Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
veģetēt
veģetēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
Dzīvot bezmērķīgi, nelietderīgi, bez garīgiem centieniem; arī dzīvot trūcīgi.
PiemēriVeģetēt uz vecāku rēķina.