uzrēkt
uzrēkt -rēcu [-rȩ̀cu], -rēc, -rēc [-rȩ̀c], pag. -rēcu darbības vārds; intransitīvs
1.Vēršoties (pret kādu), īsu brīdi rēkt; neilgu laiku, arī reizēm rēkt.
PiemēriLauva traucētājam brīdinoši uzrēc.
- Lauva traucētājam brīdinoši uzrēc.
- Leopards voljērā palaikam uzrēc.
- Staltbriedis baurā uzrēc.
1.1.pārnestā nozīmē Skaļi, dusmīgi izkliegt.
PiemēriAtļauties rupji uzrēkt darbiniekam.
- Atļauties rupji uzrēkt darbiniekam.
- Uzrēkt un sist galdā dūri.