzīties, arī liekties, būt novietotam, atrasties (klāt, pāri, kādā virzienā u. tml.).
iet Virzīties, arī šķietami kustēties – par parādībām dabā.
skarties Virzīties, arī virzīt (piem., ķermeņa daļu) tā, ka nonāk saskarē (ar kādu, ko); kļūt tādam, kas ko skar (1).
soļot Virzīties, liekot soļus; iet (1); arī staigāt (1).
peldēt Virzīties, parasti lēni, arī šķietami (par mākoņiem, debess ķermeņiem u. tml.).
turēties Virzīties, pārvietoties atbilstoši noteiktam virzienam, attālumam, arī noteiktām prasībām; veikt, darīt (ko) ar noteiktu ātrumu.
lidot Virzīties, pārvietoties gaisā (par lidaparātiem, arī par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
spiesties Virzīties, pārvietoties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kāda, pie kā); arī novietoties ciešā kopumā (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.), arī liekot virzīties, attālināt, atdabūt nost (sānis, atpakaļ).
zāģēt Virzot iekšā zāģi, dalīt nost (parasti koku, tā daļu); virzot iekšā zāģi, dalīt (koksni) šķērsvirzienā vai garenvirzienā, arī šādā veidā gatavot (kokmateriālus).
pievirzīt Virzot pārvietot (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pievirzīties Virzoties pārvietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
izliekt Virzoties, arī virzot izveidot (loku, līkumu).
referendums Visas tautas balsošana par sevišķi svarīgiem valsts dzīves jautājumiem, kurā piedalās attiecīgās valsts pilsoņi, kam ir vēlēšanu tiesības.
visur Visās vietās; arī visos apstākļos, visās nozarēs.
dzēlība Vispārināta īpašība --> dzēlīgs; asa, dzēlīga, arī nicinoša piezīme, izteikums.
izdarība Vispārināta īpašība --> izdarīgs, šis īpašības konkrēta izpausme.
labskanība Vispārināta īpašība --> labskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī daiļskanība.
neizdarība Vispārināta īpašība --> neizdarīgs.
nekārtība Vispārināta īpašība --> nekārtīgs; kārtības, arī tīrības trūkums.
niecība Vispārināta īpašība --> niecīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; nenozīmīgums, arī mazvērtīgums.
pasivitāte Vispārināta īpašība --> pasīvs [1] (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; aktivitātes trūkums, arī bezdarbība, vienaldzība.
precizitāte Vispārināta īpašība --> precīzs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī parametra īstās vērtības atbilstība tās nominālajai vērtībai.
slinkums Vispārināta īpašība --> slinks, šīs īpašības konkrēta izpausme; tieksme uz bezdarbību, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko.
tur Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir attālināts sakars.
tas Vispārināti norāda uz priekšmetu, parādību, arī norisi, kas saprotams no situācijas vai konteksta.
pirmkārt Vispirms, arī galvenokārt.
pa priekšu Vispirms; arī iepriekš, agrāk.
pīšļi Vissīkākās (kā) daļiņas, atliekas; arī putekļi.
galvenais Vissvarīgākais, visnozīmīgākais (kādā kopumā).
galvenais Vissvarīgākais, visnozīmīgākais.
savīstīt Vīstot iesaiņot, arī satīt (ko, piem., drānā, papīrā).
savīst Vīstot sabojāties, arī aiziet bojā.
telpa Visums, kosmoss, arī kāda tā daļa.
dārgs Visvērtīgākais, vissvarīgākais, visnozīmīgākais (cilvēka dzīvē).
vizbule Vizbulis; arī vizbulīte.
seimiks Vojevodistes vai apriņķa muižnieku sanāksme, kurā lēma par iekšējiem pašpārvaldes jautājumiem, kā arī izvirzīja delegātus uz valsts Seimu (Polijā, arī Vidzemē, Latgalē laikā, kad tās ietilpa Polijā).
septiņjūdžu Zābaki, ar kuriem var neticami ātri pārvietoties, arī acumirklī nokļūt no vienas vietas citā (pasakās).
kramplauzis Zaglis, kas uzlauž un apzog slēgtas telpas, arī seifus.
zaķenīca Zaķādas, arī trušādas cepure; zaķene (2).
indeve Zāles, arī inde.
zeltzaļš Zaļš ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
pūpols Zari, arī zars ar šādām ziedkopām.
nolaist spārnus zaudēt garīgos spēkus, drosmi; ļauties mazdūšībai, izmisumam.
aizmirst Zaudēt prasmi, iemaņas, arī atradināties (ko darīt).
izvirst Zaudēt tikumiskās, ētiskās īpašības, arī zaudēt fiziskās, garīgās spējas; demoralizēties.
vaba Zedenis; arī zedeņu žogs.
sazelēt Zelējot padarīt slapju, neizskatīgu; zelējot sabojāt.
okerdzeltens Zeltaini dzeltens, arī gaiši dzeltenbrūns.
rūkt Zemā balsī (arī nepareizi) dziedāt.
bedre Zemē izrakts un īpaši sagatavots padziļinājums (sakņu, lopbarības ieziemošanai).
kritala Zemē nokritis nokaltis, arī satrupējis koks, koka daļa.
zemenājs Zemene, zemeņu cers; arī zemeņu audze.
stūris Zemes gabals (parasti neliels), kas ir kāda īpašumā, lietošanā; arī apmešanās vieta, miteklis (parasti neliels).
grunts Zemes virskārtas ieži (arī augsne), kas atrodas iežu dēdēšanas zonā.
josla Zemeslodes virsmas daļa ar atšķirīgu klimatu, kas atkarīgs no attāluma līdz polam vai ekvatoram; teritorija, kurā ir savdabīgi dabas apstākļi.
kaplis Zemkopības darbarīks – rokā satveramam kātam šķērsām piestiprināta metāla plāksne augsnes irdināšanai, pieraušanai, nezāļu iznīcināšanai.
dzimtbūšana Zemnieku feodālās atkarības forma, kurai raksturīgs feodāļa privātīpašums attiecībā pret zemnieku un tiesības ierobežot viņa brīvību savas sētas vai muižas teritorijas ietvaros.
tumšs Zems, arī dobjš (par skaņu).
zeperis Zēns (parasti veselīgs, spēcīgs, arī nebēdnīgs, draiskulīgs), aptuveni līdz 11 gadu vecumam; arī pusaudzis.
zeņķis Zēns, pusaudzis, arī jaunietis (parasti nekaunīgs, neuzvedīgs).
bēbis Zīdainis; arī mazulis.
handlings Zīdaiņa, arī maza bērna aprūpe, kas veicina tā harmonisku attīstību.
pupiņš Zīdeklis (zīdainim, mazam bērnam, arī dzīvnieka mazulim).
kažoks Zīdītājdzīvnieku apmatojums, arī āda ar šādu apmatojumu.
pašappute Zieda apputeksnēšanās ar paša putekšņiem vai arī tā paša auga citu ziedu putekšņiem
pakariņš Ziedkopa, kas nokarājas, arī atsevišķs zieds tajā.
siena drudzis ziedputekšņu izraisīta alerģiska slimība, kam raksturīgas iesnas, acu asarošana, konjunktivīts, bronhiālās astmas lēkmes, izsitumi, arī paaugstināta temperatūra.
egle Ziemassvētku (arī Jaungada) sarīkojums; eglīte.
eglīte Ziemassvētku vai Jaungada sarīkojums (piem., bērniem).
ziemeļzemes Ziemeļi (2); arī ziemeļvalstis.
saziest Ziežot (kādu vielu), pārklāt, arī piesūcināt (ar to), parasti pilnīgi.
svaidīt Ziežot (piem., ar eļļu), arī slakot (piem., ar ūdeni) svētīt.
aizziest Ziežot aizdarīt; aizpildīt (ar ziedi, masu).
lazurīts Zils silikātu grupas minerāls (pusdārgakmens), ko izmanto, piem., rotaslietu pagatavošanai, senāk arī zilās krāsas (ultramarīna) iegūšanai.
grafiks Zīmējums, kurā attēlota kādu lielumu skaitliskā sakarība.
kods Zīmju sistēma, ko īsuma vai slepenības dēļ lieto informācijas pārraidei, glabāšanai, piekļuvei, kā arī šifrēšanai.
gudrība Zināšanu kopums; arī prasme, māka.
filozofija Zinātne par esamības, īstenības un cilvēka domāšanas vispārējām likumsakarībām, būtību.
vēsture Zinātne par kā attīstības gaitu, procesu un likumsakarībām cilvēku sabiedrībā; attiecīgais mācību priekšmets.
klimatoloģija Zinātne par klimatu, tā tipiem, sadalījumu uz Zemes un pārmaiņām, kā arī klimatu veidojošiem faktoriem.
hidraulika Zinātne par šķidrumu līdzsvara un kustības likumsakarībām un to praktisko izmantošanu.
ģeogrāfija Zinātne par Zemi un parādībām, kas saistītas ar Zemes virsmu un atmosfēru, tur atrodamajiem augiem un dzīvniekiem, kā arī cilvēkiem, to izvietojumu un sabiedrības attīstības īpatnībām dažādās zemeslodes vietās.
indoloģija Zinātne, arī zinātņu kopums par Indijas vēsturi, literatūru, filozofiju un kultūru.
sinoloģija Zinātne, arī zinātņu kopums, kas pētī Ķīnas vēsturi, kultūru, valodu.
kosmetoloģija Zinātne, kas pētī ādas kosmētiskos defektus, arī to ārstēšanas metodes.
epidemioloģija Zinātne, kas pētī infekcijas slimību izcelšanās iemeslus, izplatīšanās likumsakarības un to apkarošanas iespējas.
socioloģija Zinātne, kas pētī likumsakarības, saskaņā ar kurām attīstās un funkcionē sabiedrība un tās sastāvdaļas.
scientisms Zinātnes lomas absolutizācija sabiedrības garīgajā dzīvē.
agrobioloģija Zinātnes nozare par vispārīgajām bioloģiskajām likumsakarībām, kuras izmantojamas augkopībā un lopkopībā.
teorija Zinātnes nozare, arī zinātnes nozares daļa, apakšnozare.
zinātniecība Zinātnes nozare, kas pēta zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, tās mijiedarbību ar citām sociālajām parādībām; scientioloģija.
scientioloģija Zinātnes nozare, kas pēta zinātnes struktūru, zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, kā arī zinātnes sakarus ar citām sabiedriskajām parādībām.
psiholoģija Zinātnes nozare, kas pētī cilvēku un dzīvnieku psihi un psihiskās parādības, to rašanos, attīstību; psihisko norišu likumsakarības.
fizika Zinātnes nozare, kas pētī dabas parādību vispārīgās likumsakarības, matērijas īpašības, kustības un mijiedarbības likumus.
zooloģija Zinātnes nozare, kas pētī dzīvniekus; arī mācību priekšmets.
politekonomija Zinātnes nozare, kas pētī ražošanas, sadales, maiņas un patēriņa likumsakarības; ekonomika (3).
ekonomika Zinātnes nozare, kas pētī ražošanas, sadales, maiņas un patēriņa likumsakarības.
starpdisciplīna Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm; arī starpzinātne.
meteorītika Zinātnes nozare, kurā pēta meteoroīdu kustību (meteoru parādības), meteorītu nokrišanu, kā arī pašus meteorītus un to krāterus.
mineraloģija Zinātnes nozare, kurā pēta minerālus, to sastāvu, īpašības un rašanos, kā arī izmantošanas iespējas.
privātdocents Zinātniskais nosaukums, ko piešķir ārštata docētājam dažās ārvalstu augstskolās (arī pirmskara Latvijā); pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
hipotēze Zinātnisks pieņēmums kādas parādības cēloņu un likumsakarību izskaidrošanai.
baltistika Zinātņu komplekss, kas pētī baltu tautu (lietuviešu, latviešu, senprūšu) izcelšanos, materiālo un garīgo kultūru.
apskatīt no galvas līdz kājām ziņkārīgi, arī nekautrīgi aplūkot kādu.
šifrēšana Ziņojuma apstrādes process, ko veic tā sagatavotājs vai nosūtītājs, lai padarītu ziņojuma saturu citiem nesaprotamu, izņemot adresātu, kam tas paredzēts.
brīdināt Ziņot par draudošām briesmām; norādīt uz iespējamo nelaimi, nepatikšanām u. tml.; darīt piesardzīgu, uzmanīgu.
ikri Zivju, arī dažu ūdens dzīvnieku un abinieku olas.
izzobot Zobojot, ar zobgalībām izsmiet, arī nopelt.
nerrot Zobot, izsmiet; arī kaitināt.
gāga Zoss; arī pīle.
nozveja Zvejā iegūto vai iegūstamo zivju, arī ūdens bezmugurkaulnieku kopums.
piezvejot Zvejojot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā, tā, ka piepilda (ko).
izkāst Zvejojot padarīt tukšu (ūdenskrātuvi); izzvejot (visas vai daudzas zivis no ūdenskrātuves).
nozvetēt Zvetējot piekaut, arī nopērt (kādu).
uzžaut Žaujot novietot (piemēram, veļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
sers Žāvēšanai rijā izklāta labība (pirms kulšanas); arī žāvēšanai paredzētā labība.
kunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot, runāt, teikt.
plenderis Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks; plencis.
plencis Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks.
kalst Žūstot kļūt sausākam, arī cietākam.
apžūt Žūstot kļūt sausākam, arī gandrīz sausam (no virspuses, visapkārt).

arī citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV