Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
spridzēt
spridzēt spridzu, spridzi, spridz, pag. spridzēju darbības vārds; intransitīvs
1.Būt dzīvīgam, možam.
PiemēriJauniešiem valodas spridzēt spridzēja.
1.1.Dzirkstēt, mirdzēt.