Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 217 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam eja.

Atrasts vārdos (131):

Atrasts etimoloģijās (271):

Atrasts normatīvajos komentāros (2):

Vārdkopa izejamā diena latviešu valodā ir pārņemta no krievu valodas (выходной день), tā vietā ieteicams lietot vārdu brīvdiena. (šķirklī izejams)
Vārds neiejaukšanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (neiejaukšanās), ģenitīvā (neiejaukšanās), akuzatīvā (neiejaukšanos), instrumentālī (ar neiejaukšanos). (šķirklī neiejaukšanās)

Atrasts vārdu savienojumos (49):

Atrasts skaidrojumos (400):

rožu kāzas 10 gadu kāzu jubileja.
dzintara kāzas 15 gadu kāzu jubileja.
kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
rokenrols 20. gs. 50. gados populāra strauja, dinamiska deja; šīs dejas mūzika.
šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
sudraba kāzas 25 gadu kāzu jubileja; sudrabkāzas.
rubīna kāzas 40 gadu kāzu jubileja.
zelta kāzas 50 gadu kāzu jubileja.
dimanta kāzas 75 gadu kāzu jubileja.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
konga Afrikāņu izcelsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
aizplombēt Aizliekot priekšā plombu, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, skapi) padarīt (ievietoto) nepieejamu citiem.
ierakums Aizstāvēšanās būve – zemē izrakts padziļinājums, bedre vai tranšeja uguns pozīciju ierīkošanai un aizsardzībai pret pretinieka uguni.
aloje Alveja.
mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs; mikipele.
mikipele Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs.
čarlstons Amerikāņu sarīkojumu deja; ātrā fokstrota paveids; šīs dejas mūzika.
elēģiskais distihs antīkās dzejas panta forma, divrinde, kuras pirmā rinda rakstīta heksametrā, bet otrā – pentametrā.
idille Antīkās dzejas paveids; lirisks dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, lauku dzīvi.
bukolika Antīkās dzejas žanrs, kurā tēlota ganu dzīve; šī žanra dzejolis.
tunelis Apakšzemes eja transporta un gājēju kustībai, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
kūka Apaļas vai četrstūrainas formas lielāks konditorejas izstrādājums, kuru pasniedzot sadala gabalos; arī torte.
rozete Apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozes (2) logs.
rozes logs apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozete.
torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
cieta vēdera izeja apgrūtināta vēdera izeja aizcietējuma dēļ.
apeja Apiešana; arī eja, ceļš, pa kuru var apiet, apvirzīties (kam) apkārt.
dārziņš Aplis, ko, sadaloties rokās, veido rotaļas vai dejas dalībnieki.
patriotiskā dzeja apzināta tautas gara un dzimtenes slavināšana dzejas valodā.
sabalsot Ar atskaņām izveidot (savstarpēji) saskanīgas (dzejas rindas).
saskaņot Ar atskaņām panākt, ka dzejas rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi; atskaņot (3).
lievenis Ar jumtu pārsegta (vaļēja vai slēgta) ieeja ēkā.
palievenis Ar jumtu pārsegts lievenis; nojume (pie mājas ieejas).
pārtraukt grūtniecību ar medicīnisku (ķirurģisku vai medikamentozu) iejaukšanos izbeigt grūtniecības stāvokli; veikt abortu.
raukt degunu ar sejas izteiksmi paust nepatiku, neapmierinātību, pretīgumu.
sērs Ārējās auss ejas dziedzeru sekrēts.
portāls Arhitektoniski vai skulpturāli veidota (parasti galvenā) ēkas ieeja.
zilums Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā).
asinssērga Asiņaina caureja (mājlopiem); dizentērija.
atvērties Atdarīties; kļūt vaļējam, pieejamam.
karpačo Atdzesēta un ļoti plānās šķēlēs sagriezta, jēla liellopu gaļas fileja.
publicitāte Atklātība, plaša pieejamība, atvērtība; plaša atpazīstamība, popularitāte sabiedrībā, arī reklāma.
stratopauze Atmosfēras pārejas slānis starp stratosfēru un mezosfēru.
kankāns Ātra, strauja deja, kam raksturīgi augsti un sparīgi kāju vēzieni; šīs dejas mūzika.
dimbā Atrasties bezizejas situācijā; pagalam.
snaust Atrasties nedziļā, īslaicīgā miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
blakus atskaņas atskaņas, kas saista vienu otrai sekojošas dzejas rindas.
novilkums Attēls (grafikas darbs), kas izgatavots, pārnesot to no iekrāsotas koka, metāla, linoleja u. tml. materiāla plātnes uz papīra vai cita materiāla.
kāst Attīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielas piejaukumiem, laižot cauri sietam, kāstuvei.
tīrīt Attīrīt no piejaukumiem, no kā nevajadzīga.
tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piem., procesam, darbībai, uzskatam, idejai); tieksme (piem., uz kādu darbību, stāvokli).
mute Atvere ar dobumu sejas lejasdaļā, kas paredzēta barības uzņemšanai, skaņu veidošanai.
vietkarte Atvērta guļvieta vilciena vagonā (pa 4 katrā nodalījumā un divas vietas gar ejas otru malu paralēli vagona sienai visā garumā augšā un apakšā).
dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (piem., svecē, petrolejas lampā), pa kuru pieplūst degšanai nepieciešamais šķidrums.
māls Augsne, kas satur lielu šā ieža piejaukumu; mālzeme.
minarets Augsts tornis pie mošejas, no kurienes muedzins aicina uz lūgšanu.
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (plauksta vai plauksta kopā ar apakšdelma lejasdaļu).
malvu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., kokvilna, alteja, Ķīnas roze.
variācija Baletā – neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
kordebalets Baleta trupas daļa, kas izpilda grupu dejas.
klasiskais balets balets, kura pamatā ir klasiskā deja.
valsis Balles deja ¾ taktsmērā; šīs dejas mūzika.
pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju); tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
krups Balsenes un trahejas iekaisums, ko pavada smags elpas trūkums (piem., slimojot ar difteriju).
kaļķot Balsināt, noziest ar ūdenī iejauktiem kaļķiem.
gaišs Balts vai ar ievērojamu baltās krāsas piejaukumu.
internetbanka Bankas pakalpojumi, kas pieejami elektroniskā vidē (izmantojot internetu).
prīmuss Benzīna, petrolejas sildaparāts (plītiņa), ko lieto ēdienu gatavošanai u. tml.
pabērt Berot novietot (dzīvniekam pieejamā vietā).
aizbetonēt Betonējot aizdarīt; betonējot padarīt nepieejamu.
dzidrs Bez citu toņu piejaukuma, tīrs, arī ļoti skaidrs (par krāsu, tās toni, arī mirdzumu, spožumu).
negribot Bez nolūka, nejauši.
šablons Bez radošas pieejas pārņemts paņēmiens, patapināts izteiksmes veids u. tml.
kā uz sēkļa izmests bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
kā uz sēkļa izsviests bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
Goliāts Bībeles personāžs – milzis, ko ar lingu divcīņā nogalina Dāvids, vēlākais Jūdejas valdnieks.
zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; dubultzods.
marcipāns Bieza, salda masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu; konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
džungļi Biezi, necaurejami tropu meži.
caureja Bieža un šķidra vēdera izeja.
pabirdināt Birdinot novietot (dzīvniekiem pieejamā vietā).
mutesbļoda Bļoda sejas un roku mazgāšanai.
bobs Bobsleja kamanas.
kapracis Bojā ejas izraisītājs.
beigas Bojāeja, nāve; iznīkšana, izbeigšanās.
ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī; lielas ūdens masas radītais postījums.
bojā eja bojāeja.
lambada Brazīliešu izcelsmes pāru deja ar erotiskām kustībām.
samba Brazīliešu izcelsmes strauja sarīkojumu deja.
verlibrs Brīvā dzeja.
parindenis Burtisks (dzejas teksta) tulkojums, kas sniedz informāciju par (teksta) saturu un paredzēts mākslinieciska tulkojuma izveidei.
ziedēt Būt ar izmainītu krāsu (piem., augu daļiņu piejaukuma dēļ) – par ūdeni ūdenstilpē.
sastingt Būt nemainīgam (par sejas izteiksmi, pozu u. tml.).
darboties Būt nodibinātam, iekārtotam un veikt paredzētos uzdevumus; būt atvērtam, pieejamam (par sabiedrisku iestādi).
paņemt Būt par cēloni (kāda) bojāejai, nāvei.
nopūst Būt par cēloni tam, ka (piem., seja) kļūst sārta, raupja u. tml. (par vēju).
nolemt Būt tādam, kam draud nāve, bojāeja, iznīcība u. tml.
izpārdot Būt tādam, kur visas ieejas biļetes ir pārdotas.
būt spīlēs būt, atrasties ļoti nevēlamos, arī bezizejas apstākļos, situācijā.
šķidra vēdera izeja caureja.
šķidrs vēders caureja.
caurs vēders caureja.
žiglas kājas Caureja.
gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem; aleja.
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust, dara (ko, piem., runā, dzied, smejas) klusāk.
bifšteks Cepta (parasti vidū vēl sārta) liellopu filejas šķēle.
rostbifs Cepts liellopu filejas gabals (parasti) ar neizceptu vidu.
iecilāt Cilājot (sagatavojamo masu), iejaukt (ēdienā).
rulete Cilindrveidīgi izveidots, satīts (parasti pildīts) kulinārijas vai konditorejas izstrādājums.
neģīmis Cilvēka seja, kad viņš slikti izskatās, pārvērsta sejas izteiksme (slikta garastāvokļa, alkohola reibuma u. tml. dēļ).
fizionomija Cilvēka seja, sejas izteiksme.
zods Cilvēka sejas apakšējā daļa – apakšžokļa izvirzījums zem mutes.
piere Cilvēka sejas daļa virs uzacīm.
rugaine Cilvēka sejas daļa, kas ir klāta ar rugājiem (2).
maska Cilvēka sejas skulpturāls atveids ģipša lējumā.
jubilārs Cilvēks (arī uzņēmums, iestāde, organizācija u. tml.), kam ir jubileja.
bālģīmis Cilvēks ar bālu sejas krāsu; cilvēks ar bālu ādas krāsu.
sārtvaidzis Cilvēks ar sārtiem vaigiem, veselīgu sejas krāsu.
tumšvaidzis Cilvēks ar tumšu sejas krāsu.
pusaudzis Cilvēks pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 16 gadiem).
dejotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dejas mākslu, baleta mākslinieks; dalībnieks deju kolektīvā.
sludinātājs Cilvēks, kas sludina (izplata, popularizē kādu mācību, idejas, uzskatus).
gaviļnieks Cilvēks, kuram ir jubileja vai cita svinību diena; cilvēks, kura dēļ notiek svinības un kuru godina, apsveic.
komediants Cilvēks, par kuru smejas, uzjautrinās; āksts.
mongoloīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīga dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, plakana seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, īpatnēja acu forma.
pralinē Cukura, sasmalcinātu riekstu un kauleņaugu kodolu maisījums, ko lieto konditorejā; konditorejas izstrādājums ar šāda maisījuma pildījumu.
grota Dabiska vai mākslīgi izveidota (sekla) ala; alas paplatinājums aiz šauras ieejas.
katakombas Dabiskas vai mākslīgi veidotas apakšzemes ejas un alas, kas savulaik izmantotas mirušo apbedīšanai vai reliģiskiem rituāliem.
pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.).
vulgarizācija Darbība, process --> vulgarizēt; panākt, būt par cēloni, ka kas (piem., atziņas, idejas) kļūst vulgāras.
uzdurties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi); saskarties (ar negaidītu šķērsli).
uzgrūsties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi).
nest Darīt pieejamu, izplatīt.
publicēt Darīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem.
virtuālais attēls datora atmiņā ievadīts grafisks attēls, kura izmēri ļauj to aplūkot displeja ekrānā tikai pa daļām.
mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un kurā ietilpst centrālais procesors, operatīvā atmiņa, pieslēgšanās vietas dažādu ārēju iekārtu (displeja, tastatūras u. tml.) vadībai.
brīvā strofika dažāda garuma dzejas panti, kas mijas nenoteiktā kārtībā; brīvais pants.
izgadīties Dažkārt būt, nejauši būt.
fanātisms Dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību.
apustulis Dedzīgs kādas mācības vai idejas aizstāvis, propagandētājs.
vēderdeja Deja (parasti Austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības.
letkiss Deja (populāra 20. gs. 60.–70. gados), kurā dejotāji sastājas cits aiz cita, veidodami garu virkni.
divdeja Deja (priekšnesums), ko izpilda divi dejotāji.
padedē Deja diviem dejotājiem (baletā).
kadriļa Deja, kas sastāv no vairākām figūrām ar dažāda taktsmēra mūziku un ko dejo pāra skaits dejotāju pāru; šīs dejas mūzika.
solodeja Deja, ko (priekšnesumā) izpilda viens dejotājs.
flamenko Deja, ko izpilda (parasti ģitāras pavadījumā), sitot takti ar kājām, plaukstām vai kastaņetēm.
līnijdeja Deja, ko mūzikas pavadījumā ar sinhronām kustībām dejo vienā vai vairākās rindās sastājušies cilvēki.
steps Deja, kurai raksturīga specifiska, ātra klaudzināšana pret grīdu ar speciāliem apaviem.
svings Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis.
dāmu deja deja, uz kuru sieviete uzlūdz vīrieti.
dancis Deja.
solis Dejai raksturīgs kāju kustību kopums.
horeogrāfija Dejas māksla.
striptīzs Dejas priekšnesums, kura laikā dejotājs (biežāk dejotāja) pakāpeniski izģērbjas.
izdejot Dejas soļiem izveidot.
divertisments Dejas vai deju svītas iespraudums (baleta, operas izrādē).
sarīkojumu dejas dejas, ko dejo dažādos sarīkojumos, atpūtas pasākumos.
šīberēt Dejot (balles dejas).
meikaps Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi (lūpu krāsa, plakstu ēna u. tml.) sejas izskata uzlabošanai; ar šiem līdzekļiem panāktais sejas izskats.
izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei); pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
dimantkāzas Dimanta kāzas – 60 vai 75 gadu kāzu jubileja.
logs Displeja ekrāna laukums, kurā parādās informācija, kas attiecas uz darba procesā izmantojamiem objektiem (programmām, dokumentiem, ziņojumiem u. tml.).
sudrabkāzas Divdesmit piecu gadu kāzu jubileja.
dubultstandarts Divējāda pieeja.
pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno noteikta atskaņu sistēma vai intonācija.
vēderguļa Dizentērija; arī asiņaina caureja.
peristaltika Dobu orgānu (piem., kuņģa, zarnu, žultsvadu) gludās muskulatūras ritmiska viļņveida saraušanās, kas pārvieto to saturu uz izejas atverēm.
pieņēmums Doma, ideja, atziņa u. tml., kas nav pierādīta.
izdoma Domās, iztēlē no jauna radītais (tēls, priekšstats, ideja u. tml.).
doma Domāšanas rezultāts (piem., atziņa, slēdziens, ideja).
traģēdija Dramatiska luga, kurā attēloti asi konflikti, lieli pārdzīvojumi, ciešanas, bieži – varoņa bojāeja; attiecīgais drāmas žanrs.
dražē Dražeja.
sausmigla Dūmaka, zemo atmosfēras slāņu gaisa duļķošanās, ko rada putekļu, dūmu u. tml. piejaukumi.
rieris Dūmu eja, dūmvads; ieris; cuka.
brīvā dzeja dzeja bez stingri noteikta ritma, bez pantmēra un atskaņām.
meditatīvā lirika dzeja, kurai raksturīgas pārdomas, miers, koncentrētība, būtisku dzīves problēmu apcerēšana.
poēzija Dzeja; dzejas māksla.
atdzejotājs Dzejas darbu tulkotājs.
liroepika Dzejas formā sarakstīti darbi, kuros apvienotas lirikai un epikai raksturīgas pazīmes (piem., dzejas forma un sižets); šādu daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
triolets Dzejas forma, kuras astoņrindu strofā pirmā rinda atkārtojas ceturtajā un septītajā rindā, bet otrā rinda – astotajā rindā; šādā formā uzrakstīts dzejolis.
tituldzejolis Dzejas krājuma dzejolis, kura nosaukums saskan ar krājuma nosaukumu.
klauzula Dzejas rindas beigu zilbes, sākot ar pēdējo uzsvērto zilbi.
strofa Dzejas rindu kopa, kas veido vienotu veselumu; pants.
regulārā strofika dzejas teksta dalījums dažāda garuma pantos, kas regulāri atkārtojas.
melodeklamācija Dzejas vai prozas lasījums mūzikas pavadījumā.
ritms Dzejas valodas galvenā pazīme – noteiktu (vienādu vai līdzīgu) valodas vienību regulāra atkārtošanās tekstā.
vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī.
versifikācija Dzejas valodas ritma veidošanas sistēma; vārsmojums (1).
vārsmojums Dzejas valodas ritma veidošanas sistēma; versifikācija (1).
šokolāde Dzēriens, kas ir pagatavots no šī konditorejas izstrādājuma, piena, cukura.
rotaļdziesma Dziesma, kas dziedama rotaļdejas laikā.
kuplets Dziesmas posms, kurā ietverta visa melodija un dzejas teksta viena strofa (pants).
kanjons Dziļa, šaura ieleja ar ļoti stāvām, gandrīz vertikālām nogāzēm.
goda diena dzimšanas diena; vārda diena; jubilejas diena.
kāpnes Dzīvokļu kopums, kuriem ieeja atrodas vienā kāpņu telpā.
trepes Dzīvokļu kopums, kuriem ieeja atrodas vienā kāpņu telpā.
kafejnīca Ēdināšanas uzņēmums, kurā pasniedz kafiju, konditorejas izstrādājumus, citus dzērienus un uzkožamos.
gāte eja, ceļš; gatve.
gaņģis eja, ceļš.
sāneja eja, kas atzarojas no galvenās, lielākās ejas.
sēklas noplūde ejakulācija.
uziet Ejot nejauši sastapties (ar kādu, ko).
stūra māja Ēka Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī, kur padomju gados atradās LPSR Valsts drošības komiteja.
elpvads Elastīgs cauruļveida orgāns, pa kuru gaiss no balsenes plūst uz bronhiem un plaušām un atpakaļ; traheja.
namrunis Elektroniska sakaru ierīce pie nama ieejas, kas ļauj sazināties un iekļūt šajā namā; domofons.
gaisa vads Elpvads, traheja.
sapropelis Ezeru nogulumi, kas veidojušies no ūdensaugu un ūdens dzīvnieku atliekām, kurām vietumis piejaukušās sauszemes augu atliekas u. c. vielas.
prosodija Fonētisko parādību kopums, kas veido dzejas formu.
starpforma Forma, veids, kam ir divu vai vairāku citu formu, veidu pazīmes, īpašības; arī (kā) pārejas forma.
ģīmetne Fotogrāfisks vai uzgleznots (cilvēka sejas) attēls; portrets.
gavote Franču tautas deja mērenā tempā; šīs dejas mūzika.
kāzuss Gadījums, nejauša darbība atšķirībā no tīšas vai neuzmanīgas darbības; nejaušs nodarījums.
laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam; veikties (labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ).
kondensācija atmosfērā gaisā esošo ūdens tvaiku pāreja šķidrā vai cietā stāvoklī.
aspiks Gaišā želeja, kas tiek gatavota no gaļas vai zivju buljona un želatīna.
gājēju tunelis gājējiem paredzēta apakšzemes pāreja.
zebra Gājēju pāreja – horizontāls marķējums baltu svītru veidā uz ceļa braucamās daļas.
receklis Galerts, arī želeja.
skalps Galvas āda ar matiem, kas noņemta cilvēkam; šāda kaujas trofeja (piem., Amerikas indiāņiem).
vaigukauli Galvaskausa kauli, kas piedalās sejas skeleta (vaigu) veidošanā.
vadzvaigzne Galvenā doma, ideja (darbībai); mērķis, uz kuru tiekties.
maģistrāle Galvenā satiksmes līnija (šoseja, plata iela u. tml.).
pamatdoma Galvenā, nozīmīgākā doma; ideja.
pamatideja Galvenā, nozīmīgākā ideja.
princips Galvenais atzinums, galvenā ideja, pamattēze (kādā uzskatu sistēmā, teorijā u. tml.).
galerija Gara, šaura apakšzemes eja (piem., kalnraktuvēs).
koridors Gara, šaura eja (piem., vilciena vagonā).
štrūdele Garens konditorejas izstrādājums no kārtainās mīklas ar pildījumu (parasti ābolu).
tina Garens zvejas tīkls, ko pa nakti iegremdē upē vai ezerā.
triperis Gonoreja.
gonokoks Gonorejas ierosinātājs mikroorganisms.
linogriezums Grafikas paveids, kurā attēla novilkšanai izmanto linoleja plātnes (klišejas); šī grafikas paveida mākslas darbs.
dzelis Grafiķa darba rīks – rokturī iestiprināts asmens (koka, metāla, linoleja u. tml.) grebšanai.
aizliegtā literatūra grāmatas, brošūras u. tml., kas (parasti politisku iemeslu dēļ) ir izņemtas no aprites un sabiedrībai nav pieejamas.
urbt Graužot, rokot (ko), veidot (tajā) caurumus, ejas u. tml. (par dzīvniekiem).
sirtaki Grieķu tautas deja, kuras ritms pakāpeniski paātrinās no lēna un svinīga līdz ļoti straujam un kuru dejo vienā rindā; šīs dejas mūzika.
kords Grods, ļoti izturīgs diegs no ķīmiskās šķiedras, ko izmanto zvejas tīklu, virvju, tauvu u. tml. izgatavošanai; audums, ko gatavo no šāda diega.
vaga Grumba, rieva; josla (piem., uz sejas) pēc kā notecēšanas.
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs (piem., ar iespiedumiem).
smelt Gūt (piem., spējas, spēku), arī rast (ierosmi, idejas).
florbols Hokejam līdzīga spēle ar bumbiņu, ko spēlē sporta zālē uz grīdas.
rastrs Horizontālu līniju šablons, ko izmanto attēlu veidošanai displeja ekrānā.
doma Ideja, atziņa (piem., literārā darbā).
domu grauds ideja, atziņa.
nacionālboļševisms Ideoloģija, politisks virziens, kurā apvienotas nacionālsociālisma un boļševisma idejas (piem., mūsdienu Krievijā).
jaunā strāva ideoloģisks virziens latviešu literatūrā un mākslā, sabiedriskā kustība 19. gs. 90. gados, kas atbalstīja un popularizēja sociālisma idejas.
gaitenis Iegarena telpa kustībai (kā) iekšienē; slēgta eja starp celtnēm.
ievandīt Iejaukt (kādu priekšmetu starp citiem).
iejaut Iejaukt, iemaisīt (vielu šķidrumā).
iestrādāt Iejaukt, izkliedēt (piem., mēslojumu, sēklu augsnē).
iemaisīt Iejaukt.
iespraukties Iejaukties (sarunā, runā).
meklēt blusas svešā kažokā iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam nevēlamā situācijā.
iemaisīties Iejaukties.
iejava Iejauta mīkla.
ieprasīties Iejautāties, apjautāties.
kondensators Iekārta, kurā notiek vielas pāreja no gāzveida agregātstāvokļa (tvaika) šķidrā vai cietā stāvoklī.
attaisīt Iekārtot, ierīkot; padarīt pieejamu.
pastarpināt Iekļaujoties, tiekot iekļautam starpā, padarīt (ko) netiešā veidā uztveramu, pieejamu u. tml.
iejaukt Iemaisot miltus (ierauga) šķidrumā, sagatavot (mīklu); iejaut.
iedomāt Ienākt prātā domai, idejai (ko darīt).
iesist vārtus ieraidīt (bumbu, ripu u. tml.) vārtos, iegūstot punktu (piem., futbola, hokeja spēlē).
drošinātājs Ierīce (šaujamierocī), kas novērš nejaušu šāvienu.
sejassargs Ierīce sejas aizsargāšanai (piem., darba procesā, sportā); sejsargs.
blīvslēgs Ierīce spraugas noslēgšanai starp kustīgu detaļu (piem., cilindra, virzuļa kātu) un ejas sienām, lai neizplūstu tvaiks, gāze.
skābputra Ieskābēta šķidra miežu putraimu putra, kam ēdot piejauc arī rūgušpienu vai biezpienu un lieto aukstu.
glābiņš Iespēja paglābties (no nelaimes, bojāejas); patvērums.
redakcija Iestāde (piem., dažādi plašsaziņas līdzekļi), kuras uzdevums ir sagatavot un padarīt pieejamus preses izdevumus, radio, TV raidījumus u. tml.; celtne, telpas, kurās darbojas šāda iestāde.
iziet Ievērot, pieņemt par pamatu, izejas punktu (tālākai darbībai, secinājumam u. tml.).
iekļūt Ievirzīties, parasti nejauši (kur iekšā).
ikona Ilustratīvs objekta vai funkcijas attēlojums displeja ekrānā.
dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs zarnu iekaisums un asiņaina caureja.
datubāze Informācijas kopums ar noteiktu struktūru, kas tiek uzglabāts un ir pieejams elektroniskā sistēmā.
aerobika Intensīva, ritmiska vingrošana ar dejas elementiem mūzikas pavadījumā.
skreja Īpaši veidota ieeja (bišu stropā, putnu būrī).
drifters Īpašs jūras zvejas kuģis, kura aprīkojumā ir peldoši tīkli.
maska Īpašs uz sejas liekams vai pie sejas pieliekams priekšmets ar izgrieztiem caurumiem acu vietās.
ievaicāties Īsi pajautāt (piem., pārtraucot klusēšanu); iejautāties.
plaucēt Īslaicīgi karsēt (piem., dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes iejavu.
paraukt Īsu brīdi, mazliet raukt (piem., sejas daļu).
pēc līdakas pavēles it kā pats no sevis, bez iejaukšanās, ietekmēšanas, kāda brīnumaina spēka ietekmē.
panduss Izbūvēts slīpums bez pakāpieniem (piem., pie ieejas ēkā, tilta galā).
epigonisms Izcilas personības, tās darbu atdarināšana, sekošana kādam virzienam, stilam bez oriģinālas pieejas.
uzkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti sejas daļas).
uzkrāsoties Izdaiļot sevi, parasti sejas daļas, ar kosmētikas līdzekļiem.
vārti Izeja (piem., pilsētai, upei) uz kurieni vai ieeja no kurienes.
izplūde Izeja hidrauliskā vai pneimatiskā iekārtā.
jūras vārti izeja no ostas atklātā jūrā.
papildizeja Izeja, ko izmanto papildus galvenajai izejai vai arī gadījumos, kad galveno izeju nav iespējams izmantot; rezerves izeja.
pagriezties Izmainīt savu iepriekšējo (kustības, stāvokļa) virzienu; pagriezt savu ķermeni tā, ka seja, skatiens ir vērsts (pret ko, uz ko u. tml.).
izpildu komiteja izpildkomiteja.
sludināt Izplatīt, popularizēt, vēstīt (piem., mācību, idejas, uzskatus).
saspridzināties Izraisot (parasti nejauši) sprādzienu, tikt savainotam.
pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgi spilgti kontrasti, krasas pārejas; arī izteiksmes veids, kurā viss netiek pateikts līdz galam.
uztaisīt Izveidot (piemēram, sejas izteiksmi).
izalot Izveidot lielā daudzumā ejas, alas (par dzīvniekiem).
saalot Izveidot lielā daudzumā ejas, alas (par dzīvniekiem).
iztaisīt Izveidot noteiktu sejas izteiksmi, grimasi; pārvērst, izmainīt (piem., balsi).
iestudēt Izveidot, sagatavot (lugas, operas u. tml.) izrādi; izveidot, sagatavot (piem., skaņdarba, dejas) priekšnesumu.
uznirstošā izvēlne izvēlne, kas parādās displeja ekrānā, ja lietotājs izvēlas kādu objektu (piem., tekstu, ritjoslu).
haiku Japāņu dzejas forma – trīsrinde ar 17 zilbēm.
avangards Jaunākais virziens mākslā, kurā eksperimentālas, inovatīvas idejas paceļas pāri normām un standartiem.
reids Jūras daļa krasta tuvumā pie ieejas ostā, kur var noenkuroties kuģi, gaidot atļauju ieiet ostā.
valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums.
sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums.
ūda Jūras zvejas rīks – pamataukla, pie kuras ir piestiprinātas daudzas īsākas pavadiņas ar āķiem.
verbalizācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja darbības vārdos.
akcents Kādas domas, idejas u. tml. uzsvērums tekstā.
kā velna apsēsts Kādas domas, idejas, nemiera pilnīgi pārņemts.
jandāls Kadriļas tipa sena latviešu tautas deja.
tiltiņš Kājāmgājējiem izveidota (parasti samērā vienkārša) pāreja pār nelielu apvidus šķērsli.
piekalne Kalna, pakalna nogāzes lejasdaļa; vieta pie kalna, pakalna nogāzes.
izkāst Kāšot attīrīt no cietas vielas piejaukumiem.
skolmeistarisks Klaji, uzmācīgi pamācošs, parasti bez radošas pieejas.
uzklīst Klīstot, arī maldoties nejauši nokļūt, ierasties (kādā vietā).
apcietināt sirdi kļūt neatsaucīgam, nepieejamam, nejūtīgam (attieksmē pret citiem).
samākties Kļūt tādam, kam ir skumja, drūma, arī dusmīga izteiksme; kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
kokogle Koksnes sausās pārtvaices produkts – pārogļojusies koksne, ko iegūst, karsējot koksni bez gaisa pieejas.
arodkomiteja Komiteja, kas vada arodorganizācijas darbu.
sonorika Kompozīcijas tehnika, kas priekšplānā izvirza tembrālus elementus, kā arī pārejas momentus no vienas skaņas vai saskaņas uz otru.
ceka Komunistiskās partijas centrālā komiteja (Padomju Savienībā).
saldums Konditorejas izstrādājumi ar lielu saldvielu saturu.
pomāde Konditorejas izstrādājums – aromatizēta no cukura un cietes sīrupa, augļu un ogu sulas savārījuma iegūta staipīga želejveida masa, ko pilda konfektēs.
īriss Konditorejas izstrādājums – cieta konfekte, ko iegūst no sabiezināta piena, cukura un dažādām piedevām.
žozefīne Konditorejas izstrādājums – lapu mīklas un vārītā krēma kūka ar dažādu veidu pildījumu un garnējumu; šīs kūkas gabaliņš.
halva Konditorejas izstrādājums – salda masa, kas gatavota no smalki saberztām, grauzdētām eļļas augu sēklām vai riekstiem un saldvielām.
cukurgailītis Konditorejas izstrādājums – uz kociņa uzsprausta karamele, kas pēc formas atgādina gaili.
virtulis Konditorejas izstrādājums (parasti no čauganas mīklas), ko gatavo, piem., gredzenu veidā, vārot to verdošā taukvielā.
šerbets Konditorejas izstrādājums no cukura, riekstiem u. tml. izejvielām.
pastila Konditorejas izstrādājums no saputota ogu vai augļu biezeņa.
košļājamā gumija konditorejas izstrādājums no staipīgas masas ilgstošai košļāšanai.
riekstiņš Konditorejas izstrādājums rieksta formā.
šokolāde Konditorejas izstrādājums, ko gatavo no kakao pupiņām, cukura, aromātiskām vielām.
biskvīts Konditorejas izstrādājums, ko gatavo no saputotām olām, cukura, miltiem.
karamele Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, karsējot cukura šķīduma un cietes sīrupa maisījumu.
zefīrs Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, karsējot saputotus olas baltumus ar augļu vai ogu sīrupu un garšvielām.
beķereja Konditorejas izstrādājumu veikals (kopā ar ceptuvi un, parasti, kafejnīcu), kur pārdod smalkmaizītes, kliņģerus, kūkas u. tml.
bezē Konditorejas masa, ko pagatavo no saputota olas baltuma un cukura; izstrādājums no šādas masas.
substantivācija Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu vai vārdformu pāreja lietvārdos.
pieniņš Kosmētikas līdzeklis baltā krāsā, parasti sejas ādas tīrīšanai.
špaktele Kosmētikas līdzekļi sejai; grims.
štukatūra Kosmētikas līdzekļi sejai; grims.
skrubis Kosmētisks līdzeklis maskas, krēma, emulsijas, želejas u. tml. veidā, ar ko attīra ādas poras un tās virsmu, likvidē ādas atmirušās daļiņas.
tualetes ūdens kosmētisks šķidrums sejas ādas kopšanai.
Haleja armāda kosmisko aparātu grupa, kurus nosūtīja pētīt Haleja komētu, kad tā pietuvojās 1986. gadā.
konditorejas krāsas krāsas, kuras izmanto konfekšu u. c. konditorejas izstrādājumu iekrāsošanai.
pūderkrēms Krēms ar pūdera piejaukumu; tonālais krēms.
rolmopsis Kulinārijas izstrādājums – cilindriski satīta marinētas siļķes fileja.
darbība Kustība, pāreja no kāda stāvokļa citā.
bikini zona ķermeņa daļa, ko sedz bikini lejasdaļa.
pīrsings Ķermeņa dažādu vietu, īpaši sejas atsevišķu daļu (deguna, uzacu u. c.) caurduršana un izgreznošana.
skaistumkopšana Ķermeņa, tā daļu (sejas, matu, nagu) kopšana, ievērojot higiēnas un kosmetoloģijas prasības.
tartars Labas kvalitātes samalta vai sīki sakapāta jēlas gaļas vai zivs fileja ar nedaudz garšvielām.
laimes spēle labvēlīgu apstākļu nejauša sagadīšanās.
salsa Latīņamerikā izplatīts mūzikas stils, arī deja.
rumba Latīņamerikāņu cilmes sarīkojumu deja; šīs dejas mūzika.
ačkups Latviešu tautas deja divdaļīgā taktsmērā ar noteiktu (parasti četru) pāru skaitu.
sudmaliņas Latviešu tautas deja, ko pārmaiņus dejo pārī un četratā; šīs dejas mūzika.
plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, kuru izpilda polkas solī, veidojot saskarsmi ar dejas partnera pirkstiem, auguma daļām un viegli sasitot plaukstas.
dancis Latviešu tautas deja.
mugurdancis Latviešu tautas pāru deja, kurā ir raksturīgs pagrieziens ar mugurām vienam pret otru.
LHF Latvijas Hokeja federācija.
LOK Latvijas Olimpiskā komiteja (izveidota 1922. gadā un atjaunota 1991. gadā).
uzlauzt Laužot (piemēram, slēdzeni), dabūt vaļā (piemēram, durvis, vārtus); šādi padarīt pieejamu (piemēram, telpu).
lejgals Lejasgals.
habanera Lēna kubiešu izcelsmes spāņu deja; šīs dejas mūzika.
menuets Lēna pāru deja ar reveransiem ¾ taktsmērā (populāra, piem., Francijas galmā 17.–18. gs.).
polonēze Lēna, svinīga poļu deja, arī balles deja ¾ taktsmērā (ar ko parasti atklāj balli); šīs dejas mūzika.
tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piem., vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
licejists Liceja audzēknis.
uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
automaģistrāle Liela, plata šoseja.
smalkmaize Lielāks konditorejas izstrādājums, ko cep (parasti) veidnē no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām un pasniedzot sadala gabalos.
urbējs Liels naktstauriņš, kura kāpuri grauž ejas bojātu koku stumbros, lakstaugu stublājos, augu saknēs.
supertraleris Liels zvejas traleris.
ala Liels, dabiski izveidojies dobums vai eja zemes garozas iežos.
prakticisms Lietišķa pieeja, spriedumu un rīcības konkrētība; prasme veiksmīgi risināt sadzīves jautājumus.
deklamācija Literāra darba (parasti dzejas) māksliniecisks priekšnesums; daiļlasīšana, daiļruna.
laime Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kas parasti gadās nejauši; veiksme.
veiksme Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši; laime (2).
pa ausu galam ļoti pavirši, izklaidīgi, bez īpašas uzmanības; nepilnīgi, nejauši.
versifikācija Mācība par dzejas valodas ritma veidiem un valodas ritmisko uzbūvi.
metrika Mācība par pantmēra likumībām un dzejas ritmu.
rūgtais sāls magnija sulfāts, ko izmanto, piem., par caurejas līdzekli.
taisīt Mainot muskuļu stāvokli, panākt, ka sejai, tās daļām, arī balsij rodas noteikta izteiksme.
iemaisīt Maisot iejaukt (piem., šķidrumā); maisot sagatavot.
piemaisīt Maisot pievienot (pie kā, kam klāt); piejaukt.
sacere Mākslas darba, daiļdarba u. tml. kompozīcija, mākslinieciskā ideja.
daiļliteratūra Mākslas veids, kurā izteiksmes līdzeklis ir valoda; šī mākslas veida darbu kopums (piem., romāni, stāsti, lugas, dzeja).
simbols Māksliniecisks tēls, ar kuru izteikta kāda ideja.
kupletists Mākslinieks, kas dzied kuplejas.
uzmaldīties Maldoties, arī klīstot nejauši, negaidīti nokļūt (uz kā, pie kā).
kāršroze Malvu dzimtas krāšņumaugs ar stāvu, garu stublāju un ziediem vārpai līdzīgā ziedkopā; rožu alteja jeb kokroze [Althaea rosea].
mantošana Mantas pāreja mantiniekiem pēc tās īpašnieka nāves.

Atrasts piemēros (200):

kompleksija .. neraugoties uz manu pasmago kompleksiju, biju samērā ritmisks un ātri apķēru dejas soļus.
vieplis ..aiz viepļiem slēpās tuvu un tālu kaimiņu zināmās sejas.
mūsējais ..Ja tu redzēji jau gulbjus ejam, Tie ir citi, tie nav mūsu, Mūsējie vēl zaļos silezeros mīt..
lielīt ..jaunkundze rakstāmmašīnu klabināja tik veikli, ka pat kancelejas priekšnieks Cālis viņu lielīja: "Ir gan man Minna rakstītāja.."
skrīne ..Jezups gāja sakristejas priekštelpā, kur stāvēja ar dzelzi apkalta, aprūsējusi skrīne..
pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
trakgalvis ..šeit atradīsi idejas trakgalvju un adrenalīna mednieku izklaidēm.
pliks ..tev patīk taisnie gabali kņudinošā ātrumā uz plikas šosejas.
ņigu ..tur [virtuvē] visu laiku iet ņigu ņegu, rībēdama nokrīt pavārnīca, nošļakst nejauši izlijis ūdens, un vienā durvju pavērienā izlaižas laukā nobijies un sakaitināts pašmāju kaķis..
tvanot ..tvanoja krāsns un petrolejas spuldze..
augstākais ..Un zini: augstākā ideja, Tā nepazīst cilvēka žēluma..
pirkstis "Es staigāju kā uz karstām pirkstīm, vienādi baidīdamās, ka tikai viss nenāk nejauši gaismā."
nosmieties "Negribēju taisīt lieku reklāmu," viņš nosmejas.
atsviest "Paklausies, vakar tā gadījās, nejauši..." Ģedimins mēģināja paskaidrot.. – "Taisnība, tīšām jau tu nekad nepiedzeries," Vizbule atsvieda.
sasauksme "Sidraba šķidrauta" popularitātes pamatā bija lugas nejaušā sasauksme ar sava laika notikumiem.
ūnikums "Tas bija ūnikums – treneris ar hokeja nūju sita līdzjutējus!"
lejasvācu 14. gs. teksts lejasvācu valodā.
pusmaska 16. gs. sinjoras, izejot uz ielas, uzlika sejai priekšā melnu pusmasku.
zemessardze 1918. gada vasarā radās ideja organizēt zemessardzi, lai iedzīvotāji paši varētu piedalīties kriminogēnās situācijas samazināšanā.
pusapaļš 35 gadi – tā ir tāda pusapaļa jubileja.
jubileja 50 gadu jubileja.
kupleja A. Alunāna kuplejas.
senleja Abavas senleja.
uzbozties Abi putni uzbozušies izslejas.
abstrakts Abstraktas idejas.
viegls Acīmredzot šādas vieglas, nejaušas attiecības ir Alberta gaumē.
zildegunis Acis sarkanas, seja apaugusi rugājiem – jā, īsts zildegunis.
sleja Ādas sleja.
agnostisks Agnostiska pieeja.
aizlauzties Aizlauzties līdz stadiona izejai.
aizmūžs Aizmūža laikos izrauta upes leja.
aizplīvurot Aizplīvurota seja.
nejauks Aizraidīt nejauko, kauslīgo puiku.
aizrautīgs Aizrautīga deja.
aizrieties Aizrejas suns.
aizsist Aizsist hokeja ripu pāri laukumam.
aizspiesties Aizspiesties drūzmā līdz izejai.
nejaucēns Ak tu nejaucēns!
vīst Aktrises seja strauji vīst.
piebrukt Alas ieeja piebrukusi ar smiltīm.
olveida Alas ieejai ir olveida forma.
formālistisks Aleksandra Čaka dzeja un poēmas tolaik skaitījās formālistiskas.
alveja Alveja ir unikāls augs, kas jau no seniem laikiem ir pazīstama ar savām dziednieciskajām spējām.
alveja Alveja mūsu vecmāmiņu laikos bija viens no izplatītākajiem istabas augiem.
recekļveida Alveja vislabāk ir pazīstama pēc tās dziedējošās želejas – šķidras, caurspīdīgas, recekļveida vielas.
gels Alvejas gels.
gļotvielas Alvejas gļotvielas.
anakreontisks Anakreontiskā dzeja.
anarhistisks Anarhistiskas idejas, noskaņa.
mednieks Andreja Eglīša romāns "Līgavu mednieki".
kantāte Andreja Jurjāna kantāte "Tēvijai".
svīta Andreja Jurjāna simfoniskā svīta "Latvju dejas".
eposs Andreja Pumpura eposs "Lāčplēsis".
epopeja Andreja Upīša sarakstītās epopejas.
angažements Angažements viesizrādēm, koncertturnejai.
gineja Angļu zelta ginejas vērtība sāka strauji celties.
ANO ANO Cilvēktiesību komitejas nolēmumi.
nodancot Ansamblis nodancoja vairākas jautras dejas.
antīks Antīkā dzeja.
epopeja Antīkās literatūras periodā izveidojušās tādas literatūras formas un žanri kā traģēdija, komēdija, epopeja, satīra, dažādas dzejas un liroepiskas formas.
kaija Ap zvejas kuģi lidinās kaijas.
apaļš Apaļa seja.
apaļisks Apaļiska seja.
relejs Apdeguši releja kontakti.
apeja Apeja ap rotaļu laukumu.
želeja Apelsīnu želeja.
ideja Apgaismības laika idejas.
apgaismība Apgaismības laikmets, kustība, idejas, kultūra.
apgarots Apgarota sejas izteiksme.
apgūt Apgūt jaunus zvejas rajonus.
riņķis Apiet riņķī muzejam.
apjukt Apjukusi sejas izteiksme.
apstādināt Apstādināt automašīnu pie gājēju pārejas.
ķecerība Ar [Ausekļa] dzejas darbiem cenzoram allaž bija liela ķeza. Nekad nevarēja zināt, vai tur nav kāda apslēpta ķecerība..
rugāji Ar bārdas rugājiem klāta seja.
sagandēt Ar smagajām mašīnām sagandētā šoseja.
iepūst Ar smidzinātāju iepūst krāsu grūti pieejamā vietā.
nepietikt Ar vēlēšanos uzvarēt hokeja spēlē vien nepietika.
ierieties Ārā ierejas suns.
transliterācija Arābu valodas transliterācijai pastāv vairākas pieejas un metodes..
eseja Argumentēta eseja.
ārisks Āriski sejas vaibsti.
ārprātīgs Ārprātīga ideja.
kokroze Ārstniecības kokroze – alteja.
ass Asa hokeja spēle.
ass Asa sejas āda.
svilt Asajā vējā svilst seja.
asarains Asaraina seja.
gads Astoņdesmit gadu jubileja.
progresīvs Atbalstīt progresīvas idejas.
sastīvināt Atbildības sastīvināta seja.
satumst Atceroties pagātni, vecā vīra seja satumsa.
atdot Atdot gleznas muzejam.
atdurties Atdurties pret nepārejamu dūksnāju.
ateja Atejas bedre.
atlasīt Atlasīt dzejoļus dzejas izlasei.
atlidot Atlido suņu rejas.
atmaksāt Atmaksāt kancelejas preču iegādi.
iesēsties Atmiņā iesēdusies redzētā seja.
atņemt Atņemt rokas no sejas.
atrasties Atradās izeja.
ātrgaitas Ātrgaitas šoseja.
atsevišķs Atsevišķa ieeja.
ieeja Atsevišķa ieeja.
atsviest Atsviest pāri sejai pārkritušos matus.
skrubis Attīrīt sejas ādu ar skrubi.
papildizeja Atvērt papildizejas durvis.
iejaukties Atzīt par vajadzīgu iejaukties.
cauraugt Audzējs bija cauraudzis sejas mīkstos audus.
orhideja Audzēt orhidejas.
ieleja Auglīga ieleja.
augsts Augstas idejas.
izslieties Augums izslejas.
strebjams Aukstā zupa radās no idejas iedrupināt kvasā maizi, lai padarītu strebjamo sātīgāku.
auksts Auksts un nepieejams cilvēks.
austere Austeru zveja.
kolorīts Austrumniecisku kolorītu pilsētai piešķir mošeja ar minaretu.
uzgriezties Auto uzgriezās uz šosejas.
pievizināt Autobuss mūs pievizina pie ēkas galvenās ieejas.
izmanevrēt Automašīna no bedrainā ceļa izmanevrē uz šosejas.
uzbrāzties Automašīna uz gājēju pārejas uzbrāžas cilvēkam.
automatizēt Automatizēt dejas soli.
izbraukt Automobilis izbrauca cauri viaduktam uz šosejas.
rakstība Autora dzejas rakstības maniere.
raganisks Autores dzeja ir kaismīga, pat raganiska, tajā netrūkst asiņu, lāstu, mīlestības pinekļu.
savērpties Autores piedzīvotais savērpjas dzejas rindās.
petroleja Aviācijas petroleja.
sakuplot Bagātīgi sakuplo liriskā dzeja.
bakurētains Bakurētaina seja.
atšķirt Bālā seja viņu atšķir no citiem bērniem.
bāls Bāla seja.
seja Bāla seja.
sagrauzt Bāla un sagrauzta seja.
uzburbt Bāla, uzburbusi seja.
atmaigt Balss, seja atmaigst.
spireja Baltā spireja.
orhideja Balts orhidejas zieds.
bargs Barga seja, valoda.
spēle Basketbola, dambretes, hokeja, šaha, volejbola spēle.
uzeja Baznīcas kanceles uzeja.
bažīgs Bažīga sejas izteiksme.
iejautāties Bažīgi iejautāties.
bēdīgs Bēdīga balss, seja.
piejaukums Benzīns bez piejaukumiem.
savaikstīties Bērna seja savaikstījās uz raudāšanu.
bērnišķīgs Bērnišķīga seja, lūpas.
izgāzt Bērns nejauši izgāza tējas krūzi uz galda.
plaudēt Bērns smejas un plaudē ar rokām.
aleja Bērzu, liepu, ozolu aleja.
uzziņa Bet kāpēc meklējam uzziņu literatūru, ja dzeja šo uzdevumu paveic daudz labāk?
tranšeja Betonēta tranšeja.
nolemt Bez aprūpētāju palīdzības viņš ir nolemts bojā ejai.
bezbārdains Bezbārdaina seja.
slazds Bezizejas slazds savilkās arvien ciešāk.
bezizeja Bezizejas stāvoklis, situācija.
bezjūtīgs Bezjūtīgi sejas vaibsti.
pieejams Bibliotēka atrodas visiem pieejamā vietā.
pieejams Biļetes uz koncertu pieejamas arī internetā.
skreja Bites rosās pie stropa skrejas.
blakus- Blakuseja.
blīvēties Blīvēties pie izejas.
riteņbraucējs BMX, kalnu, šosejas, treka riteņbraucējs.
ekipāža Bobsleja divnieku ekipāža.
kamanas Bobsleja kamanas.
atsitiens Bobsleja kamanu atsitiens pret trases apmali.
kvartets Bobsleja kvartets.
divnieks Bobsleja trasē startē divnieki.
bobslejs Bobsleja trase.
virāža Bobsleja trases virāžas.
draudi Bojāejas, katastrofas draudi.
pārstāvēt Botāniskajā dārzā plaši pārstāvētas orhidejas un kaktusi.
heveja Brazīlijas heveja.
nozveja Brētliņu, reņģu nozveja.
sultanāts Brunejas sultanāts.
sultāns Brunejas sultāns.
pamatteksts Bukleta pamatteksts ir izklāstīts latviešu valodā, bet saīsinātā veidā informācija pieejama arī citās valodās.
bukolisks Bukoliskā dzeja.
laiva Buru, zvejas laiva.
iejaukt Būt iejauktam sazvērestībā.
lejasgals Caurules lejasgals.
raižpilns Ceļš no idejas līdz jaunas mājas celšanai ir visai piņķerīgs, raižpilns un ilgs.
uzlīkumot Ceļš uzlīkumo pie kalnu pārejas.
sadeldēt Censties sadeldēt desmit punktu atpalicību hokeja turnīrā.
tīšs Centies atšķirt tīšu provokāciju no nejaušas viedokļu sadursmes.
vraks Centrā slejas nepabeigtās daudzdzīvokļu mājas tukšais vraks.
centrālais Centrālā ideja.
ciets Cieta sejas izteiksme.
nepielūdzams Cieta un nepielūdzama sejas izteiksme.
saspārdīt Cietušajam ar kājām saspārdīta seja.
nejaucība Cik ilgi šī nejaucība turpināsies?
kontemplācija Cik ilgs laiks ir dots, lai izdarītu izvēli? Rauls vienmēr smejas par šīm Nīnas kontemplācijām.
mašinizēt Cilvēce nejauki izvirstu, tai nebūtu nākotnes, ja mēs pazaudētu savu sportisko garu. Mūsu mašinizētais laikmets pamazām atņem cilvēkam visu: rokas, kājas, plecus, muguru.
seja Cilvēka morālā seja.
panduss Cilvēkiem ar kustību traucējumiem tiks izveidota ieeja ar pandusu.
klišeja Cinka klišeja.
čats Čats pieejams visiem reģistrētajiem lietotājiem.
četrrindu Četrrindu stādījumu sleja.
kupeja Četrvietīga kupeja.
saslēgties Daba, deja, dejotājs – viss saslēdzas vienā ritmā – arī tā ir cilvēka un dabas vienotība.
punduržubīte Dabas muzeja izstādē aplūkojamas punduržubītes jeb amadīnas.

eja citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV