pavecs
pavecs [pavȩcs] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
paveca [pavȩca] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
paveci [pavȩci] apstākļa vārds
1.Samērā, arī diezgan vecs (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
PiemēriPavecs laulātais pāris.
- Pavecs laulātais pāris.
- Pati biju jauna, manās acīs četrdesmitgadnieki likās jau paveci.
- Zirgs ir pavecs.
2.Tāds, kas ir radīts, izveidots pirms diezgan ilga laika.
PiemēriPaveca māja.
- Paveca māja.
- Pavecs grāmatas izdevums.
2.1.Tāds, kas ir iegādāts pirms diezgan ilga laika.
PiemēriPavecs mētelītis.
- Pavecs mētelītis.
- Pavecas mēbeles.