Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam arī.

Atrasts vārdos (124):

Atrasts etimoloģijās (63):

Atrasts normatīvajos komentāros (69):

Atrasts vārdu savienojumos (109):

Atrasts skaidrojumos (200):

NRA "Neatkarīgā Rīta Avīze" (laikraksts).
(ne)zaudēt dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; (ne)ļauties izmisumam.
kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
komunārs 1871. gada Parīzes Komūnas dalībnieks.
atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
kniepadata Adata ar apaļu galviņu (kā saspraušanai, piespraušanai, arī rotāšanai).
kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot; noadīt.
laicīgs Agrāk nekā nepieciešams, laikus; arī savlaicīgi.
priekšlaikus Agrāk nekā vajag; arī priekšlaicīgi.
dzelzs rumaks agrāk vilciens, tagad arī automašīna, motocikls, velosipēds u. tml.
māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
lūgt Aicināt (kādu kur iet, ko darīt).
uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
aizsēdināt Aicināt, arī likt nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā.
nevīžot Aiz slinkuma, nolaidības nedarīt (ko), arī negribēt (ko darīt).
aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
korķēt Aizdarīt (ko) ar korķi; atdarīt (ko) aizkorķētu.
aizvākot Aizdarīt (šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (par bitēm).
aizbultēt Aizdarīt ar bultu, aizbīdni.
aizkņopēt Aizdarīt ar spiedpogām.
aizvākot Aizdarīt ar vāku.
aizvaskot Aizdarīt ar vaska kārtu.
aizšņorēt Aizdarīt ciet ar auklu, šņori.
blīvēt Aizdarīt, aizpildīt (plaisas, spraugas u. tml.); pildīt ko (plaisās, spraugās u. tml.).
aiztaisīt Aizdarīt, taisīt ciet (ar vāku, aizbāzni u. tml.).
aizvilkties Aizdarīties, sakļauties.
atstāt Aizejot pamest; pamest vientulībā, arī bez apgādības.
izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
tabu Aizliegums (galvenokārt pirmatnējām tautām) izdarīt kādu darbību.
prohibīcija Aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus.
aizplombēt Aizliekot priekšā plombu, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
piemirst Aizmirst (ko izdarīt).
pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, arī apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli, ēku u. tml.).
aizdzīt Aizpildīt (ar sniegu, smiltīm, piem., grambas, pēdas); padarīt neizbraucamu (ceļu).
aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
aizdrīvēt Aizpildīt, aizbāzt (plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas u. tml.) aizdarīt.
aizliet Aizpildīt, aizdarīt (ar šķidru, cietējošu masu).
aizlīdzināt Aizpildīt, aizdarīt (piem., bedres), padarot (ko) gludu, līdzenu.
nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt.
atgādinājums Aizrādījums atcerēties, izdarīt, ievērot (ko).
rājiens Aizrādījums, arī nosodījums (piem., par slikti paveiktu vai nepaveiktu darbu, neatbilstošu uzvedību).
celmlauzis Aizsācējs (lielam, arī ar grūtībām saistītam darbam); pamatlicējs.
sasaitēt Aizsaitēt, arī sasiet (piem., ar saiti, auklu).
mīmikrija Aizsargājoša (dzīvnieka, arī auga) formas vai krāsas līdzība ar apkārtējās vides objektiem.
aizplīvurot Aizsedzot (ar miglu, dūmiem u. tml.), padarīt vāji saskatāmu.
aizplīvurot Aizsegt (seju, arī ķermeni) ar plīvuru.
nosiet Aizsiet, arī apsiet; nosaitēt.
trāpīt vārīgā vietā aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, skapi) padarīt (ievietoto) nepieejamu citiem.
islāmfobija Aizspriedumi, arī naids pret islāmu, kas izraisa bailes vai nepatiku pret visiem islāmticīgajiem.
homofobija Aizspriedumi, nepatika pret homoseksuālismu, homoseksuālām, arī biseksuālām personām.
vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties (parasti nevēlami).
nokunkstēt Aizturēti vaidot, stenot, arī žēlabaini, raudulīgi noteikt, pateikt.
aizskart Aizvainot, arī pazemot.
samiegt Aizvērt, cieši saspiežot plakstiņus, arī sašaurināt (acis), pieverot plakstiņus.
iet ciet aizvērties, aizdarīties; par govi – pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās).
paleolīts Akmens laikmeta senākais periods, kam raksturīga akmens darbarīku izgatavošana.
komediants Aktieris (parasti komiķis), cirka mākslinieks, arī jokdaris.
līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā); arī līdzjūtība.
pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
ass Aktuāls, svarīgs.
sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
aizāķēt Āķējot aizdarīt (ciet).
līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums.
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī sagādāt produktus un gatavot ēdienu.
kalpotājs Algots darbinieks, kas strādā garīgu vai citu darbu, kas nav saistīts ar ražošanu (padomju iekārtā).
hinīns Alkaloīds, ko iegūst no hinīnkoku mizas un ko lieto medicīnā, kā arī dzērienu gatavošanā.
brūzis Alus darītava, arī spirta dedzinātava.
darbs Amata pienākumi, to veikšana; arī ieņemamais amats.
kalējs Amatnieks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu (izgatavojot, piem., lauksaimniecības darbarīkus, metāla detaļas vai priekšmetus, arī tos remontējot).
tiesu izpildītājs amatpersona, kuras pienākums ir panākt tiesas sprieduma izpildi, ja nepieciešams, arī piespiedu kārtā.
nepotisms Amatu, arī titulu vai īpašumu piešķiršana savējiem (radiniekiem, draugiem u. tml.); radu būšana, draugu būšana.
čarlstons Amerikāņu sarīkojumu deja; ātrā fokstrota paveids; šīs dejas mūzika.
skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus; būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
pamatne Apakšējā, arī balsta daļa (priekšmetam).
kūka Apaļas vai četrstūrainas formas lielāks konditorejas izstrādājums, kuru pasniedzot sadala gabalos; arī torte.
pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piem., dziju, diegu).
spidometrs Aparāts, ierīce (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
apbērēt Apbedīt; apglabāt, sarīkojot bēru mielastu.
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) – par lidaparātiem, arī par cilvēkiem tajos.
meditēt Apcerēt, gremdēties (parasti garīgās) pārdomās.
saņemt Apcietināt; arī sagūstīt.
uzmākties Apdraudēt (piemēram, psihiloģiski, fiziski, arī seksuāli) personas neaizskaramību.
izēst Apēst (kā iekšējo, arī labāko daļu).
apgabaltiesa Apgabala tiesa; svarīgāko lietu pirmās instances tiesa un sīkāku lietu otrās instances tiesa.
izbarot Apgādājot ar barību, izturēt, izmitināt (mājlopus).
piebarot Apgādāt (piem., meža dzīvnieku) ar papildbarību.
uzturēt Apgādāt ar barību, apkopt.
izmitināt Apgādāt ar telpām, arī barību (dzīvniekus).
svece Apgaismošanai paredzēts, parasti cilindrisks stearīna, parafīna, vaska vai kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
zibspuldze Apgaismošanas ierīce fotografēšanā, kas paredzēta ļoti spilgtas gaismas iegūšanai no īpašas, spēji uzliesmojošas, fotoaparātā iebūvētas, kā arī tam atsevišķi pievienojamas spuldzes.
apgleznot zīdu apgleznot zīda audumu, arī šāda auduma izstrādājumu.
rūpes Apgrūtinoša nepieciešamība izdarīt vajadzīgo, risināt kādus sarežģījumus; nomākts psihisks stāvoklis, ko izraisa šāda nepieciešamība.
veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
panckas Apģērba gabali; arī mantas, iedzīve, kas kādam pieder.
apeja Apiešana; arī eja, ceļš, pa kuru var apiet, apvirzīties (kam) apkārt.
mērogs Apjoms, arī vēriens, plašums.
appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
sasummēt Apkopot (ko paveiktu, padarītu u. tml.).
špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs cilvēks; nerātnis.
maldi Aplams priekšstats, uzskats, atzinums, kas (runātājam, darītājam) šķiet patiess, pareizs.
apiet Aplenkt, arī nokļūt pretinieka aizmugurē.
laidars Aploks tieši pie kūts sienas vai tās tuvumā; arī aploks uz lauka.
(visu) kopā ņemot aplūkojot vienā veselumā, kopumā; arī rezumējot.
pansija Apmešanās vieta, kurā tiek nodrošināts arī uzturs.
rīvdēlis Apmetēja darbarīks – četrstūraina plāksne ar rokturi apmetuma izlīdzināšanai.
apņemties Apņēmīgi nolemt, apsolīties (ko izdarīt); paziņot šādu lēmumu, solījumu.
sapakot Apņemt, arī piepildīt (ko) ar kāda materiāla kārtu.
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
aplēst Aprēķināt, arī aptuveni novērtēt.
aplēse Aprēķins, arī aptuvens novērtējums.
piesēdināt Apsēdinot likt (kādam) darīt ko tādu, kas veicams sēžot.
āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis.
piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt); apsolīt (ko izdarīt).
piesolīties Apsolīties (ko izdarīt).
apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
apklusināt Apspiest, apslāpēt; arī apremdināt.
alibi Apstāklis, kas pierāda aizdomās turētā, apsūdzētā nevainību (piem., tā atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums).
liktenis Apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka visu notiekošo.
apstāt Apstāties; pārstāt (ko darīt).
apliecināt Apstiprināt (kā esamību, patiesumu); arī apgalvot.
izirdināt Apstrādājot padarīt pilnīgi irdenu; uzirdināt.
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
irdināt Apstrādāt (augsni), lai (to) padarītu irdenu.
pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to gludu un spīdīgu.
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
inkriminēt Apsūdzēt sodāmā nodarījumā.
apņemt Aptvert ar rokām, apkampt; arī apskaut.
attapt Aptvert; saprast (kas darāms), pagūt (ko izdarīt).
uzlēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri.
ņemt ļaunā apvainoties (par ko), uztvert (ko) kā pāridarījumu.
uzmest lūpu apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
apslāpēt Apvaldīt; arī apspiest.
ola Apvalkā ietverta, no organisma izvadīta ovāla (putnu, arī dažu dzīvnieku) olšūna.
grupēt Apvienot grupās, sadalīt grupās (pēc kopējas pazīmes); arī klasificēt.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
bio Apzīmējums bioloģiskajās saimniecībās ražotai produkcijai, arī produkcijai, kuras ražošanā izmantotas bioloģiski audzētas izejvielas.
apziņa Apzināšanās; izpratne, arī izjūta.
mistifikācija Apzināta maldināšana, arī krāpšana (piem., uzdodot viltojumu par senlaiku literāru darbu).
obskurantisms Apzināta rīcība, lai (kas) netiktu izpausts, nekļūtu zināms; vēršanās pret garīgu progresu.
žests Apzināta vai neapzināta kustība (parasti ar roku), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
mocīt Apzināti darīt (kādam) fiziskas sāpes, mokas, ciešanas; spīdzināt.
rakt kapu (kādam) apzināti darīt ļaunu, censties pazudināt.
piecirst Apzināti darīt tā, lai (kādam) iepatiktos.
atriebt Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
atriebties Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
iegriezt Apzināti nodarīt (kādam) ko sliktu, ļaunu.
ar nodomu apzināti, tīši (ko darīt, veikt).
sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums; arī zināšanas, izpratne; jēga.
prāts Apziņa; arī izpratne, domas.
atšaut Ar (parasti medību ieroča) šāvienu atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu dzīvniekam).
slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēka, cilvēku kopuma) darbību (piem., bruņotā cīņa, uzbrukumā).
aizstāvēt Ar aktīvu rīcību, arī nostāju sargāt, nodrošināt (pret ko nevēlamu); aizsargāt.
āķēt Ar āķi aizdarīt (ciet), kabināt (klāt), savienot (kopā).
spīdzināt Ar apzinātu, mērķtiecīgu rīcību radīt (kādam) lielas fiziskas, arī psihiskas ciešanas.
subjekts Ar apziņu apveltīta būtne (cilvēks), kas izzina īstenību un iedarbojas uz to; tas, kas ir darbības, procesa darītājs, veicējs.
vaga Ar arklu (arī, piem., ar īpašu vagu veidotāju) izveidots garens padziļinājums augsnes virskārtā.
griezt Ar asu rīku, priekšmetu sadalīt daļās, atdalīt no veselā; arī smalcināt.
uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
iebarot Ar barību pielabināt, padarīt drošu, paklausīgu (dzīvnieku).
ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, paklausīgu (dzīvnieku).
ar smagu sirdi ar bažām, nelabprāt (ko darīt), nojaušot ko ļaunu.
uzblīkšķināt Ar blīkšķi uzsist, arī sasist; radīt blīkšķi (piemēram, šaujot).
uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni), arī izgatavot (koka priekšmetu).
tēst Ar darbarīku šķelt nost, līdzināt; šādā veidā darināt (ko).
dziedināt Ar dažādiem līdzekļiem padarīt veselu, atjaunot veselību.
pušķot Ar dekoratīviem elementiem, ziediem u. tml. darīt (ko) skaistāku; rotāt, greznot.
apdziedāt Ar dziesmām cildināt, slavināt, arī apdzejot.
ekseļi Ar ekseļmašīnu sasmalcināta lopbarība.
nogrozīt galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, arī pārmetumu.
sagatavot Ar garīgu darbību, garīgu piepūli izveidot, arī apgūt; organizējot, mēģinot u. tml. izveidot, sarīkot.
grāmatniecība Ar grāmatu ražošanu, izplatīšanu, glabāšanu un lietošanu saistītu darbību kopums (grāmatu izdošana, tirdzniecība, arī bibliotēku darbs, bibliogrāfija u. tml.).
uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
cīnīties Ar grūtībām, ilgi darboties (ap ko), darīt (ko).
velt Ar grūtībām, neskaidri, arī lēnām teikt, runāt (ko).
iejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku transportlīdzeklim, darbarīkam).
jūgt Ar iejūgu saistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
izgudrēm Ar iepriekšēju slēptu nodomu, arī ar viltību.
transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
celibāts Ar īpašu solījumu saistīta (mūku, garīdznieku u. tml.) atteikšanās no laulības dzīves un seksuālajām attiecībām; šāda dzīvesveida ievērošana.
atdarināt Ar izturēšanos, balsi u. tml. darīt (ko) līdzīgi (kam); veidot, darināt (ko) pēc kāda parauga.
rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu atklāt, darīt zināmu (ko).
nerādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu nepaust, nedarīt uztveramu (ko).
rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu paust, darīt uztveramu (ko).

Atrasts piemēros (200):

kuģot .. kopā ar lietusgāzes notrauktajām lapām lejup pa straumi kuģoja arī vairāki sārtvaidži pepiņi.
Satversme .. vai gribam un spējam dzīvot kā brīvi cilvēki ar savu garīgo satversmi, uz kuras stāvēt?
raut .. Viņa sajūsma auga un rāva arī citus līdzi.
slaukt ..bija daudz govju, un arī es gāju palīgā slaukt.
ķepēt ..ir tik auksts, ka varētu arī ķepēt slapjdraņķis.
mandeļkoks ..klinšainākos pauguros iesakņojušies mandeļkoki, kas pavasarī priecē ar sniegbaltu ziedu plīvuru..
skrullēties ..mati arī skrullējas paši no sevis..
tēraudkausētājs ..mums arī turpmāk būs vajadzīgi tēraudkausētāji, velmētāji, ekonomisti un visi pārējie speciālisti.
noiet ..nogājām garām arī zooveikalam, lai paskatītos, vai nav kāds īpašs, skaists papagailītis atvests.
sers ..saimnieks no pirmā miega bija piecēlies un aizgājis uz riju sera aplūkot, vai būs ar beidzamo krāsni diezgan sauss vai arī vēl jāgaida otra rīta.
piesarkt ..tomātu dēsti apkārušies lieliem zaļiem bumbuļiem. Gan saulē piesarks arī tie.
iepīkstēties "Es arī gribu!" iepīkstējās meitenīte.
tīrums "Es ļoti mīlu latviešu vārdu "tīrums" – ne ūdens, ne sniegs manī neizraisa tādu tīrības priekšstatu kā pavasarī dīgstošs vai arī rudenī sakopts tīrums".
arīdzan "Esam veseli, bērni arīdzan spirgti.."
blogot "Kāpēc sāku blogot? Gribēju izpaust savas izjūtas, kas varbūt palīdzētu arī citiem ieskatīties sevī."
liet "Mēs sūtīti no universitātes. Svarīgā pētījumā, kundze," jautri un piemīlīgi runāja Džesa. Un tik turpināja liet. Tā un tā, un tā.
vīrišķis "Pasaule ir tā iekārtota: kur ir vīrišķis, tur vajag būt arī sievišķim.."
lobt "Šauj tam kraķim [ormaņa zirgam] pa sāniem, lai lobj tas lops, mums šodien daudz, ko darīt."
nosacīt "Tā tev nevajadzēja darīt," viņš nosacīja.
puika "Un šodien tu arī izturējies kā muļķis! .. Puika, vairāk nekas!"
jogot 15. augustā aicinu jogot arī uz veselības klīniku Medeora.
pastarītis 1943. gadā ģimenē piedzima pastarīte Asja.
papliks Ābele izskatās tāda paplika, laikam pavasarī izzāģēts parāk daudz zaru.
sašķelt Ābele turpina zaļot un nest augļus, kaut arī tās stumbrs ir sašķelts.
abstrahēties Abstrahēties no blakus parādībām, mazsvarīgā.
grāmatnieks Aceknis un grāmatnieks galvenokārt regulē barības pāriešanu īstajā kuņģī.
zināties Acis darba izbijās, Rokas darba nebijās, Rokas darba nebijās, Zinājās padarīt.
saskarīgs Acis spārēm ir uzkrītoši lielas, saskarīgas.
ziedot Acteki ziedoja dieviem arī cilvēkus, jo uzskatīja – tiem vajadzīgas cilvēku asinis, lai uzturētu dzīvību.
advente Adventes laikā tiek pieminēta arī Kristus otrā atnākšana laiku beigās.
reprezentants Advokāts ir profesionāls un neatkarīgs advokatūras reprezentants.
uzmosties Agrā pavasarī varde uzmostas un pamet slēptuvi.
ahāts Ahāta krāsa ir atkarīga no dzelzs vai hlorīda piemaisījuma.
vīties Aijādami, žūžodami zari liecas, glāsta, vijas, laimes saldā nevarībā mani tin kā zaļās dzijās.
zariņbarība Aitām ziemā izbarojam zariņbarību.
arī Aitas, arī kazas ganījās vienuviet.
redeles Aitu aizgalds ar redelēm barības ielikšanai.
pārvākt Aizbraucu strādāt uz pilsētu un arī visu iedzīvi nācās pārvākt.
aizdarīt Aizdarīt durvis.
aizdarīt Aizdarīt kasti.
aizdarīt Aizdarīt plakstus.
aizdarīt Aizdarīt pudeli.
ieliktnis Aizdarīt spraugu ar koka ieliktni.
attiekties Aizrādījums attiecas arī uz mums.
aizskart Aizskart sarunā arī kara laiku.
aizstāvēt Aizstāvēt bērnu pret pāridarījumiem.
aizvadīt Aizvadīt sportistu līdz meistarības virsotnei.
ak Ak (tu) kungs (arī dievs, tētīt, debestiņ)!
turēties Akciju tirgus vērtība turas atkarībā no pieprasījuma, apgrozījuma.
darbarīks Akmens laikmeta darbarīks.
strauts Akmeņainais strauts atdzīvojas pavasarī un rudenī, kā arī lielās lietavās.
aktieris Aktiera meistarība.
replika Aktieriem filmā nebija iepriekš uzrakstīta teksta, vien dažas vissvarīgākās replikas.
atkarīgs Aktieris daudzējādā ziņā ir atkarīgs no režisora.
uzkalpoties Aktrise tikt pie lomas var arī lienot, uzkalpojoties, intrigojot.
gandarīt Aktrise var būt gandarīta.
satvars Aktrises profesionālā meistarība un cilvēciskais satvars ir harmoniskā līdzsvarā.
akvamarīns Akvamarīns ir izplatīts un atrodams lielā daļā no berila atradnēm.
centrēt Aleksejs varēja gan centrēt bumbu soda laukumā, gan izdarīt piespēli pa zemi.
reibinošs Alkohols, tabaka un citas reibinošas vielas rada atkarību.
gandarījums Alkt gandarījuma.
receptūra Alus darīšanas receptūra.
tehnologs Alus darīšanas tehnologs.
alus Alus darītava.
darītava Alus darītavas jaunā produkcija.
kubls Alus darītavas kubli.
manīgs Amatnieks bija manīgs un izdarīgs puisis.
ambra Ambra, kuru senatnē vērtēja daudz augstāk par zeltu, arī tagad skaitās īsts dārgums.
saspēlēties Ansamblī svarīga ir prasme saspēlēties.
pārtapt Apbrīnojami, kā aktieris garīgi pārtop citā personā!
ap- Apdarīt (darbus).
ap- Apdarīt (visus darbus).
degošs Apdarīt degošākos darbus.
apdarīt Apdarīt mājas darbus.
daiva Apelsīna, mandarīna daiva.
sarīdīt Aprunātājs sarīda draugus citu pret citu.
apsalt Apsalušais jasmīna krūms pavasarī atkal atplauka.
apšaubāms Apšaubāmi darījumi.
svari Aptuveni piecdesmit ar neapbruņotu aci redzamās Svaru zvaigznāja zvaigznes Latvijā vislabāk redzamas pavasarī.
apvaicāties Apvaicāties, ko darīs atvaļinājuma laikā.
nodarījums Apzināt vētras nodarījumus.
apzvērēt Apzvēri, ka tā vairs nedarīsi!
apžilbināt Apžilbināt ar savu profesionālo meistarību.
sīkt Ar gadiem spēki sīkst un nevar vairs padarīt tik daudz.
zīmogot Ar imperatora zīmogu zīmogo pases un valstiski svarīgus dokumentus.
izdarība Ar interesi skatīties kucēnu izdarībās.
svainība Ar laulību nodibinātā svainība paliek spēkā arī pēc laulības izbeigšanās.
saskarīgs Ar medicīnu saskarīga profesija.
stereoaustiņas Ar mobilā telefona stereoaustiņām var zvanīt un atbildēt uz zvaniem, kā arī klausīties mūziku no saderīgas ierīces.
piestiķēt Ar piešķirtajiem 2000 eiro bijis par maz, vajadzējis piestiķēt arī pašiem.
padarīt Ar slavēšanu padarīt iedomīgu.
uzvija Ar uzviju atdarīt par izciesto.
varīte Ar varītēm centīsies palikt biznesā.
būtne Ar visu savu būtni izjust gandarījumu par darbu.
zargriezis Ar zargriezi var apgriezt arī augstus, grūti aizsniedzamus zarus.
uziet Arhīvā uziet svarīgu dokumentu.
štukatūra arī bez štukatūras izskatos lieliski.
sūkstīties arī es reizumis sūkstos par dzīvi.
bezpartejisks arī krievu laikos biju un paliku bezpartejisks.
nobrīnīt arī labs cilvēks negribot var ko nobrīnīt.
reindžers arī Latvijā ir kareivji, kas izgājuši izdzīvošanas kursu reindžeru skolā Amerikā.
turpināties arī miera periodā augos turpinās dzīvības procesi.
pārākums arī mūsdienās "Rolls-Royce" ir pārākums autobūvē.
sētsvidus arī mūsu pagalmu skārusi salna, viss sētsvidus balts.
pieredze arī neveiksmīga pieredze var dot labumu.
ložņa arī pavisam vientuļā vietā, tālu no galveniem ceļiem dažkārt slēpās pretinieka ložņas, glūņas.
bordelis arī precēti vīri dažkārt iet uz bordeli.
uzgult arī saimnieks šoruden staigāja sadrūmis. Likās, ka visai mājai būtu uzgulis ļauna likteņa sūtīts posts.
saziedēt arī smilgas ir paspējušas saziedēt.
tpu arī tad, ja, tpu-tpu-tpu, ziemā neslimojāt, par veselību jārūpējas.
piedauzīties arī ticīgs cilvēks var būt ļoti miesisks, pie kura rīcības viegli piedauzīties neticīgajam.
pēcnācējs arī titulētiem dzīvniekiem mēdz piedzimt viduvēji pēcnācēji.
ripot arī vecs auto var labi ripot.
salutēt Armija salutē neatkarībai.
pamatdarbavieta Ārsta pamatdarbavieta ir pilsētas slimnīcā, bet pieņemšanas viņam ir arī vairākos rajonos.
apdegums Ārstēt barības vada apdegumu.
atkarība Ārstēties no atkarības ar hipnozi.
labs Ārsts darīja visu slimnieka labā.
kanibāls Asaris var būt arī kanibāls.
ieplūst Asinis ieplūst sirds kambarī.
askarīda Askarīda diennaktī apēd 35 – 40 ml asiņu.
askarīda Askarīdu oliņas.
svinības ASV Neatkarības dienas svinības.
atamans Atamana vadībā zādzībās piedalījušies arī daži vietējo skolu audzēkņi.
nopirkties Atbildība jāuzņemas arī tiem, kuri ļāvās nopirkties.
steigt Atbraukusi mājās, sieva steidz apdarīt vakara darbus.
raudāt Atceros zirgu raudam, kad to pārdevām, arī man pašai asaras bira.
atdarīt Atdarīt ievārījuma burku.
atdarīt Atdarīt kādam ar labu.
atdarīt Atdarīt lādītes vāku.
atdarīt Atdarīt seno pārestību.
atdarīt Atdarīt visus logus.
at- Atdarīt.
atgadīties Atgadās arī pa baravikai.
atgūt Atgūt agrāko meistarību.
atgūt Atgūt neatkarību, brīvību.
atģisties Atģisties, ka nekas vēl nav izdarīts.
garīgums Atjaunot cilvēkos garīgumu.
zīmēties Atkala zīmējas uz salnām – ja rudenī ir atkala, pavasarī būs salnas.
atkarība Atkarība no alkohola, smēķēšanas.
sasaistīties Atkarībā no apstākļiem java sāk sasaistīties jau aptuveni pēc stundas.
morfijs Atkarība no morfīna.
gibons Atkarībā no sugas un dzimuma giboniem var būt dažāda kažoka krāsa – tā variē no tumši brūnas līdz gaiši brūnai, tā var būt pelēka, melna un gandrīz balta.
termometrisks Atkarībā no termometriskās vielas izšķir vairāku veidu termometrus: gāzes un kondensācijas, šķidruma, pretestības u. c.
anesteziologs Atkarībā no veicamās operācijas anesteziologs ieteiks vispārējo vai lokālo narkozi.
stereotips Atkarīgo personu atveseļošanās programmu pamatā ir jaunu uzvedības stereotipu veidošana.
atkarīgs Atkarīgs no alkohola.
atkarot Atkarot brīvību, neatkarību.
atklāt Atklāt svētku sarīkojumu ar himnu.
noziegums Atklāt, izdarīt noziegumu.
atķeksēt Atķeksēt grāmatā svarīgākās atziņas.
atlīdzināt Atlīdzināt nodarīto kaitējumu.
atlīdzināt Atlīdzināt par padarīto darbu.
parīts Atliec to uz parītu!
parītdiena Atlikt tikšanos uz parītdienu.
sviestpapīrs Atlupināt margarīna paciņai sviestpapīru.
atmaksāt Atmaksāt saviem pāridarītājiem.
atmaskot Atmaskot noziedzīgu darījumu.
atpalikt Atpalikt fiziski un garīgi.
vien Atpūtas vieta ierīkota ne vien bērniem, bet arī vecākiem.
potenciāls Atraisīt garīgo potenciālu.
sakarīgs Atrast kaut cik sakarīgu darbu.
atklātne Ātri izdarīt atklātnes gājienus.
atriebt Atriebt ļaundarību.
atriebt Atriebt pāridarījumu.
atrīt Atrīt barību.
atrofēties Atrofējušās garīgās intereses.
atskaite Atskaite par padarīto.
atskaitīties Atskaitīties par padarīto.
sazināšanās Atšķirības starp vecuma grupām vērojamas arī sazināšanās paradumos.
attiecināt Attiecināt pieņemto lēmumu arī uz Baltijas valstīm.
attiecināt Attiecināt teikto arī uz sevi.
atvasarīgs Atvasarīga diena.
saturs Atviļņa slimība izpaužas kā kuņģa satura nokļūšana barības vadā un rīklē.
atzīmēt Atzīmēt dienasgrāmatā padarīto.
atzīt Atzīt jaunās valsts neatkarību.
neatkarība Atzīt valsts neatkarību.
lupīna Audzēt lupīnas lopbarībai.
augt Aug amatnieka meistarība.
sūkt Augi sūc barības vielas.
trūkt Augiem trūkst barības vielu, mitruma.
krātuve Augsne ir barības vielu krātuve.
senāts Augstākās tiesas senāts izskata kasācijas sūdzības un protestus par apgabaltiesu nolēmumiem, kā arī ir vienīgā instance lietās par vairāku valsts iestāžu un amatpersonu lēmumiem.
strebjams Aukstā zupa radās no idejas iedrupināt kvasā maizi, lai padarītu strebjamo sātīgāku.
gabarīts Automašīnas gabarīti.
lukturītis Automobiļa pakaļējie gabarītu lukturīši.
vestspēja Automobiļa vestspēja atkarīga no motora jaudas.
remarka Autors pauž savu attieksmi arī remarkās.
komponents Bagātināt lopbarību ar nepieciešamajiem komponentiem.
bagātināt Bagātināt lopbarību.
bagātināt Bagātināt savu garīgo pasauli, zināšanas.
sastindzināt Bailes cilvēku sastindzina, padara nevarīgu.
teikt Bajārs teica savas meitas, Čaklas darba darītājas. Kad aizgāju, tad atradu Neslaucītu istabiņu.
uzstāties Baleta trupa uzstājās Parīzē.
pārbirt Barība pārbirst uz zemāku sili.
stāvvieta Barības galdam jābūt augstākam par dzīvnieka stāvvietu.
krātuve Barības krātuve.
pārvietoties Barības meklējumos kaijas pārvietojas lielos baros.
sile Barības sile.
toksicitāte Barības toksicitāte.

arī citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV