tveicīgs
tveicīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
tveicīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
tveicīgi apstākļa vārds
tveicīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, ko saule ir ļoti sakarsējusi un kas ir arī samērā mitrs (par gaisu).
PiemēriTveicīgs gaiss.
- Tveicīgs gaiss.
1.1.Tāds, kas izplata ļoti stipru siltumu (par sauli).
PiemēriTveicīgā saule sakarsējusi pat liedaga smiltis.
- Tveicīgā saule sakarsējusi pat liedaga smiltis.
1.2.Tāds, kam ir raksturīga tveice un (parasti) paaugstināta mitruma pakāpe (par laikposmu, laikapstākļiem).
PiemēriTveicīga jūlija diena.
- Tveicīga jūlija diena.
- Tā bija tveicīga vasara.
- Tveicīgais laiks turpinājās.
1.3.Ļoti karsts un sutīgs.
PiemēriMežā bija tveicīgs karstums.
- Mežā bija tveicīgs karstums.