ņaudēt
ņaudēt ņaudu, ņaudi, ņaud, pag. ņaudēju intransitīvs, darbības vārds
ņaudiens vīriešu dzimte, lietvārds
ņaudoņa sieviešu dzimte, lietvārds
1.formā: trešā persona Radīt raksturīgas gari stieptas balss skaņas (par kaķi).
PiemēriKokā žēli ņaud kaķēns.
2.Runāt žēlabainā, raudulīgā balsī; žēloties, sūroties, gausties.
PiemēriŅaudēt par dzīvi.