eja
eja lietvārds; sieviešu dzimte
1.Vieta, pa kuru iespējams kājām iekļūt (kur) un izkļūt (no kurienes).
PiemēriGalvenā eja.
- Galvenā eja.
- Pazemes eja.
- Iet pa šauru eju.
- Stāvēt ejā.
1.1.Dzīvnieka izveidota sprauga, ala (piem., zemē, koksnē).
PiemēriDziļa eja.
- Dziļa eja.
- Ķirmju izgrauztas ejas.
2.Kanāls, kas organismā savieno orgānus, ķermeņa dobumus u. tml.
PiemēriDeguna ejas.
- Deguna ejas.
Stabili vārdu savienojumiBojā eja.
- Bojā eja — bojāeja.
Cilme:J. Alunāna jaunvārds.