Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sarūpēt
sarūpēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Sagādāt, arī sagatavot (ko).
PiemēriSarūpēt bērnam dāvanu.
1.1.Sagādāt, arī nodrošināt (ko).
PiemēriVīrs sarūpējis sievai labu dzīvi.