smīns
smīns lietvārds; vīriešu dzimte
1.Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
PiemēriPašapmierināts smīns.
- Pašapmierināts smīns.
- Ar vieglu smīnu uz lūpām.
- Smīnā uzrautie lūpu kaktiņi.
- Tu mani nicini ar savu vieglo smīnu, Kas salts kā asmenis pār manu elpu likts..
1.1.Viegls smaids.
PiemēriZobgalīgs smīns.
- Zobgalīgs smīns.