pļāvējs
pļāvējs lietvārds
pļāvēja lietvārds
1.Cilvēks, kas pļauj.
PiemēriAgri no rīta pļāvēji devās uz pļavu.
- Agri no rīta pļāvēji devās uz pļavu.
2.formā: vīriešu dzimte Mašīna zāles vai labības pļaušanai.
PiemēriZāles pļāvējs.
- Zāles pļāvējs.
- Mauriņa pļāvējs.
- Iedarbināt pļāvēju.