Paplašinātā meklēšana
Meklējam eja.
Atrasts vārdos (131):
- eja:1
- deja:1
- feja:1
- leja:1
- leja:2
- seja:1
- aleja:1
- apeja:1
- ateja:1
- dzeja:1
- efeja:1
- eseja:1
- ideja:1
- ieeja:1
- izeja:1
- noeja:1
- rejas:1
- sleja:1
- uzeja:1
- zveja:1
- alveja:1
- dineja:1
- fileja:1
- gineja:1
- heveja:1
- horeja:1
- iejaut:1
- iejava:1
- ieleja:1
- kameja:1
- kupeja:1
- mošeja:1
- noleja:1
- paleja:1
- pāreja:1
- pieeja:1
- sāneja:1
- skreja:1
- šoseja:1
- želeja:1
- bojāeja:1
- caureja:1
- divdeja:1
- dražeja:1
- elodeja:1
- epopeja:1
- iejaukt:1
- izejams:1
- klišeja:1
- kosmeja:1
- kupleja:1
- leizeja:1
- livreja:1
- nejauks:1
- nejaušs:1
- nozveja:1
- odiseja:1
- senleja:1
- spireja:1
- suareja:1
- traheja:1
- trofeja:1
- turneja:1
- beķereja:1
- bezizeja:1
- gonoreja:1
- izlejams:1
- jubileja:1
- komiteja:1
- krusteja:1
- lejupeja:1
- orhideja:1
- panaceja:1
- pārejams:1
- pieejams:1
- piejaukt:1
- piezveja:1
- rēdereja:1
- seboreja:1
- solodeja:1
- tranšeja:1
- asambleja:1
- augšupeja:1
- galifejas:1
- kanceleja:1
- lejasdaļa:1
- lejasgals:1
- lejasvācu:1
- līnijdeja:1
- nejaucēns:1
- nejaucība:1
- nejaušība:1
- petroleja:1
- piejaucēt:1
- rotaļdeja:1
- senieleja:1
- teodiceja:1
- vēderdeja:1
- džamboreja:1
- iejaukties:1
- kopnozveja:1
- nepārejams:1
- nepieejams:1
- pamatideja:1
- pārejamība:1
- pieejamība:1
- piejaukums:1
- sakristeja:1
- sejassargs:1
- ejakulācija:1
- farmakopeja:1
- iejautāties:1
- kinoepopeja:1
- konditoreja:1
- necaurejams:1
- papildizeja:1
- piejaukties:1
- raksturdeja:1
- robežpāreja:1
- tumšsejains:1
- arodkomiteja:1
- elektrozveja:1
- iezvanpieeja:1
- nepārejamība:1
- lejaskrautuve:1
- neiejaukšanās:1
- radiokomiteja:1
- sarkansejains:1
- izpildkomiteja:1
- koncertturneja:1
- centrālkomiteja:1
Atrasts etimoloģijās (271):
- No viduslejasvācu smeren 'ziest, eļļot, (ie)taukot'. (šķirklī smērēt)
- No viduslejasvācu bēte. (šķirklī biete)
- Sens aizguvums no viduslejasvācu kunig (kuning 'valdnieks') vai zviedru kung 'karalis'. (šķirklī kungs)
- No viduslejasvācu pipe. (šķirklī pīpe)
- No poļu szpetny 'nejauks, riebīgs'. (šķirklī nešpetns)
- No viduslejasvācu köke. (šķirklī ķēķis)
- No viduslejasvācu stoven. (šķirklī štovēt)
- No lībiešu vabā 'kārts, miets tīklu un citu zvejas piederumu žāvēšanai'. (šķirklī vaba)
- No viduslejasvācu smuk, smuck 'lokans, piekļāvīgs, skaists, jauks' vai vidusholandiešu smuc 'skaists, jauks, tīrs'. Vārds minēts 18. gadsimta vārdnīcās. (šķirklī smuks)
- No viduslejasvācu rink 'aplis, gredzens'. Minēts 17. un 18. gs. vārdnīcās. (šķirklī riņķis)
- No lejasvācu wert. (šķirklī vērts)
- No viduslejasvācu kroke. (šķirklī kroka)
- No viduslejasvācu glas 'stikls, glāze'. Aizguvums latviešu valodā minēts 17. gs. vārdnīcās. (šķirklī glāze)
- No lejasvācu röster. (šķirklī restes)
- No viduslejasvācu, vidusholandiešu brugge 'tilts, bruģis'. (šķirklī bruģis)
- No viduslejasvācu reise 'došanās ceļā'. (šķirklī reize)
- No latīņu transitus 'pāreja, pāriešana'. (šķirklī tranzīt-)
- No viduslejasvācu helle. (šķirklī elle)
- No viduslejasvācu smecken 'baudīt, garšot'. (šķirklī smeķīgs)
- No lejasvācu bruken. (šķirklī brūķēt)
- No sengrieķu adiabatos 'nepārvarams, necaurejams'. (šķirklī adiabāta)
- No viduslejasvācu kalk (vācu Kalk), kam pamatā latīņu calx 'kaļķakmens, kaļķis'. (šķirklī kaļķi)
- No lejasvācu dichte. (šķirklī dikts)
- No lejasvācu dreien. (šķirklī dreijāt)
- No lejasvācu quartēr vai vācu Quartel. (šķirklī kortelis)
- No lejasvācu mantag (man 'vasalis' un tag 'diena'). (šķirklī mantāgs)
- No viduslejasvācu pāde. (šķirklī pāde)
- No viduslejasvācu schötvel 'ādas priekšauts'. (šķirklī skotele)
- No viduslejasvācu spīker. (šķirklī spīķeris)
- No lejasvācu stikelbēr, kas vēlāk saīsināts. (šķirklī stiķene)
- No lejasvācu schilter 'jātnieks'. (šķirklī šķilteris)
- No viduslejasvācu stoven. (šķirklī šķovēt)
- Darinājums latviešu valodā, latviskojot angļu on-line 'dotajā mirklī pieejams ar datortīkla palīdzību'. (šķirklī tiešsaiste)
- No baltvācu hosen, kam pamatā viduslejasvācu hosen 'zeķes, bikses'. (šķirklī ūzas)
- No poļu szpetny 'nejauks, riebīgs'. (šķirklī špetns)
- No lejasvācu bulderen 'trokšņot; neskaidri, nepareizi runāt'. (šķirklī buldurēt)
- No viduslejasvācu dam 'dambis, bruģēts ceļš'. (šķirklī dambis)
- No lejasvācu hāling 'bedre, caurums, āliņģis'. (šķirklī āliņģis)
- No viduslejasvācu ammet 'arods, nodarbošanās, dienesta stāvoklis'. (šķirklī amats)
- No lejasvācu dūs. (šķirklī dūzis)
- No lejasvācu arste. (šķirklī ārsts)
- No franču aspic 'želeja, gaļas mērce'. (šķirklī aspiks)
- No viduslejasvācu, holandiešu pak (pack) 'sainis'. (šķirklī baķis)
- No lejasvācu ballast, angļu ballast. (šķirklī balasts)
- No itāļu ballo 'deja'. (šķirklī balle)
- No lejasvācu, viduslejasvācu balge. (šķirklī baļļa)
- No viduslejasvācu balke. (šķirklī baļķis)
- No viduslejasvācu basūne, senfranču buisine, kam pamatā latīņu būcina 'signāla rags'. (šķirklī bazūne)
- No viduslejasvācu böninge. (šķirklī bēniņi)
- No viduslejasvācu bank(e). (šķirklī beņķis)
- No viduslejasvācu büxe, bükse. (šķirklī bikses)
- No lejasvācu büdelen. (šķirklī bīdelēt)
- No lejasvācu, no sensakšu bikeri vai bikarr, kam pamatā latīņu bacar 'vīna muca'. (šķirklī biķeris)
- No viduslejasvācu bilde 'zīmējums, attēls, paraugs'. (šķirklī bilde)
- No lejasvācu bise 'pāri galvai sasieta matu pīne'. (šķirklī bize)
- No viduslejasvācu bode. (šķirklī bode)
- No viduslejasvācu bōm. (šķirklī bomis)
- No viduslejasvācu bōkstaf 'burts'. (šķirklī boksterēt)
- No viduslejasvācu vrõkost, vācu Frühkost 'agrais ēdiens'. (šķirklī brokastis)
- No viduslejasvācu brūwen 'darīt (alu)'. (šķirklī brūvēt)
- No viduslejasvācu brūwen 'darīt (alu)'. (šķirklī brūvējums)
- No viduslejasvācu brūn. (šķirklī brūns)
- No viduslejasvācu, lejasvācu brūt 'līgava, saderinātā'. (šķirklī brūte)
- No viduslejasvācu, lejasvācu brūdegam 'līgavainis'. (šķirklī brūtgāns)
- No viduslejasvācu buck 'āzis'. (šķirklī buka)
- No viduslejasvācu buck 'āzis'. (šķirklī buks)
- No lejasvācu bulle '(vaislas) vērsis'. (šķirklī bullis)
- No lejasvācu bolte. (šķirklī bulta)
- No viduslejasvācu bündel 'saišķis'. (šķirklī bundulis)
- No lejasvācu bunge. (šķirklī bungas)
- No lejasvācu buwen. (šķirklī būvēt)
- No lejasvācu zedel. (šķirklī cedele)
- Saīsinājums no (ce)ntrālā (k)omiteja. (šķirklī ceka)
- No angļu charleston; pēc ASV pilsētas Čarlstonas nosaukuma, kur šī deja radusies. (šķirklī čarlstons)
- No viduslejasvācu dackstēn (dacksten). (šķirklī dakstiņš)
- No lejasvācu dacht. (šķirklī dakts)
- No lejasvācu dāler (vācu Taler), kam pamatā ir lejasvācu dal (vācu Tal) 'ieleja', jo pirmie dālderi kalti no Joahima ielejā iegūtā sudraba. (šķirklī dālderis)
- No viduslejasvācu danz 'deja'. (šķirklī dancis)
- No viduslejasvācu delveren 'pļāpāt, kliegt, lamāt', kas latviešu valodā ienācis 17. gs. (šķirklī delverēties)
- No viduslejasvācu dunninge, kam pamatā dunne 'plāns, tievs'. (šķirklī deniņi)
- No viduslejasvācu dēnen 'kalpot'. (šķirklī dienēt)
- No viduslejasvācu dīk. (šķirklī dīķis)
- No viduslejasvācu dill vai vidusholandiešu dille. (šķirklī dilles)
- No angļu dollar, kam pamatā lejasvācu dāler (vācu Taler). (šķirklī dolārs)
- No viduslejasvācu drāt 'stieple, aukla'. (šķirklī drāts)
- No lejasvācu drell. (šķirklī drellis)
- No viduslejasvācu driven vai vecholandiešu, austrumfrīzu drīven 'dzīt'. (šķirklī drīvēt)
- No lejasvācu drelle, zviedru träl 'vergs'. (šķirklī drellis)
- No viduslejasvācu dūn(e). (šķirklī dūnas)
- No lejasvācu egge. (šķirklī eģe)
- No viduslejasvācu henge. (šķirklī eņģe)
- No grieķu epopoiia 'episka dzeja', no poiεō 'radīt'. (šķirklī epopeja)
- No lejasvācu örgel, vācu Orgel, kam pamatā grieķu organon 'rīks, darbarīks, instruments'. (šķirklī ērģeles)
- No viduslejasvācu trosse, kam pamatā viduslaiku latīņu tortiare 'savīt'. (šķirklī trose)
- No viduslejasvācu erren 'dusmoties'. (šķirklī erroties)
- No lejasvācu etik. (šķirklī etiķis)
- No viduslejasvācu hövel. (šķirklī ēvele)
- No viduslejasvācu ese. (šķirklī ēze)
- No lejasvācu esel. (šķirklī ēzelis)
- No angļu fiziķa M. Faradeja (M. Faraday) uzvārda. (šķirklī farads)
- No viduslaiku latīņu fata Morgana 'feja Morgāna'. (šķirklī fatamorgāna)
- No franču féeri, fée 'feja'. (šķirklī feerija)
- No latīņu flexio 'liekšana, pāreja'. (šķirklī fleksija)
- No latīņu fortuna 'liktenis, nejaušība, veiksme'. (šķirklī fortūna)
- No lejasvācu gang. (šķirklī gaņģis)
- No viduslejasvācu gate 'šaura iela'. (šķirklī gāte)
- No angļu guinea, Guinea 'Gvineja', jo pirmās monētas kaltas no zelta, kas bija atvests no Gvinejas. (šķirklī gineja)
- No lejasvācu grape. (šķirklī grāpis)
- No viduslejasvācu grave. (šķirklī grāvis)
- No viduslejasvācu Grunt 'zemes gabals, zemes īpašums', arī '(jūras, upes, ezera) dibens', vācu Grund 'pamats'. (šķirklī grunts)
- No viduslejasvācu Grunt 'zemes gabals, zemes īpašums'. (šķirklī grunte)
- No viduslejasvācu gelten 'derēt'. (šķirklī ģeldēt)
- No viduslejasvācu, lejasvācu geren. (šķirklī ģērēt)
- No lejasvācu gerwekamer, vācu Gerbkammer 'sakristeja'. (šķirklī ģērbkambaris)
- No viduslejasvācu gēvel. (šķirklī ģēvele)
- No viduslejasvācu, vidusaugšvācu hanse 'tirgotāju biedrība', kam pamatā senaugšvācu hansa 'karadraudze'. (šķirklī Hanza)
- Pēc ēģiptiešu gudrā Hermeja Trismegista vārda, kurš esot pratis blīvi noslēgt traukus. (šķirklī hermētisks)
- No grieķu choreia 'deja'. (šķirklī horeja)
- No grieķu choreia 'deja' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī horeogrāfija)
- No viduslejasvācu kiken. (šķirklī ķīķerēt)
- No franču intervention, kam pamatā latīņu interventio 'iejaukšanās'. (šķirklī intervence)
- No somu letkis, letkajenkka 'čūskas deja'. (šķirklī letkiss)
- Aizguvums no viduslejasvācu ja. Reliģiskajos tekstos un ceremonijās lietots jau 16. gs., bet runātajā latviešu valodā īsteni iesakņojās tikai 19. gs. vidū. (šķirklī jā)
- No igauņu jandal 'veca deja; joks, ālēšanās, trakošana, ākstīšanās'. (šķirklī jandāls)
- No seno romiešu dievības Janusa vārda, kam bija divas sejas (viena vērsta uz pagātni, otra – uz nākotni, simbolizējot visa sākumu un beigas). (šķirklī janvāris)
- No latīņu iubilacus (annus) 'jubilejas gads', kam pamatā senebreju yôvēl 'auna raga taure', ar kuru tika pasludinātas svinības. (šķirklī jubileja)
- No personvārda Jurģis, kas aizgūts no viduslejasvācu Jurg, Jorg. (šķirklī jurģi)
- No japāņu ka 'dziesma', bu 'deja' un ki 'māksla'. (šķirklī kabuki)
- No lejasvācu kāk. (šķirklī kāķis)
- Aizguvums no lejasvācu kāl vai vācu Kohl, minēts 17. un 18. gs. vārdnīcās. (šķirklī kālis)
- No viduslejasvācu kamer (vācu Kammer), latīņu camera, grieķu kamara 'istaba'. (šķirklī kamera)
- No lejasvācu kamsōl, franču camisole, kam pamatā latīņu camisia 'krekls'. (šķirklī kamzolis)
- No vācu Kanzler, kam pamatā latīņu cancellarius 'rakstvedis, kancelejas priekšnieks'. (šķirklī kanclers)
- Aizguvums no viduslejasvācu kopper (vācu kupfer), kam pamatā latīņu cuprum (pēc Kipras salas nosaukuma, kur senatnē ieguva daudz vara). (šķirklī kapars)
- Aizguvums no viduslejasvācu karūsse. (šķirklī karūsa)
- No viduslejasvācu kaste 'noliktava, lāde'. Latviešu valodā vārds sākotnēji lietots ar nozīmi 'cietums'. (šķirklī kaste)
- No viduslejasvācu knagge. (šķirklī knaģis)
- No angļu country dance 'lauku deja'. (šķirklī kontradanss)
- Pamazināmā forma no kortelis, kam pamatā lejasvācu quartēr vai vācu Quartel. (šķirklī kortelītis)
- No latīņu crypta, grieķu kryptē 'segta eja'. (šķirklī kripta)
- No lejasvācu krone, kam pamatā latīņu corona 'vainags', grieķu korōnos 'līks, lokveida'. (šķirklī kronis)
- No viduslejasvācu krite. (šķirklī krīts)
- No viduslejasvācu krucke. (šķirklī kruķis)
- No viduslejasvācu krunke. (šķirklī krunka)
- No viduslejasvācu krūs. (šķirklī krūze)
- Aizguvums no ģermāņu valodām, iespējams, viduslejasvācu kogge. (šķirklī kuģis)
- No lejasvācu kamm. (šķirklī ķemme)
- No viduslejasvācu kede. (šķirklī ķēde)
- No viduslejasvācu konink, vācu König 'karalis, ķēniņš'. (šķirklī ķēniņš)
- No viduslejasvācu köster, kam pamatā viduslaiku latīņu custor 'baznīcas mantas sargs'. (šķirklī ķesteris)
- No lejasvācu kersebere. (šķirklī ķezbere)
- No lejasvācu lade. (šķirklī lāde)
- J. Endzelīna jaunvārds, kas lietojams aizguvuma vinnests (viduslejasvācu winst) vietā. (šķirklī laimests)
- Apvidvārdu laimēt daiļliteratūrā 20. gs. 20. gados ieviesis J. Janševskis. J. Endzelīns ieteica šo vārdu lietot aizguvuma vinnēt (viduslejasvācu winnen) vietā. (šķirklī laimēt)
- No lejasvācu leiman, vācu Leihemann 'lēņa vīrs'. (šķirklī leimanis)
- No grieķu vietvārda Lesbios, Lesbos – Lesbas sala Egejas jūrā. (šķirklī lesbisms)
- No lejasvācu lūk(e). (šķirklī lūka)
- No viduslejasvācu luchter. (šķirklī lukturis)
- Pēc brāļu Makdonaldu vārda, kuriem piederēja ātrās ēdināšanas iestāde Kalifornijā, no kuras tika aizgūta ideja par ātrās ēdināšanas uzņēmumiem. (šķirklī makdonalds)
- Aizguvums no viduslejasvācu māltīt 'noteikts ēšanas laiks'. (šķirklī maltīte)
- Pārveidots aizguvums no viduslejasvācu merreddich vai vācu Meerrettich 'jūras redīss'. (šķirklī mārrutks)
- No viduslejasvācu mast vai vācu Mast 'kārts, koks'. (šķirklī masts)
- No viduslejasvācu meige 'maija koks; zaļš koka zars (maija svētkos)'. (šķirklī meija)
- No viduslejasvācu möller 'dzirnavnieks'. (šķirklī melderis)
- No grieķu Mentor (Odiseja dēla Tēlemaha audzinātājs Homēra poēmā "Odiseja"). (šķirklī mentors)
- No lejasvācu merkatte vai vācu Meerkatze (burtiski 'jūras kaķis'). (šķirklī mērkaķis)
- No viduslejasvācu merk, merck. (šķirklī mērķis)
- No latīņu metaphysica, kam pamatā grieķu meta ta physika 'aiz fizikas'. Nosaukums radās nejauši, Aristoteļa darbu apkopojumā filozofiskos apcerējumus ievietojot nodaļā aiz traktātiem par fiziku. (šķirklī metafizika)
- No viduslejasvācu mester, meister 'meistars'. (šķirklī mestrs)
- No lejasvācu moser, moyser. (šķirklī miezeris)
- No viduslejasvācu missing. (šķirklī misiņš)
- No viduslejasvācu mūre. (šķirklī mūris)
- No lejasvācu nāg(e)būr. (šķirklī nāburgs)
- No lejasvācu nēgenōge. (šķirklī nēģis)
- No lejasvācu voder. (šķirklī odere)
- No grieķu Odysseia – episka sengrieķu poēma par Itakas valdnieka Odiseja (Odysseus) piedzīvojumiem mājupceļā no Trojas. (šķirklī odiseja)
- No viduslejasvācu vōre 'rati, vezums'. (šķirklī ore)
- No lejasvācu vōrman. (šķirklī ormanis)
- No grieķu osteon 'kauls' un poros 'eja, ceļš'. (šķirklī osteoporoze)
- No franču pas de deux 'deja divatā'. (šķirklī padedē)
- No sengrieķu dievietes Panacejas (grieķu Panekeia 'visu dziedinoša') vārda. (šķirklī panaceja)
- No baltvācu pannkōk, lejasvācu pannekōke. (šķirklī pankūka)
- No lejasvācu parchen, kam pamatā arābu valodas vārds. (šķirklī parķis)
- No franču passage 'eja'. (šķirklī pasāža)
- No viduslejasvācu pāwes, pāwest, kam pamatā latīņu papa 'tēvs'. (šķirklī pāvests)
- No lejasvācu vormunder 'aizbildnis'. (šķirklī pērminderis)
- No viduslejasvācu pik, kam pamatā latīņu pix (ģen. picis) 'darva, piķis'. (šķirklī piķis)
- No grieķu poiētikē (technē) 'dzejas sacerēšanas māksla'. (šķirklī poētika)
- No grieķu poiēsis 'radīšana, dzeja'. (šķirklī poēzija)
- No lejasvācu spunt. (šķirklī spunde)
- No lejasvācu pravest, kam pamatā latīņu praepositus 'nolikts priekšā'. (šķirklī prāvests)
- No vācu Rahe, lejasvācu rā. (šķirklī rāja)
- Aizguvums no viduslejasvācu rame, vācu Rahmen. (šķirklī rāmis)
- No viduslejasvācu rente, kas savukārt no franču rente. Latviešu valodā vārds minēts 17. gs. (šķirklī rente)
- No lejasvācu rennestēn. (šķirklī renstele)
- No viduslejasvācu renne 'strautiņš, rene' (rennen 'skriet, tecēt'). (šķirklī rene)
- No lejasvācu riem 'atskaņa'. Aizguvums minēts jau 17. gs. Kad 19. gs. otrajā pusē to aizstāja jaunvārds dzejolis, vārds rīme kļuva par mākslinieciski nevērtīga dzejoļa vai panta apzīmējumu. (šķirklī rīme)
- No viduslejasvācu rote '(karavīru) vienība, nodaļa'. (šķirklī rota)
- No viduslejasvācu rōse, kam pamatā latīņu rosa. (šķirklī roze)
- No viduslejasvācu rulle. (šķirklī rullis)
- No viduslejasvācu rump. (šķirklī rumpis)
- No viduslejasvācu runge. (šķirklī runga)
- No viduslejasvācu runen. (šķirklī rūnīt)
- Aizguvums no lejasvācu rūte. (šķirklī rūts)
- No lejasvācu trump. (šķirklī trumpis)
- No lejasvācu trummel 'bungas'. (šķirklī trumulis)
- No viduslejasvācu sipolle. (šķirklī sīpols)
- No viduslejasvācu schade. (šķirklī skāde)
- No viduslejasvācu schaden. (šķirklī skādēt)
- Aizguvums no viduslejasvācu schap. (šķirklī skapis)
- No viduslejasvācu Schroder. (šķirklī skroderis)
- No viduslejasvācu krulle. (šķirklī skrulle)
- No viduslejasvācu slūse. (šķirklī slūžas)
- No viduslejasvācu smede. (šķirklī smēde)
- No viduslejasvācu smoken, baltvācu smēken. (šķirklī smēķēt)
- No lejasvācu sminke. (šķirklī smiņķis)
- No viduslejasvācu spēke. (šķirklī spieķis)
- No viduslejasvācu spīt 'īgnums, izsmiekls, aizvainojums'. (šķirklī spīts)
- No viduslejasvācu spōle. (šķirklī spole)
- No viduslejasvācu predikie, prediken, kam pamatā latīņu praedicāre 'publiski sludināt'. (šķirklī sprediķis)
- No lejasvācu stal. (šķirklī stallis)
- No lejasvācu stamp. (šķirklī stampa)
- No lejasvācu stapel. (šķirklī stāpelis)
- No viduslejasvācu swick 'tapiņa'. (šķirklī sviķis)
- No lejasvācu scherp. (šķirklī šerps)
- No viduslejasvācu schere. (šķirklī šķēres)
- No viduslejasvācu schelm. (šķirklī šķelmis)
- No lejasvācu scindula. (šķirklī šķindelis)
- No viduslejasvācu schink(e) 'gurns, šķiņķis', vācu Schinken. (šķirklī šķiņķis)
- No lejasvācu schinken. (šķirklī šķiņķot)
- No lejasvācu schüffel, vācu Schaufel. (šķirklī šķipele)
- No viduslejasvācu schive. (šķirklī šķīvis)
- No viduslejasvācu schrage. (šķirklī šrāga)
- No lejasvācu strunt 'nieks, blēņas'. (šķirklī štrunts)
- No lejasvācu schumen. (šķirklī šūmēties)
- No viduslejasvācu tappe. (šķirklī tapa)
- No viduslejasvācu telt 'telts'. Vārds latviešu valodā aizgūts pirms 17. gs. (šķirklī telts)
- No viduslejasvācu teren, teeren 'lietot, patērēt; ēst'. (šķirklī tērēt)
- No latīņu transitus 'pāreja, pāriešana'. (šķirklī tranzīts)
- Pēc Tremolas ielejas nosaukuma Šveicē. (šķirklī tremolīts)
- No lejasvācu treppe 'kāpnes'. (šķirklī trepes)
- No lejasvācu brandewīn. (šķirklī brandavīns)
- No angļu deejay. (šķirklī dīdžejs)
- No franču gavotte, provansiešu gavoto 'Alpu kalniešu – gavotu deja'. (šķirklī gavote)
- No franču migraine, kam pamatā grieķu hēmikrania 'sāpes galvas vai sejas vienā pusē'. (šķirklī migrēna)
- Aizguvums no viduslejasvācu reddel. (šķirklī redeles)
- No viduslejasvācu rūm. (šķirklī rūme)
- No viduslejasvācu scharn(e). (šķirklī skārnis)
- No lejasvācu tuffel. (šķirklī tupeles)
- No lejasvācu forken 'ar dakšām celt, durt'. (šķirklī urķēt)
- No zviedru utrop vai lejasvācu ūtrōp. (šķirklī ūtrupe)
- No lejasvācu wagen. (šķirklī vāģis)
- No lejasvācu vastellāvent, fastelauendt 'gavēņa priekšvakars'. (šķirklī Vastlāvji)
- No viduslejasvācu wegge 'neliels kviešu maizes klaipiņš'. (šķirklī veģis)
- No viduslejasvācu welve. (šķirklī velve)
- No viduslejasvācu vērdink 'ceturtdaļa markas'. Aizguvums minēts 17. gs. literatūrā. (šķirklī vērdiņš)
- Lejasvācu wehrbalke. (šķirklī vērbaļķis)
- No viduslejasvācu werven. (šķirklī vervēt)
- No angļu veejay. (šķirklī vīdžejs)
- No viduslejasvācu vīge. (šķirklī vīģe)
- No lejasvācu viole, itāļu viola. (šķirklī vijole)
- No viduslejasvācu winnen. J. Endzelīns šā vārda vietā ieviesa latviskas cilmes vārdu laimēt. (šķirklī vinnēt)
- No viduslejasvācu wīrōk. (šķirklī vīraks)
- No viduslejasvācu winst, kura vietā J. Endzelīns ieviesa jaunvārdu laimests. (šķirklī vinnests)
- Franču visage 'seja'. (šķirklī vizāža)
- No viduslejasvācu selle 'biedrs, amatmeistara palīgs'. (šķirklī zellis)
- No viduslejasvācu sēgel 'bura'. (šķirklī zēģele)
- No viduslejasvācu sēgeln 'burāt'. (šķirklī zēģelēt)
- No viduslejasvācu kamer (vācu Kammer). (šķirklī kambaris)
- No viduslejasvācu forke '(siena, mēslu) dakšas'. (šķirklī urķis)
- No vācu Neander Tal 'Neanderas ieleja', kur pirmoreiz 1856. gadā atrastas šī cilvēka atliekas. (šķirklī neandertālietis)
Atrasts normatīvajos komentāros (2):
- Vārdkopa izejamā diena latviešu valodā ir pārņemta no krievu valodas (выходной день), tā vietā ieteicams lietot vārdu brīvdiena. (šķirklī izejams)
- Vārds neiejaukšanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (neiejaukšanās), ģenitīvā (neiejaukšanās), akuzatīvā (neiejaukšanos), instrumentālī (ar neiejaukšanos). (šķirklī neiejaukšanās)
Atrasts vārdu savienojumos (49):
- ahileja cīpsla
- ahileja papēdis
- ANO Ģenerālā Asambleja
- balles dejas
- bēdu leja
- bojā eja
- brīvā dzeja
- cieta vēdera izeja
- dāmu deja
- gara seja
- Haleja armāda
- ieejas vārti
- iejaut maizi
- izejamā diena
- izejas pozīcija
- izpildu komiteja
- kaķim jāsmejas
- klasiskā deja
- konditorejas krāsas
- konditorejas šprice
- krasta zveja
- lejasgala krautuve
- morālā seja
- muzeja kolekcija
- nodzerta seja
- nozvejas meistars
- pārejas laiks
- pārejas purvs
- pārejas vecums
- pāri sejai pārlaižas ēna
- patriotiskā dzeja
- petrolejas lampa
- pieejas laiks
- sarīkojumu dejas
- seja izplūst smaidā
- seja sastingst
- seja satumst
- seja svilst
- šķidra vēdera izeja
- smejas kā kutināts
- smejas, vēderu (rokām) turēdams
- sunim jāsmejas
- Valsts drošības komiteja
- vistas fileja
- zemes ierīcības komiteja
- zirgam jāsmejas
- zivs fileja
- zvejas meistars
- zvejas vīrs
Atrasts skaidrojumos (200):
- rožu kāzas 10 gadu kāzu jubileja.
- dzintara kāzas 15 gadu kāzu jubileja.
- kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
- rokenrols 20. gs. 50. gados populāra strauja, dinamiska deja; šīs dejas mūzika.
- šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
- sudraba kāzas 25 gadu kāzu jubileja; sudrabkāzas.
- rubīna kāzas 40 gadu kāzu jubileja.
- zelta kāzas 50 gadu kāzu jubileja.
- dimanta kāzas 75 gadu kāzu jubileja.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- konga Afrikāņu izcelsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
- aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
- aizplombēt Aizliekot priekšā plombu, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
- ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, skapi) padarīt (ievietoto) nepieejamu citiem.
- ierakums Aizstāvēšanās būve – zemē izrakts padziļinājums, bedre vai tranšeja uguns pozīciju ierīkošanai un aizsardzībai pret pretinieka uguni.
- aloje Alveja.
- mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs; mikipele.
- mikipele Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs.
- čarlstons Amerikāņu sarīkojumu deja; ātrā fokstrota paveids; šīs dejas mūzika.
- elēģiskais distihs antīkās dzejas panta forma, divrinde, kuras pirmā rinda rakstīta heksametrā, bet otrā – pentametrā.
- idille Antīkās dzejas paveids; lirisks dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, lauku dzīvi.
- bukolika Antīkās dzejas žanrs, kurā tēlota ganu dzīve; šī žanra dzejolis.
- tunelis Apakšzemes eja transporta un gājēju kustībai, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
- kūka Apaļas vai četrstūrainas formas lielāks konditorejas izstrādājums, kuru pasniedzot sadala gabalos; arī torte.
- rozete Apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozes (2) logs.
- rozes logs apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozete.
- torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
- cieta vēdera izeja apgrūtināta vēdera izeja aizcietējuma dēļ.
- apeja Apiešana; arī eja, ceļš, pa kuru var apiet, apvirzīties (kam) apkārt.
- dārziņš Aplis, ko, sadaloties rokās, veido rotaļas vai dejas dalībnieki.
- patriotiskā dzeja apzināta tautas gara un dzimtenes slavināšana dzejas valodā.
- sabalsot Ar atskaņām izveidot (savstarpēji) saskanīgas (dzejas rindas).
- saskaņot Ar atskaņām panākt, ka dzejas rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi; atskaņot (3).
- lievenis Ar jumtu pārsegta (vaļēja vai slēgta) ieeja ēkā.
- palievenis Ar jumtu pārsegts lievenis; nojume (pie mājas ieejas).
- pārtraukt grūtniecību ar medicīnisku (ķirurģisku vai medikamentozu) iejaukšanos izbeigt grūtniecības stāvokli; veikt abortu.
- raukt degunu ar sejas izteiksmi paust nepatiku, neapmierinātību, pretīgumu.
- sērs Ārējās auss ejas dziedzeru sekrēts.
- portāls Arhitektoniski vai skulpturāli veidota (parasti galvenā) ēkas ieeja.
- zilums Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā).
- asinssērga Asiņaina caureja (mājlopiem); dizentērija.
- atvērties Atdarīties; kļūt vaļējam, pieejamam.
- karpačo Atdzesēta un ļoti plānās šķēlēs sagriezta, jēla liellopu gaļas fileja.
- publicitāte Atklātība, plaša pieejamība, atvērtība; plaša atpazīstamība, popularitāte sabiedrībā, arī reklāma.
- stratopauze Atmosfēras pārejas slānis starp stratosfēru un mezosfēru.
- kankāns Ātra, strauja deja, kam raksturīgi augsti un sparīgi kāju vēzieni; šīs dejas mūzika.
- dimbā Atrasties bezizejas situācijā; pagalam.
- snaust Atrasties nedziļā, īslaicīgā miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
- vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
- blakus atskaņas atskaņas, kas saista vienu otrai sekojošas dzejas rindas.
- novilkums Attēls (grafikas darbs), kas izgatavots, pārnesot to no iekrāsotas koka, metāla, linoleja u. tml. materiāla plātnes uz papīra vai cita materiāla.
- kāst Attīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielas piejaukumiem, laižot cauri sietam, kāstuvei.
- tīrīt Attīrīt no piejaukumiem, no kā nevajadzīga.
- tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piem., procesam, darbībai, uzskatam, idejai); tieksme (piem., uz kādu darbību, stāvokli).
- mute Atvere ar dobumu sejas lejasdaļā, kas paredzēta barības uzņemšanai, skaņu veidošanai.
- vietkarte Atvērta guļvieta vilciena vagonā (pa 4 katrā nodalījumā un divas vietas gar ejas otru malu paralēli vagona sienai visā garumā augšā un apakšā).
- dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (piem., svecē, petrolejas lampā), pa kuru pieplūst degšanai nepieciešamais šķidrums.
- māls Augsne, kas satur lielu šā ieža piejaukumu; mālzeme.
- minarets Augsts tornis pie mošejas, no kurienes muedzins aicina uz lūgšanu.
- roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (plauksta vai plauksta kopā ar apakšdelma lejasdaļu).
- malvu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., kokvilna, alteja, Ķīnas roze.
- variācija Baletā – neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
- kordebalets Baleta trupas daļa, kas izpilda grupu dejas.
- klasiskais balets balets, kura pamatā ir klasiskā deja.
- valsis Balles deja ¾ taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju); tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
- krups Balsenes un trahejas iekaisums, ko pavada smags elpas trūkums (piem., slimojot ar difteriju).
- kaļķot Balsināt, noziest ar ūdenī iejauktiem kaļķiem.
- gaišs Balts vai ar ievērojamu baltās krāsas piejaukumu.
- internetbanka Bankas pakalpojumi, kas pieejami elektroniskā vidē (izmantojot internetu).
- prīmuss Benzīna, petrolejas sildaparāts (plītiņa), ko lieto ēdienu gatavošanai u. tml.
- pabērt Berot novietot (dzīvniekam pieejamā vietā).
- aizbetonēt Betonējot aizdarīt; betonējot padarīt nepieejamu.
- dzidrs Bez citu toņu piejaukuma, tīrs, arī ļoti skaidrs (par krāsu, tās toni, arī mirdzumu, spožumu).
- negribot Bez nolūka, nejauši.
- šablons Bez radošas pieejas pārņemts paņēmiens, patapināts izteiksmes veids u. tml.
- kā uz sēkļa izmests bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
- kā uz sēkļa izsviests bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
- Goliāts Bībeles personāžs – milzis, ko ar lingu divcīņā nogalina Dāvids, vēlākais Jūdejas valdnieks.
- zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; dubultzods.
- marcipāns Bieza, salda masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu; konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
- džungļi Biezi, necaurejami tropu meži.
- caureja Bieža un šķidra vēdera izeja.
- pabirdināt Birdinot novietot (dzīvniekiem pieejamā vietā).
- mutesbļoda Bļoda sejas un roku mazgāšanai.
- bobs Bobsleja kamanas.
- kapracis Bojā ejas izraisītājs.
- beigas Bojāeja, nāve; iznīkšana, izbeigšanās.
- ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī; lielas ūdens masas radītais postījums.
- bojā eja bojāeja.
- lambada Brazīliešu izcelsmes pāru deja ar erotiskām kustībām.
- samba Brazīliešu izcelsmes strauja sarīkojumu deja.
- verlibrs Brīvā dzeja.
- parindenis Burtisks (dzejas teksta) tulkojums, kas sniedz informāciju par (teksta) saturu un paredzēts mākslinieciska tulkojuma izveidei.
- ziedēt Būt ar izmainītu krāsu (piem., augu daļiņu piejaukuma dēļ) – par ūdeni ūdenstilpē.
- sastingt Būt nemainīgam (par sejas izteiksmi, pozu u. tml.).
- darboties Būt nodibinātam, iekārtotam un veikt paredzētos uzdevumus; būt atvērtam, pieejamam (par sabiedrisku iestādi).
- paņemt Būt par cēloni (kāda) bojāejai, nāvei.
- nopūst Būt par cēloni tam, ka (piem., seja) kļūst sārta, raupja u. tml. (par vēju).
- nolemt Būt tādam, kam draud nāve, bojāeja, iznīcība u. tml.
- izpārdot Būt tādam, kur visas ieejas biļetes ir pārdotas.
- būt spīlēs būt, atrasties ļoti nevēlamos, arī bezizejas apstākļos, situācijā.
- šķidra vēdera izeja caureja.
- šķidrs vēders caureja.
- caurs vēders caureja.
- žiglas kājas Caureja.
- gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem; aleja.
- klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust, dara (ko, piem., runā, dzied, smejas) klusāk.
- bifšteks Cepta (parasti vidū vēl sārta) liellopu filejas šķēle.
- rostbifs Cepts liellopu filejas gabals (parasti) ar neizceptu vidu.
- iecilāt Cilājot (sagatavojamo masu), iejaukt (ēdienā).
- rulete Cilindrveidīgi izveidots, satīts (parasti pildīts) kulinārijas vai konditorejas izstrādājums.
- neģīmis Cilvēka seja, kad viņš slikti izskatās, pārvērsta sejas izteiksme (slikta garastāvokļa, alkohola reibuma u. tml. dēļ).
- fizionomija Cilvēka seja, sejas izteiksme.
- zods Cilvēka sejas apakšējā daļa – apakšžokļa izvirzījums zem mutes.
- piere Cilvēka sejas daļa virs uzacīm.
- rugaine Cilvēka sejas daļa, kas ir klāta ar rugājiem (2).
- maska Cilvēka sejas skulpturāls atveids ģipša lējumā.
- jubilārs Cilvēks (arī uzņēmums, iestāde, organizācija u. tml.), kam ir jubileja.
- bālģīmis Cilvēks ar bālu sejas krāsu; cilvēks ar bālu ādas krāsu.
- sārtvaidzis Cilvēks ar sārtiem vaigiem, veselīgu sejas krāsu.
- tumšvaidzis Cilvēks ar tumšu sejas krāsu.
- pusaudzis Cilvēks pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 16 gadiem).
- dejotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dejas mākslu, baleta mākslinieks; dalībnieks deju kolektīvā.
- sludinātājs Cilvēks, kas sludina (izplata, popularizē kādu mācību, idejas, uzskatus).
- gaviļnieks Cilvēks, kuram ir jubileja vai cita svinību diena; cilvēks, kura dēļ notiek svinības un kuru godina, apsveic.
- komediants Cilvēks, par kuru smejas, uzjautrinās; āksts.
- mongoloīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīga dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, plakana seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, īpatnēja acu forma.
- pralinē Cukura, sasmalcinātu riekstu un kauleņaugu kodolu maisījums, ko lieto konditorejā; konditorejas izstrādājums ar šāda maisījuma pildījumu.
- grota Dabiska vai mākslīgi izveidota (sekla) ala; alas paplatinājums aiz šauras ieejas.
- katakombas Dabiskas vai mākslīgi veidotas apakšzemes ejas un alas, kas savulaik izmantotas mirušo apbedīšanai vai reliģiskiem rituāliem.
- pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.).
- vulgarizācija Darbība, process --> vulgarizēt; panākt, būt par cēloni, ka kas (piem., atziņas, idejas) kļūst vulgāras.
- uzdurties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi); saskarties (ar negaidītu šķērsli).
- uzgrūsties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi).
- nest Darīt pieejamu, izplatīt.
- publicēt Darīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem.
- virtuālais attēls datora atmiņā ievadīts grafisks attēls, kura izmēri ļauj to aplūkot displeja ekrānā tikai pa daļām.
- mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un kurā ietilpst centrālais procesors, operatīvā atmiņa, pieslēgšanās vietas dažādu ārēju iekārtu (displeja, tastatūras u. tml.) vadībai.
- brīvā strofika dažāda garuma dzejas panti, kas mijas nenoteiktā kārtībā; brīvais pants.
- izgadīties Dažkārt būt, nejauši būt.
- fanātisms Dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību.
- apustulis Dedzīgs kādas mācības vai idejas aizstāvis, propagandētājs.
- vēderdeja Deja (parasti Austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības.
- letkiss Deja (populāra 20. gs. 60.–70. gados), kurā dejotāji sastājas cits aiz cita, veidodami garu virkni.
- divdeja Deja (priekšnesums), ko izpilda divi dejotāji.
- padedē Deja diviem dejotājiem (baletā).
- kadriļa Deja, kas sastāv no vairākām figūrām ar dažāda taktsmēra mūziku un ko dejo pāra skaits dejotāju pāru; šīs dejas mūzika.
- solodeja Deja, ko (priekšnesumā) izpilda viens dejotājs.
- flamenko Deja, ko izpilda (parasti ģitāras pavadījumā), sitot takti ar kājām, plaukstām vai kastaņetēm.
- līnijdeja Deja, ko mūzikas pavadījumā ar sinhronām kustībām dejo vienā vai vairākās rindās sastājušies cilvēki.
- steps Deja, kurai raksturīga specifiska, ātra klaudzināšana pret grīdu ar speciāliem apaviem.
- svings Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis.
- dāmu deja deja, uz kuru sieviete uzlūdz vīrieti.
- dancis Deja.
- solis Dejai raksturīgs kāju kustību kopums.
- horeogrāfija Dejas māksla.
- striptīzs Dejas priekšnesums, kura laikā dejotājs (biežāk dejotāja) pakāpeniski izģērbjas.
- izdejot Dejas soļiem izveidot.
- divertisments Dejas vai deju svītas iespraudums (baleta, operas izrādē).
- sarīkojumu dejas dejas, ko dejo dažādos sarīkojumos, atpūtas pasākumos.
- šīberēt Dejot (balles dejas).
- meikaps Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi (lūpu krāsa, plakstu ēna u. tml.) sejas izskata uzlabošanai; ar šiem līdzekļiem panāktais sejas izskats.
- izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei); pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
- dimantkāzas Dimanta kāzas – 60 vai 75 gadu kāzu jubileja.
- logs Displeja ekrāna laukums, kurā parādās informācija, kas attiecas uz darba procesā izmantojamiem objektiem (programmām, dokumentiem, ziņojumiem u. tml.).
- sudrabkāzas Divdesmit piecu gadu kāzu jubileja.
- dubultstandarts Divējāda pieeja.
- pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno noteikta atskaņu sistēma vai intonācija.
- vēderguļa Dizentērija; arī asiņaina caureja.
- peristaltika Dobu orgānu (piem., kuņģa, zarnu, žultsvadu) gludās muskulatūras ritmiska viļņveida saraušanās, kas pārvieto to saturu uz izejas atverēm.
- pieņēmums Doma, ideja, atziņa u. tml., kas nav pierādīta.
- izdoma Domās, iztēlē no jauna radītais (tēls, priekšstats, ideja u. tml.).
- doma Domāšanas rezultāts (piem., atziņa, slēdziens, ideja).
- traģēdija Dramatiska luga, kurā attēloti asi konflikti, lieli pārdzīvojumi, ciešanas, bieži – varoņa bojāeja; attiecīgais drāmas žanrs.
- dražē Dražeja.
- sausmigla Dūmaka, zemo atmosfēras slāņu gaisa duļķošanās, ko rada putekļu, dūmu u. tml. piejaukumi.
- rieris Dūmu eja, dūmvads; ieris; cuka.
- brīvā dzeja dzeja bez stingri noteikta ritma, bez pantmēra un atskaņām.
- meditatīvā lirika dzeja, kurai raksturīgas pārdomas, miers, koncentrētība, būtisku dzīves problēmu apcerēšana.
- poēzija Dzeja; dzejas māksla.
- atdzejotājs Dzejas darbu tulkotājs.
- liroepika Dzejas formā sarakstīti darbi, kuros apvienotas lirikai un epikai raksturīgas pazīmes (piem., dzejas forma un sižets); šādu daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- triolets Dzejas forma, kuras astoņrindu strofā pirmā rinda atkārtojas ceturtajā un septītajā rindā, bet otrā rinda – astotajā rindā; šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- tituldzejolis Dzejas krājuma dzejolis, kura nosaukums saskan ar krājuma nosaukumu.
- klauzula Dzejas rindas beigu zilbes, sākot ar pēdējo uzsvērto zilbi.
- strofa Dzejas rindu kopa, kas veido vienotu veselumu; pants.
- regulārā strofika dzejas teksta dalījums dažāda garuma pantos, kas regulāri atkārtojas.
- melodeklamācija Dzejas vai prozas lasījums mūzikas pavadījumā.
- ritms Dzejas valodas galvenā pazīme – noteiktu (vienādu vai līdzīgu) valodas vienību regulāra atkārtošanās tekstā.
- vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī.
- versifikācija Dzejas valodas ritma veidošanas sistēma; vārsmojums (1).
- vārsmojums Dzejas valodas ritma veidošanas sistēma; versifikācija (1).
- šokolāde Dzēriens, kas ir pagatavots no šī konditorejas izstrādājuma, piena, cukura.
- rotaļdziesma Dziesma, kas dziedama rotaļdejas laikā.
- kuplets Dziesmas posms, kurā ietverta visa melodija un dzejas teksta viena strofa (pants).
- kanjons Dziļa, šaura ieleja ar ļoti stāvām, gandrīz vertikālām nogāzēm.
- goda diena dzimšanas diena; vārda diena; jubilejas diena.
- kāpnes Dzīvokļu kopums, kuriem ieeja atrodas vienā kāpņu telpā.
Atrasts piemēros (200):
- kompleksija .. neraugoties uz manu pasmago kompleksiju, biju samērā ritmisks un ātri apķēru dejas soļus.
- vieplis ..aiz viepļiem slēpās tuvu un tālu kaimiņu zināmās sejas.
- mūsējais ..Ja tu redzēji jau gulbjus ejam, Tie ir citi, tie nav mūsu, Mūsējie vēl zaļos silezeros mīt..
- lielīt ..jaunkundze rakstāmmašīnu klabināja tik veikli, ka pat kancelejas priekšnieks Cālis viņu lielīja: "Ir gan man Minna rakstītāja.."
- skrīne ..Jezups gāja sakristejas priekštelpā, kur stāvēja ar dzelzi apkalta, aprūsējusi skrīne..
- pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
- trakgalvis ..šeit atradīsi idejas trakgalvju un adrenalīna mednieku izklaidēm.
- pliks ..tev patīk taisnie gabali kņudinošā ātrumā uz plikas šosejas.
- ņigu ..tur [virtuvē] visu laiku iet ņigu ņegu, rībēdama nokrīt pavārnīca, nošļakst nejauši izlijis ūdens, un vienā durvju pavērienā izlaižas laukā nobijies un sakaitināts pašmāju kaķis..
- tvanot ..tvanoja krāsns un petrolejas spuldze..
- augstākais ..Un zini: augstākā ideja, Tā nepazīst cilvēka žēluma..
- pirkstis "Es staigāju kā uz karstām pirkstīm, vienādi baidīdamās, ka tikai viss nenāk nejauši gaismā."
- nosmieties "Negribēju taisīt lieku reklāmu," viņš nosmejas.
- atsviest "Paklausies, vakar tā gadījās, nejauši..." Ģedimins mēģināja paskaidrot.. – "Taisnība, tīšām jau tu nekad nepiedzeries," Vizbule atsvieda.
- sasauksme "Sidraba šķidrauta" popularitātes pamatā bija lugas nejaušā sasauksme ar sava laika notikumiem.
- ūnikums "Tas bija ūnikums – treneris ar hokeja nūju sita līdzjutējus!"
- lejasvācu 14. gs. teksts lejasvācu valodā.
- pusmaska 16. gs. sinjoras, izejot uz ielas, uzlika sejai priekšā melnu pusmasku.
- zemessardze 1918. gada vasarā radās ideja organizēt zemessardzi, lai iedzīvotāji paši varētu piedalīties kriminogēnās situācijas samazināšanā.
- pusapaļš 35 gadi – tā ir tāda pusapaļa jubileja.
- jubileja 50 gadu jubileja.
- kupleja A. Alunāna kuplejas.
- senleja Abavas senleja.
- uzbozties Abi putni uzbozušies izslejas.
- abstrakts Abstraktas idejas.
- viegls Acīmredzot šādas vieglas, nejaušas attiecības ir Alberta gaumē.
- zildegunis Acis sarkanas, seja apaugusi rugājiem – jā, īsts zildegunis.
- sleja Ādas sleja.
- agnostisks Agnostiska pieeja.
- aizlauzties Aizlauzties līdz stadiona izejai.
- aizmūžs Aizmūža laikos izrauta upes leja.
- aizplīvurot Aizplīvurota seja.
- nejauks Aizraidīt nejauko, kauslīgo puiku.
- aizrautīgs Aizrautīga deja.
- aizrieties Aizrejas suns.
- aizsist Aizsist hokeja ripu pāri laukumam.
- aizspiesties Aizspiesties drūzmā līdz izejai.
- nejaucēns Ak tu nejaucēns!
- vīst Aktrises seja strauji vīst.
- piebrukt Alas ieeja piebrukusi ar smiltīm.
- olveida Alas ieejai ir olveida forma.
- formālistisks Aleksandra Čaka dzeja un poēmas tolaik skaitījās formālistiskas.
- alveja Alveja ir unikāls augs, kas jau no seniem laikiem ir pazīstama ar savām dziednieciskajām spējām.
- alveja Alveja mūsu vecmāmiņu laikos bija viens no izplatītākajiem istabas augiem.
- recekļveida Alveja vislabāk ir pazīstama pēc tās dziedējošās želejas – šķidras, caurspīdīgas, recekļveida vielas.
- gels Alvejas gels.
- gļotvielas Alvejas gļotvielas.
- anakreontisks Anakreontiskā dzeja.
- anarhistisks Anarhistiskas idejas, noskaņa.
- mednieks Andreja Eglīša romāns "Līgavu mednieki".
- kantāte Andreja Jurjāna kantāte "Tēvijai".
- svīta Andreja Jurjāna simfoniskā svīta "Latvju dejas".
- eposs Andreja Pumpura eposs "Lāčplēsis".
- epopeja Andreja Upīša sarakstītās epopejas.
- angažements Angažements viesizrādēm, koncertturnejai.
- gineja Angļu zelta ginejas vērtība sāka strauji celties.
- ANO ANO Cilvēktiesību komitejas nolēmumi.
- nodancot Ansamblis nodancoja vairākas jautras dejas.
- antīks Antīkā dzeja.
- epopeja Antīkās literatūras periodā izveidojušās tādas literatūras formas un žanri kā traģēdija, komēdija, epopeja, satīra, dažādas dzejas un liroepiskas formas.
- kaija Ap zvejas kuģi lidinās kaijas.
- apaļš Apaļa seja.
- apaļisks Apaļiska seja.
- relejs Apdeguši releja kontakti.
- apeja Apeja ap rotaļu laukumu.
- želeja Apelsīnu želeja.
- ideja Apgaismības laika idejas.
- apgaismība Apgaismības laikmets, kustība, idejas, kultūra.
- apgarots Apgarota sejas izteiksme.
- apgūt Apgūt jaunus zvejas rajonus.
- riņķis Apiet riņķī muzejam.
- apjukt Apjukusi sejas izteiksme.
- apstādināt Apstādināt automašīnu pie gājēju pārejas.
- ķecerība Ar [Ausekļa] dzejas darbiem cenzoram allaž bija liela ķeza. Nekad nevarēja zināt, vai tur nav kāda apslēpta ķecerība..
- rugāji Ar bārdas rugājiem klāta seja.
- sagandēt Ar smagajām mašīnām sagandētā šoseja.
- iepūst Ar smidzinātāju iepūst krāsu grūti pieejamā vietā.
- nepietikt Ar vēlēšanos uzvarēt hokeja spēlē vien nepietika.
- ierieties Ārā ierejas suns.
- transliterācija Arābu valodas transliterācijai pastāv vairākas pieejas un metodes..
- eseja Argumentēta eseja.
- ārisks Āriski sejas vaibsti.
- ārprātīgs Ārprātīga ideja.
- kokroze Ārstniecības kokroze – alteja.
- ass Asa hokeja spēle.
- ass Asa sejas āda.
- svilt Asajā vējā svilst seja.
- asarains Asaraina seja.
- gads Astoņdesmit gadu jubileja.
- progresīvs Atbalstīt progresīvas idejas.
- sastīvināt Atbildības sastīvināta seja.
- satumst Atceroties pagātni, vecā vīra seja satumsa.
- atdot Atdot gleznas muzejam.
- atdurties Atdurties pret nepārejamu dūksnāju.
- ateja Atejas bedre.
- atlasīt Atlasīt dzejoļus dzejas izlasei.
- atlidot Atlido suņu rejas.
- atmaksāt Atmaksāt kancelejas preču iegādi.
- iesēsties Atmiņā iesēdusies redzētā seja.
- atņemt Atņemt rokas no sejas.
- atrasties Atradās izeja.
- ātrgaitas Ātrgaitas šoseja.
- atsevišķs Atsevišķa ieeja.
- ieeja Atsevišķa ieeja.
- atsviest Atsviest pāri sejai pārkritušos matus.
- skrubis Attīrīt sejas ādu ar skrubi.
- papildizeja Atvērt papildizejas durvis.
- iejaukties Atzīt par vajadzīgu iejaukties.
- cauraugt Audzējs bija cauraudzis sejas mīkstos audus.
- orhideja Audzēt orhidejas.
- ieleja Auglīga ieleja.
- augsts Augstas idejas.
- izslieties Augums izslejas.
- strebjams Aukstā zupa radās no idejas iedrupināt kvasā maizi, lai padarītu strebjamo sātīgāku.
- auksts Auksts un nepieejams cilvēks.
- austere Austeru zveja.
- kolorīts Austrumniecisku kolorītu pilsētai piešķir mošeja ar minaretu.
- uzgriezties Auto uzgriezās uz šosejas.
- pievizināt Autobuss mūs pievizina pie ēkas galvenās ieejas.
- izmanevrēt Automašīna no bedrainā ceļa izmanevrē uz šosejas.
- uzbrāzties Automašīna uz gājēju pārejas uzbrāžas cilvēkam.
- automatizēt Automatizēt dejas soli.
- izbraukt Automobilis izbrauca cauri viaduktam uz šosejas.
- rakstība Autora dzejas rakstības maniere.
- raganisks Autores dzeja ir kaismīga, pat raganiska, tajā netrūkst asiņu, lāstu, mīlestības pinekļu.
- savērpties Autores piedzīvotais savērpjas dzejas rindās.
- petroleja Aviācijas petroleja.
- sakuplot Bagātīgi sakuplo liriskā dzeja.
- bakurētains Bakurētaina seja.
- atšķirt Bālā seja viņu atšķir no citiem bērniem.
- bāls Bāla seja.
- seja Bāla seja.
- sagrauzt Bāla un sagrauzta seja.
- uzburbt Bāla, uzburbusi seja.
- atmaigt Balss, seja atmaigst.
- spireja Baltā spireja.
- orhideja Balts orhidejas zieds.
- bargs Barga seja, valoda.
- spēle Basketbola, dambretes, hokeja, šaha, volejbola spēle.
- uzeja Baznīcas kanceles uzeja.
- bažīgs Bažīga sejas izteiksme.
- iejautāties Bažīgi iejautāties.
- bēdīgs Bēdīga balss, seja.
- piejaukums Benzīns bez piejaukumiem.
- savaikstīties Bērna seja savaikstījās uz raudāšanu.
- bērnišķīgs Bērnišķīga seja, lūpas.
- izgāzt Bērns nejauši izgāza tējas krūzi uz galda.
- plaudēt Bērns smejas un plaudē ar rokām.
- aleja Bērzu, liepu, ozolu aleja.
- uzziņa Bet kāpēc meklējam uzziņu literatūru, ja dzeja šo uzdevumu paveic daudz labāk?
- tranšeja Betonēta tranšeja.
- nolemt Bez aprūpētāju palīdzības viņš ir nolemts bojā ejai.
- bezbārdains Bezbārdaina seja.
- slazds Bezizejas slazds savilkās arvien ciešāk.
- bezizeja Bezizejas stāvoklis, situācija.
- bezjūtīgs Bezjūtīgi sejas vaibsti.
- pieejams Bibliotēka atrodas visiem pieejamā vietā.
- pieejams Biļetes uz koncertu pieejamas arī internetā.
- skreja Bites rosās pie stropa skrejas.
- blakus- Blakuseja.
- blīvēties Blīvēties pie izejas.
- riteņbraucējs BMX, kalnu, šosejas, treka riteņbraucējs.
- ekipāža Bobsleja divnieku ekipāža.
- kamanas Bobsleja kamanas.
- atsitiens Bobsleja kamanu atsitiens pret trases apmali.
- kvartets Bobsleja kvartets.
- divnieks Bobsleja trasē startē divnieki.
- bobslejs Bobsleja trase.
- virāža Bobsleja trases virāžas.
- draudi Bojāejas, katastrofas draudi.
- pārstāvēt Botāniskajā dārzā plaši pārstāvētas orhidejas un kaktusi.
- heveja Brazīlijas heveja.
- nozveja Brētliņu, reņģu nozveja.
- sultanāts Brunejas sultanāts.
- sultāns Brunejas sultāns.
- pamatteksts Bukleta pamatteksts ir izklāstīts latviešu valodā, bet saīsinātā veidā informācija pieejama arī citās valodās.
- bukolisks Bukoliskā dzeja.
- laiva Buru, zvejas laiva.
- iejaukt Būt iejauktam sazvērestībā.
- lejasgals Caurules lejasgals.
- raižpilns Ceļš no idejas līdz jaunas mājas celšanai ir visai piņķerīgs, raižpilns un ilgs.
- uzlīkumot Ceļš uzlīkumo pie kalnu pārejas.
- sadeldēt Censties sadeldēt desmit punktu atpalicību hokeja turnīrā.
- tīšs Centies atšķirt tīšu provokāciju no nejaušas viedokļu sadursmes.
- vraks Centrā slejas nepabeigtās daudzdzīvokļu mājas tukšais vraks.
- centrālais Centrālā ideja.
- ciets Cieta sejas izteiksme.
- nepielūdzams Cieta un nepielūdzama sejas izteiksme.
- saspārdīt Cietušajam ar kājām saspārdīta seja.
- nejaucība Cik ilgi šī nejaucība turpināsies?
- kontemplācija Cik ilgs laiks ir dots, lai izdarītu izvēli? Rauls vienmēr smejas par šīm Nīnas kontemplācijām.
- mašinizēt Cilvēce nejauki izvirstu, tai nebūtu nākotnes, ja mēs pazaudētu savu sportisko garu. Mūsu mašinizētais laikmets pamazām atņem cilvēkam visu: rokas, kājas, plecus, muguru.
- seja Cilvēka morālā seja.
- panduss Cilvēkiem ar kustību traucējumiem tiks izveidota ieeja ar pandusu.
- klišeja Cinka klišeja.
- čats Čats pieejams visiem reģistrētajiem lietotājiem.
- četrrindu Četrrindu stādījumu sleja.
- kupeja Četrvietīga kupeja.
- saslēgties Daba, deja, dejotājs – viss saslēdzas vienā ritmā – arī tā ir cilvēka un dabas vienotība.
- punduržubīte Dabas muzeja izstādē aplūkojamas punduržubītes jeb amadīnas.
eja citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV