Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pelēcis
pelēcis -ča, dsk. ģen. -ču lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pelēkas krāsas dzīvnieks.
PiemēriIejūgt pelēci.
  • Iejūgt pelēci.
  • Trīs strīpaini pelēči meklē saimniekus – divi runcīši un viena kaķenīte.
1.1.Vilks.
PiemēriAizvakar sākās vilku medību sezona, kas ilgs līdz brīdim, kamēr tiks izpildīts pelēču limits.
  • Aizvakar sākās vilku medību sezona, kas ilgs līdz brīdim, kamēr tiks izpildīts pelēču limits.