Paplašinātā meklēšana
Meklējam ēka.
Atrasts vārdos (17):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1114):
- spalīši 0,5–1 cm gari nematožu klases tārpi, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
- tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru.
- Kosmonautikas diena 12. aprīlis, ko bijušajā PSRS atzīmēja par godu pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā.
- pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
- pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
- kultūrainava Ainava, kas izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
- pretestība Aktīva cilvēka darbība pret ko; nepakļāvība apstākļiem, cita gribai (piem., pavēlei, rīkojumam).
- serumslimība Alerģiskas parādības, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
- koturnas Antīkā teātra aktieru sandales ar ļoti biezu zoli, kas pagarināja cilvēka augumu.
- pakaļa Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.
- sāns Apģērba daļa, kas sedz šo (cilvēka) ķermeņa daļu.
- plecs Apģērba daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa vietu.
- vide Apkārtējo apstākļu kopums (daba, apkārtne, sabiedrība), kurā noris cilvēka dzīve.
- centrālapkure Apkures sistēma, kurā no viena apkures centra apsilda vairākus objektus (telpas, ēkas).
- maģiskais aplis aplis, ar kuru norobežo kādu vietu, lai pakļautu to maģiskam spēkam.
- liktenis Apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka visu notiekošo.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru ietekmēta dzīves, attīstības gaita (piem., cilvēkam, tautai); stāvoklis, kādā apstākļu, dažādu faktoru ietekmē nonāk (piem., cilvēks, tauta).
- pusgalva Aptuvena puse no cilvēka galvas augstuma.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēkam kas) ir labi, tā, kā vajag, kad (kas) ir nokārtots vai nokārtojies.
- dzīve Apzināta (cilvēka) eksistence.
- tavējais Ar "tu" uzrunātā cilvēka ģimenes, retāk kolektīva loceklis, piederīgais.
- iekarot Ar aktīvu rīcību iegūt (pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas.
- segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēka, cilvēku kopuma) darbību (piem., bruņotā cīņa, uzbrukumā).
- ultraskaņa Ar cilvēka dzirdi neuztverama skaņa, kuras akustisko svārstību skaits sekundē ir lielāks par 16 000 un kādu rada un uztver, piemēram, sikspārņi.
- organoleptiskās īpašības ar cilvēka maņu orgāniem uztveramas īpašības (izskats, konsistence, smarža, garša).
- ultraviolets Ar cilvēka redzi neuztverams starojums, kas elektromagnētisko viļņu skalā atrodas starp redzamās violetās gaismas joslu un rentgenstarojumu.
- mumificēt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka nedzīvs (cilvēka vai dzīvnieka) ķermenis netrūd.
- mūmija Ar konservējošām vielām pret trūdēšanu apstrādāts miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermenis.
- balkons Ar margām iežogots izvirzījums ēkas ārsienā.
- ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
- caurskatīt Ar rentgena staru, ultraskaņas u. tml. palīdzību aplūkot cilvēka iekšējos orgānus.
- spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piem., lai (to) pārvietotu, sabojātu.
- pūslis Ar šķidrumu pildīts veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies, piem., apdeguma rezultātā.
- čaula Ārējā forma (cilvēkam), kas slēpj iekšējo būtību.
- āda Ārējais (cilvēka vai dzīvnieka) audu slānis, kas veido ķermeņa apvalku.
- āriene Ārējais izskats (cilvēkam).
- slodze Ārējo fizikālo, parasti spēka, faktoru iedarbība (uz ko).
- memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda vēsturiska notikuma, izcila cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) piemiņai.
- portāls Arhitektoniski vai skulpturāli veidota (parasti galvenā) ēkas ieeja.
- piemineklis Arhitektonisks, skulpturāls veidojums (parasti kāda cilvēka vai notikuma atcerei).
- karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai.
- ganībērce Asinssūcēja ērce, kas mitinās mežos, krūmājos un piesūcas cilvēka vai dzīvnieka ķermenim.
- horoskops Astrologa izveidota grafiska shēma pēc zvaigžņu stāvokļa kādā konkrētā, piem., cilvēka dzimšanas brīdī, lai pēc tās pareģotu nākotni; no šīs shēmas izsecināts pareģojums.
- šķīstīties Atbrīvoties no grēka, kļūt morāli tīram.
- renovācija Atjaunošana; (ēkas, būves) remontēšana, veicot tehniskus vai funkcionālus uzlabojumus.
- apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
- klēts Atsevišķa (parasti koka) ēka labības un dažu citu pārtikas produktu, arī apģērba glabāšanai.
- krūšaugstums Attālums no kāju pēdām līdz krūtīm (cilvēkam).
- solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām; sena garuma mērvienība – aptuveni 70–80 centimetri.
- cieņa Attieksme un izturēšanās, kurā izpaužas (kāda cilvēka) zināšanu, nopelnu atzīšana, arī godbijība (pret kādu, ko).
- pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus; dzimumgatavība.
- briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
- plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
- jumis Auglības spēka iemiesojums seno latviešu mitoloģijā – stiebru, lapu vai augļu saaugums (piem., divas kopā saaugušas vārpas).
- plaukums Augstākā (garīgo spēju, talanta, fiziskā spēka u. tml.) izpausme, attīstība.
- pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (garīgām spējām, talantam, spēkam u. tml.).
- rezidence Augstas amatpersonas (piem., valsts vadītāja) pastāvīgas uzturēšanās vieta; attiecīgā ēka vai ēku komplekss.
- lektors Augstskolas mācībspēka zinātniskais nosaukums un amats.
- roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (plauksta vai plauksta kopā ar apakšdelma lejasdaļu).
- iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
- vainagkoks Baļķis, brusa (ēkas) vainagā.
- dabūt zem jumta Beigt ēkas būvdarbus.
- verdzība Beztiesīga cilvēka stāvoklis.
- bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina, kārto un izsniedz grāmatas lasīšanai.
- lasītājs Bibliotēkas, lasītavas u. tml. apmeklētājs.
- histoloģija Bioloģijas nozare, kurā pētī daudzšūnu dzīvnieku un cilvēka organisma audu uzbūvi, attīstību un funkcijas.
- ārdīt Bojāt (cilvēka organismu, arī atsevišķus orgānus).
- zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
- bruņuvilciens Bruņots vilciena sastāvs karaspēka atbalstīšanai un kaujas darbībai dzelzceļa joslā.
- degbumba Bumba ugunsgrēka izraisīšanai.
- piestāvēt Būt (cilvēkam, viņa augumam) piemērotam, labi izskatīties – par apģērbu, tā krāsu, matu sakārtojumu u. tml.
- tvīkt Būt karstuma sajūtai (cilvēka ķermenī, tā daļās); karst (2).
- būt pa kaulam būt pa spēkam, būt piemērotam.
- saēst Būt par cēloni tam, ka pakāpeniski mazinās, zūd (piem., cilvēka spēki, spējas).
- samalt Būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības.
- pievilkt Būt tādam, kas bez ārēja spēka iedarbības pievirza, velk sev klāt (ko).
- sasaistīt Būt tādam, kas savieno (ko, piem., vairākas ēkas, vienas ēkas daļas).
- ziedēt Būt veselīga izskata, arī skaistam (par cilvēku); būt veselīgam (par cilvēka izskatu).
- saturs Būtība, jēga (piem., cilvēka darbībai).
- lietuvēns Būtne, kas pēc tautas ticējumiem ir miruša cilvēka gars vai dēmons un naktīs moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
- kazarma Celtne (ar dzīvojamām, dienesta, mācību u. tml. telpām), kurā pastāvīgi izvietotas karaspēka daļas, apakšvienības, personālsastāvs (parasti karavīri, instruktori); karavīru mītne.
- jaunceltne Celtne, ēka, ko ceļ vai kas nesen ir uzcelta.
- arhitektūra Celtniecības māksla, kas rada telpisku vidi, kurā noris cilvēka dzīve; celtņu kopums, kas rada šo vidi.
- cienīgmāte Cienījama cilvēka (piem., mācītāja, muižnieka) kundze.
- vieninieku kamera cietuma kamera vienam cilvēkam.
- humanitāte Cilvēcība, cilvēkmīlestība, cilvēka cienīšana.
- cilvēktiesības Cilvēka (kā atsevišķas personas) tiesības.
- tualete Cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piem., mazgāšanās, ģērbšanās, matu ķemmēšana).
- asinspārliešana Cilvēka asiņu vai to sastāvdaļu ievadīšana otram cilvēkam ārstnieciskos nolūkos.
- pasaules uztvere cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
- asinis Cilvēka daba; temperaments.
- jaunrade Cilvēka darbība, kas rada kvalitatīvi jaunas (parasti garīgas) vērtības.
- lietderības koeficients Cilvēka darbības lietderības pakāpe.
- raža Cilvēka darbības rezultātu kopums.
- izturēšanās Cilvēka darbību un rīcības kopums.
- inkarnācija Cilvēka dvēseles iemiesošanās jaunā ķermenī.
- dzimšanas diena Cilvēka dzimšanas gadadiena.
- pusaudzība Cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību (aptuveni no 11 līdz 16 gadiem).
- jaunība Cilvēka dzīves posms starp pusaudža un brieduma gadiem.
- vecumposms Cilvēka dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam.
- biogrāfija Cilvēka dzīves un darbības hronoloģisks apraksts.
- šīpasaule Cilvēka eksistence laicīgajā dzīvē; vieta, vide, kur noris materiālā, laicīgā dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules).
- astrālais ķermenis cilvēka enerģētiskais apvalks, kas spēj atdalīties no fiziskā ķermeņa un eksistēt patstāvīgi.
- pārejas vecums cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu; klimakss.
- pārejas laiks cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu; klimakss.
- darbaspēks Cilvēka fizisko un garīgo spēku kopums, kas tiek izmantots ražošanas procesā.
- seja Cilvēka galvas priekšējā daļa; tās izteiksme.
- miroņgalva Cilvēka galvas skelets; galvaskauss.
- intelektuālās attīstības koeficients cilvēka garīgās attīstības, viņa zināšanu līmeņa un informētības rādītājs, ko iegūst ar dažādu testu palīdzību.
- darbība Cilvēka gribas izpaudums, rīcība, kam ir tiesiskas sekas.
- pakaļa Cilvēka iegurņa joslas mugurējā daļa; dibens (2).
- gars Cilvēka iekšējā būtība; dvēsele.
- caurskate Cilvēka iekšējo orgānu aplūkošana ar rentgena staru, ultraskaņas u. tml. palīdzību.
- HIV Cilvēka imūndeficīta vīruss, kas izraisa saslimšanu ar AIDS.
- pasaule Cilvēka individuālās dzīves sfēra, viņa psihes, rakstura, personības īpašību kopums.
- garadāvanas Cilvēka intelektuālā apdāvinātība, intelektuālās spējas.
- antropomorfisms Cilvēka īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, augiem un mītiskām būtnēm.
- raksturojums Cilvēka īpašību, rakstura apraksts un vērtējums; arī oficiāls dokuments, kurā ietverts šāds apraksts un vērtējums.
- antropoģenēze Cilvēka izcelšanās un izveidošanās process.
- fēces Cilvēka izkārnījumi; fekālijas.
- fekālijas Cilvēka izkārnījumi.
- kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (parasti augu) šķirne.
- izpausme Cilvēka jūtu, noskaņu, ideālu u. tml. īstenojums mākslas tēlā, kam nav īstenības analoga (piem., mūzikā, dejā).
- robots Cilvēka ķermenim līdzīgs mehānisms, kas funkcionē automātiski un spēj atdarināt cilvēkam raksturīgās kustības.
- pīšļi Cilvēka ķermenis pēc nāves; mirstīgās atliekas.
- kauls Cilvēka ķermenis, locekļi.
- organisms Cilvēka ķermenis, tā uzbūve.
- manekens Cilvēka ķermeņa atveidojums (piem., tērpu gatavošanai, demonstrēšanai).
- krūšutēls Cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls; biste.
- biste Cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls; krūšutēls.
- autopsija Cilvēka ķermeņa dobumu atvēršana un orgānu izmeklēšana pēc nāves, lai pārbaudītu vai izvirzītu diagnozi un noteiktu nāves cēloņus; līķa sekcija.
- mugurpuse Cilvēka ķermeņa mugurējā daļa; tā puse, kas ir pretēja priekšpusei; pretstats: priekšpuse.
- dupsis Cilvēka ķermeņa pakaļējā apakšējā daļa; dibens.
- māja Cilvēka mājoklis, dzīvesvieta.
- ligzda Cilvēka mājoklis, māja.
- miršanas diena Cilvēka miršanas piemiņas diena.
- nāves diena Cilvēka miršanas piemiņas diena.
- spīdzināšana Cilvēka mocīšana, lai liktu tam atzīties vai sniegt liecību.
- dzīvesstāsts Cilvēka mūža gājums; vēstījums par cilvēka mūžu vai tā daļu.
- bērnība Cilvēka mūža pirmais posms, bērna gadi.
- dzīve Cilvēka mūžs, arī biogrāfija.
- iedzimtais grēks cilvēka nosliece rīkoties pretēji Dieva gribai, kura iedzimta no Ādama un Ievas.
- uzturvielas Cilvēka organismam nepieciešamo vielu pamatgrupas (piemēram, olbaltumvielas, ogļhidrāti, tauki).
- vecums Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
- vecumdienas Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; vecums (1).
- empīrija Cilvēka pieredze.
- peldētprasme Cilvēka prasme peldēt.
- sodomija Cilvēka pretdabiska dzimumtieksme uz dzīvniekiem.
- personvārds Cilvēka priekšvārds.
- ekstraversija Cilvēka psihes īpašība, kam raksturīga sociāla aktivitāte, sabiedriskums.
- joga Cilvēka psihes un organisma fizioloģisko procesu vadīšanas un pilnveidošanas sistēma, kuras daži elementi (piem., elpošanas vingrinājumi, meditācija) tiek plaši lietoti veselības uzlabošanai vai relaksācijai.
- sirds Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme.
- telekinēze Cilvēka psihiska iedarbība uz nedzīvās dabas objektiem, piem., priekšmetu pārvietošana.
- dvēsele Cilvēka psihiskā un emocionālā būtība; personības īpašību kopums.
- temperaments Cilvēka psihiskās darbības īpatnības, kuru fizioloģiskais pamats ir nervu sistēmas tips.
- raksturs Cilvēka psihisko īpašību kopums, kas nosaka tā intelektuāli emocionālo reakciju un izturēšanos dažādās dzīves situācijās.
- kultūra Cilvēka radītajos audzēšanas apstākļos.
- kultūra Cilvēka radīto vērtību kopums (kādā mākslas nozarē).
- šalkoņa Cilvēka radītu paklusu skaņu kopums.
- garabērns Cilvēka radošā darba rezultāts.
- māksla Cilvēka radošo spēju un iztēles izpausme noteikta veida emocionāli tēlainos darbos.
- ģenialitāte Cilvēka radošo spēju un to izpausmes visaugstākā pakāpe.
- torss Cilvēka rumpis.
- neģīmis Cilvēka seja, kad viņš slikti izskatās, pārvērsta sejas izteiksme (slikta garastāvokļa, alkohola reibuma u. tml. dēļ).
- fizionomija Cilvēka seja, sejas izteiksme.
- zods Cilvēka sejas apakšējā daļa – apakšžokļa izvirzījums zem mutes.
- piere Cilvēka sejas daļa virs uzacīm.
- rugaine Cilvēka sejas daļa, kas ir klāta ar rugājiem (2).
- maska Cilvēka sejas skulpturāls atveids ģipša lējumā.
- drošumspēja Cilvēka spēja saglabāt drošības izjūtu un prasme to atgūt, ja tā kādu subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ ir pilnībā vai daļēji zaudēta.
- muzikālā dzirde cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu.
- biedēklis Cilvēka stāvam līdzīgs veidojums (parasti no veciem apģērba gabaliem) dzīvnieku atbaidīšanai dārzos, laukos.
- sociālais statuss cilvēka stāvoklis sabiedrībā atbilstoši vecumam, dzimumam, izcelsmei, nodarbošanās veidam, materiālajam un ģimenes stāvoklim.
- akcija Cilvēka stāvoklis sabiedrībā; nozīme.
- literārais varonis cilvēka tēls daiļliteratūrā; galvenais personāžs.
- analizators Cilvēka un augstāko dzīvnieku orgānu sistēma, kas analizē kairinājumus.
- taisnā zarna cilvēka un augstāko zīdītāju zarnu trakta beigu daļa.
- leptospiroze Cilvēka un dzīvnieka infekcijas slimība, ko pārnēsā grauzēji un kam raksturīgi asinsvadu, nervu sistēmas, nieru un aknu bojājumi.
- skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu u. tml.) kopums, pie kā ir piestiprināti mīkstie audi.
- statuss Cilvēka vai cilvēku grupas sociālais stāvoklis, ko raksturo specifiskas ekonomiskas, profesionālas u. c. pazīmes un ko nosaka personas vieta, loma attieksmēs ar citiem cilvēkiem, cilvēku grupām.
- epiderma Cilvēka vai dzīvnieka ādas virskārta.
- statuja Cilvēka vai dzīvnieka apaļskulptūra (dabiskā lielumā vai lielāka).
- figūra Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa atveids tēlotājmākslā; skulptūra.
- loceklis Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa (galvenokārt kāja vai roka).
- spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju; stress; arī sasprindzinājums.
- slimība Cilvēka vai dzīvnieka organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
- sula Cilvēka vai dzīvnieka orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
- oža Cilvēka vai dzīvnieka spēja apkārtējā vidē uztvert smaržu, smaku.
- vēdera dobums cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa dobuma daļa starp krūšu dobumu un iegurņa joslu.
- auglis Cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organisms embrionālās attīstības periodā.
- dabiskās vajadzības cilvēka vajadzība atbrīvot urīnpūsli vai zarnas no to satura.
- nepilngadība Cilvēka vecuma posms līdz pilngadības sasniegšanai.
- pakrūte Cilvēka vēdera augšējā daļa lejpus krūšu kaula.
- profils Cilvēka virtuālā identitāte.
- sublimācija Cilvēka zemāko, instinktīvo (galvenokārt seksuālo) tieksmju pārveidošanās augstākās psihiskās formās.
- virsāda Cilvēka, dzīvnieka ādas virsējā kārta; epiderma.
- somatiskās šūnas cilvēka, dzīvnieka ķermeņa vai auga šūnas, izņemot dzimumšūnas.
- portrets Cilvēka, literārā tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos, mūzikā u. tml.).
- parādība Cilvēka, tā personības izpausmju kopums.
- taka Cilvēka, tautas, arī valsts darbības virziens, gaita.
- sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts – bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaku, ko izdala īpaši ādas dziedzeri; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
- mežainis Cilvēkam līdzīga mitoloģiska būtne, kas mīt mežā.
- nedarbs Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
- seja Cilvēkam raksturīgo, individuālo īpašību kopums.
- cilvēcisks Cilvēkam raksturīgs; tāds, kurā izpaužas cilvēkam raksturīgas īpašības.
- hipnoze Cilvēkam vai dzīvniekam mākslīgi izraisīts daļējs miegs.
- sūdzībnieks Cilvēkas, kas sūdzas.
- kanibāls Cilvēks, kas ēd cilvēka miesu; cilvēkēdājs.
- pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
- klausītājs Cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto, lekciju, koncertu u. tml.).
- cilvēkēdājs Cilvēks, kas lieto uzturā cilvēka gaļu; kanibāls.
- izdzimtenis Cilvēks, kura uzvedība neatbilst normāla cilvēka dabai; necilvēks; deģenerāts.
- ģimene Cilvēku grupa, kurus saista asinsradniecība – kāda cilvēka visi pēcnācēji; dzimta.
- mikromobilitāte Cilvēku pārvietošanās ar kājām vai individuālu transportlīdzekli, kuru darbina cilvēka muskuļu spēks vai videi draudzīgs dzinējs.
- fronte Cīņai izvietotā karaspēka daļa, kas vērsta tieši pret pretinieku.
- akrobātika Cirka mākslas žanrs, kurā tiek izpildīti sarežģīti veiklības un spēka vingrinājumi.
- grodi Četrstūraini baļķu vainagi, kas veido ēkas sienas (guļbūvēm).
- vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā (kas) pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradies, varētu notikt u. tml.
- plikgalvība Daļējs vai pilnīgs matu trūkums (cilvēkam).
- virsprodukts Darba produkts, kurš (materiālo vērtību ražošanā) saražots vairāk par to, kas vajadzīgs darbaspēka atražošanai.
- kilogrammetrs Darba un enerģijas mērvienība – darbs, ko veic viens spēka kilograms vienu metru garā ceļa posmā.
- darba tirgus darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma attiecību kopums.
- cīņa Darbība, darbību kopums, kurā viens otru cenšas pārspēt (fiziska spēka, veiklības, arī zināšanu, prasmes ziņā).
- apstarošana Darbība, process --> apstarot; iedarbošanās uz cilvēka organismu ar jonizējošo starojumu (ārstnieciskos nolūkos).
- kabinets Darbistaba (vienam cilvēkam, darbiniekam).
- putnubiedēklis Dārzā uzstādīts veidojums cilvēka figūras veidā putnu aizbiedēšanai; putnu biedēklis.
- putnu biedēklis dārzā uzstādīts veidojums cilvēka figūras veidā putnu aizbiedēšanai.
- gaisa dārzs dārzs uz ēkas jumta, piem., viens no septiņiem pasaules brīnumiem – Semiramīdas ierīkotie jumta dārzi Babilonā.
- dievs Daudzdievībā – viena no šīm pārdabiskajām būtnēm (cilvēka, zvēra vai kā cita veidā); dievība.
- jautājumu krustugunis dažādu jautājumu pēkšņa uzdošana kādam cilvēkam.
- vērpe Deformācija, kas rodas stienī, ja tā galam pielikts spēku pāris, kura spēka moments ir paralēls stieņa asij.
- disene Deju vakars, kur dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji – skaņuplašu) pavadījumā; diskotēka.
- dēkainis Dēku, dēkainu piedzīvojumu meklētājs; cilvēks, kas piedzīvojis daudz dēku.
- eksorcisms Dēmona vai dēmonu izdzīšana no apsēsta cilvēka ķermeņa.
- sātana izdzīšana dēmonu izdzīšana no apsēsta cilvēka ar lūgšanu un īpašu rituālu palīdzību.
- desantnieks Desantkaraspēka karavīrs.
- gaitnieks Dežurants (piem., karaspēka apakšvienībā).
- moralitē Didaktiska alegoriska drāma (izplatīta 15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā darbojas personificētas morālas īpašības vai abstrakti jēdzieni, kas cīnās ar ļaunuma spēkiem par cilvēka dvēseli.
- vārdadiena Diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds; attiecīgā gadadiena.
- vēstniecība Diplomātiska pārstāvniecība ar vēstnieku priekšgalā; šīs pārstāvniecības ēka.
- dvīņu mājas divas savstarpēji savienotas ēkas, ar atsevišķām ieejām.
- pūslis Dobs maisveida orgāns cilvēka vai dzīvnieka organismā.
- rekvizīts Dokumenta noformējuma elementi, bez kuriem (dokumentam) nav juridiska spēka; (ko) raksturojošās ziņas, dati.
- mentalitāte Domāšanas, īstenības uztveres veids, emocionālā ievirze (cilvēkam, cilvēku kopai).
- saruna Domu apmaiņa, lai noskaidrotu (kāda cilvēka, cilvēku grupas) nostāju, uzskatus (kādā jautājumā).
- telepātija Domu pārraidīšana, spēja no attāluma uztvert cita cilvēka domas.
- sabarot Dot (cilvēkam) daudz apēst (ko).
- ēdināt Dot (cilvēkam) ēst.
- pieļaujamā doza doza, kas vēl neapdraud cilvēka organismu.
- iekšdurvis Durvis ēkas iekšpusē; dubultdurvju iekšējā daļa.
- dibendurvis Durvis, kas atrodas (ēkas, telpas) dziļumā.
- aizkapa dzīve dvēseles dzīve pēc cilvēka nāves.
- lokomotīve Dzelzceļa vilces spēka iekārta vagonu sastāvu vai atsevišķu vagonu pārvietošanai pa sliežu ceļiem.
- Fauns Dzīvās dabas (galvenokārt dzīvnieku) dievs (seno romiešu mitoloģijā), būtne ar cilvēka ķermeni, bet āža ragiem, kājām un asti.
- spīts Dzīvnieka nepakļāvība cilvēka gribai.
- totēms Dzīvnieks, augs, dabas parādība, priekšmets, ko totēmismā uzskata par kādas cilvēku kopas, arī kāda cilvēka priekšteci, senci.
- palīgs Dzīvnieks, kas palīdz cilvēkam (piem., kāda darba veikšanā).
- ērbēģis Dzīvojamā māja; arī saimniecības ēka.
- nams Dzīvošanai, iestādei u. tml. paredzēta ēka.
- paēdināt Ēdināt un pabeigt ēdināt, arī ēdināt tā, ka (cilvēkam) vairāk negribas ēst.
- īres nams ēka (parasti daudzstāvu) ar izīrējamiem dzīvokļiem.
- kinoteātris Ēka vai ēkas daļa filmu demonstrēšanai.
- vēstures piemineklis ēka, būve, arī tās paliekas, piemiņas vietas un priekšmeti, kas saistīti ar nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem tautas dzīvē, valsts attīstību, kultūru u. tml.
- viesu nams ēka, kura paredzēta viesību rīkošanai, svinībām.
- rindu klēts ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis.
- aklā siena ēkas ārējā siena bez logiem.
- durvis Ēkas, istabas u. tml. sienā izveidota aile ar kustināmu plāksni (ēkas, telpas) atvēršanai vai noslēgšanai.
- zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids – pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā – zorbā.
- pašindukcija Elektrodzinējspēka rašanās elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē.
- tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
- labpatika Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
- jauneklīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs, spēka pilns (par cilvēku).
- ērcīte Ērce, kas parazitē uz cilvēka ādas vai mata maisiņa un tauku dziedzera atverē.
- utilitārisms Ētikas virziens, kas par pareizāko cilvēka rīcības veidu uzskata tādu, kas veicina iespējami lielākas sabiedrības daļas labklājību, laimīgumu.
- nīčisms F. Nīčes un viņa piekritēju filozofisko uzskatu sistēma, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām morāles normām.
- dopings Farmakoloģiskie līdzekļi, kas, piem., uz laiku pastiprina, stimulē cilvēka organisma fizisko darbību un kurus sportistiem lietot aizliegts.
- esesietis Fašistiskās Vācijas īpašā karaspēka SS vienības loceklis.
- lelle Figūra (parasti cilvēka vai dzīvnieka), kuras kustības vada aktieri un ar kuru atveido izrādes tēlu.
- slēptā kamera filmēšana, filmējamam cilvēkam nezinot.
- reālisms Filozofijā – priekšstats, ka apkārtējā pasaule, īstenība telpā un laikā pastāv neatkarīgi no cilvēka apziņas.
- transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gs. 30.–50. gados), kurā uzskatīja, ka Dievs pastāvīgi mājo dabā un cilvēka dvēselē.
- iracionālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji racionālismam) par noteicošajiem cilvēka dzīvē un izziņā uzskata irracionālos elementus – intuīciju, jūtas, instinktus u. tml.
- eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību pievērš cilvēka eksistences problēmām, viņa attiecībām ar apkārtējo pasauli.
- voluntārisms Filozofisks virziens Rietumu filozofijā 19. un 20. gs., kas uzsver cilvēka brīvas gribas nozīmi.
- deformācija Fizikāla ķermeņa formas maiņa (parasti ārēja spēka iedarbībā).
- slodze Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā.
- kā bez kauliem fiziski nevarīgs, ļengans, bez spēka; arī ļoti lunkans.
- kultūrisms Fizisku un spēka vingrinājumu sistēma ķermeņa muskulatūras attīstīšanai un muskuļu masas palielināšanai; sporta veids – šādu vingrinājumu sistēma un ķermeņa muskulatūras demonstrējumi.
- ģīmetne Fotogrāfisks vai uzgleznots (cilvēka sejas) attēls; portrets.
- lasāmība Gada laikā vidēji katram bibliotēkas lasītājam izsniegto iespieddarbu skaits.
- eskadriļa Gaisa karaspēka apakšvienība, kas sastāv no 10–30 lidaparātiem.
- eskadra Gaisa karaspēka vienība dažu valstu bruņotajos spēkos.
- raudava Gaišpelēka nirpīle ar kastaņbrūnu galvu un kaklu, melnām krūtīm.
- skalps Galvas āda ar matiem, kas noņemta cilvēkam; šāda kaujas trofeja (piem., Amerikas indiāņiem).
- būtība Galvenās (cilvēka) rakstura īpašības un dotības, arī iekšējais, dziļākais, garīgais saturs.
- kodols Galveno, raksturīgāko (cilvēka) īpašību kopums.
- krēpes Gari, parasti izspūruši, mati (cilvēkam).
- dvēsele Garīgā, nemirstīgā cilvēka būtības daļa.
- garīgums Garīgo un ētisko īpašību kopums, (cilvēka) garīgā bagātība.
- būtne Garīgo un fizisko īpašību kopums (cilvēkam).
- siluets Grafikas tehnikas veids – tumšs, vienkrāsains, plakans cilvēka vai priekšmeta attēls, kas uzzīmēts uz gaiša fona (vai otrādi); šādā tehnikā veidots attēls.
- pasīte Grāmatā ieliekama bibliotēkas uzskaites kartīte ar datiem par grāmatu un tās lasītājiem.
- smagums Gravitācijas spēka, arī inerces spēka izpausme, arī iedarbība.
- šķērst Griezt (beigta dzīvnieka, miruša cilvēka ķermeni); atgriezt vaļā (piem., vēderu).
- frizēt Griezt matus, veidot frizūru (cilvēkam).
- aborts Grūtniecības (cilvēkam) vai grūsnības (dzīvniekiem) priekšlaicīga izbeigšanās vai mākslīga pārtraukšana.
- kļūt Gūt citādu nozīmīgumu, ietekmi (piem., mainoties cilvēka attieksmei) – par priekšmetiem, parādībām.
- psihohigiēna Higiēnas nozare, kas izstrādā psihisko slimību profilakses pasākumus; pasākumu un metožu kopums cilvēka psihiskās veselības sargāšanai un psihisko slimību profilaksei.
- mata higrometrs higrometrs, kura darbības pamatā ir cilvēka mata īpašība mainīt savu garumu atkarībā no gaisa mitruma.
- dzega Horizontāls izvirzījums ēkas ārsienā (piem., starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem vai durvīm); karnīze.
- kategoriskais imperatīvs I. Kanta ētikas pamatjēdziens, obligāts tikumiskais likums, kas neatkarīgi no apstākļiem jāievēro ikvienam cilvēkam.
- savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.); kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
- suģestēt Iedarboties uz cilvēka psihi tā, ka viņa domas un rīcība risinās pēc ietekmētāja gribas.
- uzpravīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu, arī novērstu paģiras.
- ietaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu.
- uztaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu.
- ienākt Iegūt vietu (cilvēka dzīvē); kļūt nozīmīgam (piem., kādā nozarē).
- AIDS Iegūtais imūndeficīta sindroms; infekcijas slimība, ko izraisa vīruss, sagraujot cilvēka imūnsistēmu.
- būt kāda ādā iejusties cita cilvēka stāvoklī.
- ielīst kāda ādā iejusties cita cilvēka stāvoklī.
- spēkiekārta Iekārta fizikāla spēka, enerģijas radīšanai.
- manipulators Iekārta, ierīce dažādu darbību veikšanai no attāluma, imitējot cilvēka roku kustības.
- rekultivēt Iekopt no jauna (tos zemes gabalus, kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības dēļ).
- plaušas Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.
- klēpis Ieloks, kas (cilvēkam sēdus stāvoklī) izveidojas starp augšstilbiem un ķermeņa vidusdaļu.
- inkarnācija Iemiesošanās; Dieva iemiesošanās cilvēka ķermenī.
- dinamometrs Ierīce spēka vai spēka momenta mērīšanai.
- svari Ierīce tāda fizikāla lieluma mērīšanai, kuru var izteikt ar spēku vai spēka momentu.
- pusautomāts Ierīce, iekārta, kas daļu darbības cikla veic patstāvīgi, daļu – ar cilvēka palīdzību.
- spermas banka ierīce, kurā spermatozoīdi (cilvēka vai mājdzīvnieku) tiek uzglabāti zemā temperatūrā sasaldēti, lai vēlāk izlietotu apsēklošanai.
- krājkase Iestāde (piem., bijušajā PSRS), kas pieņem iedzīvotāju brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas; šīs iestādes ēka, telpas.
- pārstāvniecība Iestāde, institūcija, organizācija, kas pārstāv kādas teritorijas iedzīvotāju intereses citā iestādē, institūcijā, organizācijā; šīs iestādes, institūcijas vai organizācijas ēka.
- vēstniecība Iestāde, institūcija, organizācija, kuras pamatmērķis ir kādas vērtības popularizēšana; šīs iestādes, institūcijas vai organizācijas ēka.
- autoinspekcija Iestāde, kas kontrolē autotransporta tehnisko stāvokli un kustību, uzrauga transportlīdzekļu un gājēju kustības drošību; ēka, kurā atrodas šī iestāde (Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. 90. gadiem).
- pārvalde Iestāde, kas nodarbojas ar tās pakļautībā esošo iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; ēka, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
- banka Iestāde, kas pieņem noguldījumus, uzglabā naudu, ir starpnieks maksājumos, norēķinos, kā arī izsniedz kredītus; ēka, kur veic šīs operācijas.
- filharmonija Iestāde, kas rīko koncertus un citus mūzikas sarīkojumus; ēka, kurā atrodas šāda iestāde.
- planetārijs Iestāde, kur ar šādiem aparātiem, ierīcēm demonstrē zvaigžņotās debess ainas; ēka, kur darbojas šāda iestāde.
- cietums Iestāde, kur ievieto apcietinātos izmeklēšanas laikā vai soda izciešanai; šīs iestādes ēka.
- tikko kājas vilkt iet lēni (aiz noguruma, nespēka).
- vakcinēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; potēt (1).
- potēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; vakcinēt.
- pārliet Ievadīt (donora asinis, plazmu) citam cilvēkam.
- kodēt Ievirzīt cilvēka apziņu noteiktā stāvoklī (piem., pret alkohola lietošanu) ar psihoterapijas metodēm.
- toksīni Indīgas vielas, kas, nonākot cilvēka vai dzīvnieka organismā, rada audu bojājumus.
- hinduisms Indijas nacionālā reliģija, kurā tic cilvēka pārdzimšanai un vairākiem dieviem.
- hipnopēdija Informācijas ievadīšana un nostiprināšana aizmiguša cilvēka atmiņā; mācīšana miegā.
- leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka vienība (hitleriskās Vācijas armijā).
- leģions Īpaša karaspēka vienība dažās valstīs.
- vieta Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piem., viesnīcā, slimnīcā, satiksmes līdzeklī).
- iezīme Īpašība, pazīme (piem., cilvēka raksturā, psihē).
- skaidrība Īpašību kopums, kas raksturīgs atklātam, godīgam, morāli skaidram cilvēkam.
- lazarete Īslaicīgas stacionāras ārstniecības iestāde (piem., karaspēka daļā).
- nekrologs Īss apraksts par kāda cilvēka dzīvi un darbību, kas uzrakstīts sakarā ar viņa nāvi.
- uzdzirkstēt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (cilvēka ārienē, uzvedībā).
- pēc līdakas pavēles it kā pats no sevis, bez iejaukšanās, ietekmēšanas, kāda brīnumaina spēka ietekmē.
- terase Izbūvēts laukumiņš, neliels paaugstinājums (pie ēkas); īpaši ierīkota vieta (piem., uz mājas jumta).
- varoņdarbs Izdarība, dēka, ar kuru (kāds) izceļas, pievērš sev citu uzmanību.
- mūžizglītība Izglītība, kas iegūstama, neatkarīgi no cilvēka vecuma – visa mūža garumā.
- iekārot Izjust stipru juteklisku dziņu (pēc pretējā dzimuma cilvēka).
- uz (kāda) rēķina izmantojot (cita cilvēka) līdzekļus, darbu u. tml.
- ar pazīšanos izmantojot pazīstama cilvēka palīdzību.
- ielenkt Izolēt (karaspēka vienību, grupējumu, militāru objektu), lai to iznīcinātu, pārtrauktu pretošanos.
- kombinācija Izplānots darbību kopums sporta spēlēs (piem., pārspēka iegūšanai, uzvaras izcīnīšanai).
- leļļu teātris izrāde, kurā tēlus atveido ar lellēm; ēka, kurā notiek šādas izrādes.
- pielipt Izraisīties organismā no kāda cita cilvēka (par slimību).
- pārapbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt (citā vietā); pārbedīt.
- pārbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt (citā vietā).
- paskats Izskats (cilvēkam vai dzīvniekam).
- Še tev! izteikums, ar ko pavada sitienu (parasti cilvēkam).
- niķoties Izturēties cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (par dzīvniekiem).
- paklausīt Izturēties pēc (cilvēka gribas, pavēles).
- stiprība Izturība (piem., pret slodzi, bojājumiem) – cilvēka orgāniem, ķermeņa daļām.
- celtne Izveidots celtniecības objekts; ēka.
- relācija Izvērsts rakstveida ziņojums (piem., par misijas izpildi, karaspēka darbību).
- dislokācija Izvietojums (par bruņotajiem spēkiem, karaspēka daļām, militārām iestādēm).
- dislocēt Izvietot (bruņotos spēkus, karaspēka daļas, militāras iestādes kādā teritorijā, frontē, bāzē u. tml.).
- stacionēt Izvietot, novietot (piem., karaspēka daļas, ieročus).
- rētaudi Jauni audi, kas izveidojušies audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam).
- karma Jēdziens hinduismā un budismā – cilvēka rīcības un darbības seku kopums šajā un iepriekšējā eksistencē, kas nosaka viņa likteni pēc pārdzimšanas nākamajā dzīvē.
- ekotrauksme Jēdziens, kas apzīmē pastāvīgas, dziļas cilvēka bailes par savu un planētas nākotni; to raksturo bezcerība, bezspēcības apziņa un paralizējošs izmisums.
- čakra Jogas mācībā – viens no septiņiem enerģijas saņemšanas un garīgā spēka punktiem.
- taļļa Jostasvieta cilvēka ķermenim.
- admiralitāte Jūras karaspēka pārvaldes iestāde (piem., Lielbritānijā līdz 1964. g., Krievijā līdz 1917. g.).
- flote Jūras karaspēka vienība militāro operāciju veikšanai noteiktā vietā.
- noilgums Juridiskā spēka zudums pēc likumā noteiktā laika, arī iespējas zudums prasīt vai saukt pie atbildības.
- pierast Justies drošībā, nebaidīties, atrodoties cilvēka tuvumā – par dzīvniekiem.
- gruveši Kā sagruvuša (piem., ēkas) atliekas, drupas; celtniecības materiālu atkritumi.
- mundiera gods kāda cilvēka, amatpersonas, iestādes u.tm;. labā slava.
- spiediens Kāda spēka iedarbība uz virsmu.
- kara apgabals kādā teritorijā izvietota karaspēka daļa, militāro iestāžu administratīvs apvienojums.
- kailfigūra Kaila cilvēka figūra (parasti tēlotājā mākslā).
- kailfoto Kaila cilvēka foto.
- pliknis Kaila cilvēka ķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā; akts [2].
- akts Kaila cilvēka ķermeņa attēlojums tēlotājmākslā.
- plezna Kāja; pēda (cilvēkam).
- strēlnieks Kājnieku karaspēka karavīrs.
- skausts Kakla aizmugures daļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
- rīkle Kakls (cilvēkam un dzīvniekam).
- līnija Karadarbībā iesaistītā, pozīcijās izvietotā karaspēka un militāro objektu kopums.
- bataljons Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no 3–4 rotām un ietilpst pulkā vai brigādē.
- nodaļa Karaspēka apakšvienība.
- avangards Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās galvenajiem spēkiem pa priekšu un apsargā tos.
- priekšpulks Karaspēka daļa, apakšvienība, kas virzās galveno spēku priekšgalā un apsargā to.
- garnizons Karaspēka daļas un militāras iestādes, kas (pastāvīgi vai uz laiku) atrodas kādā apdzīvotā vietā vai atsevišķā nocietinājumā.
- papildspēki Karaspēka daļas, armijas vai policijas papildu vienības (piem., militāras) darbības pastiprināšanai vai atbalstīšanai.
- iebrukums Karaspēka iekļūšana ar militāru spēku (citas valsts teritorijā).
- desants Karaspēka izcelšana pretinieka teritorijā īpaša kaujas uzdevuma izpildīšanai; karaspēka vienība, kas veic šādu uzdevumu.
- gvarde Karaspēka izlases daļa, šo daļu kopums.
- leģions Karaspēka lielākā vienība (senajā Romā).
- apakšvienība Karaspēka organizatoriska vienība, kas ietilpst karaspēka daļā (piem., vads, rota, bataljons).
- maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās pa ceļiem uz noteiktu vietu, noteiktā laikā un pilnā kaujas gatavībā.
- fortifikācija Karaspēka pozīciju nocietināšanas un aizsargbūvju celtniecības teorija un prakse; nocietinājumu celtniecība; nocietinājumi.
- trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
- parāde Karaspēka svinīga skate; svinīgs gājiens (piem., kāda pasākuma atklāšanā).
- vads Karaspēka taktiskā apakšvienība, kas sastāv no vairākām nodaļām (arī, piem., apkalpēm).
- prettrieciens Karaspēka trieciens pret aizstāvēšanās pozīcijās iebrukušu pretinieku.
- štābs Karaspēka un tā struktūrvienību vadības institūcija.
- karavadonis Karaspēka vadītājs (piem., karagājienos); bruņoto spēku komandieris.
- kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam); šī valdnieka tituls.
- ārzemnieku leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no algotiem (parasti cittautu) karavīriem.
- ārzemju leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no algotiem (parasti cittautu) karavīriem.
- rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., ko norīko kaujā nepieciešamības gadījumā; militāro papildspēku kopums.
- brigāde Karaspēka vienība, kas sastāv no bataljoniem (divizioniem) vai pulkiem un speciālajām apakšvienībām.
- ešelons Karaspēka vienība.
- komandieris Karaspēka vienības, arī karakuģa, lidaparāta u. tml. apkalpes priekšnieks; vadītājs, priekšnieks.
- arjergards Karaspēka vienības, kas apsargājot vai cīnoties ar ienaidnieku, nodrošina karaspēka atkāpšanos.
- armija Karaspēka vienību operatīvs apvienojums, kas sastāv no korpusiem vai divīzijām.
- leģionārs Karavīrs hitleriskās Vācijas īpašās karaspēka vienībās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem (Otrā pasaules kara laikā).
- dezertieris Karavīrs, kas patvaļīgi ir atstājis savu karaspēka daļu vai dienesta vietu.
- sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piem., starp karaspēka daļām, apakšvienībām).
- uguns Karstuma sajūta, arī spēka palielināšanās sajūta.
- šatens Kastaņbrūns (par cilvēka matiem, to krāsu).
- uzlidojums Kaujas operācija, kurā no lidaparātiem bombardē, apšauda pretinieka karaspēka, pretinieka teritorijas objektus.
- piesis Kaulveida izaugums uz papēža (cilvēkam).
- Dieva dāvana kaut kas ļoti labs, izcils (piem., spējas, talants), kas cilvēkam piemīt no dzimšanas vai iegūts negaidīti, bez piepūles.
- krāsot Klāt ar krāsu (ēkas) ārpusi, (telpas) sienas, grīdu, griestus u. tml.
- tuvoties Kļūt tuvākam, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu, arī par cilvēka mūža posmu).
- Saules sistēma kosmiskās telpas daļa, kurā dominē Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas spēka iedarbībā tur pastāvīgi atrodas.
- pavadonis Kosmisks objekts, kas pievilkšanas spēka iedarbībā pa orbītu riņķo ap kādu debess ķermeni.
- miesaskrāsa Krāsas tonis, kas atgādina cilvēka ādas krāsu.
- terminālis Kravas pārkraušanas vieta; lidostas, dzelzceļa stacijas, jūras pasažieru stacijas ēka.
- daktiloskopija Kriminālistikas nozare, kas pētī cilvēka idenficēšanu pēc rokas pirkstu nospiedumiem.
- pestīšana Kristietībā – atsevišķa cilvēka un visas cilvēces glābšana, izpirkšana no grēka un tā radītajām sekām, kas iespējama, pateicoties Jēzus Kristus brīvprātīgajai nāvei pie krusta un augšāmcelšanai no mirušajiem.
- pestīt Kristietībā – glābt, izpirkt cilvēkus un cilvēci kopumā no grēka un tā radītajām sekām.
- robots Kustīga programmējama ierīce, kas patstāvīgi spēj veikt sarežģītas, cilvēka apzinātai darbībai līdzīgas operācijas.
- augums Ķermenis (cilvēkam); ķermeņa garums, lielums (cilvēkam).
- stāvs Ķermenis, augums (cilvēkam), tā apveids, siluets.
- kosmētika Ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieni; mācība par cilvēka ķermeņa kopšanas paņēmieniem un līdzekļiem.
- galva Ķermeņa augšējā daļa (cilvēkam) vai priekšējā daļa (dzīvniekiem), kurā atrodas smadzenes.
- mugura Ķermeņa daļa (cilvēkam) abpus mugurkaulam, no kakla līdz krustiem.
- plecs Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar ķermeņa augšdaļu; šīs ķermeņa daļas augšējā virsma.
- kāja Ķermeņa daļa, loceklis – balsta un kustību orgāns (cilvēkam, dzīvniekiem).
- priekša Ķermeņa priekšēja puse (cilvēkam vai dzīvniekam).
- poza Ķermeņa stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam).
- viduklis Ķermeņa vidējā daļa, arī pamatdaļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
- flangs Labā vai kreisā puse, piem., karaspēka ierindai.
- virpuļstrāva Laikā mainīga, magnētiskā lauka inducēta, elektrodzinējspēka vadīta strāva elektrību radošā vidē.
- mūžs Laikposms no (cilvēka) dzimšanas līdz nāvei; dzīve.
- Gaismas pils latviešu tautas garīgo vērtību simbols, arī skola, kultūras vai izglītības iestāde, bibliotēka.
- LNB Latvijas Nacionālā bibliotēka.
- saimniekistaba Lauku dzīvojamās ēkas istaba, kur dzīvoja saimnieks ar ģimeni; saimnieku istaba.
- sēta Lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas.
- palīgsaimniecība Lauku saimniecība (piem., padomju laikā – kādam uzņēmumam, karaspēka daļai), kas palīdz nodrošināt ar pārtikas produktiem attiecīgā kolektīva locekļus.
- lasījums Lekciju vai referātu cikls (parasti kāda izcila cilvēka piemiņai).
- (tikko) vilkt kājas lēni, ar grūtībām iet (aiz noguruma, nespēka).
- raķete Lidaparāts, kas kustas reaktīvā spēka iedarbībā, izsviežot daļu no savas masas.
- uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- izmēģināt Liekot veikt kādu uzdevumu, pārbaudīt (cilvēka piemērotību, viņa spēju atbilstību).
- palaco Liela ēka; pils (Itālijā).
- korpuss Liela operatīvi taktiskā karaspēka vienība.
- aknas Liels dziedzeris (cilvēkam, dzīvniekam), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas.
- kreiseris Liels un ātrs karakuģis, kas paredzēts jūras kaujām, piejūras karaspēka un desanta atbalstīšanai, patrulēšanai u. tml.
- platība Lielums (ēkai, telpai u. tml.), ko nosaka pēc (tās) kvadratūras.
- urrā Lieto (piemēram, bijušajā padomju armijā), lai uzmudrinātu sava karaspēka karavīrus uzbrukumā.
- izvest Likt (karaspēkam) iziet (no kādas teritorijas).
- atvilkt Likt (sava karaspēka vienībai) atvirzīties (aizmugures virzienā, uz aizmuguri).
- aizvākt Likt aiziet (karaspēkam).
- izsūkt Likt strādāt tik daudz, ka (cilvēks) zaudē (visus) spēkus; izkalpināt tā, ka (cilvēkam) zūd (visi) spēki.
- likt darbā Likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam, dzīvniekam).
- romantisms Literatūras un mākslas virziens (radies 18. gs. beigās, 19. gs. sākumā kā pretstats klasicismam un racionālismam), kas pievēršas galvenokārt cilvēka jūtu un individuālo pārdzīvojumu attēlojumam.
- akls logs loga kontūru iezīmējums uz ēkas sienas.
- purslas Lūpas (cilvēkam); arī mute.
- uzlaist Ļaut (cilvēkam vai dzīvniekam) uzvirzīties uz kādas vietas.
- slava Ļoti augsts sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piem., uzņēmuma, iestādes, arī cilvēka darbības rezultāta) vērtējums.
- slava Ļoti augsts sabiedrībā vai tās daļā izplatīts vērtējums, atzinība, popularitāte par (kāda cilvēka, cilvēku grupas u. tml.) nopelniem, veikumu.
- punduraugums Ļoti mazs (cilvēka) augums (pieaugušam vīrietim mazāks par 130 cm, sievietei – par 120 cm).
- dārdēt Ļoti skaļi skanēt (piem., par cilvēka balsi, mūzikas instrumentu).
- dārdi Ļoti skaļš troksnis, ko rada, piem., cilvēka balss, mūzikas instrumenta skanējums.
- uz nebēdu Ļoti, no visa spēka (ko darīt).
- astroloģija Mācība par cilvēka likteņa atkarību no debess spīdekļu savstarpējā stāvokļa; nākotnes pareģošana pēc debess spīdekļu savstarpējā stāvokļa.
- optometrija Mācība par cilvēka redzi; redzes spēju mērīšana, redzes defektu noteikšana.
- eigēnika Mācība par ģenētikas atziņu izmantošanu cilvēka iedzimto īpašību uzlabošanā.
- uzturmācība Mācība par pareizu cilvēka uzturu; uzturzinātne.
- predestinācija Mācība par to, ka Visuma, cilvēces un katra cilvēka attīstība notiek saskaņā ar Dieva gribu.
- privātmāja Māja, kas pieder atsevišķam cilvēkam.
- tipāžs Mākslas tēls ar spilgtām, tipiskām īpašībām; spilgtu, tipisku īpašību kopums (cilvēkam).
- personifikācija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens – priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu u. tml. attēlošana ar cilvēka īpašībām un spējām.
- epitets Māksliniecisks apzīmētājs, ar kuru autors tēlaini izsaka vai raksturo kādas parādības, priekšmeta vai cilvēka īpašību.
- spēkmašīna Mašīna fizikāla spēka radīšanai.
- objekts Materiālās pasaules elements, kas eksistē ārpus cilvēka apziņas, neatkarīgi no tās.
- galva Mati (cilvēkam); apspalvojums, apmatojums šajā ķermeņa daļā (dzīvniekam).
- kūla Mati, apmatojums (cilvēkam).
- apmatojums Matu kopums, kas klāj (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeni.
- seksoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar cilvēka dzimumdzīves un laulības jautājumiem.
- magnētiskā rezonanse medicīniskās izmeklēšanas metode, kurā tiek izmantota magnētiskā lauka ietekme uz ūdeni saturošiem audiem, iegūstot cilvēka ķermeņa un orgānu šķērsgriezuma attēlus.
- refleksu āmuriņš medicīnisks instruments neliela āmura veidā, ar kuru, pasitot pa noteiktu punktu, pārbauda cilvēka refleksus.
- atspere Mehānismu un mašīnu elements, kas tā galos pielikta spēka ietekmē elastīgi deformējas un pēc tam viegli atjauno iepriekšējo stāvokli.
- enkurs Metāla konstrukcija ēkas elementu sastiprināšanai.
- gaļa Miesa; audi (cilvēkam).
- barojums Miesas stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam).
- pūkojums Mīkstu, smalku matu kopums (cilvēkam).
- intendants Militāra amatpersona, kas pārzina karaspēka daļu un militāro iestāžu saimnieciskos jautājumus; intendantūras priekšnieks.
- komandantūra Militārā iestāde, ko pārzina komandants, un kuras galvenais uzdevums ir uzturēt kārtību un drošību noteiktā teritorijā; šīs iestādes ēkas telpas.
- uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- mironis Miruša cilvēka ķermenis; līķis.
- mirstīgās atliekas miruša cilvēka ķermenis.
- līķis Miruša cilvēka ķermenis.
- viņsaule Mītiskos priekšstatos – vieta, kur pēc nāves nonāk cilvēka dvēsele; aizsaule.
- sfinksa Mitoloģiska būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka galvu; šādas būtnes skulpturāls atveidojums.
- reids Mobilu karaspēka vienību iekļūšana ienaidnieka aizmugurē, lai veiktu pēkšņus uzbrukumus; speciālu uzdevumu veikšana ienaidnieka aizmugurē.
- Golgātas ceļš moku, ciešanu un pazemojumu pilns posms cilvēka dzīvē.
- mauzolejs Monumentālas kapenes, kas veidotas ēkas formā.
- gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība, kas saistīta ar sabiedrībā ieņemamo stāvokli, amatu.
- gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība, tās pozitīvs vērtējums; arī šādas vērtības, vērtējuma izpausme.
- kūkums Muguras izliekums uz āru (cilvēkam vai dzīvniekam).
- galvaskauss Mugurkaulnieku un cilvēka galvas skelets.
- mugura Mugurpuse (cilvēkam).
- pirmās nakts tiesības muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
- klosteris Mūku vai mūķeņu kopienas ēka vai ēku komplekss; teritorija, kur atrodas šādas ēkas.
- mēle Muskuļains ar gļotām klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās barības sasmalcināšanā, norīšanā; svarīgs cilvēka runas orgāns.
- memoriālmuzejs Muzejs, kas ir veltīts kādam ievērojamam, izcilam cilvēkam vai vēsturiskam notikumam; memoriālais muzejs.
- brīvdabas muzejs muzejs, kura eksponāti (ēkas) izvietoti brīvā dabā.
- intonācija Mūzikas instrumenta vai cilvēka balss skaņu augstuma precizitāte skaņdarba izpildījumā.
- vajāt Neatlaidīgi, sistemātiski sekot (cilvēkam), lai (to) notvertu, veiktu (pret to) drošības pasākumus u. tml.
- cokolstāvs Nedaudz zemē iedziļināts (ēkas) apakšējais stāvs, kas var atšķirties ar apdari.
- indēt Negatīvi ietekmēt (cilvēku, cilvēka psihi).
- purvājs Negatīvu apstākļu kopums (cilvēka, sabiedrības dzīvē).
- purvs Negatīvu apstākļu kopums (cilvēka, sabiedrības dzīvē).
- diktatūra Neierobežota (partijas, grupējuma, atsevišķa cilvēka) valsts vara, kas (parasti) iegūta ar prettiesiskiem vai vardarbīgiem līdzekļiem un balstās uz nežēlību un teroru.
- traumēt Nelabvēlīgi iespaidot, kaitēt (cilvēka psihei).
- sapieru lāpsta neliela lāpsta, kas ietilpst kājnieku karaspēka karavīra uzkabē (piem., ierakuma veidošanai).
- sapieru lāpstiņa neliela lāpsta, kas ietilpst kājnieku karaspēka karavīra uzkabē (piem., ierakuma veidošanai).
- mazēka Neliela vienstāva ēka; arī neliela celtne, konstrukcija, piem., mājdzīvnieku izmitināšanai, dārzeņu audzēšanai.
- būda Neliela, neglīta dzīvojamā (parasti koka) ēka, māja.
- salaka Neliela, slaida zivs, kuras mugura ir zilganpelēka vai zaļganpelēka, sāni un vēders dzeltenīgs vai bāls [Osmerus eperlanus].
- būda Neliela, speciālai vajadzībai būvēta ēka.
- humoreska Neliels sacerējums prozā vai dzejā, kurā autors labsirdīgi pazobojas par sabiedrības dzīves parādībām vai cilvēka rakstura īpašībām.
- smaguma centrs nemainīgs cieta ķermeņa punkts, caur kuru iet smaguma spēka darbības līnija (neatkarīgi no tā, kā ķermenis orientēts telpā).
- matgalvis Nematožu klases parazīts (parasti cilvēka organismā).
- spītēties Nepakļauties cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem).
- ūdens riņķojums dabā nepārtraukta ūdens pārvietošanās Zemes atmosfērā, hidrosfērā un Zemes garozā Saules radiācijas un smaguma spēka iedarbībā.
- dullums Neprātīgam, nesaprātīgam, muļķīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība.
- fluīds Neredzams strāvojums, enerģijas plūsma, kas nāk no cilvēka.
- astrāls Neredzams, nemateriāls; saistīts ar cilvēka garu.
- burvja nešļava nesamais, ko ienes un noliek otra cilvēka mājā, lai viņam kaitētu.
- raganas nešļava nesamais, ko ienes un noliek otra cilvēka mājā, lai viņam kaitētu.
- mūžamežs Neskarts, pirmatnīgs, cilvēka nepārveidots, arī platībā ļoti liels mežs.
- pārsegums Nesošā, arī norobežojošā ēkas konstrukcija, kas uzņem pastāvīgo un mainīgo slodzi un pārnes to uz nesošajām sienām vai kolonnām.
- apgādība Nestrādājoša cilvēka nodrošināšana ar dzīvei nepieciešamo.
- pārcilvēks Nīčes filozofijā – cilvēka ideāls; cilvēks, kas ar savām īpašībām ir pārāks par citiem.
- pollūcija No cilvēka gribas neatkarīga sēklas noplūšana (parasti miegā).
- vakcīna No dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka, dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē.
- sniegavīrs No savelta sniega bumbām izveidota cilvēka figūra.
- sniega vīrs no savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās); sniegavīrs.
- ēna No vienas puses apgaismota, piem., priekšmeta, cilvēka tumšs atveids.
- atsperties No visa spēka.
- atsevišķs Nodalīts, tāds, kas darbojas patstāvīgi (par karaspēka daļām, apakšvienībām).
- piesegt Nodrošināt (savas karaspēka vienības) darbību, novēršot pretinieka uzbrukuma iespējas.
- nekrist Nolieguma darb. --> krist; nevirzīties (no augšas) lejup smaguma spēka ietekmē.
- nomirt (kāda) rokās nomirt kāda cilvēka klātbūtnē.
- pakaļpalicēji Nomirušā cilvēka dzīvie piederīgie, draugi, darbabiedri u. tml.
- jaņi Nonākt zaudētāja, piemānīta cilvēka, neveiksminieka stāvoklī.
- priekš Norāda, ka (kas) atrodas, notiek, ir novietots cilvēka acu priekšā, cilvēka priekšā.
- priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, notiek, tiek novietots (cilvēka, dzīvnieka) priekšējā pusē, tā (redzeslokā).
- virsū Norāda, ka kādam (piem., cilvēkam, dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
- savilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts stiepes spēka radīšanai, arī (kā) garuma regulēšanai.
- tikumība Normu un principu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem; cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šādai sistēmai; arī morāle (1).
- dobums Norobežota (tukša vai ar ko pildīta) telpa (cilvēka vai dzīvnieka organismā).
- vērstība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību u. tml., arī cilvēka darbības) virzība (uz kādu objektu).
- grozs Noteiktā laikaposmā cilvēkam nepieciešamais pārtikas, preču u. tml. daudzums; šāds nepieciešamais daudzums naudas izteiksmē.
- princips Noteikta pārliecība, pamatnostādne, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, nostāju (pret ko).
- iestādījums Noteiktai cilvēka dzīves vajadzībai (piem., ēšanai, atpūtai) izveidota iestāde, uzņēmums (piem., restorāns, kafejnīca).
- dzīvesveids Noturīgu, tipisku darbību kopums (cilvēka, sociālo grupu, tautu) dzīvē.
- ugunsnovērošana Novērošana, ko veic, lai pamanītu ugunsgrēka izcelšanos mežā.
- hospitēt Novērot pieredzes apmaiņas nolūkā cita skolotāja stundu vai augstskolas mācībspēka lekciju.
- izvairīties Novērsties (no kāda cilvēka skatiena); novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
- raksturot Novērtēt un aprakstīt (kāda cilvēka) darbību, rakstura, personības īpašības.
- sentimentālisms Novirziens Eiropas literatūrā un mākslā 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, kam raksturīga pastiprināta pievēršanās cilvēka jūtu pasaules tēlojumam.
- darbalauks Nozare (cilvēka darbībai), darbības sfēra.
- joma Nozare (cilvēka darbībai).
- izziņa Objektīvās īstenības parādību, to būtības un likumsakarības atspoguļošana cilvēka apziņā.
- karogs Oficiāla (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) atšķirības zīme, valsts simbols, noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) četrstūrains auduma gabals.
- karotīns Oranždzeltens augu pigments, kas cilvēka vai dzīvnieka organismā pārvēršas A vitamīnā.
- līdzsvara orgāni orgāni, kas uztver ķermeņa stāvokļa maiņas, kā arī gravitācijas spēka iedarbību.
- holesterīns Organisks savienojums, kas atrodas visu dzīvnieku un cilvēka audos un kam ir svarīga nozīme organisma dzīvības funkciju norisē.
- veselība Organisma stāvoklis, tā norišu un darbības spēju kopums (cilvēkam), kas kādā pakāpē nodrošina organisma normālu eksistenci.
- ķermenis Organisms (cilvēkam, dzīvniekam) tā ārējās fiziskās formās un izpausmēs.
- samarieši Organizācija, kas nodrošina pirmās palīdzības un sociālās aprūpes pakalpojumus (nosaukums izvēlēts pēc Bībeles stāsta par samarieti, kurš nesavtīgi palīdzēja laupītāju savainotam, ceļa malā guļošam cilvēkam); šīs organizācijas biedri.
- evakuācija Organizēta iedzīvotāju, uzņēmumu, materiālo vērtību, karaspēka izvešana no kādas teritorijas (piem., no paredzamā karadarbības rajona).
- dziedzeris Orgāns, kas (cilvēka vai dzīvnieka organismā) izstrādā un izdala īpašas, specifiskas vielas – sekrētus.
- humanizēt Padarīt cilvēkam piemērotāku, pieejamāku.
- cilvēciskot Padarīt humānāku, cilvēkam atbilstošāku, piemērotāku.
- cilvēciskot Padarīt līdzīgu, raksturīgu cilvēkam.
- gvarde Padomju Savienībā – karaspēka daļa vai vienība, kurai Otrā pasaules kara beigās par izcilību kaujās bija piešķirts šis nosaukums.
- vienība Pagaidu vai pastāvīgs karaspēka grupējums noteiktā kaujas vai speciāla uzdevuma veikšanai.
- totēmisms Pagāniskās reliģijas forma, pārliecība par kāda cilvēka, tautas, sugas u. tml. radniecību ar kādu dzīvnieku vai augu valsts pārstāvi.
- robežsituācija Pagrieziena punkts (cilvēka dzīvē); situācija, kurā notiek būtisks pavērsiens, nozīmīga izšķiršanās.
- nosēde Pakāpeniska neliela (ēkas, celtnes) iegrime, nosēšanās.
- virsū Pakāpeniski tuvoties, iestāties (par laikposmu, laika momentu, cilvēka mūža posmu).
- savaldīt Pakļaut savai gribai (dzīvnieku), panākt, ka (tā) izturēšanās izmainās cilvēkam vēlamajā veidā.
- balstīt Palīdzēt (cilvēkam) pārvietoties vai turēties noteiktā stāvoklī.
- savilkt Palielināt, parasti ievērojami (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) skaitu (piem., kādā karadarbības rajonā).
- pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēka psihiskais stāvoklis) uzlabojas.
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēka psihiskam stāvoklim, viņa darbībai) veidojas noteikta, arī citāda virzība (uz ko, pret ko).
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) palielinās garīgie spēki.
- sagraut Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd pašapziņa, psihiskais līdzsvars u. tml.
- salauzt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd spējas darboties: arī iznīcināt (cilvēku).
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās spēja pretoties mehāniska spēka iedarbībai (par priekšmetiem, veidojumiem, materiāliem u. tml.).
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., cilvēka organisms, cilvēka ķermenis, tā daļas) kļūst stiprāks, izturīgāks.
- ietekmēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas pārmaiņas (sabiedrībā, cilvēka dzīvē, darbībā u. tml.).
- savaldīt Panākt, ka (kas, parasti parādība dabā) kļūst mazāk iedarbīgs vai izbeidzas, arī iegūst cilvēkam vēlamās īpašības.
- turpināt Panākt, ka (kas, piem., tradīcijas, kāda cilvēka paveiktais) neizbeidzas, eksistē arī turpmāk, attīstās.
- bāls Par cilvēka ķermeni, tā daļām.
- slaids Par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām.
- slaiks Par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām.
- viegls Par laiku, laikposmu (saistījumā ar cilvēka dzīvi); arī par cilvēka dzīvi, mūžu, tā posmu.
- slavens Par uzņēmumu, iestādi, arī cilvēka darbības rezultātu.
- acs Pāra redzes orgāns – lodveida ķermenis (cilvēka vai mugurkaulnieka galvas daļā).
- aplidot Parādīt kādam cilvēkam sevišķu laipnību, uzmanību.
- pārslodze Pārāk liela slodze (cilvēkam, organismam u. tml.).
- mitriķis Parasti savienojumā "spēka mitriķis": spēcīgs vīrietis.
- paraža Parasts (kāda cilvēka) rīcības, izturēšanās veids; paradums (1).
- invāzija Parazītisku dzīvnieku ieperināšanās (cilvēka, dzīvnieka vai auga) organismā.
- kolokvijs Pārbaudes forma – mācībspēka pārrunas ar studentiem, lai noskaidrotu viņu zināšanas.
- sublimēt Pārveidot (cilvēka zemākās, instinktīvās, galvenokārt seksuālās tieksmes) augstākās psihiskās formās.
- zelta zivtiņa Pasakās – zivtiņa, kurai piemīt pārdabiska spēja piepildīt trīs jebkuras cilvēka vēlēšanās.
- higiēna Pasākumu kopums, kas veicina cilvēka veselības saglabāšanos.
- ugunsaizsardzība Pasākumu kopums, kuru mērķis ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos.
- pols Pastāvīga magnēta vai elektromagnēta virsmas rajons, no kura iznāk magnētiskā lauka spēka līnijas (ziemeļpols) vai kurā tās ieiet (dienvidpols).
- psiholoģisms Pastiprināta pievēršanās cilvēka psihei, padziļināta psihes analīze (piem., mākslas darbā).
- uzbarot Pastiprināti dodot ēst, panākt, ka (cilvēkam) palielinās ķermeņa masa, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst resnāks, tuklāks, pilnīgāks.
- arhīvs Patstāvīga iestāde vai nodaļa, kur krāj, sistematizē un glabā dokumentālus materiālus; ēka, kur atrodas šāda iestāde.
- dezertēt Patvaļīgi aiziet, aizbēgt (no karaspēka daļas dienesta vietas); neierasties (karaspēka daļā, dienesta vietā).
- plānprātība Pavājināta psihiskā darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilvēka personībā, it īpaši domāšanā.
- vecīgs Pavecs (par cilvēku); arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas īpašības.
- vecišķs Pavecs (par cilvēku); arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas īpšības; vecīgs (2).
- dubļi Pazemojoši, cilvēka necienīgi (dzīves) apstākļi, morāla netīrība.
- sabradāt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- samīdīt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- samīt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- bradāt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- fotorobots Pēc aculiecinieku liecībām veidots cilvēka fotoportrets.
- kāda uzdevumā pēc kāda cilvēka norādījuma, rīkojuma (ko darīt).
- izlasīt sejā pēc sejas vaibstu izteiksmes noteikt otra cilvēka emocijas, izjūtas.
- velis Pēc seniem ticējumiem – nomiruša cilvēka gars, kas apciemo dzīvos tuviniekus.
- plezna Pēdas apakšdaļa starp papēdi un pirkstiem (cilvēkam).
- katastrofa Pēkšņa, postoša pārmaiņa, notikums ar smagām sekām (parasti sabiedrības vai cilvēka dzīvē).
- atkrist Pēkšņi nonākt (parasti aiz nespēka) iepriekšējā stāvoklī.
- pelnukrāsa Pelēka, pelniem raksturīga krāsa.
- pelēcis Pelēkas krāsas dzīvnieks.
- sārtpelēks Pelēks ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un pelēkas krāsas laukumi.
- parapsiholoģija Pētniecības nozare, kuras interešu lokā ir cilvēka psihes paranormālas parādības (piem., gaišredzība, cilvēka iedarbība uz citiem cilvēkiem, dzīvām būtnēm, priekšmetiem bez muskuļu spēka).
- piebūve Pie ēkas klāt piebūvēta papildu celtne vai tās daļa.
- pornogrāfija Piedauzīgs, vulgāri naturāls cilvēka ķermeņa, dzimumakta attēlojums (piem., kinofilmās) ar nolūku seksuāli uzbudināt; darbs ar šādu attēlojumu.
- jūs Pieklājības forma, uzrunājot vienu cilvēku, vēršoties pie viena cilvēka.
- atgriezties Pieņemt kristīga cilvēka uzskatus, dzīvesveidu u. tml.
- peldveste Piepūšama, arī no korķa vai putuplasta izgatavota veste, kas paredzēta cilvēka noturēšanai virs ūdens.
- kalums Pieredze, rūdījums (cilvēkam).
- pielāgoties Pieskaņot savu rīcību, izturēšanos atbilstoši otra cilvēka nosacījumiem, vajadzībām u. tml.
- sabiedroties Pieslieties, pievienoties (kādam, piem., politiskam, spēkam).
- personificēt Piešķirt (piem., priekšmetam, parādībai, dzīvniekam, augam) cilvēka īpašības.
- skriet (kādam) pakaļ pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
- pievilkt Pievirzīt (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) pie pārējā karaspēka.
- pārņemt prātu pilnīgi saistīt, ietekmēt cilvēka psihisko norisi.
- uzplaukt Pilnveidoties un pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, spējām u. tml.).
- uzziedēt Pilnveidoties, pilnīgi izpausties (piemēram, par cilvēka īpašībām, spējām).
- kastelāns Pils uzraugs; ēkas pārvaldnieks.
- municipalitāte Pilsētas vai kāda apgabala pašvaldība; ēka, kur izvietojusies šāda pašvaldība.
- pirmmežs Pirmatnējs, cilvēka darbības neskarts, nepārveidots mežs; mūža mežs.
- numurzīme Plāksne ar (parasti automašīnas, ēkas) numuru.
- kutikula Plāna plēvīte, kas no cilvēka naga valnīša uzgulst nagam.
- nags Plāna ragvielas plātne uz (cilvēka) pirksta gala.
- portiks Plaša, ar kolonnām rotāta piebūve ēkas ieejas daļā; segta kolonāde.
- krūts Plaušas (cilvēkam).
- kordons Policijas, karaspēka u. tml. līnijveidīgs novietojums, lai (ko) apsargātu, norobežotu.
- Kultūras revolūcija politiska kampaņa Ķīnā (1966–1976), kuras laikā tika iznīcināti vēstures pieminekļi, bibliotēkas, klosteri, represēti inteliģences darbinieki.
- vērtība Pozitīvo īpašību kopums, to nozīmīgums, vērtējums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam, kas saistīts ar kultūru, morāli u. tml.)
- socionika Praktiskās psiholoģijas nozare, kas pēta informācijas apmaiņu cilvēka psihē, mijiedarbību ar apkārtējo pasauli un citiem psiholoģiskajiem tipiem.
- birža Preču vairumtirdzniecības, vērtspapīru un valūtas tirgus; ēka, kurā atrodas šī iestāde.
- zenītartilērija Pretgaisa aizsardzības karaspēka ieroču šķira, kuras apbruņojumā ir ieroči gaisa mērķu iznīcināšanai.
- munīcija Pretinieka dzīvā spēka un kaujas tehnikas iznīcināšanas līdzekļi (patronas, šāviņi, mīnas, torpēdas, granātas u. tml.).
- centrbēdzes spēks pretspēks tam spēkam, kas liek ķermenim kustēties pa līkni.
- plecs Priekšmeta daļa no atbalsta punkta līdz spēka pielikšanas punktam.
- audzināšana Process, darbība --> audzināt; cilvēka personības veidošana.
- uzturprodukts Produkts, kas ir izmantojams cilvēka uzturā.
- pienesums Produktu, sadzīves priekšmetu kopums, ko atnes un nodod (piem., ieslodzījumā esošam cilvēkam).
- vibroslimība Profesionāla slimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrācijas iedarbe uz cilvēka organismu; vibrācijas slimība.
- vibrācijas slimība profesionāla slimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrācijas iedarbe uz cilvēka organismu; vibroslimība.
- higiēna Profilaktiskās medicīnas nozare, kas pētī vides ietekmi uz cilvēka veselību, darbaspējām, mūža ilgumu.
- psihoze Psihiska slimība, kuras rezultātā zūd smadzeņu spēja pareizi uztvert un analizēt ārējos kairinājumus un attiecīgi uz tiem reaģēt, tādējādi mainoties cilvēka uzvedībai, garastāvoklim, apziņai.
- spēja Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
- lepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis vai cilvēka īpašība, kam raksturīgs pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
- laime Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa saskaņa starp cilvēka vēlēšanos, mērķiem un īstenību.
- frustrācija Psihisks stāvoklis (iekšējs spriegums, bezizejas izjūta u. tml.), kas var izveidoties, ja cilvēkam rodas reāli vai šķietami nepārvarami šķēršļi.
- apnikums Psihisks stāvoklis, kas raksturīgs cilvēkam, kuram viss apnicis.
- sociālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka rīcības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskās īpatnības, raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālā psiholoģija.
- sociālā psiholoģija psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka rīcības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskās īpatnības, raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija.
- psihoanalīze Psihoterapijas metode; mācība par neapzinātiem cilvēka psihes procesiem un to analīze.
- pusmūžs Puse no (parasti cilvēka) mūža.
- puscilvēks Puse no cilvēka.
- pusdzīve Puse vai aptuvena puse no cilvēka mūža, nodzīvotā laika.
- sapūst Pūšot saaukstēt, padarīt slimu (cilvēka ķermeni, tā daļu) – par vēju, gaisa plūsmu.
- gulbja dziesma radoša cilvēka pēdējais augstākais sasniegums, pēdējie panākumi.
- dīdžejs Raidījumu vai programmas vadītājs un ierakstu komentētājs (radio); diskotēkas vadītājs.
- vilciens Raksturīga (piem., cilvēka psihes) īpašība, iezīme.
- mironīgs Raksturīgs mirušam cilvēkam.
- raķešu bāze raķešu karaspēka bāze.
- uts Rāpojošs asinssūcējs kukainis, kas parazitē uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa (galvenokārt tā apmatojumā, apspalvojumā).
- krūškurvis Rāpuļu, putnu un zīdītāju (arī cilvēka) ķermeņa skeleta daļa, ko veido mugurkaula krūšu daļa, ribas un krūšu kauls.
- objektivitāte Reāla, no cilvēka apziņas neatkarīgi pastāvoša eksistence.
- anabaptisti Reformācijas laika (16. gs.) zemnieku un plebeju kustība, kas prasīja baznīcas reformas, sociālo vienlīdzību un praktizēja otrreizēju (pieauguša cilvēka) kristīšanu.
- ierinda Reglamentā noteikts (karavīru, karaspēka apakšvienību, transportlīdzekļu u. tml.) izkārtojums kopīgai darbībai; šāds (piem., sportistu) izkārtojums.
- strēlis Regulārā kājnieku karaspēka karavīrs (Maskavas caristē no 16.–18. gs.).
- scientoloģija Reliģiska kustība, kuras pārstāvji tic dzīves enerģijai, lielu uzmanību pievērš cilvēka dvēseles atbrīvošanai, sevis pilnveidei.
- misticisms Reliģiski filozofiska teorija par nemainīgu, mūžīgu, cilvēka prātam neaptveramu augstāku esības formu – Absolūtu.
- pils Reprezentatīva rakstura grezna celtne; liela, grezna ēka.
- apmulsums Rezultāts --> apmulst; psihisks stāvoklis, kas raksturīgs apmulsušam cilvēkam.
- uzrīdīt Rīdot panākt, ka (suns) uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam).
- ekstremitāte Roka, kāja (cilvēkam).
- grafoloģija Rokraksta pētīšana, piem., lai noteiktu sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli.
- lelle Rotaļlieta – cilvēka miniatūra figūra.
- propelleris Rotējoša ierīce ar lāpstiņām vilces spēka iegūšanai gaisā.
- vārpsta Rotējošs mašīnas elements griezes kustības un spēka momentu pārvadīšanai.
- sarkans Ruds; rūsgans (parasti par cilvēka matiem, ūsām, bārdu).
- logopātija Runas traucējumi (piem., stostīšanās, šļupstēšana) cilvēkam ar normālu dzirdi.
- būvindustrija Rūpniecības nozare, kas ražo būvmateriālus, ēku daļas, arī ēkas.
- dzīvokļu īpašnieku sabiedrība sabiedrība, kas tiek reģistrēta namīpašuma (parasti privatizētu daudzdzīvokļu ēkas) pārvaldīšanai, kā arī līgumu slēgšanai ar uzņēmumiem, kuri nodrošina ēku ar komunāliem pakalpojumiem.
- spēja Sabiedrības nodrošināts stāvoklis (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko darīt, veikt.
- kultūra Sabiedrības un cilvēka radītais materiālo un garīgo vērtību kopums; šo vērtību kopums, kas saistīts ar kādu laikmetu, tautu.
- morāle Sabiedrisko normu, principu un noteikumu sistēma, kas tikumiski reglamentē cilvēka rīcību sabiedrībā un viņa izturēšanos pret citiem cilvēkiem; tikumiskās normas.
- sabūvēties Sabūvēt, uzbūvēt sev ēkas, celtnes u. tml. – par vairākiem, daudziem.
- kūts Saimniecības ēka mājlopu un mājputnu mitināšanai.
- ratnīca Saimniecības ēka vai telpa saimniecības ēkā ratu, ragavu, aizjūga piederumu, darba mašīnu novietošanai; vāgūzis.
- garīgs Saistīts ar apziņu, domāšanu, arī cilvēka psihi un morāli.
- materiāls Saistīts ar cilvēka eksistenci, naudu, īpašumu.
- morāls Saistīts ar cilvēka garīgo dzīvi.
- morālisks Saistīts ar cilvēka garīgo pasauli; morāls (2).
- jauns Saistīts ar jaunību; raksturīgs cilvēkam jaunībā.
- taktils Saistīts ar pieskārienu (cilvēka ādai).
- klīnisks Saistīts ar slima cilvēka stāvokli, ārstēšanu, kopšanu.
- vecs Saistīts ar vecumu; raksturīgs cilvēkam vecumā.
- apgurt Sajust pagurumu, spēka trūkumu; arī pazaudēt sparu, enerģiju.
- kvēla sirds saka par cilvēka aizrautību, dedzību.
- nāve aizsauc saka par cilvēka miršanu.
- raibs kā dzeņa vēders saka par dažādiem notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu cilvēka mūžu.
- godājams vecums saka par lielu gadu skaitu (cilvēkam).
- laiks visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
- gadi visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
- dzīve visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
- gudrais no austrumiem saka, apšaubot tāda cilvēka teikto, kas sevi uzskata par gudru.
- ne savā ģīmī saka, ja cilvēka izskats ir pilnīgi pārmainījies (parasti no kaut kā negatīva).
- augsta temperatūra saka, ja cilvēka ķermeņa temperatūra ievērojami pārsniedz normālo temperatūru.
- (ir) kur (savu) galvu nolikt saka, ja cilvēkam ir pajumte, apmešanās vieta.
- zelta rokas saka, ja cilvēkam ļoti labi padodas, parasti ar rokām darāmi, darbi.
- nelaimīga roka saka, ja cilvēkam neveicas, nelaimējas (piem., loterijā).
- otrā jaunība saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu.
- kā lūks Saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies, pārguris, pilnīgi bez spēka.
- kā īlens no maisa (lien, nāk ārā) saka, ja kas atklājas, cilvēkam pašam negribot, ja ko nevar noslēpt.
- rokas par īsām saka, ja kaut kas nav pa spēkam, ja kāds ko nespēj izdarīt.
- nav (vairs) iekšā saka, ja nav spēka, uzņēmības (ko darīt).
- stīvs Samākslots, saspringts, nebrīvs (par cilvēka izturēšanos).
- nams Samērā liela ēka, kurai ir sabiedriskas funkcijas; attiecīgā iestāde, uzņēmums.
- puns Sasituma rezultātā radies uztūkums (kādā ķermeņa daļā); patoloģisks neliels izcilnis, izaugums (uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļām).
- šaržs Satīrisks vai humoristisks kāda cilvēka portrets, kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības.
- liegums Saudzējama teritorija, kurā ir aizliegta vai ierobežota cilvēka saimnieciskā darbība, lai saglabātu dabas bagātības to pirmatnējā veidā.
- spēkrati Sauszemes bezsliežu rati ar spēkiekārtu vilces spēka radīšanai (piem., automobilis, traktors, motocikls).
- divizions Sauszemes karaspēka (parasti artilērijas, raķešu karaspēka) taktiskā apakšvienība, kas sastāv no vairākām baterijām.
- divīzija Sauszemes karaspēka vienība, kas sastāv no vairākiem pulkiem, dažkārt arī brigādēm.
- mehānisms Savstarpēji saistītu elementu (sviru, vārpstu, zobratu u. tml.) kopums (piem., mašīnā, ierīcē) kustības pārveidošanai, spēka pārnešanai u. tml.; sarežģīta ietaise, ierīce kāda darba veikšanai.
- fetišisms Seksuāla perversija, kur uzbudinājuma objekts ir priekšmets, kas pieder vai ir piederējis kādam cilvēkam.
- izraēlieši Semītu tauta, ciltstēva Jēkaba (jeb Izraēļa) pēcteči, kas dzīvo Izraēlā; ebreji.
- reiki Sena ķīniešu dziedniecības metode cilvēka garīgai un fiziskai pilnveidošanai.
- pretorijs Senajā Romā – karaspēka nometnes vieta, kurā atradās karavadoņa telts, viņa mītne.
- levīts Senebreju priesteris un tempļa kalpotājs, kas pēc Vecās derības cēlies no Jēkaba dēla Levija cilts.
- epikūrisms Sengrieķu filozofa Epikūra mācība, kuras raksturīgākie elementi ir sensuālisms, materiālisms un savdabīgs hedonisms, atzīstot cilvēka tieksmi pēc laimes un baudām.
- Trītons Sengrieķu mitoloģijā – jūras dievs ar cilvēka rumpi un zivs asti.
- aura Sevišķa gaisotne, ko izstaro vai kas raksturīga (vietai, cilvēkam u. tml.).
- dibensiena Siena, kas atrodas (ēkas, telpas) dziļumā (parasti) pretim logam, ārsienai.
- harēms Sievietes (parasti sievas) musulmaņa mājā, kas dzīvo savā ēkas daļā; šo sieviešu mītne.
- kariatīde Sievietes statuja, kas balsta (kādu ēkas daļu).
- pasija Sija, uz kuras perpendikulāri balstās garensijas, šķērssijas vai kopnes (piem., ēkas pārsegumā, tilta konstrukcijā).
- dūrējutis Sīki parazītiski bezspārnu kukaiņi, kuri sūc cilvēka vai dzīvnieka asinis.
- ķidāt Sīki, detalizēti izdibināt, noskaidrot (piem., notikumus cilvēka personīgajā dzīvē).
- pūslītis Sīks (parasti ar šķidrumu pildīts) veidojums uz cilvēka ādas.
- siksna Sintētiska, elastīga materiāla lente, kas nostiprināma ap (cilvēka) ķermeni un ko lieto drošībai automašīnā; drošības josta.
- lirisms Sirsnība, maigums, jūtīgums (cilvēkam, tā psihei).
- lietderības koeficients Skaitlis, kas rāda pievadītās un izmantotās enerģijas, spēka u. tml. attiecības.
- balss Skaņu kopums, ko veido cilvēka runas orgāni.
- infraskaņa Skaņu viļņi, kuru frekvence ir zemāka par 16 herciem, ko cilvēka auss neuztver.
- kauls Skeleta sastāvdaļa – ciets, izturīgs veidojums (cilvēkam un citiem mugurkaulniekiem), kas kopā ar locītavām un muskuļiem veido ķermeņa balsta un kustību aparātu.
- riksis Skrējiens (cilvēkam).
- sirds dziļumos slēptākajās jūtās, domās; dziļākajā cilvēka būtībā.
- dvēseles dziļumos slēptākajās jūtās, domās; dziļākajā cilvēka būtībā.
- toksoplazmoze Slimība, ko cilvēkam vai dzīvniekam var izraisīt toksoplazmas.
- halucinācija Smadzeņu darbības traucējumu vai narkotiku radīti redzes, dzirdes u. tml. tēli, kas cilvēkam pašam liekas īstenības atspoguļojums.
- iegrimt Smaguma spēka ietekmē iespiesties, ievirzīties (mīkstā, staignā, irdenā pamatā).
- iegrimt Smaguma spēka ietekmē ievirzīties, ieslīdēt (piem., ūdenī).
- grimt Smaguma spēka ietekmē virzīties, slīdēt iekšā (šķidrumā); arī stigt (staignā, irdenā, mīkstā masā).
- stāvoklis Sociālu apstākļu, savstarpējo attiecību kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēka) izturēšanos, rīcību.
- nāves sods sods – notiesātā cilvēka nogalināšana.
- nāvessods Sods – notiesātā cilvēka nogalināšanai; nāves sods.
- mīcīt Spaidīt, spiest (cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļu).
- depo Speciāli iekārtota ēka, teritorija transportlīdzekļu novietošanai un remontam.
- šķirne Speciāli izveidota vienas sugas dzīvnieku grupa vai kultūraugu kopa ar iedzimstošām, cilvēkam vēlamām īpašībām.
- stilists Speciālists, kurš palīdz izveidot (kādam cilvēkam) atbilstošu, piemērotu (ģērbšanās, ārējā izskata) stilu.
- spēks Spēja (cilvēkam vai dzīvniekam) veikt fiziskas darbības, kustības; fiziska spēja (cilvēkam) veikt kādu darbību, uzdevumu.
- empātija Spēja iejusties cita cilvēka emocionālajā stāvoklī, izjust to pašu pārdzīvojumu.
- sirdsapziņa Spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums.
- N Spēka mērvienība – ņūtons.
- dins Spēka mērvienība CGS (centimetrs-grams-sekunde) sistēmā.
- ņūtons Spēka mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [N].
- kilograms Spēka mērvienība tehniskajā mērvienību sistēmā – spēks, kas vienam masas kilogramam piešķir paātrinājumu, kas vienāds ar brīvās krišanas paātrinājumu; spēka kilograms [kG].
- balansieris Spēka pārvada svira (ierīcēs, mehānismos).
- spēkpilns Spēka pilns; spēcīgs (1).
- nespēks Spēka trūkums, fizisks vājums; bezspēks.
- bezspēks Spēka trūkums; nespēks.
- izspiesties Spēka, spiediena iedarbībā izvirzīties, izplūst (ārā).
- aura Spīdošs oreols, ko rada cilvēka enerģētiskais starojums; biolauks.
- biolauks Spīdošs oreols, ko rada cilvēka enerģētiskais starojums.
- ledus halle sporta sacensībām paredzēta ēka ar mākslīgā ledus laukumu un skatītāju tribīnēm.
- ugunsdzēsības sports sporta veids, kurā ietilpst ar ugunsgrēka dzēšanu saistītas darbības.
- iluminēt Spoži, spilgti, arī krāsaini apgaismot (ielas, ēkas u. tml., parasti svētkos).
- megatonna Sprādziena (parasti kodolsprādziena) spēka mērvienība, kas atbilst spēkam, ar kādu sprāgst miljons tonnu trotila [Mt].
- paradums Stabils, ierasts (cilvēka) rīcības, izturēšanās veids.
- likteņstāsts Stāstījums, vēstījums par (piem., cilvēka, tautas) dzīvi, likteni; dzīvesstāsts.
- kreilība Stāvoklis (cilvēkam), kad vadošā ir ķermeņa kreisā puse.
- bezmiegs Stāvoklis, arī laikaposms, kad cilvēkam nākas atturēties no miega, būt nomodā.
- nogurums Stāvoklis, arī sajūta, kad ir ievērojams spēka, kādu spēju samazinājums, izsīkums (pēc piepūles, fiziskas vai garīgas slodzes).
- apcietinājums Stāvoklis, kad cilvēkam atņemta personiskā brīvība, kad tas atrodas (policijas) apsardzībā vai ieslodzījumā.
- sodāmība Stāvoklis, kad cilvēkam draud sodīšana.
- spēkā neesība stāvoklis, kad vairs nav juridiska spēka (piem., līgumam, likumam).
- taisnība Stāvoklis, kārtība, kas atbilst cilvēka tiesībām; taisnīgums.
- iekāre Stipra jutekliska dziņa (pēc pretējā dzimuma cilvēka).
- stetoskops Stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
- izrāviens Strauja, pēkšņa (karaspēka) izvirzīšanās (uz priekšu).
- sadursme Strauja, traumējoša (sporta spēles dalībnieku) saskriešanās; spēka paņēmiena lietojums (spēlē).
- sviest Strauji virzīt, iesaistīt karadarbībā (karaspēka daļas, to tehniku).
- pustula Strutām pildīts pūslītis uz cilvēka ādas.
- paksis Stūra savienojums (parasti guļbūves ēkai), ēkas stūris.
- sasukāt Sukājot saglaust matus, arī izveidot (cilvēkam) matu sakārtojumu; sukājot saglaust (dzīvniekam) apmatojumu.
- izsukāt Sukāt un pabeigt sukāt (cilvēka matus, bārdu, galvu).
- asinssuns Suns, kas apmācīts uzbrukt cilvēkam.
- liels Svarīgs, nozīmīgs (cilvēka dzīvē, sabiedrībā).
- rezonanse Svārstību amplitūdas pieaugums ārēja spēka iedarbībā.
- ditirambs Svinīgs dzejojums, kurā cildināti kāda cilvēka panākumi vai nopelni.
- darbs Šāda darbība kā cilvēka eksistences līdzekļu ieguves avots.
- skūt Šādā veidā dalīt nost apmatojumu (cilvēkam, tā ķermeņa daļai).
- sars Šāds mats (cilvēka apmatojumā).
- laiks Šāds posms, kas saistīts ar (kāda cilvēka) dzīves periodu.
- limfa Šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku (arī cilvēka) limfātiskajā sistēmā un pārnēsā šūnu vielmaiņas produktus.
- jūsējais Tā cilvēka ģimenes loceklis, piederīgais, kolektīva loceklis u. tml., kuru uzrunā ar "jūs", pie kura vēršas; uzrunāto cilvēku ģimenes locekļi, piederīgie, kolektīva locekļi u. tml.
- jūsmājas Tā cilvēka mājas, kuru uzrunā ar "jūs", pie kura vēršas; uzrunāto cilvēku mājas.
- no sirds uz sirdi tā, ka ietekmē cilvēka būtību, viņa slēptākās domas, jūtas.
- sveikā Tā, ka kādos nelabvēlīgos apstākļos cilvēkam nav noticis kas nevēlams.
- pikts Tāds (cilvēks), kam ir dusmas; dusmīgs; tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts; tāds, kurā izpaužas dusmas, īgnums (piem., par cilvēka skatienu, acīm, žestiem, vārdiem).
- tukšs Tāds (cilvēks), kam nav saiknes ar saturīgu garīgo dzīvi; tāds, kurā nav spēcīgu emocionālu pārdzīvojumu (par cilvēka psihi).
- nekustams Tāds (īpašums), kas nav pārvietojams (piem., zeme, ēka).
- automātisks Tāds (mehānisms, ierīce), kas darbojas bez tiešas cilvēka līdzdalības.
- darbīgs Tāds (piem., cilvēka dzīves posms), kam raksturīgs spraigs darbs, aktivitāte.
- taisnīgs Tāds (stāvoklis, kārtība), kas atbilst cilvēka tiesībām, taisnīgumam, godīgumam.
- stings Tāds, kam (parasti aukstuma iedarbībā) ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas (par cilvēka, dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- spēcīgs Tāds, kam ir daudz spēka (2), tāds, kas ir fiziski labi attīstījies (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- jauneklīgs Tāds, kam ir jaunam cilvēkam raksturīgas īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vērtīgs Tāds, kam ir liels pozitīvo īpašību kopums, to nozīmīgums, vērtējums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam, kas saistīts ar kultūru, morāli u. tml.); tāds, kam ir liela vērtība (2).
- motorizēts Tāds, kam ir motors, kas darbojas, pārvietojas ar mehāniska dzinējspēka palīdzību.
- spalvains Tāds, kam ir pastiprināts apmatojums (parasti uz rokām, kājām, krūtīm) – par cilvēkiem; tāds, kam ir šāds apmatojums (par cilvēka ķermeņa daļām).
- pelnpelēks Tāds, kam ir pelēka, pelniem raksturīga krāsa.
- saulains Tāds, kam ir raksturīga laime, harmonija (par laikposmu cilvēka, sabiedrības dzīvē); gaišs (4).
- suģestējošs Tāds, kam ir spēja iedarboties uz cilvēka psihi, izraisīt noteiktu stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
- tēraudains Tāds, kam ir tēraudam raksturīgās īpašības (piem., zilganpelēka krāsa, spīdums).
- stiprs Tāds, kam ir, parasti daudz, spēka (2), tāds, kas ir fiziski labi attīstījies (par cilvēku); spēcīgs (1).
- bezgribas Tāds, kam nav gribasspēka.
- gurdens Tāds, kam nav spēka, enerģijas; tāds, kurā izpaužas nespēks, enerģijas trūkums.
- nespēcīgs Tāds, kam nav spēka, fiziski vājš, vārgs.
- bezpalīdzīgs Tāds, kam nav spēka, iespēju, izpratnes, lai veiktu ko nepieciešamu, tāds, kam vajadzīga palīdzība; nevarīgs.
- bezspēcīgs Tāds, kam nav spēka; vārgs, nespēcīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- stiprs Tāds, kam piemīt spēja, parasti ievērojami, pretoties mehāniska spēka iedarbībai (par priekšmetiem, veidojumiem, materiāliem u. tml.).
- spēkā neesošs tāds, kam vairs nav juridiska spēka (piem., par līgumu, likumu).
- priekšējs Tāds, kas (cilvēka, dzīvnieka ķermenī, tā daļā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko (piem., pēc parastā kustības virziena, novietojuma).
- josta Tāds, kas (cilvēkam) atrodas vietā, kuru parasti apņem ar šādu sloksni.
- dabīgs Tāds, kas atbilst (cilvēka) dabai, raksturam.
- dabisks Tāds, kas atbilst (cilvēka) dabai, raksturam.
- sāns Tāds, kas atrodas (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa labajā vai kreisajā pusē.
- labs Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kas ir pretēja kreisajai (par cilvēka ķermeņa daļām); pretstats: kreisais.
- kreiss Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kurā ir sirds (par cilvēka ķermeņa daļām); pretstats: labais.
- psiholoģisks Tāds, kas atspoguļo cilvēka psihi (par mākslas darbu).
- intīms Tāds, kas attiecas uz cilvēka iekšējo pasauli, personisko dzīvi; dziļi personisks.
- miesīgs Tāds, kas attiecas uz cilvēka ķermeni, ir ar to saistīts; fizisks.
- agrs Tāds, kas attiecas uz kāda (piem., bērnības, jaunības) posma sākumu cilvēka mūžā.
- sabiedrisks Tāds, kas attiecas uz sabiedrību, visu iedzīvotāju kopumu; tāds, kas saistīts ar cilvēka darbību sabiedrībā.
- ugunsnedrošs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos viegli vai samērā viegli aizdegas, uzliesmo; tāds, kas var būt par cēloni ugunsgrēkam.
- suns Tāds, kas cilvēkam nav izmantojams.
- pusautomātisks Tāds, kas daļu darbības, cikla veic patstāvīgi, daļu – ar cilvēka palīdzību (par ierīcēm, iekārtām).
- objektīvs Tāds, kas eksistē neatkarīgi no cilvēka apziņas; reāls, īstenībā eksistējošs.
- mūžs Tāds, kas eksistē, pastāv visu cilvēka dzīves laiku.
- spontāns Tāds, kas ir izraisījies pēkšņi, negaidīti, bez tiešas ārējas iedarbības; tāds, kas tieši neizriet no cilvēka gribas vai darbības.
- slapjš Tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, parasti lāšu, pilienu veidā (par cilvēku, cilvēka ķermeni, tā daļām); tāds, kurš ir tērpies apģērbā, kas ir uzsūcis daudz šķidruma, tvaika.
- spēcīgs Tāds, kas ir labi attīstījies (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām, arī apmatojumu, apspalvojumu).
- stiprs Tāds, kas ir labi attīstījies (par cilvēka, dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- stingrs Tāds, kas ir labi attīstījies, spēcīgs (par cilvēka, dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- silts Tāds, kas ir lietojams tad, ja tā temperatūra ir aptuveni cilvēka ķermeņa siltumā vai mazliet virs tā.
- pārtika Tāds, kas ir paredzēts izmantošanai cilvēka uzturā (pretstatā tā paša veida produktam, kas uzturā nav izmantojams).
- ugunsdzēsība Tāds, kas ir paredzēts uguns, ugunsgrēka dzēšanai, ugunsdzēsības dienestam.
- ugunsdzēšams Tāds, kas ir paredzēts uguns, ugunsgrēka dzēšanai.
- sviedrains Tāds, kas ir pārklāts ar sviedriem (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- zeme Tāds, kas ir saistīts ar cilvēka laicīgo dzīvi, pretstatā garīgajam, arī debesīm, viņpasaulei.
- stalts Tāds, kas ir slaids, samērīgs, parasti gara auguma (par cilvēku); arī tāds, kas ir vingrs, samērīgs (par cilvēka kustībām).
- kultūra Tāds, kas ir uzlabots cilvēka darbības rezultātā (par augiem, retāk dzīvniekiem).
- memoriāls Tāds, kas ir veidots, piem., vēsturiska notikuma vai ievērojama cilvēka atcerei.
- spožs Tāds, kas izceļas ar augstu kvalitāti (par cilvēka darbību, norisēm u. tml.).
- simpātisks Tāds, kas izraisa (kādā) emocionāli labvēlīgu attieksmi (par cilvēku, arī par cilvēka izskatu, psihes, rakstura, personības īpašībām u. tml.).
- untumains Tāds, kas izturas cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi.
- taisnīgs Tāds, kas izturas, rīkojas atbilstoši cilvēka tiesībām, taisnīgumam, godīgumam.
- postošs Tāds, kas ļoti negatīvi ietekmē cilvēka psihi, arī sabiedrību; postīgs (2).
- postīgs Tāds, kas ļoti negatīvi ietekmē cilvēka psihi, arī sabiedrību; postošs (2).
- necilvēcīgs Tāds, kas nav atbilstošs, piemērots cilvēkam.
- necilvēcisks Tāds, kas nav raksturīgs cilvēkam; tāds, kas ir pārmērīgi grūts un pārsniedz cilvēka spēkus.
- privāts Tāds, kas nav saistīts ar cilvēka dienesta pienākumiem, to pildīšanu.
- nemateriāls Tāds, kas nav vielisks, priekšmetisks, ķermenisks, bet saistīts ar cilvēka psihi, garīgo kultūru.
- nedabīgs Tāds, kas neatbilst (cilvēka) dabai; raksturam; arī mākslots, neīsts.
- necilvēcisks Tāds, kas neatbilst cilvēka dabai, raksturam.
- stūrgalvīgs Tāds, kas nepakļaujas cilvēka gribai – par dzīvniekiem.
- spītīgs Tāds, kas nepakļaujas cilvēka gribai, prasībām (par dzīvniekiem).
- niķīgs Tāds, kas nepakļaujas cilvēka prasībām, nav paklausīgs (par dzīvniekiem).
- nevaldāms Tāds, kas nepakļaujas cilvēkam; straujš, neaprēķināms (par dzīvnieku).
- vientuļš Tāds, kas noris, tiek veikts vienatnē (par procesu, darbību); tāds, kas norisinās, paiet vienatnē (par cilvēka dzīvi, mūžu).
- brīvs Tāds, kas notiek pats no sevis vai pēc paša gribas, bez ārēja spēka iedarbības, arī bez šķēršļiem, kavēkļiem.
- aizkapa Tāds, kas notiek, norisinās pēc (cilvēka) nāves.
- lopisks Tāds, kas parasti raksturīgs dzīvniekiem; tāds, kas neatbilst cilvēka cieņai, uzvedībai.
- lipīgs Tāds, kas pāriet no slimā cilvēka (arī dzīvnieka) uz veselo (piem., par infekciju).
- pārcilvēcisks Tāds, kas pārsniedz cilvēka parasto spēju līmeni.
- cilvēkveidīgs Tāds, kas pēc izskata ir līdzīgs cilvēkam, atgādina cilvēku.
- privāts Tāds, kas pieder atsevišķam cilvēkam vai cilvēku grupai.
- tavējais Tāds, kas pieder, piemīt cilvēkam, kuru uzrunā ar "tu".
- tavs Tāds, kas pieder, piemīt cilvēkam, kuru uzrunā ar "tu".
- jūsējais Tāds, kas pieder, piemīt vienam cilvēkam, kuru uzrunā ar "jūs".
- jūs Tāds, kas pieder, piemīt vienam cilvēkam, pie kura vēršas oficiāli vai ar pieklājības uzrunu.
- viņš Tāds, kas pieder, piemīt, ar ko ir saistība cilvēkam, par kuru runā.
- niecīgs Tāds, kas piemīt (cilvēkam) ļoti ierobežotā apjomā.
- nepazīstams Tāds, kas piemīt šādam cilvēkam.
- vecišķs Tāds, kas piemīt, raksturīgs vecam cilvēkam; vecīgs (1).
- vecīgs Tāds, kas piemīt, raksturīgs vecam cilvēkam.
- naturāls Tāds, kas radies dabā vai eksistē dabā (pretstatā cilvēka radītajam).
- fizisks Tāds, kas saistīts ar (cilvēka) ķermeni, muskuļu darbību.
- senils Tāds, kas saistīts ar lielu (cilvēka) vecumu.
- psihoanalītisks Tāds, kas saistīts ar neapzinātiem cilvēka psihes procesiem un to analīzi.
- izturīgs Tāds, kas spēj ilgi darboties bez traucējumiem (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- barojošs Tāds, kas strauji palielina (cilvēka) svaru, veicina tauku uzkrāšanos.
- ugunsbīstams Tāds, kas viegli aizdegas un var izraisīt ugunsgrēku; tāds, kas var būt par cēloni ugunsgrēkam.
- paklausīgs Tāds, kas viegli pakļaujas cilvēka gribai, izturas cilvēkam vēlamā veidā; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- teratogēns Tāds, kas, iedarbodamies uz (cilvēka un dzīvnieka) organismu, rada organismā kroplības, anomālijas.
- pirmatnējs Tāds, ko nav pārveidojusi cilvēka darbība.
- mežonīgs Tāds, ko nav skārusi cilvēka darbība; tāds, kas ir saglabājies savā pirmatnējā izskatā, veidā (par apvidu, vietu u. tml.).
- savvaļa Tāds, ko neietekmē cilvēka darbība, cilvēka radītie apstākļi (par augiem, dzīvniekiem).
- automātisks Tāds, ko veic vai kas notiek bez apdomas mehāniski (par cilvēka rīcību, kustībām).
- matains Tāds, kur aug mati (par cilvēka ķermeņa daļām).
- sarains Tāds, kur aug stingri, rupji mati (par cilvēka ķermeņa daļām).
- dzīvojams Tāds, kur var dzīvot; tāds, kas ir paredzēts cilvēka mītnei.
- vulgārs Tāds, kura būtība ir rupja, arī banāla (piem., par kādu faktu, cilvēka darbību).
- cīpslains Tāds, kurā ir daudz cīpslu (parasti par gaļu); tāds, kurā labi saredzamas, sataustāmas cīpslas, dzīslas (par cilvēka ķermeni, ķermeņa daļām).
- stiegrains Tāds, kurā ir gari, samērā stingri audu veidojumi (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- ugunsbīstams Tāds, kurā ir liela ugunsgrēka izcelšanās iespējamība.
- spriegs Tāds, kurā ir vai rodas samērā liels mehānisks, arī spēka spriegums.
- bezpersonisks Tāds, kurā neizpaužas kāda cilvēka individuālās iezīmes; tāds, kam nav spilgtu iezīmju.
- ugunsnedrošs Tāds, kurā ugunsgrēka izcelšanās iespēja ir samērā liela.
- komforts Tas (piem., ērtības, labi sadzīves apstākļi), kas (cilvēkam) rada labsajūtu, apmierinātību.
- iebrucējs Tas (piem., karaspēks, šāda karaspēka karavīrs), kas iebrūk kādā valstī, teritorijā.
- uzbrucējs Tas (piemēram, karaspēka vienība, bruņotie spēki), kas veic kara un kaujas darbības, lai, pārvarot pretinieka aizstāvēšanos, ieņemtu kādu teritoriju, objektu.
- labums Tas, kas apmierina noteiktas cilvēka (materiālās vai garīgās) vajadzības, atbilst cilvēka, sabiedrības interesēm, centieniem.
- veselība Tas, kas attiecas, ir saistīts ar (cilvēka, arī dzīvnieka) organisma stāvokļa nodrošinājumu, pētniecību u. tml.
- ieradums Tas, kas ir ierasts (kādam cilvēkam); paradums.
- uzturlīdzeklis Tas, kas ir izmantojams cilvēkam par barību.
- produkts Tas, kas radies cilvēka darba vai kāda procesa rezultātā.
- nolemtība Tas, kas realizējas, norisinās neatkarīgi no cilvēka gribas, rīcības.
- nenovēršams Tas, ko nevar novērst, no kā nevar izvairīties (piem., liela nelaime, cilvēka nāve).
- objekts Tas, kurā notiek cilvēka darbība.
- objekts Tas, uz ko ir vērsta cilvēka darbība, psihiskā aktivitāte, emocijas.
- dvēseļu revīzija tautas skaitīšana, ko ieviesa cars Pēteris I, lai noteiktu nodokļu maksātāju skaitu, vienmērīgi sadalītu karaspēka uzturēšanu u. tml.
- rūķis Tautas ticējumos – maza cilvēkveidīga būtne, kas uzturas pazemē, dažādās slēptās vietās un ir cilvēkam labvēlīga.
- operteātris Teātris, kurā iestudē un izrāda operas; šāda teātra ēka.
- opera Teātris, kurā iestudē un izrāda šī žanra izrādes; šāda teātra ēka.
- mākslīgais intelekts tehniska informācijas apstrādes sistēma, kas spēj veikt sarežģītus uzdevumus; cilvēka intelekta datormodelis.
- automatizācija Tehnisku, organizatorisku un citu pasākumu komplekss, kas dod iespēju ražošanas procesus vadīt bez tiešas cilvēka līdzdalības.
- SMS Teksta ziņa mobilajā telefonā, kas ļauj cilvēkam uzrakstīt tekstu, kas sastāv līdz 160 simboliem un nosūtīt uz citu mobilo telefonu; īsziņa.
- marīna Tēlotājas mākslas žanrs, kurā attēlo jūru, ar jūru saistītu cilvēka darbību; šā žanra mākslas darbs.
- bēniņi Telpa zem jumta, virs ēkas augšējā stāva pārseguma.
- ateja Telpa, arī īpaša neliela ēka dabisko vajadzību nokārtošanai.
- dūmotava Telpa, ēka (gaļas, zivju) dūmošanai.
- valsts Telpa, vieta, apvidus, arī cilvēka dzīves joma, kam raksturīgs kādu parādību kopums.
- taktilā stimulācija terapijas veids: apzināts, maigs pieskāriens, kas aktivizē ādu cilvēkam, kuram nepieciešama relaksācija.
- varavīksnes forele tēraudpelēka lašu dzimtas zivs ar melniem punktiņiem un blāvu varavīkšņainu spīdumu uz sāniem.
- fronte Teritorija, kur noris karadarbība; karaspēka saskares līnija ar pretinieku.
- zaļbarība Termiski neapstrādāti augu valsts uzturlīdzekļi (cilvēka) pārtikā.
- reliģija Ticība augstākiem spēkiem, Dievam vai dieviem, to pielūgsme; cilvēka uzskatu un attiecību kopums, kas saistās ar šo ticību, ko svētu, dievišķu.
- bibliotēkas abonements tiesības noteiktu laiku bibliotēkas grāmatas izmantot ārpus bibliotēkas.
- mats Tievs, pavedienam līdzīgs ragvielas veidojums uz (cilvēka vai zīdītāju dzīvnieka) ķermeņa virsmas.
- kalsns Tievs, slaids, arī pavājš (par cilvēku, cilvēka ķermeni, tā daļām).
- mats Tievu, pavedieniem līdzīgu ragvielas veidojumu kopums, kas klāj cilvēka galvas virsmu.
- saņemt Tikt pakļautam (piem., kāda cilvēka, sabiedrības morālai iedarbībai), izjust (kāda cilvēka, sabiedrības) attieksmi.
- uzgulties Tikt uzliktam virsū (uz otra cilvēka ķermeņa daļas).
- slepkavība Tīša prettiesiska cita cilvēka nogalināšana.
- psihe To cilvēka (arī augstāko dzīvnieku) īpašību kopums, kas nevis materiāli vai enerģētiski, bet gan informatīvi regulē izturēšanos un cilvēkam dod iespēju domāt, gribēt un just; dvēsele.
- embrijs Topošs dzīvnieka vai cilvēka organisms no olšūnas dalīšanās sākuma līdz augļa izveidošanās beigām.
- tumīgs Tukls, pilnīgs (par cilvēka ķermeni, tā daļām).
- dzimumzīme Tumšāks plankums uz cilvēka ādas.
- marengo Tumši pelēka krāsa; vilnas audums šādā krāsā.
- melanīns Tumšs pigments, kas atrodas cilvēka, dzīvnieka un augu audos un nosaka ādas, kā arī augļu mizas un kukaiņu segaudu krāsu.
- undīne Ūdensmeita, nāra, kas var iemantot cilvēka dvēseli, iemīlot zemes cilvēku (piemēram, ģermāņu mitoloģijā).
- pretuguns Uguns izraisīšana kādā joslā, lai ierobežotu (parasti meža) ugunsgrēka izplatīšanos.
- ugunsmūris Ugunsdroša kapitālā siena (piemēram, ēkas sānā, kas pietuvināts blakus ēkai).
- uguns nelaime ugunsgrēks; ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums.
- ugunsnelaime Ugunsgrēks; ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums.
- kaunuma utis utis, kas parazitē cilvēka ķermeņa apmatojuma daļās, parasti dzimumorgānu rajonā.
- cekuls Uz augšu sacēlies (matu) kušķis (cilvēkam); kupli, izspūruši mati.
- stāvlampa Uz grīdas novietojama lampa aptuveni cilvēka auguma garumā.
- rizalīts Uz priekšu izvirzīta ēkas daļa visā tās augstumā.
- Dieva tiesa uz reliģiskiem ticējumiem balstīts paņēmiens kāda cilvēka vainas vai nevainības noteikšanai.
- mugura Uz šīs (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa daļas (likt, novietot, būt uzliktam, novietotam).
- veļasmazgātava Uzņēmums, kas piedāvā veļas mazgāšanas, gludināšanas u. tml. pakalpojumus; ēka, telpa, kurā tiek piedāvāti šādi pakalpojumi; veļas mazgātava.
- veļas mazgātava uzņēmums, kas piedāvā veļas mazgāšanas, gludināšanas u. tml. pakalpojumus; ēka, telpa, kurā tiek piedāvāti šādi pakalpojumi; veļasmazgātava.
- māņticība Uzskats, ka zināmi priekšmeti vai izdarības var nest cilvēkam laimi vai nelaimi.
- uzturs Uzturlīdzekļu kopums, kas nepieciešams cilvēka organismam.
- vācieši Vācijas karaspēka, arī nacistiskās Vācijas karaspēka karavīrs.
- komandēt Vadīt (piem., karaspēka vienību).
- skraidīt (kādam) pakaļ vairākkārt pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
- vakcinācija Vakcīnas ievadīšana (cilvēka, dzīvnieka) organismā.
- zilbes intonācija valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas zilbē.
- zilbes akcents valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas zilbē.
- intonācija Valodas skaņu spēka, augstuma, ilguma un tembra maiņas kā ekspresīvo un emocionālo nozīmju izteikšanas līdzeklis.
- ministrija Valsts centrālā izpildvaras institūcija atsevišķas nozares darba koordinēšanai; ēka, telpa, kurā šī institūcija darbojas.
- milicija Valsts izpildu orgāns, iestāde sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai (piem., bijušajā PSRS); ēka, telpas, kur darbojas šāda iestāde.
- vistu vanags vanagu dzimtas plēsīgais putns, kam ir zilganpelēka mugura, balta pavēdere un krūtis ar pelēkām, šaurām josliņām.
- varmācība Varas līdzekļu, spaidu patvarīgs lietojums (pret kādu); arī fiziska spēka lietojums (pret kādu); arī vardarbība.
- mūžamaize Veca, darba nespējīga u. tml. cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam; šāda veida eksistences līdzekļi.
- meitiņa Vecāka cilvēka uzruna meitenei, jaunākai sievietei.
- vecsēta Vecsaimniecības ēkas kopā ar pagalmu.
- iekšas Vēdera dobuma orgāni (cilvēkam).
- vēderpuse Vēders (cilvēkam).
- simpātiskā nervu sistēma veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas piedalās cilvēka un mugurkaulnieku iekšējo orgānu darbības un vielmaiņas regulācijā.
- nervs Veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas sastāv no šķiedru kūlīšiem un saista centrālo nervu sistēmu ar visiem orgāniem un audiem.
- vērtēt Veidot noteiktu spriedumu, atziņu, secinājumu par kā (piemēram, par cilvēka, tā spēju, priekšmeta, vietas, telpas, norises) atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām, to līmenim.
- iekārtojums Veids, kārtība, kādā izvietotas mēbeles un priekšmeti; telpai, ēkai, iestādei u. tml. atbilstošās mēbeles un priekšmeti.
- manevrēt Veikt manevru (par karaspēka vienību).
- kromanjonietis Vēlā paleolīta cilvēks, kas parādījies Eiropā pirms 50 000 gadu un pieder pie mūsdienu cilvēka sugas; Kromaņonas cilvēks.
- pašvērtība Vērtība, kas piemīt (cilvēkam) pēc viņa paša izjūtas un uzskatiem.
- pelēcība Vide, kurā dominē pelēka vai pelēcīga krāsa.
- vēders Vidukļa nodalījums (cilvēka un mugurkaulnieku ķermenī), kurā atrodas vēdera dobums; orgānu kopums, kas atrodas šādā nodalījumā; arī ķermeņa vēderpuse.
- žandarmērija Viduslaiku Francijā – īpaši smagi apbruņotas jātnieku karaspēka daļas.
- nojume Vieglas konstrukcijas būve ar jumtveida pārsegumu, ar sienām vai bez tām; šāda piebūve pie ēkas sienas.
- monologs Viena cilvēka samērā gara runa (sarunas laikā).
- lizīns Viena no neaizstājamām aminoskābēm, kas nepieciešama cilvēka vai dzīvnieka organismam.
- ģimenes māja vienas ģimenes vajadzībām celta dzīvojamā ēka.
- svira Vienkāršs mehānisms – ciets ķermenis, kas var pagriezties ap kādu savu punktu (piem., pie atbalsta) un ir noderīgs spēka pārnešanai.
- zobs Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā.
- lirika Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus epikai un drāmai plašākā nozīmē), kam raksturīgs cilvēka emocionālu pārdzīvojumu attēlojums, parasti saistītā valodā; šā veida daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- pustrepes Viens no diviem kāpņu posmiem, kas savieno ēkas stāvus; laukums starp šādiem diviem kāpņu posmiem.
- pirksts Viens no pieciem kustīgajiem (cilvēka) plaukstas vai pēdas locekļiem; viens no ekstremitātes beigu posma locekļiem (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem).
- lamblija Vienšūnas parazīts, kas mitinās cilvēka un dažu dzīvnieku zarnās.
- patogēnās sēnes vienšūnas vai daudzšūnu organismi, kas ierosina augu, dzīvnieku un cilvēka sēnīšu slimības.
- viduklis Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus, jostas vieta.
- jostasvieta Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus, viduklis.
- pažobele Vieta starp ēkas jumta slīpnes apakšējo daļu un augšējā stāva pārsegumu; telpa šādā vietā.
- sāns Vieta, apkārtne, kas atrodas (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa labajā vai kreisajā pusē.
- ribstarpa Vieta, josla starp (cilvēka, dzīvnieka) ribām.
- mugurpuse Vieta, kas atrodas (cilvēka vai dzīvnieka) aizmugurē.
- mugura Vieta, kas atrodas aiz šīs cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļas.
- priekša Vieta, kas atrodas pie (cilvēka vai dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā vai (tam) tieši pretī, ļoti tuvu.
- leja Vieta, kas atrodas zemāk par tās tuvāko apkārtni; apakšējā, zemākā (ēkas) daļa.
- anatomikums Vieta, kur, preparējot līķus, tiek pētīta cilvēka ķermeņa anatomija.
- šīzeme Vieta, kurā noris cilvēka laicīgā dzīve (atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules); šīpasaule.
- stāvoklis Vieta, loma (cilvēkam, cilvēku grupai) sabiedrībā, darbības jomā u. tml.
- poligons Vieta, teritorija, kas speciāli iekārtota tehnisko līdzekļu, kaujas līdzekļu un ieroču izmēģināšanai, kā arī karaspēka apmācībām.
- savvaļa Vieta, vide, ko neietekmē vai maz ietekmē cilvēka darbība; apstākļi, apstākļu kopums šādā vietā, vidē.
- ešelons Vilciena sastāvs (parasti karaspēka pārvietošanai).
- ātrums Vilkmes spēka pārnesums automobiļos, traktoros u. tml.
- tērpt Vilkt (cilvēkam) noteiktiem, īpašiem apstākļiem paredzētu apģērbu, apģērba gabalus.
- atlētiskā vingrošana vingrinājumu sistēma muskuļu masas un spēka palielināšanai; kultūrisms.
- zēnība Vīriešu dzimuma cilvēka dzīves posms (aptuveni līdz 11 gadiem); pusaudža gadi.
- pauti Vīrišķais pāra dzimumorgāns (cilvēkam vai dzīvniekam), kurā veidojas spermatozoīdi; sēklinieks.
- virsbūve Virsējā, augšējā daļa (ēkai, celtnei).
- jesauls Virsnieku dienesta pakāpe Krievijas kazaku karaspēka daļās; virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- absurda dramaturģija virziens 20. gs. 50.–60. gadu dramaturģijā, kurā, atsakoties no tradicionālās dramaturģijas paņēmieniem, tika paustas cilvēka eksistences bezjēdzīguma, absurduma idejas.
- krist Virzīties (no augšas) lejup smaguma spēka ietekmē.
- iztikas minimums visnepieciešamākais līdzekļu daudzums normālai cilvēka eksistencei.
- pašsajūta Vispārējs apzināts cilvēka fiziskais un psihiskais stāvoklis.
- garderobe Viss kādam cilvēkam piederošo apģērbu kopums.
- daba Viss tas, kas radies pats no sevis un veidojies bez cilvēka līdzdalības (piem., zeme, klimats, augu un dzīvnieku valsts).
- dārgs Visvērtīgākais, vissvarīgākais, visnozīmīgākais (cilvēka dzīvē).
- balss Vokālās mākslas materiāls; skaņu kopums, kas veidojas, cilvēkam dziedot.
- freidisms Z. Freida iedibinātais virziens psiholoģijā, kas piešķīra universālu nozīmi zemapziņas procesiem un akcentēja seksualitātes nozīmi cilvēka uzvedībā.
- kabatzaglis Zaglis, kas zog ko tādu, kas cilvēkam ir klāt (piem., kabatā, somā).
- liekties Zaudēt taisnumu (kāda spēka iedarbībā), iegūt lokveida formu.
- pagrabs Zem ēkas izveidota telpa, telpu kopums (piem., kā glabāšanai); zemē iedziļināta saimniecības celtne (parasti pārtikas produktu glabāšanai).
- lendlords Zemes īpašnieks (Lielbritānijā), kas iznomā savu zemi vai ēkas uz tās.
- zenītložmetējnieks Zenītartilērijas karaspēka karavīrs, kas specializējies šaušanā ar zenītložmetēju.
- zenītartilērists Zenītartilērijas karaspēka karavīrs.
- zenītnieks Zenītartilērijas vai zenītraķešu karaspēka karavīrs.
- miroņgalva Zīme, kas norāda uz ko bīstamu – cilvēka galvaskausa un zem tā sakrustotu kaulu attēls.
- redzeslauks Zināšanu, interešu kopums (kādam cilvēkam); redzesloks (2).
- filozofija Zinātne par esamības, īstenības un cilvēka domāšanas vispārējām likumsakarībām, būtību.
- uzturzinātne Zinātne par pareizu cilvēka uzturu; dietoloģija.
- teratoloģija Zinātnes nozare, kas pētī dažādu cilvēka un dzīvnieka organismu kroplību, anomāliju izcelsmi un iedzimtības faktorus.
- automātika Zinātnes un tehnikas nozare, kas izstrādā principus, pēc kuriem konstruējamas sistēmas, kas bez cilvēka tiešas līdzdalības regulē kādu tehnisko procesu norisi.
ēka citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV