sociāls
sociāls -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
sociāla -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
sociāli apstākļa vārds
Saistīts ar cilvēku dzīvi un attiecībām sabiedrībā, tām raksturīgs; arī sabiedrisks1.
PiemēriSociālais dienests.
- Sociālais dienests.
- Sociālais darbinieks.
- Sociālā politika.
- Sociālā revolūcija.
- Sociālā struktūra.
- Sociālā apdrošināšana.
- Sociālās aprūpes māja.
- Novērot sociālo dzīvi hiēnu barā.
- Dzīvnieku bars ar sarežģītu sociālo hierarhiju.
- Sociālā aprūpe pansionātā.
- Sociālās prasmes dzīvot sabiedrībā.
- Naudas trūkums sociālajā budžetā.
- Maksāt sociālo nodokli.
- Dzīvot sociālā riska ģimenēs.
- Prasmīgi lietot sociālos tīklus.
- Sociāli ekonomiskā analīze.
- Sociāli mazāk aizsargāti studenti.
- Sociāli angažēts dzejnieks.
Stabili vārdu savienojumiSociālais dialekts. Sociālā psiholoģija.
- Sociālais dialekts — valodas paveids, kas raksturīgs noteiktam sabiedrības slānim vai sociālai grupai; sociolekts.
- Sociālā psiholoģija — psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka rīcības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskās īpatnības, raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija.