Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
mironis
mironis [miruônis] -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
Miruša cilvēka ķermenis; līķis.
PiemēriNomazgāt, apģērbt mironi.
Stabili vārdu savienojumiDzīvais mironis. Kā no miroņiem augšā (uz)cēlies. Piecelt no miroņiem. Piecelties no miroņiem.