veicīgs
veicīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
veicīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
veicīgi apstākļa vārds
veicīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas kustas, darbojas ātri, veikli, bez kavēšanās.
PiemēriVeicīga večiņa.
- Veicīga večiņa.
- Veicīgi nomizot kartupeļus.
- Veicīgi piebilst.
- Veicīgi salocīt plakātus.
1.1.Tāds, kas noris, tiek veikts ātri, veikli, bez kavēšanās, arī steidzīgi.
PiemēriCik veicīga valoda!
- Cik veicīga valoda!
- Es veicīgi ielīdu gultā.
- Ēdīsim veicīgi.