ņerkstēt
ņerkstēt ņerkstu [ņȩrkstu], ņerksti, ņerkst [ņerkst], pag. ņerkstēju intransitīvs, darbības vārds
ņerkstoņa sieviešu dzimte, lietvārds
1.formā: trešā persona Radīt raksturīgas, paskarbas balss skaņas (par dzīvniekiem).
PiemēriVilcēni aiz satraukuma sāka spalgi ņerkstēt.
1.1.Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piem., par ko tādu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriMotors sāk ņerkstēt.
2.Paklusu raudāt; raudulīgā balsī čīkstēt.
PiemēriDēlēns ir piekusis un sāk ņerkstēt.
2.1.Gausties, žēloties.
PiemēriBeidz ņerkstēt!