pelēks
pelēks [pȩlȩ̂ks] -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
pelēka [pȩlȩ̂ka] -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
pelēki [pȩlȩ̂ki] apstākļa vārds
1.Tāds, kam ir, piem., pelniem, pelēm, baložiem raksturīgā krāsa.
PiemēriGaiši pelēks.
1.1.formā: noteiktā galotne Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
PiemēriPelēkais vilks.
Stabili vārdu savienojumiPelēkā (smadzeņu) viela. Pelēkā apdare.
2.Bāls, neveselīgs (parasti par seju); tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
PiemēriSakritusies, pelēka seja.
3.Tāds, kad ir blāva, nespodra gaisma.
PiemēriPelēks rīts.
4.Vienveidīgs, vienmuļš, bez notikumiem, kas izraisa pozitīvu attieksmi (parasti par laikposmu).
PiemēriDiena bija gluži parasta un pelēka, tāda pati kā visas citas.
5.Neuzkrītošs, neievērojams, ikdienišķs (par cilvēku).
PiemēriViņš bija parasts, pelēks cilvēciņš.
Stabili vārdu savienojumiPelēkā masa. Pelēkā pele.
Stabili vārdu savienojumiPelēkais barons. Pelēkais kardināls. Pelēkā ekonomika. Pelēks kā zeme.