Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ņēmējs
ņēmējs lietvārds; vīriešu dzimte
ņēmēja lietvārds; sieviešu dzimte
1.Darītājs → ņemt; cilvēks, kas pērk, iegādājas (ko).
PiemēriApdrošinājuma ņēmējs.
  • Apdrošinājuma ņēmējs.
  • Kredīta ņēmējs.
  • Pakalpojuma ņēmējs.
Stabili vārdu savienojumiDarba ņēmējs.
1.1.formā: vīriešu dzimte Precinieks.
PiemēriNopietns ņēmējs.
  • Nopietns ņēmējs.
Stabili vārdu savienojumiGatavs ņēmējs.
  • Gatavs ņēmējs — 1. Saka par cilvēku, kas ir ar mieru ko pirkt, ņemt u. tml.2. ironiska ekspresīvā nokrāsa Saka par vīrieti, kas ir ar mieru precēt.