sivēns
sivēns [sivȩ̃ns] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Cūku mazulis.
PiemēriViena metiena sivēni.
- Viena metiena sivēni.
- Sivēnmāte baroja sivēnus.
- Sivēni rukšķēja un kvieca.
2.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Netīrīgs, arī nevīžīgs cilvēks.
PiemēriTāds kā sivēns.
- Tāds kā sivēns.
Stabili vārdu savienojumiPirkt sivēnu maisā.
- Pirkt sivēnu maisā idioma — iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko.