ņaudēt
ņaudēt ņaudu, ņaudi, ņaud, pag. ņaudēju darbības vārds; intransitīvs
ņaudiens lietvārds; vīriešu dzimte
ņaudoņa lietvārds; sieviešu dzimte
1.formā: trešā persona Radīt raksturīgas gari stieptas balss skaņas (par kaķi).
PiemēriKokā žēli ņaud kaķēns.
2.Runāt žēlabainā, raudulīgā balsī; žēloties, sūroties, gausties.
PiemēriŅaudēt par dzīvi.