Paplašinātā meklēšana
Meklējam ē.
Atrasts vārdos (200):
- aerēt:1
- afēra:1
- airēt:1
- abonēt:1
- afišēt:1
- aģitēt:1
- aizēna:1
- aizēst:1
- abējāds:1
- acumērs:1
- adaptēt:1
- adoptēt:1
- adresēt:1
- afēlijs:1
- aizāķēt:1
- aizbēgt:1
- aizbērt:1
- aizēnot:1
- aizlēkt:1
- aizmēzt:1
- aizpērn:1
- abpusējs:1
- absolvēt:1
- absorbēt:1
- adsorbēt:1
- afektēts:1
- afērists:1
- airēšana:1
- airētājs:1
- airēties:1
- aizbūvēt:1
- aizdipēt:1
- aizdunēt:1
- aizkavēt:1
- aizkūpēt:1
- aizkvēpt:1
- aizķēdēt:1
- aizķēpāt:1
- aizķepēt:1
- aizķitēt:1
- aizlēkāt:1
- aizlīmēt:1
- aizlodēt:1
- aizļēpot:1
- aizmālēt:1
- aizmūrēt:1
- aizperēt:1
- aizpilēt:1
- aizpīpēt:1
- aizplēst:1
- aizputēt:1
- aizrepēt:1
- aizrībēt:1
- aizritēt:1
- aizrūsēt:1
- aizsanēt:1
- aizsērēt:1
- aizslēgs:1
- aizslēgt:1
- aizslēpt:1
- aizsūbēt:1
- aiztecēt:1
- aiztecēt:2
- aizturēt:1
- aborigēni:1
- abstrahēt:1
- acetilēns:1
- aizaudzēt:1
- aizbiedēt:1
- aizblīvēt:1
- aizbultēt:1
- aizcietēt:1
- aizdambēt:1
- aizdārdēt:1
- aizdevējs:1
- aizdimdēt:1
- aizdrīvēt:1
- aizgājējs:1
- aizgūtnēm:1
- aizkaltēt:1
- aizkausēt:1
- aizkausēt:2
- aizklapēt:1
- aizkņopēt:1
- aizkorķēt:1
- aizkrāmēt:1
- aizkustēt:1
- aizķeksēt:1
- aizlēkšot:1
- aizlienēt:1
- aizmaršēt:1
- aizņēmējs:1
- aizņēmums:1
- aizņirbēt:1
- aizpeldēt:1
- aizplanēt:1
- aizprecēt:1
- aizrietēt:1
- aizsācējs:1
- aizsaitēt:1
- aizsaldēt:1
- aizskanēt:1
- aizslēģot:1
- aizslēpot:1
- aizslīdēt:1
- aizsmēķēt:1
- aizsmērēt:1
- aizstāvēt:1
- aizstopēt:1
- aizstūrēt:1
- aizšķūrēt:1
- aizšķūtēt:1
- aizšņorēt:1
- aiztrīsēt:1
- aiztrunēt:1
- aiztrupēt:1
- aizbetonēt:1
- aizdreifēt:1
- aizdziedēt:1
- aizgavēnis:1
- aizgāzelēt:1
- aizgrandēt:1
- aizkniedēt:1
- aizkrampēt:1
- aizpērnais:1
- aizpērties:1
- aizplombēt:1
- aizpukšķēt:1
- aizsēdināt:1
- aizsēsties:1
- aizskrūvēt:1
- aizspundēt:1
- aizstājējs:1
- aizšķērsot:1
- aiztekalēt:1
- aiztikšķēt:1
- aiztraucēt:1
- absolutizēt:1
- absorbēties:1
- administrēt:1
- adverbēties:1
- aizairēties:1
- aizbraucējs:1
- aizcementēt:1
- aizgulēties:1
- aizgurkstēt:1
- aizkāsēties:1
- aizkavēties:1
- aizklaudzēt:1
- aizkomandēt:1
- aizkvēpināt:1
- aizmugurējs:1
- aizsanēties:1
- aizsāpēties:1
- aizsēdēties:1
- aizslēpties:1
- aizslēptuve:1
- aizspindzēt:1
- aizsprādzēt:1
- aizsteberēt:1
- aizšvīkstēt:1
- aiztarkšķēt:1
- aiztenterēt:1
- aizturētais:1
- abstrahēties:1
- aizbarikādēt:1
- aizcietējums:1
- aizdambējums:1
- aizdžinkstēt:1
- aizkustēties:1
- aizkvēloties:1
- aizņaudēties:1
- aizņurdēties:1
- aizprecēties:1
- aizskanēties:1
- aizstāvēties:1
- aizsvinēties:1
- aizšpaktelēt:1
- aizšvirkstēt:1
- aiztrīcēties:1
- aiztrīsēties:1
- adjektivēties:1
- aizčīkstēties:1
- aizgāzelēties:1
- aizkrampēties:1
- aizmirdzēties:1
- aizpīkstēties:1
- aizpukstēties:1
- aizrukšķēties:1
- aizspundēties:1
- aizšķindēties:1
- administrētājs:1
- aizčiepstēties:1
- aizčirkstēties:1
- aizņerkstēties:1
- aizšņukstēties:1
- aiztransportēt:1
- aizfilozofēties:1
- aizšvirkstēties:1
- aerofotografēšana:1
Atrasts etimoloģijās (1796):
- No spāņu toreador (toreo 'vēršu cīņa', toro 'vērsis'). (šķirklī toreadors)
- No spāņu embargo, embargar 'aizturēt'. (šķirklī embargo)
- No grieķu keramikē (technē) 'podnieka māksla' (keramos 'māls'). (šķirklī keramika)
- No angļu segway (pēc šos transportlīdzekļus ražojošā uzņēmuma Segway Inc. nosaukuma). (šķirklī segvejs)
- No franču gala 'svinības, svētki galmā'. (šķirklī galā)
- Onomatopoētisks darbības vārds. Pirmo reizi minēts Joahima Meierhofa romāna "Ak, šī plaisa, sasodītā plaisa" tulkojumā (Rīga: Upe tuviem un tāliem, 2024; tulkojis Gundars Āboliņš), (šķirklī gurgulēt)
- No grieķu onkos 'pampums, audzējs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī onkoloģija)
- No grieķu psychē 'dvēsele' un tropē 'pagrieziens'. (šķirklī psihotrops)
- No latīņu musica, grieķu mousikē (technē) 'mūzu māksla'. (šķirklī mūzika)
- No grieķu ornis (ornithos) 'putns' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī ornitoloģija)
- No franču héroїser, kam pamatā grieķu hērōs 'varonis'. (šķirklī heroizēt)
- No grieķu hierarchia (hieros 'svēts' un archē 'vara'). (šķirklī hierarhija)
- No latīņu pausa, grieķu pausis 'pārtraukums, mitēšanās'. (šķirklī pauze)
- No viduslejasvācu bēte. (šķirklī biete)
- No krievu спичка 'sērkociņš'. (šķirklī spička)
- Pirmo reizi lietots laikrakstā "Diena" 2004. gada 11. oktobrī, rakstnieka Paula Bankovska rakstā. Vārds "mēstule" 2004. gadā atzīts par gada vārdu. (šķirklī mēstule)
- No itāliešu sgraffito (sgraffire 'skrāpēt'). (šķirklī sgrafito)
- No spāņu sombrero (sombra 'ēna'). (šķirklī sombrero)
- No grieķu spora 'sēja, sēkla' un angeion 'tvertne'. (šķirklī sporangijs)
- No angļu brunch 'vēlās brokastis'. (šķirklī brančs)
- No baltvācu mage 'kuņģis, vēders'. (šķirklī māga)
- No vācu sympathisch, kam pamatā grieķu sympathēs 'līdzjūtīgs, atsaucīgs'. (šķirklī simpātisks)
- No grieķu zōdiakos (kyklos) 'zvēru (riņķis)'. (šķirklī zodiaks)
- No franču gyroscope, kam pamatā grieķu gyros 'riņķis, aplis' un skopein 'skatīties, vērot'. (šķirklī žiroskops)
- No latīņu banca, bancus 'naudas mijēja sols'. (šķirklī banka)
- No franču simultané, kam pamatā latīņu simul 'vienlaikus, reizē, kopā'. (šķirklī simultāns)
- No jaunlatīņu palātālis, latīņu palātum 'aukslējas'. (šķirklī palatāls)
- No angļu sisal (pēc Meksikas ostas Sisalas nosaukuma). (šķirklī sizals)
- No franču expertise, kam pamatā latīņu experiri 'izmēģināt, pārbaudīt'. (šķirklī ekspertīze)
- No vācu Chemie (senāka forma Chymie), kam pamatā grieķu chēmia, chēmeia 'metālu sakausēšanas māka'. (šķirklī ķīmija)
- No lībiešu vabā 'kārts, miets tīklu un citu zvejas piederumu žāvēšanai'. (šķirklī vaba)
- No grieķu baros 'smagums' un metron 'mērs'. (šķirklī barometrs)
- No viduslejasvācu smuk, smuck 'lokans, piekļāvīgs, skaists, jauks' vai vidusholandiešu smuc 'skaists, jauks, tīrs'. Vārds minēts 18. gadsimta vārdnīcās. (šķirklī smuks)
- No latīņu critika, grieķu kritikē (technē) 'māksla spriest, vērtēt'. (šķirklī kritika)
- No vācu Groschen, kam pamatā latīņu grossus 'biezs', jo pirmie graši bija biezas monētas. (šķirklī grasis)
- No latīņu architectura, grieķu architektonikē. (šķirklī arhitektūra)
- No viduslejasvācu rink 'aplis, gredzens'. Minēts 17. un 18. gs. vārdnīcās. (šķirklī riņķis)
- Darināts pēc vācu val. der Staatswille parauga. (šķirklī valstsgriba)
- No grieķu metron 'mērs'. (šķirklī metrs)
- No latīņu potentia 'vara, spēks; spēja'. (šķirklī potenciāls)
- No viduslejasvācu glas 'stikls, glāze'. Aizguvums latviešu valodā minēts 17. gs. vārdnīcās. (šķirklī glāze)
- No franču code 'šifra atslēga', kam pamatā latīņu codex 'likumu krājums'. (šķirklī kods)
- No radio un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī radioloģija)
- No franču artésien (pēc Francijas provinces Artuā latīniskā nosaukuma Artesium, kur pirmo reizi tika ierīkota šāda aka). (šķirklī artēzisks)
- No latīņu legio, ģenitīvā legionis 'izlase' (legere 'lasīt, izvēlēties'). (šķirklī leģions)
- No latīņu commissio, committere 'nodot rīcībā, uzticēt'. (šķirklī komisija)
- No grieķu therapeia 'rūpes, kopšana, ārstēšana'. (šķirklī terapija)
- Pēc Romas pāvesta Gregora (Gregorius) vārda. (šķirklī gregorisks)
- No krievu цена 'cena, vērtība'. (šķirklī cena)
- No grieķu technē 'māksla, meistarība'. (šķirklī tehnika)
- No vācu Elektrizität vai krievu электричество, kam pamatā latīņu electrum, grieķu ēlekhon 'dzintars', jo dzintars pievelk sīkus priekšmetus, ja to paberzē ar audumu. (šķirklī elektrība)
- No latīņu radiatio 'spīdēšana, starošana'. (šķirklī radiācija)
- No franču trophée, kam pamatā grieķu tropaion 'piemineklis par godu uzvarai' (par godu ienaidnieka bēgšanai). (šķirklī trofeja)
- No vācu Trophik, kam pamatā grieķu trophē 'barošanās'. (šķirklī trofika)
- No grieķu thrombos 'trombs' un phleps (phleos) 'vēna'. (šķirklī tromboflebīts)
- No itāļu salto 'lēciens'. (šķirklī salto)
- No grieķu mītu milža Atlanta vārda Atlas, Atlantos, kuru Zevs sodījis, likdams turēt uz pleciem debess jumu. 16. gadsimtā izdotajā karšu krājuma titullapā bija attēlots Atlants ar zemeslodi uz pleciem. (šķirklī atlants)
- No grieķu ourēthra. (šķirklī uretra)
- No latīņu scientia 'zināšanas, zinātne' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī scientioloģija)
- No latīņu latīņu sacer (sacri) 'svēts'. (šķirklī sakrāls)
- No grieķu kryptos 'slepens, apslēpts'. (šķirklī kripto-)
- No grieķu seismos 'zemestrīce' un metrein 'mērīt'. (šķirklī seismometrija)
- No viduslaiku latīņu narrativus 'vēstījošs'. (šķirklī naratīvs)
- No grieķu sardonion 'dzēlīgi, nievājoši'. (šķirklī sardonisks)
- No latīņu sexus 'dzimums' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī seksoloģija)
- No grieķu sēmasia 'nozīme' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī semasioloģija)
- No vācu ABC 'alfabēts'. (šķirklī ābece)
- Iespējams, no gotu katile, kam pamatā latīņu catillus 'bļodiņa'. (šķirklī katls)
- 20. gs. 20. gadu jaunvārds, kas aizstāja šajā nozīmē 20. gs. sākumā lietoto vārdu augtene ar nozīmi 'augšanas vieta'. (šķirklī augsne)
- No grieķu pharaō, kam pamatā ēģiptiešu per-a'a 'lielais nams'. (šķirklī faraons)
- No grieķu thrombos 'sarecējums'. (šķirklī tromboze)
- No grieķu thrombos 'pika, gabals, sarecējums'. (šķirklī trombs)
- No grieķu stereo 'telpisks' un metrein 'mērīt'. (šķirklī stereometrija)
- No grieķu stratēgia 'karaspēka vadīšana'. (šķirklī stratēģija)
- No latīņu virtualis 'varbūtējs'. (šķirklī virtuāls)
- No arābu sufiya 'rupja vilna' [apģērbam]. (šķirklī sūfisms)
- No vācu Komtur, kam pamatā latīņu commendator, commendare 'uzticēt'. (šķirklī komturs)
- No grieķu agapē 'mīlestība'. (šķirklī agape)
- No latīņu calendae (kalendas 'mēneša pirmā diena'). (šķirklī kalendārs)
- No grieķu mītu varoņa Akadēma (Akadēmos) vārda, kuram par godu bija nosaukts parks netālu no Atēnām. (šķirklī akadēmija)
- Aizguvums no lībiešu jūom 'dziļums jūrā starp sēkļiem'; nozīme 'darbības joma, nozare' izveidojās 20. gs. 30. gados. (šķirklī joma)
- No itāliešu opera, kam pamatā latīņu opera 'darbs, sacerējums'. (šķirklī opera)
- No itāļu allegri 'neskumstiet!' (mierinošs uzraksts uz zaudējušajām loterijas biļetēm). (šķirklī alegri)
- Vārds vēlbrokastis līdzās aizguvumam brančs svešvārda brunch apzīmēšanai ieteikts Latviešu valodas ekspertu komisijas 2016. gada 12. oktobra sēdē, lēmums Nr. 1-16/1. (šķirklī vēlbrokastis)
- Vārda mūsdienu nozīme 'apkārtējā vide' radās 18. gs., tulkojot vācu Natur; šo nozīmi latviešu valodā ieviesa G. F. Stenders (1774. g.). (šķirklī daba)
- No latīņu catastropha, grieķu katastrophē 'apvērsums'. (šķirklī katastrofa)
- Abreviatūra darināta no slimības pilnā nosaukuma coronavirus disease zilbēm co, vi, d. 19 norāda slimības izcelšanās gadu (2019). (šķirklī Covid-19)
- 2014. gada 8. oktobra sēdē Latviešu valodas ekspertu komisija vārdu makaronbiskvīts un salikteni mandeļu bezē ieteica kā analogu franču macarons, angļu macaroon. (šķirklī makaronbiskvīti)
- Pēc šīs diktatūras nodibinātāja un ideologa Ādolfa Hitlera uzvārda. (šķirklī hitlerisms)
- No franču préventif 'tāds, kas novērš', kam pamatā latīņu praevenire 'apsteigt'. (šķirklī preventīvs)
- No franču dame 'kundze, pavēlniece', kam pamatā latīņu domina 'kundze'. (šķirklī dāma)
- No grieķu anaisthēsis 'nejutīgums' un logos 'mācība'. (šķirklī anestezioloģija)
- No grieķu aortē. (šķirklī aorta)
- 19. gs. aizguvums no baltvācu linje, vācu Linie, ietekmējoties arī no krievu линия. (šķirklī līnija)
- No grieķu astheneia 'nespēks, vājums' (asthenēs 'vājš'). (šķirklī astēnija)
- 20. gs. pirmajos gadu desmitos darināts jaunvārds pēc vārda kupols parauga. (šķirklī jumols)
- No franču baionnette, no Francijas pilsētas Bajonas (Bayonne) nosaukuma, kur šis ierocis tika izgatavots. (šķirklī bajonete)
- No senās zviedru tirdzniecības pilsētas Birkas nosaukuma vai krievu берковец. (šķirklī birkavs)
- No krievu болонка 'boloņiete', kam pamatā pilsētas nosaukums Boloņa (Itālijā). (šķirklī bolonka)
- No latīņu bonitas (bonitatis) 'labums, vērtība'. (šķirklī bonitāte)
- No angļu ārsta D. Brūsa (D. Bruce) vārda, kas atklājis specifiskās baktērijas – brucelas. (šķirklī bruceloze)
- No latīņu cēdere 'atsacīties, atdot'. (šķirklī cedēt)
- No krievu чека, kas veidots kā saīsinājums no Чрезвычайная комиссия 'ārkārtējā komisija'. (šķirklī čeka)
- No vietvārda Devone Devonšīras grāfistē Anglijas dienvidrietumos. (šķirklī devons)
- No latīņu dis- (priedēklis, kas apzīmē šķiršanu, atdalīšanu, noliegšanu) un grieķu pepsis 'gremošana'. (šķirklī dispepsija)
- No franču dragon, kam pamatā grieķu drakōn 'pūķis' (pēc pūķa attēla uz dragūnu karoga). (šķirklī dragūns)
- No Duna kalna nosaukuma Jaunzēlandē. (šķirklī dunīts)
- No grieķu ekleiptikē, ekleipsis 'aptumsums'. (šķirklī ekliptika)
- Pēc Ebolas upes nosaukuma Zairā, kur pirmo reizi tika konstatēts attiecīgais vīruss. (šķirklī ebola)
- No vācu Embolie, kam pamatā embolē 'iemešana'. (šķirklī embolija)
- No angļu Eocene, kam pamatā grieķu ēōs 'ausma' un kainos 'jauns'. (šķirklī eocēns)
- No holandiešu vaarwater (varen 'peldēt, kustēties' un water 'ūdens'). (šķirklī fārvaters)
- No 17. gs. viesnīcas "Hotel de St. Fiacre" Parīzē nosaukuma, pie kuras atradās iznomājamo ekipāžu stāvvieta. (šķirklī fiakrs)
- No grieķu phōnēma 'skaņa'. (šķirklī fonēma)
- No angļu phosphorescence, kam pamatā grieķu phōsphoros (phōs 'gaisma' un phoros 'nesējs'). (šķirklī fosforescence)
- No franču gaze, kam pamatā ir Palestīnas pilsētas Gazas nosaukums. (šķirklī gāze)
- No vācu Gestapo, kas ir saīsinājums no Geheime Staatspolizei 'Slepenā valsts policija' pirmajām zilbēm. (šķirklī gestapo)
- No grieķu hexametron (hexa 'seš-' un metron 'mērs'). (šķirklī heksametrs)
- No latīņu interludium (inter 'starp' un ludus 'spēle'). (šķirklī interlūdija)
- Pēc šā grupējuma pulcēšanās vietas Sv. Jēkaba klosterī. (šķirklī jakobīņi)
- No vācu ģeogrāfa, dabas pētnieka un ceļotāja Johana Gotlība Georgi (1729–1802) uzvārda. (šķirklī jorģīne)
- Nosaukumu devis franču ģeologs A. Bronjārs 1829. gadā pēc Juras kalnu (Šveicē) nosaukuma, kam pamatā ķeltu juria 'mežs'. (šķirklī jura)
- No grieķu katá 'pilnīgi' un mnēsis 'atcerēšanās'. (šķirklī katamnēze)
- No angļu cache (memory), kam pamatā franču cache 'slēptuve'. (šķirklī kešatmiņa)
- Pēc Dienvidāfrikas pilsētas Kimberli (Kimberley) nosaukuma. (šķirklī kimberlīts)
- No vācu Klistier, kam pamatā grieķu klystēr (klyzō 'skaloju'). (šķirklī klistīrs)
- No itāļu cappuccino (pēc kapucīnu ordeņa Capuccinorum nosaukuma). (šķirklī kapučīno)
- No lejasvācu quartēr vai vācu Quartel. (šķirklī kortelis)
- No vācu die Krem 'krēms' un die Schnitte 'šķēle, rieciens'. (šķirklī krēmšnite)
- No latīņu crimen (criminis) 'noziegums' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī kriminoloģija)
- No grieķu laparē 'vēders' un skopein 'skatīties'. (šķirklī laparoskopija)
- No grieķu lēthargia (lēthē 'aizmirstība' un argia 'bezdarbība'). (šķirklī letarģija)
- No latīņu myastenia (grieķu mys 'muskulis', a 'nolieguma partikula', stenos 'spēks'). (šķirklī miastēnija)
- No grieķu mikros 'mazs' un kephalē 'galva'. (šķirklī mikrocefālija)
- No franču modalité, kam pamatā latīņu modus 'mērs; veids'. (šķirklī modalitāte)
- No franču parachute (parer 'novērst' un chute 'krišana'). (šķirklī parašuts)
- Saīsinājums no uzņēmuma Penny Skateboard nosaukuma. (šķirklī penibords)
- No krievu плошка (плоский сосуд) 'lēzens trauks'. (šķirklī ploška)
- No krievu приказ 'pavēle'. (šķirklī prikazs)
- No vācu Reich 'valsts, impērija'. (šķirklī reihs)
- No grieķu rhēma 'vārds, izteikums'. (šķirklī rēma)
- No grieķu rhētor. (šķirklī retors)
- No franču sans-culottes 'bez īsām biksēm'. (šķirklī sankiloti)
- No grieķu satrapēs, kam pamatā senpersiešu vārds. (šķirklī satraps)
- No grieķu stereobatēs (stereos 'ciets, masīvs'). (šķirklī stereobats)
- No lejasvācu stikelbēr, kas vēlāk saīsināts. (šķirklī stiķene)
- Darināts pēc vācu Schierfleish parauga. (šķirklī šīrgaļa)
- No vācu schmuggeln 'nodarboties ar kontrabandu, spekulēt'. (šķirklī šmugulēties)
- No vācu die Spur 'pēdas; sliede, gramba'. (šķirklī špūre)
- No vācu die Schale 'lēzens trauks'. (šķirklī šāle)
- No vācu der Schwung 'šūpošanās, vēziens; spars, enerģija; temperaments; sajūsma, aizrautība'. (šķirklī švunka)
- No grieķu tēktos 'izkausēts'. (šķirklī tektīti)
- No latīņu temperatio 'samērīgums' (šķirklī temperācija)
- No pirmā šīs monētas kalšanas tiesību ieguvēja uzvārda. (šķirklī timpa)
- No vācu Triller, kam pamatā itāļu trillo (trillare 'šķindēt, vibrēt'). (šķirklī trilleris)
- Pēc šīs kustības dibinātāja Padomju Krievijas politiķa Ļeva Trocka (1879–1940) uzvārda. (šķirklī trockisms)
- No grieķu ourēthra 'urīna izvadkanāls'. (šķirklī uretrīts)
- No Veronas pilsētas nosaukuma. (šķirklī veronāls)
- Pēc amerikāņu džipu ražotāja Willys nosaukuma. (šķirklī vilītis)
- No franču vitriol, kam pamatā latīņu vitrum 'mēles' (augs, ko lietoja krāsošanai). (šķirklī vitriols)
- Pēc vācu fiziķa V. E. Vēbera [W. E. Weber] uzvārda. (šķirklī vēbers)
- Pēc Francijas imperatora Napoleona Bonaparta dzīvesbiedres Žozefīnes Boarnē (Joséphine Beuharnais) vārda. (šķirklī žozefīne)
- No latīņu epistula, epistola, grieķu epistolē 'vēstule'. (šķirklī epistulārs)
- No grieķu diurētikos. (šķirklī diurētisks)
- No vācu giftig 'indīgs, dzēlīgs'. (šķirklī jiftīgs)
- No vācu lähmen 'paralizēt'. (šķirklī lēmēts)
- No grieķu esōterikos 'iekšējs'. (šķirklī ezoterisks)
- No latīņu facultas (ģen. facultatis) 'spēja, iespēja'. (šķirklī fakultāte)
- No latīņu abbas, abbatis, kam pamatā aramiešu abba 'tēvs'. (šķirklī abats)
- No latīņu abolitio 'atcelšana, likvidēšana'. (šķirklī abolīcija)
- No latīņu abstinentia 'atturēšanās, atturība'. (šķirklī abstinence)
- No grieķu azaleos 'sauss', jo šis krūms aug sausā augsnē. (šķirklī acālija)
- No franču absinthe, kam pamatā grieķu apsinthion 'vērmeles'. (šķirklī absints)
- No latīņu absolvens, absolventis 'beidzējs'. (šķirklī absolvents)
- No angļu adapter, kam pamatā latīņu adaptare 'pielāgot, piemērot'. (šķirklī adapters)
- No latīņu adaptare 'pielāgot, piemērot'. (šķirklī adaptēt)
- No itāļu adagio 'lēni, mierīgi, nesteidzīgi'. (šķirklī adadžo)
- No vācu Admiral, franču admirail, admiral, kam pamatā arābu amīr al-bahr 'jūras pavēlnieks'. (šķirklī admirālis)
- No grieķu adēn 'dziedzeris' un eidos 'veids'. (šķirklī adenoīdi)
- No grieķu adēn 'dziedzeris'. (šķirklī adenoma)
- No franču aération, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss'. (šķirklī aerācija)
- No angļu aerobics, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un bios 'dzīve, dzīvība'. (šķirklī aerobika)
- No grieķu aēr 'gaiss' un angļu bus 'autobuss'. (šķirklī aerobuss)
- No grieķu aēr 'gaiss' un grieķu dynamikos, dynamis 'spēks'. (šķirklī aerodinamika)
- No vācu Aerodrom, franču aérodrome, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un dromos 'skriešanas vieta'. (šķirklī aerodroms)
- No franču aérostat, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un statos 'stāvošs'. (šķirklī aerostats)
- No latīņu aggressor 'uzbrucējs, laupītājs'. (šķirklī agresors)
- No franču aéroplane, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un latīņu planum 'plāksne'. (šķirklī aeroplāns)
- No grieķu aphēlios; apo 'tālu no' un hēlios 'saule'. (šķirklī afēlijs)
- No latīņu agglutinatio 'pielīmēšana'. (šķirklī aglutinācija)
- No latīņu agglutinare 'pielīmēt'. (šķirklī aglutinīni)
- No grieķu achatēs. (šķirklī ahāts)
- No viduslejasvācu dam 'dambis, bruģēts ceļš'. (šķirklī dambis)
- No sanskrita āyus 'dzīve' un veda '(svētās) zināšanas'. (šķirklī ājurvēda)
- No grieķu akmē 'uzplaukums, augstākā pakāpe'. (šķirklī akmeisms)
- No latīņu accomodare 'piemēroties'. (šķirklī akomodācija)
- No vācu Akrobatik, kam pamatā grieķu akrobatikos 'spējīgs kāpt uz augšu'; akron 'virsotne' un bainen 'iet'. (šķirklī akrobātika)
- No angļu acronym, vācu Akronym, kam pamatā grieķu akros 'augšējs, ārmalā esošs' un onyma 'vārds, nosaukums'. (šķirklī akronīms)
- Pēc norvēģu daiļslidotāja Aksela R. Paulsena vārda. (šķirklī aksels)
- No grieķu akropolis; akros 'augšējais' un polis 'pilsēta'. (šķirklī akropole)
- Latīņu aqua 'ūdens' un grieķu nautēs 'jūrasbraucējs'. (šķirklī akvanautika)
- Latīņu aqua 'ūdens' un grieķu nautēs 'jūrasbraucējs'. (šķirklī akvanauts)
- No franču album, kam pamatā attiecīgais latīņu vārds, ar ko sākotnēji apzīmēja nobalsinātu sienu, uz kuras rakstīja dažādus ziņojumus, vēlāk – grāmatu ar baltām lapām, kur piemiņai ierakstīja savu vārdu ar kādu izteicienu (album amicorum 'draugu albums'). (šķirklī albums)
- No grieķu allēgoria, allēgorein 'citādi pateikt'. (šķirklī alegorija)
- Pēc Krievijas cara Aleksandra II vārda. (šķirklī aleksandrīts)
- No grieķu allēlouia, senebreju hallūyāh 'lai slavēts Dievs'. (šķirklī aleluja)
- No grieķu alfabēta pirmajiem diviem burtiem – alpha, bēta. (šķirklī alfabēts)
- No vācu Alogismus, kam pamatā grieķu nolieguma priedēklis a un logos 'prāts'. (šķirklī aloģisms)
- No vācu Alpinarium (pēc vietvārda Alpi). (šķirklī alpinārijs)
- No franču alpinisme (pēc vietvārda Alpi). (šķirklī alpīnisms)
- No latīņu Aloe, grieķu aloē. (šķirklī alveja)
- No franču amalgame, kam pamatā grieķu malagma 'mīksta padrēbe'. (šķirklī amalgama)
- No grieķu amoibē 'maiņa'. (šķirklī amēba)
- No franču amateur, kam pamatā latīņu amator, amatoris 'mīlētājs'. (šķirklī amatieris)
- No grieķu amethystos 'piedzeršanos kavējošs' – pēc ticējuma, ka šis akmens pasargā no žūpības. (šķirklī ametists)
- No grieķu amphibios 'tāds, kam divējāds dzīves veids'. (šķirklī amfībija)
- No grieķu amnēstia 'aizmiršana'. (šķirklī amnestija)
- No franču fiziķa A. M. Ampēra (Ampere) vārda. (šķirklī ampērs)
- No franču empire 'impērija'. (šķirklī ampīrs)
- No grieķu a 'bez' un mnēsis 'atmiņa'. (šķirklī amnēzija)
- No vācu Amortisation, kam pamatā latīņu amortisatio 'dzēšana, deldēšana'. (šķirklī amortizācija)
- No grieķu an 'bez', aēr 'gaiss' un bios 'dzīvība' – dzīvība bez gaisa. (šķirklī anaerobs)
- No grieķu analphabētos 'tāds, kas nezina alfabētu, nemācīts'. (šķirklī analfabēts)
- No grieķu anarchia 'bezvaldība'; an 'bez' un archē 'valdīšana'. (šķirklī anarhija)
- No latīņu anatomia, grieķu anatomē 'uzšķēršana'. (šķirklī anatomija)
- No grieķu analogos 'samērīgs, atbilstošs'. (šķirklī analogs)
- No grieķu anekdotos 'vēl nelaists klajā'. (šķirklī anekdote)
- No grieķu anemos 'vējš' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī anemometrs)
- No grieķu anemōnē 'vēja zieds'. (šķirklī anemone)
- No grieķu anamnēsis 'atcerēšanās'. (šķirklī anamnēze)
- No grieķu anaisthēsis 'nejutīgums'. (šķirklī anestēzija)
- No latīņu angere 'smacēt'. (šķirklī angīna)
- No Angoras pilsētas nosaukuma (tagadējā Turcijas galvaspilsēta Ankara). (šķirklī angoras)
- Pēc zviedru fiziķa A. Ongstrēma (A. J. Ångström) vārda. (šķirklī angstrēms)
- No latīņu anima 'dvēsele'. (šķirklī animisms)
- No grieķu diaspora 'izkliede, izsēšanās'. (šķirklī diaspora)
- No latīņu antarcticus, grieķu antarktikos 'pretējs ziemeļiem'. (šķirklī antarktisks)
- No grieķu anthrōpos 'cilvēks'. (šķirklī antropo-)
- No grieķu apatē 'māns, maldi', jo sākotnēji apatītus bija ļoti grūti atšķirt no citiem minerāliem. (šķirklī apatīts)
- No latīņu appellare 'vērsties'. (šķirklī apelēt)
- No latīņu appendix (appendicis) 'piedēklis'. (šķirklī apendicīts)
- No grieķu apologeisthai 'aizstāvēt'. (šķirklī apoloģija)
- No grieķu apologētikos 'aizstāvošs'. (šķirklī apoloģēts)
- Pēc atēniešu likumdevēja Drakona (7. gs. p. m. ē.) vārda. (šķirklī drakonisks)
- No latīņu a priori 'no iepriekšējā'. (šķirklī apriors)
- No vācu Draisine pēc vācu izgudrotāja K. Draiza vārda. (šķirklī drezīna)
- Pēc vietvārda Ardēni (augstiene Beļģijā). (šķirklī ardenis)
- No latīņu arena 'smiltis, arēna'. (šķirklī arēna)
- No grieķu araios 'irdens, šķidrs' un metron 'mērs'. (šķirklī areometrs)
- No grieķu archē 'sākums, galvenais'. (šķirklī arhe-)
- No latīņu archetypum, grieķu archetypon (archē 'sākums' un typos 'forma, paraugs'). (šķirklī arhetips)
- No grieķu archē 'sākums, galvenais'. (šķirklī arhi-)
- No grieķu architektonikē 'celtniecības māksla'. (šķirklī arhitektonika)
- No latīņu arithmetica, grieķu arithmētikē (technē) 'skaitīšanas māksla'. (šķirklī aritmētika)
- No franču arithmome\tre, kam pamatā grieķu arithmos 'skaitlis' un metron 'mērs'. (šķirklī aritmometrs)
- No franču armée, kam pamatā latīņu armāta 'bruņots spēks'. (šķirklī armija)
- No vācu Arsen, kam pamatā grieķu arsēn 'vīriešu, spēcīgs'. (šķirklī arsēns)
- No grieķu artēria. (šķirklī artērija)
- No grieķu a 'bez' un sēptikos 'puvumu izraisošs'. (šķirklī aseptika)
- No grieķu asymmetria 'nesamērība'. (šķirklī asimetrija)
- No latīņu ascarida, grieķu ascaris 'cērme'. (šķirklī askarīda)
- No grieķu askēsis 'vingrināšanās'. (šķirklī askēze)
- No franču aspic 'želeja, gaļas mērce'. (šķirklī aspiks)
- No latīņu asceticus, grieķu askētikos. (šķirklī askētisks)
- No grieķu askētēs 'mūks'. (šķirklī askēts)
- No franču aspirant, kam pamatā latīņu aspirans, aspirantis 'tāds, kas tiecas pēc kaut kā'. (šķirklī aspirants)
- No grieķu astēr 'zvaigzne' un eidos 'veids'. (šķirklī asteroīds)
- No astro un grieķu nautikē 'kuģa vadīšana'. (šķirklī astronautika)
- No angļu astronaut, kam pamatā astro un grieķu nautēs 'jūrasbraucējs'. (šķirklī astronauts)
- No grieķu athērē 'putra' un sklērōsis 'sacietēšana'. (šķirklī ateroskleroze)
- No grieķu a 'priedēklis, kas izsaka noliegumu vai tālāk norādītās īpašības trūkumu' un tipisks. (šķirklī atipisks)
- No vācu Athletik, kas cēlies no grieķu valodas. (šķirklī atlētika)
- No grieķu athlētikos 'tāds, kas raksturīgs cīkstonim'. (šķirklī atlētisks)
- No grieķu nolieguma partikulas a un trophē 'barība'. (šķirklī atrofija)
- Atvasinājums no ēst. (šķirklī ēsma)
- No grieķu aisthētikos. (šķirklī estētisks)
- No grieķu pharmakon 'zāles' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī farmakoloģija)
- No vācu Haube, ieviesies 19. gs. pirmajā pusē, līdz tam šajā nozīmē lietots vārds mice. (šķirklī aube)
- No angļu audit, kam pamatā latīņu auditus 'klausīšanās, dzirdēšana'. (šķirklī audits)
- No latīņu, grieķu aura 'vēsma'. (šķirklī aura)
- Sens vārds, ko 19. gs. ieviesa J. Alunāns, lai aizstātu pēc vācu valodas parauga darināto aizguvumu oriņi (Ohrringe). (šķirklī auskars)
- No norvēģu fjord. (šķirklī fjords)
- No grieķu auto 'pats' un latīņu clavis 'atslēga'. (šķirklī autoklāvs)
- No grieķu baktērion 'nūjiņa'. (šķirklī baktērija)
- No baktērija un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī bakterioloģija)
- No grieķu baktērion 'nūj(iņ)a' un phagein 'ēst, rīt'. (šķirklī bakteriofāgs)
- No vācu Baldrian, kam pamatā latīņu valeriāna, valēre 'būt stipram, spēcīgam, veselam; varēt, spēt'. (šķirklī baldriāns)
- No franču bandage 'pārsējs, saite'. (šķirklī bandāža)
- Šo vārdu šaha figūras apzīmēšanai latviešu valodā ieviesa J. Dravnieks, aizstājot agrāko nosaukumu – bauris. (šķirklī bandinieks)
- No latīņu baptismus, grieķu baptismos, baptizein 'gremdēt ūdenī; kristīt'. (šķirklī baptisti)
- No krievu боровик vai baltkrievu баравiк, kam pamatā боровый гриб 'sila sēne'. (šķirklī baravika)
- No franču barrière 'barjera, šķērslis'. (šķirklī barjera)
- No itāļu barocco 'samākslots, neparasts' ar sākotnējo nozīmi 'nevienādi apaļas pērles'. (šķirklī baroks)
- No franču baron, kam pamatā latīņu baro, baronis 'cilvēks, vīrietis'. (šķirklī barons)
- No angļu bas 'zems' un hound 'dzinējs'. (šķirklī basethaunds)
- No grieķu bathos 'dziļums' un métron 'mērs'. (šķirklī batometrs)
- G. F. Stendera jaunvārds ar nozīmi 'garša'. Pašreizējā nozīme izveidojās 19. gs. 60. gados. (šķirklī bauda)
- No latīņu basilica, grieķu basilikē 'valdnieka nams'. (šķirklī bazilika)
- No senebreju behēmot. (šķirklī behemots)
- No vācu Benzol, kas ar latīņu un itāļu valodas starpniecību cēlies no arābu valodas. (šķirklī benzols)
- No grieķu bēryllos. (šķirklī berils)
- No grieķu bēta. (šķirklī bēta)
- No latīņu bestiarium, kam pamatā bestiarius 'dzīvnieku-, zvēru-'. (šķirklī bestiārijs)
- No latīņu bestia 'dzīvnieks, zvērs'. (šķirklī bestija)
- No angļu betatron, kam pamatā grieķu bēta. (šķirklī betatrons)
- No grieķu bibliothēkē (biblion 'grāmata' un thēkē 'krātuve, noliktava'). (šķirklī bibliotēka)
- Atvasinājums no biedrs, līdz 19. gs. otrajai pusei lietots nozīmē 'sabiedrība'. (šķirklī biedrība)
- No grieķu biblion 'grāmata' un philein 'mīlēt'. (šķirklī bibliofils)
- No vācu Büffel, kam pamatā grieķu boubalos 'antilope, meža vērsis'. (šķirklī bifelis)
- Pēc vietvārda Bikini (atols Māršala salās). (šķirklī bikini)
- No viduslejasvācu bilde 'zīmējums, attēls, paraugs'. (šķirklī bilde)
- No latīņu bi 'divi' un grieķu nomē 'dalījums, sadalīšana'. (šķirklī binoms)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un sintēze. (šķirklī biosintēze)
- Krievu бирка; cits uzskats – no dāņu vai norvēģu birk 'bērzs'. (šķirklī birka)
- Pēc angļu ansambļa "The Beatles" nosaukuma. (šķirklī bītlene)
- Pēc angļu ansambļa "The Beatles" nosaukuma. (šķirklī bītls)
- No vācu Bootsmann (Boot 'laiva' un Mann 'vīrs, cilvēks'). (šķirklī bocmanis)
- 19. gs. 70. gadu jaunvārds, ko valodā ieviesis laikraksts "Baltijas Vēstnesis", pirmo reizi vārdnīcā reģistrēts 1880. gadā. (šķirklī greizsirdība)
- No krievu бобик (sākotnēji tā dēvēja pēc 2. Pasaules kara no amerikāņiem iegūtos trofeju džipus, pamatā angļu personvārds Bob). (šķirklī bobiks)
- No franču bauxite, pēc vietas nosaukuma Bo (Baux) Dienvidfrancijā. (šķirklī boksīts)
- No grieķu bolis (bolīdos) 'metamais šķēps'. (šķirklī bolīds)
- No vācu Botanik, kam pamatā latīņu botanica, grieķu botanikē, botanē 'zāle, ganības'. (šķirklī botānika)
- No franču grisette (gris 'pelēks', jo šīs sievietes valkāja pelēka auduma kleitas). (šķirklī grizete)
- No grieķu bradys 'lēns' un kardia 'sirds'. (šķirklī bradikardija)
- Pēc ASV pilsētas Bostonas nosaukuma. (šķirklī bostons)
- No vācu Brander, Brand 'degšana, ugunsgrēks' un mūris. (šķirklī brandmūris)
- No viduslejasvācu vrõkost, vācu Frühkost 'agrais ēdiens'. (šķirklī brokastis)
- No lejasvācu bulle '(vaislas) vērsis'. (šķirklī bullis)
- No grieķu būs 'vērsis' un līmos 'bads'. (šķirklī bulīmija)
- No angļu boomerang, kas pārņemts no Austrālijas aborigēnu valodas. (šķirklī bumerangs)
- Literārajā valodā 19. gs. 70. gados ieviesis K. Valdemārs agrāk lietotā zēģele vietā. (šķirklī bura)
- Pēc Francijas novada Burgundijas nosaukuma. (šķirklī burgundietis)
- Pēc Spānijas pilsētas Heresas (Jerez) nosaukuma, kuras apvidū sākotnēji šis vīns tika ražots. (šķirklī heress)
- No grieķu koilia '(vēdera)dobums'. (šķirklī celiakija)
- No vācu Zentrifuge, kam pamatā latīņu centrum 'centrs' un fuga 'bēgšana'. (šķirklī centrifūga)
- No latīņu censere 'novērtēt'. (šķirklī cenzēt)
- No latīņu census 'vērtējums, novērtēts īpašums'. (šķirklī cenzs)
- No vācu ģenerāļa un šādu gaisa kuģu būvētāja F. Cepelīna (F. Zeppelin) vārda. (šķirklī cepelīns)
- No grieķu cholē 'žults' un stereos 'ciets'. (šķirklī holesterīns)
- No planētas Cecera nosaukuma, kuru atklāja vienā laikā ar cēriju. (šķirklī cērijs)
- No latīņu caesius 'zils, pelēkzils'. (šķirklī cēzijs)
- No grieķu chrēstomatheia, chrēstos 'labs, derīgs', manthanein 'mācīties'. (šķirklī hrestomātija)
- No latīņu Cicero 'Cicerons', jo ar šāda lieluma burtiem 1467. gadā iespieda Cicerona vēstules. (šķirklī cicero)
- No franču cigare, spāņu cigarro, kas, domājams, cēlies no maiju sik'ar 'smēķēšana'. (šķirklī cigārs)
- No grieķu ibis, kam pamatā ēģiptiešu vārds. (šķirklī ibiss)
- No grieķu kykloidēs 'riņķveida'. (šķirklī cikloīda)
- No Jeruzalemes (Izraēlā) tuvumā esošā Cionas kalna nosaukuma. (šķirklī cionisms)
- No franču citadelle, kam pamatā itāļu cittadella 'maza pilsētiņa'. (šķirklī citadele)
- No grieķu cito 'šūna' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī citoloģija)
- Krievu чобот 'zābaks ar papēdi un uzliektu purnu', kas savukārt aizgūts no tirku valodām. (šķirklī čabatas)
- No itāliešu ciabatta 'rītakurpe, čība' (pēc maizei raksturīgās formas). (šķirklī čabata)
- No angļu charter 'fraktēt kuģi'. (šķirklī čarters)
- No angļu charleston; pēc ASV pilsētas Čarlstonas nosaukuma, kur šī deja radusies. (šķirklī čarlstons)
- No persiešu jāmadān, veidots no djame 'drēbes', dan 'kaste'. (šķirklī čemodāns)
- No kečua indiāņu chirimuya 'aukstās sēklas' (šo augu aukstumizturības dēļ). (šķirklī čerimoija)
- Aizguvums no slāvu valodām, minēts 18. gs. vārdnīcās. (šķirklī čigāni)
- No franču dadaisme, kam pamatā ir dada 'koka zirdziņš' (bērnu valodā); da-da, bērna pirmās artikulētās skaņas, ko šī virziena pārstāvji uzskatīja par vistiešāko mākslas izpausmi. (šķirklī dadaisms)
- Veidots, iespējams, no dadzis, jo putna iecienīta barība ir dadžu sēklas. (šķirklī dadzītis)
- No franču izgudrotāja L. Ž. M. Dagēra (Daguerre) vārda un grieķu typos 'nospiedums'. (šķirklī dagerotipija)
- Veidots no vietvārda Dagestāna, kas tatāru valodā nozīmē 'kalnu zeme'. (šķirklī dagestāņi)
- Vārds, ko tautasdziesmu apzīmēšanai ieteicis H. Visendorfs žurnāla "Austrums" 1983. gada 7. numurā. Kr. Barons to pieņēma, ietverdams šo vārdu sava tautasdziesmu krājuma "Latvju dainas" nosaukumā. (šķirklī daina)
- No viduslejasvācu dackstēn (dacksten). (šķirklī dakstiņš)
- No vietas nosaukuma Dalmācija, kur, iespējams, ir šī suņa dzimtene. (šķirklī dalmācietis)
- Pēc angļu zinātnieka Dž. Daltona (J. Dalton) vārda, kas pirmoreiz aprakstījis šos redzes traucējumus, jo pats ar tiem slimojis. (šķirklī daltonisms)
- Pēc Damaskas pilsētas (Sīrijā) nosaukuma, kur tika austs šāds audums. (šķirklī damasts)
- Pēc franču fiziologa, šī terapijas veida iedibinātāja Ž. d'Arsonvāla vārda. (šķirklī darsonvalizācija)
- No franču debatre 'strīdēties'. (šķirklī debatēt)
- No latīņu decem 'desmit', jo romiešiem šis bija desmitais mēnesis. (šķirklī decembris)
- No latīņu debere 'vajadzēt'. (šķirklī debitīvs)
- No franču débit 'noiets, patēriņš'. (šķirklī debits)
- No jaunlatīņu dēcentrālisātio. (šķirklī decentralizācija)
- No grieķu tropos 'pagrieziens' un 'sfēra'. (šķirklī troposfēra)
- No latīņu decanus 'desmit cilvēku grupas vadītājs' (senās Romas armijā 'desmit kareivju priekšnieks'). (šķirklī dekāns)
- No franču décret, kam pamatā latīņu decretum 'lēmums'. (šķirklī dekrēts)
- No grieķu dekalogos 'desmitvārdi' (déka 'desmit' un logos 'vārds, jēdziens'). (šķirklī dekalogs)
- No grieķu dēmagōgos 'tautas vadonis'. (šķirklī demagogs)
- No delta un franču planer 'planēt', kam pamatā latīņu planum 'plāksne'. (šķirklī deltaplāns)
- No grieķu dēmagōgia (dēmos 'tauta' un agōgē 'vadīšana'). (šķirklī demagoģija)
- No franču démarcation, spāņu demarcación, kam pamatā demarcar 'atzīmēt robežas'. (šķirklī demarkācija)
- No franču démarcher 'soļot, maršēt'. (šķirklī demaršs)
- No franču démobiliser (dé- 'atpakaļ' un mobiliser 'mobilizēt'). (šķirklī demobilizēt)
- No franču démographie, kam pamatā grieķu dēmos 'tauta' un graphō 'rakstu'. (šķirklī demogrāfija)
- No franču démocratie, kam pamatā grieķu dēmokratia (dēmos 'tauta' un kratos 'vara'.) (šķirklī demokrātija)
- No latīņu demonstrare 'vērst uzmanību'. (šķirklī demonstrēt)
- No franču dénationaliser, kam pamatā de- un nationaliser 'nacionalizēt'. (šķirklī denacionalizēt)
- No jaunlatīņu denaturatus 'tāds, kas zaudējis dabiskās īpašības'. (šķirklī denaturāts)
- No franču démocrate, kam pamatā grieķu dēmos 'tauta' un kratein 'valdīt'. (šķirklī demokrāts)
- No latīņu denominatio 'pārdēvēšana, nosaukšana citā vārdā'. (šķirklī denominācija)
- No šā sporta veida ieviesēja angļu grāfa Dārbija (Derby) uzvārda. (šķirklī derbijs)
- No franču dessert, kam pamatā ir desservir 'tīrs galds' (des- 'prom' un servir 'servēt'). (šķirklī deserts)
- No franču détoner, kam pamatā latīņu detonare 'nodārdēt'. (šķirklī detonēt)
- No grieķu despotēs 'pavēlnieks'. (šķirklī despots)
- No latīņu destillatio 'pilēšana'. (šķirklī destilācija)
- No latīņu distillare, destillare, kam pamatā ir de- 'lejā' un stillare 'pilēt'. (šķirklī destilēt)
- No angļu detector 'atklājējs', kam pamatā latīņu detect- 'neatklāts'. (šķirklī detektors)
- No franču détonation, kam pamatā latīņu detonare 'nodārdēt'. (šķirklī detonācija)
- No franču désinfecter, kam pamatā des un infecter 'inficēt'. (šķirklī dezinficēt)
- No krievu дезодорант, vācu Desodorant, kam pamatā ir franču dés 'priedēklis, kas norāda uz kā noņemšanu, novēršanu' un latīņu odor 'smarža, smaka'. (šķirklī dezodorants)
- No grieķu diadēma, kam pamatā diadein 'apsējs'. (šķirklī diadēma)
- No vācu Diagnostik, kam pamatā grieķu diagnōstikos 'spējīgs atšķirt, noteikt'. (šķirklī diagnostika)
- No latīņu diagramma, kam pamatā grieķu diagraphein 'iezīmēt ar līnijām'. (šķirklī diagramma)
- No grieķu dialektikē 'debatēšanas māksla', kam pamatā dialegesthai 'sarunāties ar'. (šķirklī dialektika)
- No grieķu diametros 'caurmērs'. (šķirklī diametrs)
- No latīņu dioecesis, kam pamatā grieķu diokēsis 'pārvalde'. (šķirklī diecēze)
- No grieķu diastolē 'izplešanās'. (šķirklī diastole)
- No vācu Diathermie, kam pamatā grieķu dia 'caur' un thermē 'karstums'. (šķirklī diatermija)
- No viduslejasvācu dēnen 'kalpot'. (šķirklī dienēt)
- No diēta un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī dietoloģija)
- No grieķu diphteria 'āda, plēve'. (šķirklī difterija)
- Pēc ASV Dienvidu pavalstu apzīmējuma Dixieland. (šķirklī diksilends)
- No latīņu dictare 'diktēt'. (šķirklī diktēt)
- No vācu Diktaphon, kam pamatā latīņu dictare 'diktēt' un grieķu phōnē 'skaņa, runa'. (šķirklī diktofons)
- No grieķu dilēmma (di(s) 'divreiz' un lēmma 'pieņēmums'). (šķirklī dilemma)
- No grieķu di(s) 'divreiz' un logos 'vārds, jēdziens'. (šķirklī diloģija)
- No latīņu dimensio 'izmērīšana'. (šķirklī dimensija)
- No franču dynamique, kam pamatā grieķu dynamikos un dynamis 'spēks'. (šķirklī dinamika)
- No zviedru dynamit, kam pamatā grieķu dynamis 'spēks'. (šķirklī dinamīts)
- No franču dynamométre, kam pamatā grieķu dynamis 'spēks' un metron 'mērs'. (šķirklī dinamometrs)
- No arābu dīnār, kas veidots pēc Romas sudraba monētas denārija nosaukuma. (šķirklī dinārs)
- No grieķu dipodia 'divpēda'. (šķirklī dipodija)
- No franču discotheque 'skaņuplašu krātuve', kam pamatā disque 'skaņuplate' un grieķu thēkē 'krātuve, glabātava'. (šķirklī diskotēka)
- No latīņu discutere 'aplūkot, izpētīt'. (šķirklī diskusija)
- No latīņu discutere 'aplūkot, izpētīt'. (šķirklī diskutēt)
- No angļu display 'rādīt, demonstrēt'. (šķirklī displejs)
- No latīņu disputare 'apspriest, strīdēties'. (šķirklī disputs)
- No latīņu dispersus 'izkliedēts, izkaisīts'. (šķirklī disperss)
- No dis- un grieķu trophē 'barība'. (šķirklī distrofija)
- No grieķu diurēsis. (šķirklī diurēze)
- No franču divertissement 'izklaidēšanās, uzjautrināšanās'. (šķirklī divertisments)
- No angļu design 'zīmējums, projekts'. (šķirklī dizainers)
- No angļu design 'zīmējums, projekts'. (šķirklī dizains)
- No vācu suņu audzētāja L. Dobermaņa vārda. (šķirklī dobermanis)
- No grieķu dōdeka 'divpadsmit' un fōnē 'skaņa'. (šķirklī dodekafonija)
- Līdz 19. gs. otrajai pusei pazīstams g. k. Kurzemē, vēlāk ieviesies citu novadu valodā. (šķirklī dižs)
- No franču dolomi(t)e, pēc franču ģeologa D. de Dolomjē vārda. (šķirklī dolomīts)
- No franču domino, iespējams, latīņu dominus 'kungs'. (šķirklī domino)
- No spāņu tautas teiku varoņa un literārā tēla dona Huana vārda. (šķirklī donžuāns)
- Veidots no grieķu dosis 'deva' un metreō 'mērīju'. (šķirklī dozimetrs)
- No grieķu drachmē. (šķirklī drahma)
- No austrumfrīzu drank 'dzēriens; samazgas, saskalas'. (šķirklī draņķis)
- No drēbe – J. Alunāna jaunvārds ar nozīmi 'audeklu tirgotājs'. Mūsdienu nozīme no 19. gs. beigām. (šķirklī drēbnieks)
- No holandiešu drijven 'dzīt, peldēt'. (šķirklī dreifēt)
- No latīņu dualis 'dubults, divējāds'. (šķirklī duālistisks)
- No latīņu dualis 'dubults, divējāds'. (šķirklī duālisms)
- No angļu jacuzzi, pēc itāļu izcelsmes izgudrotāja K. Džakuzi (C. Jacuzzi) uzvārda. (šķirklī džakuzi)
- No angļu jazz-band, pēc pirmā džezbenda organizētāja un vadītāja Amerikā Džozbo Brauna vārda. (šķirklī džezbends)
- No vācu Edelweiβ (edel 'cēls' un weiss 'balts'). (šķirklī ēdelveiss)
- No grieķu ephēmeros 'viendienas, ātri pārejošs'. (šķirklī efemers)
- No vācu Echolot, kam pamatā grieķu ēchō 'atbalss'. (šķirklī eholote)
- No grieķu euphēmismos (euphēmos 'labskanīgs'). (šķirklī eifēmisms)
- No vācu eklektisch, kam pamatā grieķu eklektikos 'tāds, kas izvēlas'. (šķirklī eklektisks)
- No vācu Okologie, kam pamatā grieķu oikos 'māja', logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī ekoloģija)
- No latīņu exactus 'nomērīts'. (šķirklī eksakts)
- No vācu Existentialismus vai franču existentialisme, kam pamatā latīņu existentia 'pastāvēšana'. (šķirklī eksistenciālisms)
- No latīņu experimentum 'mēģinājums'. (šķirklī eksperiments)
- No franču expert, kam pamatā latīņu expertus 'pieredzējis'. (šķirklī eksperts)
- No angļu exclusive, kam pamatā latīņu exclusivus 'izslēgts'. (šķirklī ekskluzīvs)
- No franču exterieur, kam pamatā latīņu exterior 'ārējs'. (šķirklī eksterjers)
- No latīņu externus 'ārējs, nepiederošs'. (šķirklī eksternāts)
- No latīņu extirpatio 'izraušana ar saknēm'. (šķirklī ekstirpācija)
- No franču extrémisme, kam pamatā latīņu extremus 'galējs'. (šķirklī ekstrēmisms)
- No vācu Extremität, kam pamatā latīņu extremitas (extremitatis) 'gals, galējā robeža'. (šķirklī ekstremitāte)
- No krievu экстремальный, kam pamatā latīņu extremus 'galējs'. (šķirklī ekstremāls)
- No latīņu extremus 'galējs'. (šķirklī ekstrēms)
- No latīņu aequivalens (aequivalentis) 'līdzvērtīgs'. (šķirklī ekvivalents)
- No grieķu ektos 'ārpus' un parasitos 'tāds, kas ēd pie sveša galda, liekēdis'. (šķirklī ektoparazīts)
- No vācu Elf, kam pamatā Alp 'lietuvēns, murgi'. (šķirklī elfs)
- No arābu al-iksīr 'gudro akmens', no grieķu xērion 'pulveris brūču sadziedēšanai' (xēros 'sauss'). (šķirklī eliksīrs)
- No grieķu helōdēs 'purvains'. (šķirklī elodeja)
- No latīņu emblema 'ciļņots greznojums', grieķu emblēma 'iestarpinājums'. (šķirklī emblēma)
- No grieķu embryon 'dīglis' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī embrioloģija)
- No franču émir, kam pamatā arābu amīr 'pavēlnieks'. (šķirklī emīrs)
- No grieķu epikos 'vēstījošs'. (šķirklī episks)
- No grieķu emphysēma 'piepūšanās, piepildīšanās ar gaisu'. (šķirklī emfizēma)
- No grieķu endēmos 'vietējais'. (šķirklī endēms)
- No franču endémie, kam pamatā grieķu endēmos 'vietējais'. (šķirklī endēmija)
- No grieķu endon 'iekšā', krinein 'atdalīt, izdalīt' un logos 'jēdziens'. (šķirklī endokrinoloģija)
- No grieķu endon 'iekšā' un sperma 'sēkla'. (šķirklī endosperma)
- No grieķu energētikos. (šķirklī enerģisks)
- No spāņu enchilada burtiski 'ar čili mērci'. (šķirklī enčilada)
- No franču entomologie, kam pamatā grieķu entomon 'kukainis' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī entomoloģija)
- No vācu Enzyme, kam pamatā grieķu en 'iekšā' un zymē 'raugs'. (šķirklī enzīms)
- No vācu Engel, kam pamatā latīņu angelus, grieķu angelos 'vēstnesis, sūtnis'. (šķirklī eņģelis)
- No grieķu epidēmia 'slimības izplatīšanās', epidēmios 'izplatīts' (epi 'virs', dēmos 'tauta'). (šķirklī epidēmija)
- No grieķu epidēmia 'slimības izplatīšanās' un logos 'mācība'. (šķirklī epidemioloģija)
- No grieķu epigraphē 'uzraksts'. (šķirklī epigrāfs)
- No grieķu epikos 'vēstījošs', epos 'vēsts, ziņa'. (šķirklī epika)
- Pēc sengrieķu filozofa Epikūra (Epikuros) vārda. (šķirklī epikūrisms)
- No grieķu epilēpsia. (šķirklī epilepsija)
- No grieķu epilogos (epi 'pēc' un logos 'vārds, runa'). (šķirklī epilogs)
- No grieķu ēōs 'ausma' un lithos 'akmens'. (šķirklī eolīti)
- No grieķu epiphora (epi 'pēc' un phoros 'nesošs'). (šķirklī epifora)
- No grieķu epigonoi 'vēlāk dzimuši, pēcteči'. (šķirklī epigonis)
- No grieķu epos 'vārds, stāsts, vēstījums'. (šķirklī eposs)
- No latīņu eremita, grieķu erēmitēs, erēmos 'vientuļš'. (šķirklī eremīts)
- No grieķu epochē 'apstāšanās'. (šķirklī epoha)
- Pēc dāņu fiziķa H. K. Ersteda uzvārda. (šķirklī ersteds)
- No franču éroder, kam pamatā ir latīņu erodere 'izgrauzt, saēst'. (šķirklī erodēt)
- No esperanto valodas izveidotāja L. Zamenhofa pseidonīma Esperanto 'cerošs', kam pamatā latīņu sperare 'cerēt'. (šķirklī esperanto)
- No angļu essay, franču essai 'izmēģinājums, pārbaude'. (šķirklī eseja)
- No grieķu aisthētikos 'tāds, kas sajūt, jūt'. (šķirklī estētika)
- No franču estrade, spāņu estrado 'dēļu paaugstinājums'. (šķirklī estrāde)
- No grieķu aithēr. (šķirklī ēteris)
- No grieķu aithēr. (šķirklī ēters)
- No grieķu ēthika, ēthos 'tikums'. (šķirklī ētika)
- No grieķu aitiologia (aitia 'cēlonis, iemesls' un logos 'mācība'). (šķirklī etioloģija)
- No vācu Ester (Essig 'etiķis' un Äther 'ēteris'). (šķirklī esteri)
- No grieķu aisthētēs 'tāds, kas jūt'. (šķirklī estēts)
- No grieķu ethnos 'cilts, tauta' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī etnoloģija)
- No latīņu euangelium, grieķu euangelion 'laba vēsts'. (šķirklī evaņģēlijs)
- No itāļu forte 'spēcīgi, skaļi'. (šķirklī f)
- No angļu file 'kartotēka, reģistrs'. (šķirklī fails)
- No franču faïence, kam pamatā ir Itālijas pilsētas Faencas (Faenza) nosaukums. (šķirklī fajanss)
- No grieķu phagein 'ēst' un kytos 'šūna'. (šķirklī fagocīti)
- No grieķu phantasia 'iztēles auglis'. (šķirklī fantāzija)
- No grieķu phantastikos 'iztēlē radies'. (šķirklī fantastisks)
- No franču faisan, kam pamatā grieķu Phasion ornis 'Fasīdas (pilsēta Kolhīdā) putns'. (šķirklī fazāns)
- No grieķu pharmakeutēs 'zāļu gatavotājs'. (šķirklī farmaceits)
- No vācu Favorit, franču favori, favorite, kam pamatā latīņu favor 'labvēlība'. (šķirklī favorīts)
- No latīņu felinus (feles) 'kaķis' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī felinoloģija)
- No grieķu phainō 'rādu' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī fenoloģija)
- No vācu Föhn, kam pamatā latīņu favonius 'silts rietumu vējš'. (šķirklī fēns)
- No latīņu fermentum (fervēre 'vārīties'). (šķirklī ferments)
- No Marokas pilsētas Fesas nosaukuma. (šķirklī feska)
- No franču festival, kam pamatā latīņu fest 'svētki'. (šķirklī festivāls)
- No ķīniešu feng 'vējš' un shui 'ūdens'. (šķirklī fen šui)
- No grieķu féta 'šķēle'. (šķirklī feta)
- No grieķu philanthropia 'cilvēkmīlestība'. (šķirklī filantropija)
- No vācu Filiale, kam pamatā latīņu filialis (filius 'dēls', filia 'meita'). (šķirklī filiāle)
- No angļu film 'plāna kārtiņa, plēve'. (šķirklī filma)
- No filma un grieķu thēkē 'glabātava, kaste'. (šķirklī filmotēka)
- No vācu Philokartie, kam pamatā grieķu philein 'mīlēt' un franču carte (postale) 'atklātne'. (šķirklī filokartija)
- No grieķu phylē 'cilts, ģints, suga' un ǵenēze. (šķirklī filoģenēze)
- No itāļu fioritura 'ziedēšana, uzplaukšana'. (šķirklī fioritūra)
- No grieķu physis 'daba' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī fizioloģija)
- No grieķu physis 'daba' un therapeia 'rūpes, kopšana, ārstēšana'. (šķirklī fizioterapija)
- No itāļu flauto, kam pamatā latīņu flatus 'vējš, vēsma'. (šķirklī flauta)
- No grieķu flebos 'vēna' un logos 'mācība'. (šķirklī fleboloģija)
- No phlebitis (grieķu phleps, phlebos 'vēna'). (šķirklī flebīts)
- No latīņu fluere 'tecēt'. (šķirklī fluors)
- No franču fondue (fondre 'kausēt'). (šķirklī fondī)
- No grieķu phōnē 'skaņa', endon 'iekšā' un skopeō 'skatos'. (šķirklī fonendoskops)
- No grieķu phōnetikē. (šķirklī fonētika)
- No grieķu phōnē 'skaņa' un graphō 'rakstu'. (šķirklī fonogrāfs)
- No grieķu phōnē 'skaņa ' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī fonogramma)
- No grieķu phōnē 'skaņa' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī fonoloģija)
- No grieķu phōnē 'skaņa' un thēkē 'glabātava'. (šķirklī fonotēka)
- No grieķu phōnē 'skaņa', kardia 'sirds' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī fonokardiogramma)
- No grieķu kanōn 'paraugs, mēraukla, norma'. (šķirklī kanonizēt)
- Pēc šī ordeņa dibinātāja Asīzes Franciska vārda. (šķirklī franciskāņi)
- No franču franchise 'priekšrocība, privilēģija'. (šķirklī franšīze)
- No grieķu phrasis (phraseōs) 'teiciens' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī frazeoloģija)
- No latīņu frictio, fricare 'berzēt'. (šķirklī frikcija)
- No grieķu phthisis 'dilonis' un iatreia 'ārstēšana'. (šķirklī ftiziatrija)
- No latīņu fungus 'sēne' un caedere 'nonāvēt'. (šķirklī fungicīdi)
- 20. gs. 30. gadu jaunvārds, ko lietoja J. Veselis kā sinonīmu vārdam gaiss. Pašreizējā nozīme no 20. gs. 50. gadiem. (šķirklī gaisotne)
- No itāliešu caricatura, caricare 'pārspīlēt'. (šķirklī karikatūra)
- No grieķu gala (galaktos) 'piens' un metreō 'mērīju'. (šķirklī galaktometrs)
- Pēc romiešu ārsta Klaudija Galēna vārda. (šķirklī galēnisks)
- No franču ģenerāļa Gastona Galifē (Galliffet) uzvārda. (šķirklī galifē)
- No vācu Gallert, kam pamatā latīņu gelare 'sasaldēt'. (šķirklī galerts)
- 19. gs. otrajā pusē darināts jaunvārds no vārda pagalms. (šķirklī galms)
- Atvasinājums no vārda gals, terminu galotne gramatikā ieviesa A. Stērste (1879. g.). (šķirklī galotne)
- Pēc 18. gs. itāliešu zinātnieka L. Galvāni vārda. (šķirklī galvanisks)
- No grieķu gametē 'sieva', gametēs 'vīrs'. (šķirklī gameta)
- Pēc skotu botāniķa A. Gārdena (A. Garden) uzvārda. (šķirklī gardēnija)
- J. Alunāna 1857. g. no vārda gars darinātais atvasinājums garinieks 'reliģiskā kulta kalpotājs' valodā neieviesās, tā vietā "Baltijas Vēstnesī" sāka lietot no vārda garīgs atvasināto garīgnieks, ko vēlāk aizstāja forma garīdznieks. (šķirklī garīdznieks)
- No grieķu gastēr (gastros) 'kuņģis'. (šķirklī gastrīts)
- No ģermāņu valodām, minēts 18. gs. vārdnīcās, mūsdienu nozīme – no 19. gs. beigām. (šķirklī gaume)
- Pēc vācu matemātiķa K. F. Gausa uzvārda. (šķirklī gauss)
- No grieķu gastēr 'kuņģis' un skopein 'skatīties'. (šķirklī gastroskopija)
- No japāņu geisha, kam pamatā gei 'māksla' un sha 'cilvēks'. (šķirklī geiša)
- No islandiešu geysir (geysa 'strauji tecēt'). (šķirklī geizers)
- No franču gélatine 'želatīns'. Lietojumā dažkārt sastopams šī vārda rakstījums ar garo patskani ē: gēls, taču no latviešu valodas pareizrakstības viedokļa tas atzīstams par kļūdainu. (šķirklī gels)
- No angļu Gael, kam pamatā gēlu Gaidheal. (šķirklī gēli)
- No latīņu Gentiana (romiešu vēsturnieks Plīnijs stāsta, ka nosaukums veidots pēc Ilīrijas valdnieka Gentiusa vārda, kurš atklājis šā auga ārstnieciskās īpašības). (šķirklī genciāna)
- No arābu ghazal 'savērpums'. (šķirklī gazele)
- No grieķu gēras 'vecums' un iatreia 'ārstēšana'. (šķirklī geriatrija)
- No angļu guinea, Guinea 'Gvineja', jo pirmās monētas kaltas no zelta, kas bija atvests no Gvinejas. (šķirklī gineja)
- No grieķu gynē, gynaikos 'sieviete' un logos 'mācība'. (šķirklī ginekoloģija)
- No angļu ketchup, kam pamatā ķīniešu kē chap 'tomātu sula'. (šķirklī kečups)
- Nosaukums dots pēc lapu formas, kas atgādina zobenu (latīņu gladius 'neliels zobens'). (šķirklī gladiola)
- No franču glisseur 'slīdēt'. (šķirklī glisēt)
- No latīņu glossarium, kam pamatā grieķu glōssa 'mēle, valoda', arī 'maz zināms vārds'. (šķirklī glosārijs)
- Pēc 18. gs. vācu botāniķa B. P. Gloksīna uzvārda. (šķirklī gloksīnija)
- No franču tekstilražotāju Gobelēnu dzimtas (Gobelin) vārda. Vārdā gobelēns abas e skaņas izrunājamas šauri, jo tas ir svešvārds. (šķirklī gobelēns)
- No vācu Gnom, latīņu gnomus (Paracelzs to lietojis kā sinonīmu vārdam pigmejs ļoti mazu cilvēku apzīmēšanai). (šķirklī gnoms)
- No grieķu gonos 'sēkla' un kokkos 'grauds'. (šķirklī gonokoks)
- No latīņu gonorrhoea (grieķu gonos 'sēkla' un rhoē 'tecēšana'). (šķirklī gonoreja)
- No angļu Gospel (song), gospel 'evaņģēlijs'. (šķirklī gospelis)
- Saīsinājums no angļu Global Positioning System 'globālā pozicionēšanas sistēma'. (šķirklī GPS)
- No grieķu graphikos 'ar rakstīšanu, zīmēšanu saistīts; uzzīmēts'. (šķirklī grafisks)
- No vācu Graphik, kam pamatā latīņu graphice 'zīmēšana', grieķu graphikē (technē) 'zīmēšanas (māksla)'. (šķirklī grafika)
- No grieķu graphēma 'rakstījums'. (šķirklī grafēma)
- No latīņu grammatica, grieķu grammatikē (technē) 'rakstu, valodas (zīmes)'. (šķirklī gramatika)
- No grieķu gramma 'pieraksts' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī gramofons)
- No angļu greyhound. LZA Terminoloģijas komisija 25.07.2005. par šīs suņu šķirnes nosaukumu ir apstiprinājusi angļu kurts vai angļu vējasuns, tāpēc anglicismu greihaunds latviešu valodā nevajadzētu lietot. (šķirklī greihaunds)
- No Bībeles leģendas par dzīvnieku (kazu, āzi), kam simboliski tika uzlikti visas tautas grēki. (šķirklī grēkāzis)
- No franču grendier (grenade 'granāta'), jo sākotnēji grenadieris bija kareivis, kas apbruņots ar granātām un apmācīts to mešanā. (šķirklī grenadieris)
- No franču grimer 'grimēt'. (šķirklī grimēt)
- No latīņu generare 'dzemdēt, radīt'. (šķirklī ģenerēt)
- No grieķu gennētikos 'ar izcelšanos saistīts'. (šķirklī ģenētika)
- No grieķu geō- (gē 'zeme'). (šķirklī ģeo-)
- No viduslejasvācu gelten 'derēt'. (šķirklī ģeldēt)
- No franču général, kam pamatā latīņu generalis 'vispārējs, galvenais'. (šķirklī ģenerālis)
- No grieķu gē 'zeme' un metrein 'mērīt'. (šķirklī ģeometrija)
- No grieķu geranion (geranos 'dzērve'). (šķirklī ģerānija)
- J. Alunāna darināts jaunvārds pēc krievu герб parauga. (šķirklī ģerbonis)
- No grieķu gē 'zeme' un logos 'mācība'. (šķirklī ģeoloģija)
- No krievu георгин, георгина, kam pamatā Pēterburgas botāniķa Georgi vārds. (šķirklī ģeorģīne)
- No viduslejasvācu gēvel. (šķirklī ģēvele)
- No arābu hādždž 'svētceļotājs'. (šķirklī hādžs)
- Pēc Kopenhāgenas nosaukuma latīņu valodā (Hafnia), kur tika veikti pētījumi. (šķirklī hafnijs)
- No viduslaiku latīņu habilitare 'pierādīt spējas'. (šķirklī habilitēt)
- No grieķu chalkēdōn, kura pamatā ir Mazāzijas pilsētas Halkēdonas nosaukums. (šķirklī halcedons)
- No arābu halīfa 'pēctecis, mantinieks'. (šķirklī halīfs)
- No angļu hamburger, kam pamatā ir Vācijas pilsētas Hamburgas nosaukums. (šķirklī hamburgers)
- No vācu Heroik, kam pamatā grieķu hērōikos. (šķirklī heroika)
- No japāņu hara 'vēders' un kiri 'griezt'. (šķirklī harakiri)
- No grieķu charisma, charis 'labvēlība, (Dieva) svētība'. (šķirklī harisma)
- No grieķu hēdonē 'bauda'. (šķirklī hēdonisms)
- No grieķu hēgemonia 'kundzība, pārākums'. (šķirklī hegemonija)
- No grieķu hēlios 'saule', jo šis elements pirmoreiz tika atklāts Saules spektrā. (šķirklī hēlijs)
- No grieķu hellēnismos, kam pamatā Hellēnes 'grieķi'. (šķirklī hellēnisms)
- No grieķu haima, haimatos 'asinis' un genēs 'dzimstošs'. (šķirklī hematogēns)
- Pēc vācu fiziķa H. Herca (H. Hertz) uzvārda. (šķirklī hercs)
- No franču héliocentrique, kam pamatā grieķu hēlios 'saule'. (šķirklī heliocentrisms)
- No grieķu hēlios 'saule' un tropē 'pagrieziens'. (šķirklī heliotrops)
- Pēc Hernhūtes pilsētas nosaukuma, kur radās šī kustība. (šķirklī hernhūtisms)
- No vācu Heroin, kam pamatā grieķu hērōs 'varonis'. (šķirklī heroīns)
- No franču héroїsme, kam pamatā grieķu hērōs 'varonis'. (šķirklī heroisms)
- No grieķu herpēs 'ēde' un latīņu virus 'inde'. (šķirklī herpesvīruss)
- No grieķu heteroiōsis 'mainīšanās, pārvēršanās'. (šķirklī heteroze)
- No grieķu hyakinthos, no personvārda Hyakinthos 'Hiakints' (jauneklis, ko Apollons nonāvēja, kļūmīgi mezdams disku). (šķirklī hiacints)
- Pēc ēģiptiešu gudrā Hermeja Trismegista vārda, kurš esot pratis blīvi noslēgt traukus. (šķirklī hermētisks)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un kephalē 'galva'. (šķirklī hidrocefālija)
- No grieķu hērōikos. (šķirklī heroisks)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī hidrofons)
- No grieķu hieroglyphikos 'hieroglifu' (hieros 'svēts' un glyphē 'gravējums, grebums'). (šķirklī hieroglifs)
- No franču hygiène, kam pamatā grieķu hygieinē (technē) 'veselības māksla'. (šķirklī higiēna)
- No grieķu hygros 'mitrs' un metron 'mērs'. (šķirklī higrometrs)
- No grieķu hyperbolē. (šķirklī hiperbola)
- No grieķu hyper 'pāri, virs' un trophē 'barošana'. (šķirklī hipertrofija)
- No grieķu hypochondrion 'paribe' (senāk uzskatīja, ka šajā ķermeņa daļā ir slimības perēklis). (šķirklī hipohondrija)
- No vācu Hypothek, grieķu hypothēkē 'ķīla'. (šķirklī hipotēka)
- No grieķu hypothesis 'pieņēmums'. (šķirklī hipotēze)
- No grieķu hypo 'zem, apakšā' un kinēsis 'kustība'. (šķirklī hipokinēzija)
- No grieķu cheir 'roka' un manteia 'zīlēšana, pareģošana'. (šķirklī hiromantija)
- No grieķu hystera 'dzemde' (senos laikos histēriju uzskatīja par dzemdes saslimšanas sekām). (šķirklī histērija)
- No grieķu historia 'vēsture' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī historiogrāfija)
- No latīņu historia 'vēsture'. (šķirklī historisms)
- Vārds veidots pēc tā sastāvdaļu hlora un fosfora nosaukumiem. (šķirklī hlorofoss)
- No kādreizējā šīs valsts nosaukuma Holande. (šķirklī holandieši)
- No grieķu cholē 'žults'. (šķirklī holera)
- No grieķu hypo 'zem, apakšā' un trophē 'barība'. (šķirklī hipotrofija)
- Pēc Homēra vārda, kurš aprakstījis dievu smieklus poēmā "Iliāda". (šķirklī homērisks)
- No grieķu chordē 'stīga'. (šķirklī horda)
- No vācu Chordaten, kam pamatā grieķu chordē 'stīga'. (šķirklī hordaiņi)
- No grieķu chronos 'laiks' un metron 'mērs'. (šķirklī hronometrs)
- No franču huguenots, kam pamatā ir Ženēvas birģermeistara uzvārda Hugues saplūdums ar eiguenot. (šķirklī hugenoti)
- No vācu Humanismus, kam pamatā latīņu humanus 'cilvēcīgs'. (šķirklī humānisms)
- No spāņu junta 'apvienība, kolēģija'. (šķirklī hunta)
- No vācu Hussiten (pēc J. Husa uzvārda). (šķirklī husīti)
- No grieķu ibēris. (šķirklī ibēre)
- No grieķu Ibēres 'spānieši'. (šķirklī ibēri)
- No grieķu idiōtēs 'nemācīts, nezinošs cilvēks'. (šķirklī idiots)
- No grieķu idea 'jēdziens' un logos 'mācība'. (šķirklī ideoloģija)
- No grieķu idea 'jēdziens' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī ideogramma)
- No poļu kraowiak, kam pamatā bijušās Polijas galvaspilsētas Krakovas nosaukums. (šķirklī krakovjaks)
- No angļu quark (termina nozīmē sāka lietot amerikāņu fiziķis M. Gells-Manns, izmantodams īru rakstnieka Dž. Džoisa neoloģismu, kas apzīmē kaut ko nenoteiktu, mistisku). (šķirklī kvarks)
- Saīsinājums no latīņu Jesus Hominum Salvator 'Jēzus cilvēces Pestītājs'. (šķirklī IHS)
- No kāda Igaunijas novada (latīniski Ugaunia) nosaukuma (J. Endzelīns); no latinizēta cilts nosaukuma Inguaeones (O. Trubačovs u. c.). (šķirklī igauņi)
- No latīņu icon, kam pamatā grieķu eikōn 'attēls'. (šķirklī ikona)
- No grieķu eikōn 'attēls' un graphō 'rakstu'. (šķirklī ikonogrāfija)
- No krievu иконостас, kam pamatā grieķu eikōn 'attēls' un stasis 'stāvēšanas vieta'. (šķirklī ikonostass)
- Vārds ienācis 19. gs. 90. gados senākā apzīmējuma ilgošanās vietā, plašāk ieviesies ar Raiņa dzeju. (šķirklī ilgas)
- No latīņu valodas illustrare 'izskaidrot, attēlot'. (šķirklī ilustrēt)
- No latīņu ilustrator 'paskaidrotājs, attēlotājs'. (šķirklī ilustrators)
- No latīņu imperare 'pavēlēt'. (šķirklī imperatīvs)
- No vācu Impotenz, kam pamatā latīņu impotens, impotentis 'nespēcīgs'. (šķirklī impotence)
- No itāļu improvvisazione, latīņu improvisus 'neparedzēts'. (šķirklī improvizācija)
- No latīņu imperator 'pavēlnieks, karavadonis; ķeizars'. (šķirklī imperators)
- No latīņu inaugurare 'iesvētīt, iesākt'. (šķirklī inaugurācija)
- No indigo (pēc spektra zilās līnijas indigo krāsā). (šķirklī indijs)
- No latīņu indulgentia 'iecietība, žēlastība'. (šķirklī indulgence)
- No franču industrialiser 'industrializēt'. (šķirklī industrializēt)
- No latīņu infantilis 'bērnišķīgs'. (šķirklī infantils)
- No latīņu initatio 'iesvētīšana'. (šķirklī iniciācija)
- No latīņu initialis 'sākotnējs'. (šķirklī iniciālis)
- No franču incriminer 'apsūdzēt', kam pamatā latīņu crimen, criminis 'pārkāpums, noziegums'. (šķirklī inkriminēt)
- No latīņu incubatio 'perēšana'. (šķirklī inkubācija)
- No latīņu incubare 'perēt'. (šķirklī inkubators)
- No latīņu insectum 'kukainis' un caedere 'nonāvēt'. (šķirklī insekticīds)
- No latīņu inspicere 'ieskatīties, novērot'. (šķirklī inspicēt)
- No latīņu inquisitio 'izmeklēšana'. (šķirklī inkvizīcija)
- No insultus, latīņu insultare 'ielēkt'. (šķirklī insults)
- No franču intérieur 'iekšējs'. (šķirklī interjers)
- No vācu Internat, kam pamatā latīņu internus 'iekšējs'. (šķirklī internāts)
- No latīņu internus 'iekšējs'. (šķirklī internatūra)
- No latīņu internus 'iekšējs'. (šķirklī internēt)
- No latīņu internus 'iekšējs'. (šķirklī interns)
- No viduslaiku latīņu intoxicare 'saindēt'. (šķirklī intoksikācija)
- No franču intime, kam pamatā latīņu intimus 'pats dziļākais, iekšējais'. (šķirklī intīms)
- No latīņu intuitio, intueri 'vērīgi skatīties'. (šķirklī intuīcija)
- No latīņu invalidus 'nespēcīgs, vārgs'. (šķirklī invalīds)
- No vācu Investition, kam pamatā latīņu investitio 'ietērpšana, ietērps'. (šķirklī investīcija)
- No latīņu inversus 'apvērsts'. (šķirklī inverss)
- No franču yperite (pēc Beļģijas pilsētas Ipras nosaukuma, kur vācu karaspēks 1917. gadā pirmo reizi lietoja šo kaujasvielu). (šķirklī iprīts)
- No latīņu irradiare 'spīdēt, apstarot'. (šķirklī iradiācija)
- No senebreju ibhrī 'kāds no pretējā krasta, iebraucējs'. (šķirklī ivrits)
- Pēc angļu zinātnieka V. Leišmena vārda. (šķirklī leišmanijas)
- No izo- un grieķu thermē 'siltums, karstums'. (šķirklī izoterma)
- No izo- un grieķu morphē 'veids, forma'. (šķirklī izomorfs)
- No grieķu limnē 'ezers' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī limnoloģija)
- No ebreju Yiśrāʾēl. (šķirklī izraēlieši)
- Pēc angļu fiziķa Dž. Džoula (J. Joule) uzvārda. (šķirklī J)
- No portugāļu jaguar, kam pamatā Dienvidamerikas indiāņu jagwâr(a) 'gaļēdājs dzīvnieks'. (šķirklī jaguārs)
- No igauņu jandlema 'šķendēties, strīdēties'. (šķirklī jandalēt)
- No igauņu jandal 'veca deja; joks, ālēšanās, trakošana, ākstīšanās'. (šķirklī jandāls)
- No seno romiešu dievības Janusa vārda, kam bija divas sejas (viena vērsta uz pagātni, otra – uz nākotni, simbolizējot visa sākumu un beigas). (šķirklī janvāris)
- No turku yeni çeri 'jauns karaspēks'. (šķirklī janičārs)
- No vācu Johannisbeere. 17. gs. lieto formu jānbēre, bet 18. gs. jau jāņogas, Jāņu ogas. (šķirklī jāņogas)
- No angļu yuppy saīsinājums no y(oung) u(rban) p(rofessional) 'jauns pilsētas profesionālis'. (šķirklī japijs)
- No adjektīva jauns. Sākotnēji šis atvasinājums lietots ar nozīmi 'jaunība', mūsdienu nozīmes ieviešanos un nostiprināšanos veicinājis A. Kronvalds. (šķirklī jaunatne)
- No itāļu maiolica, pēc Maljorkas salas nosaukuma, no kurienes sākotnēji ieveda šos izstrādājumus. (šķirklī majolika)
- No apzīmējuma "Jaunā Latvija", ko kustības pretinieki nicīgi tai piedevēja pēc analoģijas ar Vācijas revolucionāro biedrību "Jaunā Vācija" (1834–1850). (šķirklī jaunlatvieši)
- No franču maquillage 'grims, grimēšana, krāsošana'. (šķirklī makijāža)
- No vācu Jäger 'mednieks, strēlnieks'. (šķirklī jēgers)
- No angļu yankee. Jan Kees jeb Sieru Jānis – tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas. (šķirklī jenkijs)
- No latīņu Jesus 'Jēzus'. (šķirklī jezuīti)
- No grieķu iōdēs 'violets' – pēc tā tvaiku krāsas. (šķirklī jods)
- No franču jovial, kam pamatā latīņu iovialis 'ar Jupiteru saistīts', jo pēc viduslaiku astrologu domām Jupitera zvaigznājā dzimušie ir priecīgi, omulīgi, vēlīgi, laipni. (šķirklī joviāls)
- Nosaukums pēc cilts dibinātāja Jona vārda. (šķirklī jonieši)
- No latīņu iubilacus (annus) 'jubilejas gads', kam pamatā senebreju yôvēl 'auna raga taure', ar kuru tika pasludinātas svinības. (šķirklī jubileja)
- No vācu Jugendstil, kas radās 1896. g. Minhenē no žurnāla "Jugend" nosaukuma. (šķirklī jūgendstils)
- Aizguvums no lībiešu jūont 'ieskrējiens, kustība, spars; neliels laiks, brīdis'. Plašāk ieviesies latviešu valodā 19. gs. (šķirklī jonis)
- No Romas imperatora Jūlija Cēzara vārda, kam par godu tika pārsaukts seno romiešu piektais mēnesis (kvintili). (šķirklī jūlijs)
- Minētā nozīme izveidota 20. gs. 20. gadu sākumā. (šķirklī junda)
- No seno romiešu dievietes, precēto sieviešu aizbildnes Junonas vārda. (šķirklī jūnijs)
- No vācu Jupiter(lampe), pēc Berlīnes firmas "Jupiterlicht" nosaukuma. (šķirklī jupiters)
- No vācu Junge 'zēns'. (šķirklī junga)
- No krievu кадет (saīsinājums pēc partijas nosaukuma pirmajiem burtiem). (šķirklī kadeti)
- Pēc firmas "Martini & Rossi" nosaukuma. (šķirklī martini)
- No krievu кагор, kam pamatā Francijas pilsētas Kagoras (Cahors) nosaukums. (šķirklī kagors)
- No grieķu kainos 'jauns' un zōē 'dzīvība'. (šķirklī kainozojs)
- Mūsdienu nozīme izveidojusies pēc A. Kronvalda ieteikuma. (šķirklī kaislība)
- Saistīta ar pīlēm neraksturīgo šā putna klaigāšanu (apmēram "kā-o-lit" vai "aa-aulik"). (šķirklī kākaulis)
- No grieķu kakophōnia 'slikta skanēšana'. (šķirklī kakofonija)
- No angļu callanetics, kam pamatā šīs sistēmas izstrādātājas Kalanas Pinknijas (Callan Pinckney) vārds. (šķirklī kalanētika)
- No viduslaiku latīņu calcinare 'pārvērst par kaļķi'. (šķirklī kalcinēt)
- No franču calendrer 'velmēt, gludināt'. (šķirklī kalandrēt)
- No latīņu calendae (kalendas 'mēneša pirmā diena'). (šķirklī kalendārijs)
- No angļu calico, caliceet (pēc Indijas pilsētas Kalikatas nosaukuma, kur šāds kokvilnas audums ražots). (šķirklī kalikons)
- Aizguvums no lejasvācu kāl vai vācu Kohl, minēts 17. un 18. gs. vārdnīcās. (šķirklī kālis)
- No latīņu calculatio 'rēķināšana'. (šķirklī kalkulācija)
- No latīņu calculare 'rēķināt'. (šķirklī kalkulators)
- No arābu halīfa 'pēctecis, mantinieks'. (šķirklī kalifs)
- No latīņu calculare 'rēķināt'. (šķirklī kalkulēt)
- Latīņu calor 'siltums, karstums' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī kalorimetrs)
- No franču calvados (pēc Kalvadosas departamenta Francijā, Normandijā). (šķirklī kalvadoss)
- Pēc franču teologa Ž. Kalvina (J. Calvin 1509–1564) vārda. (šķirklī kalvinisti)
- No Kamambēras (Camembert) ciema nosaukuma Francijā. (šķirklī kamambērs)
- No franču camélia, pēc jezuītu mūka G. J. Kamela (G. J. Komel, 1661–1706) vārda, kas šo augu no Japānas atveda uz Eiropu. (šķirklī kamēlija)
- No itāļu musica da camera 'istabas mūzika', ar šo nosaukumu apzīmējot laicīgo mūziku, atšķirībā no baznīcas mūzikas. (šķirklī kamermūzika)
- No latīņu camelus, grieķu kamēlos, kam pamatā senebreju gāmāl. (šķirklī kamielis)
- No grieķu kaminos 'ceplis, kausējamā krāsns'. (šķirklī kamīns)
- No franču camouflage 'maskēšanās'. (šķirklī kamuflāža)
- No polinēziešu kanaka 'cilvēks'. (šķirklī kanaks)
- No spāņu canario (pēc Kanāriju salu nosaukuma, kur ir šā putna dzimtene). (šķirklī kanārijputniņš)
- No latīņu cancer 'vēzis' un grieķu genos 'izcelsme'. (šķirklī kancerogēns)
- No personāža Kangara A. Pumpura eposā "Lāčplēsis" un Raiņa lugā "Uguns un nakts". (šķirklī kangars)
- No franču cannibalisme, kam pamatā spāņu canibal 'cilvēkēdājs'. (šķirklī kanibālisms)
- No spāņu canibal(es) (pēc K. Kolumba pārprasta Vestindijas indiāņu cilts nosaukuma). (šķirklī kanibāls)
- No latīņu cancer 'vēzis' un grieķu genos 'izcelsme'. (šķirklī kancerogēns)
- No latīņu candidatus 'baltās drēbēs tērpies' (Senajā Romā valsts amatpersonas tērpās baltā togā). (šķirklī kandidāts)
- No grieķu kanōn 'paraugs, mēraukla, norma'. (šķirklī kanons)
- Aizguvums no viduslejasvācu kopper (vācu kupfer), kam pamatā latīņu cuprum (pēc Kipras salas nosaukuma, kur senatnē ieguva daudz vara). (šķirklī kapars)
- No vācu Kapaun, kam pamatā latīņu caponem 'kastrēts gailis'. (šķirklī kapauns)
- No krievu копейка, kam pamatā копьё 'šķēps' (sākotnēji uz kapeikas bija attēlots svētais Juris ar šķēpu). (šķirklī kapeika)
- No viduslaiku latīņu capella 'baznīciņa' (sākotnēji par kapelu sauca baznīcas kori). (šķirklī kapela)
- No vācu Kapuze, kam pamatā viduslaiku latīņu cappa 'apmetnis vai mētelis ar galvassegu'. (šķirklī kapuce)
- No franču carafe, kam pamatā arābu ğarrāfa 'vēderaina pudele'. (šķirklī karafe)
- No senebreju qarā'îm 'rakstu pratēji'. (šķirklī karaīmi)
- Pēc Buhāras apgabala Karakulas oāzes nosaukuma. (šķirklī karakuls)
- No lietuviešu karãlius un baltkrievu король (pamatā 8. gs. franku valdnieka Kārļa Lielā vārds – latīņu Carolus); vārdu latviešu valodā ieviesa A. Kronvalds (vārda ķēniņš vietā). (šķirklī karalis)
- No itāļu quarantina '40 dienas' (šādu stāvēšanas laiku pirms ienākšanas Itālijas ostās senāk noteica kuģiem, lai noskaidrotu, vai nav mēra slimnieku). (šķirklī karantīna)
- No vācu Karat, itāļu carato, kam pamatā arābu valodas vārds. Cilme tiek saistīta ar Vidusjūras apgabalā augošās ceretonijas [Ceratonia] pākšu sēklām, kas ilgi saglabā savu svaru un senatnē lietotas par atsvariem. (šķirklī karāts)
- No vācu Menthol, kam pamatā latīņu menth (a) 'mētra' un ol(eum) 'eļļa'. (šķirklī mentols)
- No franču carbonnade 'uz oglēm cepta gaļa'. (šķirklī karbonāde)
- No itāliešu caricare 'pārspīlēt'. (šķirklī kariķēt)
- No grieķu kardia 'sirds' un sklēros 'ciets, stingrs'. (šķirklī kardioskleroze)
- Pēc Karmela kalna (latīņu Monte Carmelo) nosaukuma. (šķirklī karmelīti)
- No vācu Karnies, kam pamatā grieķu korōnis 'noslēgums'. (šķirklī karnīze)
- No vācu Karst (pēc Karsta plato Slovēnijā). (šķirklī karsts)
- No vācu Kartothek (Karte un grieķu thēkē 'glabātava'). (šķirklī kartotēka)
- No grieķu katalēpsis 'saķeršana, sagrābšana'. (šķirklī katalepsija)
- No franču cascadeur, cascade 'savā starpā saistīt akrobātiski lēcieni'. (šķirklī kaskadieris)
- No viduslejasvācu kaste 'noliktava, lāde'. Latviešu valodā vārds sākotnēji lietots ar nozīmi 'cietums'. (šķirklī kaste)
- Pēc Indijas pavalsts Kašmiras nosaukuma. (šķirklī kašmirs)
- No grieķu katabolē 'sagraušana'. (šķirklī katabolisms)
- No vācu Katalysator, kam pamatā grieķu katalysis un latīņu izskaņa -ator (apzīmē darbības veicēju). (šķirklī katalizators)
- No grieķu katarrhaktēs 'ūdenskritums'. (šķirklī katarakta)
- No krievu каторга, kam pamatā jaungrieķu katergon 'galēra'. (šķirklī katorga)
- No franču catarrhe, kam pamatā grieķu katarrhous 'tecēšana, sūce'. (šķirklī katars)
- No grieķu kathedra 'krēsls, sols'. (šķirklī katedra)
- No vācu Kathedrale, kam pamatā latīņu cathedralis aedes 'ēka, kur atrodas (bīskapa) sēdeklis'. (šķirklī katedrāle)
- No vācu Kategorie, kam pamatā grieķu katēgoria 'izteikums; kategorija'. (šķirklī kategorija)
- No latīņu catechismus, grieķu katēchēsis 'pamācība' (katēchein 'mācīt'). (šķirklī katehisms)
- No grieķu kathetos 'svērtenis'. (šķirklī katete)
- No grieķu kathetēr 'zonde'. (šķirklī katetrs)
- No latīņu mycelium (grieķu mykēs 'sēne'). (šķirklī micēlijs)
- No grieķu katholikos 'vispārējs'. (šķirklī katolicisms)
- No grieķu katholikos 'vispārējs'. (šķirklī katolikoss)
- No grieķu katēchētēs. (šķirklī katehēts)
- No franču causatif, kam pamatā latīņu causa 'cēlonis'. (šķirklī kauzatīvs)
- Apvidvārdu kautrēties literārajā valodā ieviesis A. Kronvalds. (šķirklī kautrēties)
- No latīņu causalis 'cēlonības' (causa 'cēlonis'). (šķirklī kauzalitāte)
- No japāņu valodas vārda, kas nozīmē 'zobena ceļš'. (šķirklī kendo)
- Pēc Velsas latīniskā nosaukuma Cambria. (šķirklī kembrijs)
- No angļu cybernetics, kam pamatā grieķu kybernētēs 'stūresvīrs, vadītājs'. (šķirklī kibernētika)
- No ivrita qibbūs 'sapulcēšanās'. (šķirklī kibucs)
- No japāņu kimono 'tērps'. (šķirklī kimono)
- No grieķu kinēma (kinēmatos) 'kustība'. (šķirklī kinemātika)
- No franču cinematographie, kam pamatā grieķu kinēma, kinēmatos 'kustība' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kinematogrāfija)
- No franču cinematographe, kam pamatā grieķu kinēma, kinēmatos 'kustība' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kinematogrāfs)
- No grieķu kinēsis 'kustība' un skopein 'skatīties'. (šķirklī kineskops)
- No grieķu kinētikos 'ar kustību saistīts'. (šķirklī kinētika)
- No grieķu kinēsis 'kustība'. (šķirklī kinēzika)
- No grieķu kyōn, kynos 'suns' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī kinoloģija)
- No grieķu kinēsis 'kustība'. (šķirklī kinetoze)
- Pēc franču zinātnieku Pjēra Kirī un Marijas Sklodovskas-Kirī (Curie) vārda. (šķirklī kirī)
- No krievu кирилица, kam pamatā šā alfabēta izveidotāja Kirila vārds. (šķirklī kirilica)
- No grieķu mystērion, mystēria 'noslēpums'. (šķirklī mistērija)
- Vārdu ieviesa laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1873. g.) agrākā apzīmējuma klātbūšana vietā. (šķirklī klātbūtne)
- No latīņu claustrum 'glabātava; slēgta vieta' un fobija (grieķu phobos 'bailes'). (šķirklī klaustrofobija)
- No latīņu clausula 'noslēgums'. (šķirklī klauzula)
- No vācu Klaviatur, kam pamatā latīņu clavis 'atslēga'. (šķirklī klaviatūra)
- No latīņu clavichordium (latīņu clavis 'atslēga' un grieķu chordē 'stīga'). (šķirklī klavihords)
- No grieķu kleistos 'ieslēgts' un gamos 'laulība'. (šķirklī kleistogāmija)
- No latīņu clericus, grieķu klērikos 'ar garīdzniecību saistīts'. (šķirklī klēriķis)
- No latīņu clerus, grieķu klēros 'loze' (kristīgos garīdzniekus sākotnēji izraudzījās ar lozēšanu). (šķirklī klērs)
- No vācu Kleid 'apģērbs, kleita'. (šķirklī kleita)
- No franču clinique, kam pamatā grieķu klinikē (technē) 'guļoša slimnieka kopšana, ārstēšana'. (šķirklī klīnika)
- No latīņu clinicus, grieķu klinikos, kam pamatā grieķu klinē 'gulta'. (šķirklī klīnisks)
- No vācu Kloster, kam pamatā latīņu claustrum 'slēgta telpa' vai clōstrum 'atslēga'. (šķirklī klosteris)
- No latīņu coagulatio 'sarecēšana, sacietēšana'. (šķirklī koagulācija)
- No vācu knausern 'pārspīlēti taupīt, skopoties'. (šķirklī knauzerēties)
- No franču coexsistence, kam pamatā latīņu coexsistere 'pastāvēt līdzās'. (šķirklī koeksistence)
- No franču mousseline, itāļu musalino, pēc Mosulas pilsētas nosaukuma, kur šis audums pirmoreiz austs. (šķirklī muslīns)
- No franču collage 'uzlīmēšana'. (šķirklī kolāža)
- No latīņu collector 'savācējs'. (šķirklī kolektors)
- No grieķu kōlikē (nosos) 'zarnu slimība, sāpes zarnās'. (šķirklī kolikas)
- No vācu Kollodium, kam pamatā grieķu kollōdēs 'lipīgs'. (šķirklī kolodijs)
- No latīņu colophonia, kam pamatā grieķu Kolophōnia (rhētinē) 'Kolofonijas sveķi' (pēc grieķu pilsētas Kolofānas nosaukuma). (šķirklī kolofonijs)
- No itāļu commando 'pavēle', kam pamatā latīņu commandare 'uzticēt, uzdot'. (šķirklī komanda)
- No latīņu comoedia, grieķu kōmōidia (kōmos 'jautra drūzma, dzīres' un ōidē 'dziesma'). (šķirklī komēdija)
- No grieķu komētēs (astēr) 'astaina zvaigzne'. (šķirklī komēta)
- No angļu comics (comic strips 'komiskās strēmeles'). (šķirklī komikss)
- No angļu committee, kam pamatā latīņu committere 'nodot rīcībā, uzticēt'. (šķirklī komiteja)
- No latīņu comicus, grieķu kōmikos 'jautrs, smieklīgs' (kōmos 'jautrs gājiens maskās Dionīsa svētkos'). (šķirklī komisks)
- No latīņu committens (committentis) 'uzticētājs'. (šķirklī komitents)
- No vācu Kompaß, kam pamatā itāļu compasso 'cirkulis' (compassare 'mērīt soļiem'). (šķirklī kompass)
- No angļu computer, kam pamatā latīņu computare 'skaitīt, rēķināt'. (šķirklī kompjūters)
- No latīņu competens (competentis) 'pienācīgs, spējīgs'. (šķirklī kompetents)
- No latīņu compositio 'sastādīšana, sacerēšana; salikums'. (šķirklī kompozīcija)
- No krievu компромат, saīsinājums no (компро)митирующие (мат)ериалы 'kompromitējoši materiāli'. (šķirklī kompromats)
- No latīņu conceptus 'doma, jēdziens'. (šķirklī konceptuālisms)
- No vācu Kondensator, kam pamatā latīņu condensare 'sablīvēt'. (šķirklī kondensators)
- No vācu Kondensor, kam pamatā latīņu condensare 'sablīvēt'. (šķirklī kondensors)
- No latīņu conglomeratus 'savelts, sablīvēts'. (šķirklī konglomerāts)
- No angļu conductivity 'elektrovadītspēja'. (šķirklī konduktivitāte)
- No franču cognac, kam pamatā Francijas pilsētas Konjakas nosaukums, kuras apkārtnē šis dzēriens sākotnēji tika gatavots. (šķirklī konjaks)
- No latīņu (membrana) conjunctiva 'savienojoša plēve'. (šķirklī konjunktīva)
- No latīņu conclave 'aizslēdzama telpa'. (šķirklī konklāvs)
- No latīņu concordatum (concordare 'būt vienprātīgiem, saskanēt'). (šķirklī konkordāts)
- No latīņu concubina (concubare 'gulēt klāt'). (šķirklī konkubīne)
- No vācu Konkurrent, kam pamatā latīņu concurrere 'skriet kopā uz vienu mērķi'. (šķirklī konkurents)
- No vācu Konkurrenz, kam pamatā latīņu concurrentia (concurrere 'kopā skriet uz vienu mērķi'). (šķirklī konkurence)
- No angļu, franču connotation, kam pamatā viduslaiku latīņu connotare 'papildus apzīmēt'. (šķirklī konotācija)
- No latīņu conspiratio 'saskaņa, vienprātība; sazvērestība'. (šķirklī konspirācija)
- No angļu constable, franču connetable, kas cēlies no latīņu comes stabulis 'kūts, staļļa pārzinis'. (šķirklī konstebls)
- No latīņu conspirator 'sazvērnieks'. (šķirklī konspirators)
- No latīņu constructor (construere 'būvēt, celt'). (šķirklī konstruktors)
- No latīņu contemplatio 'vērošana'. (šķirklī kontemplācija)
- No itāļu contrabbando, kam pamatā latīņu contra bandum 'pretēji aizliegumam'. (šķirklī kontrabanda)
- No latīņu contrahens (contrahentis) 'līgumslēdzēja puse'. (šķirklī kontrahents)
- No franču contre-force 'pretspēks'. (šķirklī kontrforss)
- No latīņu conventus 'sapulce, sanāksme' (convenire 'sanākt kopā, sapulcēties'). (šķirklī konvents)
- No latīņu convergere 'savstarpēji tuvoties, tiekties'. (šķirklī konverģence)
- No latīņu conversio (convertere 'pārvērst, apgriezt'). (šķirklī konversija)
- No angļu converter, kam pamatā latīņu convertere 'pārvērst, mainīt'. (šķirklī konverters)
- No latīņu convertere 'mainīt, pārvērst'. (šķirklī konvertēt)
- No latīņu convert(ere) 'pārvērst, mainīt' un planum 'plakne'. (šķirklī konvertoplāns)
- No franču Copte, arābu al-qobt, al-qibt, kam pamatā grieķu Aigyptios 'ēģiptietis'. (šķirklī kopti)
- No vācu Korrespondenz, franču correspondance, kam pamatā latīņu correspondere 'atbildēt, ziņot'. (šķirklī korespondence)
- No latīņu corrosio 'saēšana, sagraušana'. (šķirklī korozija)
- No spāņu corrida 'skrējiens, skriešana'. (šķirklī korrida)
- No itāļu corso 'skrējiens, gājiens'. (šķirklī korso)
- No franču cosmétique, kam pamatā grieķu kosmētikē (technē) 'izrotāšanas māksla'. (šķirklī kosmētika)
- No kosmoss un grieķu nautikē 'kuģu vadīšana'. (šķirklī kosmonautika)
- Pamazināmā forma no kortelis, kam pamatā lejasvācu quartēr vai vācu Quartel. (šķirklī kortelītis)
- No grieķu kosmopolitēs 'pasaules pilsonis'. (šķirklī kosmopolīts)
- No franču costume 'tērps'. (šķirklī kostīms)
- No ivrita kāšēr 'tīrs, pareizs'. (šķirklī košers)
- No holandiešu kraan vai augšvācu krane (Kranich 'dzērve'). (šķirklī krāns)
- No grieķu kratēr 'trauks vīna sajaukšanai ar ūdeni'. (šķirklī krāteris)
- No franču créosote, kam pamatā grieķu creas 'miesa' un sōtēr 'saglabātājs'. (šķirklī kreozots)
- No latīņu crepitatio 'čirkstēšana'. (šķirklī krepitācija)
- No šā valdnieka Krēza (grieķu Kroisos) vārda. (šķirklī Krēzs)
- Saīsinājums no (n)eidentificēts (l)idojošais (o)bjekts, kas tulkots no angļu Unidentified Flying Object (UFO). (šķirklī NLO)
- No grieķu kryos 'aukstums, sals' un therapeia 'rūpes, kopšana, ārstēšana'. (šķirklī krioterapija)
- No latīņu crypta, grieķu kryptē 'segta eja'. (šķirklī kripta)
- No grieķu kryptos 'slepens, apslēpts' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kriptogrāfija)
- No grieķu kryptos 'slepens, apslēpts' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī kriptogramma)
- No grieķu kryptos 'slepens, apslēpts' (kryptein 'apslēpt'). (šķirklī kriptons)
- No grieķu krystallos 'ledus, kalnu kristāli' un grieķu optikē (technē) 'redzēšanas (māksla)'. (šķirklī kristāloptika)
- No grieķu christianos 'kristietis, Kristus piekritējs'. (šķirklī kristiānisms)
- No grieķu christianos 'kristietis, Kristus piekritējs'. (šķirklī kristietība)
- No grieķu kritērion. (šķirklī kritērijs)
- No vācu Kritizismus, kam pamatā latīņu critica, grieķu kritikē 'māksla spriest, vērtēt'. (šķirklī kriticisms)
- No grieķu christianos 'kristietis, Kristus piekritējs'. (šķirklī kristietis)
- No krievu кривичи. Pēc J. Endzelīna domām, no šā vārda latviešu valodā cēlies tautas nosaukums krievi. (šķirklī kriviči)
- No vācu Krise, kam pamatā grieķu krisis 'lēmums, spriedums; izšķirošs iznākums'. (šķirklī krīze)
- No grieķu kritikos 'kritisks vērtējums'. (šķirklī kritiķis)
- No vācu kritisch, kam pamatā grieķu kritikos 'ar izšķirīgu vērtējumu saistīts'. (šķirklī kritisks)
- No angļu cross, kas ir saīsinājums no country race 'sacensība šķēršļotā apvidū'. (šķirklī kross)
- No grieķu xēros 'sauss' un phyton 'augs'. (šķirklī kserofīts)
- No angļu xerography, kam pamatā grieķu xēros 'sauss' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kserogrāfija)
- No angļu Xerox (tirdzniecības nosaukums), kam pamatā grieķu xēros 'sauss'. (šķirklī kserokss)
- No grieķu xylon '(nozāģēts) koks' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī ksilofons)
- No grieķu xylon '(nozāģēts) koks' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī ksilogrāfija)
- Aizguvums no vācu Kutscher (Kutsche 'rati cilvēku pārvadāšanai'). (šķirklī kučieris)
- Vārds kūdra no izloksnēm literārajā valodā ieviesies tikai 20. gs. sākumā (K. Karulis). (šķirklī kūdra)
- Aizguvums no ģermāņu valodām, iespējams, viduslejasvācu kogge. (šķirklī kuģis)
- 17. gs. avoti rāda, ka sākotnēji kukulis bija apaļas formas maize pretstatā klaipam. 18. gs. vidū vārds kukulis ieguva jaunu nozīmi 'ciemos nesama dāvana'. No šās nozīmes vēlāk izveidojās trešā nozīme 'dāvana amatvīra ietekmēšanai'. (K. Karulis). (šķirklī kukulis)
- Pēc franču fiziķa Šarla Ogistēna Kulona (Coulomb) vārda. (šķirklī kulons)
- No krievu культурология, kam pamatā kultūra un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī kulturoloģija)
- No vācu Kulturträger 'kultūras nesējs'. (šķirklī kultūrtrēģerisms)
- No franču commode 'ērts'. (šķirklī kumode)
- No latīņu cumulare 'kraut kaudzē; vairot'. (šķirklī kumulatīvs)
- No vācu Kurort (Kur 'ārstēšana' un Ort 'vieta'). (šķirklī kūrorts)
- No latīņu quattuor 'četri' un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī kvadrofonija)
- No franču quintessence, kam pamatā viduslaiku latīņu quinta essentia 'piektā būtība' (antīkajā filozofijā piektais elements bija ēters – blakus četriem zemes elementiem – ūdenim, zemei, ugunij, gaisam). (šķirklī kvintesence)
- No vācu Kaiser, kam pamatā latīņu caesar 'cēzars'. (šķirklī ķeizars)
- No viduslejasvācu konink, vācu König 'karalis, ķēniņš'. (šķirklī ķēniņš)
- Pēc Labradoras pussalas Ziemeļamerikā. (šķirklī labradors)
- Apvidvārdu laimēt daiļliteratūrā 20. gs. 20. gados ieviesis J. Janševskis. J. Endzelīns ieteica šo vārdu lietot aizguvuma vinnēt (viduslejasvācu winnen) vietā. (šķirklī laimēt)
- No grieķu lakōnismos (lakōnizein 'izturēties kā spartietim'). (šķirklī lakonisms)
- Pēc vācu fiziķa J. Lamberta (Johann H. Lambert) vārda. (šķirklī lamberts)
- Pēc 19. gs. čehu ārsta V. Lambla (Vilem D. Lambl) vārda. (šķirklī lamblija)
- No vācu Lanzette, kam pamatā latīņu lancea 'šķēps'. (šķirklī lancete)
- No franču languette 'mēlīte'. (šķirklī langets)
- No grieķu laparē 'vēders' un tomē 'griezums'. (šķirklī laparotomija)
- No grieķu laparē 'vēders' un skopein 'skatīties'. (šķirklī laparoskops)
- No latīņu lapidarius 'no akmens; akmensgriezējs'. (šķirklī lapidārs)
- No latīņu la(n)terna, kam pamatā grieķu lamptēr 'gaismeklis, laterna' un lampein 'spīdēt'. (šķirklī laterna)
- No latīņu latens (latentis) 'apslēpts, neredzams'. (šķirklī latents)
- No angļu abreviatūras laser (light amplification by stimulated emission of radiation – gaismas pastiprināšana ar inducēto starojumu). (šķirklī lāzers)
- No latīņu legatus 'sūtnis' (legatum 'testamentārs novēlējums'). (šķirklī legāts)
- No vācu legieren 'sakausēt', kam pamatā latīņu ligare 'saistīt'. (šķirklī leģēt)
- No grieķu émplastron '(ārstnieciskā nolūkā) uzziestais, uzsmērētais'. (šķirklī leikoplasts)
- Pamatā apvidvārds leitis, kas ir senāka forma nekā lietuvietis. J. Endzelīns šo vārdu ieteicis lietot literārajā valodā bez stilistiskiem ierobežojumiem, kā, piemēram, folklorā, tomēr mūsdienās tam ir nedaudz nievājoša stilistiski ekspresīva nokrāsa. (šķirklī leiši)
- No lejasvācu leiman, vācu Leihemann 'lēņa vīrs'. (šķirklī leimanis)
- No angļu lunch, sākotnēji 'kumoss, drupata'. (šķirklī lenčs)
- No grieķu lexikos 'ar vārdu saistīts' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī leksikoloģija)
- No norvēģu lemming. (šķirklī lemings)
- No latīņu lemures 'mirušo dvēseles'. (šķirklī lemurs)
- No grieķu lēmma. (šķirklī lemma)
- Aizguvums no lietuviešu valodas vai apvidvārds, kuru A. Kronvalds ieteica lietot (gan formā leņķe) attiecīgā ģeometriskā jēdziena izteikšanai. (šķirklī leņķis)
- No latīņu letalis 'nāvējošs'. (šķirklī letalitāte)
- No latīņu liberālis (liber 'brīvs (cilvēks)'). (šķirklī liberālis)
- No senebreju īpašvārda Lēwī 'Lēvijs'. (šķirklī levīts)
- No latīņu onanismus (pēc Bībelē minētā īpašvārda Onāns). (šķirklī onānisms)
- No latīņu Lyceum, grieķu Lykeion 'Likejs' (vieta Atēnu tuvumā pie Apollona tempļa, kur mācīja Aristotelis). (šķirklī licejs)
- Atvasinājums no liekt. Mehānikas termina nozīmē fiksēts 1922. gada "Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcā". (šķirklī liece)
- Atvasinājums no liegt. J. Alunāns šo vārdu ieteica literārajā valodā ar nozīmi 'aizliegta, saudzējama vieta mežā'. Mūsdienu nozīme – no 20. gs. 60. gadiem. (šķirklī liegums)
- No vācu Lichenologie, kam pamatā grieķu leichēn 'ķērpis' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī lihenoloģija)
- No angļu lilliputian (pēc Dž. Svifta romāna "Gulivera ceļojumi" aprakstītās iedomātās zemes Liliputijas iedzīvotājiem – maziem cilvēciņiem). (šķirklī liliputs)
- No krievu лиман, kam pamatā grieķu limēn 'osta, jūras līcis'. (šķirklī limāns)
- No franču limousine (pēc Francijas provinces Limuzēnas (Limousin) nosaukuma). (šķirklī limuzīns)
- No angļu lynch (law) (pēc kapteiņa V. Linča, kas 18. gs. Virdžīnijas pavalstī vadīja šādu tiesu). (šķirklī linča)
- No franču lunette 'mēnestiņš'. (šķirklī linete)
- No grieķu litotēs 'vienkāršība'. (šķirklī litota)
- No flāmu botāniķa Matiasa de Lobēla (M. de Lobel, 1538–1616) latinizētā vārda Lobelius. (šķirklī lobēlija)
- No grieķu logikē (technē). (šķirklī loģika)
- No latīņu localis 'vietējs'. (šķirklī lokālisms)
- No latīņu localis 'vietējs' un patriotisks. (šķirklī lokālpatriotisks)
- No latīņu localis 'vietējs'. (šķirklī lokāls)
- Pēc amerikāņu fiziķa E. Lorensa (Ernest Lawrence, 1901–1958) vārda. (šķirklī lourensijs)
- No latīņu Lucifer 'gaismas nesējs', no lux (lucis) 'gaisma' un ferre 'nest'. (šķirklī Lucifers)
- No latīņu lux 'gaisma' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī luksmetrs)
- No latīņu lux 'gaisma' un grieķu phoros 'nesējs'. (šķirklī luksofors)
- No vācu Luxus 'greznība, greznums', kam pamatā latīņu luxus 'greznums, izšķērdība, izvirtība'. (šķirklī luksuss)
- No vācu Lunapark (atpūtas un izklaides vietas nosaukums Berlīnē). (šķirklī lunaparks)
- No latīņu luna 'mēness' un mobilis 'kustīgs'. (šķirklī lunomobilis)
- No latīņu lunaticus 'mēnessēdzīgs'. (šķirklī lunātisms)
- No baltvācu lūren 'uzmanīgi raudzīties viegli piemiegtām acīm', vai vācu lauern 'glūnēt'. (šķirklī lūrēt)
- Pēc vācu teologa Mārtiņa Lutera (Martin Luther, 1483–1546) vārda. (šķirklī luterisms)
- No senebreju mazah 'neraudzēts plācenis'. (šķirklī maca)
- No latīņu maceratio 'izmiekšķēšana'. (šķirklī macerācija)
- Pēc Portugālei piederošo Madeiras salu nosaukuma. (šķirklī madeira)
- No vācu Magnet, kam pamatā grieķu Magnētēs lithos 'akmens no Magnēzijas'. (šķirklī magnēts)
- Pēc franču botāniķa P. Manjola (Pierre Magnol 1638–1715) vārda. (šķirklī magnolija)
- No sanskrita mahātman (mahā 'liels' un ātman 'dvēsele'). (šķirklī mahatma)
- No latīņu machinatio 'viltība, viltus; veikls paņēmiens'. (šķirklī mahinācija)
- Pēc amerikāņu dārznieka B. Makmahona (Bernard McMahon 1775–1816) vārda. (šķirklī mahonija)
- J. Alunāna jaunvārds ar nozīmi 'maizes cepējs un pārdevējs'. (šķirklī maiznieks)
- Iespējams, no ēģiptiešu ierēdņa Maho Bei vārda (ap 1820. g.). (šķirklī mako)
- Pēc politiskā darbinieka Nikolo Makjavelli (Niccolo Machiavelli, 1469–1527) uzvārda. (šķirklī makjavellisms)
- Pēc brāļu Makdonaldu vārda, kuriem piederēja ātrās ēdināšanas iestāde Kalifornijā, no kuras tika aizgūta ideja par ātrās ēdināšanas uzņēmumiem. (šķirklī makdonalds)
- No lībiešu maks vai igauņu maks (K. Karulis). Latviešu valodā vārds minēts jau 17. gs. – G. Manceļa vārdnīcā. (šķirklī maksa)
- No šā ložmetēja radītāja – amerikāņu izcelsmes britu izgudrotāja Hairama Stīvensa Maksima (Hiram Stevens Maxim 1840–1916) vārda. (šķirklī maksims)
- No grieķu makros un phagein 'ēst'. (šķirklī makrofāgi)
- No grieķu malachē 'malva', jo malahīta krāsa ir līdzīga malvas lapu krāsai. (šķirklī malahīts)
- Kalks no latīņu ignis fatuus. Nosaukums cēlies senu ticējumu dēļ, ka maldugunis klejo no vienas vietas uz otru, maldinādamas vēlus gājējus. Tomēr īstenībā malduguns nepārvietojas. Klejošanas iespaids varēja rasties tādēļ, ka vienā vietā liesmiņa izdziest, bet tūlīt iedegas jauna. (šķirklī malduguns)
- Aizguvums no viduslejasvācu māltīt 'noteikts ēšanas laiks'. (šķirklī maltīte)
- No angļu Malthusianism, pēc angļu ekonomista T. R. Maltusa (T. R. Malthus, 1766–1834) vārda. (šķirklī maltusisms)
- No franču mandarine (nosaukuma pamatā, iespējams, ir mandarīnu [2] apģērba krāsas līdzība ar šo augļu krāsu). (šķirklī mandarīns)
- No portugāļu mandarim, kam pamatā sanskrita mantrin 'padomdevējs'. (šķirklī mandarīns)
- No vācu Mandel, kam pamatā latīņu amygdala, grieķu amygdalē 'mandele'. (šķirklī mandele)
- No franču mannequin, holandiešu manekin 'cilvēciņš'. (šķirklī manekens)
- No Č. Aitmatova romāna "Un garāka par mūžu diena ilgst...", kurā aprakstīta kirgīzu leģenda par mankurtu – cilvēku, kuram vardarbīgā veidā atņemta atmiņa un līdz ar to viņa cilvēciskā būtība. (šķirklī mankurts)
- No franču manomètre, kam pamatā grieķu manos 'retināts' un metron 'mērs'. (šķirklī manometrs)
- No franču mansarde, pēc arhitekta F. Mansāra (F. Mansart, 1598–1666) vārda. (šķirklī mansards)
- No grieķu mantion 'apmetnis, mētelis'. (šķirklī mantija)
- No sanskrita mantra 'domāšanas līdzeklis' (man 'prāts' un tra 'atbrīvot, vērst uz kaut ko'). (šķirklī mantra)
- Pēc franču ārsta Šarla Mantū (Charles Mantoux 1877–1947) vārda. (šķirklī mantū)
- Pēc Ķīnas Komunistiskās partijas vadītāja Mao Dzeduna (1893–1976) vārda. (šķirklī maoisms)
- No vietvārda Maratona Grieķijā, kur 490. g. p. m. ē. grieķi uzvarēja persiešus un nosūtīja uz Atēnām ziņnesi, kas visu ceļu noskrēja un paziņoja par uzvaru. (šķirklī maratons)
- No franču margarine, kam pamatā grieķu margaron 'pērle'. (šķirklī margarīns)
- No franču marionnette, kam pamatā īpašvārds Marion, Marie 'Marija' (sākotnēji – Jaunavas Marijas tēls viduslaiku leļļu teātra izrādē). (šķirklī marionete)
- No franču marabout, kam pamatā arābu murābit 'svētais cilvēks', jo šis putns tika uzskatīts par svētu. (šķirklī marabu)
- No latīņu mensis Martius 'dieva Marsa mēnesis'. (šķirklī marts)
- No šīs teorijas pamatlicēja K. Marksa (Karl Marx 1818–1883) uzvārda. (šķirklī marksisms)
- No franču marquer 'atzīmēt'. (šķirklī marķēt)
- No franču Marseillaise, kam pamatā Marseļas (pilsēta Francijas dienvidos) nosaukums. (šķirklī Marseljēza)
- No franču metalurga P. Martēna (P. Martin 1824–1915) uzvārda. (šķirklī martenkrāsns)
- No krievu мастика, kam pamatā grieķu mastichē 'sveķi'. (šķirklī mastika)
- No grieķu mathēmatikē (mathēma 'mācība'). (šķirklī matemātika)
- Pēc vācu izgudrotāju brāļu Paula un Vilhelma Mauzeru vārda. (šķirklī mauzeris)
- No latīņu mausoleum, kam pamatā grieķu Mausōleion, tā sauca Kārijas valdnieka Mausola kapenes, kas celtas 4. gs. p. m. ē. (šķirklī mauzolejs)
- No angļu maser, saīsinājums no microwave amplification by the stimulated emission of radiation 'mikroviļņu pastiprināšana ar inducēto starojumu'. (šķirklī māzers)
- Pēc austriešu romānista L. fon Zahera–Mazoha (1835–1895) vārda, kurš šo anomāliju aprakstīja. (šķirklī mazohisms)
- Pēc līkumotās Meandras (tagad Lielās Menderesas) upes nosaukuma Mazāzijā. (šķirklī meandrs)
- No franču médaille, itāļu medaglia, kam pamatā viduslaiku latīņu medalia 'pusdenārija monēta'. (šķirklī medaļa)
- No latīņu mediana 'vidējā'. (šķirklī mediāna)
- Iespējams, aizguvums no lietuviešu mėgìnti (J. Endzelīns, A. Sabaļausks). Vārds minēts 18. gs. vārdnīcās, plašāk ieviesies 19. gs., latviešu literārajai valodai to ieteicis A. Kronvalds (1869). (šķirklī mēģināt)
- No angļu megaphone, kam pamatā grieķu megas 'liels' un grieķu phōnē 'skaņa; balss'. (šķirklī megafons)
- No grieķu megas (megalou) 'liels' un polis 'pilsēta'. (šķirklī megapole)
- No vācu Mechanik, kam pamatā latīņu mechanika, grieķu mēchanikē (technē) (mēchanē 'darbarīks, ierīce'). (šķirklī mehānika)
- No jaunlatīņu mechanismus (grieķu mechanē 'darbarīks, ierīce'). (šķirklī mehānisms)
- No viduslejasvācu meige 'maija koks; zaļš koka zars (maija svētkos)'. (šķirklī meija)
- No latīņu, grieķu melancholia (grieķu melas, melanos 'melns' un cholē 'žults'). (šķirklī melanholija)
- No vācu Melchior, kam pamatā franču maillechort, pēc franču izgudrotāju Maijo (Maillot) un Šorjē (Chorier) vārda. (šķirklī melhiors)
- No latīņu melodia, grieķu melōidia (melos 'dziesma' un ōidē 'dziedāšana'). (šķirklī melodija)
- No grieķu Melpomenē. (šķirklī Melpomene)
- No vācu Mendelismus, pēc austriešu dabaszinātnieka Gregora Johana Mendeļa (G. J. Mendel 1822–1884) uzvārda. (šķirklī mendelisms)
- No grieķu mēninx (mēningos) 'smadzeņu plēve'. (šķirklī meningīts)
- No grieķu mēniskos 'mēness sirpis, pusmēness'. (šķirklī menisks)
- Pēc tās dibinātāja, holandieša Menno Simonsa (Menno Simons) vārda. (šķirklī menonīti)
- No latīņu menopausis, grieķu mēn (mēnos) 'mēnesis' un pausis 'pārtraukums'. (šķirklī menopauze)
- No latīņu menstruus 'ikmēneša'. (šķirklī menstruācija)
- No grieķu Mentor (Odiseja dēla Tēlemaha audzinātājs Homēra poēmā "Odiseja"). (šķirklī mentors)
- No latīņu mensura 'mērs'. (šķirklī menzūra)
- Pēc angļu izgudrotāja Dž. Mersera (John Mercer, 1791–1866) vārda. (šķirklī merserizēt)
- No vācu Messe, kam pamatā latīņu missa (sākotnēji šādi gadatirgi tika rīkoti saistībā ar lieliem baznīcas svētkiem). (šķirklī mese)
- No grieķu metabolē 'pārvēršanās, pārmaiņa'. (šķirklī metabolisms)
- No latīņu metaphysica, kam pamatā grieķu meta ta physika 'aiz fizikas'. Nosaukums radās nejauši, Aristoteļa darbu apkopojumā filozofiskos apcerējumus ievietojot nodaļā aiz traktātiem par fiziku. (šķirklī metafizika)
- No grieķu metamorphōsis 'pārvēršanās, pārveidošanās'. (šķirklī metamorfoze)
- No grieķu methodikē. (šķirklī metodika)
- No grieķu metōnymia 'pārdēvēšana'. (šķirklī metonīmija)
- No grieķu metrikē '(pantu) mērīšanas māksla' (metron 'mērs'). (šķirklī metrika)
- No grieķu metron 'mērs' un loģija. (šķirklī metroloģija)
- No grieķu metron 'mērs' un nomos 'sadalījums'. (šķirklī metronoms)
- No grieķu metropolis (mētēr 'māte' un polis 'pilsēta'). (šķirklī metropole)
- No grieķu mētropolitēs. (šķirklī metropolīts)
- No grieķu metron 'mērs'. (šķirklī metrs)
- No grieķu methodos 'pētīšanas ceļš'. (šķirklī metode)
- No grieķu mesos 'vidējais' un sphaira 'lode'. (šķirklī mezosfēra)
- No grieķu mesos 'vidējais' un zoē 'dzīvība'. (šķirklī mezozojs)
- Pēc I. Mičurina (1855–1935) vārda. (šķirklī mičurinietis)
- No grieķu mykēs 'sēne' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī mikoloģija)
- No grieķu mykēs 'sēne'. (šķirklī mikoze)
- No mikro- un grieķu phonē 'skaņa'. (šķirklī mikrofons)
- No grieķu mikros 'mazs' un phagos 'ēdājs'. (šķirklī mikrofāgi)
- No mikro- un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī mikrometrs)
- No franču milady, kam pamatā angļu my lady 'mana lēdija'. (šķirklī milēdija)
- Vārds mīla pirmo reizi iespiestajā literatūrā minēts izdevumā "Latviešu Ārste" (1768. g.), literārajā valodā šo vārdu ieviesa Rainis. (šķirklī mīla)
- No latīņu militia 'karadienests, karaspēks'. (šķirklī milicija)
- No franču militariser 'militarizēt'. (šķirklī militarizēt)
- No itāļu miniatura, kam pamatā latīņu minium 'cinobrs, mīnijs', ar kuru senatnē izkrāsoja sākumburtus rokraksta grāmatās. (šķirklī miniatūra)
- No angļu pesticide, kam pamatā latīņu pestis 'epidēmija, sērga' un caedo 'nonāvēju'. (šķirklī pesticīds)
- No vācu Mist 'mēsli' un kaste. (šķirklī miskaste)
- No vācu Mystizismus, kam pamatā latīņu mysticus, grieķu mystikos 'noslēpumains'. (šķirklī misticisms)
- No grieķu mystikos 'ar mistēriju saistīts, noslēpumains'. (šķirklī mistika)
- No angļu meeting (to meet 'satikties, sapulcēties'). (šķirklī mītiņš)
- No grieķu mystikos 'ar mistēriju saistīts, noslēpumains'. (šķirklī mistisks)
- No grieķu misanthrōpia (misein 'neieredzēt' un anthrōpos 'cilvēks'). (šķirklī mizantropija)
- No franču modèle, itāļu modella, kam pamatā latīņu modulus 'mērs, paraugs'. (šķirklī modelis)
- No latīņu modificare 'noteikt pareizu mēru'. (šķirklī modificēt)
- No latīņu modulatio 'ritmiskums, vienmērīgums'. (šķirklī modulācija)
- No latīņu modulare 'regulēt'. (šķirklī modulēt)
- No latīņu modulus 'mērs'. (šķirklī modulis)
- No persiešu, arābu muģāhid 'tas, kas cīnās svētajā karā'. (šķirklī modžaheds)
- Pēc Sarkanās jūras ostas Mokas nosaukuma. (šķirklī moka)
- No angļu monitoring 'uzmanīšana, novērošana'. (šķirklī monitorings)
- No grieķu monos un phagein 'ēst'. (šķirklī monofāgi)
- No grieķu monos 'viens' un nomē 'dalījums, daļa'. (šķirklī monoms)
- No mono- un grieķu sēma 'zīme'. (šķirklī monosēmija)
- No latīņu modus 'mērs; veids'. (šķirklī mods)
- No franču botāniķa de Monbreta (Antoine Franēois Ernest Coquebert de Montbret 1780–1801) uzvārda. (šķirklī montbrēcija)
- No latīņu moratorius 'tāds, kas aiztur, aizkavē'. (šķirklī moratorijs)
- No grieķu morphē 'veids, forma' un genesis 'rašanās'. (šķirklī morfoģenēze)
- No grieķu morphē 'veids, forma' un logos 'mācība'. (šķirklī morfoloģija)
- No angļu mormons (apzīmējuma pamatā ir nosaukums Mormona grāmata (The Book of Mormon), kura tiek uzlūkota par kustības svētajiem rakstiem līdzās Bībelei). (šķirklī mormoņi)
- No franču morphème, kam pamatā grieķu morphē 'veids, forma'. (šķirklī morfēma)
- No ebreju Mōšē 'izvilcējs, glābējs'. (šķirklī Mozus)
- No arābu muftī 'izšķīrējs, tiesību lietpratējs'. (šķirklī muftijs)
- No franču multiple, kam pamatā latīņu multiplus 'salikts, daudzkārtējs'. (šķirklī multipls)
- No vācu Munizipalität, kam pamatā latīņu municipium 'pilsēta ar pašpārvaldes tiesībām'. (šķirklī municipalitāte)
- Pēc sektas dibinātāja un garīgā vadītāja Sun Mjung Mūna (dz. 1920. g.) vārda. (šķirklī mūnisti)
- Pēc beļģu ieroču meistara Anrī Leona Nagana (1833–1900) uzvārda. (šķirklī nagans)
- Termins apstiprināts 2003. gadā, LZA TK sēdē. (šķirklī namrunis)
- No vācu Napalm, kam pamatā Na(phthensäure) 'naftēnskābe' un Palm(itinsäure) 'palmitīnskābe'. (šķirklī napalms)
- Pēc sengrieķu mīta varoņa Narcisa vārda. (šķirklī narcisms)
- No kabardiešu nart-sanē (teiksmainās nartu cilts dzēriens). (šķirklī narzāns)
- No vācu Nephrit, kam pamatā grieķu nephros 'niere' (senatnē nefrītam piedēvēja nieru slimību ārstēšanu). (šķirklī nefrīts)
- No lejasvācu nēgenōge. (šķirklī nēģis)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un asthenēs 'vājš'. (šķirklī neirastēnija)
- No grieķu nekros 'mirušais, līķis' un polis 'pilsēta'. (šķirklī nekropole)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī neiroloģija)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs', pathos 'ciešanas' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī neiropatoloģija)
- No angļu neutron (pēc vārda electron parauga). (šķirklī neitrons)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un ōsis (izskaņa, ko lieto patoloģisku stāvokļu apzīmētājvārdu darināšanai). (šķirklī neiroze)
- No franču planchette 'dēlītis'. (šķirklī planšete)
- No grieķu nēma (nēmatos) 'diegs, pavediens'. (šķirklī nematodes)
- No franču népotisme, kam pamatā latīņu nepos (nepotis) 'mazdēls, pēcnācējs'. (šķirklī nepotisms)
- Pēc planētas Neptūns nosaukuma. (šķirklī neptūnijs)
- Iespējams, no somu norppa. (šķirklī nerpa)
- No grieķu pneuma 'vēsma, gaiss' un thorax 'krūtis'. (šķirklī pneimotorakss)
- Pēc vācu filozofa un rakstnieka F. Nīčes (Fridrich Nietzsche, 1844–1900) vārda. (šķirklī nīčisms)
- No grieķu nīkē 'uzvara'. (šķirklī Nīke)
- No grieķu nymphē 'jaunava'. (šķirklī nimfa)
- No grieķu nymphē 'jaunava' un mania 'trakums'. (šķirklī nimfomānija)
- No latīņu nobilis 'dižciltīgs, ievērojams'. (šķirklī nobilis)
- A. Stērstes jaunvārds 19. gs. 90. gados. (šķirklī noilgt)
- A. Stērstes jaunvārds 19. gs. 90. gados. (šķirklī noilgums)
- No latīņu norma 'mēraukla, paraugs'. (šķirklī norma)
- No latīņu norma 'mēraukla, paraugs'. (šķirklī normāl-)
- No skandināvu northman 'ziemeļu cilvēks'. (šķirklī normaņi)
- No latīņu nostras, nostratis 'mūsu', 'vietējais' un facere 'darīt'. (šķirklī nostrificēt)
- No latīņu notatio 'apzīmējums, pieraksts'. (šķirklī notācija)
- No latīņu november (novem 'deviņi'), jo senajiem romiešiem novembris bija devītais kalendāra mēnesis. (šķirklī novembris)
- Veidots pēc vācu Nukleinsäuren parauga, kam pamatā latīņu nucleus 'kodols'. (šķirklī nukleīnskābes)
- No angļu numerology, kam pamatā latīņu numerus 'skaitlis' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī numeroloģija)
- No latīņu numisma (numismatis) 'monēta'. (šķirklī numismātika)
- No latīņu nuntius 'vēstnesis'. (šķirklī nuncijs)
- Pēc Ņūfaundlendas salas Kanādā, kur šī suņu šķirne tika izveidota. (šķirklī ņūfaundlendietis)
- No latīņu observare 'novērot'. (šķirklī observatorija)
- No latīņu obsidianus, kam pamatā personvārds Obsijs (Obsius). Vēsturnieks Plīnijs viņu min kā šā akmens atradēju. (šķirklī obsidiāns)
- No grieķu Odysseia – episka sengrieķu poēma par Itakas valdnieka Odiseja (Odysseus) piedzīvojumiem mājupceļā no Trojas. (šķirklī odiseja)
- No latīņu oda, grieķu ōidē 'dziesma'. (šķirklī oda)
- No grieķu odous (odontos) 'zobs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī odontoloģija)
- No grieķu ophthalmos 'acs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī oftalmoloģija)
- No latīņu optio 'izvēle'. (šķirklī opcija)
- No latīņu occlusus 'ieslēgts, noslēgts'. (šķirklī oklūzija)
- No grieķu ōkeanos un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī okeanoloģija)
- Iespējams, no vācu valodas. (šķirklī okstiņš)
- No latīņu occultus 'slepens, apslēpts'. (šķirklī okultisms)
- No grieķu oligophrenia (oligos 'mazs; nedaudz' un phrēn 'prāts'). (šķirklī oligofrēnija)
- No latīņu october (mensis) 'astotais (mēnesis)', jo seno romiešu kalendārā līdz Cēzara reformai tas bija astotais mēnesis. (šķirklī oktobris)
- No oms un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī ommetrs)
- No grieķu on (ontos) 'esošais' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī ontoloģija)
- No franču opportunisme, kam pamatā latīņu opportunus 'ērts, izdevīgs'. (šķirklī oportūnisms)
- No latīņu optatio 'vēlēšanās, izraudzīšanās'. (šķirklī optācija)
- No grieķu optos 'redzams' un metrein 'mērīt'. (šķirklī optometrija)
- No grieķu optikē (technē) 'redzēšanas (māksla)'. (šķirklī optika)
- No malajiešu orang hutan 'meža cilvēks'. (šķirklī orangutans)
- No grieķu orchēstra. (šķirklī orhestra)
- No grieķu orchis 'sēklinieks'. (šķirklī orhideja)
- No latīņu originalis 'sākotnējs'. (šķirklī oriģināls)
- No franču orchestre, kam pamatā grieķu orchēstra 'laukums, uz kura darbojās koris sengrieķu teātrī'. (šķirklī orķestris)
- No grieķu organon un lēptikos 'noskaņots ņemt'. (šķirklī organoleptisks)
- No latīņu originalis 'sākotnējs'. (šķirklī oriģināls)
- No grieķu osmē 'smarža, smaka'. (šķirklī osmijs)
- No zviedru ås 'kalnu grēda'. (šķirklī oss)
- No grieķu osteon 'kauls' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī osteoloģija)
- No latīņu ovatio 'gavilēšana'. (šķirklī ovācijas)
- No latīņu patiens (patientis) 'cietējs'. (šķirklī pacients)
- No krievu sarunvalodas пока 'uz redzēšanos'. (šķirklī pagaidām)
- No igauņu pai 'rotaļlieta' (piem., pēc J. Endzelīna uzskatiem). (šķirklī paija)
- No lībiešu paìjə vai igauņu paiuma (pēc J. Endzelīna uzskatiem). (šķirklī paijāt)
- No grieķu palaios 'sens', on (ontos) 'esošais' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī paleontoloģija)
- No grieķu palaios 'sens' un zōē 'dzīvība'. (šķirklī paleozojs)
- No grieķu palimpsēstos 'atkal nokasīts'. (šķirklī palimpsests)
- No franču palissandre (brazīliešu pao santo 'svētais koks'). (šķirklī palisandrs)
- Pēc Panamas valsts nosaukuma. (šķirklī panama)
- No grieķu pandēmia 'visa tauta'. (šķirklī pandēmija)
- No grieķu panikos, kam pamatā personvārds Pāns – sengrieķu dievs, kas ar savu izskatu baidījis cilvēkus. (šķirklī panika)
- No grieķu panthēr. (šķirklī pantera)
- No grieķu panthoten 'no visām pusēm'. (šķirklī pantotēnskābe)
- No F. Felīnī filmas "Saldā dzīve" tēla – fotogrāfa Paparaco vārda (itāliešu paparazzo 'uzmācīgs, sīcošs ods'). (šķirklī paparaci)
- No grieķu parabolē 'salīdzināšana; līdzība'. (šķirklī parabola)
- No grieķu paradeigma 'piemērs, paraugs'. (šķirklī paradigma)
- No grieķu paragraphē. (šķirklī paragrāfs)
- No grieķu parallēlos 'blakus ejošs'. (šķirklī paralēle)
- No grieķu parallēlogrammon (parallēlos 'blakus ejošs' un gramma 'rakstu zīme'). (šķirklī paralelograms)
- No franču paramètre, kam pamatā grieķu parametrōn 'tāds, kas nomērī'. (šķirklī parametrs)
- No grieķu parallēlos 'blakus ejošs'. (šķirklī paralēls)
- Latīņu salūs, ģenitīvā salutis 'veselība; veselības novēlējums'. (šķirklī salūts)
- No franču parkour 'šķēršļu josla'. (šķirklī parkūrs)
- No spāņu sangria, kam pamatā sangre 'asinis' (sarkanās krāsas dēļ). (šķirklī sangrija)
- No franču parodie, kam pamatā grieķu parōdia (para 'pret' un ōdiē 'dziedājums, dziedāšana', resp. 'apgriezta dziedāšana'). (šķirklī parodija)
- No franču pasteurisation, pēc franču zinātnieka L. Pastēra vārda. (šķirklī pasterizācija)
- No angļu selfie, angļu self 'sevi, pats'. 2013. gadā vārds pašbilde pasludināts par gada vārdu. Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašbilde)
- No franču Pathé (firmas nosaukums) un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī patafons)
- No latīņu pater noster 'mūsu tēvs'. (šķirklī pātari)
- No vācu Paternität, kam pamatā latīņu paternitas (pater 'tēvs'). (šķirklī paternitāte)
- No latīņu pater 'tēvs'. (šķirklī pāters)
- No grieķu pathos 'ciešanas, slimība' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī patologs)
- No grieķu pathos 'ciešanas, slimība', psychē 'dvēsele' un logos 'mācība'. (šķirklī patopsiholoģija)
- No grieķu skēnē 'telts, skatuve' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī scenogrāfija)
- No grieķu patriarchēs (pater, patros 'tēvs' un archē 'vara'). (šķirklī patriarhāts)
- No grieķu patriarchēs 'ģints galva'. (šķirklī patriarhs)
- No grieķu pater (patros) 'tēvs' un onyma 'vārds, nosaukums'. (šķirklī patronīms)
- No latīņu patricii 'tie, kam ir (dižciltīgi) tēvi'. (šķirklī patricietis)
- No grieķu patriōtēs 'tautietis'. (šķirklī patriots)
- No latīņu patria 'tēvija'. (šķirklī patriotisms)
- No viduslejasvācu pāwes, pāwest, kam pamatā latīņu papa 'tēvs'. (šķirklī pāvests)
- No grieķu paidagōgos (pais, paidos 'zēns, bērns' un agōgos 'vadītājs'). (šķirklī pedagogs)
- No grieķu pais (ģen. paidos) 'zēns, bērns' un erastēs 'mīlošais, mīlētājs'. (šķirklī pederastija)
- No grieķu pais (ģen. paidos) 'zēns, bērns' un erastēs 'mīlošais, mīlētājs'. (šķirklī pederasts)
- No latīņu paedophilia, kam pamatā grieķu pais (paidos) 'zēns, bērns' un philia 'mīlestība'. Vārdu pedofilija pirmo reizi lietoja psihiatrs R. Krafts-Ebings 1886.gadā, šādu uzvedību saistot ar cilvēka garīgo vājumu. (šķirklī pedofilija)
- No franču pédomètre, kam pamatā latīņu pes (pedis) 'kāja' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī pedometrs)
- No franču pegmatite, kam pamatā grieķu pēgma, pēgmatos 'sastiprinājums'. (šķirklī pegmatīts)
- No grieķu pais (paidos) 'zēns; bērns' un iatreia 'ārstēšana'. (šķirklī pediatrija)
- No franču pectine, kam pamatā grieķu pēktos 'sarecējis'. (šķirklī pektīns)
- Saīsinājums no Starptautiskās dzejnieku, dramaturgu, redaktoru, esejistu un romānistu asociācijas sākotnējā nosaukuma International Association of (P)oets, Playwriters, Editors, (E)ssayists and (N)ovelists. (šķirklī PEN)
- No grieķu Pentēkostē (hēmera) 'piecdesmitā (diena)' (pēc Vasarsvētku dienas, ko svin piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām). (šķirklī pentakosti)
- No grieķu pentametros 'piecmērs'. (šķirklī pentametrs)
- No latīņu Paeonia, grieķu paiōnia (pēc sengrieķu mitoloģijas personāža – dievu ārsta Paiona – vārda). (šķirklī peonija)
- No latīņu perceptio 'iztēlošana, uztvere'. (šķirklī percepcija)
- No vācu Pergament, kam pamatā Pergamas (Pergamos) pilsētas nosaukums Mazāzijā. (šķirklī pergaments)
- No grieķu perimetron (perimetreo 'mēru apkārt'). (šķirklī perimetrs)
- No grieķu periodikos 'tāds, kas pēc noteiktiem laika sprīžiem atkārtojas'. (šķirklī periodika)
- No grieķu peripetija 'negaidīts pavērsiens'. (šķirklī peripetija)
- No grieķu peritonaion 'vēderplēve'. (šķirklī peritonīts)
- No latīņu percussio 'klauvēšana, sišana'. (šķirklī perkusija)
- No vācu Perlmutter (Perle 'pērle' un Mutter 'māte'). (šķirklī perlamutrs)
- No latīņu percutere 'klauvēt, sist'. (šķirklī perkutēt)
- Pēc Permas pilsētas nosaukuma Krievijā, kur ir atrasti šā perioda slāņi. (šķirklī perms)
- No latīņu perpendicularis 'svērtenisks'. (šķirklī perpendikulārs)
- No spāņu peso 'svars', kam pamatā latīņu pensum 'nosvērts'. (šķirklī peso)
- No angļu petition, kam pamatā latīņu petitio 'meklēšana, lūgums'. (šķirklī petīcija)
- No grieķu petros 'akmens, klints' un glyphē 'gravējums, grebums'. (šķirklī petroglifs)
- No angļu pyjamas, kam pamatā hindu Payjama 'kājas apģērbs'. (šķirklī pidžama)
- No grieķu synoptikos 'tāds, kas pārskata visu reizē'. (šķirklī sinoptisks)
- No baltvācu pīk 'šķēps', kam pamatā franču pique. (šķirklī pīķis)
- No angļu picnic 'ēdienreize zaļumos'. (šķirklī pikniks)
- No grieķu pyknos 'biezs, blīvs' un metron 'mērs'. (šķirklī piknometrs)
- No angļu pixel, pic(ture) el(ement) 'attēla elements'. (šķirklī pikselis)
- Pēc metodes pamatlicēja, fizkultūras instruktora Džozefa Humberta Pilatesa uzvārda (Joseph Humbertus Pilates, 1880–1967). (šķirklī pilates)
- No grieķu pinakothēkē (pinax, pinakos 'tāfelīte, glezna' un thēkē 'glabātava'). (šķirklī pinakotēka)
- No senkrievu мята, kam pamatā latīņu mentha 'piparmētra'. (šķirklī piparmētra)
- No latīņu pirata, grieķu peiratēs 'jūras laupītāji'. (šķirklī pirāts)
- No grieķu pyritēs (lithos) 'uguns akmens'. (šķirklī pirīts)
- No grieķu pithēkos 'pērtiķis' un antrōpos 'cilvēks'. (šķirklī pitekantrops)
- No grieķu Pythōn 'Pitons, mītisks pūķis, ko nonāvēja Apollons'. (šķirklī pitons)
- No franču place d'armes 'karaspēka sapulcēšanās laukums'. (šķirklī placdarms)
- No vācu Platzkarte 'dzelzceļa biļete, kas garantē sēdvietu'. (šķirklī plackarte)
- No latīņu planeta, grieķu (astēr)planētēs 'klejojoša (zvaigzne)'. (šķirklī planēta)
- No latīņu planetarius 'zvaigžņu novērotājs'. (šķirklī planetārijs)
- No latīņu planum 'virsma, plakne' un grieķu metrein 'mērīt'. (šķirklī planimetrija)
- No latīņu plastica, grieķu plastikē 'veidošana'. (šķirklī plastika)
- No vācu Plastilin, itāļu plastilina, kam pamatā grieķu plastikos 'tēlniecisks'. (šķirklī plastilīns)
- No franču plateau (plat 'lēzens, līdzens'). (šķirklī plato)
- No latīņu plasmodium, kam pamatā grieķu plasma 'veidojums' un -ōdēs. (šķirklī plazmodijs)
- No franču plébiscite, kam pamatā latīņu plebiscitum, plebs 'vienkāršā tauta' un scitum 'lēmums'. (šķirklī plebiscīts)
- No angļu plaid, kam pamatā gēlu valodas vārds. (šķirklī pleds)
- No angļu player, kam pamatā to play 'spēlēt'. (šķirklī pleijeris)
- No grieķu pleusis 'peldēšana'. (šķirklī pleistons)
- No grieķu Pleiades 'Plejādes' (tā sengrieķu mitoloģijā sauca septiņas titāna Atlanta meitas, kuras pēc nāves Zevs pārvērta zvaigznēs). (šķirklī plejāde)
- No grieķu pleonasmos 'pārmērība'. (šķirklī pleonasms)
- No grieķu plēktron. (šķirklī plektrs)
- No grieķu plēsios 'tuvs' un sauros 'ķirzaka'. (šķirklī pleziozaurs)
- No franču plombières (pēc Francijas pilsētas Plombjēras nosaukuma, kurā šis saldējums pirmo reizi tika izgatavots). (šķirklī plombīrs)
- No grieķu spēlaion 'ala' un logos 'mācība'. (šķirklī speleoloģija)
- Pēc planētas Plūtons nosaukuma. (šķirklī plutonijs)
- No vācu Pneumatik, franču pneumatique, kam pamatā grieķu pneumatikos 'ar vēju saistīts'. (šķirklī pneimatika)
- No latīņu poema, kam pamatā grieķu poiēma 'sacerējums', kam savukārt pamatā grieķu poien 'radīt, darināt'. (šķirklī poēma)
- No grieķu poiētikē (technē) 'dzejas sacerēšanas māksla'. (šķirklī poētika)
- No grieķu poiēsis 'radīšana, dzeja'. (šķirklī poēzija)
- No franču polari (sation) 'polarizācija' un grieķu metrein 'mērīt'. (šķirklī polarimetrija)
- No franču polari (sation) 'polarizācija' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī polarimetrs)
- No poli- un grieķu anēr (andros) 'vīrietis'. (šķirklī poliandrija)
- No poli- un grieķu phagos, phagein 'ēst'. (šķirklī polifāgs)
- No poli- un grieķu metrein 'mērīt'. (šķirklī polimetrija)
- No grieķu polios 'pelēks' un myelos 'muguras smadzenes'. (šķirklī poliomielīts)
- No poli un grieķu nomē 'daļa, loceklis'. (šķirklī polinoms)
- No grieķu polys 'daudz' un sēma 'zīme'. (šķirklī polisēmija)
- No grieķu polyspaston (polyspastos 'ar daudzām virvēm savelkams'). (šķirklī polispasts)
- No latīņu politura 'pulējums, apdare'. (šķirklī politūra)
- Pēc šā elementa atklājējas M. Kirī dzimtenes Polijas viduslaiku latīņu nosaukuma Polonia. (šķirklī polonijs)
- Pēc marķīzes de Pompadūras, Francijas karaļa Luija XV (18. gs.) favorītes, vārda. (šķirklī pompadūra)
- No franču potpourri 'ēdiens, kas gatavots no dažādām gaļas šķirnēm'. (šķirklī popurijs)
- No vācu Pornographie, franču pornographos 'tāds, kurā rakstīts par prostitūtām' (pornē 'netikle, prostitūta' un graphein 'rakstīt'). (šķirklī pornogrāfija)
- Pēc vācu automobiļu konstruktora Ferdinanda Porša (Ferdinand Porsche, 1875–1952) vārda. (šķirklī poršs)
- No franču portefeuille (porter 'nest, nēsāt' un feuille 'lapa'). (šķirklī portfelis)
- Pēc Portlendas pilsētas (Anglijā) nosaukuma. (šķirklī portlandcements)
- Pēc Dienviditālijas ciema Portobello nosaukuma. (šķirklī portobello)
- Pēc Portugāles pilsētas Portu (Porto) nosaukuma. (šķirklī portvīns)
- No latīņu postludum (post 'pēc' un ludus 'spēle'). (šķirklī postlūdija)
- No latīņu posit 'pēc' un illa 'teksta vārdiem'. (šķirklī postilla)
- No latīņu post scriptum 'pēc uzrakstītā'. (šķirklī postskripts)
- No latīņu potentia 'vara, spēks; spēja'. (šķirklī potence)
- No vācu Potentiometer, kam pamatā latīņu potentia 'spēks; spēja' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī potenciometrs)
- No grieķu prophētēs 'runasvīrs'. (šķirklī pravietis)
- No franču préambule 'priekšvārdi', kam pamatā latīņu preambulus 'priekšā ejošs, priekšējs'. (šķirklī preambula)
- No franču président, angļu president, kam pamatā latīņu praesidens (praesidentis) 'priekšā sēdošs'. (šķirklī prezidents)
- No franču présider 'sēdēt priekšā'. (šķirklī prezidēt)
- No grieķu stoma (stomatos) 'mute' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī stomatoloģija)
- No latīņu primas (primatis) 'viens no pirmajiem; ievērojams'. (šķirklī primāts)
- No angļu primitivism, kam pamatā primitivus 'pirmatnējs, sākotnējs'. (šķirklī primitīvisms)
- No latīņu Primula, kam pamatā primula 'pirmā, sākotnējā'. (šķirklī prīmula)
- Pēc angļu zīmola Primus nosaukuma. (šķirklī prīmuss)
- No latīņu privilegium 'likums, kas attiecas uz atsevišķu cilvēku'. (šķirklī privilēģija)
- No grieķu prisma 'sazāģētais'. (šķirklī prizma)
- No grieķu problēma 'uzdevums, izvirzīts jautājums'. (šķirklī problēma)
- No latīņu profanatio 'svētuma apgānīšana'. (šķirklī profanācija)
- No latīņu profanus 'neiesvētīts; tāds, kam nav tiesību ieiet svētnīcā'. (šķirklī profāns)
- No vācu Prophylaxe, kam pamatā grieķu prophylaxis 'iepriekšēja aizsardzība', prophylassein 'veikt savlaicīgus aizsardzības pasākumus'. (šķirklī profilakse)
- No grieķu prognōsis 'paredzēšana'. (šķirklī prognoze)
- No franču prolétariat, kam pamatā latīņu proletarius 'nemantīgs pilsonis, kas valstij var dot tikai pēcnācējus'. (šķirklī proletariāts)
- No latīņu proletarius, proles 'pēcnācējs'. (šķirklī proletārietis)
- No grieķu propolis 'priekšpilsēta; bišu līme'. (šķirklī propoliss)
- No vācu Proportionalität, kam pamatā latīņu proportionalis 'samērīgs'. (šķirklī proporcionalitāte)
- No latīņu proscaenium, kam pamatā grieķu proskēnion. (šķirklī proscēnijs)
- No latīņu prostata, kam pamatā grieķu prostatēs 'priekšā stāvošais'. (šķirklī prostata)
- No franču protéine, vācu Protein, kam pamatā prōteios 'pirmējs'. (šķirklī proteīns)
- No krievu протезист, franču prothèse 'protēze'. (šķirklī protēzists)
- No franču protéger, kam pamatā latīņu protegere 'piesegt, aizstāvēt'. (šķirklī protežēt)
- No franču protocole, kam pamatā latīņu protocollum, grieķu prōtokollon 'pirmā ielīmētā papirusa loksne'. (šķirklī protokols)
- No latīņu prosector 'uzšķērdētājs'. (šķirklī prozektors)
- No grieķu prosēlytos 'jaunpienācējs'. (šķirklī prozelīts)
- No grieķu psychē 'elpa; dzīve; dvēsele'. (šķirklī psihe)
- No grieķu psychē 'dvēsele' un iatreia 'ārstēšana'. (šķirklī psihiatrija)
- No grieķu psychē 'dvēsele' un logos 'mācība'. (šķirklī psiholoģija)
- No latīņu psychopathia, kam pamatā grieķu psychē 'dvēsele' un pathos 'ciešanas, slimība'. (šķirklī psihopātija)
- No grieķu psychē 'dvēsele' un -ōsis, kas ir piedēklis, ko lieto patoloģisku stāvokļu apzīmētājvārdu darināšanai. (šķirklī psihoze)
- No grieķu psychros 'auksts' un metron 'mērs'. (šķirklī psihrometrs)
- Pēc amerikāņu diplomāta Žoela Robertsa Puanseta (Joel Robert Poinsett, 1779–1851) uzvārda, kurš šo augu ieviesa ASV. (šķirklī puansetija)
- No franču pointiller 'punktēt, likt punktu'. (šķirklī puantilisms)
- No latīņu pulmo (pulmonis) 'plauša' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī pulmonoloģija)
- No radio un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī radiofonija)
- No radio un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī radiometrs)
- No Amerikas spāņu rancho 'kopīgas maltītes ieturētāji'. (šķirklī rančo)
- No latīņu rhapsodia, grieķu rhapsōidia 'episko dziesmu skandēšana, rapsodu dziesma'. (šķirklī rapsodija)
- J. Endzelīna jaunvārds (1922), darināts pēc lietuviešu rašýti 'rakstīt' parauga. (šķirklī rasēt)
- No viduslaiku latīņu ratificare (ratus 'spēkā esošs' un facere 'darīt'). (šķirklī ratificēt)
- No latīņu re 'atkal' un viduslaiku latīņu adaptatio (adaptare 'pielāgot, piemērot'). (šķirklī readaptācija)
- No angļu reactor, kam pamatā latīņu re 'pret' un actor 'darbības veicējs'. (šķirklī reaktors)
- No latīņu realis 'esošs, eksistējošs'. (šķirklī realitāte)
- No latīņu realis 'esošs, eksistējošs' un grieķu psychē 'dvēsele' un logos 'mācība'. (šķirklī reālpsiholoģija)
- No latīņu re 'atpakaļ-, jaun-, atkal-' un animare 'darīt dzīvu' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī reanimatoloģija)
- No latīņu recensio 'novērtējums'. (šķirklī recenzija)
- No latīņu recipiens (recipientis) 'saņēmējs'. (šķirklī recipients)
- No latīņu reflexio 'vēršanās atpakaļ'. (šķirklī refleksija)
- No latīņu reflectere 'liekt atpakaļ; griezt atpakaļ' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī reflektometrs)
- No latīņu refractus 'lauzts' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī refraktometrs)
- No angļu rugby football, rugby pēc Anglijas pilsētas Ragbijas (Rugby) nosaukuma. (šķirklī regbijs)
- No angļu feldmaršala F. Dž. Reglāna (1788–1855), šāda piegriezuma ieviesēja uzvārda. (šķirklī reglāns)
- No angļu ragtime (rag 'noplēsts gabals' un time 'takts'). (šķirklī regtaims)
- No latīņu reclamatio 'protestēšana'. (šķirklī reklamācija)
- No latīņu recreatio '(spēku) atjaunošana'. (šķirklī rekreācija)
- No latīņu re 'jaun-, atkal-' un investitio 'ietērpšana, ietērps'. (šķirklī reinvestīcija)
- No latīņu requirere 'meklēt, atprasīt'. (šķirklī rekvizēt)
- No latīņu requisitio 'meklēšana, atprasīšana'. (šķirklī rekvizīcija)
- No latīņu reminiscentia 'atcerēšanās'. (šķirklī reminiscence)
- No franču reinette, kam, domājams, pamatā latīņu rana 'varde' (ābolu formas un grubuļainās miziņas dēļ). (šķirklī renete)
- Pēc Reinas upes nosaukuma latīniskās formas Rheunus. (šķirklī rēnijs)
- No viduslejasvācu rente, kas savukārt no franču rente. Latviešu valodā vārds minēts 17. gs. (šķirklī rente)
- No lejasvācu rennestēn. (šķirklī renstele)
- Pēc vācu fiziķa V. K. Rentgena (1845–1923) vārda. (šķirklī rentgens)
- No viduslejasvācu renne 'strautiņš, rene' (rennen 'skriet, tecēt'). (šķirklī rene)
- No franču représenter, kam pamatā latīņu repraesentare 'skaidri iztēloties'. (šķirklī reprezentēt)
- No franču respect, kam pamatā latīņu respectus 'cieņa, bijība, godāšana, ievērošana'. (šķirklī respekts)
- No latīņu respondere 'atbildēt'. (šķirklī respondents)
- No latīņu retardatio 'aizkavēšana, aizkavējums'. (šķirklī retardācija)
- No latīņu rhetorica, grieķu rhētorikē (technē). (šķirklī retorika)
- No latīņu reversus 'vērsts atpakaļ, atdots'. (šķirklī reverss)
- No angļu revolver (to revolve 'rotēt, griezties'). (šķirklī revolveris)
- No latīņu residentia (residere 'palikt uz vietas, uzturēties'). (šķirklī rezidence)
- No rēzus pērtiķa (Macacus rhesus) nosaukuma, pie kā šis antigēns tika atklāts. (šķirklī rēzus)
- No franču révolution, kam pamatā latīņu revolutio 'pagrieziens, apvērsums'. (šķirklī revolūcija)
- No baltvācu ribbe, vācu Rippe. Latviešu valodā vārds aizgūts 18. gs. Agrākais apzīmējums – sānkauls. (šķirklī riba)
- Pēc amerikāņu zinātnieka H. T. Riketsa (1871–1910) uzvārda. (šķirklī riketsijas)
- Iespējams, aizguvums no somugru valodām. (šķirklī rija)
- No japāņu jinrikisia (jin 'cilvēks', riki 'spēks' un sia 'transportlīdzeklis'). (šķirklī rikša)
- No lejasvācu riem 'atskaņa'. Aizguvums minēts jau 17. gs. Kad 19. gs. otrajā pusē to aizstāja jaunvārds dzejolis, vārds rīme kļuva par mākslinieciski nevērtīga dzejoļa vai panta apzīmējumu. (šķirklī rīme)
- Pēc franču valstsvīra un kardināla Armāna Žana Diplesī Rišeljē (Armand Jean du Plessis de Richelieu, 1585–1642) uzvārda, kurš to lika ieviest kā lētu aizvietotāju dārgajām mežģīnēm. (šķirklī rišeljē)
- Pēc Zviedrijā dibinātā uzņēmuma Tetrapak nosaukuma. (šķirklī tetrapaka)
- No dārznieka, botāniķa Žana Robēna (Jean Robin, 1550–1629) uzvārda, kas 1601. gadā šo augu ieveda no Kanādas Eiropā. (šķirklī robīnija)
- No latīņu robustus 'no cieta koka, ozolkoka pagatavots; spēcīgs'. (šķirklī robusts)
- No franču roquefort, kam pamatā Dienvidfrancijas pilsētas Rokforas (Rokuefort sur Soulzon) nosaukums, kur 1881. gadā sākta šā siera gatavošana. (šķirklī rokfors)
- No itāliešu tifoso (tifosi dsk.) 'fans, līdzjutējs'. (šķirklī tifozi)
- No čigānu valodas rom 'cilvēks'. (šķirklī romi)
- Vācu Rottweiler, kam pamatā Vācijas pilsētiņas Rotveilas (Rottweil) nosaukums. (šķirklī rotveilers)
- No senskandināvu rūn 'noslēpums'. (šķirklī rūnas)
- Saīsinājums no zviedru Svenska Aeroplan Aktiebolaget (uzņēmums sākotnēji ražoja lidaparātus). (šķirklī SAAB)
- No franču sabotage (saboter 'klaudzināt ar koka tupelēm; tīši kaut ko graut'). (šķirklī sabotāža)
- No franču sadisme, pēc franču rakstnieka marķīza de Sada (de Sade, 1740–1814) vārda. (šķirklī sadisms)
- No vācu Trigonometrie, kam pamatā grieķu trigōnon 'trijstūris' un metrein 'mērīt'. (šķirklī trigonometrija)
- No lietuviešu sõdžius, kam pamatā darbības vārds sodìnti 'sēdināt, stādīt, dēstīt'. (šķirklī sādža)
- No J. Alunāna jaunvārda saeims 'valsts padome, zemes padome', kas vēlāk lietots formā saeima ar nozīmes paplašinājumu 'sanāksme, sapulce, apspriede'. (šķirklī saeima)
- No senskandināvu saga 'vēstījums'. (šķirklī sāga)
- No latīņu sacristia, sacrum 'svētums'. (šķirklī sakristeja)
- No beļģu mūzikas instrumentu meistara Ādolfa Saksa uzvārda, kurš 1841. gadā izgudroja saksofonu un to patentēja. (šķirklī saksofons)
- No itāļu saldo 'aprēķins'. (šķirklī saldo)
- No grieķu kalámē. (šķirklī salmi)
- Pēc amerikāņu ārsta Daniela Elmera Salmona (Daniel Elmer Salmon) vārda. (šķirklī salmonellas)
- No spāņu salsa 'mērce'. (šķirklī salsa)
- No itāļu salto mortale 'nāves lēciens'. (šķirklī saltomortāle)
- No latīņu salutare 'novēlēt veselību'. (šķirklī salutēt)
- No latīņu sanatio 'ārstēšana, atveseļošana'. (šķirklī sanācija)
- No vācu sanieren, kam pamatā latīņu sanare 'ārstēt'. (šķirklī sanēt)
- No franču sanctionner, kam pamatā latīņu sancire 'svētīt'. (šķirklī sankcionēt)
- Vārds radies kā saīsinājums no Svētais Nikolajs. (šķirklī Santaklauss)
- No franču urbanisme, kam pamatā latīņu urbanus 'pilsētas'. (šķirklī urbānisms)
- No grieķu ouron 'urīns' un metron 'mērs'. (šķirklī urometrs)
- No grieķu sapros 'pūstošs' un pēlos 'māls, dubļi'. (šķirklī sapropelis)
- No krievu сарафан, kam pamatā persiešu sеrāрā 'goda tērps'. (šķirklī sarafāns)
- No grieķu sarkazein 'plēšu gaļu'. (šķirklī sarkasms)
- No grieķu sarx, sarkos 'gaļa, miesa' un phagein 'ēst'. (šķirklī sarkofāgs)
- No spāņu zarzuela (La Zarzuela 'pils netālu no Madrides, kur tika iestudētas pirmās šāda veida izrādes'). (šķirklī sarsuela)
- No grieķu skēnē 'telts, skatuve'. (šķirklī scēna)
- No itāliešu scenario, kam pamatā latīņu scēna, grieķu skēnē 'telts, skatuve'. (šķirklī scenārijs)
- No latīņu scintillatio 'spīdēšana, dzirksteļošana'. (šķirklī scintilācija)
- No latīņu sebum 'tauki, speķis' un grieķu rhoē 'tecēšana'. (šķirklī seboreja)
- No latīņu sedimentum (sedere 'nosēsties, iegrimt'). (šķirklī sediments)
- No grieķu seismos 'zemestrīce' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī seismologs)
- No grieķu seismos 'zemestrīce' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī seismoloģija)
- No grieķu seismos 'zemestrīce' un metron 'mērs'. (šķirklī seismometrs)
- No jaunlatīņu secretārius, latīņu sēcernere 'atšķirt, atdalīt'. (šķirklī sekretārs)
- No angļu sex 'dzimums', sexism (pēc analoģijas ar racism 'rasisms'). (šķirklī seksisms)
- No franču sextillion, kam pamatā latīņu sextus 'sestais', pēc analoģijas ar miljons. (šķirklī sekstiljons)
- No latīņu selectio 'atlase, izvēle'. (šķirklī selekcija)
- No latīņu Selenium, kam pamatā grieķu selēnē 'Mēness'. (šķirklī selēns)
- No grieķu sēma 'zīme' un phoros 'nesējs'. (šķirklī semafors)
- No franču sémantique, kam pamatā grieķu sēmantikos 'nozīmējošs'. (šķirklī semantika)
- No franču séme, angļu seme, kam pamatā grieķu sēma 'zīme'. (šķirklī sēma)
- No latīņu selectio 'atlase, izvēle'. (šķirklī selekcionārs)
- No latīņu secundarius 'otrreizējs'. (šķirklī sekundārs)
- No latīņu selectio 'atlase, izvēle'. (šķirklī selektīvs)
- No latīņu semestris 'pusgada' (sex 'seši' un mensis 'mēnesis'). (šķirklī semestris)
- No latīņu senior 'vecāks; vecāks cilvēks'. (šķirklī seniors)
- No angļu semiotics, kam pamatā grieķu sēmeiōtikos 'saistīts ar zīmēm'. (šķirklī semiotika)
- No latīņu sepia, grieķu sēpia 'tinteszivs'. (šķirklī sēpija)
- No grieķu sēpia 'tinteszivs' (minerālam ir līdzība ar porainām tinteszivs asakām). (šķirklī sepiolīts)
- No latīņu sepsis, grieķu sēpsis 'pūšana'. (šķirklī sepse)
- No grieķu sēptikos 'pūšanas-' un haima 'asinis'. (šķirklī septicēmija)
- No grieķu sēptikos. (šķirklī septiks)
- No latīņu septimus 'septītais', pēc analoģijas ar miljons. (šķirklī septiljons)
- No persiešu sarāy 'pils, slēgta apdzīvota vieta'. (šķirklī serāls)
- No grieķu sēptikos. (šķirklī septisks)
- No latīņu sessio 'sēdēšana'. (šķirklī sesija)
- No grieķu sphaleros 'nodevīgs, viltīgs' (minerāla daudzveidīgā izskata dēļ). (šķirklī sfalerīts)
- No grieķu sphēn 'ķīlis'. (šķirklī sfēns)
- No grieķu sphinktēr 'žņaudzējs'. (šķirklī sfinkters)
- No grieķu schēma 'izskats, veids'. (šķirklī shēma)
- No krievu схима, kam pamatā grieķu schēma 'ārējais izskats, stāvoklis'. (šķirklī shīma)
- No latīņu scholasticus, grieķu sholastikos 'saistīts ar skolu' (grieķu scholē 'skola'). (šķirklī sholastiķis)
- No franču syénite, kam pamatā grieķu Syēnē (pēc senēģiptiešu pilsētas Sunas (tagad Asuāna) nosaukuma, kur šāds minerāls sākotnēji iegūts). (šķirklī sienīts)
- Pēc Veronas mediķa Dž. Frakastoro 1530. gadā publicētās poēmas "Sifiliss jeb franču slimība" galvenā varoņa Sifila vārda, kam pamatā grieķu sys 'cūka' un philos 'draugs'. (šķirklī sifiliss)
- No viduslaiku latīņu signatura (signare 'apzīmēt, norādīt'). (šķirklī signatūra)
- No latīņu siccativus 'tāds, kas žāvē'. (šķirklī sikatīvs)
- No vācy Sylphe, iespējams, ka pamatā latīņu sylvestris 'meža-'. (šķirklī silfs)
- Pēc amerikāņu zinātnieka Bendžamina Silimena (Benjamin Silliman, 1799–1864) vārda. (šķirklī silimanīts)
- No grieķu syllogismos (syn 'kopā' un logizesthai 'apsvērt, rēķināt'). (šķirklī siloģisms)
- No grieķu syllabē 'zilbe'. (šķirklī sillabisks)
- No grieķu syllabē 'zilbe' un tonos 'uzsvars'. (šķirklī sillabotonisks)
- No franču silhouette (pēc 18. gs. franču ministra Etjēna de Silueta vārda). (šķirklī siluets)
- Pēc vissenāko Velsas iedzīvotāju silūru nosaukuma. (šķirklī silūrs)
- Pēc holandiešu ķīmiķa Fransuā Silviusa de le Boes (François Sylvius de le Boe) vārda. (šķirklī silvīns)
- Pēc vācu elektrotehniķa un uzņēmēja V. Zīmensa (W. Siemens) vārda. (šķirklī sīmenss)
- No grieķu synagōgē 'sapulce'. (šķirklī sinagoga)
- No vācu syndiziert 'sindicēts'. (šķirklī sindicēt)
- No grieķu syndromē 'saplūšana, sablīvējums'. (šķirklī sindroms)
- No grieķu synekdochē. (šķirklī sinekdoha)
- No latīņu sine cura 'bez rūpēm'. (šķirklī sinekūra)
- No grieķu synaisthēsis 'sajūta, uztvere'. (šķirklī sinestēzija)
- No itāļu signore 'kungs', kam pamatā latīņu senior 'vecāks; vecāks cilvēks'. (šķirklī sinjors)
- No grieķu synkopē 'saīsināšana'. (šķirklī sinkope)
- No grieķu synkrētismos 'savienojums'. (šķirklī sinkrētisms)
- No franču sinologie, kam pamatā latīņu Sina 'Ķīna' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī sinoloģija)
- No grieķu synoptikos 'tāds, kas pārskata visu reizē'. (šķirklī sinoptika)
- No itāļu scirocco / sirocco, kam pamatā arābu šarqī 'austrumvējš'. (šķirklī siroko)
- No grieķu, jaungrieķu sirtákē. (šķirklī sirtaki)
- No latīņu Siren, grieķu Seirēn. (šķirklī sirēna)
- No franču système, kam pamatā grieķu systēma 'no daļām kopā saliktais, veselais'. (šķirklī sistēma)
- No grieķu systolē 'saraušanās, savilkšanās'. (šķirklī sistole)
- No franču scaphandre, kam pamatā grieķu skaphē 'laiva, laiviņa' un anēr (andros) 'vīrs'. (šķirklī skafandrs)
- No angļu Skye terrier pēc Hebridu salas Skajas (Skotijā) nosaukuma. (šķirklī skaiterjers)
- No angļu skateboard 'skrituļdēlis'. (šķirklī skeitbords)
- No angļu to scan 'vērīgi aplūkot'. (šķirklī skeneris)
- No vācu Skizze, kam pamatā grieķu schedios 'pie rokas esošs; improvizēts'. (šķirklī skice)
- No norvēģu skijøring. (šķirklī skijorings)
- No angļu to slide 'slīdēt'. (šķirklī slaids)
- No norvēģu slalåm. (šķirklī slaloms)
- No angļu slip 'slīdēt'. (šķirklī slips)
- No grieķu smēgma 'tīrīšanas līdzeklis'. (šķirklī smegma)
- No viduslejasvācu smoken, baltvācu smēken. (šķirklī smēķēt)
- No angļu snipe 'šaut no slēpņa'. (šķirklī snaiperis)
- No angļu snowbord 'sniega dēlis'. (šķirklī snovbords)
- No baltu valodām (lituānisms pēc J. Endzelīna uzskata). (šķirklī snuķis)
- Viduslaiku latīņu sodomia, pēc Bībelē minētās Sodomas pilsētas, kas tās iedzīvotāju grēcīgās un izvirtīgās dzīves dēļ tika nopostīta. (šķirklī sodomija)
- No latīņu sophisma, grieķu sophisma 'gudrs paņēmiens, viltība'. (šķirklī sofisms)
- No latīņu solvere 'izšķīdināt' un grieķu lysis 'sadalīšana'. Latviešu izcelsmes ķīmiķis P. Valdens (1863–1957) ieviesa solvolīzes jēdzienu. (šķirklī solvolīze)
- No itāļu sonanta, kam pamatā latīņu sonare 'skanēt'. (šķirklī sonāte)
- No vācu Sortiment, itāļu sortimento, kam pamatā latīņu sortiri 'izvēlēties'. (šķirklī sortiments)
- No angļu soul music 'dvēseles mūzika'. (šķirklī soulmūzika)
- Pēc Senās Romas vergu sacelšanās vadītāja, gladiatora Spartaka (Spartacus) vārda. (šķirklī spartakiāde)
- No latīņu speculatio 'izlūkošana, novērošana'. (šķirklī spekulācija)
- No latīņu speculari 'izlūkot, vērot'. (šķirklī spekulēt)
- Terminu spēlfilma ir ieviesis režisors Arvīds Krievs, padomju laikā šajā nozīmē lietoja terminu mākslas filma. (šķirklī spēlfilma)
- No latīņu spectrum 'aina, parādība' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī spektrometrs)
- No grieķu sperma 'sēkla'. (šķirklī sperma)
- No viduslejasvācu spēke. (šķirklī spieķis)
- No angļu spleen 'liesa, slikts garastāvoklis', kam pamatā grieķu splēn 'liesa'. (šķirklī splīns)
- No latīņu statio 'stāvēšana, piestātne'. (šķirklī stacionārs)
- No latīņu staphylococcus, kam pamatā grieķu staphylē 'ķekars' un kokkos 'lodīte'. (šķirklī stafilokoki)
- No itāļu stanza 'tērauda forma, istaba'. (šķirklī stance)
- No grieķu statikos 'stāvošs' un grieķu statikē 'mācība par svaru, līdzsvaru'. (šķirklī statika)
- No grieķu stasis 'apstāšanās, sastrēgums'. (šķirklī stāze)
- No grieķu stēlē. (šķirklī stēla)
- No grieķu stereo 'telpisks' un angļu film 'plēve'. (šķirklī stereofilma)
- No grieķu stereo 'telpisks' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī stereofonija)
- No grieķu stēthos 'krūtis' un skopein 'skatīties'. (šķirklī stetoskops)
- No grieķu stigmatos 'dūriens, rēta, zīme'. (šķirklī stigma)
- No grieķu valodas stoa pēc Atēnu portika, kurā mācīja filozofs Zēnons. (šķirklī stoicisms)
- No latīņu stola, sengrieķu stolē 'apģērbs'. (šķirklī stola)
- No norvēģu storting (stor 'liels' un ting 'padome'). (šķirklī stortings)
- No latīņu strangulatio 'nosmacēšana, nožņaugšana'. (šķirklī strangulācija)
- No grieķu stratēgos 'karavadonis'. (šķirklī stratēgs)
- No grieķu stratēgos 'karavadonis'. (šķirklī stratēģis)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu nautēs 'jūrasbraucējs'. (šķirklī stratonauts)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu pausis 'pārtraukums, mitēšanās'. (šķirklī stratopauze)
- No streptokoki un latīņu caedere 'nogalināt, nonāvēt'. (šķirklī streptocīds)
- No grieķu streptos 'ķēdīte' un kokkos 'grauds'. (šķirklī streptokoki)
- No baktērijas Streptomyces griseus nosaukuma. (šķirklī streptomicīns)
- No grieķu strychnos 'dzērvacis'. (šķirklī strihnīns)
- No angļu striptease (to strip 'noģērbt' un to tease 'kairināt'). (šķirklī striptīzs)
- No grieķu strophē 'griešanās, pagrieziens'. (šķirklī strofa)
- No auga nosaukuma Strophantus, no kura sēklām iegūst strofantīnu. (šķirklī strofantīns)
- Pēc krievu grāfa Aleksandra Stroganova (Александр Григорьевич Строганов) vārda. (šķirklī stroganovs)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums', grieķu geō- (gē 'zeme') un logos 'mācība'. (šķirklī struktūrģeoloģija)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums' un grieķu schēma 'izskats, veids'. (šķirklī struktūrshēma)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums' un grieķu theōria 'aplūkošana, vērošana'. (šķirklī struktūrteorija)
- No latīņu sub 'zem, pie' un borealis 'ziemeļu-' (Boreas 'ziemeļvēju dievs'). (šķirklī subboreāls)
- No latīņu sub 'zem, pie' un grieķu klinikos (klinē 'gulta'). (šķirklī subklīnisks)
- No latīņu sulphur 'sērs'. (šķirklī sulfāts)
- No latīņu sulphur 'sērs' un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī sulfīds)
- No latīņu sulphur 'sērs'. (šķirklī sulfīts)
- No arābu sunna 'izturēšanās, paradums'. (šķirklī Sunna)
- No angļu supertrawler (super 'pārākais pēc kvalitātes, lieluma u. tml.' un trawler 'traleris'). (šķirklī supertraleris)
- No angļu support 'atbalsts', franču support 'paliktnis', kam pamatā latīņu supportare 'turēt'. (šķirklī suports)
- No latīņu surdus 'kurls' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī surdologs)
- No latīņu surdus 'kurls' un grieķu technikos 'prasmīgs' (technē 'māksla, meistarība'). (šķirklī surdotehnika)
- No latīņu surdus 'kurls' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī surdoloģija)
- No latīņu supra 'virs; aiz; pirms' un vadītspēja. (šķirklī supravadītspēja)
- No latīņu surrogatus 'izvēlēts cita vietā'. (šķirklī surogāts)
- No itāliešu sottana 'garīdznieka tērps; brunči'. (šķirklī sutana)
- Vārds radies kā latvisks analogs angļu raw (food) 'dabisks, svaigs (ēdiens)'. (šķirklī svaigēšana)
- No franču chancre, kam pamatā latīņu cancer 'vēzis'. (šķirklī šankrs)
- No franču chevreau 'kazlēns'. (šķirklī ševro)
- No senebreju šeqel 'svērt'. (šķirklī šekelis)
- No arābu šī'a 'piekritēju grupa'. (šķirklī šiisms)
- No japāņu shiitake (shii 'koka Castanopsis cuspidata nosaukums' un take 'sēne'). (šķirklī šitake)
- No grieķu schizein 'saskaldīt', phrēn 'dvēsele, prāts'. (šķirklī šizofrēnija)
- Pēc leģendārā iekarošanas karu veterāna un Napoleona politikas piekritēja Nikolā Šovēna (Nicolas Chauvin) vārda. (šķirklī šovinisms)
- No vācu die Sprotte 'brētliņa'. Latviešu valodā vārds aizgūts 19. gs. beigās, attiecinot uz žāvētām un eļļā sagatavotām brētliņām. (šķirklī šprote)
- No vācu der Spitzbube 'nelietis, blēdis; krāpnieks'. (šķirklī špicbuks)
- No angļu shrapnel, pēc izgudrotāja angļu artilērijas virsnieka Henrija Šrapnela (Henry Shrapnel, 1761–1842) vārda. (šķirklī šrapnelis)
- No vācu der Staat 'svinīgs tērps'. (šķirklī štāte)
- No lejasvācu strunt 'nieks, blēņas'. (šķirklī štrunts)
- No literārā varoņa Švauksta vārda R. un M. Kaudzīšu romānā "Mērnieku laiki". (šķirklī švauksts)
- No latīņu tabula 'dēlis'. (šķirklī tabele)
- No angļu taboo, kam pamatā polinēziešu tabù. (šķirklī tabu)
- No latīņu tabula 'dēlis, galds'. (šķirklī tabula)
- No grieķu tachys 'ātrs' un metron 'mērs'. (šķirklī tahimetrs)
- No grieķu tachos 'ātrums' un metron 'mērs'. (šķirklī tahometrs)
- No vācu Taifun, kam pamatā ķīniešu tai fung 'liels vējš'. (šķirklī taifūns)
- No latīņu taxatio 'cenas noteikšana, novērtēšana'. (šķirklī taksācija)
- No vācu Taxe, kam pamatā latīņu taxare 'novērtēt'. (šķirklī takse)
- No latīņu taxare 'novērtēt' un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī taksofons)
- No latīņu taxare 'novērtēt' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī taksometrs)
- No franču talisman, kam pamatā arābu tilsaman 'maģisks attēls'. (šķirklī talismans)
- No grieķu thanatos 'nāve' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī tanatoloģija)
- No franču à la tartare 'tatāru gaumē'. (šķirklī tartars)
- Grieķu technētos 'mākslīgs'. (šķirklī tehnēcijs)
- Grieķu technē 'māksla' un kratos 'vara'. (šķirklī tehnokrātija)
- No ķīniešu te 'tēja'. (šķirklī teīns)
- Pēc Tekilas (Tequila) pilsētas Halisko pavalstī Meksikas rietumos, kur atrodas lielākās šī dzēriena ražotnes. (šķirklī tekila)
- No grieķu tektonikē (technē) 'celtniecības māksla'. (šķirklī tektonika)
- No grieķu tēle 'no attāluma' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī telefons)
- No grieķu tele 'tālu' un skopein 'redzēt; skatīties'. (šķirklī teleskops)
- No grieķu thema 'pamats, tēma'. (šķirklī tēma)
- No latīņu tensus 'saspringts' un grieķu metrein 'mērīt'. (šķirklī tenzometrija)
- No latīņu tensus 'saspringts' un grieķu metrein 'mērīt'. (šķirklī tenzometrs)
- No grieķu theos 'theos' un dikē 'tiesības, taisnīgums'. (šķirklī teodiceja)
- No grieķu theos 'dievs' un gonē 'dzimšana'. (šķirklī teogonija)
- Grieķu theōrēma, kur theōrein 'apskatīt, apdomāt'. (šķirklī teorēma)
- No franču templier (temple 'svētnīca'). (šķirklī templieši)
- No latīņu temperamentum 'īstais, pareizais samērs'. (šķirklī temperaments)
- No latīņu theoria, grieķu theōria 'aplūkošana, vērošana'. (šķirklī teorija)
- No franču, angļu terrarium, kam pamatā latīņu terra 'zeme' (pēc vārda aquarium parauga). (šķirklī terārijs)
- No vācu Terrainkur (franču terrain 'zemes gabals' un vācu Kur 'ārstēšana'). (šķirklī terenkūrs)
- No viduslejasvācu teren, teeren 'lietot, patērēt; ēst'. (šķirklī tērēt)
- No grieķu therapeutēs 'kopējs, apkalpotājs'. (šķirklī terapeits)
- No grieķu thērion 'zvērs' un logos 'mācība'. (šķirklī terioloģija)
- No grieķu thermē 'karstums'. (šķirklī termīts)
- No grieķu thermos 'silts; karsts', thermē 'karstums'. (šķirklī termo-)
- Pēc serbu izcelsmes amerikāņu izgudrotāja N. Teslas (1856–1943) vārda. (šķirklī tesla)
- Latīņu thesaurus, no grieķu thēsauros 'dārglietu krātuve, krājumi'. (šķirklī tēzaurs)
- No spāņu tilde 'zīme, kas virs burta n apzīmē mīkstinājumu'. (šķirklī tilde)
- No grieķu typos 'forma, paraugs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī tipoloģija)
- No latīņu tuba 'taure' un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī tubafons)
- No uzņēmuma dibinātāja Toijodas (Toyoda) uzvārda. (šķirklī toijota)
- Pēc skandināvu pērkona dieva Tora vārda. (šķirklī torijs)
- Pēc angļu dabaszinātnieka Džona Tradeskanta (John Tradescant) vārda. (šķirklī tradeskancija)
- No grieķu tragōidia (tragos 'āzis' un ōidē 'dziesma'). (šķirklī traģēdija)
- No grieķu tracheia (artēria) 'elpvads' un tomē 'griezums'. (šķirklī traheotomija)
- No latīņu tractatus 'pētījums'. (šķirklī traktāts)
- No latīņu transformatio 'pārveidošana, pārvēršana'. (šķirklī transformācija)
- No angļu translator, kam pamatā latīņu translator 'pārnesējs; tulks'. (šķirklī translators)
- No franču transparent, kam pamatā latīņu transparere 'spīdēt cauri'. (šķirklī transparents)
- No latīņu trans 'caur, šķērsām; pāri' un spirare 'elpot'. (šķirklī transpirācija)
- No franču transparent, kam pamatā latīņu transparere 'spīdēt cauri'. (šķirklī transparents)
- No vācu Trasse, kam pamatā franču trace 'pēdas'. (šķirklī trase)
- No franču trace 'pēdas' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī trasoloģija)
- No angļu trust 'uzticēt; uzticēties'. (šķirklī trasts)
- No franču traverse 'šķērsbaļķis'. (šķirklī traversa)
- No franču traverser 'šķērsot'. (šķirklī traversēt)
- No angļu track 'pēdas, ceļš'. (šķirklī treks)
- Pēc Tremolas ielejas nosaukuma Šveicē. (šķirklī tremolīts)
- No angļu training (train 'trenēt, trenēties'). (šķirklī treniņš)
- No angļu triathlon, kas veidots pēc grieķu pentathlon (pentatlons) 'pieccīņa' parauga. (šķirklī triatlons)
- No franču tribunal, kam pamatā latīņu tribunal 'paaugstinājums tiesneša, karavadoņa u.tml. krēslam'. (šķirklī tribunāls)
- J. Langes darināts vārds ar nozīmi 'izsūtījums' (1772. g.), kuru G. F. Stenders ievietojis savā vārdnīcā "Lettisches Lexicon" (1789. g.) un kurš plašāk ieviesies un nostiprinājies valodā kopš 19. gs. 70. gadiem, kad to lietoja "Baltijas Vēstnesis", bet jo īpaši ar Raiņa darbiem. (šķirklī trimda)
- No franču trimestre, kam pamatā latīņu trimestris 'trīsmēnešu-'. (šķirklī trimestris)
- No grieķu tri- un nomē 'daļa'. (šķirklī trinoms)
- Vārds latviešu valodā varētu būt ienācis ap 2010. gadu, lai aizstātu aizguvumu frīkbaiks. (šķirklī ērmritenis)
- No grieķu hypo 'zem, apakšā' un thermē 'siltums, karstums'. (šķirklī hipotermija)
- No latīņu carcinoma, grieķu karkinos 'vēzis'. (šķirklī karcinoma)
- No krievu маховик (мох 'sūnas'). Praksē visai bieži šo vārdu lieto ar patskani a patskaņa o vietā: makavice. (šķirklī makovice)
- No vācu probieren, kam pamatā latīņu probare 'novērtēt, atzīt par labu'. (šķirklī provēt)
- No latīņu solvere 'izšķīdināt'. Latviešu izcelsmes ķīmiķis P. Valdens (1863–1957) pētīja ap 50 neūdens šķīdinātājus un ieviesa solvatācijas jēdzienu. (šķirklī solvatācija)
- No grieķu tauto 'tas pats' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī tautoloģija)
- No grieķu zygotē 'pārī savienota'. (šķirklī zigota)
- Vārds vegāns tika atvasināts no vārda "veģetārietis" (angļu: vegetarian) 1944. gadā, kad Elsija Šriglija (Elsie Shrigley) un Donalds Vatsons (Donald Watson) Apvienotajā Karalistē dibināja Vegānu biedrību, viņi bija neapmierināti, ka vārds "veģetārisms" tiek saistīts ar piena produktu lietošanu. Viņi savienoja vārda vegetarian pirmos trīs un pēdējos divus burtus, radot vārdu vegan. (šķirklī vegāns)
- No leģendas par to, ka aizliegtais auglis (ābols) iestrēdzis Ādamam rīklē. (šķirklī ādamābols)
- No latīņu accumulator 'savācējs'. (šķirklī akumulators)
- No ebreju āmēn 'patiesi, lai notiek tā!'. (šķirklī āmen)
- No grieķu anabaptizein 'atkārtoti iegremdēt, pārkristīt'. (šķirklī anabaptisti)
- Sākotnējā nozīme šim vārdam bija 'uztūkums, augonis'. Pašreizējā nozīme ar izteikti negatīvu stilistisku nokrāsu radusies padomju laikā. (šķirklī budzis)
- Pēc šīs teorijas izstrādātāja, angļu dabaspētnieka Č. Darvina vārda. (šķirklī darvinisms)
- No grieķu diabētēs 'sifons', kam pamatā diabainen 'iet cauri'. (šķirklī diabēts)
- No vācu Dyn, franču dyne, kam pamatā grieķu dynamis 'spēks'. (šķirklī dins)
- No vācu Eugenik, kam pamatā grieķu eugenēs 'dižciltīgs, labas sugas'. (šķirklī eigēnika)
- No vācu forsch 'enerģisks, spēcīgs'. (šķirklī foršs)
- No vācu Genom; Gen 'gēns' un (Chromos)om 'hromosoma'. (šķirklī genoms)
- No franču guillotine, kam pamatā franču ārsta Ž. Giljotēna uzvārds, pēc kura priekšlikuma radīta šī ierīce. (šķirklī giljotīna)
- Latviešu valodā sākts lietot 18. gs. ar nozīmi 'lasīt pratējs, kam pieder kāda grāmata' (K. Karulis). (šķirklī grāmatnieks)
- Pēc angļu anatoma N. Haimora (Nathaniel Highmore, 1613–1685) uzvārda. (šķirklī haimorīts)
- No latīņu herba 'augs' un caedere 'nonāvēt'. (šķirklī herbicīds)
- No spāņu, portugāļu infante, infanta, kam pamatā latīņu infans 'bērns'. (šķirklī infants)
- No latīņu inspector 'novērotājs, uzraudzītājs'. (šķirklī inspektors)
- No japāņu kami 'dievs' un kaze 'vējš'. (šķirklī kamikadze)
- No franču cache-pot (cacher 'slēpt' un pot 'pods'). (šķirklī kašpo)
- Pēc ķīniešu filozofa Kuna Fudzi (551–479. p.m.ē.) latinizētā vārda Confucius. (šķirklī konfūcisms)
- No franču coulisse 'grope, slīdne' (couler 'slīdēt'). (šķirklī kulise)
- No latīņu lunaris (luna 'mēness'). (šķirklī lunārs)
- No latīņu mater, matris 'māte' un grieķu archē 'vara'. (šķirklī matriarhāts)
- No grieķu mesos 'vidējais' un phyton 'augs'. (šķirklī mezofīti)
- No grieķu mesos 'vidējais' un lithos 'akmens'. (šķirklī mezolīts)
- No franču migraine, kam pamatā grieķu hēmikrania 'sāpes galvas vai sejas vienā pusē'. (šķirklī migrēna)
- No latīņu occultus 'slepens, apslēpts'. (šķirklī okults)
- No pilsētas Opus (Opuntos) nosaukuma Senajā Grieķijā. (šķirklī opuncija)
- No igauņu pajalaud 'dēlis pie bīdāma loga'. (V. Zeps) (šķirklī paloda)
- No grieķu parasitos 'tāds, kas ēd pie sveša galda; liekēdis'. (šķirklī parazīts)
- No angļu penicillin, kam pamatā latīņu penicillus 'ota' (nosaukums veidots pēc šo sēņu sarveida formas). (šķirklī penicilīns)
- No poli- un grieķu gynē 'sieva, sieviete'. (šķirklī poliginija)
- No angļu pot 'pods' un ash 'pelni'. Nosaukums radās no sākotnējās ieguves tehnoloģijas – potašu sākumā ieguva no lapu koku pelniem, tos podā aplejot ar ūdeni un iegūto sārmu iztvaicējot. (šķirklī potaša)
- No latīņu praeludium, kam pamatā prae 'pirms' un ludus 'spēle'. (šķirklī prelūdija)
- No latīņu proportio 'samērs, attiecība'. (šķirklī proporcija)
- No vācu Szepter, kam pamatā latīņu sceptrum, sengrieķu skēptron 'zizlis'. (šķirklī scepteris)
- No vācu Seminar, kam pamatā latīņu seminarium 'dēstu audzētava'. (šķirklī seminārs)
- Pēc Noas vecākā dēla Šema jeb Sēma vārda. (šķirklī semīti)
- No angļu soul 'dvēsele'. (šķirklī souls)
- No latīņu spirare 'elpot' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī spirometrs)
- No krievu спирт, kam pamatā latīņu spiritus 'elpa, dzīvības spēks, gars'. (šķirklī spirts)
- No angļu superman (super 'pārākais pēc kvalitātes, lieluma u. tml.' un man 'vīrietis'). (šķirklī supermenis)
- No sanskrita šiva 'labvēlīgais'. (šķirklī šivaisms)
- No angļu, franču transliteration, kam pamatā latīņu trans- 'caur, šķērsām, pāri' un littera 'burts'. (šķirklī transliterācija)
- Pēc šīs šķirnes radītāja – šveiciešu botāniķa un franču valodas skolotāja Trebū (Treboux) – uzvārda. (šķirklī trebū)
- No grieķu trēmatodēs 'tāds, kam ir atvere' (trēma 'atvere'). (šķirklī trematodes)
- No latīņu ventilator 'vēcināt, plivināt'. (šķirklī ventilis)
- No franču jacquard 'žakardmašīna' pēc izgudrotāja Ž. M. Žakāra (J. M. Jacquard) uzvārda. (šķirklī žakardaudums)
- No franču (crêpe) Georgette pēc franču šuvējas Žoržetes de Laplānas (Georgette de la Plante) vārda. (šķirklī žoržets)
- No vācu spitz 'smails; dzēlīgs'. (šķirklī spics)
- No latīņu Thule 'Tūle' (teiksmaina salu valsts Eiropas galējos ziemeļos). (šķirklī tūlijs)
- No angļu under 'zem', resp attiecīgajā izlasē var piedalīties jaunieši, kas vēl nav sasnieguši attiecīgā apzīmējumā norādīto vecumu. (šķirklī U)
- No angļu ufology, kas radies no abreviatūras UFO – unidentified flying object 'neidentificēts lidojošais objekts' (latviešu valodā abreviatūra NLO). (šķirklī ufoloģija)
- No latīņu umbra 'ēna'. (šķirklī umbra)
- No vācu Hunger 'bads' un Kummer 'bēdas; raizes; rūpes'. (šķirklī umurkumurs)
- No sanskrita upaniṣad 'sēdēt blakus'. (šķirklī upanišadas)
- No planētas nosaukuma Urāns. (šķirklī uraninīts)
- No latīņu urbanus, kam pamatā urbs (urbis) 'pilsēta'. (šķirklī urbānisks)
- No vācu unikal, kam pamatā latīņu unicus 'vienreizējs'. (šķirklī unikāls)
- No franču urbanisation (urbaniser 'piešķirt pilsētas raksturu; iekļaut pilsētas robežās'). (šķirklī urbanizācija)
- No franču urbaniser 'piešķirt pilsētas raksturu; iekļaut pilsētas robežās'. (šķirklī urbanizēt)
- No krievu урла (iespējams, saīsinājums no уголовно разыскиваемое лицо 'kriminālmeklēšanā esoša persona'). (šķirklī urla)
- No vācu Urologie, kam pamatā grieķu ouron 'urīns' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī uroloģija)
- No latīņu urbanus, kam pamatā urbs (urbis) 'pilsēta'. (šķirklī urbānistisks)
- No angļu Utopia, kam pamatā grieķu u 'ne, nē' un topos 'vieta' ('vieta, kuras nav') vai arī grieķu eu 'labi' un topos 'vieta' (t. i., labklājības zeme) – pēc 16. gs. angļu domātāja T. Mora grāmatas nosaukuma. (šķirklī utopija)
- No franču ouverture, kam pamatā latīņu apertura 'atvēršana, atklāšana'. (šķirklī uvertīra)
- No latīņu uvula 'mēlīte'. (šķirklī ūvula)
- No lejasvācu vastellāvent, fastelauendt 'gavēņa priekšvakars'. (šķirklī Vastlāvji)
- Pēc 18. gs. papīrfabrikas īpašnieka, angļa Džeimsa Vatmana (James Whatman, 1702–1759) uzvārda. (šķirklī vatmaņpapīrs)
- Pēc skotu izgudrotāja un inženiera Džeimsa Vata (James Watt, 1736–1819) uzvārda. (šķirklī vats)
- No sanskrita vēda 'zināšanas, zināšanu krātuve'. (šķirklī vēdas)
- Jura Alunāna jaunvārds (ap 1860. g.), kas darināts pēc lietuviešu veĩkalas 'darbs, darbība' parauga ar nozīmi 'darbība, darījums, darīšanas'. Mūsdienu nozīmi vārds ieguvis 19. gadsimta beigās. (šķirklī veikals)
- No angļu vārda wakeboard, kur wake 'ķīlis' un board 'dēlis'. (šķirklī veikbords)
- No latīņu vector 'nesējs'. (šķirklī vektors)
- No franču vélocipède, kam pamatā latīņu velox 'ātrs' un pes 'kāja, pēda'. (šķirklī velosipēds)
- No viduslejasvācu vērdink 'ceturtdaļa markas'. Aizguvums minēts 17. gs. literatūrā. (šķirklī vērdiņš)
- No vācu Wehrmacht, Wehr 'aizstāvēšanās; ieroči' un Macht 'spēks, vara; bruņotie spēki'. (šķirklī vērmahts)
- No franču vermout, vācu Wermut 'vērmeles'. (šķirklī vermuts)
- No franču vernissage 'lakošana', nosaukums cēlies no mākslinieku paraduma dienu pirms izstādes atklāšanas pārklāt gleznas ar laku. (šķirklī vernisāža)
- No latīņu ventilator 'vēdinātājs'. (šķirklī ventilators)
- No vācu Vertikale, kam pamatā latīņu verticalis 'svērtenisks'. (šķirklī vertikāle)
- No latīņu verticalis 'svērtenisks'. (šķirklī vertikāls)
- No vācu Weste, kam pamatā latīņu vestis 'apģērbs'. (šķirklī veste)
- No latīņu veterināria 'dzīvnieku ārstēšana'. (šķirklī veterinārija)
- No latīņu vibratio 'trīcēšana'. (šķirklī vibrācija)
- No latīņu vibrāre 'trīcēt, svārstīties'. (šķirklī vibrēt)
- No latīņu vibrāre 'svārstīties, trīcēt'. (šķirklī vibro-)
- No latīņu videō 'redzu' un grieķu thēkē 'glabātava'. (šķirklī videotēka)
- No latīņu vibrāre 'svārstīties, trīcēt' un grieķu phonē 'skaņa'. (šķirklī vibrofons)
- No vācu Vikar, kam pamatā latīņu vicārius 'vietnieks, aizstājējs'. (šķirklī vikārs)
- No angļu weekend, kam pamatā week 'nedēļa' un end 'beigas, noslēgums'. (šķirklī vīkends)
- Interneta projektu izstrādātāja Lerija Sangera (Larry Sanger) radīts vārds, saliktenis no wiki (kam pamatā havajiešu wikiwiki 'ātri') un angļu enciklopedia 'enciklopēdija'. (šķirklī Vikipēdija)
- Pēc amerikāņu ieroču fabrikanta Olivera Fišera Vinčestera (Oliver Fisher Winchester, 1810–1880) uzvārda. (šķirklī vinčesters)
- No franču vinaigrette 'pikanta mērce', vinaigre 'etiķis'. (šķirklī vinegrets)
- No viduslejasvācu winnen. J. Endzelīns šā vārda vietā ieviesa latviskas cilmes vārdu laimēt. (šķirklī vinnēt)
- No angļu whisky, kam pamatā gēlu uisge (beatha) '(dzīvības) ūdens'. (šķirklī viskijs)
- No latīņu vita 'dzīve, dzīvība' un amīns (sākotnēji uzskatīja, ka vitamīni satur aminoskābes). (šķirklī vitamīns)
- Iespējams, ka sausseržu latīniskais nosaukums radies par godu Ādamam Loniceram – ārstam un dabas pētniekam, kā arī traktāta 'Naturalis Historae Opus Novum' autoram. (šķirklī vīteņsausserdis)
- No latīņu vivarium 'zvēru dārzs, medību parks', kam pamatā latīņu vivus 'dzīvs'. (šķirklī vivārijs)
- No latīņu vivus 'dzīvs' un sectio 'uzšķēršana'. (šķirklī vivisekcija)
- No latīņu visus 'redzēts, apskatīts'. (šķirklī vīza)
- No latīņu visio, videre 'redzēt'. (šķirklī vīzija)
- No franču visite, kam pamatā latīņu visitare 'apmeklēt'. (šķirklī vizīte)
- Pēc romiešu uguns un kalējmākslas dieva Vulkāna vārda. (šķirklī vulkāns)
- No portugāļu zebra 'savvaļas ēzelis'. (šķirklī zebra)
- No grieķu zephyros 'rietumvējš'. (šķirklī zefīrs)
- No viduslejasvācu sēgel 'bura'. (šķirklī zēģele)
- No viduslejasvācu sēgeln 'burāt'. (šķirklī zēģelēt)
- 19. gs. darinājums pēc krievu слон parauga, ar ko aizstāja līdz tam lietoto vārdu elefants. (šķirklī zilonis)
- No grieķu zōnē 'josta'. (šķirklī zona)
- No krievu женьшень, kam pamatā ķīniešu renshēn, jēn shēn. (šķirklī žeņšeņs)
- Pēc amerikāņu izgudrotāja un rūpnieka K. K. Džileta (K. C. Gillette) uzvārda. (šķirklī žilete)
- No angļu jury, senfranču jurée 'zvērests; iztaujāšana'. (šķirklī žūrija)
- No angļu supermarket (super 'pārākais pēc kvalitātes, lieluma u. tml.' un market 'tirgus'). (šķirklī supermārkets)
- No franču déjà vu 'jau redzēts'. (šķirklī dežavū)
- No latīņu nota bene! 'labi iegaumē'. (šķirklī NB)
- No latīņu primitivus 'pirmatnējs, sākotnējs'. (šķirklī primitīvs)
- No latīņu post scriptum 'pēc uzrakstītā'. (šķirklī P. S.)
- No angļu football (foot 'pēda' un ball 'bumba'). (šķirklī futbols)
- No franču jamais vu 'nekad neredzēts'. (šķirklī žamevū)
- Pēc Anglijas pilsētas Bostonas nosaukuma. (šķirklī bostons)
- No franču crédit, itāļu credito, kam pamatā latīņu creditum, credere 'ticēt, uzticēties'. (šķirklī kredīts)
- No līvu sēń vai igauņu seen. (šķirklī sēne)
- No grieķu oikonomikē (technē) 'saimniecības vadīšanas māksla'. (šķirklī ekonomika)
- No grieķu spora 'sēja, sēkla'. (šķirklī spora)
- No latīņu medialis, medius 'vidējs'. (šķirklī mediāls)
- No vācu puffig 'uzpopēts; kupls'. (šķirklī pufīgs)
- Pēc romiešu valsts un literatūras darbinieka Mecenāta (Gaius Cilnio Maecenas) vārda, kurš atbalstīja sava laika ievērojamus dzejniekus un māksliniekus (piem., Vergiliju, Horāciju). (šķirklī mecenāts)
- Atvasinājums no J. V. Gētes traģēdijas "Fausts" personāža Mefistofeļa vārda. (šķirklī mefistofelisks)
- No spāņu matador de toros 'tas, kurš nogalina (vēršus)'. (šķirklī matadors)
- No viduslejasvācu forke '(siena, mēslu) dakšas'. (šķirklī urķis)
- No itāļu miniatura, kam pamatā latīņu minium 'cinobrs, mīnijs', ar ko senatnē izkrāsoja sākumburtus rokraksta grāmatās. (šķirklī miniatūrs)
- No latīņu modalis (modus 'mērs, veids'). (šķirklī modāls)
- No grieķu monos un phagein 'ēst '. (šķirklī monofāgs)
- No mono- un grieķu syllabē 'zilbe'. (šķirklī monosillabisks)
- Pēc islāma pravieša Muhameda (ap 570–632) vārda. (šķirklī muhamedānis)
- No vācu Neander Tal 'Neanderas ieleja', kur pirmoreiz 1856. gadā atrastas šī cilvēka atliekas. (šķirklī neandertālietis)
Atrasts normatīvajos komentāros (263):
- Izteicienu pasaules vadošie baleta teātri; teātra vadošie aktieri; uzticēt aktrisei vadošās lomas; orķestra vadošais saksofonists u.tml. vietā vēlams lietot citus apzīmējumus, piem.: pasaules pazīstamākie baleta teātri; teātra ievērojamākie (izcilākie) aktieri; uzticēt aktrisei lielās lomas; orķestra galvenais saksofonists. (šķirklī vadošs)
- Jāievēro, ka vārds papildu tekstā lietojams kopā ar lietvārdu, bet apstākļa vārds papildus – ar darbības vārdu. (šķirklī papildu)
- Vārda nozīmes skaidrojumu 2024. gada 11. jūnija sēdē (prot. Nr. 5/1185; 3. p.) precizējusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija. Vārdu "briljants" lieto sasaistē ar dārgakmens nosaukumu, izņemot dimantu, ja tam ir šāds slīpējums. (šķirklī briljants)
- Nereti valodas praksē substantīvs sterilizētājs 'cilvēks, kas veic sterilizāciju' tiek lietots substantīva sterilizators 'iekārta, ierīce (kā) sterilizācijai' nozīmē, tomēr šos divus vārdus nevajadzētu jaukt. (šķirklī sterilizētājs)
- Vārda izejošs vietā ieteicams lietot darbības vārda nosūtīt formas: nosūtāmie dokumenti, nosūtītās vēstules. (šķirklī izejošs)
- Ilgu laiku latviešu valodniekiem bija negatīva attieksme pret šāda tipa salikteņiem. Tagad pēc vācu valodas parauga darinātie baložpelēks, debeszils, sniegbalts u. tml. tiek uzskatīti par atbilstošiem latviešu literārās valodas normām. (šķirklī baložpelēks)
- Divdabi saprotams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess, kā arī ar nozīmi 'protams; bez šaubām', piemēram: Tev, saprotams, ir taisnība. Tāda attieksme mani, saprotams, pārsteidza. (šķirklī saprotams)
- Vārda lietojums ar nozīmi 'kārtējais' atzīstams par nevēlamu. Jēdziena tekošais remonts apzīmēšanai LZA Terminoloģijas komisija apstiprinājusi vārdkopu uzturēšanas remonts. (šķirklī tekošs)
- Saskaņā ar Valsts valodas centra atzinumu plašsaziņas auditorijai domātajā informācijā izmantojams termins patentbrīvie medikamenti vai patentbrīvās zāles. Atsevišķos gadījumos attiecībā uz patentbrīvajiem medikamentiem lieto arī jēdzienus ekonomiskie un savstarpēji aizvietojamie medikamenti. (šķirklī patentbrīvs)
- Praksē nereti sastopamo apakšsvītra un zemsvītra vietā LZA terminoloģijas komisija kā pareizo pieņēmusi terminu pasvītra. (šķirklī pasvītra)
- Izplatīta kļūda ir pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas formu nepareizs lietojums. Aicinot ienākt, ir jāsaka "nāciet", nevis "nākiet" vai "nākat". (šķirklī nākt)
- Vēlēdamies, lai latviešu valoda būtu tīra no nelatviskiem piegružojumiem, J. Endzelīns daudzkārt aizrādīja, ka tādi salikteņi kā "sniegbalts", "asinssarkans" u. tml. ir nevajadzīgi ģermānismi latviešu valodā. Taču šī tipa salikteņi, kā to rāda pieredze, ir visai dzīvotspēji. Iemesls tam varētu būt meklējams izteiksmes līdzekļu ekonomijā, kas ar tiem tiek sasniegta. (šķirklī sniegbalts)
- Sarunvalodā bieži lieto nevēlamo formu – mērs daudzskaitļa formā, piem., iecerēt stingrākus mērus, pieņemt mērus u. tml., kas būtu jāaizstāj ar rīkoties stingrāk, attiecīgi rīkoties u. tml. (šķirklī mērs)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 3. §) apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī parasports)
- Divdabi redzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz ko tādu, ko var pieļaut, pieņemt par iespējamu, arī ar nozīmi 'droši vien', piemēram: Redzams, viņš zina, ko dara. (šķirklī redzams)
- Nav vēlams lietot izteiksmi runa iet (no krievu valodas речь идёт), jāsaka ir runa (par ko). (šķirklī runa)
- Tā kā semantiskās atšķirības starp īpašības vārdiem radniecīgs un radniecisks ir grūti nosakāmas, praksē ar vienu un to pašu nozīmi lieto abus vārdus. (šķirklī radniecisks)
- Vārdu samiksēt (un tā pamatvārdu miksēt) latviešu valodā būtu vēlams lietot tikai terminoloģiski, saistībā ar elektrotehniku. (šķirklī samiksēt)
- Šis vārds nav darināts ar latviešu valodas priedēkli ap-. (šķirklī abižoties)
- Vārda pareizrakstību formā konsīlijs (ar garu patskani ī otrā zilbē) 2021. gada 8. septembra sēdē (prot. Nr. 7 4. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. Tā kā oriģinālvalodas vārdā consilium otrā zilbe ir uzsvērta, šis patskanis latviešu valodā atveidojams kā garš ī. (šķirklī konsīlijs)
- Kaut arī sarunvalodā un rakstos dažkārt sastopams lietojums patreiz, tas uzskatāms par kļūdainu, jo konkrētais apstākļa vārds ir darināts no vārdu savienojuma pašā reizē, nevis patā reizē. (šķirklī pašreiz)
- Nereti valodas praksē sastopama pēc angļu valodas parauga darināta forma paralimpisks, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai. (šķirklī paraolimpisks)
- Šim darbības vārdam tagadnes 3. personā ir izveidojušās paralēlformas: mežģās – mežģījas. Valodā biežāk lieto īsāko darbības vārda formu mežģās (pirksti mežgās), kas nav fiksēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī mežģīties)
- Jāievēro, ka 6. deklinācijas lietvārdiem vienskaitļa ģenitīva forma ir vienāda ar nominatīva formu: dzelzs (kas?), dzelzs (kā?). (šķirklī dzelzs)
- Lai gan ir mēģināts nošķirt īpašības vārdus dabīgs un dabisks, norādot, ka adjektīvi ar -īgs, -īga vairāk lietojami īpašības, līdzīguma nozīmē, bet atvasinājumi ar -isks, -iska – atbilstības, piemērotības nozīmē, tomēr praktiskajā lietojumā šīs gramatiski semantiskās nianses netiek ievērotas. Atšķiras vienīgi lietojuma biežums – adjektīvus dabisks, dabiska un to formas latviešu valodā lieto biežāk. (šķirklī dabisks)
- Nebūtu ieteicams vārdu remonts attiecināt uz apģērbu vai apavu labošanu. (šķirklī remonts)
- Pareizi ir T krekls, nevis T-krekls. Defisi aiz burtiem, cipariem vai citām zīmēm nelieto, ja tiem seko patstāvīgi lietojami vārdi, piemēram, T veida sija, A skats, α stari. Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=krekls&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī T krekls)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. Skat. šķirkli tītenis (2). (šķirklī vraps)
- Nav vēlams lietot vārdu savienojumu rupji rēķinot, kas radies citu valodu ietekmē, piem., Rupji rēķinot, vidējā alga iznāk 300 latu uz rokas. Vārdu rupji šādā teikumā ieteicams aizstāt ar citu vārdu, piemēram, aptuveni. (šķirklī rupjš)
- Pēc 2. pasaules kara vārdam žīdi, žīds, žīdiete radās negatīva emocionāli ekspresīva nokrāsa, tāpēc mūsdienu latviešu valodā, runājot par attiecīgo tautu, tautību, ieteicams lietot vārdu ebreji, ebrejs, ebrejiete. (šķirklī žīdi)
- Šo vārdu par latviešu valodas vārddarināšanas sistēmā iederīgu atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2024. gada 10. aprīļa sēdes protokola Nr. 4 2. §). (šķirklī māsība)
- Praksē vārdi scientioloģija un scientoloģija dažkārt tiek jaukti, ar vārdu scientoloģija apzīmējot gan vienu, gan otru jēdzienu. (šķirklī scientoloģija)
- Nereti īpašības vārdu saturisks lieto ar īpašības vārda saturīgs nozīmi 'tāds, kam ir nopietns, vērtīgs saturs; domām, atziņām bagāts', kas nav pareizi. (šķirklī saturisks)
- Apstākļa vārdu tik reizēm lieto pakārtojuma konstrukcijā par tik, par cik, kas ieviesusies krievu valodas ietekmē. Piemēram: mēs esam stipri par tik, par cik esam vienoti. Latviskāk un vienkāršāk: mēs esam tik stipri, cik esam vienoti. (šķirklī tik)
- Latvijā šis kafijas dzēriens nereti tiek dēvēts par lati vai lates kafiju, taču tā pareizais nosaukums ir late makjato. (šķirklī late)
- Divdabi zināms nereti lieto kā iespraustu vārdu ar nozīmi 'protams, saprotams, bez šaubām', piemēram: Es, zināms, tev samaksāšu, ko esmu parādā. (šķirklī zināms)
- Praksē nereti tiek jaukti un kļūdaini lietoti vārdi patstāvīgs un pastāvīgs, tomēr to nozīme ir atšķirīga: patstāvīgs ir 'tāds, kas ir neatkarīgs no citiem, iztiek saviem spēkiem', bet pastāvīgs 'nepārtraukts, nemainīgs, regulārs'. (šķirklī patstāvīgs)
- Vārdi zvērīgs un zvērisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan zvērīgs niknums, gan zvērisks niknums). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds zvērīgs (zvērīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt zvērisks niknums. (šķirklī zvērisks)
- Kaut arī praksē nereti sastopams lietojums vīriešu dzimtē advents, atbilstoši LZA Terminoloģijas komisijas lēmumam Nr. 80, par pareizo uzskatāms lietojums sieviešu dzimtē advente. (šķirklī advente)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 3. §) apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī parasportists)
- Padomju laikā vārdu Dievs visās nozīmēs rakstīja ar mazo burtu. Tagad atjaunojusies lielā sākumburta rakstības tradīcija. (šķirklī dievs)
- Divdabi iespējams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka apgalvojums nav drošs, piemēram: Vārds, iespējams, ir aizgūts. (šķirklī iespējams)
- Par prievārda priekš lietojumu skat. D. Nītiņas monogrāfiju "Prievārdu sistēma latviešu rakstu valodā" (Rīga, 1978, 156.–151. lpp.), kā arī Ā. Ozolas rakstu "Kā īsti lietot prievārdus priekš un pirms" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 10. laidiens, Rīga, 1974). (šķirklī priekš)
- Nav vēlams vārdu savienojuma par cik lietojums latviskā tā kā vietā (piem., par cik biju ar to saskāries; pareizi – tā kā biju ar to saskāries). Šāds lietojums radies, burtiski atveidojot krievu valodas поскольку. Vārdu savienojumi par cik un par tik latviešu valodā lietojami, runājot par skaitāmu daudzumu. Piemēram, Kur un par cik var noīrēt istabu? (šķirklī par)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2017. gada 11. oktobra sēdē nolēma ieteikt lokāmo formu čija. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī čija)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 13. janvāra sēdē, izskatot jautājumu par atsevišķu svešvārdu atbilsmēm latviešu valodā, vienprātīgi nolēma ieteikt sapindu dzimtas auga Ķīnas līčijas (Litchi chinensis) un tās augļa latviskā nosaukuma formu līčija. (šķirklī līčija)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 10. februāra sēdē kā angļu vārda highlights atbilsmi latviešu valodā iesaka lietot vārdu spilgtnis. (šķirklī spilgtnis)
- Šis vārds nav darināts ar latviešu valodas priedēkli ap-. (šķirklī abižot)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 6.11.2011. sēdē ieteikta un atbalstīta forma ar garo patskani: adiabāta, nevis adiabata. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī adiabāta)
- Termins pieņemts 13.05.2008. ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumu Nr. 73, aizstājot terminu republikas pilsēta. (šķirklī valstspilsēta)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipot)
- Vārda formu 2024. gada 11. decembra sēdē precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī mača)
- Šī cepumu veida dēvēšana par makaroniem, kā dažkārt tas tiek darīts, nebūtu vēlama, jo var radīt pārpratumus homonīmijas dēļ ar vārdu makaroni nozīmē 'pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot'. (šķirklī makaronbiskvīti)
- Rakstiski vēršoties pie kāda cilvēka, piem., vēstulē, vietniekvārdus jūs, jūsu, jums raksta ar lielo sākuma burtu – Jūs, Jūsu, Jums. (šķirklī jūs)
- Vārda lūzt īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes formās piedēkļa -st- priekšā saknes beigu līdzskanis z zūd, tāpēc tagadnē un no tās atvasinātajās formās vārds rakstāms bez z, piem., lūstu, lūsti, jālūst, lūstošs, lūstot, pārējos gadījumos ar z, piem., lūzu, lūzīšu, lūzdams, lūzīšot. (šķirklī lūzt)
- Kopā ar skaitļa vārdu desmit lietvārds lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos arī nominatīvā vai akuzatīvā: makā ir desmit eiro, bērnam ir desmit mēneši, nopirkt desmit grāmatas. (šķirklī desmit)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī fotopašportrets)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga: "Avots", 1995) blakus tradicionālajai formai mameluks ir dota arī tieši no arābu valodas atveidotā forma – mamlūks, taču praksē to nelieto. (šķirklī mameluks)
- Praksē lieto arī formas noķēzu, noķēzi, noķēza, kuras nav rādītas "Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā", bet ir ievietotas "Latviešu literārās valodas vārdnīcā". (šķirklī noķēzīt)
- Praksē lieto arī vīriešu dzimtes formu pagoni – sarkani pagoni; milicis ar pagoniem. (šķirklī pagona)
- Vārds pašsaindēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsaindēšanās), ģenitīvā (pašsaindēšanās), akuzatīvā (pašsaindēšanos), instrumentālī (ar pašsaindēšanos). (šķirklī pašsaindēšanās)
- Vārds izveidots kā analogs angļu valodas jēdzienam literacy. (šķirklī pratība)
- Sadzīvē lietotā abreviatūra PVC ir attiecīgā materiāla veida apzīmējums angļu valodā, savukārt latviešu valodā tā pareizi rakstāma PVH. (šķirklī PVC)
- Lietojumā sastopams arī šīs mērces nosaukums "terijaki mērce". (šķirklī terijaki)
- Praksē dažreiz sastopamais vārdu zolīds, zolīda, zolīdi lietojums vairs neatbilst mūsdienu literārās valodas normai. Pareizi jābūt: solīds, solīda, solīdi. (šķirklī zolīds)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams bezpriedēkļa formā bārties. (šķirklī uzbārties)
- Praksē lieto arī vīriešu dzimtes lietvārdu – rotangs: rotanga palma, rotanga mēbeles u. tml. (šķirklī rotangpalma)
- Anglisma menedžments vietā ieteicams lietot citus vārdus – pārvaldība, vadībzinība, administrēšana u. tml. (šķirklī menedžments)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (protokola Nr. 5 4. §). (šķirklī hrivna)
- Latviešu valodā nav vēlama konstrukcija: apsveikt ar dzimšanas dienu, apsveikt ar Ziemassvētkiem u. tml. Pareizi šādos gadījumos ir lietot lokatīva locījumu: apsveikt dzimšanas dienā, apsveikt Ziemassvētkos u. tml. Turpretī, ja apsveic nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, konstrukcija ar prievārdu ar ir pieļaujama: apsveikt ar dēla piedzimšanu, apsveikt ar panākumiem darbā u. tml. (šķirklī apsveikt)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams vai nu bezpriedēkļa formā, vai ar priedēkli ap-, vai ar priedēkli sa-: ģērbties, apģērbties vai saģērbties. (šķirklī uzģērbties)
- Laika gaitā mainījusies šā vārda pareizrakstība. Ja agrāk par pareizu tika atzīta forma ar patskani o (epistolārs – sk. Latviešu literārās valodas vārdnīcu), tad tagad normatīvajās vārdnīcās reģistrēta forma ar patskani u (epistula, epistulārs). (šķirklī epistulārs)
- Ļoti bieži vārds uzstādījums tiek lietots atbilstoši krievu valodas vārdu установка, постановка nozīmēm. Piem., politisks uzstādījums; uzstādījums palielināt minimālo algu; mērķa uzstādījums; sportistu uzstādījums – cīņa par medaļām. Šādos gadījumos vēlams izvēlēties citus vārdus – nostādne, izvirzījums u. tml. Piemēram, politiska nostādne; mērķa izvirzījums; sportistu mērķis – cīņa par medaļām. (šķirklī uzstādījums)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams vai nu bezpriedēkļa formā, vai ar priedēkli no-, vai ar priedēkli sa-: skaisties, noskaisties vai saskaisties. (šķirklī uzskaisties)
- Apzīmētājs "vispasaules" uzskatāms par liekvārdīgu. Tā vietā lietojams apzīmētājs "pasaules". (šķirklī vispasaules)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams ar priedēkli aiz-: aizkavēt. (šķirklī uzkavēt)
- Šā jēdziena apzīmēšanai lieto arī nosaukumu operacionālā sistēma, tomēr oficiālais termins ir operētājsistēma. (šķirklī operētājsistēma)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistisks), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistisks)
- Divdabi domājams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka izteikuma saturs pēc runātāja ieskata varētu īstenoties, varētu būt patiess, ticams u.tml., piemēram: Pašreizējo pilsētas mēru, domājams, atkal ievēlēs. Bruņinieks Livonijā ieradās, domājams, agrā jaunībā. (šķirklī domājams)
- Šā vārda pareizrakstība latviešu valodā vēl nav nostabilizējusies, tas sastopams arī formās kontroversāls, kontraversāls. (šķirklī kontroversiāls)
- LZA Terminoloģijas komisija 2001. gada lēmumā Nr. 5 oficiāli apstiprinājusi, ka komersants un uzņēmējs nav sinonīmi. Vārdam uzņēmējs ir plašāka semantika nekā vārdam komersants. Komersanta darbība parasti ir saistīta ar tirdzniecību, bet uzņēmēja darbība var būt daudz plašāka. (šķirklī komersants)
- Praksē sastopams arī šā vārda rakstījums ar garo patskani ē: ezotērisks, taču tas neatbilst pareizrakstības vārdnīcās noteiktajai normai. (šķirklī ezoterisks)
- Vēlams vārdu līderis attiecināt tikai uz dzīvām būtnēm (cilvēkiem). Nav ieteicams šo vārdu lietot, runājot, piemēram, par parādībām, kas kādā statistikā ieņem pirmo vietu (vēzis ir līderis, zādzības no dzīvokļiem kļuvušas par līderi u. tml.). (šķirklī līderis)
- Jāievēro, ka vārda beigu daļā -fils rakstāms īsais i: acidofils. (šķirklī acidofils)
- 20. gs. 80. gadu sākumā tika mainīta šā vārda pareizrakstība, ieviešot patskaņa e pagarinājumu: afēra. (šķirklī afēra)
- Daiļliteratūrā sastopams šā vārda rakstījums ar mazajiem burtiem (aids), bet Terminoloģijas komisijā oficiāli ir apstiprināta abreviatūra AIDS, kā arī valodnieces R. Grīsles ieteiktais nosaukums mērlis. (šķirklī AIDS)
- Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vērojama pozitīva tendence vārdu aizrobežu aizstāt ar ārzemju: Aizrobežu mākslas muzejs – Ārzemju mākslas muzejs, aizrobežu literatūra – ārzemju literatūra. (šķirklī aizrobežu)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, 1995.) par pareizu atzīts šāds rakstījums: alelujā, allelujā. Tomēr praksē daudz biežāk šo vārdu lieto bez garumzīmes. Tāpēc jaunākajās vārdnīcās dota forma – aleluja. (šķirklī aleluja)
- Kopā ar darbības vārdiem aptrūkties, aptrūkt 'pietrūkt' parasti lietojams lietvārds ģenitīvā: aptrūkst maizes, aptrūkās malkas, taču dažreiz ģenitīva forma ir neiespējama: aptrūkusies nauda. (šķirklī aptrūkties)
- Nevēlams ir krievu valodas ietekmē radies vārda atgriezt lietojums ar nozīmi 'atdot', piem., atgriezt paņemto mantu, atgriezt preci ražotājam, atgriezt grāmatu bibliotēkā. Latviskāks ir vārdu savienojums atdot atpakaļ. (šķirklī atgriezt)
- Nav vēlams lietojums nozīmē 'būt atkarīgam (no kā)', piem., tas no manis neatkarājas. (šķirklī atkarāties)
- Krievu valodas ietekmē dažreiz sastopams vārda atlass nepareizs lietojums nozīmē 'karšu krājums'. Krievu valodā šādu krājumu apzīmē ar vārdu атлас, kas veidots no milža Atlanta grieķu vārda nominatīva formas Atlas. Turpretim latviešu valodā nostiprinājies vārds, kas saistāms ar ģenitīva formu Atlantos. (šķirklī atlass)
- Nav vēlams apstākļa vārdu atpakaļ lietot ar nozīmi 'iepriekš, senāk', piem., trīs gadus atpakaļ, neilgi atpakaļ. Šādā nozīmē pareizāk lietot apstākļa vārdu pirms: pirms trim gadiem, pirms neilga laika. (šķirklī atpakaļ)
- Krievu valodas ietekmē plaši izplatīts vārda atskaite lietojums nozīmē 'pārskats' – sniegt atskaiti, grāmatvedības gada atskaite u. c. Ar attiecīgu nozīmi sastopams arī verbs atskaitīties. Pareizi ir lietot vārdu pārskats un izteiksmi sniegt pārskatu. (šķirklī atskaite)
- Vārda atslēgt plašais lietojums 2. nozīmē 'pārtraukt', iespējams, daļēji saistāms ar krievu valodas ietekmi (отключить). Vēlams nelietot vārdu atslēgt tajos gadījumos, kad iespējams lietot izslēgt, piem., izslēgt ielu apgaismojumu; izslēgt mobilo telefonu. (šķirklī atslēgt)
- Sastopams nevēlams, krievu valodas ietekmē (no vārda отнестись) radies vārda attiekties lietojums, piem., viņš pret mani attiecas labi; kā viņi attiecas pret šo parādību. Latviski iespējams lietot citus darbības vārdus, piem., viņš pret mani izturas labi; kā viņi vērtē šo parādību. (šķirklī attiekties)
- Darbības vārdu audzināt lieto, runājot par cilvēku, viņa garīgo attīstību, bet augus vai dzīvniekus audzē. Dažreiz šī valodas kļūda izmantota reklāmās uzmanības pievēršanai: "Labi audzinātas vistas." (šķirklī audzināt)
- Krievu valodas ietekmē dažkārt sastopams šī vārda rakstījums ar patskani e starp līdzskaņiem d un r: banderole, taču šāds rakstījums ir kļūdains. (šķirklī bandrole)
- Praksē dažkārt tiek lietota no angļu valodas aizgūtā šī vārda rakstība ar patskani o – benzopirēns, taču tā uzskatāma par kļūdainu. (šķirklī benzpirēns)
- Vārds bēres ģenitīvā (bēru ceremonija, bēru mielasts) izrunājams ar šauro e. (šķirklī bēres)
- Jāievēro, ka darbības vārdu birzt nenoteiksmē un no tās darinātajās formās, kā arī pagātnē raksta ar burtu z (birzt, birztu, birzdams, birza), bet tagadnē un no tagadnes celma darinātajās formās raksta burtu s (birst, lai birst!, jābirst, birstot, birstošs). (šķirklī birzt)
- Šā vārda vīriešu dzimtes formu bodijs par pareizāko atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2019. gada 8. maija sēdes protokola Nr. 5). Iepriekš praksē nereti sastopams šī apģērba gabala nosaukums sieviešu dzimtē – bodija. (šķirklī bodijs)
- 2014. gada 8. oktobrā sēdē Latviešu valodas Ekspertu komisija vārdu brūnītis ieteica kā analogu angļu brownie. (šķirklī brūnītis)
- Agrāk šo vārdu rakstīja ar īso e, tagad pareizā forma ir ar garo ē – cērijs. (šķirklī cērijs)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipēt)
- Ir bijušas svārstības patskaņa e garuma apzīmēšanā. Pēdējos gados nostiprinājusies tendence lietot garo e – dēmons, dēmonisks. (šķirklī dēmons)
- Kopā ar skaitļa vārdu divdesmit lietvārds parasti lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos arī nominatīvā vai akuzatīvā (divdesmit gadu ilgs periods, aizritējuši divdesmit gadi, nodzīvot divdesmit gadus). (šķirklī divdesmit)
- Vairākās vārdnīcās reģistrēta arī forma dzelmjains, dzelmjaina, ko mūsdienās lieto reti. (šķirklī dzelmains)
- Agrāk šis vārds tika lietots vīriešu dzimtē (eholots). (šķirklī eholote)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistija), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistija)
- Praksē sastopams arī šo vārdu rakstījums ar garo patskani ē: ezotērija, ezotērika, taču tas neatbilst pareizrakstības vārdnīcās noteiktajai normai. (šķirklī ezoterija)
- Sieviešu dzimtes forma šā auga nosaukumā ieviesta samērā nesen – 20. gs. 80. gados, līdz tam lietoja vīriešu dzimtes formu granāts, ar to apzīmējot gan augu, gan augli. Tomēr praksē sieviešu dzimtes formu nelieto. (šķirklī granāta)
- Lietvārds haltūra rakstāms ar garo patskani ū, bet attiecīgais darbības vārds halturēt ar īso patskani u. (šķirklī halturēt)
- Mainījusies vārdu hellēnisms, hellēnisks, hellēņi pareizrakstība. Tagad tie jāraksta nevis ar vienu, bet diviem līdzskaņiem l. (šķirklī hellēņi)
- Rakstu valodā iekš izplatījies citvalodu (vācu, latīņu valodas) ietekmē; stilistiski neitrāli lietots līdz 20. gs. 40. gadiem. (šķirklī iekš)
- Vēlams ievērot vārdu iemutnis, iemute, iemutis nozīmju atšķirību (sastopama to jaukšana). (šķirklī iemutnis)
- Praksē sastopami divējādi šā vārda rakstījumi: ieraša un ieraža. Par literārās valodas normai atbilstošu pieņemta forma ieraža. (šķirklī ieraša)
- Praksē nereti sastopams saliktenis ilgspējīgs, kas veidots no apstākļa vārda ilgi un īpašības vārda spējīgs, resp., 'ilgi spējīgs', tomēr tā nozīme nav īsti skaidra. Tādēļ, lai apzīmētu procesus, kas ir spējīgi pastāvēt, norisināties ilgāku laiku, ieteicams lietot īpašības vārdu ilgtspējīgs. (šķirklī ilgtspējīgs)
- Pareizrakstības normām atbilstošs ir šā vārda rakstījums ar o – introverts, taču praksē bieži ir sastopama forma intraverts, kas, iespējams, radusies antonīma ekstraverts rakstījuma ietekmē. (šķirklī intraverts)
- No valodas kultūras viedokļa ieteicamāk lietot darbības vārdu akcentēt, piem., akcentēt raksta galveno domu. (šķirklī izakcentēt)
- Dažkārt latviešu valodā lieto konstrukciju nav izslēgts, kas ir aizguvums no krievu valodas не исключено. Latviešu valodā tā būtu aizstājama ar ir iespējams. (šķirklī izslēgt)
- Darbības vārda izsmelt 3. nozīmi par nevēlamu ir uzskatījis gan J. Endzelīns, gan vairāki mūsdienu valodnieki. (šķirklī izsmelt)
- Izturēšanās pieder pie atgriezeniskajiem lietvārdiem, kuru locīšana ir specifiska, tiem nav arī visu locījumu formu: vienskaitlī nom. izturēšanās, ģen. izturēšanās, akuz. izturēšanos, instr. ar izturēšanos; daudzskaitlī nom. izturēšanās, ģen. izturēšanos, akuz. izturēšanās. (šķirklī izturēšanās)
- Par saikļa jebšu lietojumu jeb nozīmē skat. A. Miķelsones rakstu "Par saikļa jebšu lietošanu latviešu valodā" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 8. laidiens, R., 1972). (šķirklī jebšu)
- Vārdi kadiķis un paeglis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Kurzemē, turpretim paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) – Vidzemē un Latgalē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī kadiķis)
- Ieteicams nelokāmā lietvārda kafē vietā lietot vārdu kafejnīca. (šķirklī kafē)
- Dažkārt sastopamais darbības vārda kalpot lietojums savienojumā ar "par", "kā" un lietvārdu (nozīmē 'noderēt, būt piemērotam') radies krievu valodas ietekmē un nav vēlams. Izteiksmes telpa kalpo par deju zāli; kūdra kalpo kā izejviela vietā var teikt telpu var izmantot dejošanai; kūdra ir izejviela. (šķirklī kalpot)
- Sākotnēji šis aizguvums bija nelokāms, dažas vienskaitļa locījumu formas iegūtas pavisam nesen. (šķirklī karaoke)
- Bieži deminutīva kartīte vietā tiek lietots vārds kartiņa, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai – no 5. deklinācijas sieviešu dzimtes lietvārdiem (ar galotni -e, karte) deminutīvus darina ar izskaņu -īte. (šķirklī kartīte)
- Pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (R., "Avots", 1995.) šis vārds dots vīriešu dzimtē, lai gan oriģinālvalodai tuvāka būtu sieviešu dzimtes forma. (šķirklī kips)
- Dažreiz tiek nepareizi lietota šī vārda forma ar burtu e saknē (komendants). Pareizā vārda forma ir komandants, komandante. (šķirklī komandants)
- Rusicisma komentators vietā labāk lietot vārdu komentētājs. (šķirklī komentators)
- Latviešu valodā darbības vārdu komunicēt dažreiz lieto nepareizi – komunikēt. Pareizā forma: komunicēt. (šķirklī komunicēt)
- Vārda kreativitāte vietā ieteicams lietot latviskas cilmes vārdu radošums, ko 2000. gadā pieņēmusi un publicējusi LZA Terminoloģijas komisija. (šķirklī kreativitāte)
- Vārda rakstību 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 5. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī kupāti)
- Praksē ir izplatīta arī forma kvadracikls, retāk kvadrocikls. (šķirklī kvadricikls)
- Praksē dažreiz šo vārdu lieto vīriešu dzimtē (samazināts libido). (šķirklī libido)
- Krievu valodas ietekmē izplatījies nevēlams vārdu savienojums kā likums (как правило). Latviskā izteiksmē no šāda vārdu savienojuma būtu jāizvairās, tā vietā lietojot vārdus noteikti, katrā ziņā, parasti, vienmēr u.tml. (šķirklī likums)
- Būtu vēlams šo latvisko terminu lietot patlaban biežāk sastopamā aizguvuma šarnīrs vietā. (šķirklī locīkla)
- Divdabi lūdzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai izteiktu, parasti pastiprinātu, lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, piemēram: Neskaties, lūdzams, atpakaļ! Lūdzams, bērns, nedari to! (šķirklī lūdzams)
- Sarunvalodā bieži tiek lietota nelokāmā forma mannā, tomēr par atbilstošu valodas normai uzskatāma lokāmā sieviešu dzimtes forma manna. (šķirklī manna)
- Ja nepieciešams, profesijas nosaukumu medicīnas māsa var attiecināt arī uz vīrieti. Tādā gadījumā nosaukumu "medicīnas māsa" iekļauj kopdzimtes vārdu paradigmā, kam datīvā ir galotne -am – medicīnas māsam Kļavam. (Sīkāk par šo jautājumu sk. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. 5. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2010, 95. lpp.) (šķirklī medicīna)
- Tā kā vārds medūza ir svešvārds, tas izrunājams ar šauro e, taču praksē dominē pozicionāli nosacītā forma ar plato e. (šķirklī medūza)
- Praksē lieto arī formu megaommetrs, kas nav akceptēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī megommetrs)
- Praksē sastopams arī šā vārda lietojums vīriešu dzimtē: olu melanžs, melanža jaciņa u. c. (šķirklī melanža)
- Anglisma menedžēt vietā ieteicams lietot citus vārdus – pārvaldīt, vadīt, pārzināt, administrēt u. tml. (šķirklī menedžēt)
- Astronomijas termina nozīmē vārdu mēness raksta ar lielo burtu. (šķirklī mēness)
- Mēnesszivi dažreiz kļūdaini sauc arī par saules zivi (acīmredzot angļu valodas iespaidā). Jāatceras, ka angļu valodā par moonfish sauc pilnīgi citas – stavridu dzimtas zivis. (šķirklī mēnesszivs)
- Diezgan bieži vārdu mērķēklis kļūdaini raksta ar īso e (mērķeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēd – sēdeklis. (šķirklī mērķēklis)
- Lietvārdu mesa ieteicams lietot tikai vokāli instrumentāla skaņdarba nozīmē. Ar nozīmi 'dievkalpojums' lietojams substantīvs mise. (šķirklī mesa)
- Praksē nereti tiek jaukti jēdzieni metodists 'metodistu konfesijai piederīgais' un metodiķis 'mācību metodikas speciālists; konsultants, padomdevējs', taču tie nav sinonīmi un lietojami katrs ar savu atšķirīgu nozīmi. (šķirklī metodisti)
- Ņujorkas Metropolitēna opera pareizi būtu jāsauc par Ņujorkas Metropoles operu. Pagaidām vairāk izplatīts ir tradicionālais (nepareizais) nosaukums. (šķirklī metropolitēns)
- Praksē ir izplatīta arī paralēlforma miežagrauds, kas vairs nav akceptēta latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī miežgrauds)
- Auga oficiālais nosaukums ir miežubrālis, bet praksē dažreiz lieto arī iepriekšējo nosaukumu miežabrālis. (šķirklī miežubrālis)
- Anglicisma miksēt vietā būtu vēlams lietot citus vārdus. (šķirklī miksēt)
- Runājot par ēdieniem vai dzērieniem, literāri pareizi ir lietot vārdu garšot, nevis mīlēt: man garšo šokolāde, nevis es mīlu šokolādi. (šķirklī mīlēt)
- Praksē šis vārds dažkārt ir sastopams arī 4. deklinācijas formā – nātra. (šķirklī nātre)
- Vārdi nedabīgs un nedabisks mūsdienu latviešu valodā tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (piem., nedabīgi smieties un nedabiski smieties). Tomēr būtu vēlams šo vārdu lietojumā ievērot to atšķirīgās semantiskās nianses, piemēram, nedabisks 'neatbilstošs dabas likumiem, lietu un parādību normālai dabai', bet nedabīgs 'neatbilstošs (cilvēka) dabai mākslots, neīsts'. Atšķirības ir arī lietojuma biežumā – izplatītāks ir vārds nedabisks. (šķirklī nedabisks)
- Nav vēlams salīdzinājumā lietot saikli nekā, ja teikumā ir izteikts noliegums. Tādos gadījumos jālieto partikula kā, piemēram: Apavi šeit nav lētāki kā pie mums. (šķirklī nekā)
- Praksē bieži šādā nozīmē lieto arī divdabi nekavējoši (piem., man nekavējoši lika noprast). Pareizi jāsaka – man nekavējoties lika noprast. (šķirklī nekavējoties)
- Šo darbības vārdu vēlams lietot bez priedēkļa no: citēt, citēju, citē, citēts utt. (šķirklī nocitēt)
- Valodnieciskajā literatūrā priekšroka tiek dota formai noliektnis, taču praksē lieto abas formas – noliektnis un nolieksnis. (šķirklī noliektnis)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma -ņurku, -ņurki, -ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī noņurcīt)
- Praksē sastopama arī forma nopakaļis, kas nav reģistrēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī nopakaļ)
- Šo darbības vārdu vēlams lietot bez priedēkļa no-: pamatot, pamatots u. tml. (šķirklī nopamatot)
- Praksē tikpat bieži lieto arī formu nopludināt (nopludināt dzīvokli, nopludināt informāciju), kas nav reģistrēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī noplūdināt)
- Šo darbības vārdu vēlams lietot bez priedēkļa no-: publicēt, publicēja, publicēts utt. (šķirklī nopublicēt)
- Praksē biežāk lieto darbības vārdu nošpaktelēt. (šķirklī nosliepnēt)
- Praksē lieto arī šādas darbības vārda svētīt formas: nosvētu, nosvēti, nosvēta. (šķirklī nosvētīt)
- Šo darbības vārdu vēlams lietot bez priedēkļa no: vienkāršot, vienkāršoju, vienkāršo, vienkāršots utt. (šķirklī novienkāršot)
- Suņu šķirnes nosaukumiem, kas atvasināti no vietvārdiem, lietojama izskaņa -ietis, līdz ar to pareizā forma ir ņūfaundlendietis, nevis ņūfaundlends, kā dažkārt sastopams valodas praksē. (šķirklī ņūfaundlendietis)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma ņurku, ņurki, ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī ņurcīt)
- Šī abreviatūra praksē nereti tiek izrunāta ar līdzskani k pēc angļu valodas parauga – okta, taču pareizā izruna ir ar līdzskani c – octa, jo abreviatūra veidota no latviešu valodas vārdiem. (šķirklī OCTA)
- Latviešu valodā ieteicams lietot terminus ārzona; ārzonas uzņēmums. (šķirklī ofšors)
- No botānikas viedokļa jebkurš auglis ar vairākām sēklām tiek uzskatīts par ogu (piem., apelsīns, tomāts, ķirbis, melone ir ogas, bet zemenes un avenes nav ogas), tomēr vārdnīcā sniegtais skaidrojums ietver ikdienas valodā lietoto šī jēdziena izpratni. (šķirklī oga)
- Praksē nereti tiek lietota arī 5. deklinācijas forma ar galotni -e: olīve, tomēr par valodas normai atbilstošu uzskatāma 4. deklinācijas forma ar galotni -a: olīva. (šķirklī olīva)
- Praksē ļoti izplatīta šī vārda izruna ar patskani o, taču tā nav pareiza. (šķirklī omulība)
- Praksē ļoti izplatīta šī vārda izruna ar patskani o, taču tā nav pareiza. (šķirklī omulīgs)
- Mūsdienās vārdu orgāns nebūtu vēlams lietot, runājot par iestādi, organizāciju vai preses izdevumu (tātad nevis preses orgāns, bet preses izdevums). (šķirklī orgāns)
- Praksē reizumis lieto lietvārdu padebess gan 6. deklinācijas (melna padebess), gan 1. deklinācijas (tumšs padebess) formā. (šķirklī padebesis)
- Latviešu valodas ekspertu komisija socioloģijas terminam padomisms pieļāvusi paralēlformu sovetisms. (šķirklī padomisms)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomjlaika)
- Vārdi paeglis un kadiķis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Vidzemē un Latgalē, turpretim kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) – Kurzemē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī paeglis)
- Pēc pašlaik pastāvošajām pareizrakstības normām vārds panda lietojams vīriešu dzimtē, taču praksē to biežāk lieto kā sieviešu dzimtes vārdu. (šķirklī panda)
- Jāievēro, ka vārds papildu tekstā lietojams kopā ar lietvārdu, bet apstākļa vārds papildus – ar darbības vārdu. (šķirklī papildus)
- Praksē sastopami divējādi šā vārda rakstījumi: paraša un paraža. Literārās valodas normai atbilstošā forma – paraža. (šķirklī paraša)
- Praksē samērā bieži lieto arī formu pārpilnam, kas nav reģistrēta latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī pārpilnām)
- Nozīmē 'sporta sacensību norise guļus vai sēdus uz grīdas' lietvārds parters nereti tiek lietots ar galotni -is: parteris, tomēr pareizrakstības normām atbilstošs ir lietojums ar galotni -s: parters. (šķirklī parters)
- Vārds pašaizstāvēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizstāvēšanās), ģenitīvā (pašaizstāvēšanās), akuzatīvā (pašaizstāvēšanos), instrumentālī (ar pašaizstāvēšanos). (šķirklī pašaizstāvēšanās)
- Vārds pašapputeksnēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapputeksnēšanās), ģenitīvā (pašapputeksnēšanās), akuzatīvā (pašapputeksnēšanos), instrumentālī (ar pašapputeksnēšanos). (šķirklī pašapputeksnēšanās)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašfoto)
- Vārds pašizlādēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašizlādēšanās), ģenitīvā (pašizlādēšanās), akuzatīvā (pašizlādēšanos), instrumentālī (ar pašizlādēšanos). (šķirklī pašizlādēšanās)
- Vārds pašregulēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašregulēšanās), ģenitīvā (pašregulēšanās), akuzatīvā (pašregulēšanos), instrumentālī (ar pašregulēšanos). (šķirklī pašregulēšanās)
- Nav vēlams darbības vārdu pazvanīt lietot ar nozīmi 'piezvanīt'. (šķirklī pazvanīt)
- Vārds pensionēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pensionēšanās), ģenitīvā (pensionēšanās), akuzatīvā (pensionēšanos), instrumentālī (ar pensionēšanos). (šķirklī pensionēšanās)
- Praksē šo darbības vārdu nereti lieto arī ar izskaņu -āt (piebungāt). (šķirklī piebungot)
- Savulaik valodnieks J. Endzelīns ir atzinis šo vārdu un tā atvasinājumus par nevēlamiem aizguvumiem no vācu valodas. Tādēļ vārdu savienojums "pielietojamās zinātnes" latviešu valodā nav vēlams, tā vietā lietojums termins "lietišķās zinātnes". (šķirklī pielietot)
- Sastingušo datīva formu piemēram nereti lieto kā iespraudumu, lai norādītu, ka tekstā ir iekļauts piemērs, konkrēts paskaidrojums: Kliņģerīšu ziedus ārstniecībā var izmantot dažādi, piemēram, gatavojot eļļu, uzlējumu, tinktūru. (šķirklī piemērs)
- Šis vārds aizgūts no krievu valodas un īsti neiederas latviešu valodas sistēmā (darināts ar diviem priedēkļiem), tādēļ vēlams izvairīties no tā lietošanas. (šķirklī piepacelt)
- Reizumis šo vārdu lieto arī vīriešu dzimtē – pievakars. (šķirklī pievakare)
- Dažādos avotos atšķiras šīs zivs nosaukuma rakstība. Latviešu valodas ekspertu komisijas 2008. gada 23. janvāra sēdē tika pieņemts atbalstīt izplatītāko formu – piraija. (šķirklī piraija)
- Sadzīvē bieži šo salātu nosaukums kļūdaini tiek rakstīts un runāts ar pirmo patskani o – rosols, tomēr par literāri pareizo atzīstams lietojums ar pirmo patskani a – rasols. (šķirklī rasols)
- Ja vārds respektīvi lietots šeit minētajā nozīmē, tad teikumā tas atdalāms ar komatiem. Par interpunkciju citā lietojumā sk. A. Blinkena "Latviešu interpunkcija", "Zvaigzne ABC" 2009, 273. lpp. (šķirklī respektīvi)
- Praksē ir ļoti izplatīts lietojums ar garo patskani – rēvija. (šķirklī revija)
- Dažās vārdnīcās šajā nozīmē minēts vārds riestuve, kas praksē tikpat kā netiek lietots. (šķirklī riestava)
- Praksē lieto arī formas riģipsis, reģipsis. (šķirklī rīģipsis)
- Praksē izplatīta arī forma ar īso patskani – rislings. (šķirklī rīslings)
- Praksē lieto arī vēl citus nosaukumus – rozenkreiceri, rožkrustieši. (šķirklī rozenkreicieši)
- Vārds rullis pirmajā nozīmē 'cilindriskā formā vairākās kārtās satīts veidojums' nav aizstājams ar vārdu rulons (no krievu valodas рулон 'rullis'). Piem., nav jāsaka pārdod sienu rulonos, bet gan pārdod sienu ruļļos. (šķirklī rullis)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (saaukstēšanās), ģenitīvā (saaukstēšanās), akuzatīvā (saaukstēšanos), instrumentālī (ar saaukstēšanos). (šķirklī saaukstēšanās)
- Runājot par pasākumu sportā (1. nozīme), biežāk tiek lietota šī vārda daudzskaitļa forma. Vienskaitļa forma parasti tiek lietota otrajā nozīmē. (šķirklī sacīkstes)
- Vārds sagarumot parasti tiek lietots mežrūpniecības nozarē, turpretim sagarināt vairāk lieto, runājot par amatniecības, mājsaimniecības darbiem. (šķirklī sagarināt)
- Vārds saindēšanās lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (saindēšanās), ģenitīvā (saindēšanās), akuzatīvā (saindēšanos), instrumentālī (ar saindēšanos). (šķirklī saindēšanās)
- Sarunvalodā lieto frāzes saīsināt algas, saīsināt darbiniekus, kas ir nevēlami. (šķirklī saīsināt)
- Šīs personas apzīmēšanai lieto arī citus nosaukumus: salatētis, salatēvs, salavecītis, salavectēvs, kurus raksta gan ar lielo, gan mazo sākumburtu. (šķirklī salavecis)
- Rakstos un sarunvalodā substantīvs saržs nereti tiek jaukts ar substantīvu šaržs 'satīrisks vai humoristisks portrets (parasti kariķēts zīmējums), kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības, pazīmes'. (šķirklī saržs)
- Praksē lietvārds sholasts nereti lietots ar nozīmi 'sholastiķis'. No šāda lietojuma būtu vēlams izvairīties, lai novērstu pārpratumus. (šķirklī sholasts)
- Pēc pastāvošajām pareizrakstības normām šis vārds jāraksta bez līdzskaņa j – sovetologs, taču valodas praksē biežāk lieto no angļu valodas pārņemto formu sovjetologs, sovjetoloģe. (šķirklī sovetologs)
- Pēc pastāvošajām pareizrakstības normām šis vārds jāraksta bez līdzskaņa j – sovetoloģija, taču valodas praksē biežāk lieto no angļu valodas pārņemto formu sovjetoloģija. (šķirklī sovetoloģija)
- Lēmums par šā vārda rakstību ar garo patskani ā pieņemts Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas sēdē 2010. gadā. (šķirklī tornādo)
- Ieteicams šo vingrojumu sistēmu dēvēt par stiepšanās vingrojumiem. (šķirklī strečings)
- Lietojumā sastopams arī šo sīpolu apzīmējums "šalotes sīpoli". (šķirklī šalotes)
- Lietojumā bieži sastopams apzīmējums šitake sēnes, taču, ņemot vērā vārda cilmi, kā arī latviešu valodas gramatikas likumības, šis lietojums uzskatāms par kļūdainu; vārds šitake lokāms: vienskaitļa nom. šitake, ģen. šitakes, dat. šitakei, akuz. šitaki, instr. ar šitaki, lok. šitakē, daudzskaitļa nom. šitakes, ģen. šitaku, dat. šitakēm, akuz. šitakes, instr. ar šitakēm, lok. šitakēs. (šķirklī šitake)
- Sarunvalodā bieži lieto formu špahtele, kas saglabājusies vācu valodas ietekmē. (šķirklī špaktele)
- Praksē sastopams arī šī vārda lietojums ar īso patskani i – štricele, taču Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi precīzāko šī vārda lietojumu ar garo patskani ī. (šķirklī štrīcele)
- Lietojumā sastopams arī nosaukums "tabasko mērce". (šķirklī tabasko)
- Atsevišķos avotos šis vārds rakstīts ar divskani ei – teikvondo, tomēr par oriģinālvalodai atbilstošāko atzīstams rakstījums tekvondo. (šķirklī tekvondo)
- Diezgan bieži vārdu tēmēklis kļūdaini raksta ar īso e (tēmeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēž – sēdeklis. (šķirklī tēmēklis)
- Skaitļa vārds trīs lokāms: vīriešu dzimtē ģen. triju, dat. trim, arī trijiem, akuz. trīs, instr. ar trim, arī ar trijiem, lok. trijos, arī trīs; sieviešu dzimtē: ģen. triju, dat. trim, arī trijām, akuz. trīs, instr. ar trim, arī ar trijām, lok. trijās, arī trīs. (šķirklī trīs)
- Tiek lietots arī šī jēdziena apzīmējums 3D. (šķirklī trīsdimensiju)
- Literārajā valodā līdz 20. gs. 80. gadiem bija nostabilizējusies tradīcija vārdu sāls ar nozīmi 'vārāmais sāls' lietot sieviešu dzimtē, bet sāli kā ķīmisko elementu – vīriešu dzimtē. Uzskatot šādu paralēlismu par nevēlamu, Terminoloģijas komisijā tika pieņemts lēmums par dzimtes formu vienādošanu vīriešu dzimtē. (šķirklī sāls)
- Latviešu valodā sastopams divējāds šā vārda rakstījums: kaprolaktams, kaprolaktāms. Terminoloģijas komisijā par pareizu atzīta forma kaprolaktams. (šķirklī kaprolaktams)
- Šo darbības vārdu vēlams lietot bez priedēkļa no-: raksturot, raksturoja, raksturots utt. (šķirklī noraksturot)
- Ir bijuši ieteikumi darbības vārda pārapbedīt vietā lietot pārbedīt, jo tas ir atvasināts tikai ar vienu priedēkli. Tā kā mūsdienās bezpriedēkļa vārds bedīt ir gandrīz pilnīgi izzudis no latviešu valodas aktīvā vārdu krājuma, un to ir aizstājis priedēkļvārds apbedīt, nav pamata vērsties pret vārdu pārapbedīt. (šķirklī pārapbedīt)
- Praksē dažreiz sastopams lietojums vīriešu dzimtē peizāžs, kas neatbilst literārās valodas normai. (šķirklī peizāža)
- Šo vārdu ieteicams lietot nevēlamā aizguvuma podkāsts vietā. (šķirklī raidieraksts)
- Kristīgajā nozīmē vārds Trīsvienība rakstāms ar lielo sākumburtu. (šķirklī trīsvienība)
- Agrākos gados iznākušajā izziņu literatūrā sastopams termins neiznests bērns. Pareizā forma tagad – neiznēsāts bērns. (šķirklī neiznēsāts)
- Vārdu nejūtīgs vēlams lietot, runājot par emocionālo sfēru (resp., tikai 1. nozīmē). (šķirklī nejūtīgs)
- Jāievēro, ka vārdu uzaudzināt lieto tikai saistībā ar cilvēku. Par augiem un dzīvniekiem sakām uzaudzēt. (šķirklī uzaudzināt)
- Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmetums; aizskārums, apvainojums' radusies pēc krievu valodas vārda наезд nozīmes kriminālajā žargonā 'uzbrukums kāda interesēm vai mēģinājums tās aizskart'. (šķirklī uzbrauciens)
- Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmest (kādam); aizskart, apvainot (kādu)' radusies pēc krievu valodas vārda наехать nozīmes kriminālajā žargonā 'pakļaut spiedienam, lai piespiestu izpildīt kādas prasības'. (šķirklī uzbraukt)
- Latviešu valodas ekspertu komisija vārdus "uzputenis" un "uzpūtenis" ir atzinusi par paralēlformām. (šķirklī uzpūtenis)
- Nav vēlams lietot šādus izteikumus: uzstādīt prasības; uzstādīt kandidatūru; uzstādīt jautājumu; uzstādīt diagnozi. Pareizi: izvirzīt prasību, kandidatūru; uzdot jautājumu; noteikt diagnozi. (šķirklī uzstādīt)
- Vārda vadīties lietojums otrajā nozīmē latviešu valodā ieviesies krievu valodas vārda руководствоваться ietekmē. Tā vietā vēlams lietot citu, latviskāku izteiksmi – piem., ievērot, ņemt vērā, rīkoties: Vienmēr ievērot likumu. Stipendijas piešķirs, ņemot vērā sekmes. Rīkoties pēc savas pārliecības. (šķirklī vadīties)
- Neliterārais aizguvums vot ir uzskatāms par nevēlamu latviešu literārās valodas elementu. (šķirklī vot)
- Praksē nereti vārds zemsega tiek lietots ar nozīmi 'zemsedze'. (šķirklī zemsega)
- Praksē lieto arī vārdus zibensnovadītājs, zibeņnovedējs, kas nav akceptēti pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī zibensnovedējs)
- Praksē pārsvarā lieto salikteni ziepjukoks. (šķirklī ziepjkoks)
- Praksē nereti tiek lietota kļūdaina šī lietvārda forma ar līdzskani n – želantīns. (šķirklī želatīns)
- Latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai ieteicams lietot substantīvu lielveikals. (šķirklī supermārkets)
- Šo vārdu ieteicams lietot nevēlamā aizguvuma rīls (no angļu reel) vietā. (šķirklī īsklips)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klases darbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: mājasdarbs – mājās veicams skolas uzdevums; mājas darbs – mājās veicams sadzīves darbs. (šķirklī mājasdarbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klasesdarbs)
- Saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas 2019. gada 26. novembra sēdes protokolu Nr. 8/1156 angļu influencer latviešu valodā atveidojams kā ietekmētājs. (šķirklī ietekmētājs)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomisks)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 2023. gada 8. martā pieņemts termins (sēdes protokols Nr. 3). (šķirklī bulings)
- Praksē sastopams arī šī vārda lietojums ar līdzskani s – strūdele, taču Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi precīzāko šī vārda lietojumu ar līdzskani š. (šķirklī štrūdele)
- Darbības vārda atņemties lietojums vārdu savienojumos atņēmās balss, kājas sāk atņemties ar nozīmi 'zaudēt spēju normāli darboties' radies pēdējā laikā (iespējams, krievu valodas ietekmē, kurā vārdu savienojumi нога отнялась, голос отнялся ir tradicionāli, valodas likumībām atbilstoši). Latviskāka izteiksme ir kāja kļūst stīva, kāja kļūst nejūtīga, pazuda balss u. tml. (šķirklī atņemties)
- Vārdi necilvēcīgs un necilvēcisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan necilvēcīgas pūles, gan necilvēciskas pūles). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds necilvēcīgs (necilvēcīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska parasti izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt necilvēciskas pūles. (šķirklī necilvēcīgs)
- Praksē šo vārdu izrunā divējādi: ar patskani o vai divskani uo. (šķirklī neomulīgs)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. (šķirklī tītenis)
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (ak) tu žēlīgais!
- (antīkās) olimpiskās spēles
- (ar) kopējiem spēkiem
- (ēst) ar gardu muti
- (gadīties) pa ķērienam
- (iet) kā pa dēli
- (kā) pērkona spēriens no skaidrām debesīm
- (kā) pērkons no skaidrām debesīm
- (kā) uz aptiekas svariem izsvērt
- (kā) vienā mutē
- (kā) zemē ielīst
- (kā) zibens spēriens no skaidrām debesīm
- (nav) ne kapeikas pie dvēseles
- (ne) mutē neņemt
- (ne)mētāties apkārt
- (ne)turēt naidu
- (ne)zaudēt dūšu
- (no) baltās ķēves devītā augumā
- (no) baltās ķēves piektā augumā
- (no) baltās ķēves septītā augumā
- (no) baltās ķēves trešā augumā
- (no)bērt kā pupas
- (no)slēgt līgumu
- (pēdējais) modes kliedziens
- (pie)vērst uzmanību
- (pie)vērst vērību
- (sa)krist veldrē
- (sa)spicēt ausis
- (savstarpēji) pretēji skaitļi
- (tur jau) pat akmeņiem jābrēc
- (tur jau) pat akmenim jābrēc
- (uz)turēt kārtībā
- (vai) izkūst mutē
- (vai) izkūst uz mēles
- (vai) kūst mutē
- (vai) kūst uz mēles
- (vaigu) vaigā skatīt (arī redzēties, tikties u. tml.)
- (visi) bez izņēmuma
- absolūtā vērtība
- absolūtā virsvērtība
- acis ir pierē
- acis šaudās uz visām pusēm
- acis slēdzas uz mūžību
- acis slēdzas uz mūžu
- agri vai vēlu
- ahileja papēdis
- airēšanas slaloms
- aiz (trej)deviņām atslēgām
- aiz (trej)deviņām zemēm
- aiz dusmām zaudēt valodu
- aiz kauna (vai) zemē ielīst
- aiz kulisēm
- aiz restēm
- aiz septiņām atslēgām
- aiz slēgtām durvīm
- aiziet aizsaulē
- aiziet pagātnē
- aiziet pie tēviem
- aizlaist pa vējam
- aizlaist vējā
- aizlīmēt logu
- aizmālēt acis
- aizmēzt (arī izmest, izsviest u. tml.) (vēstures) mēslainē
- aizslēgt acis uz mūžu
- aizslēgt sirdi
- aizslīdēt gar ausīm
- aiztecējis daudz ūdeņu
- aiztriekt ellē
- aizturēt elpu
- aizvērt acis
- aizvērt acis uz mūžu
- Ak (tu) tētīt!
- ak nē
- akadēmijas īstenais loceklis
- akadēmiskā airēšana
- akadēmiskā laiva
- akadēmiskā stunda
- akadēmiskais atvaļinājums
- akadēmiskais ceturksnis
- akadēmiskais gads
- akadēmiskais grāds
- akadēmiskais parādnieks
- akadēmiskais parāds
- akmens, ne cilvēks
- akreditēšanās raksts
- aktīvā smēķēšana
- alu zīmējumi
- alus vēders
- Amerikas lielogu dzērvenes
- amoka skrējiens
- apakšējā kulminācija
- apaļās pēdiņas
- apbērt ar zeltu
- apdzēst sveci
- apēst bez sāls
- apēst vai ar acīm
- apetīte aug ar ēšanu
- apmaldīties trijās priedēs
- apmētāt (ar) dubļiem
- apmuļļāt ēdienu
- aprēķina cilvēks
- apsūdzēto sols
- apturēt pusvārdā
- apturēt uguni
- apturēt vēstures ratu
- ar (visu) sirdi un dvēseli
- ar acīm (vai) apēst
- ar acīm mērīt
- ar acīm mērot
- ar Dievu uz pusēm
- ar garšu (ēst, dzert)
- ar mēru
- ar miesu un dvēseli
- ar pilnu spēku
- ar pusaci (vērot, skatīties, redzēt u. tml.)
- ar pusausi (klausīties, dzirdēt u. tml.)
- ar skatienu mērīt
- ar skatienu mērot
- ar skatu mērīt
- ar skatu mērot
- ar vēsu galvu
- ar vēsu prātu
- ārdīt mēslus
- ārējā asiņošana
- ārējā fleksija
- ārējā migrācija
- ārējā politika
- ārējā sekrēcija
- ārējais apmetums
- ārējais leņķis
- ārējais parāds
- ārējās sekrēcijas dziedzeri
- ārējās tirdzniecības bilance
- aritmētiskā progresija
- aritmētiskais vidējais
- ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks
- ārlaulības bērns
- ārstnieciskā kosmētika
- artēziskā aka
- artikulēta runa
- artilērijas ierocis
- arvien vēl
- arvienu vēl
- asa mēle
- Asiņainā svētdiena
- asināt mēli
- asins saindēšanās
- asins vēzis
- astēnisks stāvoklis
- atbildēt ar savu galvu
- atdot pēdējo godu
- atdot zemes klēpim
- atdusēties uz lauriem
- atgriezt dzīvē
- atgriezties no grēkiem
- atgūt nokavēto
- atgūt runas spējas
- atklāta vēstule
- atlaist grēkus
- atlētiskā vingrošana
- atmosfēras fronte
- atpūtas krēsls
- atraisīt mēli
- ātrās reaģēšanas vienība
- atskaites sistēma
- atslēgas kauls
- atslēgas vārds
- atsperes nosēde
- atstāt bez ievērības
- atstāt ēnā
- atstāt likteņa žēlastībai
- atstāt pēc stundām
- atstāt pēdas
- atstāt pēdas dvēselē
- atstiept pēdas
- attēlu segmentācija
- attieksmē pret (ko)
- atturēties balsošanā
- atveldzēt sirdi
- atveldzēt skatienu
- atvērt acis
- atvērt iekavas
- atvērt muti
- atvērt rēķinu
- atvērt testamentu
- atvērto durvju diena
- atvērts teksts
- atzveltnes krēsls
- audzēt čūsku azotē
- audzēt odzi azotē
- aug kā sēnes pēc lietus
- augošs mēness
- augšējā kulminācija
- augšējie elpošanas ceļi
- augstākā mērā
- augstās tehnoloģijas uzņēmums
- augu noteicējs
- autogēnais treniņš
- automobiļu kapsēta
- autonomais patēriņš
Atrasts skaidrojumos (200):
- raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
- uz otru kāju (iedzert) (iedzert) otru glāzi (alkoholiska dzēriena).
- (iz)likt kārtis (iz)zīlēt pēc kārtīm.
- risks (Kā nevēlama) izraisīšanās iespēja.
- rādīt zobus (Kādam) naidīgi izturēties pret kādu; aktīvi pretoties.
- (ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā; neuztraukties.
- pastumt (Ne)varēt, (ne)spēt stumt.
- (ne)zaudēt dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; (ne)ļauties izmisumam.
- (no)krist gar zemi (no)gāzties (par cilvēku); strauji (no)gulties zemē.
- (sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- (no)dzert kāzas (no)svinēt kāzas.
- (pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
- ar garu degunu (palikt, aiziet u. tml.) (palikt) tukšā, neiegūstot cerēto; (palikt) kaunā.
- pasaules radīšana (pēc Bībeles) Zemes, tās dzīvības formu radīšana.
- nenoklausīties [neno!klausīties]. Nevarēt beigt klausīties.
- nenoskatīties [nenoˈskatīties]. Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
- spalīši 0,5–1 cm gari nematožu klases tārpi, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
- tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru.
- Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
- kāpt uz kakla 1.Censties uzkundzēties.
- garuma grāds 1/360 daļa no Zemes paralēles.
- matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
- Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
- Kosmonautikas diena 12. aprīlis, ko bijušajā PSRS atzīmēja par godu pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā.
- neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
- Hanza 13.–17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai.
- moralitāte 15.–16. gs. alegoriska tikumu drāma; moralitē.
- kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
- Asiņainā svētdiena 1905. gada 9. janvāris, kad cara karaspēks apšāva strādniekus, kas devās pie cara ar petīciju.
- mežabrālis 1905. gada revolucionārs, kas, ienākot soda ekspedīcijām, bija spiests slēpties mežos.
- kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
- atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- diskomūzika 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā populārs popmūzikas virziens ar dejošanai piemērotu ritmu.
- hiphops 20. gs. 70. gadu otrajā pusē Amerikā radies mūzikas stils, kura raksturīga pazīme ir repošana; šāda stila mūzika.
- pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
- modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
- jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
- Līgo vakars 23. jūnija vakars, Jāņu svētku ievadījums.
- pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
- Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
- relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošajām ēkām un teritoriju; šāda klostera baznīca.
- pepiņš Ābeļu šķirne ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem.
- kurkulis Abinieku (varžu, krupju) iznērstā olu kopa (ūdenī).
- abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs.
- sidrs Ābolu vīns, ko gatavo no raudzētas ābolu sulas.
- saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
- abpusīgs Abpusējs.
- slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai.
- slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
- pilnīgs Absolūts (par cilvēku).
- abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
- tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
- farss Absurdu, bezjēdzīgu notikumu virkne.
- acs baltums acs ābola ārējais, blīvais apvalks.
- sklēra Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; cīpslene.
- cīpslene Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; sklēra.
- dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
- radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
- simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
- varavīksnene Acs asinsvadu apvalka priekšējā daļa.
- apduļķojums Acs bojājums – stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama; katarakta.
- oftalmoskopija Acs dibena izmeklēšana ar oftalmoskopu.
- lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
- akomodācija Acs spēja izmainīt optisko stiprumu.
- katarakta Acu slimība – acs lēcas apduļķošanās.
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- kamara Āda (žāvētai gaļai, speķim).
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
- varžacs Ādas ragvielas sacietējums (uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas).
- spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm; apspalvojums.
- šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot divās vai trijās kārtās jēlādu vai hromādas pusfabrikātu.
- lūpa Ādas un muskuļu kroka, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu (cilvēkiem un dažiem dzīvniekiem).
- erozija Ādas vai gļotādas epitēlija bojājums.
- portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piem., dokumentu, grāmatu pārnešanai).
- soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
- pāradīt Adīt vēlreiz, no jauna.
- tapot Adīt, metot ar pirkstiem dzijas cilpas ap speciāla koka dēļa tapiņām.
- kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
- pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals bez apkakles.
- dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns; šīs administrācijas telpas.
- direkcija Administratīva vienība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors, telpa (telpas), kur darbojas šāda administratīva vienība.
- pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
- pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
- guberņa Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā, kas pastāvēja no 18. gs. līdz 1930. gadam.
- reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
- pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
- raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā valdziņu, cilpiņu skaitu.
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
- gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
- atsvaidzinātājs Aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai.
- gondola Aerostatam piestiprināta kabīne, kas paredzēta cilvēku un kravas novietošanai.
- gaisa balons aerostats, kas sastāv no milzīga apvalka, kas pildīts ar gāzi, un pasažieriem paredzēta groza.
- talibi Afgāņu islāma fundamentālistu kustības "Taliban" piekritēji.
- infikss Afikss, kas iesprausts vārda saknē.
- tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
- konga Afrikāņu izcelsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
- cecemuša Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piem., miega slimības izraisītājus.
- mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
- agnostiķis Agnosticisma piekritējs.
- mazā tumsā agra rīta krēslā.
- ass Agrāk lietota mērvienība malkas daudzuma mērīšanai – aptuveni 2–4 kubikmetri.
- dzelzs rumaks agrāk vilciens, tagad arī automašīna, motocikls, velosipēds u. tml.
- pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
- turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
- nešpetns Agresīvs, nikns; tāds, kura uzvedība traucē (par dzīvniekiem).
- māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
- vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
- piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds vēl ir mīksts, un saspiests izdala baltu masu.
- zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
- ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
- ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, krokotu cepurīti; bisīte.
- pasēja Agrotehnisks paņēmiens – lauksaimniecības kultūras sēšana citas kultūras aizņemtā laukā.
- aģentūra Aģentu tīkls, ko organizē valsts drošības iestādes.
- sindikāts Aģentūra, kas piedāvā informāciju vairākiem periodiskajiem uzņēmumiem vienlaikus.
- bildinājums Aicinājums precēties.
- rau Aicinājums uzlūkot (ko), pievērst skatienu (kam).
- sēdināt Aicināt kādu sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
- bildināt Aicināt precēties (parasti kļūt par sievu).
- aizsēdināt Aicināt, arī likt nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (ko).
- piesēdināt Aicinot, palīdzot u. tml. panākt, ka (kāds) piesēžas (pie kā, kam klāt).
- pavārte Aile mājas sienā, kas paredzēta nokļūšanai pagalmā.
- kultūrainava Ainava, kas izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
- galera Airējams karakuģis ar 1–3 burām, kas tika lietots līdz 18. gs.
- katamarāns Airējams plosts ar piepūšamiem baloniem, ko lieto, piem., ūdenstūrismā.
- uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
- apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt); airējot apbraukt.
- ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā); airējot iebraukt.
- ieairēties Airējot ievirzīties (kur iekšā).
- izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, caur ko u. tml. laivu).
- izirt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- airēties Airējot laivu, virzīties; irties.
- noairēt Airējot nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piem., laivu).
- pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, tuvāk u. tml.); pieairēties.
- pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, tuvāk u. tml.).
- uzairēt Airējot uzvirzīt (piemēram, laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
- uzairēties Airējot uzvirzīties (piemēram, augšup pret straumi līdz kurienei).
- aizairēties Airējoties aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- noairēties Airējoties nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- smaiļošana Airēšanas sporta veids – braukšana ar smailīti (noteiktā distancē).
- ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
- irt Airēt.
- vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
- irties Airēties.
- jērgaļa Aitas vai jēra gaļa.
- aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare.
- auns Aitu tēviņš.
- teķis Aitu tēviņš.
- apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā.
- nevīžot Aiz slinkuma, nolaidības nedarīt (ko), arī negribēt (ko darīt).
- veca galva aiz vecuma pavājinājusies atmiņa, saprašanas spēja.
- sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par ēkām).
- sūtnis Aiz vēstnieka nākamais diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs.
- aizirties Aizairēties (kur, līdz kādai vietai).
- aizkrampēt Aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtas durvis, logu u. tml.)
- aizkabināt Aizāķējot, uzkarinot sastiprināt (kopā), aiztaisīt (ciet).
- aizmetināt Aizāķēt, aizkabināt; aizpogāt.
- paņemt pēdu aizbēgt, aizmukt.
- paņemt vagu aizbēgt, aizmukt.
- paraut fraku aizbēgt.
- piesist pēdu aizbēgt.
- paraut pēdu aizbēgt.
- paraut vagu aizbēgt.
- aizlaisties lapās aizbēgt.
- aizlaisties Aizbēgt.
- aizmukt Aizbēgt.
- aizmest Aizbērt, aizpildīt.
- patronāts Aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
- aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem, cilvēkiem tajos).
- korķēt Aizdarīt (ko) ar korķi; atdarīt (ko) aizkorķētu.
- aizvākot Aizdarīt (šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (par bitēm).
- indukcijas spole aizdedzes sistēmas ierīce, kas pārveido zemsprieguma līdzstrāvu augstsprieguma strāvā.
- piepīpēt Aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
- sadegt Aizdedzināt (piem., vairākas, daudzas sveces); ieslēgt (piem., vairākus, daudzus gaismas ķermeņus).
- piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (cigareti, papirosu u. tml.).
- aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
- piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
- pašaizdegšanās Aizdegšanās pašam no sevis bez ārējas iedarbības.
- ugunsperēklis Aizdegšanās vieta, no kuras izceļas (vai var izcelties) lielāks ugunsgrēks.
- termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš; terminēts aizdevums.
- sirds astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
- kardiālā astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
- aizgaiņāt Aizdzīt, izkliedēt.
- aizgainīt Aizdzīt, izkliedēt.
- noklīst Aizejot vai nošķiroties (no citiem), nespēt atrast ceļu atpakaļ; nomaldīties, apmaldīties.
- aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku); zaudēt skaļumu (par balsi).
- nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, kavēt, traucēt (citu augu) attīstību.
- aizēna Aizēnota vieta; paēna.
- aizgāzelēt Aizgāzelēties.
- eksaltācija Aizgrābtība; pārspīlēta jūsma.
- eksaltēts Aizgrābts; pārspīlēti jūsmīgs.
- ķert Aizgūtnēm ieelpot.
- superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
Atrasts piemēros (200):
- sasaistīt .. [tas bija] liels papīrs – divas vai vairākas avīzes, uzklīsterētas dažādiem skalu spraišļiem, kas atkal bija sasaistīti un samargoti dažādām aukliņām.
- piemērot .. atritinājusi apģērba gabalu, [viņa] izklāja to sev priekšā, it kā augumam piemērodama.
- nost .. gaļai pavasaros pērk pārīti sivēnu, un rudenī kauj nost.
- kramšķināt .. kad viņa uz kūti gājusi, kraukļi bērzā kramšķinājuši.
- komža .. māte šuva ministrantam baltu komžu ar smalkiem tamborējumiem piedurknēs un apmalā..
- mizot .. mēs nolēmām parādīt, kā latvieši peras. Uz lāvas augstākā pakāpiena apmetušies, griezām vaļā tvaika ventili un mizojām cits citu ar pirts slotām.
- kompleksija .. neraugoties uz manu pasmago kompleksiju, biju samērā ritmisks un ātri apķēru dejas soļus.
- piezīsties .. Talkā nāku es – pilsētas zēns, Ielu smakas un rupjības piezīdies, Nīstot visu, kas mierīgs un lēns.
- itāļi .. V–VI gadsimtā, bēgot no langobardu uzbrukuma, vietējās itāļu ciltis glābās Veneto lagūnas salās.
- Satversme .. vai gribam un spējam dzīvot kā brīvi cilvēki ar savu garīgo satversmi, uz kuras stāvēt?
- kinematogrāfs .. vakaros Valentīna gāja uz kinematogrāfiem, jo tai aizvien vajadzēja redzēt visas filmas.
- trumpa .. viesiem jau no paša agra rīta bija trumpas rokā. Spēlējām līdz pusdienām..
- vīdēt .. viņa gaišbrūnajās, gandrīz dzintara krāsas acīs vīdēja jautra un jauneklīga uguntiņa.
- pieciest .. viņa pirks divriteni, jo tas nepieciešams Miķelītim, gan jau to pārējo nepieciešamo vēl kādu laiku piecietīs.
- kustonis .. viņš nekliedza kā cilvēks, bet rēca kā meža kustonis, ievainots un bīstams.
- nepilnīgs .."Dievišķā komēdija" ir grēcīga cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības.
- sinkope ..[diriģenta] rokas rāda ritma pamatu, bet ķermenis kustas kā ūdenszāle, uzskatāmi iezīmējot sinkopes..
- nopļaut ..[ienaidnieka] lidmašīnas .. ar ložmetēju nopļauj visu, kas dzīvs kustas.
- apstrādāt ..[kucēns] ņēmās saviem vēl mazajiem, mīkstajiem zobiņiem apstrādāt cieto maizes kumosu..
- ļumēt ..[vīrietis] smējās un tā trīskāršā pazode ļumēja..
- glīzda ..[zvēri] atsperas šķeltajiem nagiem zilajā glīzdā un, kad nogulušās duļķes, ilgi dzer no klusās, tumšās upes.
- aizrikšot ..abas māsas aizrikšoja uz klēti, ka zeme vien nodimdēja..
- virmot ..aiz loga dun mašīnas, visapkārt virmo lielpilsēta..
- vieplis ..aiz viepļiem slēpās tuvu un tālu kaimiņu zināmās sejas.
- trūdains ..aizbēgām no ļaunā ķēniņa, kurš mūs trūdainā sēņpagrabā bija turējis trīsdesmit un trīs dienas bez maizes un ūdens, pie sēnēm vien, bet mēs izrakāmies kā sliekas.
- aizsliet ..aizslien durvīm priekšā slotu, lai nācējs zina, ka saimnieku nav mājās..
- patafons ..Alīde metas pie patafona, uzliek plati, sagriež kloķi, un sāk skanēt viņas mīļais: "Neķer man' ar pliku rok'!"
- slieties ..ap mūsu apmetni slējās asu mietu žogs.
- aptecēt ..aptecējusi vairāk nekā stunda, kopš viņa ieradusies šeit..
- izčākstēt ..ar puķēm ir tāpat kā ar cilvēkiem un dzīvniekiem – bez aprūpes un lološanas tie sanīks un izčākstēs.
- viegls ..ārsts neļāva celties, jo biju viegli kontuzēts.
- skaidrs ..atskan mācītāja balss, skaidra un dzidra, un pilna varena spēka..
- viegls ..baltā blūzīte .. labi piestāvēja viņas vieglajam iedegumam.
- tuberoze ..baltā kaislībā smaržoja tuberoze, sāpes pārkvēpinādama priekā.
- lai ..baļķu cirtējs iedeva viņam.. žāvētu cūkas pavēderes gabalu lai un teica, tas esot no Auriem par labāmdienām.
- pastars ..beigās izaugs pastars saules dzimums Uz skaidrās sniegbaltās svētku zemes..
- virsotne ..bērzu virsotnēs skatoties, bija jāatliec galva..
- glumēt ..Bet lodes īd un glumē asins paltis..
- vieds ..bija viedas sievas, kuras, redzot jaundzimušo, varēja jau pateikt, kāds būs bērna liktenis.
- nomanīt ..blakusistabā un ārā pagalmā aiz loga sāku nomanīt troksni. Kāds klauvēja pie rūts.
- prečinieks ..brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
- vībotne ..ceļā viņus appūta smaržīga vībotņu vēsma, vībotnes slēpās grāvja tuvumā un stipri smaržoja.
- priekšgājējs ..cepeškrāsns no saviem priekšgājējiem atšķiras ar smalku elektronisku vadību..
- ekrāns ..cilvēki uz ekrāna staigāja, ēda, dejoja, braukāja apkārt, runāja un ķildojās nesaprotamās valodās.
- parķis ..daudz ko šuva no parķa – tā bija lēta, silta drāna, un papucis pa ziemām valkāja parķa kreklus..
- virst ..dažādas domas virda no apziņas dzīlēm..
- virt ..dažādas domas virda no apziņas dzīlēm..
- vienprātība ..Dod mums spēku, dod mums drosmi, dod mums vienprātību, Tēvs!
- nomutēt ..Dorītei vajadzēja sevi piespiest, lai nomutētu Matīsa bārdaino vaigu.
- miesa ..dvēseles noskaņas iespaido visus ķīmiskos procesus mūsu miesā un līdz ar to atver vārtus slimībām.
- apsievoties ..dzirdēju, ka tu apsievojies..
- prombūtne ..Elizabete lūdza, vai es nevarētu viņas prombūtnē apliet istabas puķes..
- atsmiet ..es atsmēju, ka informētība ne vienmēr ir sinonīms gudrībai..
- guļava ..es biju tāds guļava un nevarēju nekad pamosties.
- apzvērēt ..Es jums varu apzvērēt, ka viss tā ir, kā jums esmu stāstījis!
- glisēt ..es pirmo reizi sajutu, ko nozīmē glisēt – dēlis izceļas virs ūdens, tu.. traucies uz priekšu fantastiskā ātrumā.
- tukšs ..es, tukšu vēderu diendusā aizgājis, klusi pinkšķu..
- nešķīstenis ..Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā šajā dienā paredzēta bluķa vilkšana, ar skaļām dziesmām un uguni dzenot prom tumsu un visādus nešķīsteņus.
- virmot ..gaisā virmoja .. Ziemassvētku zvārguļu skaņas.
- pārkraut ..gājēji .. staigāja gar krāšņiem, dažādām precēm pārkrautiem veikalu skatlogiem.
- projām ..gar logu pazibēja ēna – prom viņš bija.
- lukturis ..gar Vērmaņa dārzu jau aizdegti stūrainie gāzes lukturi.
- iebūvietis ..glabājams taču Brīviņu kunga tēvs, nevis kaut kāds iebūvietis.
- skrobe ..gleznas man izstādēs 12 gadus neņēma pretī.. Bija jau skrobe..
- veterinārs ..gosniņa Kamolīte pārēdās rasainu āboliņu .. uzpūtās un nobeidzās.. Nelīdzēja ne veterināra dūrieni sānos, ne kausēts sviests..
- līst ..gribējās gulēt, bet troksnis traucēja, ložņāja pa māju, līda pa atslēgas caurumiem un durvju apakšām no telpas uz telpu..
- skauties ..Grietiņa pati skāvās cieši klāt un čukstēja: "Cik tas labi, ka tu mani pamodināji!"
- virsroka ..gurums sāka drīz ņemt virsroku pār bēdām.
- aprindas ..Gūtmaņi bijuši smalki kuldīdznieki, kā mēdz teikt, no labām aprindām.
- mīksts ..ģitāru strinkšķinot, es pēdējos gados esmu kļuvis mazliet mīksts.
- apziņa ..ilggadējā latviešu valodas skolotāja.. daudzu gadu garumā pratusi iepotēt latvisko apziņu.. bērniem.
- aizmūžs ..ir nepieciešams.., lai mēs ar lietu vai cilvēku būtu saistīti aizmūža saknēm.
- ķepēt ..ir tik auksts, ka varētu arī ķepēt slapjdraņķis.
- privāts ..īsi pirms ugunsgrēka esot redzēti aizdomīgi cilvēki privātā ar benzīna kannām.
- šķērsenisks ..istabā .. Billes gulteli vajadzēja pagriezt šķērseniski, citādi nebija, kur likt.
- mičot ..istabā ar smiekliem un gavilēm, un dažām Marijas asarām mičoja jauno sievu, un viņas vainagu pēc tam uzlika jaunākajai māsai.
- mūsējais ..Ja tu redzēji jau gulbjus ejam, Tie ir citi, tie nav mūsu, Mūsējie vēl zaļos silezeros mīt..
- tu ..ja tu spēj pasmaidīt par pasauli, tad viņa smaidīs tev pretī.
- ģēģeris ..Jānis uzsita viņam uz pleca un teica, lai tikai draugs gādājot naudu skrotīm, gan viņš Viļumu izmācīšot par īstu ģēģeri.
- skrīne ..Jezups gāja sakristejas priekštelpā, kur stāvēja ar dzelzi apkalta, aprūsējusi skrīne..
- mūžība ..jūra šalc svešus mūžības vārdus. Gadu tūkstošiem cilvēks velti mēģinājis tos atminēt..
- pašķīst ..jūra vairs nebija tik rāma.. Viena otra viļņa galā šņākdamas pašķīda putu krēpes.
- ķert ..Juta ķer pie sirds un apsēžas.
- prakse ..jūtos diezgan droša, ka ar savu praksi zīdaiņu kopšanā spēšu palīdzēt Maružai.
- vilkt ..kādā mākslinieku ballē notikusi izloze.. viņai pirmajai ļāva vilkt lozi.
- paspārne ..kāds ģimnāzijas skolotājs pieņēma Urbānu savā paspārnē, deva viņam iespēju turpināt izglītošanos, nobeigt Upsalas universitāti.
- slīmests ..kapteinis strādāja ar cirvi un slīmestu, kamēr koks bija izdrāzts apaļš un gluds.
- vilkties ..karavīri noskranduši vilkās mājup, nosaldētās kājas aptinuši ar salmiem.
- mūlāps ..kas tu, dēls, esi par mūlāpu, ka ļauj, lai deguna priekšā sievu noceļ..
- mandeļkoks ..klinšainākos pauguros iesakņojušies mandeļkoki, kas pavasarī priecē ar sniegbaltu ziedu plīvuru..
- glūņa ..klusi glūņas [pludmalē] tīksmināja savus skatus ap puskailiem sieviešu augumiem.
- skurbums ..ko viņš varēja pretoties tam ziedēšanas skurbumam, kas saulgriežu laikā pārņēma visu latviešu zemi?
- murdēt ..krogā sāka murdēt arvien dzīvākas valodas.
- noklabēt ..krūzē iešļācās ūdens, noklabēja cukurtrauka vāks..
- sirdspuķīte ..kungiem jāņem vērā viena patiesība. Jo virtuve būs omulīgāka, jo viņu sirdspuķītes tajā ilgāk uzturēsies.
- lādzīgs ..lādzīgās, mīkstās [kaķa] trifeļacis ir pārvērtušās melnās vellatās, kas nu dusmās zalgo kā olīvas.
- pļēgurot ..laikam pie tik vecas sievas [puisis] nekāda prieka neatrada.. Sāka dzert, sāka pļēgurot..
- ķibele ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
- prātula ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
- nesums ..Lieldienu rītā .. viņi [bērni] .. devās dārzā ievākt Zaķa nesumu..
- pasūdzēties ..Ligita kādā vēstulē .. pasūdzējās, ka droši vien esot sastaipījusies..
- purpurains ..logu rindas apmirdzēja rietošā purpurainā saule..
- siet ..Luze nemaz nevar izdomāt, kurš no viņas piecām zīdainēm būtu .. vispiemērotākais. Ja sietu varavīksnaino, būtu varbūt labāki derējis siet brūno, ja sietu brūno, būtu varbūt atkal labāki bijis dzeltenais! – Nē, sies tad jau labāk balto.
- vienveidīgs ..ļoti interesants ir pats vasaras sākums, bet pēc tam viss paliek vienveidīgi zaļš.
- pusbībele ..man gribējās dabūt sen apsolīto pusbībeli. Vecmāte man teicās to dot, tiklīdz es mācēšot labi lasīt. Kas tur gan par skaistiem stāstiem esot, to es ne iedomāties nevarot.. Pusbībele esot svēta grāmata, un kaut kurš nejēga ap to vis nevarot smulēties.
- errastība ..man šī noņemšanās ar reizesrēķinu šķita tīrā errastība.
- izblamēt ..mana sieva nodarbojas ar kostīmu veidošanu teātrī, un es nevaru staigāt apkārt ģērbies kā tāds ērms. Galu galā sievu izblamēšu!
- viņmājas ..Mani, puišeli, sūtīja uz viņmājām pēc olām.
- saulesriets ..mans mežs, kā izmainījies tavs vaigs kopš prieka, ko bērnībā devi. Un tomēr – vēl galotnēs saulesriets kūp un ciņi deg brūkleņu sārtos..
- skrullēties ..mati arī skrullējas paši no sevis..
- uguns ..Meļķis dzēra. Patīkama uguns izskrēja caur dzīslām..
- paslepšus ..mēs [skolēni] skatījāmies paslepšus sienas pulkstenī aizmugurē – cik vēl līdz zvanam?
- piekrišana ..Milda pie vīra netikusi ar visu Kaucmindi. Jau skolā viņai pie zēniem nekādas piekrišanas nebijis – ne viņa apģērbties mācējusi, ne iznesties.
- nerātnīgs ..mirdzina nerātnīgs mēnestiņš, kā no Šekspīra vasaras nakts sapņa izlēcis..
- tēraudkausētājs ..mums arī turpmāk būs vajadzīgi tēraudkausētāji, velmētāji, ekonomisti un visi pārējie speciālisti.
- turēt ..mums bija labs zirgs, kurš turēja vagu.
- tukšā ..nauda būs vējā, un jūs abi tukšā.
- paģiras ..nekas tāds noticis nebija, kas šodien man palīdzētu tikt vaļā no pretīgās morālo paģiru sajūtas..
- trūkumcietējs ..Nīna vēro garumgaro trūkumcietēju rindu pēc brīvpusdienām.
- luste ..no dažādām lustēm tīri vai galva skurba.
- mirdzeklis ..no griestiem melnā ķēdē nolaidās kroņlukturis, dzintara mirdzekļiem apkārts..
- vilkties ..no satumstošajiem kaktiem glūnēdamas vilkās laukā bailes..
- nokrākties ..nokūpēja un nosmirdēja benzīns, nokrācās motors..
- skats ..Nora dziedāja ar milzīgu cepuri galvā, – noteikti to skatu gribēju redzēt.
- prasts ..ņem sev kādu prastu ļaužu bērnu, kas būs mierā, lai tu kāds būdams.
- viegls ..oši, kas ieauguši starp brūnām eglēm, pieņēmuši vieglu vara nokrāsu..
- jaukties ..pa logu vēl labāk varēja redzēt, kā mākoņi nemierīgi skrēja un jaucās, brīžiem aizklādami mēnesi...
- lausks ..pa naktīm no savas ledus migas izlīda ārā lausks un kā mēnessērdzīgs staigāja pa dārzu, gar mājas pakšķiem, un .. uzsita ar savu sudraba cirvīti.
- motors ..paklausījās manu motoru un neņēma pretī [karadienestā].
- pārplēst ..paklūpu uz kāpnēm un pārplēšu zeķi.
- šķērdība ..parasti vecāmāte tramvajā braukšanu sauca par tukšu šķērdību.
- pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
- krauties ..pāri debesu laukam krāvās melni padebeši, kas vēstīja negaisu.
- eklektika ..pasaulē pašlaik eklektika ir ļoti populāra.
- ekstrēms ..patiesība nav nekad ekstrēmos, nekad nav labajā vai kreisajā pusē, bet allaž vidū.
- padēklis ..pēc pilsoņu kara Hammers no Krievijas izvedis savas bagātības padēkli ar lētām dārglietām, ikonām, kuras lēti iemainījis pret maizi badā mirstošajiem.
- nostalģija ..pēkšņi sirdi saņēma tāda nostalģija pēc ilgi neredzētās Sēļu puses..
- pliks ..pērkons iespēra .. plikos alkšņos, jo alkšņiem vēl lapu nav.
- ārdīt ..Pērkons un zibens Debešus ārda.
- prusaki ..pie Birēņietes viņš [dēls] dzīvoja kā prusaks aizkrāsnē..
- aizpukšķēt ..pie pārbrauktuves brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
- takts ..pie saviem daudziem netikumiem es negribētu pievienot vēl takta trūkumu.
- gatve ..pienaglot no jauna sētas kārti, kas atkritusi gatvei, pa kuru govis dzina uz ganībām.
- pumpa ..piespiedusies pie sūnainās zemes pumpas, sieviete gulēja.
- lietussargs ..Plaukst lietussargu daudzkrāsainās puķes, – Vispēdējās no visiem rudens ziediem...
- pret ..pret rudeni ūdens metas vēss.
- patšautene ..pret viņu neapbruņotām krūtīm vērsās piecpadsmit lauku žandarmu patšauteņu stobri.
- mošķis ..pusdienas laikā pa mežiem klīst visādi mošķi un māna cilvēkus.
- kamēr ..putns savu dziesmu uzņem ik jaunu pavasari, kamēr meitas, kad apprecas, apklust pavisam..
- nospīdēt ..redzam graciozos dzīvniekus [stirnas] slinkiem lēcieniem pazūdam mežā. Baltie dibeni un sirmie sāni vien nospīd.
- tipoloģisks ..redzams, ka vecākā kolēģa uzzīmētajā tipoloģiskajā portretā paralēles ar Zeltiņu ir tikai vispārējas..
- virsū ..reizēm mugurā dur, vecums nāk virsū.
- apsūbēt ..Rīgas seno torņu zaļgani apsūbējušās vara smailes.
- slauktuve ..saimniece viņu pamodinājusi, virtuvē darbojoties ar savām skārda piena slauktuvēm.
- sers ..saimnieks no pirmā miega bija piecēlies un aizgājis uz riju sera aplūkot, vai būs ar beidzamo krāsni diezgan sauss vai arī vēl jāgaida otra rīta.
- pļaukāt ..sāļais [jūras] vējš pļaukā tavu bālo seju..
- vesties ..sarunas ne vienmēr vedās, kā patika valdniekam.
- ļodzīgs ..saticība Gravelsiņu ģimenē acīm redzot ir visai ļodzīga.
- aizgrimt ..saule aizgrimusi aiz kalniem, te meta dziļas ēnas.
- šīberēt ..savu sajūtu viņa sauca par debešķīgu. Tā kļuva vēl debešķīgāka, šīberējot ar Jāni..
- mistrains ..sieviete gulēja. Pagari mistraini mati, aiztūkušas acis..
- treji ..sieviete vēro vīru ar trejās bizēs sapītu bārdu..
- slota ..sievu slota – maiga un pēc medus smaržojoša – ir no liepas. Tā labi sviedrē un noder ādas kopšanai..
- galvanizēt ..sirds lēkāja pārsteiguma un gaidu trīsās kā galvanizēta vardes kāja.
- izkaldināt ..Sirms kalējs reiz sudraba atslēgu izkaldinās.
- uzklupt ..skaudība, karsta un svilinoša, kas uzklupa kā žņaudzējs ik reizes, kad viņš sastapa kādu senu līdzgaitnieku, kam dzīve bija gājusi uz augšu.
- kutēt ..smaršas tvīks Un skurbi kutēs nāsīs manās.
- krustīties ..Sofija, pagriezusies pret svētbildi, krustījās un zemu klanījās.
- līmenis ..spirgta vēsma vilka pāri [ezera] līmenim sīku vilnīti.
- ķermenis ..starp lepnām dižceltnēm vēl šobaltdien stāv daža laba astoņpadsmitā gadsimta muižiņa, iesprūdusi un palikusi Rīgas augošajā ķermenī kā dīvains kukainis dzintarā.
- sievišķa ..stāsta, ka mežā klejojusi kāda kaila sievišķa un vīlusi visus tur iekšā. Pat putni un zvēri prātu zaudējuši no viņas daiļuma..
- ķēkša ..stāvēja liels patvāris, to kurināja resna, baltpriekšautaina ķēkša..
- mitrs ..sūnas izrādījās mitras. Kleita mugurpusē sasēdēta slapja.
- terca ..šāds skaņojums rada disonansi tercu skanējumā, kvintas saglabājot akustiski tīras.
- trakgalvis ..šeit atradīsi idejas trakgalvju un adrenalīna mednieku izklaidēm.
- mode ..šī ir īstā reize slimot pēc Laimdotas modes. Jau vakarā rādīties sagurušai, no rīta teikt, ka galva sāp un reibst, un tad uzberzēt termometru.
- liesmot ..šur tur vēl ziedēja kartupeļu lauki, un viņu tumšā, rupjā zaļuma vidū liesmoja saulespuķes.
- vērts ..tā [māja] bija .. tikai astoņus tūkstošus vērta..
- virspuse ..tā [vieglprātība] bija tikai virspuse, bēgšana no tā nomācošā sloga, ko nemitīgi nesu sevī.
- kontramarka ..tā bija dāvana viņai – kontramarka uz izrādēm.
- norēķināt ..tā rīcība [ar naudu], kādu tēvs deva [dēlam] līdzi, bija smalki norēķināta līdz pēdējam.
- uzkrist ..tad jau melna nakts uzkritīšot, iekams mēs galā aizkļūšot.
- raibsvārcis ..taka .. aizlocījās tālāk, pazuzdama tuvējā meža pudurī, kur mundrā rakstā lietišķi strādāja raibsvārcis dzenis.
- pašpaļāvīgs ..tās [acis] parasti raudzījās pasaulē ar maigu izbrīnu un pašpaļāvīgu prieku par to, ka tā visa pieder viņam vienam.
- ugunsrati ..te [uz ceļiem] nu katrs no saviem ārzemju ugunsratiem spiež ārā ko spēj, aplam otru apdzen, traki triecas..
- zobenists ..termins zobenists darināts pēc analoģijas ar sportistu nosaukumiem: futbolists, hokejists, šahists u. c.
- žēlastība ..tēva nāve .. bija žēlastība izmocītajām miesām..
- tupēt ..tēvs tup bibliotēkās, raksta un mokās ar galvassāpēm..
- šauracis ..tikai krāsa tam [pūķauglim] ir pārskatāmi balta un izmērs šauracim pūķim piemērots.
- piesarkt ..tomātu dēsti apkārušies lieliem zaļiem bumbuļiem. Gan saulē piesarks arī tie.
- sirds ..Tomēr skaistākais no visiem [ziediem] – Mātes svētums, mātes sirds.
- tumšs ..tu pēkšņi sajūti viņa tumšos, dārdošos sirdspukstus.
- ņigu ..tur [virtuvē] visu laiku iet ņigu ņegu, rībēdama nokrīt pavārnīca, nošļakst nejauši izlijis ūdens, un vienā durvju pavērienā izlaižas laukā nobijies un sakaitināts pašmāju kaķis..
- vertikāle ..ūdens klajuma līnija ieplūda vēl tālu debesīs bārkstainām, spurainām vertikālēm.
- mežainis ..ūdens malā dusēja iesārtā Diāna, bet viņā no biezokņa lūkojās mežainis ar zilas miglas pietūkušām acīm.
- pārsalt ..ūdens upē bija jau pārsalis ar biezu ledus kārtu.
- kārtoties ..Un pamazām domas kārtojas Kā vēja sajauktas lilijas.
- tūkstoškārt ..Un tūkstoškārt lai ir šis brīdis slavēts, Kad rudzu grauds top melnā zemē sēts..
- augstākais ..Un zini: augstākā ideja, Tā nepazīst cilvēka žēluma..
- lāma ..upē ūdens nav gandrīz nemaz, ir tikai dažas lāmas, kurās mirst sīkās zivis.
ē citās vārdnīcās: