mironis
mironis [miruônis] -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
Miruša cilvēka ķermenis; līķis.
PiemēriNomazgāt, apģērbt mironi.
- Nomazgāt, apģērbt mironi.
- Iezārkot mironi.
Stabili vārdu savienojumiDzīvais mironis. Kā no miroņiem augšā (uz)cēlies. Piecelt no miroņiem. Piecelties no miroņiem.
- Dzīvais mironis idioma — saka par vāju, arī garīgi inertu cilvēku.
- Kā no miroņiem augšā (uz)cēlies idioma — 1. Saka par bālu, slimīga izskata cilvēku.2. Saka par cilvēku, kas pēkšņi, negaidīti kur parādās.
- Piecelt no miroņiem idioma — 1. Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.2. Atdot dzīvību, atdzīvināt.
- Piecelties no miroņiem idioma — 1. Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku).2. Kļūt dzīvam, atgūt dzīvību.
- Uzcelt no miroņiem idioma — 1. Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.2. Atdot dzīvību, atdzīvināt.
- Uzcelties no miroņiem idioma — 1. Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku).2. Kļūt dzīvam, atgūt dzīvību.
- Uzmodināt no miroņiem idioma — ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.