Paplašinātā meklēšana
Meklējam eja.
Atrasts vārdos (131):
- eja:1
- deja:1
- feja:1
- leja:1
- leja:2
- seja:1
- aleja:1
- apeja:1
- ateja:1
- dzeja:1
- efeja:1
- eseja:1
- ideja:1
- ieeja:1
- izeja:1
- noeja:1
- sleja:1
- uzeja:1
- zveja:1
- rejas:1
- alveja:1
- dineja:1
- fileja:1
- gineja:1
- heveja:1
- horeja:1
- ieleja:1
- kameja:1
- kupeja:1
- mošeja:1
- noleja:1
- paleja:1
- pāreja:1
- pieeja:1
- sāneja:1
- skreja:1
- šoseja:1
- želeja:1
- iejaut:1
- iejava:1
- bojāeja:1
- caureja:1
- divdeja:1
- dražeja:1
- elodeja:1
- epopeja:1
- klišeja:1
- kosmeja:1
- kupleja:1
- leizeja:1
- livreja:1
- nozveja:1
- odiseja:1
- senleja:1
- spireja:1
- suareja:1
- traheja:1
- trofeja:1
- turneja:1
- iejaukt:1
- izejams:1
- nejauks:1
- nejaušs:1
- beķereja:1
- bezizeja:1
- gonoreja:1
- jubileja:1
- komiteja:1
- krusteja:1
- lejupeja:1
- orhideja:1
- panaceja:1
- piezveja:1
- rēdereja:1
- seboreja:1
- solodeja:1
- tranšeja:1
- izlejams:1
- pārejams:1
- pieejams:1
- piejaukt:1
- asambleja:1
- augšupeja:1
- kanceleja:1
- līnijdeja:1
- petroleja:1
- rotaļdeja:1
- senieleja:1
- teodiceja:1
- vēderdeja:1
- galifejas:1
- lejasdaļa:1
- lejasgals:1
- lejasvācu:1
- nejaucēns:1
- nejaucība:1
- nejaušība:1
- piejaucēt:1
- džamboreja:1
- kopnozveja:1
- pamatideja:1
- sakristeja:1
- iejaukties:1
- nepārejams:1
- nepieejams:1
- pārejamība:1
- pieejamība:1
- piejaukums:1
- sejassargs:1
- ejakulācija:1
- farmakopeja:1
- kinoepopeja:1
- konditoreja:1
- papildizeja:1
- raksturdeja:1
- robežpāreja:1
- iejautāties:1
- necaurejams:1
- piejaukties:1
- tumšsejains:1
- arodkomiteja:1
- elektrozveja:1
- iezvanpieeja:1
- nepārejamība:1
- radiokomiteja:1
- lejaskrautuve:1
- neiejaukšanās:1
- sarkansejains:1
- izpildkomiteja:1
- koncertturneja:1
- centrālkomiteja:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (983):
- rožu kāzas 10 gadu kāzu jubileja.
- dzintara kāzas 15 gadu kāzu jubileja.
- kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
- rokenrols 20. gs. 50. gados populāra strauja, dinamiska deja; šīs dejas mūzika.
- šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
- sudraba kāzas 25 gadu kāzu jubileja; sudrabkāzas.
- rubīna kāzas 40 gadu kāzu jubileja.
- zelta kāzas 50 gadu kāzu jubileja.
- dimanta kāzas 75 gadu kāzu jubileja.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- konga Afrikāņu izcelsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
- aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
- aizplombēt Aizliekot priekšā plombu, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
- ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, skapi) padarīt (ievietoto) nepieejamu citiem.
- ierakums Aizstāvēšanās būve – zemē izrakts padziļinājums, bedre vai tranšeja uguns pozīciju ierīkošanai un aizsardzībai pret pretinieka uguni.
- aloje Alveja.
- mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs; mikipele.
- mikipele Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs.
- čarlstons Amerikāņu sarīkojumu deja; ātrā fokstrota paveids; šīs dejas mūzika.
- elēģiskais distihs antīkās dzejas panta forma, divrinde, kuras pirmā rinda rakstīta heksametrā, bet otrā – pentametrā.
- idille Antīkās dzejas paveids; lirisks dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, lauku dzīvi.
- bukolika Antīkās dzejas žanrs, kurā tēlota ganu dzīve; šī žanra dzejolis.
- tunelis Apakšzemes eja transporta un gājēju kustībai, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
- kūka Apaļas vai četrstūrainas formas lielāks konditorejas izstrādājums, kuru pasniedzot sadala gabalos; arī torte.
- rozete Apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozes (2) logs.
- rozes logs apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozete.
- torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
- cieta vēdera izeja apgrūtināta vēdera izeja aizcietējuma dēļ.
- apeja Apiešana; arī eja, ceļš, pa kuru var apiet, apvirzīties (kam) apkārt.
- dārziņš Aplis, ko, sadaloties rokās, veido rotaļas vai dejas dalībnieki.
- patriotiskā dzeja apzināta tautas gara un dzimtenes slavināšana dzejas valodā.
- sabalsot Ar atskaņām izveidot (savstarpēji) saskanīgas (dzejas rindas).
- saskaņot Ar atskaņām panākt, ka dzejas rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi; atskaņot (3).
- lievenis Ar jumtu pārsegta (vaļēja vai slēgta) ieeja ēkā.
- palievenis Ar jumtu pārsegts lievenis; nojume (pie mājas ieejas).
- pārtraukt grūtniecību ar medicīnisku (ķirurģisku vai medikamentozu) iejaukšanos izbeigt grūtniecības stāvokli; veikt abortu.
- raukt degunu ar sejas izteiksmi paust nepatiku, neapmierinātību, pretīgumu.
- sērs Ārējās auss ejas dziedzeru sekrēts.
- portāls Arhitektoniski vai skulpturāli veidota (parasti galvenā) ēkas ieeja.
- zilums Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā).
- asinssērga Asiņaina caureja (mājlopiem); dizentērija.
- atvērties Atdarīties; kļūt vaļējam, pieejamam.
- karpačo Atdzesēta un ļoti plānās šķēlēs sagriezta, jēla liellopu gaļas fileja.
- publicitāte Atklātība, plaša pieejamība, atvērtība; plaša atpazīstamība, popularitāte sabiedrībā, arī reklāma.
- stratopauze Atmosfēras pārejas slānis starp stratosfēru un mezosfēru.
- kankāns Ātra, strauja deja, kam raksturīgi augsti un sparīgi kāju vēzieni; šīs dejas mūzika.
- dimbā Atrasties bezizejas situācijā; pagalam.
- snaust Atrasties nedziļā, īslaicīgā miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
- vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
- blakus atskaņas atskaņas, kas saista vienu otrai sekojošas dzejas rindas.
- novilkums Attēls (grafikas darbs), kas izgatavots, pārnesot to no iekrāsotas koka, metāla, linoleja u. tml. materiāla plātnes uz papīra vai cita materiāla.
- kāst Attīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielas piejaukumiem, laižot cauri sietam, kāstuvei.
- tīrīt Attīrīt no piejaukumiem, no kā nevajadzīga.
- tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piem., procesam, darbībai, uzskatam, idejai); tieksme (piem., uz kādu darbību, stāvokli).
- mute Atvere ar dobumu sejas lejasdaļā, kas paredzēta barības uzņemšanai, skaņu veidošanai.
- vietkarte Atvērta guļvieta vilciena vagonā (pa 4 katrā nodalījumā un divas vietas gar ejas otru malu paralēli vagona sienai visā garumā augšā un apakšā).
- dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (piem., svecē, petrolejas lampā), pa kuru pieplūst degšanai nepieciešamais šķidrums.
- māls Augsne, kas satur lielu šā ieža piejaukumu; mālzeme.
- minarets Augsts tornis pie mošejas, no kurienes muedzins aicina uz lūgšanu.
- roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (plauksta vai plauksta kopā ar apakšdelma lejasdaļu).
- malvu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., kokvilna, alteja, Ķīnas roze.
- variācija Baletā – neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
- kordebalets Baleta trupas daļa, kas izpilda grupu dejas.
- klasiskais balets balets, kura pamatā ir klasiskā deja.
- valsis Balles deja ¾ taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju); tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
- krups Balsenes un trahejas iekaisums, ko pavada smags elpas trūkums (piem., slimojot ar difteriju).
- kaļķot Balsināt, noziest ar ūdenī iejauktiem kaļķiem.
- gaišs Balts vai ar ievērojamu baltās krāsas piejaukumu.
- internetbanka Bankas pakalpojumi, kas pieejami elektroniskā vidē (izmantojot internetu).
- prīmuss Benzīna, petrolejas sildaparāts (plītiņa), ko lieto ēdienu gatavošanai u. tml.
- pabērt Berot novietot (dzīvniekam pieejamā vietā).
- aizbetonēt Betonējot aizdarīt; betonējot padarīt nepieejamu.
- dzidrs Bez citu toņu piejaukuma, tīrs, arī ļoti skaidrs (par krāsu, tās toni, arī mirdzumu, spožumu).
- negribot Bez nolūka, nejauši.
- šablons Bez radošas pieejas pārņemts paņēmiens, patapināts izteiksmes veids u. tml.
- kā uz sēkļa izmests bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
- kā uz sēkļa izsviests bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
- Goliāts Bībeles personāžs – milzis, ko ar lingu divcīņā nogalina Dāvids, vēlākais Jūdejas valdnieks.
- zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; dubultzods.
- marcipāns Bieza, salda masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu; konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
- džungļi Biezi, necaurejami tropu meži.
- caureja Bieža un šķidra vēdera izeja.
- pabirdināt Birdinot novietot (dzīvniekiem pieejamā vietā).
- mutesbļoda Bļoda sejas un roku mazgāšanai.
- bobs Bobsleja kamanas.
- kapracis Bojā ejas izraisītājs.
- beigas Bojāeja, nāve; iznīkšana, izbeigšanās.
- ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī; lielas ūdens masas radītais postījums.
- bojā eja bojāeja.
- lambada Brazīliešu izcelsmes pāru deja ar erotiskām kustībām.
- samba Brazīliešu izcelsmes strauja sarīkojumu deja.
- verlibrs Brīvā dzeja.
- parindenis Burtisks (dzejas teksta) tulkojums, kas sniedz informāciju par (teksta) saturu un paredzēts mākslinieciska tulkojuma izveidei.
- ziedēt Būt ar izmainītu krāsu (piem., augu daļiņu piejaukuma dēļ) – par ūdeni ūdenstilpē.
- sastingt Būt nemainīgam (par sejas izteiksmi, pozu u. tml.).
- darboties Būt nodibinātam, iekārtotam un veikt paredzētos uzdevumus; būt atvērtam, pieejamam (par sabiedrisku iestādi).
- paņemt Būt par cēloni (kāda) bojāejai, nāvei.
- nopūst Būt par cēloni tam, ka (piem., seja) kļūst sārta, raupja u. tml. (par vēju).
- nolemt Būt tādam, kam draud nāve, bojāeja, iznīcība u. tml.
- izpārdot Būt tādam, kur visas ieejas biļetes ir pārdotas.
- būt spīlēs būt, atrasties ļoti nevēlamos, arī bezizejas apstākļos, situācijā.
- šķidra vēdera izeja caureja.
- šķidrs vēders caureja.
- caurs vēders caureja.
- žiglas kājas Caureja.
- gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem; aleja.
- klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust, dara (ko, piem., runā, dzied, smejas) klusāk.
- bifšteks Cepta (parasti vidū vēl sārta) liellopu filejas šķēle.
- rostbifs Cepts liellopu filejas gabals (parasti) ar neizceptu vidu.
- iecilāt Cilājot (sagatavojamo masu), iejaukt (ēdienā).
- rulete Cilindrveidīgi izveidots, satīts (parasti pildīts) kulinārijas vai konditorejas izstrādājums.
- neģīmis Cilvēka seja, kad viņš slikti izskatās, pārvērsta sejas izteiksme (slikta garastāvokļa, alkohola reibuma u. tml. dēļ).
- fizionomija Cilvēka seja, sejas izteiksme.
- zods Cilvēka sejas apakšējā daļa – apakšžokļa izvirzījums zem mutes.
- piere Cilvēka sejas daļa virs uzacīm.
- rugaine Cilvēka sejas daļa, kas ir klāta ar rugājiem (2).
- maska Cilvēka sejas skulpturāls atveids ģipša lējumā.
- jubilārs Cilvēks (arī uzņēmums, iestāde, organizācija u. tml.), kam ir jubileja.
- bālģīmis Cilvēks ar bālu sejas krāsu; cilvēks ar bālu ādas krāsu.
- sārtvaidzis Cilvēks ar sārtiem vaigiem, veselīgu sejas krāsu.
- tumšvaidzis Cilvēks ar tumšu sejas krāsu.
- pusaudzis Cilvēks pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 16 gadiem).
- dejotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dejas mākslu, baleta mākslinieks; dalībnieks deju kolektīvā.
- sludinātājs Cilvēks, kas sludina (izplata, popularizē kādu mācību, idejas, uzskatus).
- gaviļnieks Cilvēks, kuram ir jubileja vai cita svinību diena; cilvēks, kura dēļ notiek svinības un kuru godina, apsveic.
- komediants Cilvēks, par kuru smejas, uzjautrinās; āksts.
- mongoloīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīga dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, plakana seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, īpatnēja acu forma.
- pralinē Cukura, sasmalcinātu riekstu un kauleņaugu kodolu maisījums, ko lieto konditorejā; konditorejas izstrādājums ar šāda maisījuma pildījumu.
- grota Dabiska vai mākslīgi izveidota (sekla) ala; alas paplatinājums aiz šauras ieejas.
- katakombas Dabiskas vai mākslīgi veidotas apakšzemes ejas un alas, kas savulaik izmantotas mirušo apbedīšanai vai reliģiskiem rituāliem.
- pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.).
- vulgarizācija Darbība, process --> vulgarizēt; panākt, būt par cēloni, ka kas (piem., atziņas, idejas) kļūst vulgāras.
- uzdurties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi); saskarties (ar negaidītu šķērsli).
- uzgrūsties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi).
- nest Darīt pieejamu, izplatīt.
- publicēt Darīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem.
- virtuālais attēls datora atmiņā ievadīts grafisks attēls, kura izmēri ļauj to aplūkot displeja ekrānā tikai pa daļām.
- mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un kurā ietilpst centrālais procesors, operatīvā atmiņa, pieslēgšanās vietas dažādu ārēju iekārtu (displeja, tastatūras u. tml.) vadībai.
- brīvā strofika dažāda garuma dzejas panti, kas mijas nenoteiktā kārtībā; brīvais pants.
- izgadīties Dažkārt būt, nejauši būt.
- fanātisms Dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību.
- apustulis Dedzīgs kādas mācības vai idejas aizstāvis, propagandētājs.
- vēderdeja Deja (parasti Austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības.
- letkiss Deja (populāra 20. gs. 60.–70. gados), kurā dejotāji sastājas cits aiz cita, veidodami garu virkni.
- divdeja Deja (priekšnesums), ko izpilda divi dejotāji.
- padedē Deja diviem dejotājiem (baletā).
- kadriļa Deja, kas sastāv no vairākām figūrām ar dažāda taktsmēra mūziku un ko dejo pāra skaits dejotāju pāru; šīs dejas mūzika.
- solodeja Deja, ko (priekšnesumā) izpilda viens dejotājs.
- flamenko Deja, ko izpilda (parasti ģitāras pavadījumā), sitot takti ar kājām, plaukstām vai kastaņetēm.
- līnijdeja Deja, ko mūzikas pavadījumā ar sinhronām kustībām dejo vienā vai vairākās rindās sastājušies cilvēki.
- steps Deja, kurai raksturīga specifiska, ātra klaudzināšana pret grīdu ar speciāliem apaviem.
- svings Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis.
- dāmu deja deja, uz kuru sieviete uzlūdz vīrieti.
- dancis Deja.
- solis Dejai raksturīgs kāju kustību kopums.
- horeogrāfija Dejas māksla.
- striptīzs Dejas priekšnesums, kura laikā dejotājs (biežāk dejotāja) pakāpeniski izģērbjas.
- izdejot Dejas soļiem izveidot.
- divertisments Dejas vai deju svītas iespraudums (baleta, operas izrādē).
- sarīkojumu dejas dejas, ko dejo dažādos sarīkojumos, atpūtas pasākumos.
- šīberēt Dejot (balles dejas).
- meikaps Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi (lūpu krāsa, plakstu ēna u. tml.) sejas izskata uzlabošanai; ar šiem līdzekļiem panāktais sejas izskats.
- izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei); pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
- dimantkāzas Dimanta kāzas – 60 vai 75 gadu kāzu jubileja.
- logs Displeja ekrāna laukums, kurā parādās informācija, kas attiecas uz darba procesā izmantojamiem objektiem (programmām, dokumentiem, ziņojumiem u. tml.).
- sudrabkāzas Divdesmit piecu gadu kāzu jubileja.
- dubultstandarts Divējāda pieeja.
- pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno noteikta atskaņu sistēma vai intonācija.
- vēderguļa Dizentērija; arī asiņaina caureja.
- peristaltika Dobu orgānu (piem., kuņģa, zarnu, žultsvadu) gludās muskulatūras ritmiska viļņveida saraušanās, kas pārvieto to saturu uz izejas atverēm.
- pieņēmums Doma, ideja, atziņa u. tml., kas nav pierādīta.
- izdoma Domās, iztēlē no jauna radītais (tēls, priekšstats, ideja u. tml.).
- doma Domāšanas rezultāts (piem., atziņa, slēdziens, ideja).
- traģēdija Dramatiska luga, kurā attēloti asi konflikti, lieli pārdzīvojumi, ciešanas, bieži – varoņa bojāeja; attiecīgais drāmas žanrs.
- dražē Dražeja.
- sausmigla Dūmaka, zemo atmosfēras slāņu gaisa duļķošanās, ko rada putekļu, dūmu u. tml. piejaukumi.
- rieris Dūmu eja, dūmvads; ieris; cuka.
- brīvā dzeja dzeja bez stingri noteikta ritma, bez pantmēra un atskaņām.
- meditatīvā lirika dzeja, kurai raksturīgas pārdomas, miers, koncentrētība, būtisku dzīves problēmu apcerēšana.
- poēzija Dzeja; dzejas māksla.
- atdzejotājs Dzejas darbu tulkotājs.
- liroepika Dzejas formā sarakstīti darbi, kuros apvienotas lirikai un epikai raksturīgas pazīmes (piem., dzejas forma un sižets); šādu daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- triolets Dzejas forma, kuras astoņrindu strofā pirmā rinda atkārtojas ceturtajā un septītajā rindā, bet otrā rinda – astotajā rindā; šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- tituldzejolis Dzejas krājuma dzejolis, kura nosaukums saskan ar krājuma nosaukumu.
- klauzula Dzejas rindas beigu zilbes, sākot ar pēdējo uzsvērto zilbi.
- strofa Dzejas rindu kopa, kas veido vienotu veselumu; pants.
- regulārā strofika dzejas teksta dalījums dažāda garuma pantos, kas regulāri atkārtojas.
- melodeklamācija Dzejas vai prozas lasījums mūzikas pavadījumā.
- ritms Dzejas valodas galvenā pazīme – noteiktu (vienādu vai līdzīgu) valodas vienību regulāra atkārtošanās tekstā.
- vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī.
- versifikācija Dzejas valodas ritma veidošanas sistēma; vārsmojums (1).
- vārsmojums Dzejas valodas ritma veidošanas sistēma; versifikācija (1).
- šokolāde Dzēriens, kas ir pagatavots no šī konditorejas izstrādājuma, piena, cukura.
- rotaļdziesma Dziesma, kas dziedama rotaļdejas laikā.
- kuplets Dziesmas posms, kurā ietverta visa melodija un dzejas teksta viena strofa (pants).
- kanjons Dziļa, šaura ieleja ar ļoti stāvām, gandrīz vertikālām nogāzēm.
- goda diena dzimšanas diena; vārda diena; jubilejas diena.
- kāpnes Dzīvokļu kopums, kuriem ieeja atrodas vienā kāpņu telpā.
- trepes Dzīvokļu kopums, kuriem ieeja atrodas vienā kāpņu telpā.
- kafejnīca Ēdināšanas uzņēmums, kurā pasniedz kafiju, konditorejas izstrādājumus, citus dzērienus un uzkožamos.
- sāneja Eja, kas atzarojas no galvenās, lielākās ejas.
- sēklas noplūde ejakulācija.
- uziet Ejot nejauši sastapties (ar kādu, ko).
- stūra māja Ēka Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī, kur padomju gados atradās LPSR Valsts drošības komiteja.
- elpvads Elastīgs cauruļveida orgāns, pa kuru gaiss no balsenes plūst uz bronhiem un plaušām un atpakaļ; traheja.
- namrunis Elektroniska sakaru ierīce pie nama ieejas, kas ļauj sazināties un iekļūt šajā namā; domofons.
- gaisa vads Elpvads, traheja.
- sapropelis Ezeru nogulumi, kas veidojušies no ūdensaugu un ūdens dzīvnieku atliekām, kurām vietumis piejaukušās sauszemes augu atliekas u. c. vielas.
- prosodija Fonētisko parādību kopums, kas veido dzejas formu.
- starpforma Forma, veids, kam ir divu vai vairāku citu formu, veidu pazīmes, īpašības; arī (kā) pārejas forma.
- ģīmetne Fotogrāfisks vai uzgleznots (cilvēka sejas) attēls; portrets.
- gavote Franču tautas deja mērenā tempā; šīs dejas mūzika.
- kāzuss Gadījums, nejauša darbība atšķirībā no tīšas vai neuzmanīgas darbības; nejaušs nodarījums.
- laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam; veikties (labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ).
- kondensācija atmosfērā gaisā esošo ūdens tvaiku pāreja šķidrā vai cietā stāvoklī.
- aspiks Gaišā želeja, kas tiek gatavota no gaļas vai zivju buljona un želatīna.
- gājēju tunelis gājējiem paredzēta apakšzemes pāreja.
- zebra Gājēju pāreja – horizontāls marķējums baltu svītru veidā uz ceļa braucamās daļas.
- receklis Galerts, arī želeja.
- skalps Galvas āda ar matiem, kas noņemta cilvēkam; šāda kaujas trofeja (piem., Amerikas indiāņiem).
- vaigukauli Galvaskausa kauli, kas piedalās sejas skeleta (vaigu) veidošanā.
- vadzvaigzne Galvenā doma, ideja (darbībai); mērķis, uz kuru tiekties.
- maģistrāle Galvenā satiksmes līnija (šoseja, plata iela u. tml.).
- pamatdoma Galvenā, nozīmīgākā doma; ideja.
- pamatideja Galvenā, nozīmīgākā ideja.
- princips Galvenais atzinums, galvenā ideja, pamattēze (kādā uzskatu sistēmā, teorijā u. tml.).
- galerija Gara, šaura apakšzemes eja (piem., kalnraktuvēs).
- koridors Gara, šaura eja (piem., vilciena vagonā).
- štrūdele Garens konditorejas izstrādājums no kārtainās mīklas ar pildījumu (parasti ābolu).
- tina Garens zvejas tīkls, ko pa nakti iegremdē upē vai ezerā.
- triperis Gonoreja.
- gonokoks Gonorejas ierosinātājs mikroorganisms.
- linogriezums Grafikas paveids, kurā attēla novilkšanai izmanto linoleja plātnes (klišejas); šī grafikas paveida mākslas darbs.
- dzelis Grafiķa darba rīks – rokturī iestiprināts asmens (koka, metāla, linoleja u. tml.) grebšanai.
- aizliegtā literatūra grāmatas, brošūras u. tml., kas (parasti politisku iemeslu dēļ) ir izņemtas no aprites un sabiedrībai nav pieejamas.
- urbt Graužot, rokot (ko), veidot (tajā) caurumus, ejas u. tml. (par dzīvniekiem).
- sirtaki Grieķu tautas deja, kuras ritms pakāpeniski paātrinās no lēna un svinīga līdz ļoti straujam un kuru dejo vienā rindā; šīs dejas mūzika.
- kords Grods, ļoti izturīgs diegs no ķīmiskās šķiedras, ko izmanto zvejas tīklu, virvju, tauvu u. tml. izgatavošanai; audums, ko gatavo no šāda diega.
- vaga Grumba, rieva; josla (piem., uz sejas) pēc kā notecēšanas.
- sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs (piem., ar iespiedumiem).
- smelt Gūt (piem., spējas, spēku), arī rast (ierosmi, idejas).
- florbols Hokejam līdzīga spēle ar bumbiņu, ko spēlē sporta zālē uz grīdas.
- rastrs Horizontālu līniju šablons, ko izmanto attēlu veidošanai displeja ekrānā.
- doma Ideja, atziņa (piem., literārā darbā).
- domu grauds ideja, atziņa.
- nacionālboļševisms Ideoloģija, politisks virziens, kurā apvienotas nacionālsociālisma un boļševisma idejas (piem., mūsdienu Krievijā).
- jaunā strāva ideoloģisks virziens latviešu literatūrā un mākslā, sabiedriskā kustība 19. gs. 90. gados, kas atbalstīja un popularizēja sociālisma idejas.
- gaitenis Iegarena telpa kustībai (kā) iekšienē; slēgta eja starp celtnēm.
- ievandīt Iejaukt (kādu priekšmetu starp citiem).
- iejaut Iejaukt, iemaisīt (vielu šķidrumā).
- iestrādāt Iejaukt, izkliedēt (piem., mēslojumu, sēklu augsnē).
- iemaisīt Iejaukt.
- iespraukties Iejaukties (sarunā, runā).
- meklēt blusas svešā kažokā iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
- ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam nevēlamā situācijā.
- iemaisīties Iejaukties.
- iejava Iejauta mīkla.
- ieprasīties Iejautāties, apjautāties.
- kondensators Iekārta, kurā notiek vielas pāreja no gāzveida agregātstāvokļa (tvaika) šķidrā vai cietā stāvoklī.
- attaisīt Iekārtot, ierīkot; padarīt pieejamu.
- pastarpināt Iekļaujoties, tiekot iekļautam starpā, padarīt (ko) netiešā veidā uztveramu, pieejamu u. tml.
- iejaukt Iemaisot miltus (ierauga) šķidrumā, sagatavot (mīklu); iejaut.
- iedomāt Ienākt prātā domai, idejai (ko darīt).
- iesist vārtus ieraidīt (bumbu, ripu u. tml.) vārtos, iegūstot punktu (piem., futbola, hokeja spēlē).
- drošinātājs Ierīce (šaujamierocī), kas novērš nejaušu šāvienu.
- sejassargs Ierīce sejas aizsargāšanai (piem., darba procesā, sportā); sejsargs.
- blīvslēgs Ierīce spraugas noslēgšanai starp kustīgu detaļu (piem., cilindra, virzuļa kātu) un ejas sienām, lai neizplūstu tvaiks, gāze.
- skābputra Ieskābēta šķidra miežu putraimu putra, kam ēdot piejauc arī rūgušpienu vai biezpienu un lieto aukstu.
- glābiņš Iespēja paglābties (no nelaimes, bojāejas); patvērums.
- redakcija Iestāde (piem., dažādi plašsaziņas līdzekļi), kuras uzdevums ir sagatavot un padarīt pieejamus preses izdevumus, radio, TV raidījumus u. tml.; celtne, telpas, kurās darbojas šāda iestāde.
- iziet Ievērot, pieņemt par pamatu, izejas punktu (tālākai darbībai, secinājumam u. tml.).
- iekļūt Ievirzīties, parasti nejauši (kur iekšā).
- ikona Ilustratīvs objekta vai funkcijas attēlojums displeja ekrānā.
- dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs zarnu iekaisums un asiņaina caureja.
- datubāze Informācijas kopums ar noteiktu struktūru, kas tiek uzglabāts un ir pieejams elektroniskā sistēmā.
- aerobika Intensīva, ritmiska vingrošana ar dejas elementiem mūzikas pavadījumā.
- skreja Īpaši veidota ieeja (bišu stropā, putnu būrī).
- drifters Īpašs jūras zvejas kuģis, kura aprīkojumā ir peldoši tīkli.
- maska Īpašs uz sejas liekams vai pie sejas pieliekams priekšmets ar izgrieztiem caurumiem acu vietās.
- ievaicāties Īsi pajautāt (piem., pārtraucot klusēšanu); iejautāties.
- plaucēt Īslaicīgi karsēt (piem., dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes iejavu.
- paraukt Īsu brīdi, mazliet raukt (piem., sejas daļu).
- pēc līdakas pavēles it kā pats no sevis, bez iejaukšanās, ietekmēšanas, kāda brīnumaina spēka ietekmē.
- panduss Izbūvēts slīpums bez pakāpieniem (piem., pie ieejas ēkā, tilta galā).
- epigonisms Izcilas personības, tās darbu atdarināšana, sekošana kādam virzienam, stilam bez oriģinālas pieejas.
- uzkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti sejas daļas).
- uzkrāsoties Izdaiļot sevi, parasti sejas daļas, ar kosmētikas līdzekļiem.
- vārti Izeja (piem., pilsētai, upei) uz kurieni vai ieeja no kurienes.
- izplūde Izeja hidrauliskā vai pneimatiskā iekārtā.
- jūras vārti izeja no ostas atklātā jūrā.
- papildizeja Izeja, ko izmanto papildus galvenajai izejai vai arī gadījumos, kad galveno izeju nav iespējams izmantot; rezerves izeja.
- pagriezties Izmainīt savu iepriekšējo (kustības, stāvokļa) virzienu; pagriezt savu ķermeni tā, ka seja, skatiens ir vērsts (pret ko, uz ko u. tml.).
- izpildu komiteja izpildkomiteja.
- sludināt Izplatīt, popularizēt, vēstīt (piem., mācību, idejas, uzskatus).
- saspridzināties Izraisot (parasti nejauši) sprādzienu, tikt savainotam.
- pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgi spilgti kontrasti, krasas pārejas; arī izteiksmes veids, kurā viss netiek pateikts līdz galam.
- uztaisīt Izveidot (piemēram, sejas izteiksmi).
- izalot Izveidot lielā daudzumā ejas, alas (par dzīvniekiem).
- saalot Izveidot lielā daudzumā ejas, alas (par dzīvniekiem).
- iztaisīt Izveidot noteiktu sejas izteiksmi, grimasi; pārvērst, izmainīt (piem., balsi).
- iestudēt Izveidot, sagatavot (lugas, operas u. tml.) izrādi; izveidot, sagatavot (piem., skaņdarba, dejas) priekšnesumu.
- uznirstošā izvēlne izvēlne, kas parādās displeja ekrānā, ja lietotājs izvēlas kādu objektu (piem., tekstu, ritjoslu).
- haiku Japāņu dzejas forma – trīsrinde ar 17 zilbēm.
- avangards Jaunākais virziens mākslā, kurā eksperimentālas, inovatīvas idejas paceļas pāri normām un standartiem.
- reids Jūras daļa krasta tuvumā pie ieejas ostā, kur var noenkuroties kuģi, gaidot atļauju ieiet ostā.
- valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums.
- sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums.
- ūda Jūras zvejas rīks – pamataukla, pie kuras ir piestiprinātas daudzas īsākas pavadiņas ar āķiem.
- verbalizācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja darbības vārdos.
- akcents Kādas domas, idejas u. tml. uzsvērums tekstā.
- kā velna apsēsts Kādas domas, idejas, nemiera pilnīgi pārņemts.
- jandāls Kadriļas tipa sena latviešu tautas deja.
- tiltiņš Kājāmgājējiem izveidota (parasti samērā vienkārša) pāreja pār nelielu apvidus šķērsli.
- piekalne Kalna, pakalna nogāzes lejasdaļa; vieta pie kalna, pakalna nogāzes.
- izkāst Kāšot attīrīt no cietas vielas piejaukumiem.
- skolmeistarisks Klaji, uzmācīgi pamācošs, parasti bez radošas pieejas.
- uzklīst Klīstot, arī maldoties nejauši nokļūt, ierasties (kādā vietā).
- apcietināt sirdi kļūt neatsaucīgam, nepieejamam, nejūtīgam (attieksmē pret citiem).
- samākties Kļūt tādam, kam ir skumja, drūma, arī dusmīga izteiksme; kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
- kokogle Koksnes sausās pārtvaices produkts – pārogļojusies koksne, ko iegūst, karsējot koksni bez gaisa pieejas.
- arodkomiteja Komiteja, kas vada arodorganizācijas darbu.
- sonorika Kompozīcijas tehnika, kas priekšplānā izvirza tembrālus elementus, kā arī pārejas momentus no vienas skaņas vai saskaņas uz otru.
- ceka Komunistiskās partijas centrālā komiteja (Padomju Savienībā).
- saldums Konditorejas izstrādājumi ar lielu saldvielu saturu.
- pomāde Konditorejas izstrādājums – aromatizēta no cukura un cietes sīrupa, augļu un ogu sulas savārījuma iegūta staipīga želejveida masa, ko pilda konfektēs.
- īriss Konditorejas izstrādājums – cieta konfekte, ko iegūst no sabiezināta piena, cukura un dažādām piedevām.
- žozefīne Konditorejas izstrādājums – lapu mīklas un vārītā krēma kūka ar dažādu veidu pildījumu un garnējumu; šīs kūkas gabaliņš.
- halva Konditorejas izstrādājums – salda masa, kas gatavota no smalki saberztām, grauzdētām eļļas augu sēklām vai riekstiem un saldvielām.
- cukurgailītis Konditorejas izstrādājums – uz kociņa uzsprausta karamele, kas pēc formas atgādina gaili.
- virtulis Konditorejas izstrādājums (parasti no čauganas mīklas), ko gatavo, piem., gredzenu veidā, vārot to verdošā taukvielā.
- šerbets Konditorejas izstrādājums no cukura, riekstiem u. tml. izejvielām.
- pastila Konditorejas izstrādājums no saputota ogu vai augļu biezeņa.
- košļājamā gumija konditorejas izstrādājums no staipīgas masas ilgstošai košļāšanai.
- riekstiņš Konditorejas izstrādājums rieksta formā.
- šokolāde Konditorejas izstrādājums, ko gatavo no kakao pupiņām, cukura, aromātiskām vielām.
- biskvīts Konditorejas izstrādājums, ko gatavo no saputotām olām, cukura, miltiem.
- karamele Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, karsējot cukura šķīduma un cietes sīrupa maisījumu.
- zefīrs Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, karsējot saputotus olas baltumus ar augļu vai ogu sīrupu un garšvielām.
- beķereja Konditorejas izstrādājumu veikals (kopā ar ceptuvi un, parasti, kafejnīcu), kur pārdod smalkmaizītes, kliņģerus, kūkas u. tml.
- bezē Konditorejas masa, ko pagatavo no saputota olas baltuma un cukura; izstrādājums no šādas masas.
- substantivācija Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu vai vārdformu pāreja lietvārdos.
- pieniņš Kosmētikas līdzeklis baltā krāsā, parasti sejas ādas tīrīšanai.
- špaktele Kosmētikas līdzekļi sejai; grims.
- štukatūra Kosmētikas līdzekļi sejai; grims.
- skrubis Kosmētisks līdzeklis maskas, krēma, emulsijas, želejas u. tml. veidā, ar ko attīra ādas poras un tās virsmu, likvidē ādas atmirušās daļiņas.
- tualetes ūdens kosmētisks šķidrums sejas ādas kopšanai.
- Haleja armāda kosmisko aparātu grupa, kurus nosūtīja pētīt Haleja komētu, kad tā pietuvojās 1986. gadā.
- konditorejas krāsas krāsas, kuras izmanto konfekšu u. c. konditorejas izstrādājumu iekrāsošanai.
- pūderkrēms Krēms ar pūdera piejaukumu; tonālais krēms.
- rolmopsis Kulinārijas izstrādājums – cilindriski satīta marinētas siļķes fileja.
- darbība Kustība, pāreja no kāda stāvokļa citā.
- bikini zona ķermeņa daļa, ko sedz bikini lejasdaļa.
- pīrsings Ķermeņa dažādu vietu, īpaši sejas atsevišķu daļu (deguna, uzacu u. c.) caurduršana un izgreznošana.
- skaistumkopšana Ķermeņa, tā daļu (sejas, matu, nagu) kopšana, ievērojot higiēnas un kosmetoloģijas prasības.
- tartars Labas kvalitātes samalta vai sīki sakapāta jēlas gaļas vai zivs fileja ar nedaudz garšvielām.
- laimes spēle labvēlīgu apstākļu nejauša sagadīšanās.
- salsa Latīņamerikā izplatīts mūzikas stils, arī deja.
- rumba Latīņamerikāņu cilmes sarīkojumu deja; šīs dejas mūzika.
- ačkups Latviešu tautas deja divdaļīgā taktsmērā ar noteiktu (parasti četru) pāru skaitu.
- sudmaliņas Latviešu tautas deja, ko pārmaiņus dejo pārī un četratā; šīs dejas mūzika.
- plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, kuru izpilda polkas solī, veidojot saskarsmi ar dejas partnera pirkstiem, auguma daļām un viegli sasitot plaukstas.
- dancis Latviešu tautas deja.
- mugurdancis Latviešu tautas pāru deja, kurā ir raksturīgs pagrieziens ar mugurām vienam pret otru.
- LHF Latvijas Hokeja federācija.
- LOK Latvijas Olimpiskā komiteja (izveidota 1922. gadā un atjaunota 1991. gadā).
- uzlauzt Laužot (piemēram, slēdzeni), dabūt vaļā (piemēram, durvis, vārtus); šādi padarīt pieejamu (piemēram, telpu).
- lejgals Lejasgals.
- habanera Lēna kubiešu izcelsmes spāņu deja; šīs dejas mūzika.
- menuets Lēna pāru deja ar reveransiem ¾ taktsmērā (populāra, piem., Francijas galmā 17.–18. gs.).
- polonēze Lēna, svinīga poļu deja, arī balles deja ¾ taktsmērā (ar ko parasti atklāj balli); šīs dejas mūzika.
- tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piem., vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
- licejists Liceja audzēknis.
- uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- automaģistrāle Liela, plata šoseja.
- smalkmaize Lielāks konditorejas izstrādājums, ko cep (parasti) veidnē no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām un pasniedzot sadala gabalos.
- urbējs Liels naktstauriņš, kura kāpuri grauž ejas bojātu koku stumbros, lakstaugu stublājos, augu saknēs.
- supertraleris Liels zvejas traleris.
- ala Liels, dabiski izveidojies dobums vai eja zemes garozas iežos.
- prakticisms Lietišķa pieeja, spriedumu un rīcības konkrētība; prasme veiksmīgi risināt sadzīves jautājumus.
- deklamācija Literāra darba (parasti dzejas) māksliniecisks priekšnesums; daiļlasīšana, daiļruna.
- laime Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kas parasti gadās nejauši; veiksme.
- veiksme Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši; laime (2).
- pa ausu galam ļoti pavirši, izklaidīgi, bez īpašas uzmanības; nepilnīgi, nejauši.
- versifikācija Mācība par dzejas valodas ritma veidiem un valodas ritmisko uzbūvi.
- metrika Mācība par pantmēra likumībām un dzejas ritmu.
- rūgtais sāls magnija sulfāts, ko izmanto, piem., par caurejas līdzekli.
- taisīt Mainot muskuļu stāvokli, panākt, ka sejai, tās daļām, arī balsij rodas noteikta izteiksme.
- iemaisīt Maisot iejaukt (piem., šķidrumā); maisot sagatavot.
- piemaisīt Maisot pievienot (pie kā, kam klāt); piejaukt.
- sacere Mākslas darba, daiļdarba u. tml. kompozīcija, mākslinieciskā ideja.
- daiļliteratūra Mākslas veids, kurā izteiksmes līdzeklis ir valoda; šī mākslas veida darbu kopums (piem., romāni, stāsti, lugas, dzeja).
- simbols Māksliniecisks tēls, ar kuru izteikta kāda ideja.
- kupletists Mākslinieks, kas dzied kuplejas.
- uzmaldīties Maldoties, arī klīstot nejauši, negaidīti nokļūt (uz kā, pie kā).
- kāršroze Malvu dzimtas krāšņumaugs ar stāvu, garu stublāju un ziediem vārpai līdzīgā ziedkopā; rožu alteja jeb kokroze [Althaea rosea].
- mantošana Mantas pāreja mantiniekiem pēc tās īpašnieka nāves.
- pusmaska Maska (piem., karnevālā, masku gājienā), kas aizsedz tikai daļu sejas.
- domino Masku tērps – garš apmetnis (parasti ar kapuci un sejas augšdaļas masku); cilvēks, kas tērpies šādā tērpā.
- depilācija Matu iznīcināšana, izraušana no sejas vai ķermeņa virsmas.
- kaķactiņa Maza (piem., petrolejas) lampa.
- mušiņa Mazs, melns zīda gabaliņš, ko agrāk dāmas piestiprināja pie sejas, lai izceltu ādas gaišumu.
- konglomerācija Mehānisks, nejaušs (ļoti dažādu objektu) apvienojums, savienojums; konglomerāts.
- konglomerāts Mehānisks, nejaušs (ļoti dažādu objektu) apvienojums, savienojums.
- atrast Meklējot ieraudzīt; sameklēt, uziet vajadzīgo; nejauši ieraudzīt, uziet.
- apēnot Mest ēnu (uz sejas, acīm) – par matiem, skropstām.
- damaksnis Meža tips, kur aug galvenokārt priedes un egles ar bērzu piejaukumu.
- vaba Miets, kārts tīklu un citu zvejas piederumu žāvēšanai.
- mīkla Mīksta vai pašķidra masa no miltiem, ko izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai.
- nocietinājums Militāra būve (piem., tranšeja, mūris, cietoksnis) aizsardzībai pret ienaidnieka uzbrukumu.
- glaubersāls Minerāls – nātrija sulfāta hidrāts, ko lieto galvenokārt kā caurejas līdzekli.
- nātrija sulfāta hidrāts minerāls, ko lieto galvenokārt kā caurejas līdzekli; glaubersāls.
- uzmīt Minot, liekot soli, nejauši uzlikt kāju virsū (kam asam), sāpīgi skarot, ievainojot (kāju).
- uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- Lieldienu zaķis mitoloģisks zaķis, kas Lieldienu rītā apdāvina ar krāsotām olām, arī šādas formas konditorejas izstrādājumiem (parasti no šokolādes).
- hidžābs Musulmaņu sieviešu apģērba gabals – lakats, kas apsedz galvu un kaklu, atstājot redzamu vienīgi sejas ovālu.
- raibspārnmuša Muša, kam raksturīgi raibi spārni un kuras kāpuri ir augļu kaitēkļi [Myoleja lucida].
- muzejnieks Muzeja darbinieks.
- muzeja kolekcija muzeja eksponātu, depozītu kopums.
- NHL Nacionālā hokeja līga, kas apvieno 30 profesionālā hokeja komandas Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā.
- aiznaglot Naglojot aizdarīt, padarīt nepieejamu.
- uznākt Nākot pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, parasti nepatīkami (to) pārsteidzot.
- nakts šņore nakts zvejas rīks: aukla, kurai piesietas pavadiņas ar āķiem un kuras abos galos parasti ir smagums.
- gals Nāve, bojāeja; arī stāvoklis, kad (kas) ir beidzies.
- guaša Necaurspīdīga krāsa, ko iegūst, krāsu pigmentu šķīdinot ūdenī un piejaucot augu līmi, kā arī cinka vai svina balto.
- ne piles necik, nemaz (par ko lejamu).
- snaudiens Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu; snauda.
- snauda Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu.
- laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam (kādu apstākļu, nejaušības dēļ); beigties bez nepatīkamām sekām.
- gadījums Negaidīts, iepriekš neparedzēts notikums, arī nejaušība.
- atgadījums Negaidīts, nejaušs notikums.
- mērkaķis Neglīts, arī nejauks cilvēks.
- neitralitāte Neiejaukšanās citu cilvēku attiecībās, strīdos; atturēšanās nostāties kāda pusē.
- tūdaliņ, tagadiņ neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja.
- draņķīgs Nejauks (par laika apstākļiem).
- nejaucēns Nejauks cilvēks vai dzīvnieks.
- nešpetns Nejauks, nepatīkams, arī ļauns, negants.
- rupucis Nejauks, slikts cilvēks.
- pārpratums Nejauša apstākļu sagadīšanās, kuras dēļ nepareizi saprot (ko, arī kādu), kura rada nepareizu priekšstatu (par ko).
- nejaušība Nejauša sagadīšanās, sakritība; neparedzēts notikums, gadījums.
- strandēt Nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tik izmestam krastā (par kuģi).
- aplaistīt Nejauši apliet (vairākās vietās kā virsmu); nolaistīt.
- atpogāties Nejauši atdarīties (par ko aizpogātu).
- gadīties pa rokai nejauši atrasties tuvumā, būt ātri paņemamam.
- gadīties pie rokas nejauši atrasties tuvumā, būt ātri paņemamam.
- (gadīties) pa ķērienam nejauši atrasties tuvumā, būt ātri paņemamam.
- gadīties Nejauši būt sastopamam, atrasties, būt (kur).
- pagadīties Nejauši būt, atrasties (kur); tikt nejauši sastaptam, atrastam u. tml.
- pagadīties pie rokas nejauši būt, atrasties tuvumā.
- pagadīties pa rokai nejauši būt, atrasties tuvumā.
- patrāpīties Nejauši gadīties; pagadīties.
- pagadīties Nejauši gadīties.
- iekulties Nejauši iekļūt, iemaldīties.
- patrāpīties Nejauši izdoties; palaimēties.
- izgrūst Nejauši izstāstīt, izpļāpāt (ko).
- uzminēt Nejauši izvēlēties, nosaukt u. tml. (ko tādu, kas zināms, izlemjams tikai citiem vai arī nevar būt zināms nevienam).
- ieskriet Nejauši nonākt kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
- iegadīties Nejauši nonākt, gadīties būt (kur).
- iezagties Nejauši rasties, gadīties (piem., par kļūdām).
- sajaukt Nejauši samainīt, aizstāt (ko) ar citu.
- sagadīties Nejauši sastapties, vienlaicīgi nejauši ierasties, būt (kur).
- uzrakāt Nejauši, arī meklējot (kādā kopumā), atrast (ko).
- uzrakāt Nejauši, arī meklējot (kādā kopumā), atrast (ko).
- uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties kādam.
- uzgrūsties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu).
- uzsmaidīt Nejauši, negaidīti gadīties, rasties (kādam).
- uzspīdēt Nejauši, negaidīti gadīties, rasties (kādam).
- uzdurties Nejauši, negaidīti nokļūt (piemēram, pie kādas celtnes, vietas).
- trāpīt Nejauši, negaidīti nokļūt kādos apstākļos, situācijā, stāvoklī, arī gadīties.
- neviļus Nejauši, netīšām, nevilšus.
- sadurties Nejauši, pēkšņi satikt (kādu), nonākt saskarē (ar kādu).
- sagrūsties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
- negadījums Nejaušs gadījums, kas rada materiālus zaudējumus, apdraud (kāda) veselību; traģisks nelaimes gadījums.
- gadījums Nejaušs, nepastāvīgs, neregulārs.
- nevilšs Nejaušs, netīšs, neapzināts.
- akls Nejaušs; negaidīts.
- okazionāls Nejaušs; tāds, kam ir gadījuma raksturs.
- maitasgabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks; maita [2].
- maitas gabals nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks; maitasgabals.
- maita Nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks.
- dziesma Neliela apjoma vokāls skaņdarbs ar dzejas tekstu; attiecīgais mūzikas žanrs.
- konfekte Nelielas formas konditorejas izstrādājums, ko gatavo no dažādām masām (piem., šokolādes, marcipāna, želejveida augļu un ogu masas).
- salvete Neliels auduma vai papīra gabals roku, sejas slaucīšanai, apģērba pasargāšanai no notraipīšanas, piem., ēdot.
- maizīte Neliels cepts konditorejas izstrādājums ar dažādām piedevām; smalkmaizīte.
- tējnīca Neliels ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjama tēja, konditorejas izstrādājumi, arī citi dzērieni, uzkožamie.
- cepums Neliels konditorejas izstrādājums no miltiem, cukura, olām un taukvielām.
- kūka Neliels konditorejas izstrādājums no saldas mīklas (parasti ar pildījumu un garnējumu).
- savrupiene Neliels lokāls ģeogrāfisks komplekss, ģeogrāfiskās ainavas sastāvdaļa, kas aptver veselas izliektas vai ieliektas reljefa formas, piem., atsevišķu pauguru, ieplaku, ielejas nogāzi, terasi vai palieni.
- kabatas lakats neliels plāna auduma gabals ar apstrādātām malām deguna, sejas slaucīšanai; kabatlakats, kabatlakatiņš.
- kabatlakatiņš Neliels plāna auduma gabals ar apstrādātām malām deguna, sejas slaucīšanai; kabatlakats.
- paleja Neliels reljefa pazeminājums; neliela ieleja.
- smalkmaizīte Neliels, parasti salds, konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām.
- nostāties malā nepiedalīties, neiejaukties (kur).
- stāvēt malā nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
- stāvēt nomaļus nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
- utopija Nerealizējama tagadnes pretrunu atrisināšanas ideja.
- dzejolis prozā nesaistītā valodā uzrakstīts daiļdarbs, kas emocionālās izteiksmes un ritma ziņā ir tuvs dzejai.
- likt mierā netraucēt, nejaukties (kāda dzīvē); neaizskart, nedarīt pāri (kādam).
- likt mieru netraucēt, nejaukties (kāda dzīvē); neaizskart, nedarīt pāri (kādam).
- vīpsna Nicinošs, noraidošs smaids (ar aizvērtām lūpām); raksturīga sejas izteiksme, kurā izpaužas ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīns.
- kliņģeris No mīklas gatavots konditorejas izstrādājums, parasti divu savienotu apļu formā.
- čakona No senas spāņu dejas radies instrumentāls skaņdarbs polifonisku variāciju formā.
- smiltis No smilšu mīklas gatavots (parasti irdens, trausls – par konditorejas izstrādājumu).
- nobarikādēt Nokraujot, novietojot (dažādus priekšmetus), radīt šķērsli, padarīt nepieejamu, neizmantojamu (ko).
- karātavu humors nomācošā, bezizejas situācijā izteikts joks, ironisks teiciens.
- pazust Nonākt galējā bezizejas situācijā; pilnīgi pagrimt, degradēties.
- iekļūt Nonākt, gadīties, parasti nejauši (kādā vietā, apstākļos).
- sēt nāvi (un iznīcību) nonāvēt daudzus, būt par cēloni daudzu nāvei, bojāejai.
- ie- Norāda uz darbības īslaicīgumu, nejaušumu, tās iekļaušanos citā darbībā, procesā.
- uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, arī negribētu sastapšanos (ar kādu), pietuvošanos (kādam).
- pār- Norāda uz darbības virzību uz izejas punktu.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks) ir nonācis ļoti grūtos apstākļos, bezizejas situācijā.
- no- Norāda uz vietu, kas plešas lejup vai atrodas kā lejas daļā, zem kā.
- uz- Norāda, ka, veicot nosaukto darbību, nejauši ierauga, atrod (ko), parasti vajadzīgu, vēlamu.
- sabrukums Normālas (kā) struktūras bojāeja.
- lodziņš Norobežots laukums, kas parādās displeja ekrānā (piem., pieprasot kādu informāciju) un ko (atšķirībā no loga) nevar pārvietot, palielināt vai samazināt.
- emblēma Nosacīts, simbolisks kādas idejas, organizācijas, iestādes u. tml. apzīmējums.
- koda Noteiktā formā veidots (skaņdarba, dejas, baleta izrādes) nobeigums.
- spaile Noteiktam zvejas veidam nepieciešamo rīku (piem., tīklu) kopums.
- spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
- figūra Noteiktu kustību vai dejas soļu kombinācija.
- iegansts Notikums, apstāklis (parasti nejaušs), kas ir izraisījis (ko); notikums, apstāklis, ko min kā iemeslu (kādai rīcībai, darbībai u. tml.).
- sagadīšanās Notikumu, apstākļu, faktu nejauša vienlaicīga norise, pastāvēšana.
- izsviest Novietot (zvejas rīkus) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa).
- nobēdzināt Novietot, noglabāt (ko) citiem nepieejamā vietā; noslēpt, paslēpt.
- bronhoskops Optisks instruments trahejas un bronhu izmeklēšanai.
- siltumatdeve Organisma dzīvības procesos radītā siltuma pāreja no organisma uz apkārtējo vidi.
- liesināt Padarīt (parasti būvmateriālu) liesāku, piejaucot smiltis.
- liesināt Padarīt (pārtikas produktu) liesāku, saturošu mazāk taukvielu, (ko) piejaucot.
- aizdarīt Padarīt (priekšmetu) no ārpuses nepieejamu; aiztaisīt.
- likt uz spēles padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam.
- iebiezināt Padarīt biezāku (piem., ko piejaucot vai tvaicējot).
- uzbiezināt Padarīt biezāku (piemēram, ko piejaucot).
- humanizēt Padarīt cilvēkam piemērotāku, pieejamāku.
- saīsināt Padarīt mazāku (piem., ejamo, braucamo attālumu), virzoties pa īsāku ceļu.
- aizžogot Padarīt nepieejamu, norobežot ar žogu; nožogot.
- aizcirst durvis Padarīt nepieejamu.
- pavērt Padarīt pieejamu, īstenojamu u. tml.
- atvērt Padarīt pieejamu; ierīkot, atklāt.
- internacionalizēt Padarīt starptautisku, daudzām valstīm pieejamu.
- attaisīt Padarīt vaļēju, pieejamu (piem., atverot durvis, noņemot vāku).
- atvērt Padarīt vaļēju, pieejamu (piem., noņemot vāku, atverot durvis, attaisot iesaiņojumu).
- lejupceļš Pakāpeniska (kā, piem., dzīves kvalitātes) pazemināšanās, pagrimums; lejupeja, lejupslīde.
- lejupslīde Pakāpeniska (kā, piem., ekonomiskās attīstības līmeņa) pazemināšanās, pasliktināšanās; lejupeja.
- gradācija Pakāpeniska, vienmērīga pāreja no zemākās pakāpes uz augstāko vai otrādi; viena šāda pārejas pakāpe, iedaļa.
- kājslauķis Paklājs, režģis, plāksne ar sariem, gumijas elementiem u. tml., ko novieto pie ieejas telpā apavu, kāju slaucīšanai.
- ragaste Paliels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītei ķermeņa lejasdaļā ir raksturīgs garš, spēcīgs, pārragojies dējeklis, ar kura palīdzību tā bojāta vai satrupējuša koka stumbrā izveido eju, kurā dēj olas.
- pazaudēt Palikt bez (kā), to aizmirstot, nejauši izmetot, nespējot atrast u. tml.
- uz labu laimi paļaujoties uz laimīgu nejaušību, labi nezinot, cerot uz veiksmi.
- koncepcija Pamatideja, galvenā iecere; izpratne, traktējuma veids.
- aptecināt Panākt vai nejauši pieļaut, ka aptek, aplīst (ar ko).
- (ie)dzīt strupceļā panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk bezizejas stāvoklī, situācijā.
- smīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) smejas, arī smaida.
- vulgarizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., atziņas, idejas) kļūst vulgāras.
- raisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piem., doma, ideja).
- izsmīdināt Panākt, ka (kāds) ilgi un sirsnīgi smejas.
- atdarīt Panākt, ka ir vaļā (piem., durvis); padarīt (kā iekšieni) pieejamu; atvērt, attaisīt.
- brīvais pants pants ar dažādu pēdu skaitu dzejas vārsmās.
- piegājiens Paņēmiens, pieeja.
- koda Papildu rinda noteiktu dzejas formu, piem., sonetu, nobeigumā.
- štrīcele Parasti iegarens konditorejas izstrādājums ar pildījumu.
- konsistorija Pareizticīgajā baznīcā – arhierejam padota iestāde ar administratīvām funkcijām.
- iniciācija Pāreja jaunā statusā; iesvētīšana, ievadīšana.
- legalizācija Pāreja no nelegāla stāvokļa uz legālu.
- konversija Pāreja no vienas reliģijas vai konfesijas citā.
- modulācija Pāreja no vienas tonalitātes citā.
- pustonis Pārejas tonis starp diviem krāsu toņiem (starp gaišāku un tumšāku, spilgtāku un blāvāku u. tml.).
- laipa Pāriešanai paredzēts dēlis; no pāris dēļiem, baļķiem izveidota pāreja (pāri šaurai upei, grāvim u. tml.).
- savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami; izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
- spēle Pārmaiņa (sejas izteiksmē).
- žīga Pāru deja trīsdaļīgā taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- grimase Pārvērsta sejas izteiksme (piem., dusmās, sāpēs).
- paglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā.
- izglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; panākt, ka neaiziet bojā.
- izglābties Pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas.
- paglābties Pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas.
- bezbiļetnieks Pasažieris, kam nav braukšanas biļetes; apmeklētājs, kam nav ieejas biļetes.
- venteris Pasīvais zvejas rīks, kas gatavots no diedziņu, klūdziņu, stiepļu u. c. pinuma, kas uzvilkts uz stīpām.
- uzmeistarot Pašrocīgi izgatavot (ko); pašrocīgi izgatavot (ko vienkāršu no pieejamiem materiāliem).
- sameistarot Pašrocīgi izgatavot, parasti pielāgojot dažādus pieejamos materiālus.
- ritma patskanis patskanis, ko pievieno vārdam, lai radītu dzejas ritma shēmai nepieciešamo zilbju skaitu.
- ritma vokālis patskanis, ko pievieno vārdam, lai radītu dzejas ritma shēmai nepieciešamo zilbju skaitu.
- apjukt Paust apmulsumu (par balsi, sejas izteiksmi).
- krāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (2); krāsvielas saturošu kosmētikas līdzekļu kārta (uz sejas vai kādas tās daļas).
- salikums Paveikta darbība, rezultāts --> salikt (4); no tipogrāfiskiem materiāliem izveidota sleja, sleju kopums, ko izmanto par iespiedformu vai no kā fotomehāniski izgatavo iespiedformas.
- draņķis Pavisam slikts, nederīgs priekšmets; tas, kas ir slikts, nederīgs, nejauks.
- atklāt Pēc celtniecības, izveides nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu pasākumu).
- izlasīt sejā pēc sejas vaibstu izteiksmes noteikt otra cilvēka emocijas, izjūtas.
- iekrist Pēkšņi iejaukties, pārtraucot citu runātāju.
- driftertīkls Peldošs zvejas tīkls.
- zonde Pētniecisks aparāts, ierīce (kā) pētīšanai apstākļos, kad pētījuma objekts nav tieši pieejams (atrodas zemes dzīlēs, lielā attālumā u. tml.).
- tanka Piecrindu bezatskaņu dzejolis (japāņu dzejā), kura pirmajā un trešajā rindā ir piecas zilbes, bet pēdējās rindās – septiņas zilbes; attiecīgās dzejas žanrs.
- odorizēt Piejaukt (kam) odorantu.
- pievienot Piejaukt, piebērt (pie kā, kam klāt).
- atbalstīt Piekrist (kādai idejai, nodomam, rīcībai u. tml.), veicināt (to) ar savu darbību.
- kvota Pieļaujamais vai atļautais (kā) daudzums, norma. (piem., atļautais nozvejas apjoms).
- dejisks Piemērots dejošanai; atbilstošs dejai.
- apēnot Piešķirt (sejai, acīm) skumju, nopietnu izteiksmi.
- apgarot Piešķirt (sejai) cildenu izteiksmi (piem., par jūtām).
- ripa Plakans apaļš priekšmets; neliels kaučuka disks hokeja spēlei.
- glazūra Plāna cukurota kārta, ar kuru pārklāj konditorejas izstrādājumus.
- žilete Plāns, divpusējs asmens sejas (bārdas), arī citu ķermeņa daļu apmatojuma skūšanai; šāds asmens kopā ar turekli.
- vafele Plāns, porains un trausls konditorejas izstrādājums plāksnes, satītas plāksnes u. tml. veidā ar reljefu (piem., rūtiņu, šūnveida) rakstu.
- senieleja Plaša ieleja, ko izveidojušas ūdens straumes no kūstošā ledus leduslaikmeta beigās; senleja.
- portiks Plaša, ar kolonnām rotāta piebūve ēkas ieejas daļā; segta kolonāde.
- plosīties Plaši izplatoties, būt par cēloni postam, (kā) bojāejai (piem., par uguni, slimībām).
- pilnbārda Plata, gara, kupla bārda un ūsas, kas sedz lielu sejas daļu.
- labējs Politiķis, kas aizstāv konservatīvas idejas, uzskatus.
- eseri Politiska partija Krievijā 20. gadsimta pirmajā ceturksnī, kuras programmā bija sociālistiskas idejas.
- liberālisms Politisks uzskats, kas uzsver indivīda rīcības brīvību visās jomās, atbalsta valsts neiejaukšanos ekonomiskajā dzīvē.
- krakovjaks Poļu deja divu ceturtdaļu taktsmērā ar sinkopētu ritmu; šīs dejas mūzika.
- mazurka Poļu tautas deja ¾ taktsmērā, kas 19. gs. sākumā bija populāra balles deja; šīs dejas mūzika.
- krāsainie portlandcementi portlandcementi, ko iegūst, piejaucot baltajam portlandcementam minerālās krāsvielas.
- periods Posms sporta (parasti hokeja) spēlē, kurš ilgst 20 minūtes.
- sejsargs Priekšmets, detaļa sejas aizsargāšanai (darbā, sportā).
- slogs Priekšmets, ko pievieno zvejas tīklam, lai to iegremdētu ūdenī noteiktā dziļumā.
- atslēga Priekšnosacījums, lai ko iegūtu, sasniegtu; pareizā pieeja, veids, kas ļauj piekļūt (kam).
- iztēle Psihiska norise – (kā) radīšana apziņā tēla, priekšstata, idejas veidā (parasti jaunrades procesā).
- paranoja Psihiska slimība, kurai raksturīgi murgi, dīvainas idejas, bet kas nerada pārmaiņas personībā.
- izteiksme Psihiska stāvokļa, rakstura, personības īpašību izpausme (parasti sejā, skatienā); attiecīgais izskats (parasti sejai, acīm).
- frustrācija Psihisks stāvoklis (iekšējs spriegums, bezizejas izjūta u. tml.), kas var izveidoties, ja cilvēkam rodas reāli vai šķietami nepārvarami šķēršļi.
- atslepenot Publicēt, darīt pieejamu.
- brīvkrāns Publiskajā ārtelpā novietots, ikvienam brīvi pieejams dzeramā ūdens krāns.
- priekšnesums Publisks (piem., skaņdarba, daiļdarba, dejas) izpildījums; uzstāšanās publikas priekšā.
- pārejas purvs purvs, kas atrodas pārejas stadijā no zāļu purva uz sūnu purvu.
- iedzīt stūrī radīt (kādam) bezizejas situāciju.
- savilkt cilpu ap kaklu radīt bezizejas situāciju (kādam).
- vīpsnāt Radīt raksturīgu sejas izteiksmi; kurai raksturīgs noraidošs, nicinošs smaids, arī ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīnēt.
- smaidīt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
- smīnēt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- interpretācija Radošs, savdabīgs mākslas darba izpildījums, tā idejas oriģināls atklājums.
- vārīt Radot attiecīgu (parasti augstu) temperatūru, panākt, ka visā (šķidruma) tilpumā notiek pāreja no šķidrā agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī.
- uzrakāt Rakņājot (piemēram, augsni), parasti nejauši, atrast (ko).
- dzejnieks Rakstnieks, kas sacer dzejas darbus.
- esejists Rakstnieks, kurš pārsvarā raksta esejas.
- smaids Raksturīga sejas izteiksme, grimase, kas rodas, piem., aiz prieka, laimes, labsajūtas.
- vilciens Raksturīga veidojuma līnija, iezīme (sejas formai, vaibstiem).
- emocijzīme Rakstzīme vai rakstzīmju kopums, ko izmanto displeja ekrānā emociju izpausmei elektroniskās saziņas procesā; smailijs.
- piejaukties Refl. --> piejaukt, tikt piejauktam; pievienoties klāt.
- tiks Reflektoriska, atkārtota (parasti sejas, kakla) muskuļu saraušanās.
- deisms Reliģiski filozofiska mācība, uzskats, ka Dievs ir pasaules radītājs, kurš pēc tam vairs neiejaucas dabas un cilvēku dzīvē.
- leja Reljefa pazeminājums; ieleja.
- noleja Reljefa pazeminājums; ieleja.
- vadnis Resna virve zvejas tīkla apakšējā daļā.
- grumba Rieva (parasti sejas ādā).
- krunka Rieva (piem., sejas ādā); grumba.
- glābt Rīkoties tā, lai novērstu (kāda) bojāeju; sargāt (kādu) no bojāejas.
- veikties Risināties vēlamā veidā, parasti, nejauši rodoties labvēlīgiem apstākļiem.
- avantūra Riskants, neprātīgs, bieži arī negodīgs pasākums, kura rezultāti atkarīgi no nejaušības.
- iet savu ceļu Ritēt savā dabiskajā gaitā, bez citu iejaukšanās.
- iet citu ceļu Ritēt savā dabiskajā gaitā, bez citu iejaukšanās.
- cezūra Ritmiska pauze dzejas rindā.
- kazačoks Ritmiski ātra ukraiņu vai krievu tautas deja, kurā solists no tupus stāvokļa pārmaiņus iztaisno vienu, tad otru kāju.
- uzrakt Rokot (piemēram, bedri), parasti nejauši, atrast (ko).
- uzrakties Rokot (piemēram, bedri), rokoties (piemēram, zemē), parasti nejauši, uzdurties (kam tādam, kas izraisa interesi).
- atrakt Rokot padarīt pieejamu, brīvu (piem., ko aizbērtu, apbērtu); rokot uziet.
- magnija sulfāts rūgtais sāls, caurejas līdzeklis.
- uzrušināt Rušinot (piemēram, platību), nejauši atrast (ko).
- informācijas sabiedrība sabiedrība, kurai ir pieejama visdažādākā veida informācija.
- atklātība Sabiedrība; apstākļi, kuros kas var kļūt zināms, pieejams sabiedrībai.
- slavofilisms Sabiedriski politisks virziens (19. gs. vidū Krievijā), kā pamatā bija ideja par to, ka Krievijai nepieciešams īpašs, no Rietumeiropas zemēm atšķirīgs attīstības ceļš.
- dzejot Sacerēt dzejas darbus.
- autors Sacerētājs, radītājs (kādam literatūras, mākslas, zinātnes, tehnikas darbam); (idejas) ierosinātājs.
- iejaut Sagatavot (mīklu), iejaucot miltus (ierauga) šķidrumā.
- ķēķa durvis saimnieciskiem mērķiem paredzēta ieeja mājā, dzīvoklī (parasti blakus virtuvei).
- kosmetoloģisks Saistīts ar kosmetoloģiju, skaistumkopšanu, sejas izskatu.
- sillabotonisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā, kur secīgi mijas uzsvērtas un neuzsvērtas zilbes.
- sillabisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā.
- metrisks Saistīts ar noteiktu pantmēru, (dzejas) ritmu.
- kosmētisks Saistīts ar sejas, ķermeņa izskatu, arī ar skaistumkopšanu.
- transmisīvs Saistīts ar virzību, pāreju no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml.; šādai virzībai, pārejai raksturīgs.
- vārsmot Saistīts, ritmisks (parasti par dzejas valodu).
- zobi vaļā vien stāv saka par cilvēku, kas daudz un bieži smejas.
- mūk kā žurka no grimstoša kuģa saka par kādu, kas pamet, atstāj ko bojā ejai nolemtu.
- uz zaķa saka par kaut ko nekārtīgi, nevīžīgi, arī nepilnīgi veiktu, arī ko nepamatotu, nejaušu u. tml.
- gara seja saka par sejas izteiksmi, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.
- garš ģīmis saka par sejas izteiksmi, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.
- kā pele slazdā Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
- kā pele lamatās Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
- locīties smieklos saka, ja (kāds) ļoti aizrautīgi smejas.
- smejas, vēderu (rokām) turēdams saka, ja (kāds) ļoti smejas.
- smejas kā kutināts saka, ja (kāds) ļoti smejas.
- liktenis uzsmaida saka, ja nejauši, negaidīti (kāda dzīvē) notiek kas labs.
- visi striķi trūkst saka, ja nonāk bezizejas situācijā.
- Stāvi pie ratiem! saka, neiecietīgi noraidot kāda līdzdalību, apsaucot, liekot klusēt, prasot neiejaukties citu darīšanās.
- drošs paliek drošs saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības.
- stīvs Samākslots, nebrīvs (par sejas izteiksmi).
- patumšs Samērā tumšs, ar nelielu melnās krāsas piejaukumu (par krāsu, tās toni).
- sānzars Sāneja.
- profils Sānskats (parasti sejai, tās daļām), aprises (parasti sejai, tās daļām) sānskatā.
- bezizeja Sarežģīta situācija, stāvoklis, kurā nav izejas.
- apsargāt Sargājot padarīt (kādu objektu) nepieejamu nepiederīgām, nevēlamām personām, saglabāt materiālās vērtības (tajā).
- pasodoble Sarīkojuma deja (Latīņamerikas deju grupā), kurā dejotāji attēlo toreadora cīņu ar vērsi; šīs dejas mūzika.
- balle Sarīkojums, kura lielāko daļu aizņem dejas.
- tango Sarīkojumu deja 2/4 vai 4/8 taktsmērā, kurai raksturīgs lēns, slīdošs solis, spriegas kustības; šīs dejas mūzika.
- tvists Sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā ar izteiktām gurnu kustībām, kurā partneri dejo viens otram pretī; šīs dejas mūzika.
- čačača Sarīkojumu deja ar Latīņamerikas tautu dejas elementiem; šīs dejas mūzika.
- lambetvoks Sarīkojumu deja lēnā solī (populāra 20. gs. 30.–40. gados).
- fokstrots Sarīkojumu pāru deja, kam raksturīga garu un īsu soļu mija.
- sasarkt Sarkstot kļūt tādam, kam ir (parasti ļoti) sārta seja, tās daļas (par cilvēku); sarkstot kļūt (parasti ļoti) sārtam (par seju, tās daļām); pietvīkt.
- kā magone sārtā, sarkanā krāsā (parasti par sievieti, viņas sejas, vaigu krāsu).
- jeda Sasaistītu zvejas tīklu virkne.
- iekarot Sasniegt, izpētīt, apgūt (ko grūti pieejamu).
- noķert Sastapt (kādu), parasti pēdējā brīdī, nejauši, pēc ilgstošas meklēšanas u. tml.
- šķībs ģīmis Sašķiebta seja.
- uzķerties Satverot makšķeres, zvejas rīka ēsmu ar āķi, uzdurties (uz tā).
- sukulents Sausumizturīgs augs, kam ir sulīgas lapas (piem., alvejas, laimiņi) vai stublāji (kaktusi) un kas aug sausās vietās.
- pašsaglabāšanās Savas dzīvības saglabāšana, sevis pasargāšana no bojā ejas.
- transmisija Savienojumos "mantošanas tiesību transmisija", "mantojuma transmisija": mantošanas tiesību pāreja uz tādas personas mantiniekiem, kura ir mirusi pirms mantojuma atklāšanas.
- izolacionisms Savrupība politikā – neiejaukšanās citās valstīs notiekošajos procesos, militārajos konfliktos.
- krusteja Segta eja ap klostera pagalmu.
- pasāža Segta pāreja (starp ēkām); šāda pāreja ar abās pusēs izvietotiem veikaliem, kafejnīcām u. tml.
- vieplis Seja (parasti neglīta), arī tās attēls; maska (1).
- nodzerta seja seja (piem., trula, satūkusi), kurā atspoguļojas pārmērīga alkoholisku dzērienu lietošana.
- šķībs ģīmis Seja, kurā izpaužas neapmierinātība, nicinājums.
- smeceris Seja; arī deguns.
- vaigs Seja; arī vaibsti.
- mute Seja; sejas daļa ap lūpām.
- ģīmis Seja; sejas izteiksme.
- mūlis Seja.
- purns Seja.
- sejs Seja.
- maska Sejas aizsegs (elpošanas orgānu aizsargāšanai).
- ūsas Sejas apmatojums (cilvēkiem) virs augšlūpas.
- vaigs Sejas daļa starp aci un apakšžokli vienā vai otrā deguna pusē.
- virslūpa Sejas daļa starp degunu un augšlūpu; šāda sejas daļa kopā ar augšlūpu.
- padegune Sejas daļa zem deguna virs augšlūpas.
- vizāža Sejas izskats, ko veido ar kosmētiskiem līdzekļiem un grimu.
- vieplis Sejas izteiksme, parasti neglīta; grimase.
- vizāžists Sejas kosmetologs, grima mākslinieks.
- mīmika Sejas muskuļu kustības, kas atspoguļo psihiskos stāvokļus, emocijas.
- vaibsti Sejas veidojuma raksturīgas iezīmes (piem., indivīdam); raksturīgas līnijas (sejā), arī sejas izteiksme.
- mizete Sena franču tautas deja; šīs dejas mūzika.
- siciliāna Sena sicīliešu deja, ko dejoja mērenā tempā; šāda rakstura skaņdarbs (izplatīts 17.–18. gs.).
- ekosēze Sena skotu deja.
- sarabanda Sena spāņu tautas deja, kas 17.–18. gs. kļuva par galma deju; šīs dejas mūzika.
- moreska Sena strauja Dienvideiropas tautu deja ar zobenu cīņas elementiem.
- senleja Sena upes ieleja; senieleja.
- mizgrauzis Sīka melna vai brūna vabole, kas dzīvo zem koku mizas, retāk mizā vai koksnē, un kuras kāpuri veido koksnē cilindriskas ejas.
- kode Sīks tauriņš, pelēcīgā krāsā, kura kāpuri, izgraužot ejas, sabojā vilnas drēbes, graudus u. tml.
- racējlapsene Sīks vai vidēji liels kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs.
- propagandēt Sistemātiski izplatīt, izskaidrot un pamatot (uzskatus, idejas, zināšanas) nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus.
- aizmugures stāvoklis situācija (piem., futbola, hokeja spēlē), kad spēlētājs atrodas pretinieka zonā pirms bumbas vai ripas.
- aizmugures pozīcija Situācija (piem., futbola, hokeja spēlē), kad spēlētājs atrodas pretinieka zonā pirms bumbas vai ripas.
- iekšējās atskaņas skaņu atkārtojumi dzejas rindu vidū.
- raksturdeja Skatuves deja (piem., baleta izrādē) ar tautisko deju elementiem, lielāku izteiksmes līdzekļu dažādību.
- gaņģis Skreja (dzirnavās).
- uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot nepatīkami pārsteigtam.
- atslēgt Slēdzot padarīt atveramu, arī pieejamu; atslēdzot atbrīvot.
- pieslēgt Slēdzot piesaistīt (pie kā, kam klāt) un padarīt nepieejamu.
- saslēgt Slēdzot sasaistīt kopā, padarīt nepieejamu (ko).
- smīns Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- feisbuks Sociālais tīkls "Facebook"; sejaine.
- bolero Spāniešu deja ¾ taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- korsete Speciāli izveidota apakšveļa, ar ko saspiež krūškurvja lejasdaļu un vēderu, lai augums izskatītos slaidāks.
- konditors Speciālists, kas gatavo konditorejas izstrādājumus.
- azartspēle Spēle, kuras rezultāts atkarīgs galvenokārt no nejaušībām.
- samest Sporta spēlē vairākkārt iemest (ripu hokeja vārtos, bumbu basketbola grozā u. tml.); šādā veidā gūt (punktus).
- alpīnisms Sporta veids – kāpšana grūti pieejamās, augstās kalnu virsotnēs, pārgājieni augstos kalnos u. tml.
- stāvvads Stacionārs vaļējs lamatu tipa zvejas rīks.
- estamps Stājgrafikas darbs – novilkums no mākslinieka darinātas koka, metāla vai cita materiāla plātnes (klišejas).
- SOK Starptautiskā olimpiskā komiteja.
- neitralitāte Starptautiskajās attiecībās – valsts neiejaukšanās citu valstu konfliktā, karā, neiesaistīšanās militāros blokos.
- paraolimpisks Starptautiskās Paraolimpiskās komitejas rīkotas spēles cilvēkiem ar fiziskiem traucējumiem – sportistiem ar kustību traucējumiem, amputētām ķermeņa daļām, aklumu un cerebrālo trieku.
- valsts tiesību pēctecība starptautisko tiesību un pienākumu pāreja no vienas valsts otrai.
- apsēstība Stāvoklis, kam raksturīga neatlaidīga tieksme kaut ko darīt, uzmācīgas domas, idejas.
- cilindrs Stikla caurule (piem., petrolejas lampai).
- anafora Stilistiska figūra – vārda vai vairāku vārdu atkārtojums dzejas rindu sākumā.
- ortodontija Stomatoloģijas nozare, kas pēta zobu rindu, sakodiena, žokļu un sejas anomāliju ārstēšanu un profilaksi.
- uzvaras gājiens Strauja augšupeja, gūstot panākumus.
- polka Strauja deja 2/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
- lēciens Strauja pāreja citā kvalitātē.
- kviksteps Strauja sarīkojumu pāru deja – ātrais fokstrots.
- segidilja Strauja spāņu tautas deja, ko dejo dziesmas, ģitāras un kastaņešu pavadījumā; šīs dejas mūzika.
- tarantella Strauja un temperamentīga dienviditāliešu tautas deja 3/8 vai 6/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- galops Strauja, 19. gadsimtā populāra deja ar palēcieniem; šīs dejas soļi; šīs dejas mūzika.
- lezginka Strauja, dinamiska kaukāziešu deja, lezgīnu tautasdeja.
- mest Strauji virzīt ūdenī (zvejas rīku) zvejošanai; makšķerēšanai.
- atsprukt Strauji, nejauši atraisīties, atbrīvoties; tikt vaļā.
- mandele Šā koka auglis – sēkla, ko izmanto, piem., eļļas ieguvei, konditorejas izstrādājumos, kosmētikā.
- metāls Šādu vielu sakausējums (arī ar citas vielas piejaukumu); priekšmets, kas izgatavots no šāda sakausējuma.
- aiza Šaura, dziļa ieleja starp kalniem.
- galerija Šaura, gara, segta eja, kuras vienu sānsienu (parasti) veido kolonnas vai balsti.
- menuets Šīs dejas mūzika (atsevišķs instrumentāls skaņdarbs vai lielāka skaņdarba sastāvdaļa).
- osmoze Šķīdinātāja pāreja caur puscaurlaidīgu starpsieniņu (piem., asinsvadu) uz augstākas koncentrācijas šķīdumu.
- smieklīgs Tā, ka jāsmejas; arī jocīgi, dīvaini.
- sarkansejains Tāds (cilvēks), kam ir sarkana seja.
- tumšsejains Tāds (cilvēks), kam ir tumša seja.
- divrindu Tāds (dzejas pants), kam ir divas rindas.
- tīrasiņu Tāds (dzīvnieks), kura izcelsmē nav citu šķirņu piejaukuma.
- biezs Tāds (šķidrums, masa), kas lēni tek, lejas; pretstats: šķidrs.
- dzīvs Tāds, kā (kaut kur) ir ļoti daudz; tīrs, bez piejaukuma.
- pilns Tāds, kam ir (kā) piejaukums lielā daudzumā; tāds, kurā (kas) atrodas lielā daudzumā (parasti par vielām).
- asiņains Tāds, kam ir asiņu piejaukums.
- netīrs Tāds, kam ir citas (parasti tumšas) krāsas vai krāsu toņa piejaukums (par krāsu, tās toni).
- darvains Tāds, kam ir darvas piejaukums.
- divpēdu Tāds, kam ir divas pēdas (parasti par dzejas rindu).
- stohastisks Tāds, kam ir gadījuma raksturs; nejaušs; varbūtisks.
- krāšņs Tāds, kam ir izcili skaista seja, ķermeņa formas (parasti par sievieti); tāds, kas ir izcili skaisti, arī grezni ģērbies.
- sasārtis Tāds, kam ir kļuvusi sārta seja (par cilvēku); tāds, kas ir kļuvis sārts (par seju, tās daļām).
- lēcienveida Tāds, kam ir krasas, straujas pārmaiņas, strauja augšupeja (par procesu, parādību).
- lēcienveidīgs Tāds, kam ir krasas, straujas pārmaiņas, strauja augšupeja.
- liess Tāds, kam ir liels smilšu piejaukums.
- zaļš Tāds, kam ir ļoti bāla, neveselīga seja bez sārtuma (par cilvēku).
- pelnains Tāds, kam ir pelnu piejaukums, piemaisījums.
- piecpēdu Tāds, kam ir piecas pēdas (par dzejas rindu).
- sešpēdu Tāds, kam ir sešas pēdas (par dzejas rindu).
- pūtains Tāds, kam ir šāda seja, sejas āda.
- tranšejveida Tāds, kam ir tranšejas forma, veids.
- trīspēdu Tāds, kam ir trīs pēdas (parasti par dzejas rindu).
- želejveida Tāds, kam ir želejas veids.
- tīrs Tāds, kam nav citas krāsas vai krāsu toņa piejaukuma; dzidrs.
- augšupejošs Tāds, kam raksturīga augšupeja.
- vasarraibumains Tāds, kam, parasti uz sejas, ir vasaras raibumi.
- sociālistisks Tāds, kas atbilst sociālisma principiem; tāds, kurā izpaužas sociālisma idejas.
- komunistisks Tāds, kas attiecas uz komunismu, saistīts ar to; tāds, kā pamatā ir komunisma idejas.
- pārkarens Tāds, kas augot nokaras uz leja (par augiem, to daļām).
- relejtipa Tāds, kas darbojas līdzīgi relejam.
- liberāls Tāds, kas darbojas, norisinās brīvi, bez ierobežojumiem un valsts iejaukšanās.
- pilnasiņu Tāds, kas daudzās paaudzēs audzēts un izkopts bez citu šķirņu piejaukuma (parasti par zirgiem).
- maskots Tāds, kas ir ar (sejas) masku; tāds, kas ir tērpies (kādā) maskā.
- šablonisks Tāds, kas ir izveidojies, tiek izmantots bez radošas pieejas, oriģinalitātes.
- mirstīgs Tāds, kas ir pakļauts bojāejai, nāvei.
- smalks Tāds, kas ir pareizi, arī patīkami, glīti veidots (parasti par sejas vaibstiem); tāds, kurā izpaužas inteliģence, arī izsmalcinātība.
- publisks Tāds, kas ir pieejams daudziem vai visiem; tāds, kur var piedalīties daudzi vai visi; tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem.
- atvērts Tāds, kas ir pieejams, atsaucīgs, saprotošs, ieinteresēts notiekošajā.
- atvērts Tāds, kas ir pieejams, nenorobežots, saistīts ar apkārtējo.
- elitārs Tāds, kas ir pieejams, saprotams tikai sabiedrības elitei; izsmalcināts.
- parupjš Tāds, kas ir samērā rupji veidots (par seju, sejas vaibstiem).
- saistīts Tāds, kas ir veidots pēc dzejas metrikas likumiem.
- trafarets Tāds, kas ir veidots, radies bez radošas pieejas, oriģinalitātes; tāds, kas ir parasts, apnicīgs; šablonisks (2).
- tīrvilnas Tāds, kas izstrādāts tikai no vilnas, bez citu šķiedru piejaukuma.
- nenopietns Tāds, kas joko, smejas, neizturas nosvērti; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ekskluzīvs Tāds, kas nav pieejams visiem; tāds, kas tiek dots, atļauts u. tml. tikai dažiem; ārkārtējs.
- kazuāls Tāds, kas nedod pamatu vispārināt; nejaušs, gadījuma rakstura.
- neitrāls Tāds, kas neiejaucas citu cilvēku attiecībās, strīdos; tāds, kas atturas nostāties kāda pusē.
- netīšs Tāds, kas netiek darīts, veikts apzināti, ar iepriekšēju nodomu; nejaušs.
- atklāts Tāds, kas pieejams plašākai sabiedrībai (pretstats: slēgts); publisks.
- šķidrs Tāds, kas sastāv galvenokārt no šķidruma, tāds, kurā ir samērā maz kā cieta piejaukuma; pretstats: biezs (piem., par vielu maisījumu).
- taukains Tāds, kas satur daudz tauku; tāds, kam ir tauku piejaukums.
- glūdains Tāds, kas satur glūdu, ar glūdas piejaukumu; mālains; glums.
- pakulains Tāds, kas satur pakulas; tāds, kam ir pakulu piejaukums.
- spaļains Tāds, kas satur spaļus; tāds, kam ir spaļu piejaukums.
- saldskābs Tāds, kas slēpj neapmierinātības, nepatikas izpausmi (piem., par smaidu, sejas izteiksmi).
- smējīgs Tāds, kas smejas; tāds, kas mēdz bieži smieties.
- smejošs Tāds, kas smejas.
- gatavs Tāds, kas veidots pēc ierastiem paraugiem, šabloniem, bez radošas pieejas.
- akls Tāds, kas vienā virzienā noslēgts; tāds, kas beidzas bez izejas, atveres.
- veiksmīgs Tāds, ko nosaka ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši.
- ūsains Tāds, kur aug ūsas (par sejas daļu).
- konservatīvs Tāds, kur izmanto medikamentus, diētu, režīmu, cenšoties izvairīties no ķirurģiskas iejaukšanās.
- bezidejisks Tāds, kurā (pēc padomju ideoloģijas) netiek paustas nozīmīgas, pieņemamas idejas.
- špetns Tāds, kura attieksme pret citiem ir barga, naidīga; nejauks, nešpetns.
- četrpēdu Tāds, kurā ir četras pēdas (par dzejas rindu).
- sēnalains Tāds, kurā ir samērā liels sēnalu piejaukums; tāds, kas ir gatavots no sēnalām.
- tīršķirnes Tāds, kura izcelsmē nav citu šķirņu piejaukums.
- vardarbīgs Tāds, kurā izpaužas rupja, nesaudzīga iejaukšanās, mēģinot ko panākt ar varu.
- amatniecisks Tāds, kurā neizpaužas radoša pieeja; tāds, kas veidots bez talanta.
- krāšņs Tāds, kuram ir skaists, bagātīgs skatuviskais ietērps, kurā plaši izmantotas dejas, dziesmas u. tml.
- bezizeja Tāds, no kura nav izejas, kam nav labvēlīga atrisinājuma.
- solonumurs Tas (dziesma, skaņdarbs, deja u. tml.), ko izpilda viens cilvēks.
- intervents Tas, kas (parasti militāri) iejaucas citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās.
- atradums Tas, kas atrasts meklējot, nejauši pamanot; tas, kas atrasts pētījumos, radošos meklējumos.
- nejaucība Tas, kas ir nepatīkams, sagādā neērtības, apgrūtina; nejauks notikums, nejauka rīcība.
- paliekas Tas, kas ir palicis pāri, saglabājies (pēc kā bojāejas, iznīcināšanas u. tml.); atliekas.
- piejaukums Tas, kas ir piejaukts, piejaucies klāt.
- piemaisījums Tas, kas ir pievienots vai piejaucies klāt.
- atliekas Tas, kas palicis pāri pēc (kā) bojāejas.
- brīnums Tas, kas saistās ar pārdabisku spēku iejaukšanos; tas, kas ar prātu nav izskaidrojams.
- trafarets Tas, ko atdarina (parasti) bez radošas pieejas, oriģinalitātes meklējumiem; šablons (2).
- deficīts Tas, ko grūti dabūt, iegādāties, jo nav pieejams pietiekamā daudzumā.
- acu valoda tas, ko pauž acu, sejas izteiksme.
- navigācijas taustiņš taustiņš rādītāja pārvietošanai pa displeja ekrānu.
- jūdi Tauta – senās Jūdejas iedzīvotāji; senebreji.
- korejieši Tauta, Korejas (Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas) pamatiedzīvotāji.
- grava Tekoša ūdens straumes izveidots garens padziļinājums; šaura ieleja ar stāvām nogāzēm.
- ģērbkambaris Telpa (baznīcā), kur uzturas garīdznieks pirms un pēc dievkalpojuma (piem., lai pārģērbtos); sakristeja.
- priekšnams Telpa (parasti dzīvojamā mājā, dzīvoklī), kurā iekļūst pa galvenajām ieejas durvīm un no kuras ir ieeja citās telpās.
- fasādes siets tīklveida materiāls, ar ko pārklāj mājas fasādi remonta laikā, lai pasargātu garāmgājējus no nejaušas darbarīku un materiālu nokrišanas.
- tīklaine Tīklveida sistēma, kurā noteiktā veidā uz virsmas izvietoti vienāda tipa elementi (piem., caurumi, lēcas, pikseļi displeja ekrānā).
- saspaidīties Tikt (parasti nejauši) nospiestam, uzspiestam.
- iecirsties Tikt iecirstam (parasti nejauši, negribēti).
- iesisties Tikt iesistam, parasti nejauši.
- izsisties Tikt izsistam (nejauši, negribēti).
- nonākt Tikt nogādātam; kļūt pieejamam.
- nopirkties Tikt nopirktam (nejauši).
- paķerties Tikt paķertam, parasti nejauši.
- saraukties Tikt sarauktam (par sejas daļu).
- viadukts Tiltam līdzīga virszemes būve ceļa pārvadīšanai pāri dzelzceļam, gravai, aizai, ielejai.
- cinkogrāfija Tipogrāfijas nodaļa, kur izgatavo šādas klišejas.
- stereotips Tipogrāfiskā salikuma vai klišejas kopija – monolīta iespiedforma, ko lieto, piem., atkārtotu izdevumu iespiešanai.
- transitīvums Transitivitāte, pārejamība.
- mototreks Treks motosporta sacensībām (parasti spīdvejam).
- atdzejot Tulkot (dzejas darbu); tulkot (kāda autora) dzejas darbus.
- mazuts Tumši brūns šķidrums – naftas pārtvaices atlikums pēc benzīna, petrolejas un citu vielu atdalīšanas un ko izmanto par kurināmo vai ziežu un bituma ražošanas izejvielu.
- koncertturneja Turneja, kurā sniedz koncertus.
- tūre Turneja.
- radniecība Tuvība, līdzība (piem., pēc kopīgām pazīmēm, darbības, idejas).
- miltūdens Ūdens, kurā iejaukti milti.
- vads Ūdenstilpē velkams vai vienā vietā novietojams lamatu tipa zvejas rīks.
- čardašs Ungāru tautasdeja ar lēnu, lirisku ievadu un strauju temperamentīgu nobeigumu; šīs dejas mūzika.
- pamatkrasts Upes ielejas nogāze.
- uzurbt Urbjot, parasti nejauši, atrast (ko).
- uzurbties Urbjoties, parasti nejauši, saskarties (ar ko).
- skābekļa maska uz sejas uzliekama ierīce, pa kuru pievada skābekli.
- nogrimēt Uzklāt grimu (sejai), pārveidot (kāda) izskatu, uzklājot grimu.
- nogrimēties Uzklāt sev, savai sejai grimu, pārveidot savu izskatu ar grimu.
- grimēt Uzlikt grimu; ar grimu mainīt, pārveidot sejas izskatu.
- iedoma Uzmācīga doma, ideja; vēlēšanās (parasti untumaina), iegriba.
- lozungs Uzsaukums, aicinājums, kurā izteikta ideja, doma, politiska prasība.
- sauklis Uzsaukums, aicinājums; uzsaukuma, aicinājuma formā izteikta ideja.
- historisms Uzskats, ka sociālie un kultūras procesi un parādības ir vēsturiski nosacīti; vēsturiska pieeja, piem., kādas parādības izskaidrojumā.
- aizzīmogot Uzspiežot zīmogu aizdares vietā, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
- uzsvaidzināties Uzsvaidzināt, parasti sejas izskatu, ar kosmētiskiem līdzekļiem.
- uzrīkot Uztaisīt, iekārtot u. tml. (ko), parasti ātri, ar pieejamiem līdzekļiem.
- padzirdēt Uzzināt, nejauši (par ko) dzirdot; sadzirdēt (parasti attālāk, nepilnīgi).
- boļševisms V. I. Ļeņina izstrādātā strādnieku šķiras revolucionārās cīņas teorija un taktika pārejai no kapitālisma uz sociālismu.
- raustīt Vairākkārt raut (piem., sejas apmatojumu), lai izplēstu.
- polimetrija Vairāku pantmēru apvienojums (dzejas darbā).
- intervence Valsts iejaukšanās savas zemes iekšējā naudas vai preču tirgū, lai ietekmētu valūtas kursu vai preču cenas.
- mirla Vārgs, nīkulīgs, arī nejauks, nepatīkams cilvēks.
- KGB VDK – Valsts Drošības komiteja (PSRS no 1953. līdz 1991. gadam).
- kēkss Veidnē cepts konditorejas izstrādājums no miltiem, sviesta, olām, cukura un rozīnēm vai citām piedevām.
- neolīts Vēlais akmens laikmets (Latvijas teritorijā no 4. līdz 2. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras), kad sākās pāreja uz zemkopību un lopkopību.
- padome Vēlēta valsts varas un pārvaldes institūcija bijušajā Padomju Savienībā, arī Latvijas Republikā pārejas periodā.
- āmis Velkamā zvejas tīkla maisveida daļa, kurā sakrājas zivis.
- makšķerēt Velkot, raušot u. tml., censties (ko) dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
- jūga vēnas vēnas, kur saplūst asinis no smadzenēm, sejas un kakla.
- aiztaisīt Verot, taisot ciet, padarīt nepieejamu, noslēgt.
- vārpsta Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) – slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu – skriemeli; vārpstiņa (3).
- vārpstiņa Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) – slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu – skriemeli.
- šahta Vertikāla eja, tunelis.
- mezolīts Vidējais akmens laikmets (Latvijā no 9. līdz 4. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras) – pārejas posms starp paleolītu un neolītu.
- populārs Viegli uztverams, saprotams, visiem pieejams.
- gāzbetons Viegls celtniecības materiāls, porainā betona paveids, ko iegūst, betona masai piejaucot īpašas vielas.
- degviela Viela (piem., benzīns, petroleja, nafta, spirts), ko lieto iekšdedzes dzinēju darbināšanai vai kā kurināmo.
- odorants Viela ar specifisku smaku vai smaržu, ko piejauc, piem., gāzei, lai varētu konstatēt tās noplūdi.
- grims Viela, ko klāj, ziež uz sejas; šāda viela un citi līdzekļi, kurus lieto, lai pārveidotu izskatu, nomaskētu sīkas nepilnības u. tml.
- kondensācija Vielas pāreja no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā vai cietā stāvoklī.
- sublimācija Vielas tieša pāreja no cieta stāvokļa gāzveida stāvoklī vai no gāzveida stāvokļa cietā stāvoklī, apejot šķidro fāzi.
- vēja māte viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas nosaka dažādas vēja izpausmes; vejamāte; vējmāte.
- intervence Vienas vai vairāku valstu militāra iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās.
- sagadīties Vienlaicīgi nejauši norisēt, būt (par notikumiem, apstākļiem, faktiem).
- žoklis Viens no sejas daļas lielākajiem kauliem, kas veido pusi no virsējās sejas daļas vai kustīgo apakšējo sejas daļu.
- bostons Viesību deja – lēnā valša paveids.
- pakalne Vieta kalna, paugura lejasdaļā vai tuvākajā apkārtnē; pakāje.
- apakša Vieta, kas atrodas zemāk; leja.
- lejasgala krautuve vieta, kurā no meža izvestos stumbrus mehāniski apstrādā un iekrauj transportlīdzekļos; lejaskrautuve.
- ķeksēt Vilkt, censties izdabūt laukā (piem., no grūti pieejamas vietas).
- dzimumakts Vīrieša dzimumlocekļa ievadīšana sievietes makstī, kam parasti seko ejakulācija.
- laipa Virs ūdens līmeņa ierīkota uzeja, kas no krasta iestiepjas ūdenstilpē (piem., laivu piestāšanai).
- rotavīruss Vīruss, kas izraisa infekcijas slimību, kam raksturīga vemšana, caureja, sāpes vēderā, paaugstināta ķermeņa temperatūra.
- bakas Vīrusu izraisīta infekcijas slimība ar drudzi un specifiskiem izsitumiem, kuras sekas ir rētas sejas ādā.
- transmisija Virzība, pāreja no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml.
- absurda dramaturģija virziens 20. gs. 50.–60. gadu dramaturģijā, kurā, atsakoties no tradicionālās dramaturģijas paņēmieniem, tika paustas cilvēka eksistences bezjēdzīguma, absurduma idejas.
- balles dejas visā pasaulē populāras improvizācijas tipa dejas – valsis, lēnais valsis, tango, fokstrots, u. c.
- pasaules gals visas materiālās pasaules bojāeja; apokalipse.
- pikselis Vismazākais attēla elements (uz displeja, ekrāna).
- nepārejamība Vispārināta īpašība --> nepārejams.
- pārejamība Vispārināta īpašība --> pārejams; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- transitivitāte Vispārināta īpašība --> transitīvs; šīs īpašības konkrēta izpausme; pārejamība.
- zirnītis Zāļu, vitamīnu u. tml. lodveida graudiņš ar kūstošu, gludu apvalku.; dražeja.
- izsmelt Zaudēt jaunrades, attīstības spējas, ierosmi, idejas turpmākam darbam.
- laime Zīlēšanā (parasti Ziemassvētkos, Jaungada naktī) – nejaušas formas veidojums, kas rodas, ja izkausētu vielu (piem., alvu) ielej aukstā ūdenī.
- poētika Zinātne par literāra darba izveidi un tajā izmantotajiem mākslinieciskajiem izteiksmes līdzekļiem; dzejas teorija.
- kariess Zoba cieto audu pakāpeniska bojāeja un dobuma veidošanās.
- krasta zveja zveja sauszemes tuvumā.
- zvejas meistars zvejas kuģa komandas loceklis, kas pārzina zveju un zivju apstrādi.
- nozvejas meistars zvejas kuģa komandas loceklis, kas pārzina zveju un zivju apstrādi.
- traļmeistars Zvejas kuģa komandas loceklis, kas vada zveju ar trali.
- seiners Zvejas kuģis zvejošanai jūrā ar riņķa vadu.
- lunka Zvejas osta.
- pludiņš Zvejas rīka peldošs elements, detaļa, kas notur to vai tā daļu noteiktā ūdentilpes dziļumā.
- piezveja Zvejas rīkos nokļuvušās citu sugu zivis un jūras dzīvnieki, ko nebija paredzēts zvejot.
- žebērklis Zvejas rīks – kātam piestiprināti smaili dakšveida zari ar atkarpēm.
- naktsāķis Zvejas rīks – pie maiksts vai citādi nostiprināta aukla ar vienu vai dažiem āķiem, ko atstāj upē pa nakti.
- naktsšņore Zvejas rīks – ūdenstilpes dibenā nostiprināma gara aukla, kurai piestiprinātas (parasti daudzas) pavadiņas ar āķiem.
- riņķvads Zvejas rīks – vads, ko apvelk apkārt zivju baram.
- velce Zvejas rīks, kas sastāv no auklas ar vizuli un ko velk pa ūdeni (parasti aiz laivas).
- murds Zvejas rīks, kas veidots pēc lamatu principa un ko novieto, piem., upē, ezerā.
- linums Zvejas tīkla audums.
eja citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV