ēka
ēka [ȩ̃ka] lietvārds; sieviešu dzimte
Māja, celtne; atsevišķa celtne arhitektoniskā kompleksā.
PiemēriMūra, koka ēka.
- Mūra, koka ēka.
- Dzīvojamā ēka.
- Stacijas ēka.
- Piecstāvu ēka.
- Aiz baltās mājas atradās muižas saimniecības ēkas: rentnieku māja, staļļi, kūtis.